Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pēdējo gadu laikā Ekonomikas ministrija bieži saņem iesniegumus gan no valsts un pašvaldību iestādēm, gan no uzņēmējiem par ielu tirdzniecības regulējuma piemērošanas kārtību. Laika gaitā, attīstoties jaunām komercdarbības formām un inovācijām, kas būtiski mainījuši uzņēmējdarbības praksi, rodas neskaidrības un domstarpības, kā esošais regulējums jāpiemēro attiecībā uz šiem jauniem gadījumiem. Regulējums ir novecojis un tas ir jāaktualizē atbilstoši mūsdienu uzņēmējdarbības vides, patērētāju interešu un sabalansētās pilsētvides attīstības prasībām.
Mērķa apraksts
MK noteikumu mērķis ir pilnveidot ielu tirdzniecības regulējumu, nodrošinot tā atbilstību mūsdienu ielu tirdzniecības attīstības tendencēm, precizējot ielu tirdzniecības tvērumu un pašvaldībām deleģēto jautājumu loku, kā arī mazinot administratīvo slogu atļaujas saņemšanai. Vienlaikus paredzēts stiprināt pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas tirgotāju iespējas piedalīties ielu tirdzniecībā, akcentējot prioritāti attiecībā uz tirdzniecības vietu pieejamību.
Politikas jomas
Iekšējā tirgus politika; Uzņēmējdarbības politika
Teritorija
-
Norises laiks
24.04.2026. - 08.05.2026.
Informācija
Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- tirgotāji un tirdzniecības organizatori
Skaidrojums un ietekme
MK noteikumi ietekmēs tirgotājus un tirdzniecības organizatorus, kuri vēlēsies saņemt atļauju ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai.
Sagatavoja
Evita Kudure-Ševčuka (EM)
Atbildīgā persona
Raivis Bremšmits (EM)
Izsludināšanas datums
24.04.2026. 09:01
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-792/1
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA)
2.1. ielu tirdzniecība – preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, tai skaitā no būves, kas novietota uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku, kā arī no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta un pašapkalpošanās tirdzniecības iekārtas.
Iebildums
Regulējumam par ielu tirdzniecību jāattiecas uz tirdzniecību publiskajā ārtelpā neatkarīgi no īpašuma formas – gan pašvaldībai piederošā, gan privātpersonām piederošā teritorijā, ja tā ir publiski pieejama. Publiskās ārtelpas vizuālā kvalitāte, funkcionalitāte un arhitektoniskās kvalitātes principi nav atkarīgi no zemes īpašnieka, tādēļ vienlīdzības princips piemērojams visiem ielu tirdzniecības dalībniekiem neatkarīgi no tirdzniecības vietas atrašanās.
Pašreiz piedāvātais regulējums, kas paredz ielu tirdzniecības saskaņošanu tikai pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un būtiski ierobežo pašvaldības iespējas nodrošināt vienotu pilsētvides kvalitāti. Vienā apkaimē vai ielas posmā var veidoties atšķirīgi un nekontrolēti tirdzniecības risinājumi, jo privātīpašumos izvietotās tirdzniecības vietas netiktu pakļautas pašvaldības saskaņošanai. Tas radītu priekšrocības tirgotājiem privātās teritorijās, kuri varētu izvairīties no atļauju saņemšanas procesa, elastīgāk mainīt sortimentu, vizuālo noformējumu un izvietojumu, kā arī apzināti izvēlēties privātās teritorijas regulējuma apiešanai.
Šāda pieeja vājinātu pašvaldības kontroles mehānismus un sašaurinātu tās iespējas īstenot Pašvaldību likumā noteiktās funkcijas – rūpēties par sabiedrisko kārtību, teritorijas attīstību un vides kvalitāti. Pašvaldības loma nedrīkst tikt reducēta tikai līdz zemes īpašnieka statusam, jo tai ir pienākums pārvaldīt teritorijas attīstību kopumā, tostarp publiski nozīmīgās privātās teritorijās.
Turklāt pašvaldības teritorijas plānojumi, lokālplānojumi un tematiskie plāni nosaka konkrētus teritorijas izmantošanas mērķus un ierobežojumus. Ja tirdzniecība publiski pieejamā privātā teritorijā netiek saskaņota, var tikt ignorēti plānošanas dokumentu mērķi un attīstīta tirdzniecība vietās, kur tā nav paredzēta vai ir nevēlama, piemēram, klusajās dzīvojamās zonās.
Praksē publiski pieejamas privātās teritorijas Rīgā ir, piemēram, Līvu laukums, laukuma un Skārņu/Monētu pagalma zemes vienības, Doma dārzs Tirgoņu ielā 1, kvartāls “Egle” starp Mazo Monētu, Kaļķu un Tirgoņu ielu, “Ezītis miglā” Slokas ielā 17 un Hāgensberga pagalms Kalnciema ielā 15A. Līvu laukuma gadījumā, ja netiek izsniegta ielu tirdzniecības atļauja, atbilstoši Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumu Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” un Rīgas domes 07.02.2006. saistošo noteikumu Nr. 38 prasībām nav tiesiska pamata publiskajā ārtelpā izvietot būves neapbūvējamā teritorijā. Līdzīga situācija ir pludmales teritorijās, kas ir valsts īpašumā, kur āra kafejnīcu risinājumi praksē iespējami tikai ielu tirdzniecības regulējuma ietvaros.
