Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotāciju.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta uzdevuma (2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§) izpilde.
Projekta blakus mērķis ir sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstībai, tā samazinot administratīvo slogu, attīstot e-pakalpojumus, uzlabojot komunikāciju ar klientu, kā arī klientu apkalpošanu, un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti (likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" risinājumu ieviešana).
Projekta blakus mērķis ir sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstībai, tā samazinot administratīvo slogu, attīstot e-pakalpojumus, uzlabojot komunikāciju ar klientu, kā arī klientu apkalpošanu, un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti (likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" risinājumu ieviešana).
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
05.10.2022. - 19.10.2022.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Jānis Bārs (ZM)
Atbildīgā persona
Arvīds Ozols (ZM)
Izsludināšanas datums
04.10.2022. 17:45
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ķemeru nacionālā parka fonds
Ķemeru Nacionālā parka fonds ir iepazinies ar vietnē https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/73de956d-5efe-4d8f-8448-14323be524b5 ievietotajiem materiāliem - grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi" (22-TA-2430) un norāda uz sekojošām nepilnībām:
1) nav ievērots tiesību akta grozījumu izstrādei dotais uzdevums (no MK 12.04.2022. sēdes protokola Nr.20): „3. Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēt noteikumu saskaņošanas laikā izteiktos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, līdz 2022. gada 1. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"”. Tiesību akta 21-TA-1825 neizdiskutētie jautājumi, par kuriem dalījās sabiedrības grupu viedokļi neietvēra medību administrēšanas digitalizācijas regulējumus, kas plaši atspoguļoti anotācijā, bet gan medījamo sugu apsaimniekošanas jautājumus, g.k. dabas aizsardzības kontekstā;
2) Anotācijā nav atspoguļoti darba grupas dalībnieku atšķirīgie viedokļi un argumentācijas, uz kuru pamata ZM ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo normu iekļaušanu projektā;
3) Publiski nav pieejami darba grupas sanāksmju materiāli (protokoli vai video/audio ieraksti);
4) ZM izsūtītajā gala tabulā „Priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"”, kurā būtu jāatspoguļo darba grupā diskutētie jautājumi, neparādās diskusija (tāda arī nebija) par viena mēneša agrāku meža zosu medību termiņa pārcelšanu, uz ko ir atsauce Anotācijā. Šādu priekšlikumu LMS vispār nebija iesniegusi līdz attiecīgās dienas sanāksmei;
5) Anotācijas sadaļā 5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām ir nekorekts ieraksts „Nē”. Vairums medījamo sugu, par kurām dalījās sabiedrības grupu viedokļi, ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās sugas, par kuru labvēlīgu stāvokli valstī Latvija ir juridiski atbildīga;
6) Anotācijas sadaļā 6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process nav pieejami iesniegtie iebildumi un priekšlikumi ar ZM attiecīgu izvērtējumu no lietderības apsvērumu puses.
Tiesību akta 22-TA-2430 sabiedriskās apspriedes ietvaros nodibinājums „Ķemeru Nacionālā parka fonds” izsaka sekojošus savus iebildumus/priekšlikumus, kas ar nelielām izmaiņām tiek uzturēti pēc iesniegšanas Ministru kabineta noteikumu projektam 21-TA-1825 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi”:
1. Projekta 2.punkts
Iebildums.
Lai Medību noteikumi nekonfliktētu ar citiem vienāda līmeņa normatīviem aktiem, ir pievienojama piezīme „cik tālu tie nav pretrunā ar...”.
Piedāvātā redakcija:
"2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, cik tālu tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, attiecīgo teritoriju individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un citiem medības reglamentējošiem normatīviem aktiem."
2. Projekta 3.1.7.apakšpunkts
Iebildums
Ņemot vērā noteikto, ka vilks ir ES īpaši aizsargājama suga, ka tā medības Latvijā ir pieļautas pēc dzīvnieku skaita mērķa populācijas apjoma sasniegšanas valstī un ja suga ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, zinot to, ka vilku nemedī vairākumā ES valstu, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā kopīgi ar Latviju apsaimnieko vienu vilku populāciju (Baltijas), kaimiņvalstīs medību sezonas garums ir ievērojami īsāks (attiecīgi 5½ un 4 mēneši) nekā Latvijā (8½mēneši), - vilku medību sezonas garums būtu tuvināms kaimiņvalstīs noteiktajam un to nevajadzētu noteikt ievērojami garāku par 6 mēnešiem. Vilka medīšanas termiņa saīsinājums būtu nosakāms februāra un marta mēnešos, kad vilki neapdraud lauksaimniecības dzīvniekus. Papildus ir jāmeklē risinājums iespējai limita robežās medīt vilku postījumu vietās arī diennakts tumšajā laikā. Medīšanu ārpus noteiktā medību termiņiem jau tagad paredz noteikumu p.7 un p.10.
