Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
“Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepieciešamība sabiedrību, tostarp pašvaldības, par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas ļautu pašvaldībām salāgot savus mikromobilitātes infrastruktūras attīstības plānus ar valsts attīstības stratēģiju, tādā veidā nodrošinot iedzīvotājiem iespēju mobilitātei pa viendabīgu un ērtu mikromobilitātes infrastruktūru.
Mērķa apraksts
Informēt sabiedrību, tostarp pašvaldības, par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju.
Politikas jomas
Autosatiksmes politika; Transporta politika
Teritorija
Visa Latvijas teritorija.
Norises laiks
28.10.2021. - 11.11.2021.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Pašvaldības
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Klāvs Grieze (SAM)
Atbildīgā persona
Ilonda Stepanova (SAM)
Izsludināšanas datums
27.10.2021. 15:59
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Aldis Mikanovskis
Pasūtītāja VAS “Latvijas Valsts ceļi” pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā un, ko pieņēmis MK pārrresoru koordinācijas centrs, norādīts:” Velosatiksmei ir vairākas priekšrocības: netiek radīti sastrēgumi, izmantota degviela, emitēti izmeši vai citādi radīts gaisa un trokšņa piesārņojums, un tā pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību. Tie ir tikai daži piemēri, kas apliecina velosatiksmes priekšrocības pār motorizēto transportu. ….”. Tātad - netiek emitēti izmeši vai citādi radīts gaisa un trokšņa piesārņojums, un tā pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību. Turpretī visas šajā dokumenta 24.attēlā “Galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti” uzrādītie Nacionālās nozīmes mikromobilitātes maršruti ir izvietoti tieši tajās vietās, kur rit visintensīvākā transporta kustība un gaidīšana Pierīgā, un, kur augstāk minētie gaisa un trokšņa piesārņojumi ir visaugstākie un visnegatīvāk ietekmē lielas fiziskās slodzes laikā uz sabiedrības locekļu, kas piedalās velosatiksmē, veselību.
Vai tā ir apzināta politiska divkosība vai arī neprofesionālas plānošanas sekas?
Vai tā ir apzināta politiska divkosība vai arī neprofesionālas plānošanas sekas?
02.11.2021. 03:57
Māris Jonovs - "Drošās ielas"
Lūdzam nodaļā II.2.1. Satiksmes telpas pārdale mainīt tekstu «Jānorāda, ka šī telpas pārdale nedrīkst tikt veikta atrauti no tādiem satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem kā:»
uz
«Jānorāda, ka telpas pārdale būtu veicama izvērtējot nepieciešamību pielietot tādus satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus kā:»
Pamatojums: Diemžēl jārēķinās ar to, ka ceļu turētāji un citas iesaistītās puses teikumu, kurā lietots vārds «nedrīkst» var izmantot, lai pamatotu vai aģitētu par telpas nepārdalīšanu, tai skaitā vietās, kur satiksmes mierināšana un/vai ātruma ierobežošana jau veikta, vai pati telpas pārdale kalpotu par satiksmi mierinošu soli.
uz
«Jānorāda, ka telpas pārdale būtu veicama izvērtējot nepieciešamību pielietot tādus satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus kā:»
Pamatojums: Diemžēl jārēķinās ar to, ka ceļu turētāji un citas iesaistītās puses teikumu, kurā lietots vārds «nedrīkst» var izmantot, lai pamatotu vai aģitētu par telpas nepārdalīšanu, tai skaitā vietās, kur satiksmes mierināšana un/vai ātruma ierobežošana jau veikta, vai pati telpas pārdale kalpotu par satiksmi mierinošu soli.
