Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1.Spēkā esošais regulējums paredz kritērijus, pēc kuriem jaunbūve klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka. Vienlaikus pašreizējais regulējums ietver arī tādas prasības, kuru piemērošana praksē rada interpretācijas iespējas vai kuras nav tieši balstītas uz skaidri izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem. Praksē gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenis tiek noteikts, izmantojot ēkas energoefektivitātes aprēķinus un energoefektivitātes sertifikācijā izmantotos rādītājus, piemēram, ēkas enerģijas patēriņu apkurei un primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņu. Tādēļ ir nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu, lai gandrīz nulles enerģijas ēkas atbilstība tiktu noteikta pēc skaidri definētiem un izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem.
2. Spēkā esošais regulējums nosaka prasības jaunbūvēm, lai tās varētu klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas. Vienlaikus normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem par gandrīz nulles enerģijas ēku var klasificēt pārbūvētu vai atjaunotu esošu ēku. Esošo ēku pārbūves un atjaunošanas gadījumā ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējas būtiski ietekmē esošās būvkonstrukcijas, ēkas arhitektoniskie risinājumi un inženiersistēmas. Šie faktori ierobežo iespējas sasniegt tādus pašus energoefektivitātes rādītājus kā jaunbūvēm, vienlaikus nodrošinot ekonomiski pamatotu ieguldījumu līmeni. Tādēļ nepieciešams noteikt atsevišķus kritērijus, pēc kuriem pārbūvētas vai atjaunotas ēkas var klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas.
3. Ēku energoefektivitātes novērtēšana un energosertificēšana Latvijā tiek veikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto metodiku, kurā tiek izmantoti attiecīgie Eiropas un starptautiskie standarti. Piemērojamo standartu saraksts ir noteikts normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus Directive (EU) 2024/1275 paredz aktualizētu ēku energosertificēšanas un energoefektivitātes novērtēšanas metodiku, kurā tiek izmantots paplašināts standartu kopums.
4. Ēku energosertificēšanas procesā praksē vienlaikus jāveic arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude. Prasības attiecībā uz šo sistēmu pārbaudēm izriet no direktīvas 2024/1275, kas paredz dalībvalstīm nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu regulāru pārbaudi un nosaka prasības šo pārbaužu tvērumam. Vienlaikus saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likums 13. panta pirmās daļas 1. punktu ēkas īpašniekam ir pienākums nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veikšanu.
5. Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 6.pielikumā noteiktās primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības daļēji pārklājas ar Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika" 1.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem rādītājiem. Atšķirīgās vērtības rada problēmas konsekventā emisiju aprēķina formas pielietošanā, un tām ir nepieciešama vērtību savstarpēja harmonizēšana.
2. Spēkā esošais regulējums nosaka prasības jaunbūvēm, lai tās varētu klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas. Vienlaikus normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem par gandrīz nulles enerģijas ēku var klasificēt pārbūvētu vai atjaunotu esošu ēku. Esošo ēku pārbūves un atjaunošanas gadījumā ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējas būtiski ietekmē esošās būvkonstrukcijas, ēkas arhitektoniskie risinājumi un inženiersistēmas. Šie faktori ierobežo iespējas sasniegt tādus pašus energoefektivitātes rādītājus kā jaunbūvēm, vienlaikus nodrošinot ekonomiski pamatotu ieguldījumu līmeni. Tādēļ nepieciešams noteikt atsevišķus kritērijus, pēc kuriem pārbūvētas vai atjaunotas ēkas var klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas.
3. Ēku energoefektivitātes novērtēšana un energosertificēšana Latvijā tiek veikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto metodiku, kurā tiek izmantoti attiecīgie Eiropas un starptautiskie standarti. Piemērojamo standartu saraksts ir noteikts normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus Directive (EU) 2024/1275 paredz aktualizētu ēku energosertificēšanas un energoefektivitātes novērtēšanas metodiku, kurā tiek izmantots paplašināts standartu kopums.
