Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (turpmāk – regula 2016/429) stājās spēkā 2021. gada 21. aprīlī. Tās 10. pants nosaka operatora pienākumus attiecībā uz dzīvnieku veselību un biodrošības pasākumiem. Saskaņā ar regulas 10. panta 6. punktu Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt minimālās prasības 10. panta vienādai piemērošanai.
Lai atbilstoši izstrādātu un ieviestu regulā 2016/429 noteiktos deleģētos un īstenošanas aktus, Eiropas Komisija informēja Eiropas Savienības dalībvalstis par kārtību kādā secībā tiks izstrādāti un pieņemti šie deleģētie un īstenošanas akti. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai ir noteiktas prioritātes tiesību aktu izstrādē. Eiropas Komisija atsevišķās darba grupās vairākkārtīgi ir norādījusi, ka regulas 2026/429 10. panta 6. punktā noteiktais pienākums Eiropas Komisijai izstrādāt harmonizētas biodrošības prasības nav prioritāte.
Patreiz ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" (turpmāk - noteikumi Nr. 291), kuros noteiktas dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, kuru turēšanas vietās jāievēro biodrošības pasākumi, kā arī prasības biodrošības pasākumu izstrādei atsevišķās dzīvnieku turēšanas vietās. Patreiz noteikumos Nr. 291 biodrošības prasības ir noteiktas cūku, mājputnu un kažokzvēru turēšanas vietām.
Mutes un nagu sērga (turpmāk - MNS) Eiropas Savienības teritorijā pēc ilgāka laika tika konstatēta ūdens bifeļiem 2025. gada janvārī Vācijā, Berlīnes tuvumā nelielā hobija novietnē. Vācijas īstenotie slimības apkarošanas pasākumi bija efektīvi, un slimība tālāk neizplatījās.
2025. gada 6. martā Ungārijā (Austrijas un Slovākijas pierobežā) lielā govju novietnē tika konstatēts jauns saslimšanas gadījums (ar Vāciju nesaistīts), un vēlāk slimība izplatījās uz Slovākiju. Līdz šim abās valstīs MNS uzliesmojumi konstatēti vienpadsmit lielās govju novietnēs, kurās kopā likvidēts 15 817 dzīvnieku. Papildus tam dzīvnieki ir likvidēti arī kontaktnovietnēs.
Pēdējos gados novērotie A kategorijas infekcijas slimību (MNS, aitu un kazu bakas, mazo atgremotāju mēris, nodulārais dermatīts) uzliesmojumi Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā prasa atbildes uz daudziem jautājumiem. Un viens no svarīgākajiem un neatbildētajiem jautājumiem ir kādā veidā šīs slimības ir nokļuvušas un pēc to apkarošanas atkal nokļūst Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā?
Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes pievērš lielu uzmanību starptautiskai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku barību, kas nodrošina drošu dzīvnieku pārvietošanu un drošu pārtikas un dzīvnieku barības apriti.
A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību pārnesē no trešajām valstīm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm nav izvērtēti pietiekami riski cilvēku kustībā un viņu personīgās bagāžas kontrolē.
Nelegālā cilvēku migrācija un pārtikas produktu kontroles trūkums rokas bagāžā cilvēkiem, kas ceļo no trešajām valstīm, var būt viens no ceļiem kā sevišķi bīstamās infekcijas slimības atkal un atkal nokļūst Eiropas Savienībā. Cilvēki kas ceļo vai imigrē no inficētajām trešajām valstīm (visi MNS gadījumi ir saistīti ar Turciju vai Ziemeļāfrikas reģionu) mēdz savā bagāžā pārvadāt dažādus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Ir ļoti liela varbūtība, ka trešo valstu, kur šīs slimības ir endēmiskas (sastopamas visu laiku), vietējā tirgū nonāk no slimiem dzīvniekiem iegūti pārtikas produkti (galvenokārt piena un gaļas produkti), kas nepilnīgas termiskas apstrādes rezultātā kļūst par būtisku infekcijas avotu. Rezultātā, šiem produktiem nokļūstot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, to iepakojums vai pārpalikumi nonāk atkritumos. Turklāt cilvēks inficē savas rokas ar produktos esošo ierosinātāju un tālāk to nodod uzņēmīgajiem dzīvniekiem.
Lai atbilstoši izstrādātu un ieviestu regulā 2016/429 noteiktos deleģētos un īstenošanas aktus, Eiropas Komisija informēja Eiropas Savienības dalībvalstis par kārtību kādā secībā tiks izstrādāti un pieņemti šie deleģētie un īstenošanas akti. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai ir noteiktas prioritātes tiesību aktu izstrādē. Eiropas Komisija atsevišķās darba grupās vairākkārtīgi ir norādījusi, ka regulas 2026/429 10. panta 6. punktā noteiktais pienākums Eiropas Komisijai izstrādāt harmonizētas biodrošības prasības nav prioritāte.
Patreiz ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" (turpmāk - noteikumi Nr. 291), kuros noteiktas dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, kuru turēšanas vietās jāievēro biodrošības pasākumi, kā arī prasības biodrošības pasākumu izstrādei atsevišķās dzīvnieku turēšanas vietās. Patreiz noteikumos Nr. 291 biodrošības prasības ir noteiktas cūku, mājputnu un kažokzvēru turēšanas vietām.
Mutes un nagu sērga (turpmāk - MNS) Eiropas Savienības teritorijā pēc ilgāka laika tika konstatēta ūdens bifeļiem 2025. gada janvārī Vācijā, Berlīnes tuvumā nelielā hobija novietnē. Vācijas īstenotie slimības apkarošanas pasākumi bija efektīvi, un slimība tālāk neizplatījās.