Piedāvātā redakcija:
"3.1.7. vilks (Canis lupus) – no 15.jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. janvāri;"
3. Projekta 3.2.2.apakšpunkts
Iebildumi
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību V pielikuma suga, kurai, nav veikta izplatības noskaidrošana Latvijā un nav izstrādāts sugas apsaimniekošanas plāns, lai to medītu, kā to nosaka Direktīva.
Priekšlikums svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta balto zaķi (Lepus europaeus).
Piedāvātā redakcija:
"3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;"
4. Projekta 3.1.8.apakšpunkts
Iebildums
Sakarā ar izteiktu pēdējo gadu tendenci mežirbju skaita samazinājumam, svītrot no medījamo sugu saraksta šo sugu.
Piedāvātā redakcija:
3.1.8. (svītrots)
(vai svītrot spēkā esošo noteikumu 3.2.5.apakšpunktu)
5. Projekta 3.2.11.apakšpunkts
Iebildumi
Nav atbalstāms priekšlikums pārcelt meža zosu medību termiņa sākumu par vienu mēnesi agrāk, jo zosu migrācija šajā laikā vēl nav sākusies, bet Latvijas zosu populācija pēdējo gadu laikā ir tikai sākusi atjaunoties (kā ligzdotāja tā vēl ir samērā reta). Pīļu mazuļi lidspēju iegūst ātrāk par zosīm un tās var sākt medīt agrāk. Uzsākot medības augustā, viena daļa jauno zosu lidspēju vēl var būt nesasniegušas. Viena mēneša agrākai meža zosu medību uzsākšanai nav sakara ar lauksaimniecības postījumu prevenciju.
Piedāvātā redakcija (atstāt spēkā esošo redakciju):
"3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), meža zosis (Anser anser) – no 15. septembra līdz 30.novembrim;"
6. Projekta 3.2.12. apakšpunkts
Iebildumi
1) Sakarā ar atsevišķu sugu apdraudētu stāvokli un skaitlisku sarukumu Latvijā, no medījamo ūdensputnu sugu saraksta svītrot platknābi (Anas clypeata) un baltvēderi (Anas penelope), līdzīgi kā tas ir darīts ar garkakli (Anas acuta);
2) 3.2.12. apakšpunkts atļauj ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslās peldsezonas laikā gan sestdienās, gan svētdienās.
Tā kā publiskajās ūdenstilpēs notiekošās ūdensputnu medības ar medību šaujamieročiem rada bīstamību un būtisku diskomfortu citiem likumiskiem publisko ūdeņu lietotājiem - peldētājiem, ūdenssportistiem, ūdenstūristiem, makšķerniekiem - šis nosacījums būtiski ierobežo pārējo publisko ūdeņu lietotāju, it īpaši bērnu, tiesības uz netraucētu atpūtu abās brīvdienās.
Piedāvātā redakcija
"3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 15. septembrim ceturtdienā, svētdienā un pirmdienā, izņemot 1.septembri, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;"
7. Projekta 3.2.15.apakšpunkts
Iebildums
Nav atbalstāma Projektā izteiktā redakcija, jo zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK 5.pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja ir nodrošināts sugas labvēlīgs statuss valstī.
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga!), tad šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei, sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai un/vai šīs sugas dzīvnieku medību nepieciešamības pierādīšanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.
Piedāvātā redakcija:
"3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu."
8. Projekta 3.2.16.apakšpunkts
Iebildums
Nav atbalstāms Projekta 3.2.16.apakšpunkts, kas stirnas nosaka par nelimitētiem medību dzīvniekiem. Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazināšanu atsevišķās medību platībās vai Latvijā kopumā. Turklāt, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības plānošanu un kontroli. Stirna ir nozīmīgākais lūša barības avots. Stirnu skaita būtisks samazinājums var negatīvi atsauksies uz lūšu Latvijas populācijas stāvokli, kas var atkārtoti pievērst EK uzmanību sakarā ar stingra aizsardzības režīma nenodrošināšanu lūsim.
Piedāvātā redakcija:
Atjaunot noteikumu 3.1.3.apakšpunktu (vai svītrot projekta 3.2.16.), izsakot sekojoši:
"3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30.novembrim."
9. Projekta 11.punkts
Iebildums
Dzinējmedībām nevajadzētu notikt pēc 31.janvāra, jo:
1) vēlāk par šo datuma pēc šiem noteikumiem nav paredzētas nevienas pārnadžu sugas dzīvnieku medības dzinējmedībās, bet dzenot vilkus ziemas dzinējmedībās tiek nodarīts būtisks traucējums/kaitējums citiem dzīvniekiem, it sevišķi smagos ziemas apstākļos; kad;
2) vilku ziemas dzinējmedības nerisina postījumu problēmu, jo mājlopi šajā periodā neatrodas ganībās;
3) vilku dzinējmedības nav uzskatāmas par selektīvām un tās nenodrošina uz postīšanu tendētu indivīdu atlasi/nošaušanu.