4. Ēku energosertificēšanas procesā praksē vienlaikus jāveic arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude. Prasības attiecībā uz šo sistēmu pārbaudēm izriet no direktīvas 2024/1275, kas paredz dalībvalstīm nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu regulāru pārbaudi un nosaka prasības šo pārbaužu tvērumam. Vienlaikus saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likums 13. panta pirmās daļas 1. punktu ēkas īpašniekam ir pienākums nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veikšanu.
5. Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 6.pielikumā noteiktās primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības daļēji pārklājas ar Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika" 1.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem rādītājiem. Atšķirīgās vērtības rada problēmas konsekventā emisiju aprēķina formas pielietošanā, un tām ir nepieciešama vērtību savstarpēja harmonizēšana.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pārņemt direktīvas 2024/1275 par ēku energosniegumu prasības, precizēt gandrīz nulles enerģijas ēkas definīciju jaunbūvēm un noteikt prasības gandrīz nulles enerģijas ēkam pārbuves un atjaunošanas gadījumā, papildināt energosertifikācijas metodiku arbilstoši minētās direktīvas prasībām, precizēt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekciju apjomu kā arī atjaunināt Noteikumu 6.pielikumā noteiktās primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
31.03.2026. - 14.04.2026.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Ēku īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts rada pozitīvu ietekmi uz fiziskām personām – ēku īpašniekiem –, jo tas nodrošina skaidrāku un vienkāršāk piemērojamu regulējumu ēku energoefektivitātes novērtēšanas un klasificēšanas jomā.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, ēku īpašniekiem kļūst vieglāk saprast prasības, kas jāizpilda ēku būvniecības vai renovācijas gadījumā. Tas samazina neskaidrības un risku rasties papildu izmaksām projektēšanas vai būvniecības procesā.
Noteikumu projektā paredzētā pieeja attiecībā uz pārbūvētām vai atjaunotām ēkām nodrošina, ka par gandrīz nulles enerģijas ēkām var tikt klasificētas arī ēkas, kurās renovācijas rezultātā jau ir panākts būtisks energoefektivitātes uzlabojums. Tādējādi ēku īpašniekiem nav nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus ēkas siltināšanā vai inženiersistēmu pārbūvē gadījumos, kad ēka jau ir renovēta un sasniegts būtisks enerģijas patēriņa samazinājums.
Vienlaikus tiek precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidri nosakot ēkas īpašnieka pienākumu nodrošināt šo pārbaužu veikšanu. Tas palīdz izvairīties no līdzšinējām interpretācijas neskaidrībām un ļauj ēku īpašniekiem labāk plānot nepieciešamās darbības energosertifikācijas procesā.
Kopumā noteikumu projekts veicina saprotamāku regulējumu un mazina administratīvo slogu fiziskām personām – ēku īpašniekiem.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, ēku īpašniekiem kļūst vieglāk saprast prasības, kas jāizpilda ēku būvniecības vai renovācijas gadījumā. Tas samazina neskaidrības un risku rasties papildu izmaksām projektēšanas vai būvniecības procesā.
Noteikumu projektā paredzētā pieeja attiecībā uz pārbūvētām vai atjaunotām ēkām nodrošina, ka par gandrīz nulles enerģijas ēkām var tikt klasificētas arī ēkas, kurās renovācijas rezultātā jau ir panākts būtisks energoefektivitātes uzlabojums. Tādējādi ēku īpašniekiem nav nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus ēkas siltināšanā vai inženiersistēmu pārbūvē gadījumos, kad ēka jau ir renovēta un sasniegts būtisks enerģijas patēriņa samazinājums.
Vienlaikus tiek precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidri nosakot ēkas īpašnieka pienākumu nodrošināt šo pārbaužu veikšanu. Tas palīdz izvairīties no līdzšinējām interpretācijas neskaidrībām un ļauj ēku īpašniekiem labāk plānot nepieciešamās darbības energosertifikācijas procesā.