2025. gada 6. martā Ungārijā (Austrijas un Slovākijas pierobežā) lielā govju novietnē tika konstatēts jauns saslimšanas gadījums (ar Vāciju nesaistīts), un vēlāk slimība izplatījās uz Slovākiju. Līdz šim abās valstīs MNS uzliesmojumi konstatēti vienpadsmit lielās govju novietnēs, kurās kopā likvidēts 15 817 dzīvnieku. Papildus tam dzīvnieki ir likvidēti arī kontaktnovietnēs.
Pēdējos gados novērotie A kategorijas infekcijas slimību (MNS, aitu un kazu bakas, mazo atgremotāju mēris, nodulārais dermatīts) uzliesmojumi Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā prasa atbildes uz daudziem jautājumiem. Un viens no svarīgākajiem un neatbildētajiem jautājumiem ir kādā veidā šīs slimības ir nokļuvušas un pēc to apkarošanas atkal nokļūst Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā?
Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes pievērš lielu uzmanību starptautiskai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku barību, kas nodrošina drošu dzīvnieku pārvietošanu un drošu pārtikas un dzīvnieku barības apriti.
A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību pārnesē no trešajām valstīm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm nav izvērtēti pietiekami riski cilvēku kustībā un viņu personīgās bagāžas kontrolē.
Nelegālā cilvēku migrācija un pārtikas produktu kontroles trūkums rokas bagāžā cilvēkiem, kas ceļo no trešajām valstīm, var būt viens no ceļiem kā sevišķi bīstamās infekcijas slimības atkal un atkal nokļūst Eiropas Savienībā. Cilvēki kas ceļo vai imigrē no inficētajām trešajām valstīm (visi MNS gadījumi ir saistīti ar Turciju vai Ziemeļāfrikas reģionu) mēdz savā bagāžā pārvadāt dažādus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Ir ļoti liela varbūtība, ka trešo valstu, kur šīs slimības ir endēmiskas (sastopamas visu laiku), vietējā tirgū nonāk no slimiem dzīvniekiem iegūti pārtikas produkti (galvenokārt piena un gaļas produkti), kas nepilnīgas termiskas apstrādes rezultātā kļūst par būtisku infekcijas avotu. Rezultātā, šiem produktiem nokļūstot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, to iepakojums vai pārpalikumi nonāk atkritumos. Turklāt cilvēks inficē savas rokas ar produktos esošo ierosinātāju un tālāk to nodod uzņēmīgajiem dzīvniekiem.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, lai noteikumos Nr. 291 noteiktu pastāvīgi darbojošās tiesību normas, kas jāievēro pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās, lai novērstu galvenokārt A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību iekļūšanu un izplatību uzņēmīgo dzīvnieku ganāmpulkos.
Politikas jomas
Dzīvnieku veselības politika
Teritorija
-
Norises laiks
08.05.2026. - 22.05.2026.
Informācija
Noteikumu projekts saskaņots ar sociālajiem partneriem.
Fiziskās personas
- Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kuri tur pārnadžus
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts noteic pastāvīgi darbojošās biodrošības normas pārnēsājamo dzīvnieku slimību, sevišķi A kategorijas slimību, profilakses nodrošināšanai pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās.
Juridiskās personas
- Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kuri tur pārnadžus un snuķaiņus
- Zooloģiskie dārzi
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts noteic pastāvīgi darbojošās biodrošības normas pārnēsājamo dzīvnieku slimību, sevišķi A kategorijas slimību, profilakses nodrošināšanai pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās.
Sagatavoja
Olita Vecuma-Veco (ZM)
Atbildīgā persona
Juris Zīvarts (ZM)
Izsludināšanas datums
08.05.2026. 09:57
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-874/1
Raimonds Jakovickis - "Gaļas liellopu audzētāju biedrība"
Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts
Punktu 4.2. neattiecināt:
- dzīvnieku tirdzniecības gadījumos;
- pakalpojumu sniegšanas gadījumos;
- praktisko zināšanu apguves gadījumos.
Punktu 4.2. neattiecināt:
- dzīvnieku tirdzniecības gadījumos;
- pakalpojumu sniegšanas gadījumos;
- praktisko zināšanu apguves gadījumos.
19.05.2026. 11:03
25-TA-874/2
Ieva Krustiņa
Par terminu un prasību tvēruma precizēšanu
Lūdzam precizēt vairākus projektā lietotos terminus un prasību tvērumu, lai novērstu interpretācijas riskus un nodrošinātu vienveidīgu normu piemērošanu praksē.
Lūdzam precizēt 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 6.3. punktā lietoto terminu “novietnes teritorija”, jo tas projektā nav definēts. Vienlaikus pie skaidrotajiem terminiem definēta ir “dzīvnieku turēšanas vieta”, taču nav skaidrs, vai “novietnes teritorija” ir identisks vai plašāks jēdziens. Projekta redakcijā nav saprotams, vai transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas prasības attiecas uz visu īpašuma vai saimniecības teritoriju, vai tikai uz teritoriju, kurā faktiski tiek turēti dzīvnieki vai notiek ar dzīvnieku turēšanu saistītas darbības. Šāds precizējums ir būtisks vienveidīgai normas piemērošanai praksē, īpaši mazajās saimniecībās, kur dzīvojamā un dzīvnieku turēšanas teritorija bieži pārklājas.
