Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk - Aģentūras) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabineta 2018. gada 27.februāra noteikumi Nr. 114 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" (turpmāk - Cenrādis).
Cenrādis ir detalizēts ar uzsvaru uz precīzas maksas noteikšanu katrai procedūrai, sadalot klientus trīs kategorijās (A, B un C). Tajā ir noteiktas 26 dažādas fiksētās maksas par procedūrām un viena maksa par vērtētāju un ekspertu patērēto laiku, kas ievērojami apgrūtina iespēju Aģentūras klientiem aprēķināt Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas.
Cenrādis tika veidots, ņemot vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs” maksas pakalpojumu cenrādi un tajā noteiktos principus, līdz ar to Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013.gada.
Šobrīd cenrādī noteiktā maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem neatbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī neveicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu, pozitīvs finanšu rezultāts ir sasniegts vien pateicoties tam, ka ārējiem ekspertiem Aģentūra ir maksājusi aptuveni 20 procentus no Aģentūras klientu samaksātās summas par ārējo ekspertu darbu. Šāda pieeja ievērojami apgrūtina Aģentūras spēju piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu novērtēšanas komandai kopumā, vienlaikus nodrošinot Aģentūras finansiālu neatkarību, ilgtspēju un attīstību. Tāpat arī, lai noteiktu Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas, nav pamatoti Aģentūras klientus dalīt dažādās kategorijās atkarībā no to lieluma, jo šāda dalīšana neatbilst Aģentūras sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām.
Cenrādis ir detalizēts ar uzsvaru uz precīzas maksas noteikšanu katrai procedūrai, sadalot klientus trīs kategorijās (A, B un C). Tajā ir noteiktas 26 dažādas fiksētās maksas par procedūrām un viena maksa par vērtētāju un ekspertu patērēto laiku, kas ievērojami apgrūtina iespēju Aģentūras klientiem aprēķināt Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas.
Cenrādis tika veidots, ņemot vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs” maksas pakalpojumu cenrādi un tajā noteiktos principus, līdz ar to Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013.gada.
Šobrīd cenrādī noteiktā maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem neatbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī neveicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu, pozitīvs finanšu rezultāts ir sasniegts vien pateicoties tam, ka ārējiem ekspertiem Aģentūra ir maksājusi aptuveni 20 procentus no Aģentūras klientu samaksātās summas par ārējo ekspertu darbu. Šāda pieeja ievērojami apgrūtina Aģentūras spēju piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu novērtēšanas komandai kopumā, vienlaikus nodrošinot Aģentūras finansiālu neatkarību, ilgtspēju un attīstību. Tāpat arī, lai noteiktu Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas, nav pamatoti Aģentūras klientus dalīt dažādās kategorijās atkarībā no to lieluma, jo šāda dalīšana neatbilst Aģentūras sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām.
Mērķa apraksts
Ar jauno noteikumu projektu paredzēts vienkāršot un pilnveidot līdzšinējo Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, padarot to vieglāk administrējamu un Aģentūras klientiem vieglāk saprotamu.
Vienlaikus, tiek palielināta maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka cenu politika atbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī veicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu.
Vienlaikus, tiek palielināta maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka cenu politika atbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī veicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu.
Politikas jomas
Iekšējā tirgus politika; Industrijas un pakalpojumu politika
Teritorija
-
Norises laiks
14.03.2022. - 28.03.2022.
Informācija
Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmēs visas Aģentūrā akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Normunds Freibergs (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
11.03.2022. 10:51
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ilma Kramēna - SIA "REVICOM"
Manuprāt ir jāatstāj ,kaut neliels , tomēr institūciju sadalījums pēc lieluma. Varbūt iepriekšējais dalījums bija pārāk detalizēts, bet institūcijas ir dažādas pēc lieluma , līdz ar to ir dažāda spēja maksāt. Manā gadījumā ( esmu viens darbinieks un klientu skaits ir ierobežots) cena par uzraudzības vizīti palielinās apmēram 6 reizes ( no 215 uz 1400 eiro). Tas nu ir pilnīgi neadekvāti. Tāpat man rodas jautājums, kādas LATAK izmaksas ietilpst uzturēšanas maksā, ja tā jāpaceļ uz 700 eiro. Priekš mazas institūcijas šis cenu paaugstinājums ir pilnīgi nepieņemams. Ja tas tā būs, tad būšu spiesta prasīt krietni augstāku samaksu par pakalpojumiem, un tas varētu izsaukt klientu neapmierinātību.
Vajadzētu detalizētu skaidrojumu un pamatojumu šīm summām.
Vajadzētu detalizētu skaidrojumu un pamatojumu šīm summām.
16.03.2022. 17:16
Kristīne Bināne - A/S "Inspecta Latvia"
Sabiedrības līdzdalības ietvaros AS Inspecta Latvia ir izvērtējusi publiskajā apspriešanā virzīto MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Projekts). Ar šo izsakām savus iebildumus pret Projektu šādu apsvērumu dēļ:
1. Ar izpratni attiecamies pret nepieciešamību celt LATAK pakalpojumu cenas, taču plānotais izmaksu pieaugums ir vērtējams kā pārāk straujš šī brīža ekonomiskajā situācijā. Konkrēti piemēri:
a) Eksperta stundas izmaksas palielinās no 50 EUR/h uz 70 EUR/h (1,4 reizes). Ikgadējā maksa par akreditācijas uzturēšanu palielinās no 425 uz 700 EUR (1,64 reizes). Uzraudzības procedūras izmaksas palielinās no 355 uz 1400 EUR (gandrīz 4 reizes).
b) 2021. gadā mūsu uzņēmums par LATAK pakalpojumiem samaksāja 18995 EUR. Pieņemot, ka katru gadu akreditācijas darbību apjoms uzņēmumā ir līdzvērtīgs, un, piemērojot 2021. gadā veiktajām darbībām Projektā norādītās pakalpojumu cenas, jāsecina, ka par tādu pašu pakalpojumu apjomu apmaksājamā summa būtu 33760 EUR, kas mūsu gadījumā ir 1,78 reizes vairāk.
2. Šāds akreditācijas pakalpojuma izmaksu pieaugums nevar neatspoguļoties uz sniedzamo pakalpojumu izmaksām, un attiecīgi tas gulsies uz ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrību kopumā. Šādi rīkoties būs spiestas visas akreditētās institūcijas, ieskaitot dažādas valsts struktūras, kas izmanto akreditācijas priekšrocības, tādējādi palielinot izmaksu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai.
3. Straujš akreditācijas izmaksu un tam sekojošais pakalpojumu izmaksu pieaugums negatīvi ietekmēs gan Latvijā akreditēto institūciju, gan arī to klientu starptautisko konkurētspēju. Piemērs: Produktu sertificēšanas institūcija Lietuvā. Par uzraudzības auditu (ieskaitot divas praktiskās darbības novērtēšanas vizītes) konkrētai Lietuvas Produktu sertificēšanas institūcijai, kas pēc sava izmēra un darbības veidiem ir salīdzināma ar mūsējo, šogad ir izrakstīts rēķins par 2320,32 EUR. Tā ir galējā cena, un nekādas papildus izmaksas šai institūcijai vairs nav paredzamas. Mūsu gadījumā par Produktu sertificēšanas institūcijas akreditācijas darbībām 2021. gadā esam samaksājuši 4245 EUR. Savukārt pēc Projektā plānotajām cenām 2023. gadā par to būtu jāmaksā 6380 EUR.
4. Mūsu ieskatā, Projekta virzībai izvēlētais laiks ir neveiksmīgs. Šobrīd valsts ekonomika cieš no energoresursu cenu paaugstināšanās, tiek spriests par dažādiem atbalsta pasākumiem, savu iespaidu atstāj Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas. Gaidāmās grūtības atzīmēja arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā ziņojumā Saeimai 17.03.2022. Mūsuprāt, jāņem vērā šī brīža izaicinājumi, un LATAK pakalpojumu cenu pieaugumu jāplāno bez straujiem lēcieniem un paredzamu ilgākā laika posmā.
Mēs apzināmies jautājuma būtiskumu visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī papildus finansējuma nepieciešamību LATAK attīstībai un funkcionēšanai. Aicinām rast kompromisu starp iestādes vajadzībām, un atbilstības novērtēšanas institūciju, uzņēmēju un sabiedrības reālo maksātspēju. Šis jautājums būtu pelnījis plašāku iztirzājumu, iespējams, sanāksmes veidā ar visām ieinteresētajām pusēm. No savas puses paužam gatavību tādā iesaistīties.
