Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta pabeigšanas komentārs
Precizētais plāns pēc 18.12.2024 MK sēdes ir iesniegts 20.12.2024.
Dokumenti
RīkojumsPlāns (Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības stratēģija un rīcības plāns 2024. - 2028. gadam)Plāns (1. pielikums Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības stratēģijai un rīcības plānam 2024. - 2028. gadam)Plāns (2. pielikums Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības stratēģijai un rīcības plānam 2024. - 2028. gadam)MK sēdes protokollēmuma projekts
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Laikā, kad pasaule piedzīvo ģeopolitiskus satricinājumus, būtiska loma ir Latvijas drošības stiprināšanai.
NIBM stratēģija un rīcības plāns 2024. – 2028. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu NIBM pieejas realizāciju piecu gadu periodā, kā arī integrētās pārvaldības principu un mērķu sasniegšanu, kas izriet no ERKA regulas, EK 2023. gada 14. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM un FRONTEX Valdes lēmumu 30/2023 apstiprinātajai ERKA TO EIBM.
NIBM stratēģija un rīcības plāns 2024. – 2028. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu NIBM pieejas realizāciju piecu gadu periodā, kā arī integrētās pārvaldības principu un mērķu sasniegšanu, kas izriet no ERKA regulas, EK 2023. gada 14. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2023)146, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku EIBM un FRONTEX Valdes lēmumu 30/2023 apstiprinātajai ERKA TO EIBM.
Mērķa apraksts
NIBM stratēģijā un rīcības plānā 2024. – 2028. gadam, pamatojoties uz ārējās un iekšējās vides analīzi, ir definēta NIBM vīzija, misija, vērtības, kā arī nosprausts stratēģiskais mērķis.
NIBM stratēģijas un rīcības plāna 2024. – 2028. gadam stratēģiskie mērķi un virzieni tiek kaskadēti no daudzgadu stratēģiskās politikas EIBM un ERKA TO EIBM, un veicina EIBM principu ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus NIBM stratēģija un rīcības plāns nodrošina ciešu saikni starp ES līmeņa un nacionālajos politikas plānošanas un stratēģiskajos dokumentos iekļautajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu NIBM sistēmu Latvijā un stiprinātu EIBM īstenošanu.
NIBM stratēģijā un rīcības plānā 2024. – 2028. gadam definētā valsts robežas integrētās pārvaldības vīzija, misija, vērtības, kā arī nospraustie stratēģiskie mērķi saskan ar Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, Nacionālās drošības koncepcijā 2023, Iekšlietu nozares stratēģijā 2023. – 2027. gadam, Valsts robežsardzes darbības stratēģijā 2023. – 2027. gadam, Valsts policijas darbības un attīstības stratēģijā 2023. – 2027. gadam[6] un Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024. – 2028. gadam definētajiem pasākumiem un sasniedzamajiem darbības rezultātiem, kā arī ir vērsti uz 2023. gadā Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma ietvaros īstenotās Latvijas novērtēšanas rezultātā un ikgadējā neaizsargātības novērtējumā konstatēto nepilnību novēršanu.
NIBM stratēģijā un rīcības plānā 2024. – 2028. gadam ir iekļauti piecpadsmit rīcības virzieni, kuru īstenošanai kopumā ir paredzēti 84 pasākumi.
Tiek prognozēts, ka NIBM stratēģija un rīcības plāns 2024. – 2028. gadam kvalitatīvi un vispusīgi veicinās šādu vispārīgo politisko un stratēģisko rezultātu sasniegšanu:
- paātrināta bona fide ceļotāju robežšķērsošana;
- samazināti un novērsti riski uz ārējās robežas un valsts iekšienē;
- paātrināta un efektivizēta atgriešanas procedūra;
- stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana;
- stiprināta sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starpinstitūciju sadarbība;
- stiprināti draudzīgi un pievilcīgi tirdzniecības noteikumi;
- palielināta ārvalstu investīciju plūsma;
- nodrošināts augstāks nodokļu iekasēšanas līmenis.