Lūdzam precizēt 6.3. punktā lietoto terminu “transportlīdzekļi”. Projekta redakcijā nav skaidrs, vai transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas prasība attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc vai izbrauc no teritorijas, tostarp pasta, kurjeru, piegādes, konsultāciju vai privātajiem transportlīdzekļiem. Īpaši mazajās saimniecībās dzīvojamā un dzīvnieku turēšanas teritorija bieži pārklājas, un nebūt ne visi transportlīdzekļi tiek iepriekš pieteikti vai saistīti ar dzīvnieku turēšanas darbībām.
Tāpat lūdzam precizēt 2.2. punktā lietotos terminu “ievestie dzīvnieki”, jo pašreizējā redakcija rada būtiskus interpretācijas riskus. Projekta redakcijā nav saprotams, kā prasības piemērojamas dažādās praktiskās situācijās, piemēram:
- dzīvnieku ievešana no ganībām;
- dzīvnieku pārvietošana no viena ganāmpulka uz citu, nemainot novietni;
- dzīvnieku pārvietošana starp novietnēm viena ganāmpulka ietvaros;
- dzīvnieku īslaicīga uzturēšana lauksaimniecības izstādēs, savākšanas centros, tirgos, izsoļu namos vai citās dzīvnieku aprites vietās;
- komerciālās nobarošanas novietnes un citi novietņu tipi.
Lūdzam skaidrot arī termina “pamatganāmpulks” saturu, jo ne visās novietnēs šāds pamatganāmpulks pēc būtības pastāv. Piemēram, savākšanas centros, tirgos un citās dzīvnieku aprites vietās dzīvnieku plūsma ir īslaicīga un dinamiska, un šādu vietu darbības modelis nav balstīts uz pastāvīga pamatganāmpulka uzturēšanu vai katra dzīvnieka individuālu nodalīšanu.
Lūdzam skaidrot, kā šādu prasību izpilde un piemērošana tiks kontrolēta praksē, lai nodrošinātu vienveidīgu interpretāciju un novērstu atšķirīgu prasību piemērošanu dažādās situācijās.
Lūdzam precizēt 1.2. punktā lietoto formulējumu “cilvēku pārvietošanās ceļi”, jo tas rada interpretācijas riskus un var tikt piemērots atšķirīgi. Projekta redakcijā nav skaidrs, vai ar to domāti publiski ceļi, piebraucamie ceļi, takas, iekšējie pagalmi, koplietošanas teritorijas vai citas cilvēku pārvietošanās vietas, kā arī nav noteikts, kādā attālumā informatīvās zīmes izvietojamas. Šāds precizējums ir būtisks, lai nodrošinātu vienveidīgu prasību piemērošanu un kontroli, jo arī uzraugošajai iestādei jābūt skaidri saprotamiem kritērijiem, pēc kuriem vērtēt, vai informatīvās zīmes izvietotas atbilstoši noteikumu prasībām.
Lūdzam precizēt vairākus projektā lietotos terminus un prasību tvērumu, lai novērstu interpretācijas riskus un nodrošinātu vienveidīgu normu piemērošanu praksē.
Lūdzam precizēt 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 6.3. punktā lietoto terminu “novietnes teritorija”, jo tas projektā nav definēts. Vienlaikus pie skaidrotajiem terminiem definēta ir “dzīvnieku turēšanas vieta”, taču nav skaidrs, vai “novietnes teritorija” ir identisks vai plašāks jēdziens. Projekta redakcijā nav saprotams, vai transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas prasības attiecas uz visu īpašuma vai saimniecības teritoriju, vai tikai uz teritoriju, kurā faktiski tiek turēti dzīvnieki vai notiek ar dzīvnieku turēšanu saistītas darbības. Šāds precizējums ir būtisks vienveidīgai normas piemērošanai praksē, īpaši mazajās saimniecībās, kur dzīvojamā un dzīvnieku turēšanas teritorija bieži pārklājas.
Lūdzam precizēt 6.3. punktā lietoto terminu “transportlīdzekļi”. Projekta redakcijā nav skaidrs, vai transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas prasība attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc vai izbrauc no teritorijas, tostarp pasta, kurjeru, piegādes, konsultāciju vai privātajiem transportlīdzekļiem. Īpaši mazajās saimniecībās dzīvojamā un dzīvnieku turēšanas teritorija bieži pārklājas, un nebūt ne visi transportlīdzekļi tiek iepriekš pieteikti vai saistīti ar dzīvnieku turēšanas darbībām.
Tāpat lūdzam precizēt 2.2. punktā lietotos terminu “ievestie dzīvnieki”, jo pašreizējā redakcija rada būtiskus interpretācijas riskus. Projekta redakcijā nav saprotams, kā prasības piemērojamas dažādās praktiskās situācijās, piemēram:
- dzīvnieku ievešana no ganībām;
- dzīvnieku pārvietošana no viena ganāmpulka uz citu, nemainot novietni;
- dzīvnieku pārvietošana starp novietnēm viena ganāmpulka ietvaros;
- dzīvnieku īslaicīga uzturēšana lauksaimniecības izstādēs, savākšanas centros, tirgos, izsoļu namos vai citās dzīvnieku aprites vietās;
- komerciālās nobarošanas novietnes un citi novietņu tipi.
Lūdzam skaidrot arī termina “pamatganāmpulks” saturu, jo ne visās novietnēs šāds pamatganāmpulks pēc būtības pastāv. Piemēram, savākšanas centros, tirgos un citās dzīvnieku aprites vietās dzīvnieku plūsma ir īslaicīga un dinamiska, un šādu vietu darbības modelis nav balstīts uz pastāvīga pamatganāmpulka uzturēšanu vai katra dzīvnieka individuālu nodalīšanu.
Lūdzam skaidrot, kā šādu prasību izpilde un piemērošana tiks kontrolēta praksē, lai nodrošinātu vienveidīgu interpretāciju un novērstu atšķirīgu prasību piemērošanu dažādās situācijās.