Postījumu novēršanai vilku medības ir jāparedz vienīgi apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā kā individuālās medības. Tikai tādas medības pēc savas būtības var uzskatīt par selektīvām Dzīvotņu direktīvas (92/43/EEK) kontekstā.
Piedāvātā redakcija:
"11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. janvārim."
1) nav ievērots tiesību akta grozījumu izstrādei dotais uzdevums (no MK 12.04.2022. sēdes protokola Nr.20): „3. Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēt noteikumu saskaņošanas laikā izteiktos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, līdz 2022. gada 1. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"”. Tiesību akta 21-TA-1825 neizdiskutētie jautājumi, par kuriem dalījās sabiedrības grupu viedokļi neietvēra medību administrēšanas digitalizācijas regulējumus, kas plaši atspoguļoti anotācijā, bet gan medījamo sugu apsaimniekošanas jautājumus, g.k. dabas aizsardzības kontekstā;
2) Anotācijā nav atspoguļoti darba grupas dalībnieku atšķirīgie viedokļi un argumentācijas, uz kuru pamata ZM ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo normu iekļaušanu projektā;
3) Publiski nav pieejami darba grupas sanāksmju materiāli (protokoli vai video/audio ieraksti);
4) ZM izsūtītajā gala tabulā „Priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"”, kurā būtu jāatspoguļo darba grupā diskutētie jautājumi, neparādās diskusija (tāda arī nebija) par viena mēneša agrāku meža zosu medību termiņa pārcelšanu, uz ko ir atsauce Anotācijā. Šādu priekšlikumu LMS vispār nebija iesniegusi līdz attiecīgās dienas sanāksmei;
5) Anotācijas sadaļā 5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām ir nekorekts ieraksts „Nē”. Vairums medījamo sugu, par kurām dalījās sabiedrības grupu viedokļi, ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās sugas, par kuru labvēlīgu stāvokli valstī Latvija ir juridiski atbildīga;
6) Anotācijas sadaļā 6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process nav pieejami iesniegtie iebildumi un priekšlikumi ar ZM attiecīgu izvērtējumu no lietderības apsvērumu puses.
Tiesību akta 22-TA-2430 sabiedriskās apspriedes ietvaros nodibinājums „Ķemeru Nacionālā parka fonds” izsaka sekojošus savus iebildumus/priekšlikumus, kas ar nelielām izmaiņām tiek uzturēti pēc iesniegšanas Ministru kabineta noteikumu projektam 21-TA-1825 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi”:
1. Projekta 2.punkts
Iebildums.
Lai Medību noteikumi nekonfliktētu ar citiem vienāda līmeņa normatīviem aktiem, ir pievienojama piezīme „cik tālu tie nav pretrunā ar...”.
Piedāvātā redakcija:
"2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, cik tālu tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, attiecīgo teritoriju individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un citiem medības reglamentējošiem normatīviem aktiem."
2. Projekta 3.1.7.apakšpunkts
Iebildums
Ņemot vērā noteikto, ka vilks ir ES īpaši aizsargājama suga, ka tā medības Latvijā ir pieļautas pēc dzīvnieku skaita mērķa populācijas apjoma sasniegšanas valstī un ja suga ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, zinot to, ka vilku nemedī vairākumā ES valstu, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā kopīgi ar Latviju apsaimnieko vienu vilku populāciju (Baltijas), kaimiņvalstīs medību sezonas garums ir ievērojami īsāks (attiecīgi 5½ un 4 mēneši) nekā Latvijā (8½mēneši), - vilku medību sezonas garums būtu tuvināms kaimiņvalstīs noteiktajam un to nevajadzētu noteikt ievērojami garāku par 6 mēnešiem. Vilka medīšanas termiņa saīsinājums būtu nosakāms februāra un marta mēnešos, kad vilki neapdraud lauksaimniecības dzīvniekus. Papildus ir jāmeklē risinājums iespējai limita robežās medīt vilku postījumu vietās arī diennakts tumšajā laikā. Medīšanu ārpus noteiktā medību termiņiem jau tagad paredz noteikumu p.7 un p.10.
Piedāvātā redakcija:
"3.1.7. vilks (Canis lupus) – no 15.jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. janvāri;"
3. Projekta 3.2.2.apakšpunkts
Iebildumi
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību V pielikuma suga, kurai, nav veikta izplatības noskaidrošana Latvijā un nav izstrādāts sugas apsaimniekošanas plāns, lai to medītu, kā to nosaka Direktīva.
Priekšlikums svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta balto zaķi (Lepus europaeus).
Piedāvātā redakcija:
"3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;"
4. Projekta 3.1.8.apakšpunkts
Iebildums
Sakarā ar izteiktu pēdējo gadu tendenci mežirbju skaita samazinājumam, svītrot no medījamo sugu saraksta šo sugu.