Ņemot vērā, ka pašvaldība tirdzniecības vietu vizuālajam risinājumam un novietojumam var noteikt tikai vispārīgas prasības un nevar detalizēti regulēt materiālus, krāsas vai izmērus, līdzvērtīgas prasības būtu piemērojamas arī privātīpašumā izvietotām tirdzniecības vietām publiskajā ārtelpā.
Tādēļ nepieciešams saglabāt līdzšinējo prasību par atļaujas nepieciešamību ielu tirdzniecībai gan pašvaldībai piederošā, gan privātpersonām piederošā publiskajā ārtelpā.
Iebildums
Regulējumam par ielu tirdzniecību jāattiecas uz tirdzniecību publiskajā ārtelpā neatkarīgi no īpašuma formas – gan pašvaldībai piederošā, gan privātpersonām piederošā teritorijā, ja tā ir publiski pieejama. Publiskās ārtelpas vizuālā kvalitāte, funkcionalitāte un arhitektoniskās kvalitātes principi nav atkarīgi no zemes īpašnieka, tādēļ vienlīdzības princips piemērojams visiem ielu tirdzniecības dalībniekiem neatkarīgi no tirdzniecības vietas atrašanās.
Pašreiz piedāvātais regulējums, kas paredz ielu tirdzniecības saskaņošanu tikai pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un būtiski ierobežo pašvaldības iespējas nodrošināt vienotu pilsētvides kvalitāti. Vienā apkaimē vai ielas posmā var veidoties atšķirīgi un nekontrolēti tirdzniecības risinājumi, jo privātīpašumos izvietotās tirdzniecības vietas netiktu pakļautas pašvaldības saskaņošanai. Tas radītu priekšrocības tirgotājiem privātās teritorijās, kuri varētu izvairīties no atļauju saņemšanas procesa, elastīgāk mainīt sortimentu, vizuālo noformējumu un izvietojumu, kā arī apzināti izvēlēties privātās teritorijas regulējuma apiešanai.
Šāda pieeja vājinātu pašvaldības kontroles mehānismus un sašaurinātu tās iespējas īstenot Pašvaldību likumā noteiktās funkcijas – rūpēties par sabiedrisko kārtību, teritorijas attīstību un vides kvalitāti. Pašvaldības loma nedrīkst tikt reducēta tikai līdz zemes īpašnieka statusam, jo tai ir pienākums pārvaldīt teritorijas attīstību kopumā, tostarp publiski nozīmīgās privātās teritorijās.
Turklāt pašvaldības teritorijas plānojumi, lokālplānojumi un tematiskie plāni nosaka konkrētus teritorijas izmantošanas mērķus un ierobežojumus. Ja tirdzniecība publiski pieejamā privātā teritorijā netiek saskaņota, var tikt ignorēti plānošanas dokumentu mērķi un attīstīta tirdzniecība vietās, kur tā nav paredzēta vai ir nevēlama, piemēram, klusajās dzīvojamās zonās.
Praksē publiski pieejamas privātās teritorijas Rīgā ir, piemēram, Līvu laukums, laukuma un Skārņu/Monētu pagalma zemes vienības, Doma dārzs Tirgoņu ielā 1, kvartāls “Egle” starp Mazo Monētu, Kaļķu un Tirgoņu ielu, “Ezītis miglā” Slokas ielā 17 un Hāgensberga pagalms Kalnciema ielā 15A. Līvu laukuma gadījumā, ja netiek izsniegta ielu tirdzniecības atļauja, atbilstoši Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumu Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” un Rīgas domes 07.02.2006. saistošo noteikumu Nr. 38 prasībām nav tiesiska pamata publiskajā ārtelpā izvietot būves neapbūvējamā teritorijā. Līdzīga situācija ir pludmales teritorijās, kas ir valsts īpašumā, kur āra kafejnīcu risinājumi praksē iespējami tikai ielu tirdzniecības regulējuma ietvaros.
Ņemot vērā, ka pašvaldība tirdzniecības vietu vizuālajam risinājumam un novietojumam var noteikt tikai vispārīgas prasības un nevar detalizēti regulēt materiālus, krāsas vai izmērus, līdzvērtīgas prasības būtu piemērojamas arī privātīpašumā izvietotām tirdzniecības vietām publiskajā ārtelpā.
Tādēļ nepieciešams saglabāt līdzšinējo prasību par atļaujas nepieciešamību ielu tirdzniecībai gan pašvaldībai piederošā, gan privātpersonām piederošā publiskajā ārtelpā.
08.05.2026. 16:39
26-TA-792/2
LLPA
2.1.1 pašvaldībai piederoša publiska ārtelpa – sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejama pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esoša nekustamā īpašuma teritorija, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži
Iebildums
Aicinām svītrot konkrēto vietu uzskaitījumu, jo, piemēram, iztrūkst pludmales, kā arī iespējami citi objekti, kas šajā punktā nav uzskaitīti, bet kur pašvaldības ieskatā būtu pieļaujama ielu tirdzniecība.
