Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Esošo normatīvo regulējumu sabiedrības pārstāvju līdzdalības nodrošināšanai nepieciešams aktualizēt, ņemot vērā, ka kopš tā apstiprināšanas 2009.gadā un grozījumiem 2013.gadā ir būtiski mainījusies situācija. Sabiedrības pieprasījums pēc jēgpilnām līdzdalības iespējām un jaunu un inovatīvu iesaistes metožu un rīku attīstība izvirza nepieciešamību pārskatīt procesu, kādā sabiedrība var iesaistīties un līdzdarboties publiskajā pārvaldē. Vienotā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāla jeb TAP portāla darbības uzsākšana, būtiski mainot veidu, kādā sabiedrības pārstāvji tiek informēti un iesaistīti lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā valsts pārvaldē, un jaunais Pašvaldību likums, kurā sabiedrības līdzdalībai pašvaldību darbībā ir noteikta aktīvāka loma, rada pamatu regulējuma pārskatīšanai. Attiecīgi Valsts kanceleja virza jaunu noteikumu projektu, kas turpmāk noteiks sabiedrības līdzdalības kārtību valsts un pašvaldību institūciju attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā. 
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir sekmēt jēgpilnas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas procesā. Plānots aktualizēt kārtību, kādā institūcijas nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas, ņemot vērā, ka 2021. gada 9. septembrī darbu uzsāka Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls. Projekts precizē sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību līdzdalības iespēju nodrošināšanai atbilstoši pastāvošajai praksei.
Politikas jomas
Attīstības plānošana; Labāka regulējuma politika; Pilsoniskās sabiedrības attīstība; Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika; Publiskās pārvaldes politika; Valsts pārvaldes attīstība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
24.05.2023. - 14.06.2023.
Informācija
Plašāku skaidrojumu par noteikumu projektā plānoto var sniegt Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja (e-pasts: zane.legzdina@mk.gov.lv; tālr. 67082949). 
Fiziskās personas
  • diaspora
  • iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Jēgpilnas līdzdalības iespējas ietekmē ikvienu indivīdu, kas vēlētos iesaistīties lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā. 
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • arodbiedrības un to apvienības
  • biedrības
  • nodibinājumi
  • neformālas iedzīvotāju grupas
  • nereģistrētas iniciatīvu grupas
  • interešu apvienības
  • kopienas
Skaidrojums un ietekme
Jēgpilnas līdzdalības iespējas ietekmē ikvienas sabiedrības grupas pārstāvi, kas vēlētos iesaistīties lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā. 
Sagatavoja
Zane Legzdiņa-Joja (VK)
Atbildīgā persona
Jānis Citskovskis (VK)
Izsludināšanas datums
24.05.2023. 19:07

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Jaunatnes padome

 Izsakām bažas par projektā neatrisinātiem problēmjautājumiem un kā tiks piemērotas atsevišķas noteikumu normas praksē, to vidū:
kā noteikumi risinās nepamatotas tiesību aktu virzīšanu steidzamības kārtā, tādējādi izslēdzot vai būtiski mazinot sabiedrības līdzdalību, kā arī apdraudot tiesību aktu kvalitāti;
kā noteikumi salāgojami ar Interešu pārstāvības atklātības likuma normām;
kā un vai noteikumus piemēros Saeima un pašvaldības;
noteikumu projekts paredz, ka centrālais komunikācijas un līdzdalības rīks ir Tiesību aktu portāls (TAP), taču TAP ir platforma daļai informācijas par līdzdalību (ne visa), tādēļ mērķa grupas ir jāuzrunā un jāiesaista dažādos formātos un kanālos. TAP ir minimums. Tāpat Saeimas un pašvaldību līdzdalības process netiek organizēts TAP portālā. Lūdzam veikt izvērtējumu par TAP portālā sasniedzamo auditoriju, kā arī jauniešu informētību par portālu, prasmēm šo portālu izmantot, kā arī, kas ir tās platformas, kas šobrīd ir jauniešu redzeslokā un rīcībā, to funckionalitāti un pieejamību.
noteikumu projektā minētas virkne darbības, ko šobrīd TAP portāls funkcionāli nenodrošina, tādēļ nav skaidrs, kā noteikumu normas tiks piemērotas praksē. Vai plānots iestrādāt papildus funkcionalitāte, lai varētu īstenot MK noteikumus? Tāpat – vai ir plānots pilnveidot TAP portālu lietotājam draudzīgākā formātā?
Vai plānots TAP portāla funkcionalitātēs iestrādāt iespēju saņemt paziņojumus pēc atslēgas vārdiem, nevis jomām. Nevalstisko organizāciju ieskatā, tā būtu precīzāka dokumentu projektu tārgetēšana pēc interesēm, piemēram, saņemot paziņojumus par visiem tiesību aktiem, kur iekļauti termini “biedrības un nodibinājumi”. Tāpat nevalstiskās organizācijas rosina papildināt TAP funkcionalitāti ar iespēju pierakstīties paziņojumu saņemšanai par visu, kas saistīts ar konkrētu spēkā esošu normatīvo aktu. Piemēram, norādot, ka interesē Biedrību un nodibinājumu likums, tad tiktu saņemti paziņojumi par jebkādiem tā grozījumu projektiem, uz tā pamata izdoto MK noteikumu projektiem un likumprojektiem, ar ko BNL tiks atcelts vai aizvietots.
Noteikumu projektā iztrūkst uzsvars uz to, ka atbildīgajai iestādei ir jāsasniedz auditorija, kuru skar politikas plānošanas dokumenta vai tiesību aktu projekts.
13.06.2023. 18:05
Kristīne Zonberga - Latvijas Pilsoniskā alianse
KONCEPTUĀLIE JAUTĀJUMI PAR VALSTS KANCELEJAS IZSTRĀDĀTO MINISTRU KABINETA NOTEIKUMU PROJEKTU

Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž bažas par projektā neatrisinātiem problēmjautājumiem un kā tiks piemērotas atsevišķas noteikumu normas praksē, to vidū:
kā noteikumi risinās nepamatotas tiesību aktu virzīšanu steidzamības kārtā, tādējādi izslēdzot vai būtiski mazinot sabiedrības līdzdalību, kā arī apdraudot tiesību aktu kvalitāti;
kā noteikumi salāgojami ar Interešu pārstāvības atklātības likuma normām;
kā un vai noteikumus piemēros Saeima un pašvaldības;
noteikumu projekts paredz, ka centrālais komunikācijas un līdzdalības rīks ir Tiesību aktu portāls (TAP), taču TAP ir platforma daļai informācijas par līdzdalību (ne visa), tādēļ mērķa grupas ir jāuzrunā un jāiesaista dažādos formātos un kanālos. TAP ir minimums. Tāpat Saeimas un pašvaldību līdzdalības process netiek organizēts TAP portālā;
noteikumu projektā minētas virkne darbības, ko šobrīd TAP portāls funkcionāli nenodrošina, tādēļ nav skaidrs, kā noteikumu normas tiks piemērotas praksē. Vai plānots iestrādāt papildus funkcionalitāte, lai varētu īstenot MK noteikumus? Tāpat – vai ir plānots pilnveidot TAP portālu lietotājam draudzīgākā formātā?
Vai plānots TAP portāla funkcionalitātēs iestrādāt iespēju saņemt paziņojumus pēc atslēgas vārdiem, nevis jomām. Nevalstisko organizāciju ieskatā, tā būtu precīzāka dokumentu projektu tārgetēšana pēc interesēm, piemēram, saņemot paziņojumus par visiem tiesību aktiem, kur iekļauti termini “biedrības un nodibinājumi”. Tāpat nevalstiskās organizācijas rosina papildināt TAP funkcionalitāti ar iespēju pierakstīties paziņojumu saņemšanai par visu, kas saistīts ar konkrētu spēkā esošu normatīvo aktu. Piemēram, norādot, ka interesē Biedrību un nodibinājumu likums, tad tiktu saņemti paziņojumi par jebkādiem tā grozījumu projektiem, uz tā pamata izdoto MK noteikumu projektiem un likumprojektiem, ar ko BNL tiks atcelts vai aizvietots.
Noteikumu projektā iztrūkst uzsvars uz to, ka atbildīgajai iestādei ir jāsasniedz auditorija, kuru skar politikas plānošanas dokumenta vai tiesību aktu projekts.


KOMENTĀRI/PRIEKŠLIKUMI/IEBILDUMI PAR KONKRĒTIEM NOTEIKUMU PROJEKTA PUNKTIEM:
4.punkts “Sabiedrības pārstāvjus par iespējām iesaistīties valsts tiešās pārvaldes iestāžu īstenotajā attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā informē Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls). Citas institūcijas sabiedrības pārstāvju informēšanu par līdzdalības iespējām nodrošina attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Institūcijas var izmantot arī citus sabiedrībai pieejamus veidus, lai sabiedrības pārstāvjus informētu par līdzdalības iespējām.

Vēršam uzmanību, ka esošā TAP portāla funkcionalitāte nesniedz šādu iespēju informēt sabiedrības pārstāvjus par attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā. Nevalstisko organizāciju pārstāvji līdz šim nav saņēmuši šādus paziņojumus. Vienlaikus nevaram piekrist, ka TAP portāls ir vienīgais informācijas kanāls, lai sabiedrības pārstāvjiem tiktu zināms par līdzdalības iespējām. TAP ir minimums, taču atbildīgajām iestādēm jāinformē un jāiesaista sabiedrības pārstāvji un mērķa grupa, izmantojot dažādas metodes un informācijas kanālus. 
Lūgums skaidrot, kā un vai 4.punktu ievēros Saeima un pašvaldības?

5.punkts “Institūcija sabiedrības līdzdalības kārtību piemēro attīstības plānošanas dokumentu projektu, likumprojektu un citu tiesību aktu projektu izstrādē. Sabiedrības līdzdalību nodrošina arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas un valsts budžeta izstrādes procesos. Ja attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā vai tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija).”

Atzinīgi vērtējam Valsts kancelejas iniciatīvu noteikumos iekļaut sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādes procesā. Tomēr aicinām šo procesu izdalīt atsevišķā punktā.

Iespējamā punkta redakcija:
“Institūcija sabiedrības līdzdalības kārtību piemēro publiskā finansējuma izstrādes procesos (valsts, Eiropas Savienības struktūrfondu, Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta un citu publisko fondu) izstrādes procesā. Institūcijas nodrošina sabiedrības tiesības iegūt informāciju un piedalīties priekšlikumu izstrādē par publiskā finansējuma prioritātēm, kas saistās ar valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansēm. Institūcijas organizē konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības un nozares biedrībām un nodibinājumiem lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā.”

Aicinām svītrot 5.panta pēdējo teikumu “Ja attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā vai tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija).” Nevalstisko organizāciju ieskatā, iepriekš minētais teikums rada būtiskus riskus dokumentu projektus virzīt steidzamā kārtā, padarīt par ierobežotas pieejamības vai valsts noslēpuma informāciju. Šāda iniciatīva Saeimā tika apturēta, atzīstot par nesamērīgu un ierobežojošu. 