Kopumā noteikumu projekts veicina saprotamāku regulējumu un mazina administratīvo slogu fiziskām personām – ēku īpašniekiem.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts rada pozitīvu ietekmi uz juridiskām personām, tostarp nekustamā īpašuma attīstītājiem, būvniecības komersantiem, projektēšanas uzņēmumiem, energoauditoriem un citiem tirgus dalībniekiem, kuri iesaistīti ēku projektēšanā, būvniecībā, renovācijā un energosertificēšanā.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, tiek samazinātas interpretācijas iespējas un nodrošināta lielāka tiesiskā noteiktība projektēšanas un būvniecības procesā. Tas ļauj juridiskām personām efektīvāk plānot projektus, samazinot risku rasties papildu izmaksām vai nepieciešamībai pārstrādāt projektēšanas risinājumus.
Atsevišķu kritēriju noteikšana pārbūvētām un atjaunotām ēkām nodrošina, ka renovācijas projektiem tiek piemērots ekonomiski pamatots energoefektivitātes līmenis. Tas ļauj izvairīties no situācijām, kurās jau renovētām ēkām būtu nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus, lai sasniegtu jaunbūvēm noteiktās prasības, tādējādi veicinot renovācijas projektu īstenošanu praksē.
Vienlaikus noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidrāk nosakot atbildības sadalījumu starp ēkas īpašnieku un energosertifikācijas veicēju. Tas samazina administratīvās neskaidrības energosertifikācijas procesā un ļauj iesaistītajām juridiskajām personām efektīvāk organizēt savu darbību.
Kopumā noteikumu projekts veicina skaidrāku un prognozējamāku normatīvo vidi, kā arī mazina administratīvo slogu juridiskām personām, kas iesaistītas ēku energoefektivitātes jomā.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, tiek samazinātas interpretācijas iespējas un nodrošināta lielāka tiesiskā noteiktība projektēšanas un būvniecības procesā. Tas ļauj juridiskām personām efektīvāk plānot projektus, samazinot risku rasties papildu izmaksām vai nepieciešamībai pārstrādāt projektēšanas risinājumus.
Atsevišķu kritēriju noteikšana pārbūvētām un atjaunotām ēkām nodrošina, ka renovācijas projektiem tiek piemērots ekonomiski pamatots energoefektivitātes līmenis. Tas ļauj izvairīties no situācijām, kurās jau renovētām ēkām būtu nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus, lai sasniegtu jaunbūvēm noteiktās prasības, tādējādi veicinot renovācijas projektu īstenošanu praksē.
Vienlaikus noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidrāk nosakot atbildības sadalījumu starp ēkas īpašnieku un energosertifikācijas veicēju. Tas samazina administratīvās neskaidrības energosertifikācijas procesā un ļauj iesaistītajām juridiskajām personām efektīvāk organizēt savu darbību.
Kopumā noteikumu projekts veicina skaidrāku un prognozējamāku normatīvo vidi, kā arī mazina administratīvo slogu juridiskām personām, kas iesaistītas ēku energoefektivitātes jomā.
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts kopumā pozitīvi ietekmē būvniecības nozari, jo precizē un vienkāršo regulējumu ēku energoefektivitātes prasību piemērošanā. Skaidrāk definēti gandrīz nulles enerģijas ēku kritēriji, kas balstīti uz izmērāmiem rādītājiem, samazina interpretācijas iespējas projektēšanas un būvniecības procesā un nodrošina prognozējamāku regulējuma piemērošanu.
Vienlaikus atsevišķu kritēriju noteikšana renovētām ēkām veicina ēku atjaunošanas projektu īstenošanu praksē, jo tiek nodrošināts ekonomiski pamatots energoefektivitātes prasību līmenis.
Vienlaikus atsevišķu kritēriju noteikšana renovētām ēkām veicina ēku atjaunošanas projektu īstenošanu praksē, jo tiek nodrošināts ekonomiski pamatots energoefektivitātes prasību līmenis.
Sagatavoja
Gusts Sproģis (EM)
Atbildīgā persona
Raivis Bremšmits (EM)
Izsludināšanas datums
31.03.2026. 18:53
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-2785/1
Arnis Auermanis - Energoauditors / SIA Enerģijas plūsmas dizains
VIEDOKLIS PAR GROZĪJUMU PROJEKTU
Ministru kabineta noteikumos Nr. 222
“Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”
1. Vispārīgais pamatojums
Saskaņā ar Direktīva (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (EPBD pārstrādātā redakcija) ēku energosnieguma novērtējumam jābalstās uz vienotu metodiku, kur centrālais rādītājs ir primārās enerģijas patēriņš, kas ļauj integrēti novērtēt ēkas kopējo enerģētisko kvalitāti neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām.