Iebildums
Aicinām svītrot konkrēto vietu uzskaitījumu, jo, piemēram, iztrūkst pludmales, kā arī iespējami citi objekti, kas šajā punktā nav uzskaitīti, bet kur pašvaldības ieskatā būtu pieļaujama ielu tirdzniecība.
08.05.2026. 16:40
26-TA-792/3
LLPA
2.4. publiska vieta – šo noteikumu izpratnē jebkura vieta ārpus ēkas un pastāvīgās tirdzniecības vietas, kura neatkarīgi no tās īpašuma formas ir pieejama patērētājiem;
Iebildums
Dzēšot 2.4. apakšpunkta redakciju, pastiprinās riski tirgus deformācijai, sakarā ar 8. punktā noteikto pašvaldības kompetenci attiecībā uz pašvaldībai piederošo publisko ārtelpu - proti, pašvaldība turpmāk būs tiesīga noteikt tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, radot tirgus nevienlīdzību vienā konkrētā teritorijā, kuras pieguļošās teritorijas lielākoties ir privāti īpašumi. Papildus piebilstam, ka dzēšot 2.4. apakšpunktu rodas situācija, kurā vienā teritorijā, ik pēc 5 metriem ir dažāda tirgus būtība, sakarā ar atšķirīgiem nosacījumiem.
Iebildums
Dzēšot 2.4. apakšpunkta redakciju, pastiprinās riski tirgus deformācijai, sakarā ar 8. punktā noteikto pašvaldības kompetenci attiecībā uz pašvaldībai piederošo publisko ārtelpu - proti, pašvaldība turpmāk būs tiesīga noteikt tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, radot tirgus nevienlīdzību vienā konkrētā teritorijā, kuras pieguļošās teritorijas lielākoties ir privāti īpašumi. Papildus piebilstam, ka dzēšot 2.4. apakšpunktu rodas situācija, kurā vienā teritorijā, ik pēc 5 metriem ir dažāda tirgus būtība, sakarā ar atšķirīgiem nosacījumiem.
08.05.2026. 16:40
26-TA-792/4
LLPA
8.2. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai;
Iebildums
Projekta anotācijā ietvertais skaidrojums par noteikumu 8.2. apakšpunkta jauno redakciju paredz, ka pašvaldības tiesības noteikt prasības sabiedriskās kārtības nodrošināšanai nedrīkst tieši ierobežot saimniecisko darbību, tostarp darba un trokšņošanas laiku. Tieši šādi nosacījumi praksē ir būtiski instrumenti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, īpaši blīvi apdzīvotās pilsētvides teritorijās. Minētā pieeja var radīt situāciju, kurā tirdzniecības dalībnieki apstrīd pašvaldības noteiktos ierobežojumus, atsaucoties uz to, ka šādi nosacījumi neatbilst jaunajam regulējumam. Rezultātā pašvaldība zaudē iespēju operatīvi un preventīvi regulēt ar sabiedrisko kārtību cieši saistītus aspektus, kas var radīt būtisku iedzīvotāju tiesību uz naktsmieru un drošu vidi aizskārumu.
Iebildums
Projekta anotācijā ietvertais skaidrojums par noteikumu 8.2. apakšpunkta jauno redakciju paredz, ka pašvaldības tiesības noteikt prasības sabiedriskās kārtības nodrošināšanai nedrīkst tieši ierobežot saimniecisko darbību, tostarp darba un trokšņošanas laiku. Tieši šādi nosacījumi praksē ir būtiski instrumenti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, īpaši blīvi apdzīvotās pilsētvides teritorijās. Minētā pieeja var radīt situāciju, kurā tirdzniecības dalībnieki apstrīd pašvaldības noteiktos ierobežojumus, atsaucoties uz to, ka šādi nosacījumi neatbilst jaunajam regulējumam. Rezultātā pašvaldība zaudē iespēju operatīvi un preventīvi regulēt ar sabiedrisko kārtību cieši saistītus aspektus, kas var radīt būtisku iedzīvotāju tiesību uz naktsmieru un drošu vidi aizskārumu.
08.05.2026. 16:41
26-TA-792/5
LLPA
8.6. gadījumus un nosacījumus, kad tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu un tās pieļaujamo apmēru, izņemot gadījumus, kad ielu tirdzniecība notiek tematiskos gadatirgos, valsts nozīmes svētku pasākumos un paaugstināta riska pasākumos. Tirdzniecības dalībniekam par preču pārdošanu attiecīgajā tirdzniecības vietā vienlaikus netiek piemērota pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās un maksa par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu. Tirdzniecības dalībniekam, kas pārdod šo noteikumu 7. punktā minētās preces, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa nedrīkst pārsniegt pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto nodevas apmēru par tirdzniecību publiskās vietās
Iebildums
Anotācijā identificētā problēmsituācija attiecībā uz 7. punktā minēto preču grupu tirgotāju dalību tirgū ir pamatota, tomēr vienlaikus iebilstam, ka tirdzniecības dalībniekam, kas pārdod šo noteikumu 7. punktā minētās preces, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa tiktu noteikta atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam nodevas apmēram par tirdzniecību publiskās vietās.