Piedāvātā redakcija:
3.1.8. (svītrots)
(vai svītrot spēkā esošo noteikumu 3.2.5.apakšpunktu)
5. Projekta 3.2.11.apakšpunkts
Iebildumi
Nav atbalstāms priekšlikums pārcelt meža zosu medību termiņa sākumu par vienu mēnesi agrāk, jo zosu migrācija šajā laikā vēl nav sākusies, bet Latvijas zosu populācija pēdējo gadu laikā ir tikai sākusi atjaunoties (kā ligzdotāja tā vēl ir samērā reta). Pīļu mazuļi lidspēju iegūst ātrāk par zosīm un tās var sākt medīt agrāk. Uzsākot medības augustā, viena daļa jauno zosu lidspēju vēl var būt nesasniegušas. Viena mēneša agrākai meža zosu medību uzsākšanai nav sakara ar lauksaimniecības postījumu prevenciju.
Piedāvātā redakcija (atstāt spēkā esošo redakciju):
"3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), meža zosis (Anser anser) – no 15. septembra līdz 30.novembrim;"
6. Projekta 3.2.12. apakšpunkts
Iebildumi
1) Sakarā ar atsevišķu sugu apdraudētu stāvokli un skaitlisku sarukumu Latvijā, no medījamo ūdensputnu sugu saraksta svītrot platknābi (Anas clypeata) un baltvēderi (Anas penelope), līdzīgi kā tas ir darīts ar garkakli (Anas acuta);
2) 3.2.12. apakšpunkts atļauj ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslās peldsezonas laikā gan sestdienās, gan svētdienās.
Tā kā publiskajās ūdenstilpēs notiekošās ūdensputnu medības ar medību šaujamieročiem rada bīstamību un būtisku diskomfortu citiem likumiskiem publisko ūdeņu lietotājiem - peldētājiem, ūdenssportistiem, ūdenstūristiem, makšķerniekiem - šis nosacījums būtiski ierobežo pārējo publisko ūdeņu lietotāju, it īpaši bērnu, tiesības uz netraucētu atpūtu abās brīvdienās.
Piedāvātā redakcija
"3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 15. septembrim ceturtdienā, svētdienā un pirmdienā, izņemot 1.septembri, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;"
7. Projekta 3.2.15.apakšpunkts
Iebildums
Nav atbalstāma Projektā izteiktā redakcija, jo zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK 5.pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja ir nodrošināts sugas labvēlīgs statuss valstī.
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga!), tad šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei, sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai un/vai šīs sugas dzīvnieku medību nepieciešamības pierādīšanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.
Piedāvātā redakcija:
"3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu."
8. Projekta 3.2.16.apakšpunkts
Iebildums
Nav atbalstāms Projekta 3.2.16.apakšpunkts, kas stirnas nosaka par nelimitētiem medību dzīvniekiem. Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazināšanu atsevišķās medību platībās vai Latvijā kopumā. Turklāt, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības plānošanu un kontroli. Stirna ir nozīmīgākais lūša barības avots. Stirnu skaita būtisks samazinājums var negatīvi atsauksies uz lūšu Latvijas populācijas stāvokli, kas var atkārtoti pievērst EK uzmanību sakarā ar stingra aizsardzības režīma nenodrošināšanu lūsim.
Piedāvātā redakcija:
Atjaunot noteikumu 3.1.3.apakšpunktu (vai svītrot projekta 3.2.16.), izsakot sekojoši:
"3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30.novembrim."
9. Projekta 11.punkts
Iebildums
Dzinējmedībām nevajadzētu notikt pēc 31.janvāra, jo:
1) vēlāk par šo datuma pēc šiem noteikumiem nav paredzētas nevienas pārnadžu sugas dzīvnieku medības dzinējmedībās, bet dzenot vilkus ziemas dzinējmedībās tiek nodarīts būtisks traucējums/kaitējums citiem dzīvniekiem, it sevišķi smagos ziemas apstākļos; kad;
2) vilku ziemas dzinējmedības nerisina postījumu problēmu, jo mājlopi šajā periodā neatrodas ganībās;
3) vilku dzinējmedības nav uzskatāmas par selektīvām un tās nenodrošina uz postīšanu tendētu indivīdu atlasi/nošaušanu.
Postījumu novēršanai vilku medības ir jāparedz vienīgi apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā kā individuālās medības. Tikai tādas medības pēc savas būtības var uzskatīt par selektīvām Dzīvotņu direktīvas (92/43/EEK) kontekstā.
Piedāvātā redakcija:
"11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. janvārim."
18.10.2022. 21:49
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Latvijas Ornitoloģijas biedrība iepazinusies ar noteikumu projektu 22-TA-2430 un izsaka šādus iebildumus:
1. Piekrītam tam, ka noteikumi tiek papildināti ar apakšpuntu 3.1.8. šādā redakcijā "3.1.8. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;", taču anotācijā nepieciešams iekļaut informāciju, kā turpmāk tiks noteikts limits mežirbju nomedīšanai, t.sk., uz kādu datu pamata tas tiks darīts. Šobrīd nav skaidras metodikas, kā tiek iegūta VMD apkopotā un publicētā informācija par mežirbju skaitu.