Papildus norādāms, ka ēku energosnieguma novērtēšanai piemērojamie Eiropas standarti, tostarp EN ISO 52000-1, EN ISO 52016-1, EN 15316, EN ISO 52010-1, EN 16798-1, EN 52120-1 un EN 17423, veido vienotu metodoloģisku sistēmu, kur katrs standarts apraksta atsevišķu ēkas energoefektivitātes komponenti (ēkas apvalku, sistēmas, klimata datus, lietošanas apstākļus un vadības sistēmas), bet šo komponentu aprēķinu rezultāti tiek savstarpēji integrēti vienotā rādītājā – primārās enerģijas patēriņā. Minētie standarti ir iekļauti MK noteikumi Nr. 222 7. pielikums, kas apliecina, ka Latvijas normatīvais regulējums jau balstās uz vienotu Eiropas standartu sistēmu, kur primārā enerģija ir galvenais integrējošais rādītājs.
Līdz ar to apkures enerģijas patēriņa izmantošana kā atsevišķs klasifikācijas kritērijs nav metodoloģiski pamatota, jo tas atspoguļo tikai vienu no enerģijas bilances posmiem un ir atkarīgs no vairākiem aprēķinu pieņēmumiem (ventilācija, iekšējie siltuma guvumi u. c.). Turklāt šāda pieeja netieši un ar zemāku precizitāti dublē būvnormatīva LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika prasības.
Tādēļ ēku energoefektivitātes klasifikācijai jābalstās uz primārās enerģijas patēriņu kā vienīgo integrējošo rādītāju, savukārt apkures enerģijas rādītājs saglabājams kā informatīvs parametrs ēkas siltumtehniskās kvalitātes raksturošanai.
2. Ierosinājumi regulējuma pilnveidei
2.1. Par klasifikācijas kritēriju
Noteikt, ka:
ēkas energoefektivitātes klase tiek noteikta, balstoties tikai uz primārās enerģijas patēriņu (kWh/m² gadā).
Vienlaikus:
svītrot apkures enerģijas patēriņu kā klasifikācijas kritēriju;
saglabāt to kā informatīvu rādītāju ēkas siltumtehniskās kvalitātes novērtēšanai.
2.2. Par pārbūvētām vai atjaunotām gandrīz nulles enerģijas ēkām
Noteikt, ka:
gandrīz nulles enerģijas ēkas statuss piemērojams tikai ēkām, kas sasniedz vismaz šo noteikumu 3. pielikumā B klases ēkai noteikto līmeni.
Praksē iespējama situācija, kur:
• ēkai ir būtiski siltuma zudumi (aukstuma tilti, nepietiekama siltumizolācija) un tā atbilst, piemēram, C klases līmenim;
• vienlaikus tiek izmantota centralizētā siltumapgāde ar biomasu vai cits energonesējs ar zemu primārās enerģijas koeficientu;
→ rezultātā ēka var sasniegt primārās enerģijas A klasi, lai gan tās apvalka kvalitāte neatbilst augstas energoefektivitātes principiem.
2.3. Par primārās enerģijas prasībām pārbūvētām vai atjaunotām ēkām
Noteikt, ka:
pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām piemēro tādas pašas primārās enerģijas robežvērtības kā jaunbūvēm.
Vienlaikus:
svītrot prasību par primārās enerģijas samazinājumu procentos ( –30 %).
Daudzos gadījumos nav pieejami ticami dati par ēkas sākotnējo enerģijas patēriņu, savukārt aprēķinātā “pirms” situācija ir atkarīga no pieņēmumiem, un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) nav vienotas metodikas šāda samazinājuma korektai pārbaudei, līdz ar to šāda prasība nav objektīvi verificējama.