Līdzīgas bažas nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž par noteikumu projekta 6.punktu “6.Sabiedrības līdzdalības kārtību nepiemēro institūciju vadības dokumentu plānošanas procesā un gadījumā, ja izstrādājamais dokuments satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.” Tādēļ aicinām precizēt, kā tiks noteikts, kas atbilst ierobežotas pieejamības informācijas statusam, un vai visos gadījumos netiks piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība, ja tiek strādāts ar ierobežotas pieejamības informāciju. Vēršam uzmanību, ka nereti nevalstiskās organizācijas tiek iesaistītas nacionālo pozīciju veidošanā, kurā tiek izmantoti ierobežotas pieejamības informācija. 

12.punkts “Institūcija, iesaistot sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupās, konsultatīvajās padomēs, uzraudzības padomēs vai domnīcās”.

Vēršam uzmanību, ka TAP portālā nav pieejama informācija par darba grupām, konsultatīvajām padomēm, uzraudzības padomēm un domnīcām. Taču nevalstiskās organizācijas novērtētu, ja būtu pieejama šāda veida informācija, kā arī saņemtu paziņojumus par iespēju pieteikties dalībai šajos formātos.

12.1.punkts “sabiedrības pārstāvjus izvēlas ar atklātas procedūras palīdzību, laikus publicējot informāciju (1. pielikums) par darba grupas, konsultatīvās padomes, uzraudzības padomes vai domnīcas izveidi un iespējām tajā pieteikties”.
Vai šo punktu praksē ievēros visas institūcijas, tai skaitā Saeimas un pašvaldību iestādes, kā arī Finanšu ministrija attiecībā uz ES struktūrfondu uzraudzības komitejām? 

12.2. punkts “var noteikt kritērijus (pamatojot to nepieciešamību), kādiem jāatbilst darba grupā, konsultatīvajā padomē, uzraudzības padomē vai domnīcā iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem”
Aicinām izteikt šādā redakcijā:
“Nosaka kritērijus, kādiem jāatbilst darba grupā, konsultatīvajā padomē, uzraudzības padomē vai domnīcā iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem, vienlaikus nodrošinot interešu un viedokļu dažādošanu”

13.3. punktu izteikt šādā redakcijā:
“pēc tiešās mērķgrupas vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu, pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina sanāksmes un ar to saistīto dokumentu pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formātā.
14.4.punktu izteikt šādā redakcijā:
“pēc tiešās mērķgrupas vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu, pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina ar publisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formātā.

15.punkts “Virzot attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projektu nākamajā virzības posmā, publicējams apkopojums (2. pielikums), kurā norādīti visi sabiedrības pārstāvji, kuri piedalījās apspriedē vai publiskajā apspriešanā (pārstāvētā organizācija, viedokļa sniedzēja vārds un uzvārds (ja tas ir norādīts, sniedzot viedokli) vai norāde "fiziska persona" vai "juridiska persona" (ja viedokļa sniedzējs ir vēlējies neatklāt savu identitāti atbilstoši TAP portāla piedāvātajai funkcionalitātei)). Valsts tiešās pārvaldes iestāde apkopojumu publicē TAP portālā un nosūta apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem, kā arī var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos. Cita institūcija apkopojumu publicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" un nosūta apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem, kā arī var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos.”
Nevalstiskās organizācijas pauž atbalstu normā nostiprinātajai rīcībai, taču norādām, ka nav skaidrs, kā šīs procedūras salāgojas ar Interešu pārstāvības atklātības likumā noteiktajām procedūrām, kā arī paužam bažas par to, ka praksē var rasties atšķirīga interpretācija par “attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projektu nākamajā virzības posmā” jeb vai visām iesaistītajām pusēm būs vienāda izpratne par to, kad sākas un beidzas dažādi virzības posmi. 

17.1. punktu izteikt šādā redakcijā:
“iesaista sabiedrības mērķgrupas vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu, kuras tieši skars attiecīgais attīstības plānošanas dokuments vai tiesību akts, un nodrošina komunikāciju ar sabiedrības pārstāvjiem tā projekta virzības laikā”

18. punktā “Atbildīgā amatpersona sagatavo paziņojumu par līdzdalības iespējām (1. pielikums) atbilstoši šo noteikumu 13.2. un 14.1. apakšpunktā minētajiem attiecīgajai līdzdalības iespējai noteiktajiem termiņiem, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš. Valsts tiešās pārvaldes iestāde paziņojumu par līdzdalības iespējām publicē TAP portāla publiskajā vidē, izmantojot TAP portālā pieejamo elektronisko paziņojuma veidlapu. Cita institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, paziņojumu par līdzdalības iespējām publicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī, ja nepieciešams, izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos, lai iespējami labāk sasniegtu mērķauditoriju” minēto tabulu aicinām papildināt informācijas ailīti – sniegt informāciju par sabiedrības līdzdalības rezultātiem iepriekšējā posmā.

KOMENTĀRI PAR VALSTS KANCELEJAS IZSTRĀDĀTO MINISTRU KABINETA NOTEIKUMU PROJEKTU ANOTĀCIJU
Aicinām paredzēt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu, lai izvērtētu, vai noteikumu projekts sasniedz mērķi. 
Nepiekrītam norādītajai informācijai anotācija, ka tiesību aktu projekts neskar:
Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu;
Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;
Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu;
Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas.
Aicinām “Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas” papildināt ar atsauci uz domnīcu “Iesaistoša un rezultatīva sabiedrības līdzdalība”, kurā piedalījās eksperti no valsts, nevalstiskā un akadēmiskā sektora, valstiskā un akadēmiskā sektora.
 