11.11.2021. 09:48
Māris Jonovs - "Drošās ielas"
Lūdzam nodaļā II.2.1. Satiksmes telpas pārdale pārfrāzēt tekstu «Papildus attiecībā uz pilsētu plānošanu un telpas sadali jāņem vērā tehniskās prasības, kas ir nepieciešamas katram transporta veidam - privātajām automašīnām, autobusiem un trolejbusiem ir jānodrošina vislielākā telpa atšķirībā no velobraucējiem un gājējiem. Plānojot infrastruktūru un transporta attīstību ierobežotā telpā, piemēram, pilsētas centrā, ir svarīgi piešķirt prioritāti tiem transportlīdzekļiem, kam nepieciešama mazāka telpa un kas rada vismazāko vides piesārņojumu, tas ir prioritāri gājējiem un velosipēdiem, kā arī sabiedriskajam transporta, kas efektīvi izmanto iedalīto tam telpu pārvadājot lielu pasažieru skaitu.»
uz
«Attiecībā uz pilsētu plānošanu un telpas sadali papildus jāņem vērā tehniskās prasības, kas ir nepieciešamas katram transporta veidam — privātā autotransporta apkalpošana aizņem visvairāk telpas, salīdzinot ar sabiedrisko transportu, kas spēj apkalpot lielu cilvēku skaitu un neprasa glabāšanas vietas, un salīdzinot ar mikromobilitāti, kas identiska platuma satiksmes telpā var apkalpot krietni lielāku cilvēku skaitu. Plānojot infrastruktūru un transporta attīstību ierobežotā telpā, piemēram, pilsētas centrā, ir svarīgi piešķirt prioritāti tiem pārvietošanās veidiem, kam nepieciešama mazāka telpa un kas rada vismazāko vides piesārņojumu, tas ir prioritāri gājējiem un velosipēdiem, kā arī sabiedriskajam transportam.»
Pamatojums: Sākotnējais teksts pretrunīgs. Sākumā izklausās, ka telpa jāpārdala par labu tiem, kas aizņem visvairāk telpas, bet izskaņā redzams, ka domāts pretējais. Salīdzinot privāto autotransportu un sabiedrisko, jāņem vērā ne tikai brauktuves joslu platums, bet arī kopējā transportlīdzekļu kategoriju apkalpošanai nepieciešamā ielas telpa, tai skaitā glabāšanas telpa.
uz
«Attiecībā uz pilsētu plānošanu un telpas sadali papildus jāņem vērā tehniskās prasības, kas ir nepieciešamas katram transporta veidam — privātā autotransporta apkalpošana aizņem visvairāk telpas, salīdzinot ar sabiedrisko transportu, kas spēj apkalpot lielu cilvēku skaitu un neprasa glabāšanas vietas, un salīdzinot ar mikromobilitāti, kas identiska platuma satiksmes telpā var apkalpot krietni lielāku cilvēku skaitu. Plānojot infrastruktūru un transporta attīstību ierobežotā telpā, piemēram, pilsētas centrā, ir svarīgi piešķirt prioritāti tiem pārvietošanās veidiem, kam nepieciešama mazāka telpa un kas rada vismazāko vides piesārņojumu, tas ir prioritāri gājējiem un velosipēdiem, kā arī sabiedriskajam transportam.»
Pamatojums: Sākotnējais teksts pretrunīgs. Sākumā izklausās, ka telpa jāpārdala par labu tiem, kas aizņem visvairāk telpas, bet izskaņā redzams, ka domāts pretējais. Salīdzinot privāto autotransportu un sabiedrisko, jāņem vērā ne tikai brauktuves joslu platums, bet arī kopējā transportlīdzekļu kategoriju apkalpošanai nepieciešamā ielas telpa, tai skaitā glabāšanas telpa.
11.11.2021. 10:12
Māris Jonovs - "Drošās ielas"
Lūdzam nodaļu II.2.2. Mikromobilitātes infrastruktūra apdzīvotās vietās papildināt ar noslēdzošu rindkopu par nepieciešamību publiskās infrastruktūras turētājiem ar atbalsta pasākumiem un saistošiem noteikumiem veicināt mikromobilitātes punktu un novietošanas zonu izveidi , lai novērstu koplietošanas braucamrīku haotisku atstāšanu uz ietvēm un veloceļiem, kā arī regulēt koplietošanas braucamrīku darbību, no iznomātājiem iegūstot un brīvpieejā publicējot anonimizētus pārvietošanās datus, un uzliekot iznomātājiem par pienākumu nodrošināt braucamrīku pieejamību vietās, kur tie nepieciešami, lai papildinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu, kā arī noteiktos laikos, lai tie būtu pieejami jau pirms rīta sastrēgumstundām un tā būtu izmantojami arī ikdienas lietišķajā satiksmē ne tikai izklaidei.