1. Ar izpratni attiecamies pret nepieciešamību celt LATAK pakalpojumu cenas, taču plānotais izmaksu pieaugums ir vērtējams kā pārāk straujš šī brīža ekonomiskajā situācijā. Konkrēti piemēri:
a) Eksperta stundas izmaksas palielinās no 50 EUR/h uz 70 EUR/h (1,4 reizes). Ikgadējā maksa par akreditācijas uzturēšanu palielinās no 425 uz 700 EUR (1,64 reizes). Uzraudzības procedūras izmaksas palielinās no 355 uz 1400 EUR (gandrīz 4 reizes).
b) 2021. gadā mūsu uzņēmums par LATAK pakalpojumiem samaksāja 18995 EUR. Pieņemot, ka katru gadu akreditācijas darbību apjoms uzņēmumā ir līdzvērtīgs, un, piemērojot 2021. gadā veiktajām darbībām Projektā norādītās pakalpojumu cenas, jāsecina, ka par tādu pašu pakalpojumu apjomu apmaksājamā summa būtu 33760 EUR, kas mūsu gadījumā ir 1,78 reizes vairāk.
2. Šāds akreditācijas pakalpojuma izmaksu pieaugums nevar neatspoguļoties uz sniedzamo pakalpojumu izmaksām, un attiecīgi tas gulsies uz ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrību kopumā. Šādi rīkoties būs spiestas visas akreditētās institūcijas, ieskaitot dažādas valsts struktūras, kas izmanto akreditācijas priekšrocības, tādējādi palielinot izmaksu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai.
3. Straujš akreditācijas izmaksu un tam sekojošais pakalpojumu izmaksu pieaugums negatīvi ietekmēs gan Latvijā akreditēto institūciju, gan arī to klientu starptautisko konkurētspēju. Piemērs: Produktu sertificēšanas institūcija Lietuvā. Par uzraudzības auditu (ieskaitot divas praktiskās darbības novērtēšanas vizītes) konkrētai Lietuvas Produktu sertificēšanas institūcijai, kas pēc sava izmēra un darbības veidiem ir salīdzināma ar mūsējo, šogad ir izrakstīts rēķins par 2320,32 EUR. Tā ir galējā cena, un nekādas papildus izmaksas šai institūcijai vairs nav paredzamas. Mūsu gadījumā par Produktu sertificēšanas institūcijas akreditācijas darbībām 2021. gadā esam samaksājuši 4245 EUR. Savukārt pēc Projektā plānotajām cenām 2023. gadā par to būtu jāmaksā 6380 EUR.
4. Mūsu ieskatā, Projekta virzībai izvēlētais laiks ir neveiksmīgs. Šobrīd valsts ekonomika cieš no energoresursu cenu paaugstināšanās, tiek spriests par dažādiem atbalsta pasākumiem, savu iespaidu atstāj Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas. Gaidāmās grūtības atzīmēja arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā ziņojumā Saeimai 17.03.2022. Mūsuprāt, jāņem vērā šī brīža izaicinājumi, un LATAK pakalpojumu cenu pieaugumu jāplāno bez straujiem lēcieniem un paredzamu ilgākā laika posmā.
Mēs apzināmies jautājuma būtiskumu visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī papildus finansējuma nepieciešamību LATAK attīstībai un funkcionēšanai. Aicinām rast kompromisu starp iestādes vajadzībām, un atbilstības novērtēšanas institūciju, uzņēmēju un sabiedrības reālo maksātspēju. Šis jautājums būtu pelnījis plašāku iztirzājumu, iespējams, sanāksmes veidā ar visām ieinteresētajām pusēm. No savas puses paužam gatavību tādā iesaistīties.
22.03.2022. 17:53
Juris Čerņavskis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība" -TUV Rheinland grupa
Izskatot Ministru Kabineta Noteikumu projektu Nr.22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis”, vēlamies izteikt iebildumu par cenu palielinājuma apmēru.
Esošās ekonomiskās un politiskās situācijas apstākļos uzskatām, ka plānotais izmaksu pieaugums nav samērīgs un piemērojams. Tirgus situācija šobrīd ir ļoti nestabila. Mēs, kā atbilstības novērtēšanas institūcija, nevaram prognozēt savu darbu izpildi un ieņēmumus no iepriekš noslēgtajiem līgumiem. Mūsu klienti nav spējuši atgūties līdz pirms pandēmijas darbības līmenim un šī brīža notikumi pasaulē ir vēl viens smags pārbaudījums, kad aug cenas izejmateriāliem, darbi tiek apturēti. Klienti nevar prognozēt savu darbību tālāk kā par dažiem mēnešiem uz priekšu, tādējādi arī mēs nevaram garantēt savu maksātspēju atbilstoši jaunajiem izcenojumiem.
Mums, kā uzņēmumam ar vairākām akreditācijām, esošās akreditācijas izmaksas palielināsies vismaz divas reizes (vienai institūcijai no 2125 EUR līdz 4640 EUR gadā aprēķināts provizoriski), pat neskaitot situācijas, kad ārējo apstākļu rezultātā -mainoties akreditācijas sfērā esošajiem normatīviem, mums nāksies pieteikt ārpuskārtas novērtēšanas vizītes. Tāpat nav skaidras plānotās akreditācijas sertifikātu izmaksas, ja šobrīd izmantojam elektroniski sagatavotās versijas.
Šāds akreditācijas pakalpojuma izmaksu pieaugums gulsies uz ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrību kopumā.
Izprotam projektā norādītās problēmas pamatojumu par aģentūras konkurētspējas celšanu un izmaksām, taču norādām, ka cenu pieaugumam jābūt objektīvam, atbilstošam situācijai un izprotamam, lai nodrošinātu aģentūras pakalpojumu pieejamību Latvijas uzņēmējiem.
Esošās ekonomiskās un politiskās situācijas apstākļos uzskatām, ka plānotais izmaksu pieaugums nav samērīgs un piemērojams. Tirgus situācija šobrīd ir ļoti nestabila. Mēs, kā atbilstības novērtēšanas institūcija, nevaram prognozēt savu darbu izpildi un ieņēmumus no iepriekš noslēgtajiem līgumiem. Mūsu klienti nav spējuši atgūties līdz pirms pandēmijas darbības līmenim un šī brīža notikumi pasaulē ir vēl viens smags pārbaudījums, kad aug cenas izejmateriāliem, darbi tiek apturēti. Klienti nevar prognozēt savu darbību tālāk kā par dažiem mēnešiem uz priekšu, tādējādi arī mēs nevaram garantēt savu maksātspēju atbilstoši jaunajiem izcenojumiem.
Mums, kā uzņēmumam ar vairākām akreditācijām, esošās akreditācijas izmaksas palielināsies vismaz divas reizes (vienai institūcijai no 2125 EUR līdz 4640 EUR gadā aprēķināts provizoriski), pat neskaitot situācijas, kad ārējo apstākļu rezultātā -mainoties akreditācijas sfērā esošajiem normatīviem, mums nāksies pieteikt ārpuskārtas novērtēšanas vizītes. Tāpat nav skaidras plānotās akreditācijas sertifikātu izmaksas, ja šobrīd izmantojam elektroniski sagatavotās versijas.
Šāds akreditācijas pakalpojuma izmaksu pieaugums gulsies uz ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrību kopumā.
Izprotam projektā norādītās problēmas pamatojumu par aģentūras konkurētspējas celšanu un izmaksām, taču norādām, ka cenu pieaugumam jābūt objektīvam, atbilstošam situācijai un izprotamam, lai nodrošinātu aģentūras pakalpojumu pieejamību Latvijas uzņēmējiem.
23.03.2022. 10:49
Inese Āboltiņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piensaimnieku laboratorija"
Paldies, ka varam šo apspriest publiski, jo ir gan iebildumi, gan iespējams priekšlikumi.
Šķiet ir jāpārdomā aģentūras darba optimizācijas iespēja, ja jau ir tā, kā minēts aprakstā, ka "līdzšinējā Cenrādī noteiktā maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem nenosedz Aģentūras izdevumus un pozitīvu finanšu rezultātu", pārdomāt akreditāciju procedūru biežumu (iespējams to nevajag katru gadu, bet ik reizi pa diviem, trīs gadiem).
Nepieciešams paskaidrojums, kas ietilpst LATAK darbībās par prasīto "ikgadējā maksa par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu vienam gadam – 700,00", kas ir gandrīz divas reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo cenu.
Uzskatu, ka ir pamatoti klientus sadalīt dažādās kategorijās, jo ir klienti, kas strādā ar vienu līdz pieciem standartiem un ir klienti kas strādā ar vairāk, kā desmit standartiem - "Tāpat arī, lai noteiktu Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas, nav pamatoti Aģentūras klientus dalīt dažādās kategorijās atkarībā no to lieluma, jo šāda dalīšana neatbilst Aģentūras sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām". Ir diezgan mulsinoši, ka mazajām akreditējamajām iestādēm jāmaksā tādas pašas summas, kā lieliem uzņēmumiem. Šis ierosinājums noteiktu jāpārskata un jāturpina diskusijas.