Lūdzam precizēt 1.2. punktā lietoto formulējumu “cilvēku pārvietošanās ceļi”, jo tas rada interpretācijas riskus un var tikt piemērots atšķirīgi. Projekta redakcijā nav skaidrs, vai ar to domāti publiski ceļi, piebraucamie ceļi, takas, iekšējie pagalmi, koplietošanas teritorijas vai citas cilvēku pārvietošanās vietas, kā arī nav noteikts, kādā attālumā informatīvās zīmes izvietojamas. Šāds precizējums ir būtisks, lai nodrošinātu vienveidīgu prasību piemērošanu un kontroli, jo arī uzraugošajai iestādei jābūt skaidri saprotamiem kritērijiem, pēc kuriem vērtēt, vai informatīvās zīmes izvietotas atbilstoši noteikumu prasībām.
21.05.2026. 17:42
25-TA-874/3
Fiziska persona
Par 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 4. punktu
Par atbildības un pienākumu sadalījumu attiecībā uz apmeklētājiem
Lūdzam pŗskatīt 4. punktā noteikto pienākumu un atbildības sadalījumu. Tā kā 4. punkts noteic prasības apmeklētājiem, pēc pašreizējās redakcijas secināms, ka arī 4.1. punktā paredzētā ārvalstu apmeklētāju reģistrācija, roku dezinfekcijas nodrošināšana un pārējie pienākumi attiecas uz pašiem apmeklētājiem. Uzskatām, ka šādu prasību izpilde pēc būtības ir operatora, nevis apmeklētāja pienākums, tādēļ lūdzam normā skaidri noteikt pienākuma subjektu un izpildes kārtību.
Par mācībām, praktisko apmācību un dzīvnieku tirdzniecību
Lūdzam precizēt 4.2. punktu, jo pašreizējā redakcija var nesamērīgi ierobežot profesionālās izglītības, praktisko apmācību un dzīvnieku tirdzniecības iespējas. Projektā paredzēts, ka jānodrošina, lai apmeklētāji nenonāk tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, tomēr nav skaidrs, kā norma piemērojama studentu un profesionālās izglītības iestāžu praksēm, profesionālajām mācībām, jauno lauksaimnieku mācībām. Šīs grupas nekvalificējas kā darbinieki vai pakalpojumu sniedzēji, bet to aktivitāšu būtība paredz kontrolētu un uzraudzītu praktisku darbu ar dzīvniekiem. Tāpat dzīvnieku tirdzniecībā potenciālajiem pircējiem atsevišķos gadījumos var būt objektīvi nepieciešama dzīvnieku apskate un tiešs kontakts.
Lūdzam normu precizēt, paredzot izņēmumus mācību un dzīvnieku tirdzniecības gadījumos. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka, izvairoties no iespējamām interpretācijas problēmām vai normu pārkāpuma riska, saimniecības atteiksies uzņemt studentu grupas un praktisko apmācību dalībniekus, mazinot nozares iespējas nodrošināt praktisko zināšanu pārnesi un jaunu speciālistu sagatavošanu.
Par atbildības un pienākumu sadalījumu attiecībā uz apmeklētājiem
Lūdzam pŗskatīt 4. punktā noteikto pienākumu un atbildības sadalījumu. Tā kā 4. punkts noteic prasības apmeklētājiem, pēc pašreizējās redakcijas secināms, ka arī 4.1. punktā paredzētā ārvalstu apmeklētāju reģistrācija, roku dezinfekcijas nodrošināšana un pārējie pienākumi attiecas uz pašiem apmeklētājiem. Uzskatām, ka šādu prasību izpilde pēc būtības ir operatora, nevis apmeklētāja pienākums, tādēļ lūdzam normā skaidri noteikt pienākuma subjektu un izpildes kārtību.
Par mācībām, praktisko apmācību un dzīvnieku tirdzniecību
Lūdzam precizēt 4.2. punktu, jo pašreizējā redakcija var nesamērīgi ierobežot profesionālās izglītības, praktisko apmācību un dzīvnieku tirdzniecības iespējas. Projektā paredzēts, ka jānodrošina, lai apmeklētāji nenonāk tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, tomēr nav skaidrs, kā norma piemērojama studentu un profesionālās izglītības iestāžu praksēm, profesionālajām mācībām, jauno lauksaimnieku mācībām. Šīs grupas nekvalificējas kā darbinieki vai pakalpojumu sniedzēji, bet to aktivitāšu būtība paredz kontrolētu un uzraudzītu praktisku darbu ar dzīvniekiem. Tāpat dzīvnieku tirdzniecībā potenciālajiem pircējiem atsevišķos gadījumos var būt objektīvi nepieciešama dzīvnieku apskate un tiešs kontakts.
Lūdzam normu precizēt, paredzot izņēmumus mācību un dzīvnieku tirdzniecības gadījumos. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka, izvairoties no iespējamām interpretācijas problēmām vai normu pārkāpuma riska, saimniecības atteiksies uzņemt studentu grupas un praktisko apmācību dalībniekus, mazinot nozares iespējas nodrošināt praktisko zināšanu pārnesi un jaunu speciālistu sagatavošanu.