Pamatojums: Daudzas pilsētas, tai skaitā nu arī Latvijā cieš no ielu telpā haotiski izvietotiem koplietošanas mikromobilitātes rīkiem, kas traucē gājēju un velo pārvietošanos, kā arī infrastruktūras kopšanu. Bieži vien iznomātāji braucamrīkus izvieto jau pēc rīta sastrēgumstundām, tātad tie nav pieejami laikā, kad tie dotu lielāko atdevi sabiedrībai. Slēdzot saistošus līgumus ar iznomātājiem būtu iespēja prasīt pakalpojumu, kas kalpo ne tikai biznesa interesēm, bet arī sabiedrībai, kā arī dotu juridisku pamatu apmaiņā nodrošināt speciāli ierīkotu glabāšanas punktu izmantošanu. Noteikta transportlīdzekļu skaita nodrošināšana noteiktās vietās un noteiktās laikos un datu iesniegšana varētu būt arī pamats juridiski korektai stāvvietu telpas ierādīšanai koplietošanas autotransportam.
Pamatojums: Daudzas pilsētas, tai skaitā nu arī Latvijā cieš no ielu telpā haotiski izvietotiem koplietošanas mikromobilitātes rīkiem, kas traucē gājēju un velo pārvietošanos, kā arī infrastruktūras kopšanu. Bieži vien iznomātāji braucamrīkus izvieto jau pēc rīta sastrēgumstundām, tātad tie nav pieejami laikā, kad tie dotu lielāko atdevi sabiedrībai. Slēdzot saistošus līgumus ar iznomātājiem būtu iespēja prasīt pakalpojumu, kas kalpo ne tikai biznesa interesēm, bet arī sabiedrībai, kā arī dotu juridisku pamatu apmaiņā nodrošināt speciāli ierīkotu glabāšanas punktu izmantošanu. Noteikta transportlīdzekļu skaita nodrošināšana noteiktās vietās un noteiktās laikos un datu iesniegšana varētu būt arī pamats juridiski korektai stāvvietu telpas ierādīšanai koplietošanas autotransportam.
11.11.2021. 10:39
Māris Jonovs - "Drošās ielas"
Lūdzam II.2.6. Mikromobilitātes infrastruktūras pieejamība nodaļas pirmo rindkopu aiz pirmā teikuma papildināt ar teikumu:
«Vides pieejamības prasību ievērošana, veidojot ietves bez lielām līmeņu starpībām un slīpumiem, ir arī svarīga, lai pilsētās iespējotu pēdējo metru piegādēs pat smagas piegādājamās kravas transportēt pa ar piegādes ratiņiem.»
Pamatojums: Šobrīd piegādes ļoti bieži tiek veiktas ar kravas transportu, pat kvartālos kur tuvumā ir speciālas piegādes transporta stāvvietas, tomēr braucot bezmaz iekšā pa piegādes adreses durvīm. Līdzenas ietves bez lielām līmeņu starpībām un slīpumiem vairo godprātīgu piegādātāju īpatsvaru.
«Vides pieejamības prasību ievērošana, veidojot ietves bez lielām līmeņu starpībām un slīpumiem, ir arī svarīga, lai pilsētās iespējotu pēdējo metru piegādēs pat smagas piegādājamās kravas transportēt pa ar piegādes ratiņiem.»
Pamatojums: Šobrīd piegādes ļoti bieži tiek veiktas ar kravas transportu, pat kvartālos kur tuvumā ir speciālas piegādes transporta stāvvietas, tomēr braucot bezmaz iekšā pa piegādes adreses durvīm. Līdzenas ietves bez lielām līmeņu starpībām un slīpumiem vairo godprātīgu piegādātāju īpatsvaru.