2. Apakšpunktā 3.2.11. iekļaujams arī platknābis (Anas clypeata) un baltvēderis (Anas penelope), attiecīgi svītrojot šīs sugas no 3.2.12. apakšpunkta. Jau iepriekš esam norādījuši, ka šo sugu Latvijā ligzdojošās populācijas ir apdraudētas, tāpēc medību sākums būtu pārceļams uz 15. septembri, lai saudzētu vietējos ligzdotājus.
3. Iebilstam pret mērkaziņas (Gallinago gallinago) iekļaušanu medījamo sugu sarakstā. Lai gan Latvijas populācija nav apdraudēta, šīs sugas populācija ir lejupejoša un apdraudēta Eiropā kopumā: https://www.iucnredlist.org/species/22693097/166243239 Turklāt ir liels risks, ka medībās mērkaziņa tiks sajaukta ar ķikutu un citām bridējputnu sugām, kuru populāciju stāvoklis ir sliktāks.
4. Atbalstām to, ka vienam medniekam vienā medību dienā tiktu atļauts nomedīt ne vairā kā 10 ūdensputnu, taču nav pamata šo prasību attiecināt tikai uz publiskajiem ūdeņiem. Turklāt, ņemot vērā priekšlikumu pārcelt platknābi un baltvēderi uz 3.2.11. apakšpunktu, jāparedz, ka minētais ierobežojums attiecas arī uz šīm divām sugām, nevis tikai tām, kas minētas 3.2.12. apakšpunktā.
1. Piekrītam tam, ka noteikumi tiek papildināti ar apakšpuntu 3.1.8. šādā redakcijā "3.1.8. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;", taču anotācijā nepieciešams iekļaut informāciju, kā turpmāk tiks noteikts limits mežirbju nomedīšanai, t.sk., uz kādu datu pamata tas tiks darīts. Šobrīd nav skaidras metodikas, kā tiek iegūta VMD apkopotā un publicētā informācija par mežirbju skaitu.
2. Apakšpunktā 3.2.11. iekļaujams arī platknābis (Anas clypeata) un baltvēderis (Anas penelope), attiecīgi svītrojot šīs sugas no 3.2.12. apakšpunkta. Jau iepriekš esam norādījuši, ka šo sugu Latvijā ligzdojošās populācijas ir apdraudētas, tāpēc medību sākums būtu pārceļams uz 15. septembri, lai saudzētu vietējos ligzdotājus.
3. Iebilstam pret mērkaziņas (Gallinago gallinago) iekļaušanu medījamo sugu sarakstā. Lai gan Latvijas populācija nav apdraudēta, šīs sugas populācija ir lejupejoša un apdraudēta Eiropā kopumā: https://www.iucnredlist.org/species/22693097/166243239 Turklāt ir liels risks, ka medībās mērkaziņa tiks sajaukta ar ķikutu un citām bridējputnu sugām, kuru populāciju stāvoklis ir sliktāks.
4. Atbalstām to, ka vienam medniekam vienā medību dienā tiktu atļauts nomedīt ne vairā kā 10 ūdensputnu, taču nav pamata šo prasību attiecināt tikai uz publiskajiem ūdeņiem. Turklāt, ņemot vērā priekšlikumu pārcelt platknābi un baltvēderi uz 3.2.11. apakšpunktu, jāparedz, ka minētais ierobežojums attiecas arī uz šīm divām sugām, nevis tikai tām, kas minētas 3.2.12. apakšpunktā.
19.10.2022. 13:57
Jānis Baumanis - "Latvijas Mednieku savienība"
Latvijas Mednieku savienība (LMS) ir iepazinusies ar noteikumu projektu 22 – TA – 2430. LMS kopumā atbalsta noteikumu grozījumu redakciju, tomēr vēlamies sniegt šādus priekšlikumus un iebildumus:
1. Grozīt noteikumu projekta 1.4. punktu un izteikt 3.2.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim katru dienu;"
Piedāvājam sākt ūdensputnu medību sezonu 20. augustā. Tādējādi tiktu samazinātu medību slodze vietējām ligzdojošajām medījamo ūdensputnu sugām, kā arī mazināta saskare un iespējamās konfliktsituācijas ar cilvēkiem, kas atpūšas uz ūdeņiem vai to tuvumā.
2. Noteikumu 3.2.11. punktu papildināt ar “ garkakļi (Anas acuta) “.
Pamatojums:
Dati par nomedītajiem garkakļiem Latvijā.
Vietējā populācija – ja pieņem, ka vismaz daļa no augustā nomedītajiem garkakļiem ir vietējie ligzdotāji, tad redzam, ka to skaits un arī jauno putnu proporcija starp nomedītajiem samazinās. Lai šo vietējo populāciju aizsargātu, ierosinām garkakļa medības sākt 15. septembrī.