NIBM stratēģijas un rīcības plāna 2024. – 2028. gadam stratēģiskie mērķi un virzieni tiek kaskadēti no daudzgadu stratēģiskās politikas EIBM un ERKA TO EIBM, un veicina EIBM principu ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus NIBM stratēģija un rīcības plāns nodrošina ciešu saikni starp ES līmeņa un nacionālajos politikas plānošanas un stratēģiskajos dokumentos iekļautajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu NIBM sistēmu Latvijā un stiprinātu EIBM īstenošanu.
NIBM stratēģijā un rīcības plānā 2024. – 2028. gadam definētā valsts robežas integrētās pārvaldības vīzija, misija, vērtības, kā arī nospraustie stratēģiskie mērķi saskan ar Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, Nacionālās drošības koncepcijā 2023, Iekšlietu nozares stratēģijā 2023. – 2027. gadam, Valsts robežsardzes darbības stratēģijā 2023. – 2027. gadam, Valsts policijas darbības un attīstības stratēģijā 2023. – 2027. gadam[6] un Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024. – 2028. gadam definētajiem pasākumiem un sasniedzamajiem darbības rezultātiem, kā arī ir vērsti uz 2023. gadā Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma ietvaros īstenotās Latvijas novērtēšanas rezultātā un ikgadējā neaizsargātības novērtējumā konstatēto nepilnību novēršanu.
NIBM stratēģijā un rīcības plānā 2024. – 2028. gadam ir iekļauti piecpadsmit rīcības virzieni, kuru īstenošanai kopumā ir paredzēti 84 pasākumi.
Tiek prognozēts, ka NIBM stratēģija un rīcības plāns 2024. – 2028. gadam kvalitatīvi un vispusīgi veicinās šādu vispārīgo politisko un stratēģisko rezultātu sasniegšanu:
- paātrināta bona fide ceļotāju robežšķērsošana;
- samazināti un novērsti riski uz ārējās robežas un valsts iekšienē;
- paātrināta un efektivizēta atgriešanas procedūra;
- stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana;
- stiprināta sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starpinstitūciju sadarbība;
- stiprināti draudzīgi un pievilcīgi tirdzniecības noteikumi;
- palielināta ārvalstu investīciju plūsma;
- nodrošināts augstāks nodokļu iekasēšanas līmenis.
Politikas jomas
Noziedzības novēršana un apkarošana; Valsts robežas drošība
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
12.08.2024. - 27.08.2024.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par politikas plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
- valsts robežu šķērsojošās personas
- imigrācijas kontrolei pakļautās personas
- patvēruma meklētāji
- aizturētās un izraidāmās personas
- personas, kuras nākotnē vēlas apgūt robežsarga profesiju
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- uzņēmēji, kuru darbība saistīta ar valsts robežas šķērsošanu
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Inese Kalniņa (IEM)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
15.08.2024. 09:32
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem"
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir iepazinusies ar Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna 2024. - 2028. gadam projektu un ir sagatavojusi vairākus iebildumus un priekšlikumus.
Iebildums
Ņemot vērā ārējās un iekšējās vides analīzes pēc SVID metodes tabulā norādīto, ka viens no būtiskākajiem ārējās vides draudiem ir “Baltkrievijas Republikas īstenotā migrācijas instrumentalizācija reģionā, kā arī sadarbības faktiskā pārtraukšana pieprasa ievērojamu resursu koncentrēšanu attiecīgajā reģionā un īpašu uzmanību notiekošajiem procesiem, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā”, kā arī to, ka viens no plāna 8 vispārīgajiem politiskajiem un stratēģiskajiem rezultātiem ir “4) stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana”, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina 13. rīcības virzienā “Nodrošināt pamattiesību ievērošanu” iekļaut papildu apakšmērķi “Pamattiesību ievērošana robežkontroles un atgriešanas funkciju īstenošanas gaitā, tostarp ārkārtējā situācijā vai pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā” ar darbības rezultātu “Robežkontroles un atgriešanas funkciju īstenošanas gaitā ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības uz patvērumu atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantam” ar rezultatīvo rādītāju “Ievērotas pamattiesības un nodrošināta iespēja pieteikties patvērumam visiem patvēruma meklētājiem, kuri vērsušies pie personāla, izsakot vēlmi pieprasīt patvērumu”.