11.11.2021. 11:08
Māris Jonovs - "Drošās ielas"
Lūdzu, II.2.2. nodaļu «Mikromobilitātes infrastruktūra apdzīvotās vietās» aiz otrās rindkopas papildiniet ar:
«Ērtas veloinfrastruktūras tīkla nodrošināšana pilsētās ļautu arī lielāku t.s. pēdējās jūdzes piegāžu īpatsvaru veikt ar velosipēdiem. 2013. gada Cyclelogistics publicētajā pētījumā lēsts, ka Eiropas pilsētās līdz pat 42% no piegādēm* būtu iespējams veikt ar velosipēdiem un kravas velosipēdiem. Kopš 2013. gada krietni pieaugusi ēdienu, pārtikas un nelielu pirkumu piegādes popularitāte, bet lielākās pilsētās, kur nav drošas veloinfrastruktūras tīkla, piegāžu nospiedošs vairums joprojām tiek veikts ar autotransportu, piesārņojot vidi ar izplūdes gāzēm un trokšņiem, kā arī ar autotransportu bojājot un bloķējot ietves un veloinfrastruktūru, kur tāda ierīkota.»
Pamatojums: Latvijā arvien populāri, pat no amatpersonu puses ir publiski paust uzskatu, ka veloinfrastruktūras ierīkošana pilsētās neesot vēlama, jo tāda esot nepieciešama tikai dīkdieņiem, bezdarbniekiem, sasvīdušiem studentiem vai sportistiem, tādēļ būtu nepieciešams uzsvērt un atgādināt, ka velotransports var būt arī nozīmīga piegāžu ķēdes sastāvdaļa.
Atsauces:
Shift to Cycling: CycleLogistics Baseline Study Reports on Impressive Potential, ECF 2013 https://ecf.com/news-and-events/news/shift-cycling-cyclelogistics-baseline-study-reports-impressive-potential
Potential to shift goods transport from cars to bicycles in European cities, Cyclelogistics, 2013 https://www.cargobike.jetzt/wp-content/uploads/2021/03/2013_cyclelogistics_baseline_study.pdf
«Ērtas veloinfrastruktūras tīkla nodrošināšana pilsētās ļautu arī lielāku t.s. pēdējās jūdzes piegāžu īpatsvaru veikt ar velosipēdiem. 2013. gada Cyclelogistics publicētajā pētījumā lēsts, ka Eiropas pilsētās līdz pat 42% no piegādēm* būtu iespējams veikt ar velosipēdiem un kravas velosipēdiem. Kopš 2013. gada krietni pieaugusi ēdienu, pārtikas un nelielu pirkumu piegādes popularitāte, bet lielākās pilsētās, kur nav drošas veloinfrastruktūras tīkla, piegāžu nospiedošs vairums joprojām tiek veikts ar autotransportu, piesārņojot vidi ar izplūdes gāzēm un trokšņiem, kā arī ar autotransportu bojājot un bloķējot ietves un veloinfrastruktūru, kur tāda ierīkota.»
Pamatojums: Latvijā arvien populāri, pat no amatpersonu puses ir publiski paust uzskatu, ka veloinfrastruktūras ierīkošana pilsētās neesot vēlama, jo tāda esot nepieciešama tikai dīkdieņiem, bezdarbniekiem, sasvīdušiem studentiem vai sportistiem, tādēļ būtu nepieciešams uzsvērt un atgādināt, ka velotransports var būt arī nozīmīga piegāžu ķēdes sastāvdaļa.
Atsauces:
Shift to Cycling: CycleLogistics Baseline Study Reports on Impressive Potential, ECF 2013 https://ecf.com/news-and-events/news/shift-cycling-cyclelogistics-baseline-study-reports-impressive-potential
Potential to shift goods transport from cars to bicycles in European cities, Cyclelogistics, 2013 https://www.cargobike.jetzt/wp-content/uploads/2021/03/2013_cyclelogistics_baseline_study.pdf
11.11.2021. 11:41
Viesturs BraŽis
Ir jāveido mikromobilitātes punkti dažādiem koplietošanas mikromobilitātes rīkiem - skrejriteņiem, elektriskiem mopēdiem u.tml., lai to stāvvietas nebūtu stihiski un haotiski izveidotas uz ietvēm. Atstājot pašplūsmā citu transportlīdzekļu koplietošanas punktu izveidi, lietotāji netiek radināti pie kārtības un, pieraduši braucamrīku saņemt kā pagadās, to arī atstāj, kur un kā vēlas, nereti apdraudot citu satiksmes dalībnieku drošību.
11.11.2021. 21:27