Tajā pašā laikā, aplūkojot datus par nomedītajiem putniem visā sezonā, kad tiek medīti caurceļojošie garkakļi, redzam, ka jauno putnu attiecība pret vecajiem putniem ir lielāka, ziņoto nomedīto putnu skaits pēdējos gados ir ar tendenci pieaugt. Protams, jāatceras, ka jaunos putnus nomedī proporcionāli biežāk, taču to sastopamība liecina, ka populācija atražojas.
Izmantotie dati iegūti no nomedīto ūdensputnu uzskaitēm, kas notiek MSAF projekta “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte” ietvaros.
Dati par garkakļa populācijas stāvokli Eiropā.
Kopējais uzskaitītais garkakļu skaits ziemošanas vietās Ziemeļeiropā –
Populācijas skaita tendence ziemotāju uzskatēs Ziemeļeiropas migrācijas ceļā, kurā atrodas Latvija, 1967-2018, tā ir pieaugoša. Ir novērojams skaita kritums laika posmā ap 2010.gadu, kas sasaucas ar datiem par Latvijā nomedītajiem garkakļiem.
Populācijas trends:
Datu avots: Wetlands International
http://wpp.wetlands.org/explore/457/2266?conservation=1
https://iwc.wetlands.org/index.php/aewatrends8
Arī BirdLife International vērtējumā sugas stāvokļa novērtējums ir Least Concern:
http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22680301
BirdLife International (2022) Species factsheet: Anas acuta., http://www.birdlife.org , 18/10/2022.
Dati par garkakļa medībām Eiropā.
Datu avots:
https://nature-art12.eionet.europa.eu/article12/report?period=3&country=LV
https://www.face.eu/members/
Kā redzams kartē, garkakli medī ziemošanas vietās Rietumeiropā. Kamēr to neparedz Eiropas savienības prasības un medības daudz lielākā intensitātē turpinās ziemošanas vietās, uzskatām, ka nav pamata pilnīgam medību aizliegumam Latvijā.
1. Grozīt noteikumu projekta 1.4. punktu un izteikt 3.2.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim katru dienu;"
Piedāvājam sākt ūdensputnu medību sezonu 20. augustā. Tādējādi tiktu samazinātu medību slodze vietējām ligzdojošajām medījamo ūdensputnu sugām, kā arī mazināta saskare un iespējamās konfliktsituācijas ar cilvēkiem, kas atpūšas uz ūdeņiem vai to tuvumā.
2. Noteikumu 3.2.11. punktu papildināt ar “ garkakļi (Anas acuta) “.
Pamatojums:
Dati par nomedītajiem garkakļiem Latvijā.
Vietējā populācija – ja pieņem, ka vismaz daļa no augustā nomedītajiem garkakļiem ir vietējie ligzdotāji, tad redzam, ka to skaits un arī jauno putnu proporcija starp nomedītajiem samazinās. Lai šo vietējo populāciju aizsargātu, ierosinām garkakļa medības sākt 15. septembrī.
Tajā pašā laikā, aplūkojot datus par nomedītajiem putniem visā sezonā, kad tiek medīti caurceļojošie garkakļi, redzam, ka jauno putnu attiecība pret vecajiem putniem ir lielāka, ziņoto nomedīto putnu skaits pēdējos gados ir ar tendenci pieaugt. Protams, jāatceras, ka jaunos putnus nomedī proporcionāli biežāk, taču to sastopamība liecina, ka populācija atražojas.
Izmantotie dati iegūti no nomedīto ūdensputnu uzskaitēm, kas notiek MSAF projekta “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte” ietvaros.
Dati par garkakļa populācijas stāvokli Eiropā.
Kopējais uzskaitītais garkakļu skaits ziemošanas vietās Ziemeļeiropā –
Populācijas skaita tendence ziemotāju uzskatēs Ziemeļeiropas migrācijas ceļā, kurā atrodas Latvija, 1967-2018, tā ir pieaugoša. Ir novērojams skaita kritums laika posmā ap 2010.gadu, kas sasaucas ar datiem par Latvijā nomedītajiem garkakļiem.
Populācijas trends:
Datu avots: Wetlands International
http://wpp.wetlands.org/explore/457/2266?conservation=1
https://iwc.wetlands.org/index.php/aewatrends8
Arī BirdLife International vērtējumā sugas stāvokļa novērtējums ir Least Concern:
http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22680301
BirdLife International (2022) Species factsheet: Anas acuta., http://www.birdlife.org , 18/10/2022.
Dati par garkakļa medībām Eiropā.
Datu avots:
https://nature-art12.eionet.europa.eu/article12/report?period=3&country=LV
https://www.face.eu/members/
Kā redzams kartē, garkakli medī ziemošanas vietās Rietumeiropā. Kamēr to neparedz Eiropas savienības prasības un medības daudz lielākā intensitātē turpinās ziemošanas vietās, uzskatām, ka nav pamata pilnīgam medību aizliegumam Latvijā.