Papildus norādāms, ka:
nav pieļaujama situācija, ka ēka, kurā kā galvenais energonesējs tiek izmantoti fosilie kurināmie, var tikt klasificēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka.
3. Par aprēķinu metodikas piemērošanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS)
Noteikumu projektā izmantotā metodika balstās uz Eiropas standartos noteiktajiem principiem, tostarp EN ISO 52000-1:2017, kas paredz konsekventu piegādātās, uz vietas saražotās un izmantotās enerģijas uzskaiti un savstarpēju integrāciju kopējā enerģijas bilancē.
Tomēr praksē konstatējams, ka Būvniecības informācijas sistēma (BIS) ne vienmēr nodrošina iespēju pilnvērtīgi un korekti ievadīt un atspoguļot enerģijas plūsmas atbilstoši minēto standartu prasībām. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad ēkā tiek izmantoti vairāki energonesēji, tiek integrēta uz vietas saražotā enerģija (piemēram, saules elektrostacijas), kā arī tiek izmantotas kompleksas inženiersistēmas, kur būtiska ir piegādātās un uz vietas izmantotās enerģijas savstarpējā attiecība.
Papildus tam BIS aprēķinu loģika paredz primārās enerģijas noteikšanu, balstoties uz apkures nepieciešamās enerģijas (Qh,nd) ievadi un no tās atvasinātu piegādātās enerģijas aprēķinu, izmantojot efektivitātes koeficientus. Šāda pieeja neatbilst EN ISO 52000-1:2017 principiem, kuros piegādātā enerģija tiek noteikta, ņemot vērā faktisko sistēmu darbību, energonesēju sadalījumu un uz vietas saražotās enerģijas izmantošanu.
Rezultātā efektivitātes koeficienti praksē tiek izmantoti kā korekcijas instruments, lai pielāgotu aprēķinu rezultātus sistēmas ierobežojumiem, nevis atspoguļotu reālo sistēmu darbību, un primārās enerģijas aprēķins tiek balstīts uz vienkāršotu aprēķina shēmu, kas var neatbilst standartiem un ietekmēt rezultātu precizitāti un savstarpējo salīdzināmību.
4. Secinājums
Ierosinātā pieeja:
• nodrošina atbilstību Eiropas Savienības regulējumam un piemērojamajiem standartiem, kuros primārā enerģija noteikta kā galvenais ēku energosnieguma rādītājs;
• novērš dubultu klasifikācijas sistēmu un ar to saistītās interpretācijas iespējas, atsakoties no metodoloģiski nepamatota apkures enerģijas rādītāja izmantošanas klasifikācijā;
• nodrošina skaidru un loģisku energoefektivitātes novērtējuma struktūru, nošķirot ēkas apvalka kvalitātes prasības (saskaņā ar LBN 002-19) no kopējā energosnieguma novērtējuma;
• nodrošina konsekventu, savstarpēji salīdzināmu un tehnoloģiski neitrālu pieeju ēku energoefektivitātes klasifikācijai visiem ēku tipiem;
• atklāj neatbilstības starp Eiropas standartos noteikto enerģijas bilances metodiku un tās praktisko piemērošanu Būvniecības informācijas sistēmā, kas ierobežo iespēju pilnvērtīgi un korekti atspoguļot piegādātās enerģijas struktūru un var ietekmēt aprēķinu rezultātu precizitāti un salīdzināmību.
Vienlaikus no praktiskās pieredzes secināms, ka primārās enerģijas prasību piemērošana pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām pati par sevi nav kritiskais faktors, kas ierobežotu ēku spēju sasniegt augstas energoefektivitātes klases, jo, integrējot atjaunojamos energoresursus, ēkas bieži sasniedz arī A vai A+ klasi. Līdz ar to regulējuma mērķim jābūt nevis atvieglot klasifikācijas sasniegšanu, bet nodrošināt metodoloģiski pamatotu, vienotu un praksē piemērojamu novērtēšanas sistēmu.