Lai arī anotācijā miniet, ka summas palielināšana apliecībai būs tikai drukātai papīra versijai "atsevišķu maksu par akreditācijas apliecību sagatavošanu tiek plānots prasīt tikai par drukātu, papīra versiju, lai samazinātu Aģentūras biroja izdevumus, kā arī veicinātu darba procesu digitalizāciju un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi. Izmaksas, kuras rada elektroniskas apliecības sagatavošana, tiks nosegtas ar gada maksu", tomēr nav skaidrs kāpēc tiek palielinātas izmaksas, jo jau līdz šim tās ir bijušas neadekvāti augstas - "Akreditācijas apliecības sagatavošana un noformēšana papīra formātā (latviešu valodā) – 50,00 EUR" (līdzšinējo 30,00 EUR).
Uzskatu, ka jautājums par pakalpojumu cenu paaugstināšanu šajā konkrētajā situācijā (karš Ukrainā, energoresursu krīze, inflācija, neprognozējama situācijas attīstība jau īstermiņā u.c.) ir pilnīgi nevietā no Valsts pārvaldes izstitūcijas puses.
Šķiet ir jāpārdomā aģentūras darba optimizācijas iespēja, ja jau ir tā, kā minēts aprakstā, ka "līdzšinējā Cenrādī noteiktā maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem nenosedz Aģentūras izdevumus un pozitīvu finanšu rezultātu", pārdomāt akreditāciju procedūru biežumu (iespējams to nevajag katru gadu, bet ik reizi pa diviem, trīs gadiem).
Nepieciešams paskaidrojums, kas ietilpst LATAK darbībās par prasīto "ikgadējā maksa par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu vienam gadam – 700,00", kas ir gandrīz divas reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo cenu.
Uzskatu, ka ir pamatoti klientus sadalīt dažādās kategorijās, jo ir klienti, kas strādā ar vienu līdz pieciem standartiem un ir klienti kas strādā ar vairāk, kā desmit standartiem - "Tāpat arī, lai noteiktu Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas, nav pamatoti Aģentūras klientus dalīt dažādās kategorijās atkarībā no to lieluma, jo šāda dalīšana neatbilst Aģentūras sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām". Ir diezgan mulsinoši, ka mazajām akreditējamajām iestādēm jāmaksā tādas pašas summas, kā lieliem uzņēmumiem. Šis ierosinājums noteiktu jāpārskata un jāturpina diskusijas.
Lai arī anotācijā miniet, ka summas palielināšana apliecībai būs tikai drukātai papīra versijai "atsevišķu maksu par akreditācijas apliecību sagatavošanu tiek plānots prasīt tikai par drukātu, papīra versiju, lai samazinātu Aģentūras biroja izdevumus, kā arī veicinātu darba procesu digitalizāciju un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi. Izmaksas, kuras rada elektroniskas apliecības sagatavošana, tiks nosegtas ar gada maksu", tomēr nav skaidrs kāpēc tiek palielinātas izmaksas, jo jau līdz šim tās ir bijušas neadekvāti augstas - "Akreditācijas apliecības sagatavošana un noformēšana papīra formātā (latviešu valodā) – 50,00 EUR" (līdzšinējo 30,00 EUR).
Uzskatu, ka jautājums par pakalpojumu cenu paaugstināšanu šajā konkrētajā situācijā (karš Ukrainā, energoresursu krīze, inflācija, neprognozējama situācijas attīstība jau īstermiņā u.c.) ir pilnīgi nevietā no Valsts pārvaldes izstitūcijas puses.
23.03.2022. 16:35
Andrejs Kirillovs - SIA "Rumba" ZRF TKL
Iepazīstoties ar virzīto MK noteikumuNr.22-TA-654 projektu un anotāciju(pamatojumu), kura vairākkārtīgi tiek paskaidrots pakalpojumu cenu izmaiņas iemesls, ka LATAK nepieciešama infrastruktūra pilnvērtīgai mērķu sasniegšanai un pozitīvs finanšu rezultāts. Kas tie par mērķiem? Varbūt var to ar skaitļiem pamatot. Kāpēc 1400 EUR, nevis 700 EUR. Ekspertu piesaiste un novērtēšanas komandas konkurētspējīga atalgojumu varētu atrisināt, ja MK projekts paredzētu samaksāt ekspertu komandai 50 % no iepriekšējās likmes 50 EUR/h, ne kā tas ir tagad 20%, un aizmirst par astronomisko summu 70 EUR/h!!!
Salīdzinot izmaksas 2021.gadā, ko samaksājām LATAK bija 1560 EUR, tad pēc MK projekta divas reizes vairāk 3220 EUR. Papildus mainoties akreditācijas sfērā esošajiem normatīviem, kas notiek gandrīz ik gadu vēl 1200 EUR.
Ņemot vēra šo brīdi, kas saistīta ar nestabilo ekonomisko un politisko situāciju, izvērtēt tik strauju cenu pieaugumu un apspriest to klātienē ar visām ieinteresētajām pusēm .
Salīdzinot izmaksas 2021.gadā, ko samaksājām LATAK bija 1560 EUR, tad pēc MK projekta divas reizes vairāk 3220 EUR. Papildus mainoties akreditācijas sfērā esošajiem normatīviem, kas notiek gandrīz ik gadu vēl 1200 EUR.
Ņemot vēra šo brīdi, kas saistīta ar nestabilo ekonomisko un politisko situāciju, izvērtēt tik strauju cenu pieaugumu un apspriest to klātienē ar visām ieinteresētajām pusēm .
24.03.2022. 08:37
Dmitrijs Vereteņņikovs - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TEST"
Piedāvātajā cenrāža variantā nav ņemts vērā tās laboratorijas apgrozījums, ar kuru aģentūra sadarbojas. Tas noved pie tā, ka ikgadējā pārbaude "nodara pārāk lielu finansiālu kaitējumu" nelielai laboratorijai.
Ņemot vērā esošo ekonomisko un politisko situāciju, tostarp atgūstoties no COVID-19 saistītiem ierobežojumiem un darba apjoma samazināšanās, uzskatām, ka paaugstinoties "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" cenrādim, tiks nelabvēlīgi ietekmēta situācija pakalpojumu nodrošināšanā, jo būsim spiesti celt pakalpojumu cenas, un daļa klientu tos nevarēs atļauties. Ar šo uzskatām kā cenu paaugstināšanās nav pieņemams, un var novest arī pie mūsu nespēja apmaksāt LATAK pakalpojumus.
Ņemot vērā esošo ekonomisko un politisko situāciju, tostarp atgūstoties no COVID-19 saistītiem ierobežojumiem un darba apjoma samazināšanās, uzskatām, ka paaugstinoties "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" cenrādim, tiks nelabvēlīgi ietekmēta situācija pakalpojumu nodrošināšanā, jo būsim spiesti celt pakalpojumu cenas, un daļa klientu tos nevarēs atļauties. Ar šo uzskatām kā cenu paaugstināšanās nav pieņemams, un var novest arī pie mūsu nespēja apmaksāt LATAK pakalpojumus.
24.03.2022. 14:56
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "R & S TET"
Paldies par iespēju iepazīties ar noteikumu projektu un piedalīties publiskā apspriešanā.
Izskatot pieejamo MK Noteikumu projektu Nr.22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis”, vēlamies iebilst par izcenojumu paaugstināšanās apmēru. Mūsu ieskatā pie šī brīža ekonomiskās situācijas valstī cenu dubultā paaugstināšanās nav pieņemama. Cenu paaugstināšanās pastarpināti gulsies uz mūsu klientiem kas jau ir izjutuši COVID -19 nelabvēlīgas ietekmes sekas, un šobrīd nevarēs atļauties testēšanas pakalpojumus par paaugstinātām cenām. Samazinoties klientu skaitam un pieaugot VA "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” pakalpojumu izcenojumam, var nonākt līdz mūsu nespējai veikt akreditācijas pakalpojumu apmaksu.
Mūsu ieskatā būtu jāizvērtē VA "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” cenu samērīgu paaugstināšanos ilgtermiņā un iespējamo maksas dalījumu pēc institūciju darbības sfēras un to lieluma
Izskatot pieejamo MK Noteikumu projektu Nr.22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis”, vēlamies iebilst par izcenojumu paaugstināšanās apmēru. Mūsu ieskatā pie šī brīža ekonomiskās situācijas valstī cenu dubultā paaugstināšanās nav pieņemama. Cenu paaugstināšanās pastarpināti gulsies uz mūsu klientiem kas jau ir izjutuši COVID -19 nelabvēlīgas ietekmes sekas, un šobrīd nevarēs atļauties testēšanas pakalpojumus par paaugstinātām cenām. Samazinoties klientu skaitam un pieaugot VA "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” pakalpojumu izcenojumam, var nonākt līdz mūsu nespējai veikt akreditācijas pakalpojumu apmaksu.
Mūsu ieskatā būtu jāizvērtē VA "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” cenu samērīgu paaugstināšanos ilgtermiņā un iespējamo maksas dalījumu pēc institūciju darbības sfēras un to lieluma
24.03.2022. 15:25
Verena Jonasa - SIA "V & V VentMet laboratorija"
SIA “V&V VentMet laboratorija” ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) un sniedz sekojošus komentārus.