14.06.2023. 09:26
Maksis Apinis - "Zaļā brīvība"
1) Noteikumu projektā vairākos punktos (Nr.4, 12.1.2., 13.2., 14.3., 15., 18) tiek noteikts, ka "[..] paziņojumu par līdzdalības iespējām publicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī, ja nepieciešams, izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos, lai iespējami labāk sasniegtu mērķauditoriju." Mūsu ieskatā tāda prakse, ka institūcijas var par līdzdalības iespējām informāciju ievietot tikai institūcijas mājas lapas noteiktā sadaļā un valsts institūciju gadījumā papildu arī TAP portālā, nav efektīva sabiedrības informēšana, jo vairums iedzīvotāju ikdienā neapmeklē institūciju mājaslapu "Sabiedrības līdzdalības" sadaļas un nav pierakstījušies uz jaunumu saņemšanu no TAP portāla. Bieži vien iedzīvotāji, kuru intereses topošais tiesību akts vai plānošanas dokuments tieši vai netieši skars, par topošo plānošanas dokumentu vai tiesību aktu un attiecīgo līdzdalības iespēju neuzzina vai uzzina novēloti. Līdz ar to šādu praksi nevar uzskatīt par efektīvu un jēgpilnu. 
Ierosinām noteikumos iekļaut kā pienākumu institūcijām par topošajiem attīstības plānošanas dokumentu vai tiesību aktiem un attiecīgajām sabiedrības līdzdalības iespējām informēt sabiedrību arī institūcijas oficiālajos sociālo mediju kontos un preses izdevumos, ja tādi ir, kā arī publiskajos medijos. Gadījumos, kad atsevišķām institūcijām šādi procesi ir daudzskaitlīgi un radītu pārmērīgu informācijas plūsmu to izmantotajos sociālo mediju kanālos vai izdevumos, tad informāciju par attiecīgajiem topošajiem plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem un sabiedrības līdzdalību var izvietot vismaz vienu reizi nedēļā apkopotā veidā ar saiti uz institūcijas mājaslapas attiecīgo sadaļu. 
 
2) Valsts mēroga attīstības plānošanas dokumenti, tai skaitā nozaru pamatnostādnes, ir ārkārtīgi svarīgi valsts attīstības virziena noteikšanā, sagaidāmajās investīcijās. Līdz ar to esošā sabiedrības līdzdalības kārtība šāda līmeņa dokumentiem ir nepietiekama, jo paļaujas uz sabiedrības pašiniciatīvu proaktīvi interesēties, lai laicīgi uzzinātu par šādu dokumentu tapšanu, līdzdalības iespējām. Šāda pieeja, kur institūcija var tikai publicēt informāciju tās mājaslapas "Sabiedrības līdzdalības" sadaļā un TAP portālā, ir izteikti nepietiekama. Tā rada risku, ka daļas sabiedrības intereses var netikt uzklausītas un ņemtas vērā, ka biznesa nozaru lobiji ar savu līdzdalības aktivitāti nomāc citu sabiedrības grupu intereses, tā rezultātā radot tādus dokumentus, kas kalpo nevis par labu vairumam sabiedrības, bet šaurākam interešu lokam.  
Ierosinām noteikumos iekļaut kā pienākumu institūcijām, kuras atbild par valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentu, tai skaitā nozaru pamatnostādņu, izstrādi, īstenot tādas līdzdalības metodes, kur mērķtiecīgi tiek atlasīti visu sabiedrību grupu reprezentējoši iedzīvotāju pārstāvji, kuri tiek iesaistīti vadītās diskusijās, piemēram, deliberatīvo metodi. Valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumenti nes pārlieku lielu atbildību un potenciālās sekas, lai varētu paļauties uz minimāli noteikto esošo sabiedrības iesaisti. Deliberatīvās metodes pielietošanas rezultātā ar augstāku varbūtību tiks gūts līdzsvarots sabiedrības redzējums, tā nodrošinot plānošanas dokumentu augstāku kvalitāti un dzīvotspēju. 
 
3) Noteikumu projekta 8.punktā sniegta norāde uz institūciju pienākumu izvērtēt sabiedrības pārstāvju izteikto ierosinājumu un sniegt atbildi, ja institūcija noraida sabiedrības pārstāvju ierosinājumu nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas. 
Lai šis pienākums sniegt atbildi sabiedrības līdzdalības procesa kontekstā būtu jēgpilns, nepieciešams papildināt šo punktu ar nepieciešamību institūcijai sniegt atbildi arī gadījumos, ja ierosinājums netiek noraidīts. Tādā gadījumā būtu jāietver nosacījums, ka atbilde ir sniedzama tādā termiņā, kas nepārsniedz tiesību akta vai plānošanas dokumenta gala redakcijas pieņemšanas brīdi. Vienlaikus, lai nerastos situācija, ka institūcijai jāsniedz atbilde dažu dienu laikā, var tikt noteikts minimālais atbildes sniegšanas laiks, piemēram, 10 darba dienas. 
 
4) Noteikumu projekta 14.1. punktā noteikts publiskās apspriešanas laiks. “Publiskās apspriešanas ilgums attīstības plānošanas dokumentu projektiem ir 30 dienas un tiesību aktu projektiem – 14 dienas.” 
Ierosinām noteikt 30 dienu publiskās apspriešanas ilgumu arī tiesību aktu projektiem, kuru analizēšana sabiedrības pārstāvjiem var būt vēl resursietilpīgāka nekā plānošanas dokumentu projektiem, piemēram, jaunu likumu projektiem. 
 
5) Noteikumu projekta 16.punktā noteikti pienākumi institūcijas vadītājam noteikt amatpersonu, kas ir atbildīga par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu. 
Ierosinām iekļaut pienākumu informēt sabiedrību par izvēlēto amatpersonu, tās statusu un atbildībām. 