21.05.2026. 18:57
25-TA-874/4
Ieva Krustiņa
Par 5. pielikumu – darbinieka apliecinājums pēc atgriešanās no ārvalstīm
Lūdzam precizēt formulējumu “dzīvnieku infekcijas slimības skartas teritorijas (ierobežojumu zonas)”, jo noteikumu projektā nav skaidrots, par kādām tieši ierobežojumu zonām ir runa, turklāt 5. pielikuma apliecinājums attiecināms tikai uz pārnadžu novietnēm. No anotācijas secināms, ka projekta mērķis saistīts ar A kategorijas slimību risku mazināšanu, tomēr tas nav skaidri atspoguļots apliecinājuma tekstā. Noteikumu projektā ierobežojumu zonas konkrēti definētas tikai attiecībā uz Āfrikas cūku mēri cūku novietnēs, savukārt pārnadžu operatoriem paredzētajā apliecinājumā izmantots vispārīgs formulējums bez atsauces uz konkrētām slimībām vai normatīvajiem aktiem.
Lūdzam izvērtēt un precizēt 2.2. un 2.3. punktā paredzētās prasības, kas paredz augstā temperatūrā (ne mazāk kā 60°C) mazgāt visu ceļojuma laikā izmantoto apģērbu un galvassegu, kā arī veikt ceļojuma laikā izmantoto apavu tīrīšanu un dezinfekciju.
Lūdzam skaidrot, vai 5. pielikumā paredzētās prasības attiecībā uz personīgā apģērba mazgāšanu un apavu dezinfekciju ir izvērtētas darba tiesisko attiecību kontekstā. Projektā nav skaidrs, kurš nodrošina un apmaksā šādu pasākumu izpildi, kā arī vai darbiniekam vispār var tikt prasīts veikt kaut kādas darbības attiecībā uz personīgo apģērbu un apaviem. Nav arī skaidrs, kā šādas prasības piemērojamas apģērbam vai apaviem, kuru materiāls neparedz mazgāšanu 60°C temperatūrā vai dezinfekcijas līdzekļu lietošanu, kā arī kā šādu prasību izpilde tiks kontrolēta praksē. Kā būtu risināmi gadījumi, ja šādas apstrādes rezultātā personīgais apģērbs vai apavi tiek bojāti un vai šādos gadījumos paredzēta kompensācijas kārtība?
Lūdzam regulējumā paredzēt arī operatora rīcību gadījumos, ja darbinieks nepiekrīt apliecinājumā paredzēto prasību izpildei vai atsakās parakstīt apliecinājumu.
Lūdzam precizēt formulējumu “dzīvnieku infekcijas slimības skartas teritorijas (ierobežojumu zonas)”, jo noteikumu projektā nav skaidrots, par kādām tieši ierobežojumu zonām ir runa, turklāt 5. pielikuma apliecinājums attiecināms tikai uz pārnadžu novietnēm. No anotācijas secināms, ka projekta mērķis saistīts ar A kategorijas slimību risku mazināšanu, tomēr tas nav skaidri atspoguļots apliecinājuma tekstā. Noteikumu projektā ierobežojumu zonas konkrēti definētas tikai attiecībā uz Āfrikas cūku mēri cūku novietnēs, savukārt pārnadžu operatoriem paredzētajā apliecinājumā izmantots vispārīgs formulējums bez atsauces uz konkrētām slimībām vai normatīvajiem aktiem.
Lūdzam izvērtēt un precizēt 2.2. un 2.3. punktā paredzētās prasības, kas paredz augstā temperatūrā (ne mazāk kā 60°C) mazgāt visu ceļojuma laikā izmantoto apģērbu un galvassegu, kā arī veikt ceļojuma laikā izmantoto apavu tīrīšanu un dezinfekciju.
Lūdzam skaidrot, vai 5. pielikumā paredzētās prasības attiecībā uz personīgā apģērba mazgāšanu un apavu dezinfekciju ir izvērtētas darba tiesisko attiecību kontekstā. Projektā nav skaidrs, kurš nodrošina un apmaksā šādu pasākumu izpildi, kā arī vai darbiniekam vispār var tikt prasīts veikt kaut kādas darbības attiecībā uz personīgo apģērbu un apaviem. Nav arī skaidrs, kā šādas prasības piemērojamas apģērbam vai apaviem, kuru materiāls neparedz mazgāšanu 60°C temperatūrā vai dezinfekcijas līdzekļu lietošanu, kā arī kā šādu prasību izpilde tiks kontrolēta praksē. Kā būtu risināmi gadījumi, ja šādas apstrādes rezultātā personīgais apģērbs vai apavi tiek bojāti un vai šādos gadījumos paredzēta kompensācijas kārtība?
Lūdzam regulējumā paredzēt arī operatora rīcību gadījumos, ja darbinieks nepiekrīt apliecinājumā paredzēto prasību izpildei vai atsakās parakstīt apliecinājumu.
21.05.2026. 19:40
25-TA-874/5
Ieva Krustiņa
Par risku izvērtēšanas kritērijiem un prasību piemērošanu praksē
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 4. pielikumā (sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 2.3. un 6. punkts) paredzēto risku izvērtēšanas pieeju, jo vairākās normās paredzēta situācijas izvērtēšana vai biodrošības pasākumu piemērošana atkarībā no riska, tomēr nav skaidri noteikts, kurš šo izvērtēšanu veic un pēc kādiem kritērijiem tā balstāma. Nav skaidrs, kas veic risku izvērtēšanu (operators vai Pārtikas un veterinārais dienests), kā arī kādās vadlīnijās un kritērijos šī risku izvērtēšana balstās.
Lūdzam precizēt 3. punkta formulējumu “dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, dzīvnieku barības pārvadāšanas loģistiku organizē, lai minimizētu riskus, kas izraisa infekcijas slimību iekļūšanu dzīvnieku ganāmpulkā un izplatību uz citām dzīvnieku turēšanas vietām”, jo nav skaidrs, kā praksē tiks vērtēts, vai riski ir pietiekami minimizēti un prasība ir izpildīta.