[Arnis Auermanis]
[Energoauditors / SIA Enerģijas plūsmas dizains]
[10.04.2026]
Ministru kabineta noteikumos Nr. 222
“Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”
1. Vispārīgais pamatojums
Saskaņā ar Direktīva (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (EPBD pārstrādātā redakcija) ēku energosnieguma novērtējumam jābalstās uz vienotu metodiku, kur centrālais rādītājs ir primārās enerģijas patēriņš, kas ļauj integrēti novērtēt ēkas kopējo enerģētisko kvalitāti neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām.
Papildus norādāms, ka ēku energosnieguma novērtēšanai piemērojamie Eiropas standarti, tostarp EN ISO 52000-1, EN ISO 52016-1, EN 15316, EN ISO 52010-1, EN 16798-1, EN 52120-1 un EN 17423, veido vienotu metodoloģisku sistēmu, kur katrs standarts apraksta atsevišķu ēkas energoefektivitātes komponenti (ēkas apvalku, sistēmas, klimata datus, lietošanas apstākļus un vadības sistēmas), bet šo komponentu aprēķinu rezultāti tiek savstarpēji integrēti vienotā rādītājā – primārās enerģijas patēriņā. Minētie standarti ir iekļauti MK noteikumi Nr. 222 7. pielikums, kas apliecina, ka Latvijas normatīvais regulējums jau balstās uz vienotu Eiropas standartu sistēmu, kur primārā enerģija ir galvenais integrējošais rādītājs.
Līdz ar to apkures enerģijas patēriņa izmantošana kā atsevišķs klasifikācijas kritērijs nav metodoloģiski pamatota, jo tas atspoguļo tikai vienu no enerģijas bilances posmiem un ir atkarīgs no vairākiem aprēķinu pieņēmumiem (ventilācija, iekšējie siltuma guvumi u. c.). Turklāt šāda pieeja netieši un ar zemāku precizitāti dublē būvnormatīva LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika prasības.
Tādēļ ēku energoefektivitātes klasifikācijai jābalstās uz primārās enerģijas patēriņu kā vienīgo integrējošo rādītāju, savukārt apkures enerģijas rādītājs saglabājams kā informatīvs parametrs ēkas siltumtehniskās kvalitātes raksturošanai.
2. Ierosinājumi regulējuma pilnveidei
2.1. Par klasifikācijas kritēriju
Noteikt, ka:
ēkas energoefektivitātes klase tiek noteikta, balstoties tikai uz primārās enerģijas patēriņu (kWh/m² gadā).
Vienlaikus:
svītrot apkures enerģijas patēriņu kā klasifikācijas kritēriju;
saglabāt to kā informatīvu rādītāju ēkas siltumtehniskās kvalitātes novērtēšanai.
2.2. Par pārbūvētām vai atjaunotām gandrīz nulles enerģijas ēkām
Noteikt, ka:
gandrīz nulles enerģijas ēkas statuss piemērojams tikai ēkām, kas sasniedz vismaz šo noteikumu 3. pielikumā B klases ēkai noteikto līmeni.
Praksē iespējama situācija, kur:
• ēkai ir būtiski siltuma zudumi (aukstuma tilti, nepietiekama siltumizolācija) un tā atbilst, piemēram, C klases līmenim;
• vienlaikus tiek izmantota centralizētā siltumapgāde ar biomasu vai cits energonesējs ar zemu primārās enerģijas koeficientu;
→ rezultātā ēka var sasniegt primārās enerģijas A klasi, lai gan tās apvalka kvalitāte neatbilst augstas energoefektivitātes principiem.
2.3. Par primārās enerģijas prasībām pārbūvētām vai atjaunotām ēkām
Noteikt, ka:
pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām piemēro tādas pašas primārās enerģijas robežvērtības kā jaunbūvēm.
Vienlaikus:
svītrot prasību par primārās enerģijas samazinājumu procentos ( –30 %).
Daudzos gadījumos nav pieejami ticami dati par ēkas sākotnējo enerģijas patēriņu, savukārt aprēķinātā “pirms” situācija ir atkarīga no pieņēmumiem, un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) nav vienotas metodikas šāda samazinājuma korektai pārbaudei, līdz ar to šāda prasība nav objektīvi verificējama.