Šāda pieeja nav atbalstāma, jo tirdzniecības organizatora maksa ir saistīta ar konkrēta pasākuma vai tirdzniecības vietas organizēšanas izmaksām un tirgus apstākļiem, līdz ar to tās apmēra piesaiste pašvaldības nodevai neatspoguļo faktiskās izmaksas un var radīt nesamērīgus ierobežojumus. Turklāt pašvaldību noteikto nodevu apmēri būtiski atšķiras, jo tie tiek diferencēti, ņemot vērā konkrētās teritorijas, prioritātes un regulējuma pieeju, nevis kā atsauce privātā sektora pakalpojumu cenai. Līdz ar to vienota piesaiste šiem apmēriem var radīt nevienlīdzīgu attieksmi un tirgus nevienlīdzību dažādās pašvaldībās.
Ņemot vērā minēto, aicinām pārskatīt regulējumu, atsakoties no tirdzniecības organizatora maksas piesaistes pašvaldības nodevas apmēram vai paredzot alternatīvu – ekonomiski pamatotu maksas noteikšanas mehānismu.
Vienlaikus gadījumos, kad tirdzniecība notiek uz publiskas personas mantas un netiek piemērota pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, priekšlikums paredzēt maksu par publiskas personas mantas sevišķo lietošanu kā atlīdzību par attiecīgās mantas izmantošanu.
Papildus priekšlikums papildināt aiz vārdiem “[..] šo noteikumu 7. punktā minētās preces [..]” ar vārdiem “[..] vai pašu izgatavotos amatniecības vai mākslas darinājumus[..]”.
Iebildums
Anotācijā identificētā problēmsituācija attiecībā uz 7. punktā minēto preču grupu tirgotāju dalību tirgū ir pamatota, tomēr vienlaikus iebilstam, ka tirdzniecības dalībniekam, kas pārdod šo noteikumu 7. punktā minētās preces, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa tiktu noteikta atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam nodevas apmēram par tirdzniecību publiskās vietās.
Šāda pieeja nav atbalstāma, jo tirdzniecības organizatora maksa ir saistīta ar konkrēta pasākuma vai tirdzniecības vietas organizēšanas izmaksām un tirgus apstākļiem, līdz ar to tās apmēra piesaiste pašvaldības nodevai neatspoguļo faktiskās izmaksas un var radīt nesamērīgus ierobežojumus. Turklāt pašvaldību noteikto nodevu apmēri būtiski atšķiras, jo tie tiek diferencēti, ņemot vērā konkrētās teritorijas, prioritātes un regulējuma pieeju, nevis kā atsauce privātā sektora pakalpojumu cenai. Līdz ar to vienota piesaiste šiem apmēriem var radīt nevienlīdzīgu attieksmi un tirgus nevienlīdzību dažādās pašvaldībās.
Ņemot vērā minēto, aicinām pārskatīt regulējumu, atsakoties no tirdzniecības organizatora maksas piesaistes pašvaldības nodevas apmēram vai paredzot alternatīvu – ekonomiski pamatotu maksas noteikšanas mehānismu.
Vienlaikus gadījumos, kad tirdzniecība notiek uz publiskas personas mantas un netiek piemērota pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, priekšlikums paredzēt maksu par publiskas personas mantas sevišķo lietošanu kā atlīdzību par attiecīgās mantas izmantošanu.
Papildus priekšlikums papildināt aiz vārdiem “[..] šo noteikumu 7. punktā minētās preces [..]” ar vārdiem “[..] vai pašu izgatavotos amatniecības vai mākslas darinājumus[..]”.
08.05.2026. 16:41
26-TA-792/6
LLPA
8.9. tirdzniecības vietas vizuālā risinājuma un novietojuma vispārīgās prasības, ciktāl tas nepieciešams pilsētvides kvalitātes un publiskās telpas sakārtotības nodrošināšanai, ievērojot samērīguma principu un nenosakot pārmērīgi detalizētas tehniskās prasības, tai skaitā konkrētus tehniskos parametrus, materiālus, krāsu risinājumus vai individuāli noteiktus izmērus
Iebildums
Projekts ierobežo pašvaldību tiesības noteikt prasības attiecībā uz tirdzniecības vietu vizuālo un tehnisko risinājumu, nosakot, ka tās nedrīkst būt pārmērīgi detalizētas. Praksē vizuālais risinājums ir cieši saistīts arī ar sabiedriskās kārtības un drošības aspektiem, tostarp pārskatāmību, cilvēku plūsmas organizāciju, kā arī operatīvo dienestu piekļuves un evakuācijas iespējām. Pārmērīga regulējuma liberalizācija šajā jomā var radīt papildu riskus.
Vienlaikus nepieciešams skaidrot jēdzienu “pārmērīgi detalizētas tehniskās prasības”.