Lūdzam paredzēt konkrētas vadlīnijas, pēc kā operators var organizēt loģistiku un kritērijus, pēc kā Pārtikas un veterinārais dienests var vērtēt atbilstību. Pretējā gadījumā pastāv atšķirīgas interpretācijas un nevienveidīgas prasību piemērošanas risks.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 4. pielikumā (sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 2.3. un 6. punkts) paredzēto risku izvērtēšanas pieeju, jo vairākās normās paredzēta situācijas izvērtēšana vai biodrošības pasākumu piemērošana atkarībā no riska, tomēr nav skaidri noteikts, kurš šo izvērtēšanu veic un pēc kādiem kritērijiem tā balstāma. Nav skaidrs, kas veic risku izvērtēšanu (operators vai Pārtikas un veterinārais dienests), kā arī kādās vadlīnijās un kritērijos šī risku izvērtēšana balstās.
Lūdzam precizēt 3. punkta formulējumu “dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, dzīvnieku barības pārvadāšanas loģistiku organizē, lai minimizētu riskus, kas izraisa infekcijas slimību iekļūšanu dzīvnieku ganāmpulkā un izplatību uz citām dzīvnieku turēšanas vietām”, jo nav skaidrs, kā praksē tiks vērtēts, vai riski ir pietiekami minimizēti un prasība ir izpildīta.
Lūdzam paredzēt konkrētas vadlīnijas, pēc kā operators var organizēt loģistiku un kritērijus, pēc kā Pārtikas un veterinārais dienests var vērtēt atbilstību. Pretējā gadījumā pastāv atšķirīgas interpretācijas un nevienveidīgas prasību piemērošanas risks.
22.05.2026. 00:04
25-TA-874/6
Kristīne Piliena
Iebildumi un priekšlikumi:
[1.] Anotācijā tieši norādīts: “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem? — Nē.”
Vienlaikus projekts paredz: jaunus pastāvīgus biodrošības pienākumus; apmeklētāju ierobežojumus; aizsargapģērba prasības;
dezinfekcijas prasības; dzīvnieku nodalīšanas prasības; transportlīdzekļu dezinfekciju; informatīvo zīmju izvietošanu;
pienākumu uzraudzīt apmeklētājus un darbiniekus.
Iebildums: Šādu prasību ieviešana bez samērīguma izvērtējuma neatbilst labas normrades principiem un rada risku nesamērīgi ierobežot saimniecisko darbību, īpaši mazajās un ekstensīvajās saimniecībās.
Priekšlikums: Veikt pilnvērtīgu: samērīguma izvērtējumu; ekonomiskās ietekmes izvērtējumu; administratīvā sloga izvērtējumu; riskos balstītu diferenciāciju dažādiem saimniecību veidiem.
[2.] Nav izvērtēti alternatīvie risinājumi
“Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi? — Nē.”
Iebildums: Nav izvērtēta: diferencēta pieeja mazajām saimniecībām; izņēmumi ģenētisko resursu populācijām; riskos balstīta pieeja;
atvieglotas prasības ekstensīvām ganībām; atšķirīga pieeja profesionālām vizītēm.
Priekšlikums: Paredzēt: diferencētu biodrošības režīmu; samazinātas prasības zema riska saimniecībām; izņēmumus sertificētiem profesionāļiem; atsevišķu regulējumu ģenētisko resursu populācijām.
[3.] Nepamatoti tiek apgalvots, ka nav administratīvā sloga
Anotācijā norādīts:
“administratīvais slogs — Nē”;
“atbilstības izmaksas — Nē”.
Taču projektā paredzēts: vienreizlietojams aizsargapģērbs; galvassegas; roku dezinfekcija; apavu dezinfekcija; apmeklētāju uzraudzība; informatīvas zīmes; žurnāli; dzīvnieku nodalīšana; transporta dezinfekcija.
Iebildums: Šīs prasības objektīvi rada: finansiālu slogu; laika patēriņu; administratīvo slogu.
Īpaši: mazām saimniecībām; ģimenes saimniecībām; bioloģiskajām saimniecībām; ģenētisko resursu turētājiem.
Priekšlikums:Veikt reālu izmaksu izvērtējumu.
[4.] 4. pielikuma 1.1. punkts ir nesamērīgs
“...nav atļauts ienākt personām, kuras nav nodrošinājušās ar vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu...”
Iebildums: Norma: nav balstīta riska izvērtējumā; tiek attiecināta uz ļoti plašu personu loku; nav diferencēta tieša kontakta situācija; rada nesamērīgu slogu.
Priekšlikums: Izteikt normu šādā redakcijā: “Tieša kontakta ar dzīvniekiem gadījumā apmeklētāji izmanto aizsargapģērbu atbilstoši risku izvērtējumam.”
[5.] 4. pielikuma 1.2. punkts ir juridiski neskaidrs
“ierobežot nepiederošu personu piekļūšanu...”
Iebildums: Nav definēts: kas ir “nepiederoša persona”; kādā apjomā piekļuve ierobežojama.Tas rada: interpretācijas nevienlīdzīgu piemērošanu.
Priekšlikums: Precizēt: personu kategorijas; izņēmumus profesionālajām funkcijām; riskos balstītu piemērošanu.
[6.] 4. pielikuma 2.2. punkts nav samērīgs
“ievestos dzīvniekus tur nodalīti vismaz divas nedēļas”
Iebildums: Nav paredzēti: izņēmumi; riska izvērtējums; diferenciācija. Mazām saimniecībām bieži nav: tehnisku iespēju; atsevišķu telpu.
Priekšlikums: Paredzēt: “pamatojoties uz epidemioloģiskā riska izvērtējumu”.