Projekta 22-TA-654 cenrādis ir saprotams un vieglāk uztverams salīdzinājumā ar iepriekšējo cenrādi.
* Pozīcija Nr.1 cenrādī – viena akreditācijas procedūras cena visām akreditētajām institūcijām varētu būt pamatota, jo akreditācijas standarta prasības ir vienādas gan lielām, gan mazām institūcijām. Bet cena ir pārāk liela.
* Pozīcija Nr.4 cenrādī - ir saprotama LATAK vajadzība nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu nodarbinātajiem.
* Pozīcija Nr.6 cenrādī – ikgadējā akreditācijas statusa uzturēšanas maksa ir pārāk liela. Institūcijas dokumentus iesniedz elektroniski.
Šobrīd nebūtu īstais laiks ievērojami palielināt akreditācijas pakalpojumu cenas, jo:
* tirgus ir novājināts ilgstošu Covid-19 ierobežojumu dēļ, pandēmijas ietekmē sašaurinājusies uzņēmējdarbība un veidojusies pakalpojumu apjomu samazināšanās;
* Starptautisko un nacionālo sankciju ietekmē ir jāaptur sadarbība ar sankcionētiem uzņēmumiem. Turklāt radusies politiskā un ekonomiskā situācija ir neprognozējama;
* Latvijā kopumā inflācijas līmenis šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, jo esam mazāk turīgi un vairāk no saviem ienākumiem tērējam elektroenerģijai, apkurei, degvielai.
Lai akreditētās institūcijas noturētu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu atbilstību standartu prasībām, aicinām akreditācijas biroju solidarizēties ar akreditētajām institūcijām.
Esam gatavi iesaistīties turpmākajās diskusijās par maksas pakalpojumu cenrādi.
Projekta 22-TA-654 cenrādis ir saprotams un vieglāk uztverams salīdzinājumā ar iepriekšējo cenrādi.
* Pozīcija Nr.1 cenrādī – viena akreditācijas procedūras cena visām akreditētajām institūcijām varētu būt pamatota, jo akreditācijas standarta prasības ir vienādas gan lielām, gan mazām institūcijām. Bet cena ir pārāk liela.
* Pozīcija Nr.4 cenrādī - ir saprotama LATAK vajadzība nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu nodarbinātajiem.
* Pozīcija Nr.6 cenrādī – ikgadējā akreditācijas statusa uzturēšanas maksa ir pārāk liela. Institūcijas dokumentus iesniedz elektroniski.
Šobrīd nebūtu īstais laiks ievērojami palielināt akreditācijas pakalpojumu cenas, jo:
* tirgus ir novājināts ilgstošu Covid-19 ierobežojumu dēļ, pandēmijas ietekmē sašaurinājusies uzņēmējdarbība un veidojusies pakalpojumu apjomu samazināšanās;
* Starptautisko un nacionālo sankciju ietekmē ir jāaptur sadarbība ar sankcionētiem uzņēmumiem. Turklāt radusies politiskā un ekonomiskā situācija ir neprognozējama;
* Latvijā kopumā inflācijas līmenis šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, jo esam mazāk turīgi un vairāk no saviem ienākumiem tērējam elektroenerģijai, apkurei, degvielai.
Lai akreditētās institūcijas noturētu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu atbilstību standartu prasībām, aicinām akreditācijas biroju solidarizēties ar akreditētajām institūcijām.
Esam gatavi iesaistīties turpmākajās diskusijās par maksas pakalpojumu cenrādi.
24.03.2022. 16:05
Aleksejs Stepanovs - SIA “RTS Group”
Akreditētā institūcija SIA “RTS Group” RTS INSPEKCIJA iepazinās ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projektu un iebilst tam.
Jauno noteikumu projekta mērķis neparedz nekādu labumu Latvijas tirgus dalībniekiem un tikai palielina finansiālo slodzi Aģentūras klientiem, kas galu galā tiks pārlikta uz produkcijas ražotājiem vai tirgotājiem un līdz ar to sadārdzinās gala iekšzemes kopproduktu. Pašlaik Aģentūras klientiem nebija problēmas saprast Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un to pielietošanu, bet kaut kādā iemesla dēļ tāds uzlabojums ir deklarēts noteikumu projekta mērķos.
Jauno noteikumu projekta akceptēšana tikai pasliktinās apstākļus, kuros mūsu uzņēmums, kā arī citi atbilstības novērtēšanas joma uzņēmumi veic savu darbību.
Kā piemērs, varam sniegt mūsu uzņēmuma izmaksas reālus radītājus par Aģentūras pakalpojumiem 2020.gadā esošā un topošā cenrāžu salīdzinājumā:
Ikgadējā maksa par akreditētas institūcijas pakalpojums akreditācijas statusa uzturēšanu (1 (vienam) gadam):
2020.g. - 425,00 EUR, 2023.g. - 700,00 EUR = palielinājums 1,65 reizē !
Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra pakalpojums:
2020.g. - 215,00 EUR, 2023.g. - 1400,00 EUR = palielinājums 6,5 reizēs !!!!
Novērtēšanā iesaistītās personas (vadošā vērtētāja, tehniskā vērtētāja, tehniskā eksperta) darba stundas (mūsu gadījumā 16 h)
2020.g. - 50,00eur x 16 h= 800 EUR , 2023.g. - 70,00eur x 16 h= 1120 EUR => palielinājums 1,4 reizē !
Kopumā:gada izdevumu salīdzinājums:
2020.g. - 1440,00 EUR, bet 2023.g. - 3220,00 EUR => palielinājums 2,24 reizēs !!!
Mūsu neliela uzņēmuma datu piemērs spilgti atspoguļo noteikumu projektā piedāvāto finanšu izdevumu palielināto 2,24 reizēs slodzi, kas gandrīz draud uzņēmuma turpmākai dzīves spējai atbilstības novērtēšanas jomā transporta nozarē.
Mūsu uzņēmums ir pret izstrādāto Ministru kabineta noteikumu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projekta turpmākai virzībai.
Mēs apzināmies jautājuma būtiskumu visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī papildus finansējuma nepieciešamību LATAK attīstībai un funkcionēšanai. Aicinām rast kompromisu starp iestādes vajadzībām, un atbilstības novērtēšanas institūciju, uzņēmēju un sabiedrības reālo maksātspēju.
Jauno noteikumu projekta mērķis neparedz nekādu labumu Latvijas tirgus dalībniekiem un tikai palielina finansiālo slodzi Aģentūras klientiem, kas galu galā tiks pārlikta uz produkcijas ražotājiem vai tirgotājiem un līdz ar to sadārdzinās gala iekšzemes kopproduktu. Pašlaik Aģentūras klientiem nebija problēmas saprast Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un to pielietošanu, bet kaut kādā iemesla dēļ tāds uzlabojums ir deklarēts noteikumu projekta mērķos.
Jauno noteikumu projekta akceptēšana tikai pasliktinās apstākļus, kuros mūsu uzņēmums, kā arī citi atbilstības novērtēšanas joma uzņēmumi veic savu darbību.
Kā piemērs, varam sniegt mūsu uzņēmuma izmaksas reālus radītājus par Aģentūras pakalpojumiem 2020.gadā esošā un topošā cenrāžu salīdzinājumā:
Ikgadējā maksa par akreditētas institūcijas pakalpojums akreditācijas statusa uzturēšanu (1 (vienam) gadam):
2020.g. - 425,00 EUR, 2023.g. - 700,00 EUR = palielinājums 1,65 reizē !
Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra pakalpojums:
2020.g. - 215,00 EUR, 2023.g. - 1400,00 EUR = palielinājums 6,5 reizēs !!!!
Novērtēšanā iesaistītās personas (vadošā vērtētāja, tehniskā vērtētāja, tehniskā eksperta) darba stundas (mūsu gadījumā 16 h)
2020.g. - 50,00eur x 16 h= 800 EUR , 2023.g. - 70,00eur x 16 h= 1120 EUR => palielinājums 1,4 reizē !
Kopumā:gada izdevumu salīdzinājums:
2020.g. - 1440,00 EUR, bet 2023.g. - 3220,00 EUR => palielinājums 2,24 reizēs !!!
Mūsu neliela uzņēmuma datu piemērs spilgti atspoguļo noteikumu projektā piedāvāto finanšu izdevumu palielināto 2,24 reizēs slodzi, kas gandrīz draud uzņēmuma turpmākai dzīves spējai atbilstības novērtēšanas jomā transporta nozarē.
Mūsu uzņēmums ir pret izstrādāto Ministru kabineta noteikumu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projekta turpmākai virzībai.
Mēs apzināmies jautājuma būtiskumu visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī papildus finansējuma nepieciešamību LATAK attīstībai un funkcionēšanai. Aicinām rast kompromisu starp iestādes vajadzībām, un atbilstības novērtēšanas institūciju, uzņēmēju un sabiedrības reālo maksātspēju.