Papildus norādāms, ka:
nav pieļaujama situācija, ka ēka, kurā kā galvenais energonesējs tiek izmantoti fosilie kurināmie, var tikt klasificēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka.
3. Par aprēķinu metodikas piemērošanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS)
Noteikumu projektā izmantotā metodika balstās uz Eiropas standartos noteiktajiem principiem, tostarp EN ISO 52000-1:2017, kas paredz konsekventu piegādātās, uz vietas saražotās un izmantotās enerģijas uzskaiti un savstarpēju integrāciju kopējā enerģijas bilancē.
Tomēr praksē konstatējams, ka Būvniecības informācijas sistēma (BIS) ne vienmēr nodrošina iespēju pilnvērtīgi un korekti ievadīt un atspoguļot enerģijas plūsmas atbilstoši minēto standartu prasībām. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad ēkā tiek izmantoti vairāki energonesēji, tiek integrēta uz vietas saražotā enerģija (piemēram, saules elektrostacijas), kā arī tiek izmantotas kompleksas inženiersistēmas, kur būtiska ir piegādātās un uz vietas izmantotās enerģijas savstarpējā attiecība.
Papildus tam BIS aprēķinu loģika paredz primārās enerģijas noteikšanu, balstoties uz apkures nepieciešamās enerģijas (Qh,nd) ievadi un no tās atvasinātu piegādātās enerģijas aprēķinu, izmantojot efektivitātes koeficientus. Šāda pieeja neatbilst EN ISO 52000-1:2017 principiem, kuros piegādātā enerģija tiek noteikta, ņemot vērā faktisko sistēmu darbību, energonesēju sadalījumu un uz vietas saražotās enerģijas izmantošanu.
Rezultātā efektivitātes koeficienti praksē tiek izmantoti kā korekcijas instruments, lai pielāgotu aprēķinu rezultātus sistēmas ierobežojumiem, nevis atspoguļotu reālo sistēmu darbību, un primārās enerģijas aprēķins tiek balstīts uz vienkāršotu aprēķina shēmu, kas var neatbilst standartiem un ietekmēt rezultātu precizitāti un savstarpējo salīdzināmību.
4. Secinājums
Ierosinātā pieeja:
• nodrošina atbilstību Eiropas Savienības regulējumam un piemērojamajiem standartiem, kuros primārā enerģija noteikta kā galvenais ēku energosnieguma rādītājs;
• novērš dubultu klasifikācijas sistēmu un ar to saistītās interpretācijas iespējas, atsakoties no metodoloģiski nepamatota apkures enerģijas rādītāja izmantošanas klasifikācijā;
• nodrošina skaidru un loģisku energoefektivitātes novērtējuma struktūru, nošķirot ēkas apvalka kvalitātes prasības (saskaņā ar LBN 002-19) no kopējā energosnieguma novērtējuma;
• nodrošina konsekventu, savstarpēji salīdzināmu un tehnoloģiski neitrālu pieeju ēku energoefektivitātes klasifikācijai visiem ēku tipiem;
• atklāj neatbilstības starp Eiropas standartos noteikto enerģijas bilances metodiku un tās praktisko piemērošanu Būvniecības informācijas sistēmā, kas ierobežo iespēju pilnvērtīgi un korekti atspoguļot piegādātās enerģijas struktūru un var ietekmēt aprēķinu rezultātu precizitāti un salīdzināmību.
Vienlaikus no praktiskās pieredzes secināms, ka primārās enerģijas prasību piemērošana pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām pati par sevi nav kritiskais faktors, kas ierobežotu ēku spēju sasniegt augstas energoefektivitātes klases, jo, integrējot atjaunojamos energoresursus, ēkas bieži sasniedz arī A vai A+ klasi. Līdz ar to regulējuma mērķim jābūt nevis atvieglot klasifikācijas sasniegšanu, bet nodrošināt metodoloģiski pamatotu, vienotu un praksē piemērojamu novērtēšanas sistēmu.