[7.] 4. pielikuma 3. punkts ir juridiski nenoteikts
“loģistiku organizē, lai minimizētu riskus”
Iebildums: Norma: nav pietiekami konkrēta; nav objektīvi izmērāma; rada plašas interpretācijas iespējas. Tas neatbilst tiesiskās noteiktības principam.
Priekšlikums:
Precizēt: konkrētas prasības; piemērošanas kritērijus.
[8.] 4. pielikuma 4.2. punkts ierobežo profesionālo darbību
“nodrošina, ka apmeklētāji nenonāk tiešā kontaktā ar dzīvniekiem”
Iebildums: Tas praktiski apgrūtina: veterinārārstu darbu; dzīvnieku vērtēšanu; apsēklošanu; pētniecību; pārraudzību.
Priekšlikums: Papildināt: “izņemot profesionālo pienākumu veikšanas gadījumus”.
[9.] Nav izvērtēta ietekme uz veterināro un ciltsdarba sistēmu
Anotācijā nav analizēta ietekme uz: veterinārārstiem; zootehniķiem, ciltsdarba speciālistiem, dzīvnieku vērtētājiem; pārraugiem; apsēklošanas tehniķiem.
Iebildums: Praksē prasības: samazinās mobilitāti; palielinās darba izmaksas; samazinās pieejamību laukos.
Tas var negatīvi ietekmēt: slimību agrīnu atklāšanu; ciltsdarbu;dzīvnieku uzraudzību.
Priekšlikums: Veikt atsevišķu ietekmes izvērtējumu uz: veterināro nozari; ciltsdarba sistēmu; ģenētisko resursu saglabāšanu.
[10] Pretruna anotācijā par administratīvo slogu
Anotācijā vienlaikus:norādīts, ka administratīvā sloga nav; un citā sadaļā atzīts:“mazas jaudas ražotājiem ... šī prasība uzliek lielu administratīvo slogu.”
Iebildums: Anotācijā pastāv iekšēja pretruna.
Priekšlikums: Pārstrādāt ietekmes izvērtējuma sadaļu.
[11.] Nav veikta pēcpārbaude
Anotācijā: “Vai tiks veikts pēcpārbaudes izvērtējums? — Nē.”
Iebildums: Netiek paredzēts izvērtēt: prasību efektivitāti; izmaksas; praktisko izpildāmību.
Priekšlikums: Paredzēt: pēcpārbaudi; nozaru izvērtējumu; epidemioloģiskās efektivitātes analīzi.
[12.] Pretruna – anotācijā deklarē “riskos balstītu pieeju”, bet projektā daudzviet noteiktas absolūtas prasības
Anotācijā vairākkārt minēta: risku analīze; epidemioloģiskie riski; nepieciešamība novērst infekciju ievazāšanu.
Tomēr pašās normās: daudzviet nav paredzēta nekāda riska gradācija.
Piemēram: 4. pielikuma : 1.1.; 1.2.; 1.3.; 2.1.; 2.2.; 4.2. punkti.
Tiek noteiktas universālas prasības:
neatkarīgi no: ganāmpulka lieluma; epidemioloģiskā statusa; dzīvnieku kustības intensitātes; turēšanas veida; reālā infekcijas riska.
Iebildums: Šāda pieeja neatbilst: proporcionalitātes principam; ES riskos balstītajai dzīvnieku veselības politikai.
Priekšlikums: Noteikumu projektā ieviest skaidri definētu riskos balstītu pieeju, paredzot biodrošības prasību diferenciāciju atkarībā no epidemioloģiskā riska, dzīvnieku turēšanas veida un saimniecības specifikas, tādējādi nodrošinot samērīgu un praktiski izpildāmu regulējumu.
[1.] Anotācijā tieši norādīts: “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem? — Nē.”
Vienlaikus projekts paredz: jaunus pastāvīgus biodrošības pienākumus; apmeklētāju ierobežojumus; aizsargapģērba prasības;
dezinfekcijas prasības; dzīvnieku nodalīšanas prasības; transportlīdzekļu dezinfekciju; informatīvo zīmju izvietošanu;
pienākumu uzraudzīt apmeklētājus un darbiniekus.
Iebildums: Šādu prasību ieviešana bez samērīguma izvērtējuma neatbilst labas normrades principiem un rada risku nesamērīgi ierobežot saimniecisko darbību, īpaši mazajās un ekstensīvajās saimniecībās.
Priekšlikums: Veikt pilnvērtīgu: samērīguma izvērtējumu; ekonomiskās ietekmes izvērtējumu; administratīvā sloga izvērtējumu; riskos balstītu diferenciāciju dažādiem saimniecību veidiem.
[2.] Nav izvērtēti alternatīvie risinājumi
“Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi? — Nē.”
Iebildums: Nav izvērtēta: diferencēta pieeja mazajām saimniecībām; izņēmumi ģenētisko resursu populācijām; riskos balstīta pieeja;
atvieglotas prasības ekstensīvām ganībām; atšķirīga pieeja profesionālām vizītēm.
Priekšlikums: Paredzēt: diferencētu biodrošības režīmu; samazinātas prasības zema riska saimniecībām; izņēmumus sertificētiem profesionāļiem; atsevišķu regulējumu ģenētisko resursu populācijām.
[3.] Nepamatoti tiek apgalvots, ka nav administratīvā sloga
Anotācijā norādīts:
“administratīvais slogs — Nē”;
“atbilstības izmaksas — Nē”.
Taču projektā paredzēts: vienreizlietojams aizsargapģērbs; galvassegas; roku dezinfekcija; apavu dezinfekcija; apmeklētāju uzraudzība; informatīvas zīmes; žurnāli; dzīvnieku nodalīšana; transporta dezinfekcija.