24.03.2022. 16:40
Liāna Kivliņa - SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" Kvalitātes vadītāja Kiāna Kivliņa
Izvērtējot Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis, vēlamies iniciēt šī projekta atlikšanu vismaz līdz laikam, kad stabilizēsies ģeopolitiskā situācija.
Pandēmijas apstākļiem atkāpjoties, tautsaimniecības nozares cerīgi raudzījās nākotnē, taču jaunie ģeopolitiskie apstākļi radījuši vēl lielākas bažas un neziņu par uzņēmējdarbības turpmāko attīstību, it īpaši tām institūcijām, kuras sniedz pakalpojumus ne tikai Latvijas tirgos, bet arī trešo valstu tirgos.
Neskatoties uz to, ka novērojams būtisks resursu sadārdzinājums, visām tautsaimniecības nozarēm būtu svarīgi kontrolēt cenu politiku, lai nepieļautu lavīnveida cenu pieaugumu.
Tāpēc iestājamies par pakalpojumu cenu saglabāšanu esošajā līmenī, meklējot citus risinājumus, kā procesus padarīt efektīvākus, un ekonomiskākus.
Viens no mūsu sertifikācijas institūcijas galvenajiem sertifikācijas virzieniem ir bioloģiskā lauksaimniecība. Sertifikācijas pakalpojumu cenas neesam paaugstinājuši kopš 2013. gada. Arī tehniskajā jomā atbilstības novērtēšanas pakalpojumu cenas 2022. gadam nav paaugstinātas, izprotot ģeopolitiskās situācijas ietekmi.
Iepriekšējie viedokļu paudēji - A/S "Inspecta Latvia" un "Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība" -TUV Rheinland grupa ar piemēriem uzskatāmi demonstrējuši plānotā LATAK cenu pieauguma ietekmi.
Varam pievienoties šiem piemēriem, jo SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” ir līdzīgas struktūras uzņēmums ar sertificēšanas, inspicēšanas, testēšanas nodaļām, akreditācijas izmaksas attiecināmas uz katru nodaļu kā neatkarīgu institūciju.
Ceram uz sapratni un veiksmīgu turpmāko sadarbību!
Pandēmijas apstākļiem atkāpjoties, tautsaimniecības nozares cerīgi raudzījās nākotnē, taču jaunie ģeopolitiskie apstākļi radījuši vēl lielākas bažas un neziņu par uzņēmējdarbības turpmāko attīstību, it īpaši tām institūcijām, kuras sniedz pakalpojumus ne tikai Latvijas tirgos, bet arī trešo valstu tirgos.
Neskatoties uz to, ka novērojams būtisks resursu sadārdzinājums, visām tautsaimniecības nozarēm būtu svarīgi kontrolēt cenu politiku, lai nepieļautu lavīnveida cenu pieaugumu.
Tāpēc iestājamies par pakalpojumu cenu saglabāšanu esošajā līmenī, meklējot citus risinājumus, kā procesus padarīt efektīvākus, un ekonomiskākus.
Viens no mūsu sertifikācijas institūcijas galvenajiem sertifikācijas virzieniem ir bioloģiskā lauksaimniecība. Sertifikācijas pakalpojumu cenas neesam paaugstinājuši kopš 2013. gada. Arī tehniskajā jomā atbilstības novērtēšanas pakalpojumu cenas 2022. gadam nav paaugstinātas, izprotot ģeopolitiskās situācijas ietekmi.
Iepriekšējie viedokļu paudēji - A/S "Inspecta Latvia" un "Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība" -TUV Rheinland grupa ar piemēriem uzskatāmi demonstrējuši plānotā LATAK cenu pieauguma ietekmi.
Varam pievienoties šiem piemēriem, jo SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” ir līdzīgas struktūras uzņēmums ar sertificēšanas, inspicēšanas, testēšanas nodaļām, akreditācijas izmaksas attiecināmas uz katru nodaļu kā neatkarīgu institūciju.
Ceram uz sapratni un veiksmīgu turpmāko sadarbību!
24.03.2022. 16:46
Ivars Pommers - SIA Vides impulss piesārņojuma kontroles laboratorija
Paldies par iespēju paust viedokli šajā sakarā!
Uzskatu, ka šādas izmaiņas ir visai klaji nedraudzīgas mazām laboratorijām, kam ir šaura specializācija. Manuprāt, neskatoties uz to, ka standarta prasības visām laboratorijām ir vienādas, tomēr LATAK ieguldāmie darba resursi, neapšaubāmi, atšķiras atkarībā no sfēras plašuma, iesaistīto cilvēku skaita, izmantojamo iekārtu daudzveidības, utt. Akreditācijas izmaksas līdzās transporta izdevumiem ir mūsu laboratorijas lielākās izmaksas, kuru apmērs tieši ietekmē iespējas nodrošināt mūsu speciālistiem tādu atalgojumu, kas savienojams ar viņu kompetences prasībām. Laikā, kad degvielas cenas ir pieaugušas ļoti būtiski, kad ir paaugstināta kopējā inflācija, kad ir negatīvi ietekmēti ražotāji, kuriem mēs sniedzam laboratorijas pakalpojumus, šāda akreditācijas izmaksu palielināšana ir, maigi sakot, nedraudzīga. Un, ņemot vērā LATAK pozīcijas, kas, faktiski, ir pielīdzināmas monopolstāvoklim, šāda rīcība ir atrauta no tirgus ekonomikas realitātes, un izskatās drīzāk pēc plānveida ekonomikas elementu ieviešanas.
Līdz ar to, es ieteiktu noteikti diferencēt laboratorijas pēc to darbības veidiem, metožu skaita, sfēras sarežģītības, darbinieku skaita, kā arī pēc neatbilstību skaita vērtēšanas vēsturē (līdzīgi kā bonus malus klase OCTA apdrošināšanai), utml. Iespējams, risinājums būtu veikt uzraudzību reizi divos gados, gadījumos, kad laboratorijā nenotiek būtīskas izmaiņas. Papildus tam es ieteiktu cenas mainīt pakāpeniski - ne vairāk par 10% gadā. Tas ļautu pielāgoties pārmaiņām, novērot un izvērtēt radušos riskus, kā arī nekropļotu konkurenci.
Uzskatu, ka šādas izmaiņas ir visai klaji nedraudzīgas mazām laboratorijām, kam ir šaura specializācija. Manuprāt, neskatoties uz to, ka standarta prasības visām laboratorijām ir vienādas, tomēr LATAK ieguldāmie darba resursi, neapšaubāmi, atšķiras atkarībā no sfēras plašuma, iesaistīto cilvēku skaita, izmantojamo iekārtu daudzveidības, utt. Akreditācijas izmaksas līdzās transporta izdevumiem ir mūsu laboratorijas lielākās izmaksas, kuru apmērs tieši ietekmē iespējas nodrošināt mūsu speciālistiem tādu atalgojumu, kas savienojams ar viņu kompetences prasībām. Laikā, kad degvielas cenas ir pieaugušas ļoti būtiski, kad ir paaugstināta kopējā inflācija, kad ir negatīvi ietekmēti ražotāji, kuriem mēs sniedzam laboratorijas pakalpojumus, šāda akreditācijas izmaksu palielināšana ir, maigi sakot, nedraudzīga. Un, ņemot vērā LATAK pozīcijas, kas, faktiski, ir pielīdzināmas monopolstāvoklim, šāda rīcība ir atrauta no tirgus ekonomikas realitātes, un izskatās drīzāk pēc plānveida ekonomikas elementu ieviešanas.
Līdz ar to, es ieteiktu noteikti diferencēt laboratorijas pēc to darbības veidiem, metožu skaita, sfēras sarežģītības, darbinieku skaita, kā arī pēc neatbilstību skaita vērtēšanas vēsturē (līdzīgi kā bonus malus klase OCTA apdrošināšanai), utml. Iespējams, risinājums būtu veikt uzraudzību reizi divos gados, gadījumos, kad laboratorijā nenotiek būtīskas izmaiņas. Papildus tam es ieteiktu cenas mainīt pakāpeniski - ne vairāk par 10% gadā. Tas ļautu pielāgoties pārmaiņām, novērot un izvērtēt radušos riskus, kā arī nekropļotu konkurenci.
25.03.2022. 09:20
Inga Martinova, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora p.i.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros izskatījis publiskajā apspriešanā virzīto valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk – LATAK) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projektu (turpmāk – Noteikumu projekts) un ar to saistītos pievienotos dokumentus, t.sk. anotācijas projektu, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka tam ir iebildumi LATAK izstrādātajam Noteikumu projektam.
Centrs vērš uzmanību, ka Noteikumu projekts ietekmēs visas LATAK akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas, t.sk. valsts pārvaldes iestādes. Izskatot anotācijas projektu, Centram nav saprotams LATAK akreditācijas izmaksu daudzkārtīgais palielinājums, jo tikai, piemēram, uzraudzības procedūras izmaksas, kuras saskaņā ar šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 27.februāra noteikumos Nr. 114 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" noteikto maksu par LATAK sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir 285 EUR, bet, stājoties spēkā jaunajiem Noteikumiem - uzraudzības procedūras izmaksas sasniegs 1400 EUR vai pat 1600 EUR .