Iebildums
Projekts ierobežo pašvaldību tiesības noteikt prasības attiecībā uz tirdzniecības vietu vizuālo un tehnisko risinājumu, nosakot, ka tās nedrīkst būt pārmērīgi detalizētas. Praksē vizuālais risinājums ir cieši saistīts arī ar sabiedriskās kārtības un drošības aspektiem, tostarp pārskatāmību, cilvēku plūsmas organizāciju, kā arī operatīvo dienestu piekļuves un evakuācijas iespējām. Pārmērīga regulējuma liberalizācija šajā jomā var radīt papildu riskus.
Vienlaikus nepieciešams skaidrot jēdzienu “pārmērīgi detalizētas tehniskās prasības”.
08.05.2026. 16:42
26-TA-792/7
LLPA
12.1. bez pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieka vai tā pārstāvja, kā arī telpu nomnieka iepriekšējas piekrišanas netiktu aizsegts pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogs un reklāmas stends;
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka tirdzniecības vietas risinājuma apjoms tiek izvietots dažādu citām funkcijām paredzētu objektu vai zonu tiešā tuvumā nepieciešams papildināt 12.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
“[..] kā arī netiktu aizsegti vides objekti, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, bankomāti, pakomāti, inženierkomunikāciju aprīkojums (ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja) un tamlīdzīgi objekti;”
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka tirdzniecības vietas risinājuma apjoms tiek izvietots dažādu citām funkcijām paredzētu objektu vai zonu tiešā tuvumā nepieciešams papildināt 12.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
“[..] kā arī netiktu aizsegti vides objekti, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, bankomāti, pakomāti, inženierkomunikāciju aprīkojums (ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja) un tamlīdzīgi objekti;”
08.05.2026. 16:42
26-TA-792/8
LLPA
15.1. fiziskās personas vārds, uzvārds, elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs un personas kods (ja fiziskā persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību) vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību), vai juridiskās personas nosaukums (firma) un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
Priekšlikums
Papildināt arī ar juridiskās personas tālruņa numuru, jo tas būtiski paātrina un atvieglo saziņu precizējumu gadījumā un pieņemt lēmumu par tirdzniecības atļaujas izsniegšanu.
Priekšlikums
Papildināt arī ar juridiskās personas tālruņa numuru, jo tas būtiski paātrina un atvieglo saziņu precizējumu gadījumā un pieņemt lēmumu par tirdzniecības atļaujas izsniegšanu.
08.05.2026. 16:43
26-TA-792/9
LLPA
Svītrots 15.4 punkts 15.4. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecība tiks veikta minētajā nekustamajā īpašumā;
Svītrots 19.5 punkts 19.5. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecība tiks veikta minētajā nekustamajā īpašumā;
19.5. pēc pašvaldības pieprasījuma saskaņojums ar konkrētās pašvaldības teritorijas valdītāju vai apsaimniekotāju un tirdzniecības organizatoru par teritorijas sakopšanu pēc tirdzniecības;”
Iebildums
Prasība saņemt tirdzniecības atļauju arī uz privātas zemes un saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nodrošina tiesisko skaidrību par nekustamā īpašuma izmantošanu un īpašuma tiesību ievērošanu, kā arī novērš situācijas, kurās tirdzniecības objekti tiek izvietoti bez īpašnieka piekrišanas. Praktiskā līmenī tas ir īpaši svarīgi vietās, kur nekustamajiem īpašumiem ir vairāki īpašnieki, piemēram, kultūrvēsturiskajā centrā, kur īpaši svarīgi saglabāt publisko ārtelpu un kultūrvēsturisko vidi.
Oficiāla un uzrādāma saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kalpo kā garantija, ka tirdzniecība tiek veikta tiesiski pamatoti, īpašnieka piekrišanas ietvaros, un nodrošina tiesisko skaidrību par zemes izmantošanu, jo citādāk nav iespējams pārliecināties, vai tirdzniecības vieta nav izvietota patvaļīgi. Ne vienmēr pašvaldībai ir pieejama sasniedzama informācija par īpašnieku, lai ar tiem sazinātos un noskaidrotu, vai tirdzniecības darbība ir saskaņota.
Tāpat pašvaldības saskaras ar situāciju, kur tiek uzstādīts ievērojams skaits kafijas automātu, saskaņojuma prasību neievērošana var radīt nekontrolējamu situāciju, apdraudēt īpašuma tiesības un traucēt publiskās ārtelpas kārtību. Tādējādi 15.4. un 19.5. apakšpunktu ievērošana nodrošina gan īpašnieku interešu aizsardzību, gan sakārtotu, drošu un tiesiski pamatotu tirdzniecības organizāciju.
Priekšlikums saglabāt līdzšinējo prasību saskaņojuma iesniegšanai ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vienlaikus saglabājot 2.1. un 2.4. apakšpunktu līdzšinējo versiju.