19.10.2022. 15:19
Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv"
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” ir iepazinies ar publiskā apspriešanā nodoto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija noteikumos Nr.421 “Medību noteikumi” (22-TA-2430) un sniedz šādu viedokli:
1. Iepazīstoties ar tiesību akta projektu un tā anotāciju, secināms, ka sabiedrības līdzdalībai iesniegtajā MK noteikumu projektā ir pazudis 2022.gada 12.aprīļa sēdes protokola Nr.20 18.§ dotais uzdevums un faktiski virzīts tiek tiesību akta projekts ar Valsts meža dienesta iesniegtiem grozījumiem, kas nav saistīti ar doto uzdevumu.
2. LR Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai medījamās sugas apsaimnieko tālredzīgi?” atklāj virkni nepilnību medījamo sugu pārvaldīšanas sistēmā – galvenokārt, par dzīvnieku uzskaiti un datu ticamību: “Valsts kontrole revīzijā pārliecinājās, ka medījamo sugu apsaimniekošanas procesa raksturīgākās iezīmes ir neskaidri dati – tātad iespēja ar tiem manipulēt, un interešu līdzsvara trūkums. […] Revīzijā konstatētais kopumā liek secināt, ka medījamās sugas netiek apsaimniekotas pietiekami atbildīgi un tālredzīgi. […] Valsts meža dienesta virsmežniecībās izlases veida pārbaudēs secinājām, ka Valsts meža dienesta datu par lielo plēsēju populācijas stāvokli ticamība un izmantojamība ir apšaubāma, jo novērtējums balstīts uz iepriekšējā gada populācijas novērtējuma datiem, veicot izmaiņas, kas nav izsekojamas un nenodrošina datu pārbaudes iespējas. Gadiem šādi veicot populācijas stāvokļa novērtējumu, pastāv visai liela varbūtība, ka dienesta noteiktais populācijas lielums arvien vairāk atšķiras no situācijas dabā.” Šādi LR Valsts kontroles secinājumi ir būtisks apdraudējums bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai valstī, īpaši ja runa ir par ES īpaši aizsargājamām sugām.
Nodibinājums atbalsta vides aizsardzības organizāciju (nodibinājuma “Ķemeru nacionālā parka fonds”, biedrības “Latvijas Ornitoloģijas biedrība”) izteiktos iebildumus un priekšlikumus par noteiktu dzīvnieku sugu medību ierobežojumu noteikšanu un/vai sugu izslēgšanu no medījamo dzīvnieku saraksta, jo nav objektīva pamata uzticēties Valsts meža dienesta un mednieku organizāciju sniegtajai informācijai par sugu it kā labvēlīgo stāvokli.
3. Vides aizsardzības likums nosaka vides aizsardzības principus (3.pants), starp kuriem ir piesardzības princips, saskaņā ar kuru pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides aizsardzību. Attiecībā uz sugām, kuras ir ES īpaši aizsargājamo sugu sarakstos un/vai kuru populācijas stāvokļa izpēte nav veikta (piemēram, vilks (Canis lupus), baltais zaķis (Lepus timidus), zeltainais šakālis (Canis aureus)), pirms zinātniski pamatotu monitoringu veikšanas un ticamu datu saņemšanas būtu stingri ierobežojama vai aizliedzama to medīšana.
4. Latvijas dabas resursi ir visas sabiedrības vērtība, tai skaitā arī savvaļas dzīvnieki (medījamo savvaļas dzīvnieku nodēvēšana par medību resursiem nenozīmē, ka to apsaimniekošanā būtu ignorējama ilgtspējīga attīstība un racionāla dabas resursu izmantošana). Attiecībā uz tiesību aktiem, kas reglamentē medības, vērojama tendence, ka netiek nodrošināta dažādu interešu (mednieku, vides aizsardzības un sabiedrības) saskaņošana lēmumu pieņemšanā. Anotācijas 6.3.punktā kā sabiedrības līdzdalības rezultāti uzskaitīti “aspekti”, saskaņā ar kuriem tiesību akta izstrādātājiem “neērtie” priekšlikumi netiks ņemti vērā. Pēc būtības nav atspoguļoti ne saņemtie iebildumi un priekšlikumi, ne arī to noraidīšanas iemesli.
5. Ikvienai sugai dabā ir būtiska nozīme citu sugu pastāvēšanā. Pārmērīga medību resursu patērēšana bez ticamiem datiem (kā to norādījusi LR Valsts kontrole) ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības trīs dimensiju (ekonomiskā, sociālā, vides) sabalansēšanai. Piemēram, kāds izvērtējums ir veikts, stirnas (Capreolus capreolus) pārcelšanai no limitēto dzīvnieku saraksta uz nelimitēto dzīvnieku sarakstu, kā tas ietekmēs lielo plēsēju populācijas stāvokli? Ja šāda izvērtējuma nav, nav pamata mainīt medījamā dzīvnieka sugas statusu (no limitētā uz nelimitēto).