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” saņem informāciju, piemēram, no cilvēkiem, kuri Latvijā uzņemti humānu apstākļu dēļ, ka viņiem iepriekš nav bijusi iespēja uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izmantot savas pamattiesības – pieteikties patvērumam. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Latvijai saistošām starptautiskām konvencijām un Eiropas Savienības likumiem nav pieļaujama prakse, kurā patvēruma meklētājiem tiek atteikta iespēja pieteikties patvērumam uz zaļās robežas, un patvēruma meklētāji tiek atgrūsti atpakaļ. Lai arī publiski ir izskanējis skaidrojums, ka patvēruma meklētāji uz zaļās robežas tiek novirzīti uz robežšķērsošanas punktiem, kur viņiem ir iespējas pieprasīt patvērumu, jāņem vērā, ka patvēruma meklētājiem faktiski nav iespējams īstenot iespēju pieteikties patvērumam robežšķērsošanas punktā. Uz to norāda, piemēram, tas, ka nav pārliecības, ka Baltkrievijas valsts iestāžu darbinieki, īstenojot migrantu instrumentalizāciju, patvēruma meklētājiem ļauj tuvoties robežšķērsošanas punktam, kā arī gadījumi, kuros patvēruma meklētāji nespēj šķērsot lielus attālumus (piemēram, 20 kilometrus ziemas laikā) caur mežu līdz robežšķērsošanas punktam.
Priekšlikums
Plāna projektā norādīts, ka šī brīža abu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros (AĀIC) “Mucenieki” un “Daugavpils” kapacitāte ir 168 personas. Šo kapacitāti plānots celt vismaz par 250-300 vietām, kas tiek pamatots ar pieaugošo migrācijas spiedienu. Tas atbilst stratēģiskā apakšmērķa 9.5. punktam tabulā ar izpildes termiņu līdz 31.12.2026. šobrīd bez konkrēta finanšu līdzekļu apjoma un finansējuma avota. Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina stratēģijā un rīcības plānā precizēt nepieciešamības pamatojumu celt AĀIC kapacitāti. Gadījumā, ka AĀIC kapacitāti paredzēts celt, gatavojoties ES Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanai, aicinām norādīt, kādās ES Migrācijas un patvēruma paktā paredzētajās procedūrās iesaistītos cilvēkus paredzēts izmitināt AĀIC.
Priekšlikums
Lai veicinātu teksta uztveramību, aicinām izvērtēt iespēju izmantot saīsinājumus, kas veidoti no apzīmējuma latviešu valodā, jo šobrīd lietoti saīsinājumi, kas veidoti gan no apzīmējuma latviešu valodā (piemēram, AĀIC – Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs), gan no apzīmējuma angļu valodā (piemēram, BSRBCC – Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbība). Gadījumā, ja daļai apzīmējumu tomēr priekšroka dodama angļu valodai, teksta uztveramības veicināšanai aicinām izmantoto saīsinājumu sarakstā iekļaut apzīmējumu angļu valodā, no kura saīsinājums veidots (piemēram, BSRBCC – Baltic Sea Region Border Control Cooperation – Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbība).
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt iespēju zemsvītras atsaucēs pievienot pilnu nosaukumu un saiti Eiropas Savienības līmeņa dokumentiem, uz kuru pamata tiek veidota NIBM stratēģija un rīcības plāns.
Piemēram,
ERKA regula: Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj
EK 2023. gada 14. marta paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2023)146: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM%3A2023%3A146%3AFIN
FRONTEX Valdes lēmums 30/2023: https://prd.frontex.europa.eu/document/management-board-decision-30-2023-adopting-the-technical-and-operational-strategy-for-european-integrated-border-management-2023-2027/
Iebildums
Ņemot vērā ārējās un iekšējās vides analīzes pēc SVID metodes tabulā norādīto, ka viens no būtiskākajiem ārējās vides draudiem ir “Baltkrievijas Republikas īstenotā migrācijas instrumentalizācija reģionā, kā arī sadarbības faktiskā pārtraukšana pieprasa ievērojamu resursu koncentrēšanu attiecīgajā reģionā un īpašu uzmanību notiekošajiem procesiem, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā”, kā arī to, ka viens no plāna 8 vispārīgajiem politiskajiem un stratēģiskajiem rezultātiem ir “4) stiprināta pamattiesību uzraudzība un ievērošana”, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina 13. rīcības virzienā “Nodrošināt pamattiesību ievērošanu” iekļaut papildu apakšmērķi “Pamattiesību ievērošana robežkontroles un atgriešanas funkciju īstenošanas gaitā, tostarp ārkārtējā situācijā vai pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā” ar darbības rezultātu “Robežkontroles un atgriešanas funkciju īstenošanas gaitā ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības uz patvērumu atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantam” ar rezultatīvo rādītāju “Ievērotas pamattiesības un nodrošināta iespēja pieteikties patvērumam visiem patvēruma meklētājiem, kuri vērsušies pie personāla, izsakot vēlmi pieprasīt patvērumu”.