Svītrots 19.5 punkts 19.5. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecība tiks veikta minētajā nekustamajā īpašumā;
19.5. pēc pašvaldības pieprasījuma saskaņojums ar konkrētās pašvaldības teritorijas valdītāju vai apsaimniekotāju un tirdzniecības organizatoru par teritorijas sakopšanu pēc tirdzniecības;”
Iebildums
Prasība saņemt tirdzniecības atļauju arī uz privātas zemes un saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nodrošina tiesisko skaidrību par nekustamā īpašuma izmantošanu un īpašuma tiesību ievērošanu, kā arī novērš situācijas, kurās tirdzniecības objekti tiek izvietoti bez īpašnieka piekrišanas. Praktiskā līmenī tas ir īpaši svarīgi vietās, kur nekustamajiem īpašumiem ir vairāki īpašnieki, piemēram, kultūrvēsturiskajā centrā, kur īpaši svarīgi saglabāt publisko ārtelpu un kultūrvēsturisko vidi.
Oficiāla un uzrādāma saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kalpo kā garantija, ka tirdzniecība tiek veikta tiesiski pamatoti, īpašnieka piekrišanas ietvaros, un nodrošina tiesisko skaidrību par zemes izmantošanu, jo citādāk nav iespējams pārliecināties, vai tirdzniecības vieta nav izvietota patvaļīgi. Ne vienmēr pašvaldībai ir pieejama sasniedzama informācija par īpašnieku, lai ar tiem sazinātos un noskaidrotu, vai tirdzniecības darbība ir saskaņota.
Tāpat pašvaldības saskaras ar situāciju, kur tiek uzstādīts ievērojams skaits kafijas automātu, saskaņojuma prasību neievērošana var radīt nekontrolējamu situāciju, apdraudēt īpašuma tiesības un traucēt publiskās ārtelpas kārtību. Tādējādi 15.4. un 19.5. apakšpunktu ievērošana nodrošina gan īpašnieku interešu aizsardzību, gan sakārtotu, drošu un tiesiski pamatotu tirdzniecības organizāciju.
Priekšlikums saglabāt līdzšinējo prasību saskaņojuma iesniegšanai ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vienlaikus saglabājot 2.1. un 2.4. apakšpunktu līdzšinējo versiju.
08.05.2026. 16:43
26-TA-792/10
LLPA
15.5.1 pēc pašvaldības pieprasījuma saskaņojums ar konkrētās pašvaldības teritorijas valdītāju vai apsaimniekotāju un tirdzniecības dalībnieku vai tirdzniecības organizatoru par teritorijas sakopšanu pēc tirdzniecības
Iebildums
Svītrot tekstu “vai tirdzniecības organizatoru”, jo iesniedzamie dokumenti saistībā ar tirdzniecības organizēšanu ir regulēti 19.punktā.
Iebildums
Svītrot tekstu “vai tirdzniecības organizatoru”, jo iesniedzamie dokumenti saistībā ar tirdzniecības organizēšanu ir regulēti 19.punktā.
08.05.2026. 16:44
26-TA-792/11
LLPA
19.1. fiziskās personas vārds, uzvārds, elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods vai juridiskās personas nosaukums (firma) un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, vai publiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
Priekšlikums
Papildināt arī ar juridiskās personas tālruņa numuru, jo tas būtiski paātrina un atvieglo saziņu precizējumu gadījumā un pieņemt lēmumu par tirdzniecības organizēšanas atļaujas izsniegšanu.
Priekšlikums
Papildināt arī ar juridiskās personas tālruņa numuru, jo tas būtiski paātrina un atvieglo saziņu precizējumu gadījumā un pieņemt lēmumu par tirdzniecības organizēšanas atļaujas izsniegšanu.
08.05.2026. 16:44
26-TA-792/12
LLPA
23.1. pirmtiesības tikt iekļautam šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētajā tirdzniecības dalībnieku sarakstā tirdzniecības dalībniekam, kurš pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces, izņemot, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta tematiskos gadatirgos, valsts nozīmes svētku pasākumos un paaugstināta riska pasākumos
Priekšlikumi
1) Ņemot vērā, ka ne tikai 7. punktā minētajiem ielu tirdzniecības dalībniekiem, bet arī amatniecības un mākslas priekšmetu izgatavotājiem ielu tirdzniecība ir nozīmīga iespēja realizēt savu saražoto produkciju, kā arī tirdzniecības dalībniekiem, kas ražo pārtikas produktus mājas apstākļos, kam raksturīgs neliels izgatavotās produkcijas apjoms un līdz ar to zema konkurences iespēja tirdzniecības tīklos, ierosinām izteikt punktu šādā redakcijā:
“23.1. pirmtiesības tikt iekļautam šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētajā tirdzniecības dalībnieku sarakstā, izņemot, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta tematiskos gadatirgos, valsts nozīmes svētku pasākumos un paaugstināta riska pasākumos, ir tirdzniecības dalībniekam:
23.1.1. kurš pārdod šo noteikumu 7. punktā minētās preces;
23.1.2. kurš pārdod pašu mājas apstākļos ražotu pārtikas produkciju, t. sk. no pašu ražotas lauksaimniecības produkcijas produkciju;
23.1.3. kurš pārdod pašu izgatavotus amatniecības vai mākslas darinājumus.”