Centrs vēlas saņemt detalizētāku informāciju un pamatojumu LATAK akreditācijas izmaksu palielinājumam.
Lielāka skaidrība par paaugstināto LATAK akreditācijas izmaksu veidojošajām maksas pakalpojuma izmaksu komponentēm varētu veicināt turpmāku darba procesu Noteikuma projekta izvērtēšanā un virzīšanā turpmākai apspriešanai.
Centrs kā tiešā valsts pārvaldes iestāde, kura tiek pilnībā finansēta no valsts, stājoties spēkā Noteikumiem, būs spiests lūgt nozares ministrijai piešķirt papildus finanšu līdzekļus, lai tas turpmāk spētu segt paaugstinātās LATAK noteiktās akreditācijas izmaksas. Zinot, ka šobrīd valsts ekonomika cieš no energoresursu u.c. izmaksu paaugstināšanās, šādu papildus finanšu līdzekļu piešķiršana valsts pārvaldes iestādei tieši LATAK strauji pieaugušo akreditācijas izmaksu segšanai ir apšaubāma, tāpēc Centrs nevar akceptēt LATAK izstrādāto Noteikumu projektu.
Centrs vērš uzmanību, ka Noteikumu projekts ietekmēs visas LATAK akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas, t.sk. valsts pārvaldes iestādes. Izskatot anotācijas projektu, Centram nav saprotams LATAK akreditācijas izmaksu daudzkārtīgais palielinājums, jo tikai, piemēram, uzraudzības procedūras izmaksas, kuras saskaņā ar šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 27.februāra noteikumos Nr. 114 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" noteikto maksu par LATAK sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir 285 EUR, bet, stājoties spēkā jaunajiem Noteikumiem - uzraudzības procedūras izmaksas sasniegs 1400 EUR vai pat 1600 EUR .
Centrs vēlas saņemt detalizētāku informāciju un pamatojumu LATAK akreditācijas izmaksu palielinājumam.
Lielāka skaidrība par paaugstināto LATAK akreditācijas izmaksu veidojošajām maksas pakalpojuma izmaksu komponentēm varētu veicināt turpmāku darba procesu Noteikuma projekta izvērtēšanā un virzīšanā turpmākai apspriešanai.
Centrs kā tiešā valsts pārvaldes iestāde, kura tiek pilnībā finansēta no valsts, stājoties spēkā Noteikumiem, būs spiests lūgt nozares ministrijai piešķirt papildus finanšu līdzekļus, lai tas turpmāk spētu segt paaugstinātās LATAK noteiktās akreditācijas izmaksas. Zinot, ka šobrīd valsts ekonomika cieš no energoresursu u.c. izmaksu paaugstināšanās, šādu papildus finanšu līdzekļu piešķiršana valsts pārvaldes iestādei tieši LATAK strauji pieaugušo akreditācijas izmaksu segšanai ir apšaubāma, tāpēc Centrs nevar akceptēt LATAK izstrādāto Noteikumu projektu.
25.03.2022. 09:48
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"
Paldies par iespēju piedalīties publiskajā apspriedē un izteikt viedokli par noteikumu projektu Nr. 22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis”. Izskatot sagatavotu projektu vēlamies atbalstīt priekšlikumu vienkāršot cenrādi un ieviest izmaiņas tajā. Taču Institūtam “BIOR” ir iebildumi par projekta punktiem:
- 1., 2. un 3. – pārāk liels cenu pieaugums. Kopumā, Institūtam “BIOR” ir trīs akreditācijas – testēšanas, medicīnas un kalibrēšanas jomās. Vidēji gadā tās izmaksā ap 7 000 EUR. Ja spēkā stāsies jaunais cenrādis akreditācijas izmaksas palielināsies līdz vismaz 12 000 EUR, t.i. izmaksu palielinājums 1,71 reizes. Mazo laboratoriju gadījumos, piem., Institūta “BIOR” Kalibrēšanas laboratorijai, kurā darbojas 3 personas un lielākā daļa no veiktiem pakalpojumiem tiek organizēta Institūta “BIOR” iekšējās iekārtu bāzes uzturēšanai, cenas pieaugums ir 1,89 reizes. Pie šādiem cenu palielinājumiem paliek aktuāls jautājums par Latvijas akreditācijas lietderību un ieguvu no tās uzturēšanas.
Aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” nedod arī iespēju apvienot esošās akreditācijas vienā, kas varētu līdzsvarot Institūta “BIOR” finansiālo slodzi pie Aģentūras pakalpojumus cenu palielinājuma, un padarīt akreditācijas uzturēšanu ērtāku un vienkāršāku abām pusēm.
- 6. – Institūtam “BIOR” nav skaidrs, kas ietilpst šajā summā un kāds ir pamats tik straujam palielinājumam. Pēdējos gados visi dokumenti tiek iesniegti elektroniskā vidē, tos nav jāapstrādā un nav jāpārveido. Mūsu skatījumā arī iepriekšējā cena ir nepamatoti augsta, bet tās pieaugums 1,6 reizes ir nepieņemams.
Kopumā Institūts “BIOR” atbalsta Aģentūras cenrāža aktualizāciju un vienkāršošanu ar tieksmi palielināt sniegto pakalpojumu kvalitāti, taču noteikumu projektā ir vairāki punkti, kas pieprasa papildu diskusijas optimālo risinājumu rašanā un kompromisu iestāšanās starp iestādēm. Institūts “BIOR” ir gatavs piedalīties diskusijās un sadarboties šo jautājumu risināšanā.
- 1., 2. un 3. – pārāk liels cenu pieaugums. Kopumā, Institūtam “BIOR” ir trīs akreditācijas – testēšanas, medicīnas un kalibrēšanas jomās. Vidēji gadā tās izmaksā ap 7 000 EUR. Ja spēkā stāsies jaunais cenrādis akreditācijas izmaksas palielināsies līdz vismaz 12 000 EUR, t.i. izmaksu palielinājums 1,71 reizes. Mazo laboratoriju gadījumos, piem., Institūta “BIOR” Kalibrēšanas laboratorijai, kurā darbojas 3 personas un lielākā daļa no veiktiem pakalpojumiem tiek organizēta Institūta “BIOR” iekšējās iekārtu bāzes uzturēšanai, cenas pieaugums ir 1,89 reizes. Pie šādiem cenu palielinājumiem paliek aktuāls jautājums par Latvijas akreditācijas lietderību un ieguvu no tās uzturēšanas.
Aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” nedod arī iespēju apvienot esošās akreditācijas vienā, kas varētu līdzsvarot Institūta “BIOR” finansiālo slodzi pie Aģentūras pakalpojumus cenu palielinājuma, un padarīt akreditācijas uzturēšanu ērtāku un vienkāršāku abām pusēm.
- 6. – Institūtam “BIOR” nav skaidrs, kas ietilpst šajā summā un kāds ir pamats tik straujam palielinājumam. Pēdējos gados visi dokumenti tiek iesniegti elektroniskā vidē, tos nav jāapstrādā un nav jāpārveido. Mūsu skatījumā arī iepriekšējā cena ir nepamatoti augsta, bet tās pieaugums 1,6 reizes ir nepieņemams.
Kopumā Institūts “BIOR” atbalsta Aģentūras cenrāža aktualizāciju un vienkāršošanu ar tieksmi palielināt sniegto pakalpojumu kvalitāti, taču noteikumu projektā ir vairāki punkti, kas pieprasa papildu diskusijas optimālo risinājumu rašanā un kompromisu iestāšanās starp iestādēm. Institūts “BIOR” ir gatavs piedalīties diskusijās un sadarboties šo jautājumu risināšanā.
25.03.2022. 10:18
Jeļena Jureviča - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas sertifikācijas centrs"
SIA “Latvijas sertifikācijas centrs”, izskatot publiskajā apspriešanā nodoto Ministru Kabineta Noteikumu projektu Nr.22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis”, turpmāk tekstā – Projekts, izsaka savus iebildumus par Projektu.
Latvijas Nacionālais akreditācijas biroja cenrāža vienkāršošana un pakalpojuma cenu pieaugums pašreizējā situācijā būtu apspriežams, tomēr tam būtu jābūt ar saprotamu pamatojumu, un pietiekoši pārskatāmu aprēķinu. Mērķis - cenrāža vienkāršošana un ieņēmumu līdzsvarošana nevar kalpot par pamatu neadekvātam cenu pieaugumam.
Izvērtējot LATAK publiskos darbības rādītājus, var secināt, ka cenu pieaugums ir veidots bez pamatotiem aprēķiniem. LATAK pēdējie publiskie rādītāji par 2020. gadu rāda, ka ieņēmumi no maksas pakalpojumiem sastādīja 682 tk. eiro, bet izdevumi 939 tk. eiro, kas ir iztrūkums ~27%. Tomēr cenas par akreditācijas pakalpojumiem tiek paceltas nesamērīgi, piemēram, sākotnējai akreditācijai B grupā par 197%, atkārtotai akreditācijai par 280%, uzraudzībai par 491%, arī pārējās grupās par pamatpakalpojumiem cenas paceltas vairākkārtīgi, kas nav adekvāti.