Iebildums: Šīs prasības objektīvi rada: finansiālu slogu; laika patēriņu; administratīvo slogu.
Īpaši: mazām saimniecībām; ģimenes saimniecībām; bioloģiskajām saimniecībām; ģenētisko resursu turētājiem.
Priekšlikums:Veikt reālu izmaksu izvērtējumu.
[4.] 4. pielikuma 1.1. punkts ir nesamērīgs
“...nav atļauts ienākt personām, kuras nav nodrošinājušās ar vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu...”
Iebildums: Norma: nav balstīta riska izvērtējumā; tiek attiecināta uz ļoti plašu personu loku; nav diferencēta tieša kontakta situācija; rada nesamērīgu slogu.
Priekšlikums: Izteikt normu šādā redakcijā: “Tieša kontakta ar dzīvniekiem gadījumā apmeklētāji izmanto aizsargapģērbu atbilstoši risku izvērtējumam.”
[5.] 4. pielikuma 1.2. punkts ir juridiski neskaidrs
“ierobežot nepiederošu personu piekļūšanu...”
Iebildums: Nav definēts: kas ir “nepiederoša persona”; kādā apjomā piekļuve ierobežojama.Tas rada: interpretācijas nevienlīdzīgu piemērošanu.
Priekšlikums: Precizēt: personu kategorijas; izņēmumus profesionālajām funkcijām; riskos balstītu piemērošanu.
[6.] 4. pielikuma 2.2. punkts nav samērīgs
“ievestos dzīvniekus tur nodalīti vismaz divas nedēļas”
Iebildums: Nav paredzēti: izņēmumi; riska izvērtējums; diferenciācija. Mazām saimniecībām bieži nav: tehnisku iespēju; atsevišķu telpu.
Priekšlikums: Paredzēt: “pamatojoties uz epidemioloģiskā riska izvērtējumu”.
[7.] 4. pielikuma 3. punkts ir juridiski nenoteikts
“loģistiku organizē, lai minimizētu riskus”
Iebildums: Norma: nav pietiekami konkrēta; nav objektīvi izmērāma; rada plašas interpretācijas iespējas. Tas neatbilst tiesiskās noteiktības principam.
Priekšlikums:
Precizēt: konkrētas prasības; piemērošanas kritērijus.
[8.] 4. pielikuma 4.2. punkts ierobežo profesionālo darbību
“nodrošina, ka apmeklētāji nenonāk tiešā kontaktā ar dzīvniekiem”
Iebildums: Tas praktiski apgrūtina: veterinārārstu darbu; dzīvnieku vērtēšanu; apsēklošanu; pētniecību; pārraudzību.
Priekšlikums: Papildināt: “izņemot profesionālo pienākumu veikšanas gadījumus”.
[9.] Nav izvērtēta ietekme uz veterināro un ciltsdarba sistēmu
Anotācijā nav analizēta ietekme uz: veterinārārstiem; zootehniķiem, ciltsdarba speciālistiem, dzīvnieku vērtētājiem; pārraugiem; apsēklošanas tehniķiem.
Iebildums: Praksē prasības: samazinās mobilitāti; palielinās darba izmaksas; samazinās pieejamību laukos.
Tas var negatīvi ietekmēt: slimību agrīnu atklāšanu; ciltsdarbu;dzīvnieku uzraudzību.
Priekšlikums: Veikt atsevišķu ietekmes izvērtējumu uz: veterināro nozari; ciltsdarba sistēmu; ģenētisko resursu saglabāšanu.
[10] Pretruna anotācijā par administratīvo slogu
Anotācijā vienlaikus:norādīts, ka administratīvā sloga nav; un citā sadaļā atzīts:“mazas jaudas ražotājiem ... šī prasība uzliek lielu administratīvo slogu.”
Iebildums: Anotācijā pastāv iekšēja pretruna.
Priekšlikums: Pārstrādāt ietekmes izvērtējuma sadaļu.
[11.] Nav veikta pēcpārbaude
Anotācijā: “Vai tiks veikts pēcpārbaudes izvērtējums? — Nē.”
Iebildums: Netiek paredzēts izvērtēt: prasību efektivitāti; izmaksas; praktisko izpildāmību.
Priekšlikums: Paredzēt: pēcpārbaudi; nozaru izvērtējumu; epidemioloģiskās efektivitātes analīzi.
[12.] Pretruna – anotācijā deklarē “riskos balstītu pieeju”, bet projektā daudzviet noteiktas absolūtas prasības
Anotācijā vairākkārt minēta: risku analīze; epidemioloģiskie riski; nepieciešamība novērst infekciju ievazāšanu.
Tomēr pašās normās: daudzviet nav paredzēta nekāda riska gradācija.
Piemēram: 4. pielikuma : 1.1.; 1.2.; 1.3.; 2.1.; 2.2.; 4.2. punkti.
Tiek noteiktas universālas prasības:
neatkarīgi no: ganāmpulka lieluma; epidemioloģiskā statusa; dzīvnieku kustības intensitātes; turēšanas veida; reālā infekcijas riska.
Iebildums: Šāda pieeja neatbilst: proporcionalitātes principam; ES riskos balstītajai dzīvnieku veselības politikai.
Priekšlikums: Noteikumu projektā ieviest skaidri definētu riskos balstītu pieeju, paredzot biodrošības prasību diferenciāciju atkarībā no epidemioloģiskā riska, dzīvnieku turēšanas veida un saimniecības specifikas, tādējādi nodrošinot samērīgu un praktiski izpildāmu regulējumu.
22.05.2026. 18:20
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25