2) Nepieciešams skaidrojums, vai atsauce uz tirdzniecības dalībnieku, kas pārdod 7. punktā minētās preču grupas nozīmē to, ka tas attiecināms uz jebkuru tirdzniecības dalībnieku, arī tādu, kas ir pārpircējs, vai kāds no saimnieciskās darbības veicējiem utml, vai arī tas ir attiecināms tikai uz tiem tirdzniecības dalībniekiem, kas pilnībā atbilst 7. punktā minētajam nosacījumam un kuriem nav jāreģistrē sava saimnieciskā darbība.
Lai novērstu turpmākās neskaidrības, priekšlikums nodalīt 7. punktā norādītās preču grupas atsevišķā punktā no šī punkta ievaddaļā norādītajām tiesībām tirdzniecības dalībniekam. Šādi rīkojoties būs skaidrāk izprotamas 8.6., 23.1. un 31. punktos minētās atsauces.
Priekšlikumi
1) Ņemot vērā, ka ne tikai 7. punktā minētajiem ielu tirdzniecības dalībniekiem, bet arī amatniecības un mākslas priekšmetu izgatavotājiem ielu tirdzniecība ir nozīmīga iespēja realizēt savu saražoto produkciju, kā arī tirdzniecības dalībniekiem, kas ražo pārtikas produktus mājas apstākļos, kam raksturīgs neliels izgatavotās produkcijas apjoms un līdz ar to zema konkurences iespēja tirdzniecības tīklos, ierosinām izteikt punktu šādā redakcijā:
“23.1. pirmtiesības tikt iekļautam šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētajā tirdzniecības dalībnieku sarakstā, izņemot, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta tematiskos gadatirgos, valsts nozīmes svētku pasākumos un paaugstināta riska pasākumos, ir tirdzniecības dalībniekam:
23.1.1. kurš pārdod šo noteikumu 7. punktā minētās preces;
23.1.2. kurš pārdod pašu mājas apstākļos ražotu pārtikas produkciju, t. sk. no pašu ražotas lauksaimniecības produkcijas produkciju;
23.1.3. kurš pārdod pašu izgatavotus amatniecības vai mākslas darinājumus.”
2) Nepieciešams skaidrojums, vai atsauce uz tirdzniecības dalībnieku, kas pārdod 7. punktā minētās preču grupas nozīmē to, ka tas attiecināms uz jebkuru tirdzniecības dalībnieku, arī tādu, kas ir pārpircējs, vai kāds no saimnieciskās darbības veicējiem utml, vai arī tas ir attiecināms tikai uz tiem tirdzniecības dalībniekiem, kas pilnībā atbilst 7. punktā minētajam nosacījumam un kuriem nav jāreģistrē sava saimnieciskā darbība.
Lai novērstu turpmākās neskaidrības, priekšlikums nodalīt 7. punktā norādītās preču grupas atsevišķā punktā no šī punkta ievaddaļā norādītajām tiesībām tirdzniecības dalībniekam. Šādi rīkojoties būs skaidrāk izprotamas 8.6., 23.1. un 31. punktos minētās atsauces.
08.05.2026. 16:45
26-TA-792/13
LLPA
27. Pašvaldība ir tiesīga anulēt šo noteikumu 18. punktā minēto atļauju tirdzniecības dalībniekam un šo noteikumu 21. punktā minēto atļauju tirdzniecības organizatoram, ja tā minēto personu darbībā ir konstatējusi šajos noteikumos vai uz šo noteikumu 8.2. un 8.3.apakšpunktā ietvertā pilnvarojuma pamata izdotajos pašvaldības domes saistošajos noteikumos minēto prasību izpildes pārkāpumus, tai skaitā:
Priekšlikums
Gadījumos, kad konstatēts, ka ielu tirdzniecības vieta neatbilst vizuālā risinājuma un novietojuma vispārīgām prasībām, nepieciešams papildināt ar atsauci arī uz 8.9.apakšpunktu.
Priekšlikums
Gadījumos, kad konstatēts, ka ielu tirdzniecības vieta neatbilst vizuālā risinājuma un novietojuma vispārīgām prasībām, nepieciešams papildināt ar atsauci arī uz 8.9.apakšpunktu.
08.05.2026. 16:45
26-TA-792/14
LLPA
Svītrot 29.1. apakšpunktu.
Priekšlikums
Gadījumos, kad konstatēs, ka ielu tirdzniecības vieta neatbildīs vizuālā risinājuma un novietojuma vispārīgām prasībām, nepieciešams izteikt 29.1.apakšpunktu jaunā redakcijā:
“29.1. paredzētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas neatbilst uz šo noteikumu 8.9. apakšpunktā ietvertā pilnvarojuma pamata izdotajos pašvaldības domes saistošajos noteikumos minēto prasību izpildi;”
Priekšlikums
Gadījumos, kad konstatēs, ka ielu tirdzniecības vieta neatbildīs vizuālā risinājuma un novietojuma vispārīgām prasībām, nepieciešams izteikt 29.1.apakšpunktu jaunā redakcijā:
“29.1. paredzētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas neatbilst uz šo noteikumu 8.9. apakšpunktā ietvertā pilnvarojuma pamata izdotajos pašvaldības domes saistošajos noteikumos minēto prasību izpildi;”
08.05.2026. 16:46
26-TA-792/15
LLPA
Svītrot 29.5. apakšpunktu.