Cenu ārkārtīgi būtiskais pieaugums un tam izvēlētais laiks, pēc mūsu ieskatiem, ir nepareizs, un varētu teikt, ka nepieņemams. Ir saprotams, ka LATAK būtu jāsamēro ieņēmumu un izdevumu struktūra, tomēr tam jābūt balstītam uz pamatotiem aprēķiniem, kā arī cenu pieaugumam jābūt pakāpeniskam.
Mūsuprāt, ir nepieciešams ņemt vērā arī to, ka tāds akreditācijas pakalpojuma izmaksu pieaugums, nenoliedzami, ietekmēs visu akreditēto novērtēšanas institūciju Latvijas uzņēmējiem un valsts institūcijām sniedzamo pakalpojumu cenas, ar to samazinot ne tikai Latvijas akreditēto novērtēšanas institūciju, bet arī ražotāju un pakalpojumu sniedzēju starptautisko konkurentspēju.
Latvijas Nacionālais akreditācijas biroja cenrāža vienkāršošana un pakalpojuma cenu pieaugums pašreizējā situācijā būtu apspriežams, tomēr tam būtu jābūt ar saprotamu pamatojumu, un pietiekoši pārskatāmu aprēķinu. Mērķis - cenrāža vienkāršošana un ieņēmumu līdzsvarošana nevar kalpot par pamatu neadekvātam cenu pieaugumam.
Izvērtējot LATAK publiskos darbības rādītājus, var secināt, ka cenu pieaugums ir veidots bez pamatotiem aprēķiniem. LATAK pēdējie publiskie rādītāji par 2020. gadu rāda, ka ieņēmumi no maksas pakalpojumiem sastādīja 682 tk. eiro, bet izdevumi 939 tk. eiro, kas ir iztrūkums ~27%. Tomēr cenas par akreditācijas pakalpojumiem tiek paceltas nesamērīgi, piemēram, sākotnējai akreditācijai B grupā par 197%, atkārtotai akreditācijai par 280%, uzraudzībai par 491%, arī pārējās grupās par pamatpakalpojumiem cenas paceltas vairākkārtīgi, kas nav adekvāti.
Cenu ārkārtīgi būtiskais pieaugums un tam izvēlētais laiks, pēc mūsu ieskatiem, ir nepareizs, un varētu teikt, ka nepieņemams. Ir saprotams, ka LATAK būtu jāsamēro ieņēmumu un izdevumu struktūra, tomēr tam jābūt balstītam uz pamatotiem aprēķiniem, kā arī cenu pieaugumam jābūt pakāpeniskam.
Mūsuprāt, ir nepieciešams ņemt vērā arī to, ka tāds akreditācijas pakalpojuma izmaksu pieaugums, nenoliedzami, ietekmēs visu akreditēto novērtēšanas institūciju Latvijas uzņēmējiem un valsts institūcijām sniedzamo pakalpojumu cenas, ar to samazinot ne tikai Latvijas akreditēto novērtēšanas institūciju, bet arī ražotāju un pakalpojumu sniedzēju starptautisko konkurentspēju.
25.03.2022. 10:31
Zoja Kovaļenko - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību sertifikācijas centrs "BALTSERT"
Mūsu institūcija iepazinās ar izstrādāto MK noteikumu "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" projektu (turpmāk - Projekts). Paldies par iespēju paust savu viedokli! Izsakām šādus iebildumus pret Projektu:
1. Uzskatām, ka lemt par pakalpojumu cenu paaugstināšanu šajā konkrētajā ekonomiskajā situācijā ir nepieņemami. Ne mēs, atbilstības novērtēšanas institūcija, ne mūsu klienti nevar plānot savu darbību un ienākumus pat tuvākajā nākotnē.
2. Projektā norādītais cenu paaugstinājums ir nesamērīgi liels priekš nelielas atbilstības novērtēšanas institūcijas.
3. Lūdzam sniegt skaidrojumu, kas ir iekļauts maksā "Ikgadējā maksa par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu".
4. Ir nepieciešams institūciju sadalījums pa grupām pēc institūcijas lieluma, nodarbināto skaita (nevar pielīdzināt institūciju, kurā ir 3-5 nodarbinātie, un institūciju, kurā ir vairāki desmiti nodarbināto).
1. Uzskatām, ka lemt par pakalpojumu cenu paaugstināšanu šajā konkrētajā ekonomiskajā situācijā ir nepieņemami. Ne mēs, atbilstības novērtēšanas institūcija, ne mūsu klienti nevar plānot savu darbību un ienākumus pat tuvākajā nākotnē.
2. Projektā norādītais cenu paaugstinājums ir nesamērīgi liels priekš nelielas atbilstības novērtēšanas institūcijas.
3. Lūdzam sniegt skaidrojumu, kas ir iekļauts maksā "Ikgadējā maksa par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu".
4. Ir nepieciešams institūciju sadalījums pa grupām pēc institūcijas lieluma, nodarbināto skaita (nevar pielīdzināt institūciju, kurā ir 3-5 nodarbinātie, un institūciju, kurā ir vairāki desmiti nodarbināto).
25.03.2022. 12:48
Jurijs Jerčaks - Jurijs Jerčaks, SIA TUV Nord Baltik
Pateicamies par iespēju piedalīties MK noteikumu projekta apspriedē.
Izvērtējot publiskai apspriešanai izvirzīto Valsts aģentūras "MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk MK noteikumu projekts) vēlamies izteikt iebildumu, jo:
1. Analizējot MK noteikumu projekta cenrāža izmaiņas, secinām, ka SIA TUV Nord Baltik izdevumi LATAK pakalpojumiem gada griezumā dubultojas. Mūsu ieskatā, tādas izcenojumu izmaiņas ir pārmērīgas. Lai kompensēt LATAK pakalpojumu izcenojumu paaugstināšanu būsim spiesti paaugstināt mūsu akreditēto institūciju cenas, kas , savulaik, vedis pie klientu skaita samazināšanas.
2. Tajā pašā laikā , ņemot vērā tagadējo ģeopolitisko situāciju un ievestas starptautiskas sankcijas, esam spiesti pārtraukt sadarbību ar dažiem no mūsu esošajiem, kā arī potenciālajiem klientiem. Uzskatam, ka LATAK pakalpojumu izcenojumu paaugstināšana notiek laikā, kad mēs prognozējam mūsu kompānijas ieņēmumu samazināšanu.
3. Cenu atšķirība akreditācijas procedūrām A, B, C (atkarībā no pieteiktās akreditācijas sfēras apjoma) bija, mūsuprāt, pamatota un godīga, ņemot vērā institūciju lielumu un darba apjomus. Vienas cenas (1400,00 EUR) noteikšana par institūcijas akreditācijas procedūru/uzraudzību neatkarībā no institūcijas akreditācijas sfēras apjoma objektīvu iemeslu dēļ liegs mazākām institūcijām pieteikties akreditācijai.
4. MK noteikumu projektu analīzes laikā rādās nepieciešamība pēc paskaidrojumiem:
- Kas ietilpst ikgadējā maksā par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu?
- Kādi resursi no LATAK puses tiek patērēti? Cena ir kāpusi no 425 EUR līdz 700 EUR, kas ir ievērojami lielāka.
Sakarā ar augstāk minēto, lūdzām, pārskatīt MK noteikumu projekta izcenojumus un ieviešanas termiņus, darot to pakāpeniski ilgtermiņā. Mēs esam gatavi piedalīties MK noteikumu projektu apspriešanā.
Izvērtējot publiskai apspriešanai izvirzīto Valsts aģentūras "MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk MK noteikumu projekts) vēlamies izteikt iebildumu, jo:
1. Analizējot MK noteikumu projekta cenrāža izmaiņas, secinām, ka SIA TUV Nord Baltik izdevumi LATAK pakalpojumiem gada griezumā dubultojas. Mūsu ieskatā, tādas izcenojumu izmaiņas ir pārmērīgas. Lai kompensēt LATAK pakalpojumu izcenojumu paaugstināšanu būsim spiesti paaugstināt mūsu akreditēto institūciju cenas, kas , savulaik, vedis pie klientu skaita samazināšanas.
2. Tajā pašā laikā , ņemot vērā tagadējo ģeopolitisko situāciju un ievestas starptautiskas sankcijas, esam spiesti pārtraukt sadarbību ar dažiem no mūsu esošajiem, kā arī potenciālajiem klientiem. Uzskatam, ka LATAK pakalpojumu izcenojumu paaugstināšana notiek laikā, kad mēs prognozējam mūsu kompānijas ieņēmumu samazināšanu.