[Arnis Auermanis]
[Energoauditors / SIA Enerģijas plūsmas dizains]
[10.04.2026]
10.04.2026. 20:25
25-TA-2785/2
Fiziska persona
Iebildums:
Gandrīz nulles enerģijas ēkas definējuma redakcija neatbilst direktīvā noteiktajai definīcijai:
“gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energosniegumu, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tas nevar būt zemāks par 2023. gada izmaksoptimālo līmeni, ko dalībvalstis ziņojušas, ievērojot 6. panta 2. punktu, un turklāt gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju ļoti lielā mērā sedz ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, tostarp objektā uz vietas vai tuvumā ražotu atjaunīgo energoresursu enerģiju.
Priekšlikums:
Izvirzīt prasības atbilstoši direktīvā noteiktajai GNEĒ definīcijai. “C” klase neatbilst ļoti augstam energosniegumam. Direktīvas prasība par atjaunīgo enerģiju nav ievērota.
Iebildums:
Prasība sasniegt 30% ietaupījumu primārajai enerģijai var rast vairāk jautājumus energoauditoriem nekā skaidrību, kā to piemērot. Jo tas ir ļoti nekonkrēts risinājums. Tas izslēdz iespēju kļūt par GNEĒ ēkām, kuras jau tika labi apsaimniekotas, iepriekš daļēji veica energoefektivitātes pasākumus, un sasnieguši D klasi (piemēram). Tad 30% ietaupīt vēl, lai sasniegtu GNEĒ, diezvai viņiem sanāks, savukārt citai ēkai, kura slikti tika apsaimniekota un no G klases pārejot uz D klasi, kļūs par GNEĒ.
Priekšlikums:
Izvirzīt prasības, kas būtu viegli un skaidri piemērojamas atkarībā no esošā (izmērītā vai aprēķinātā) energoefektivitātes novērtējuma, nerēķinot ietaupījumu vai nesalīdzinot ar stāvokli pirms renovācijas.
Priekšlikums GNEĒ definīcijai:
Pārbūvēta vai atjaunota esoša ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
1) ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni B klases ēkai;
2) ēkas kopējais primārās enerģijas patēriņš nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni B klases ēkai;
3) 30% no energoresursiem veido atjaunīga enerģija.
Gandrīz nulles enerģijas ēkas definējuma redakcija neatbilst direktīvā noteiktajai definīcijai:
“gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energosniegumu, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tas nevar būt zemāks par 2023. gada izmaksoptimālo līmeni, ko dalībvalstis ziņojušas, ievērojot 6. panta 2. punktu, un turklāt gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju ļoti lielā mērā sedz ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, tostarp objektā uz vietas vai tuvumā ražotu atjaunīgo energoresursu enerģiju.
Priekšlikums:
Izvirzīt prasības atbilstoši direktīvā noteiktajai GNEĒ definīcijai. “C” klase neatbilst ļoti augstam energosniegumam. Direktīvas prasība par atjaunīgo enerģiju nav ievērota.
Iebildums:
Prasība sasniegt 30% ietaupījumu primārajai enerģijai var rast vairāk jautājumus energoauditoriem nekā skaidrību, kā to piemērot. Jo tas ir ļoti nekonkrēts risinājums. Tas izslēdz iespēju kļūt par GNEĒ ēkām, kuras jau tika labi apsaimniekotas, iepriekš daļēji veica energoefektivitātes pasākumus, un sasnieguši D klasi (piemēram). Tad 30% ietaupīt vēl, lai sasniegtu GNEĒ, diezvai viņiem sanāks, savukārt citai ēkai, kura slikti tika apsaimniekota un no G klases pārejot uz D klasi, kļūs par GNEĒ.
Priekšlikums:
Izvirzīt prasības, kas būtu viegli un skaidri piemērojamas atkarībā no esošā (izmērītā vai aprēķinātā) energoefektivitātes novērtējuma, nerēķinot ietaupījumu vai nesalīdzinot ar stāvokli pirms renovācijas.
Priekšlikums GNEĒ definīcijai:
Pārbūvēta vai atjaunota esoša ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
1) ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni B klases ēkai;
2) ēkas kopējais primārās enerģijas patēriņš nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni B klases ēkai;
3) 30% no energoresursiem veido atjaunīga enerģija.
14.04.2026. 17:51
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25