6) Noteikumu projekta 17. punktā noteikti atbildīgās amatpersonas pienākumi sabiedrības līdzdalības plānošanā.  
Ierosinām noteikumu 1.daļā, saistībā ar 8.punktu, ietvert noteikumus, ka sabiedrība ir tiesīga ieteikt jēgpilnus, efektīvus un atklātus sabiedrības līdzdalības veidus, ja amatpersonas īstenotie neatbilst šādai prasībai.  
 
7) Noteikumu 16. līdz 19. punkti risina sabiedrības līdzdalības organizēšanas jautājumus. 
Ierosinām iekļaut papildus punktus, kas nodrošinātu līdzdalības efektivitātes novērtēšanu: 
Atbildīgā amatpersona sagatavo un aktualizē apkopojumu par konkrētā attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību aktu projekta katrā tapšanas posmā, kas nosaukti 9.1. līdz 9.6. izmantotajiem sabiedrības līdzdalības instrumentiem, kas nosaukti 10.1. līdz 10.7. Šis apkopojums ietver arī sabiedrības līdzdalības aktivitāšu efektivitātes novērtējumu, un to publisko. 

Ierosinām noteikt indikatoru kopu, kas palīdzētu novērtēt līdzdalības efektivitāti: 

7.1. Katrai sabiedrības līdzdalības metodei (10.1. līdz 10.7.) norādīt atbilstošu līdzdalības pakāpi, vadoties pēc Arnšteinas pilsoņu līdzdalības kāpņu principa (https://organizingengagement.org/models/ladder-of-citizen-participation/), un nosakot proporcionālu šo instrumentu izmantošanu visos attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādes procesa posmos no ierosināšanas līdz aktualizācijai, iekļaujot arī deliberatīvas (sadarbības) metodes. 

7.2. Īstenojot tādas sabiedrības līdzdalības aktivitātes, kā fokusgrupas vai darba grupas jāievēro proporcionālu dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu pēc vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, u.c. kritērijiem, kas ir būtiski izskatāmā jautājuma kontekstā. 
Lai novērtētu un uzlabotu sabiedrības līdzdalības procesa organizēšanu ierosinām iekļaut papildus uzdevumu sabiedrības līdzdalību organizējošajai amatpersonai - sabiedrības līdzdalības efektivitātes novērtēšanai veikt iesaistīto sabiedrības locekļu aptaujas par līdzdalības procesu. Šīs atsauksmes jāņem vērā, plānojot institūciju nākamos sabiedrības līdzdalības procesus – to intensitāti, metodes, pasākumu formātu, kā arī izvēloties komunikācijas kanālus, lai sasniegtu plašākas sabiedrības viedokli. 
14.06.2023. 09:33
Fiziska persona
Kā aktīvam iedzīvotājam man ir svarīgi izprast, kas un ar kādiem motīviem ir iniciējis kādu likumprojektu vai grozījumus. Iepazīstoties ar citu valstu labo praksi informācijas atklāšanas jomā, uzskatu, ka būtu nepieciešams noteikt, ka iedzīvotājiem, kas iesaistās lēmumu pieņemšanas procesos, būtu jābūt iespējai iegūt šādu informāciju. Kā viens no piemēriem ir Floridas Sunshine Law, kas nodrošina tiesības piekļūt dziļāk procesiem gan valsts, gan vietējā līmenī. Protams, šāda tiesību norma varētu samazināt valsts pārvaldes resursus, taču minimālā izpausmē šāda principa pārņemšana uzlabotu valsts pārvaldes komunikāciju ar sabiedrību un stirpinātu sabiedrības uzticamību valsts iestādēm, kas Latvijā ir visai zema.
Tāpat, ja ne šī likumprojekta ietvaros, tad cita, uzskatu, ka nepieciešams atzīt brīvprātīgo darbu, ko veic organizācijas, lielākoties iesaistoties lēmumu pieņemšanas procesos. Šāds darbs mēdz būt pilnībā brīvprātīgs un aizņem visvairāk laika. Brīvprātīgā darba uzskaites metodoloģija (vai kaut vai brīvprātīgā darba atzīšana kā svarīga kompenente šajā likumprojektā) varētu ilgtermiņā uzlabot sadarbību ar valsts institūcijām un palīdzēt Latvijai lepoties ar aktīvo pilsonisko sabiedrību, nodrošinot inovatīvu mērvienību vai indeksu.
14.06.2023. 12:37
Līga Stafecka - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Pateicamies par līdz šim vērā ņemtajiem priekšlikumiem, kas iestrādāti Ministru kabineta noteikumu projektā. Papildus vēlamies vērst uzmanību šādiem jautājumiem:

[MK noteikumu projekta 1.punkts.] Nepieciešams skaidri noteikt, cik lielā mērā šie noteikumi attiecināmi uz Saeimas darbību. Saeima jau līdz šim vēl spēkā esošos noteikumus praksē nepiemēroja, taču jauno noteikumu projektā tie aizvien ir attiecināti arī uz Saeimu. Tam ir divi iespējamie risinājumi: 1) izslēgt Saeimu no institūciju loka, uz kurām šie noteikumi attiecas un sabiedrības līdzdalību veicināt, to nostiprinot Saeimas kārtības rullī; vai arī 2) saglabāt esošo pieeju, ka arī uz Saeimu šie noteikumu attiecas, taču tad papildināt noteikumu projektu ar precizējumiem, piemēram, par izziņošanas kārtību un vietu par sabiedrības līdzdalības iespējam; par sabiedrības līdzdalības kopsavilkumu un atgriezenisko saiti – kurā brīdī tas Saeimā tiek nodrošināts utt. Arī Saeimai ir svarīgi savā darbā iesaistīt sabiedrību, bet tās darba organizācija ievērojami atšķiras no pārējām institūcijām, uz kurām attiecināmi šie noteikumi, arī šo noteikumu piemērošana ievērojami atšķirtos.