1. Iepazīstoties ar tiesību akta projektu un tā anotāciju, secināms, ka sabiedrības līdzdalībai iesniegtajā MK noteikumu projektā ir pazudis 2022.gada 12.aprīļa sēdes protokola Nr.20 18.§ dotais uzdevums un faktiski virzīts tiek tiesību akta projekts ar Valsts meža dienesta iesniegtiem grozījumiem, kas nav saistīti ar doto uzdevumu.
2. LR Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai medījamās sugas apsaimnieko tālredzīgi?” atklāj virkni nepilnību medījamo sugu pārvaldīšanas sistēmā – galvenokārt, par dzīvnieku uzskaiti un datu ticamību: “Valsts kontrole revīzijā pārliecinājās, ka medījamo sugu apsaimniekošanas procesa raksturīgākās iezīmes ir neskaidri dati – tātad iespēja ar tiem manipulēt, un interešu līdzsvara trūkums. […] Revīzijā konstatētais kopumā liek secināt, ka medījamās sugas netiek apsaimniekotas pietiekami atbildīgi un tālredzīgi. […] Valsts meža dienesta virsmežniecībās izlases veida pārbaudēs secinājām, ka Valsts meža dienesta datu par lielo plēsēju populācijas stāvokli ticamība un izmantojamība ir apšaubāma, jo novērtējums balstīts uz iepriekšējā gada populācijas novērtējuma datiem, veicot izmaiņas, kas nav izsekojamas un nenodrošina datu pārbaudes iespējas. Gadiem šādi veicot populācijas stāvokļa novērtējumu, pastāv visai liela varbūtība, ka dienesta noteiktais populācijas lielums arvien vairāk atšķiras no situācijas dabā.” Šādi LR Valsts kontroles secinājumi ir būtisks apdraudējums bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai valstī, īpaši ja runa ir par ES īpaši aizsargājamām sugām.
Nodibinājums atbalsta vides aizsardzības organizāciju (nodibinājuma “Ķemeru nacionālā parka fonds”, biedrības “Latvijas Ornitoloģijas biedrība”) izteiktos iebildumus un priekšlikumus par noteiktu dzīvnieku sugu medību ierobežojumu noteikšanu un/vai sugu izslēgšanu no medījamo dzīvnieku saraksta, jo nav objektīva pamata uzticēties Valsts meža dienesta un mednieku organizāciju sniegtajai informācijai par sugu it kā labvēlīgo stāvokli.
3. Vides aizsardzības likums nosaka vides aizsardzības principus (3.pants), starp kuriem ir piesardzības princips, saskaņā ar kuru pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides aizsardzību. Attiecībā uz sugām, kuras ir ES īpaši aizsargājamo sugu sarakstos un/vai kuru populācijas stāvokļa izpēte nav veikta (piemēram, vilks (Canis lupus), baltais zaķis (Lepus timidus), zeltainais šakālis (Canis aureus)), pirms zinātniski pamatotu monitoringu veikšanas un ticamu datu saņemšanas būtu stingri ierobežojama vai aizliedzama to medīšana.
4. Latvijas dabas resursi ir visas sabiedrības vērtība, tai skaitā arī savvaļas dzīvnieki (medījamo savvaļas dzīvnieku nodēvēšana par medību resursiem nenozīmē, ka to apsaimniekošanā būtu ignorējama ilgtspējīga attīstība un racionāla dabas resursu izmantošana). Attiecībā uz tiesību aktiem, kas reglamentē medības, vērojama tendence, ka netiek nodrošināta dažādu interešu (mednieku, vides aizsardzības un sabiedrības) saskaņošana lēmumu pieņemšanā. Anotācijas 6.3.punktā kā sabiedrības līdzdalības rezultāti uzskaitīti “aspekti”, saskaņā ar kuriem tiesību akta izstrādātājiem “neērtie” priekšlikumi netiks ņemti vērā. Pēc būtības nav atspoguļoti ne saņemtie iebildumi un priekšlikumi, ne arī to noraidīšanas iemesli.
5. Ikvienai sugai dabā ir būtiska nozīme citu sugu pastāvēšanā. Pārmērīga medību resursu patērēšana bez ticamiem datiem (kā to norādījusi LR Valsts kontrole) ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības trīs dimensiju (ekonomiskā, sociālā, vides) sabalansēšanai. Piemēram, kāds izvērtējums ir veikts, stirnas (Capreolus capreolus) pārcelšanai no limitēto dzīvnieku saraksta uz nelimitēto dzīvnieku sarakstu, kā tas ietekmēs lielo plēsēju populācijas stāvokli? Ja šāda izvērtējuma nav, nav pamata mainīt medījamā dzīvnieka sugas statusu (no limitētā uz nelimitēto).
19.10.2022. 22:10