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” saņem informāciju, piemēram, no cilvēkiem, kuri Latvijā uzņemti humānu apstākļu dēļ, ka viņiem iepriekš nav bijusi iespēja uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izmantot savas pamattiesības – pieteikties patvērumam. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Latvijai saistošām starptautiskām konvencijām un Eiropas Savienības likumiem nav pieļaujama prakse, kurā patvēruma meklētājiem tiek atteikta iespēja pieteikties patvērumam uz zaļās robežas, un patvēruma meklētāji tiek atgrūsti atpakaļ. Lai arī publiski ir izskanējis skaidrojums, ka patvēruma meklētāji uz zaļās robežas tiek novirzīti uz robežšķērsošanas punktiem, kur viņiem ir iespējas pieprasīt patvērumu, jāņem vērā, ka patvēruma meklētājiem faktiski nav iespējams īstenot iespēju pieteikties patvērumam robežšķērsošanas punktā. Uz to norāda, piemēram, tas, ka nav pārliecības, ka Baltkrievijas valsts iestāžu darbinieki, īstenojot migrantu instrumentalizāciju, patvēruma meklētājiem ļauj tuvoties robežšķērsošanas punktam, kā arī gadījumi, kuros patvēruma meklētāji nespēj šķērsot lielus attālumus (piemēram, 20 kilometrus ziemas laikā) caur mežu līdz robežšķērsošanas punktam.
Priekšlikums
Plāna projektā norādīts, ka šī brīža abu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros (AĀIC) “Mucenieki” un “Daugavpils” kapacitāte ir 168 personas. Šo kapacitāti plānots celt vismaz par 250-300 vietām, kas tiek pamatots ar pieaugošo migrācijas spiedienu. Tas atbilst stratēģiskā apakšmērķa 9.5. punktam tabulā ar izpildes termiņu līdz 31.12.2026. šobrīd bez konkrēta finanšu līdzekļu apjoma un finansējuma avota. Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina stratēģijā un rīcības plānā precizēt nepieciešamības pamatojumu celt AĀIC kapacitāti. Gadījumā, ka AĀIC kapacitāti paredzēts celt, gatavojoties ES Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanai, aicinām norādīt, kādās ES Migrācijas un patvēruma paktā paredzētajās procedūrās iesaistītos cilvēkus paredzēts izmitināt AĀIC.
Priekšlikums
Lai veicinātu teksta uztveramību, aicinām izvērtēt iespēju izmantot saīsinājumus, kas veidoti no apzīmējuma latviešu valodā, jo šobrīd lietoti saīsinājumi, kas veidoti gan no apzīmējuma latviešu valodā (piemēram, AĀIC – Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs), gan no apzīmējuma angļu valodā (piemēram, BSRBCC – Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbība). Gadījumā, ja daļai apzīmējumu tomēr priekšroka dodama angļu valodai, teksta uztveramības veicināšanai aicinām izmantoto saīsinājumu sarakstā iekļaut apzīmējumu angļu valodā, no kura saīsinājums veidots (piemēram, BSRBCC – Baltic Sea Region Border Control Cooperation – Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbība).
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt iespēju zemsvītras atsaucēs pievienot pilnu nosaukumu un saiti Eiropas Savienības līmeņa dokumentiem, uz kuru pamata tiek veidota NIBM stratēģija un rīcības plāns.
Piemēram,
ERKA regula: Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj
EK 2023. gada 14. marta paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2023)146: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM%3A2023%3A146%3AFIN
FRONTEX Valdes lēmums 30/2023: https://prd.frontex.europa.eu/document/management-board-decision-30-2023-adopting-the-technical-and-operational-strategy-for-european-integrated-border-management-2023-2027/
27.08.2024. 20:37
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25