[MK noteikumu projekta 4.punkts.] Aicinām paplašināt informēšanas veidus par sabiedrības līdzdalības iespējām valsts tiešās pārvaldes iestādēs, neparedzot ekskluzīvi informēšanai tikai TAP portālu. Tādēļ arī noteikumos būtu jābūt uzsvaram uz mērķi – informēt par līdzdalību (izvēlēties kanālus, kas palīdz sasniegt sabiedrību), nevis uzsvaram uz TAP portālu, kurā publicē informāciju (pastāv augsts risks, nesasniegt sabiedrību). 
Ņemot vērā to, ka noteikumi attiecas arī uz pašvaldībām, tad šo noteikumu apspriešanā un, pēc tam, piemērošanā būtu jāiesaista pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti, jo pašlaik praksē šī sadaļa “Sabiedrības līdzdalība” reti kad tiek izmantota, lai tur publicētu aktuālās līdzdalības iespējas.

[Par MK noteikumu projekta 4.punktu.] Nav skaidrs, cik lielā mērā pašlaik TAP portāla funkcionalitāte ļauj izmantot to, lai informētu par pavisam agrīniem lēmumu pieņemšanas posmiem, piemēram, 9.1. punktā minēto vajadzību apzināšanas posmu, taču portāls tiek noteikts kā galvenais informēšanas kanāls, attiecīgi, arī agrīnajā posmā.

[Par MK noteikumu projekta 5.punktu.] Aicinām papildināt, ka sabiedrības līdzdalības kārtību piemēro arī saistošo noteikumu izstrādē, lai tādējādi pastiprinātu, ka šie noteikumi attiecināmi arī uz pašvaldībām.

[Par MK noteikumu projekta 5.punktu.] Aicinām atsevišķā punktā risināt jautājumu par to, kādā veidā šie noteikumi piemērojami valsts budžeta izstrādes un apstiprināšanas procesā. Šobrīd praksē šāda apspriešana nenotiek vai nenotiek pietiekami. Lielākoties sabiedrības iespējas reaģēt uz budžeta projektu ir brīdī, kad tas tiek sagatavots jau Finanšu ministrijā un kad detalizētas diskusijas, precizējumi vairs faktiski nav iespējami. Ja šie noteikumi paredz, ka arī valsts budžeta apspriešanā sabiedrība var iesaistīties, tad tiem būtu jāparedz precīzākas instrukcijas, kā tas ir iespējams. Tas būtu būtisks šo noteikumu projekta uzlabojums, salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu.

[Par MK noteikuma projekta 5.punktu.] Aicinām atsevišķā punktā noteikt, ka sabiedrības līdzdalības process ir svarīgs arī reformu izstrādē, piemēram, nosakot, ka reformu izstrādē tiek sagatavots tās izstrādes plāns, kurā ir noteikti posmi, kuros reformas projekts ir apspriežams ar tieši skartajām sabiedrības grupām, sabiedrību kopumā. Proti, šiem noteikumiem būtu jādod kāda instrukcija valsts un pašvaldību institūcijām, ka sabiedrības līdzdalība ir integrāla reformu procesa sadaļa un ka sabiedrība tādējādi var rēķināties, ka noteiktos reformu procesa posmos tai būs iespēja izteikt savu viedokli.

[Par MK noteikumu projekta 5.punktu.] Aicinām precizēt, kuros gadījumos sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta, lai novērstu pašreizējo situāciju, kad anotācijās tiek norādīts “Netika apspriests”, “Sabiedrību neskar” vai tamlīdzīgi, kas nesniedz uzticamu skaidrojumu par to, kādēļ sabiedrības līdzdalības posms ir izlaists.

[Par MK noteikumu projekta 6.punktu.] Aicinām izslēgt no punkta frāzi, ka sabiedrības līdzdalību nenodrošina, ja dokuments satur “ierobežotas pieejamības informāciju”, jo arī šādos gadījumos bieži vien ir svarīgi tos apspriest ar sabiedrību, tieši skartajām sabiedrības grupām, ekspertiem un praksē arī tas tiek darīts (piemēram, viedokļa izteikšana par Latvijas nacionālo pozīciju kādā no Eiropas Komisijas institūcijās skatāmiem jautājumiem), ievērojot to, ka dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss. Tādēļ, svarīgi, ka netiek ieviesta tik neelastīga pieeja, ka visi ierobežotas pieejamības dokumenti automātiski netiek apspriesti ar sabiedrību.

[Par MK noteikumu projekta 7.punktu.] Aicinām papildināt ar “Saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā”, kāds tiek sagatavots pašvaldību tiesību aktu projektiem.

[Par MK noteikumu projekta 7.punktu.] Aicinām izslēgt 7.3. punktu, jo Saeimā nepastāv prakse, ka likumprojektu tabulās tiek atspoguļotas līdzdalības iespējas un sasniegtie rezultāti. Praksē tā ir Saeimas komisiju tradīcija (kas atšķiras komisijās), cik lielā mērā tās ir atvērtas un gatavas norādīt likumprojekta priekšlikumu tabulā arī NVO iesniegtos priekšlikumus.

[Par MK noteikumu projekta 7.punktu. ] Aicinām papildināt, ka arī apspriežu protokoli var būt viena no iespējām, kā apkopot sabiedrības līdzdalības rezultātus un pēc iespējas tādi būtu jāveido, lai nodrošinātu gan atklātību, gan arī fiksētu pieņemto lēmumu par sabiedrības izteikto priekšlikumu. Kā arī aicinām precizēt, vai šie noteikumi jāpiemēro gadījumiem, kad, piemēram, pašvaldības komitejas sēdē piedalās NVO un izsaka viedokli par kādu jautājumu.