Priekšlikums
Izteikt 29.5.apakšpunktu jaunā redakcijā:
“29.5. iesnieguma iesniedzējs nav iesniedzis visus 15. vai 19.punktā noteiktos dokumentus;”
Vai papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“29’. Pašvaldība ir tiesīga atstāt iesnieguma iesniedzēja iesniegtos dokumentus bez izskatīšanas, ja iesnieguma iesniedzējs nav iesniedzis visus 15. vai 19. punktā noteiktos dokumentus.”
Priekšlikums
Izteikt 29.5.apakšpunktu jaunā redakcijā:
“29.5. iesnieguma iesniedzējs nav iesniedzis visus 15. vai 19.punktā noteiktos dokumentus;”
Vai papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“29’. Pašvaldība ir tiesīga atstāt iesnieguma iesniedzēja iesniegtos dokumentus bez izskatīšanas, ja iesnieguma iesniedzējs nav iesniedzis visus 15. vai 19. punktā noteiktos dokumentus.”
08.05.2026. 16:47
26-TA-792/16
LLPA
31. Pašvaldība nodrošina, ka tās īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā pirmtiesības tirdzniecības vietu izmantošanā tiek piešķirtas tirdzniecības dalībniekam, kurš pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces, ja tirdzniecības vietu skaits ielu tirdzniecības vietā ir ierobežots.
Priekšlikums
Analoģisku apsvērumu dēļ, kā minēts priekšlikumā pie 23.1. apakšpunktā, ierosinām izteikt 31. punktu šādā redakcijā.
“31. Pašvaldība nodrošina, ka tās īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā pirmtiesības tirdzniecības vietu izmantošanā tiek piešķirtas šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētajiem tirdzniecības dalībniekam, ja tirdzniecības vietu skaits ielu tirdzniecības vietā ir ierobežots.”
Priekšlikums
Analoģisku apsvērumu dēļ, kā minēts priekšlikumā pie 23.1. apakšpunktā, ierosinām izteikt 31. punktu šādā redakcijā.
“31. Pašvaldība nodrošina, ka tās īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā pirmtiesības tirdzniecības vietu izmantošanā tiek piešķirtas šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētajiem tirdzniecības dalībniekam, ja tirdzniecības vietu skaits ielu tirdzniecības vietā ir ierobežots.”
08.05.2026. 16:47
26-TA-792/17
LLPA
Kopumā par sagatavoto grozījumu projektu
Iebildums
Projekts paredz administratīvā sloga mazināšanu, tostarp balstoties uz principu “tikai vienreiz”. Lai gan šis princips kopumā ir atbalstāms, nepieciešams nodrošināt, lai administratīvā sloga samazināšana nevājinātu preventīvās kontroles mehānismus tajās jomās, kur tas būtiski ietekmē sabiedrisko kārtību, publiskās ārtelpas kvalitāti, teritorijas izmantošanu un īpašuma tiesību ievērošanu. Pārmērīga kontroles pārcelšana uz pēckontroli var palielināt pārkāpumu risku, slogu uzraudzības iestādēm un mazināt preventīvās kontroles efektivitāti.
Īpaši būtiski tas ir publiski pieejamās privātās teritorijās un izklaides aktivitāšu organizēšanā, kur pašvaldībām un pašvaldības policijai nepieciešami efektīvi instrumenti sabiedriskās kārtības un teritorijas izmantošanas uzraudzībai. Tādēļ nepieciešams izvērtēt alternatīvus mehānismus, kas nodrošinātu pietiekamu preventīvo kontroli arī administratīvā sloga mazināšanas apstākļos.
Iebildums
Projekts paredz administratīvā sloga mazināšanu, tostarp balstoties uz principu “tikai vienreiz”. Lai gan šis princips kopumā ir atbalstāms, nepieciešams nodrošināt, lai administratīvā sloga samazināšana nevājinātu preventīvās kontroles mehānismus tajās jomās, kur tas būtiski ietekmē sabiedrisko kārtību, publiskās ārtelpas kvalitāti, teritorijas izmantošanu un īpašuma tiesību ievērošanu. Pārmērīga kontroles pārcelšana uz pēckontroli var palielināt pārkāpumu risku, slogu uzraudzības iestādēm un mazināt preventīvās kontroles efektivitāti.
Īpaši būtiski tas ir publiski pieejamās privātās teritorijās un izklaides aktivitāšu organizēšanā, kur pašvaldībām un pašvaldības policijai nepieciešami efektīvi instrumenti sabiedriskās kārtības un teritorijas izmantošanas uzraudzībai. Tādēļ nepieciešams izvērtēt alternatīvus mehānismus, kas nodrošinātu pietiekamu preventīvo kontroli arī administratīvā sloga mazināšanas apstākļos.
08.05.2026. 16:48
Atlasīti 17 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25