 [Par MK noteikumu projekta 8.puktu.] Aicinām noteikt, ka ne vien sabiedrības pārstāvji ierosina sabiedrības līdzdalības procesu rakstveidā, bet arī iestāde par atteikumu nodrošināt sabiedrības līdzdalību, atbildi sniedz rakstveidā.

[Par MK noteikumu projekta 9.punktu.] Vēlamies vērst uzmanību, ka līdz šim praksē neesam saskārušies ar gadījumiem un arī neesam pārliecināti, ka TAP portāla funkcionalitāte (ekskluzīva paļaušanās uz šo informācijas kanālu jau tika norādīta iepriekš) ir piemērota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību tiesību akta ieviešanas uzraudzībā un ietekmes izvērtēšanā (9.5. punkts).

[Par MK noteikumu projekta 9.punktu.] Aicinām paplašināt lēmumu pieņemšanas posmus, attiecinot tos ne tikai uz attīstības plānošanas dokumentiem, bet arī tiesību aktu projektiem.

[Par MK noteikumu projekta 12. punktu.] Noteikumu projekts paredz iesaistes iespējas jaunveidojamās darba grupās, konsultatīvos mehānismos, bet būtu nepieciešams atrast arī risinājumu, kā sabiedrība var: 1) uzzināt par tām darba grupām un konsultatīvām padomēm, kas jau ir izveidotas un kas tajās darbojas; 2) vai un kā var uzzināt par iesaistīšanos jau eksistējošos konsultatīvos formātos, kas daudzi jau darbojas ilglaicīgi, bet pa šo laiku var būt dzimušas jaunas sabiedriski aktīvas grupas, NVO utt. vai arī šajās darba grupās nav nodrošināta interešu daudzveidība. Tās mēdz darboties ilglaicīgi vienā sastāvā, bet būtu svarīgi, ka arī šādas darba grupas tiktu ar noteiktu regularitāti atjaunotas no to sastāva viedokļa. Viens no risinājumiem – TAP portālā publicēts visu valsts tiešās pārvaldes iestāžu izveidotas pastāvīgās konsultatīvās padomes, pēc iespējas, arī izveidotās darba grupas. Savukārt, darba grupu, konsultatīvo padomju atjaunotnei, būtu svarīgi ieviest prasību, ka to sastāvs tiek atjaunots noteiktā laika periodā.

[Par MK noteikumu projekta 15.punktu.] Aicinām precizēt, kas ir domāts ar “nākamajā virzības posmā”, lai varētu to piemērot, piemēram, pašvaldību gadījumā. Vai projekta virzība caur pašvaldību komiteju sēdēm ir nākamais virzības posms, pēc kura, attiecīgi, tiek sniegta atgriezeniskā saite?

[Par MK noteikumu projekta 15.punktu.] Aicinām izvērtēt, kā praksē valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas, piemērojot gan šos noteikumus, gan Interešu pārstāvības atklātības likumu, lai abi tiktu ievēroti, vienlaikus, neradītu arī nesamērīgi lielu administratīvo slodzi. Būtu svarīgi izdiskutēt, cik lielā mērā šie noteikumi sakrīt ar Interešu pārstāvības atklātības prasībām, kādas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām.

[Par MK noteikumu projekta 16.punktu.] Aicinām minēt arī pašvaldības darbinieku ( ne vienmēr amatpersona), kurš jānosaka kā atbildīgais par saistošo noteikumu projekta publisko apspriešanu.

[Par MK noteikumu projekta 18.punktu.] Aicinām pievērst uzmanību, ka pašvaldību gadījumā “Sabiedrības līdzdalības” sadaļa to mājas lapās reti tiek izmantota, lai informētu ar aktuālajām līdzdalības iespējām. Tāda prakse nav izveidojusies arī par saistošo noteikumu projektu apspriešanu, lai gan pagājis vēl īss laiks, kopš Pašvaldību likums stājies spēkā. Praksē pašvaldības šim nolūkam izveido sadaļu “Saistošo noteikumu projekti”, kurā var izsekot līdzi un arī iesaistīties sabiedrība, lai tos apspriestu. Attiecīgi, būtu jālemj, vai ar šiem noteikumiem tiek ieviesta vienota kārtība visās pašvaldībās (vēlamais risinājums), un par to jāinformē pašvaldības, lai tās praksē ievēro šo kārtību, vai arī, ja vadās pēc līdzšinējās prakses, neminēt sadaļu “Sabiedrības līdzdalība”, bet “pašvaldības tīmekļa vietnē viegli pārskatāmā vietā”.

Ar cieņu,
Līga Stafecka
Sabiedriskās politikas centra Providus vadošā pētniece sabiedrības līdzdalības jautājumos
 
14.06.2023. 13:43
Līga Seņkāne-Matisāne - r.a. "Siltumnīca"
1.Noteikumu projekta 2.punkts un 17.2.apakšpunkts ietver virkni īpašības vārdu (jēgpilnu, efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu). Katrs no šiem vārdiem un visi kopā liecina par vēlmi izveidot sistēmu, kas nodrošinātu, ka sabiedrības intereses tiek ievērotas. Vienlaikus uzsverams, ka visi minētie vārdi atbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā. Tādejādi, būtu nepieciešams izvērtēt, vai šāds īpašības vārdu uzskaitījums nebūtu uzskatāms par liekvārdību. Vienlaikus, vērtējot projekta anotāciju, ir redzams, ka atsevišķi no uzskaitītajiem īpašības vārdi ir maz skaidroti tās tekstā. Anotācija būtu papildināma ar sabiedrības līdzdalības kvalitāte kritēriju detalizētāku skaidrojumu.

2. Noteikumu projekta 2.punkts un 11.punkts ietver terminu “metode”. Šis termins tiek nekonsekventi lietots gadījumos, kad atbilstošāks būtu termins “veids”, uz ko norāda kaut vai II nodaļas nosaukums “II.
Sabiedrības līdzdalības veidi” Tiek rosināts aizstāt visā noteikumu projekta tekstā vārdu “metode” ar vārdu “veids” attiecīgā skaitlī un locījumā.

3.Nepieciešams līdzsvarot institūcijas un sabiedrības iespējas, kas noteiktas noteikumu projekta 5. un 8.punktā. Esošā projekta redakcija paredz institūcijai pienākumu sniegt skaidrojumu, nenorādot uz to, cik pamatotam tam jābūt un arī gadījumus, kad netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas.
3.1.Tiek rosināts dzēst noteikumu projekta 5.punkta otro teikumu, vienlaikus papildinot 6.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā “Ja attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā vai tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija).” Tādejādi tiktu samazinātas institūcijas iespējas izvairīties no sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas un precizēti iemesli, kas varētu būt tam par pamatu, proti, institūciju vadības dokumentu plānošanas procesā un gadījumā, ja izstrādājamais dokuments satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.
3.2.Vienlaikus būtu pārskatāmi arī jau minētie kritēriji, jo īpaši, kas atteicas uz ierobežotas pieejamības informāciju kā pamatu nenodrošināt sabiedrības līdzdalību. Šim kritērijam trūkst pamatojuma un šis jautājums nav atrunāts un pamatots anotācijā.
3.3.Vienlaikus tiek rosināts izteikt noteikumu projekta 8.punktu citā redakcijā, nodrošinot sabiedrības pārstāvju reālu ietekmi uz sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu un novēršot lietotās terminoloģijas vienveidību (aizstājot vārdus aicinājums, ierosinājums ar vienu vārdu - iesniegums). Nav pamatota prasība pēc rakstveida dokumenta, ņemot vērā, ka iestādei iesnigtais mutvārdu iesniegums ir noformējams rakstveidā. Noteikumu projekta 8.punkts būtu izsakāms šādā redakcijā “Sabiedrības pārstāvji var vērsties institūcijā ar iesniegumu, prasot nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas. Institūcijai ir pienākums sniegt atbildi pēc būtības, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalības iespējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, vai, ja institūcija noraida sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu, sniegt tam normatīvajos aktos balstītu pamatojumu.”

4.Noteikumu projekta redakcija nosaka 14 dienu termiņu, kā arī atsevišķos gadījumos 30 dienu termiņu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Tomēr no projekta teksta neizriet, ka 14 dienu termiņš būtu minimālais termiņš, kas būtu nosakāms jebkurā no izvēlētajiem sabiedrības līdzdalības veidiem, tādejādi nenodrošinot vienlīdzīgas iesaistīšanās iespējas,
4.1. Tiek rosināts papildināt noteikumu projekta 11 punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā “Institūcija nodrošina, ka ne mazāk kā 14 dienas pirms attiecīgā sabiedrības līdzdalības veida aktivitāšu norises vai līdzdalības iespējas termiņa beigām visa ar to saistītā informācija ir pieejama TAP portālā vai institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" (informāciju par apspriedes norisi var izplatīt arī citos sabiedrībai pieejamos veidos) atkarībā no tā, kāda institūcija organizē”.
4.2.Līdzīgi grozījumi būtu izdarāmi attiecībā uz visiem sabiedrības līdzdalības veidiem, nodrošinot, ka vismaz 14 dienas iepriekš par to aktivitātēm ir izplatīta un publiski pieejama informācija. Projekta 18.punkta pirmajā teikumā teikuma daļa “atbilstoši šo noteikumu 13.2. un 14.1. apakšpunktā minētajiem attiecīgajai līdzdalības iespējai noteiktajiem termiņiem, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš” būtu aizstājama ar tekstu “un publicē to vismaz 14 dienas pirms attiecīgajai pirms attiecīgā sabiedrības līdzdalības veida aktivitāšu norises vai līdzdalības iespējas termiņa beigām, ja normatīvajos aktos nav noteikts ilgāks termiņš”.

5.Noteikumu projekta 19.punktā nekorekti tiek lietots termins “pienākums”. Sabiedrības līdzdalība saistās ar tiesībām, nevis pienākumu. Tāpat arī 19.punktā liktais uzsvars uz termiņu ievērošanu saistās ar tiesībām iesaistīties noteiktā termiņā un attiecīgi šo tiesību zaudēšanu pēc termiņa beigām.
Tiek rosināts izteikt noteikumu projekta 19.punktu šādā redakcijā “Sabiedrības pārstāvis institūcijas paziņojumā noteiktajos termiņos un veidā informē institūciju par savu interesi iesaistīties attīstības plānošanas vai tiesību akta projekta izstrādes procesā, norādot paziņojumā pieprasīto informāciju.”

6.Noteikumu projekts neparedz sabiedrības pārstāvjiem paredzētu un institūcijām saistošu regulējumu saņemt informāciju par visiem attiecīgas institūcijas rosinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem.
Tiek rosināts papildināt noteikumu projektu ar 20.punktu šādā redakcijā “Atbildīgā amatpersona nodrošina, ka pēc sabiedrības pārstāvja lūgumu uz viņa norādīto e-pasta adresi tiek sūtīti visi attiecīgās institūcijas paziņojumi par līdzdalības iespējām vai informācija par šo paziņojumu publicēšanu.”.
 
14.06.2023. 23:41