3. Cenu atšķirība akreditācijas procedūrām A, B, C (atkarībā no pieteiktās akreditācijas sfēras apjoma) bija, mūsuprāt, pamatota un godīga, ņemot vērā institūciju lielumu un darba apjomus. Vienas cenas (1400,00 EUR) noteikšana par institūcijas akreditācijas procedūru/uzraudzību neatkarībā no institūcijas akreditācijas sfēras apjoma objektīvu iemeslu dēļ liegs mazākām institūcijām pieteikties akreditācijai.
4. MK noteikumu projektu analīzes laikā rādās nepieciešamība pēc paskaidrojumiem:
- Kas ietilpst ikgadējā maksā par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu?
- Kādi resursi no LATAK puses tiek patērēti? Cena ir kāpusi no 425 EUR līdz 700 EUR, kas ir ievērojami lielāka.
Sakarā ar augstāk minēto, lūdzām, pārskatīt MK noteikumu projekta izcenojumus un ieviešanas termiņus, darot to pakāpeniski ilgtermiņā. Mēs esam gatavi piedalīties MK noteikumu projektu apspriešanā.
25.03.2022. 13:07
"Latvijas Farmaceitu biedrība"
Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) ir iepazinusies ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projektu un iebilst cenu palielinājuma apmēram.
LFB, kurai viena no valsts deleģētajām funkcijām ir veikt farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju, cenrādis iepriekšminētajai sertifikācijai ir apstiprināts, ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas reālās izmaksas līdz 2020. gadam (Ministru kabineta noteikumi Nr.442 “Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijas sniegto pakalpojumu cenrādis, 14.07.2020.), un tajā ir iekļautas esošās LATAK sniegto pakalpojumu izmaksas. Aprēķinot, ka akreditācijas birojs LFB gadījumā plāno pacelt izmaksas vairāk nekā 2 reizes, biedrība nevarēs nodrošināt farmaceitu sertifikāciju iepriekšminēto MK noteikumu minētajās izmaksās.
Pilnībā pievienojoties iepriekš paustajiem viedokļiem, arī LFB uzskata, ka jautājums par LATAK pakalpojumu cenu ļoti būtisku paaugstināšanu šodienas saspringtajā un maz prognozējamajā situācijā nav labākais veids, kā Valsts var izrādīt savu atbalstu atbilstības novērtēšanas institūcijām un caur tām arī institūciju klientiem, mūsu gadījumā – farmaceitiem.
LFB, kurai viena no valsts deleģētajām funkcijām ir veikt farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju, cenrādis iepriekšminētajai sertifikācijai ir apstiprināts, ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas reālās izmaksas līdz 2020. gadam (Ministru kabineta noteikumi Nr.442 “Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijas sniegto pakalpojumu cenrādis, 14.07.2020.), un tajā ir iekļautas esošās LATAK sniegto pakalpojumu izmaksas. Aprēķinot, ka akreditācijas birojs LFB gadījumā plāno pacelt izmaksas vairāk nekā 2 reizes, biedrība nevarēs nodrošināt farmaceitu sertifikāciju iepriekšminēto MK noteikumu minētajās izmaksās.
Pilnībā pievienojoties iepriekš paustajiem viedokļiem, arī LFB uzskata, ka jautājums par LATAK pakalpojumu cenu ļoti būtisku paaugstināšanu šodienas saspringtajā un maz prognozējamajā situācijā nav labākais veids, kā Valsts var izrādīt savu atbalstu atbilstības novērtēšanas institūcijām un caur tām arī institūciju klientiem, mūsu gadījumā – farmaceitiem.
25.03.2022. 14:33
Valsts augu aizsardzības dienests
Valsts augu aizsardzības dienests ir iepazinies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) un sniedz šādu viedokli:
1. Nepieciešams skaidrojums, kas ietilpst ikgadējā maksā par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu (vienam gadam), ja cena jāpaceļ no 425 uz 700 eiro (palielinājums 1.64x)?
2. Mums kā iestādei ar 2 akreditētām laboratorijām akreditācijas izmaksas palielināsies vismaz 2x, kas līdz ar to būtiski ietekmēs arī laboratorijas pakalpojumu izmaksas. Laboratoriju klienti pārsvarā ir lauksaimnieki, kas savukārt ietekmēs arī to saražotās produkcijas izmaksas.
3. Uzskatam, ka LATAK cenu pieaugums jāplāno bez tik straujiem kāpumiem un vēlams paredzēt ilgākā laika posmā.
4. Ņemot vērā laboratoriju darbību starptautiskās organizācijās un komunikācijā ar citām laboratorijām, vēršam uzmanību, ka valstīs, kurās ir augstākas cenas, piemērām Rietumeiropā, ir vērojama tendence, ka laboratorijas atsakās no akreditācijas, ja nepieciešamība pēc tās nav noteikta normatīvajos aktos, un izvēlas dalību starptautiskās nozares organizācijās.
5. Laboratorijas ir dažādas pēc jomām un metožu skaita, līdz ar to akreditācijas izmaksas nevarētu būt visām laboratorijām vienādas. Uzskatām, ka esošajā cenrādī dalījums A, B un C grupās ir pamatots, jo tas atkarīgs, piemēram, no laboratoriju grupā esošo metožu skaita un darbinieku skaita laboratorijā. Veidojot jauno cenrādi, tas nav ņemts vērā.
6. Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" ir attiecināmi arī uz no valsts budžeta nefinansēto aģentūru (valsts aģentūras) sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku, izņemot minēto noteikumu II nodaļu.
Šo noteikumu III nodaļa paredz norādīt arī plānoto maksas pakalpojuma vienību skaitu noteiktā laikposmā. Lūdzam papildināt aprēķinus.
7. Lūdzam veikt korekcijas matemātiskajos aprēķinos Anotācijas 2. pielikumā “Izcenojumu veidojošās tiešās un netiešās izmaksas atbilstoši pakalpojumu veidiem”. Piemēram, 9 x 14,88 nav 147,31. Nav arī korekti norādīti EKK kodi. Tabulā 5.kolonnā norādīts, ka tā ir Atlīdzība (EKK 1000), bet vēl veikts aprēķins Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (EKK 1200) un rezultātā summēts pie kopējām izmaksām. Atlīdzība (EKK 1000) ietver gan Atalgojumu (EKK 1100), gan Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (EKK 1200). Pēc veiktajiem aprēķiniem redzams, ka 5.kolonnā tad norādītais ir Atalgojums (EKK 1100).
8. Tā kā vislielākās izmaksas katra izcenojuma aprēķinā veido EKK 2200 kods (Anotācijas 2.pielikums), lūdzam skaidrot, kas tās ir par izmaksām, un no kā tās veidojas.
1. Nepieciešams skaidrojums, kas ietilpst ikgadējā maksā par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu (vienam gadam), ja cena jāpaceļ no 425 uz 700 eiro (palielinājums 1.64x)?
2. Mums kā iestādei ar 2 akreditētām laboratorijām akreditācijas izmaksas palielināsies vismaz 2x, kas līdz ar to būtiski ietekmēs arī laboratorijas pakalpojumu izmaksas. Laboratoriju klienti pārsvarā ir lauksaimnieki, kas savukārt ietekmēs arī to saražotās produkcijas izmaksas.
3. Uzskatam, ka LATAK cenu pieaugums jāplāno bez tik straujiem kāpumiem un vēlams paredzēt ilgākā laika posmā.
4. Ņemot vērā laboratoriju darbību starptautiskās organizācijās un komunikācijā ar citām laboratorijām, vēršam uzmanību, ka valstīs, kurās ir augstākas cenas, piemērām Rietumeiropā, ir vērojama tendence, ka laboratorijas atsakās no akreditācijas, ja nepieciešamība pēc tās nav noteikta normatīvajos aktos, un izvēlas dalību starptautiskās nozares organizācijās.
5. Laboratorijas ir dažādas pēc jomām un metožu skaita, līdz ar to akreditācijas izmaksas nevarētu būt visām laboratorijām vienādas. Uzskatām, ka esošajā cenrādī dalījums A, B un C grupās ir pamatots, jo tas atkarīgs, piemēram, no laboratoriju grupā esošo metožu skaita un darbinieku skaita laboratorijā. Veidojot jauno cenrādi, tas nav ņemts vērā.
6. Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" ir attiecināmi arī uz no valsts budžeta nefinansēto aģentūru (valsts aģentūras) sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku, izņemot minēto noteikumu II nodaļu.
Šo noteikumu III nodaļa paredz norādīt arī plānoto maksas pakalpojuma vienību skaitu noteiktā laikposmā. Lūdzam papildināt aprēķinus.
7. Lūdzam veikt korekcijas matemātiskajos aprēķinos Anotācijas 2. pielikumā “Izcenojumu veidojošās tiešās un netiešās izmaksas atbilstoši pakalpojumu veidiem”. Piemēram, 9 x 14,88 nav 147,31. Nav arī korekti norādīti EKK kodi. Tabulā 5.kolonnā norādīts, ka tā ir Atlīdzība (EKK 1000), bet vēl veikts aprēķins Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (EKK 1200) un rezultātā summēts pie kopējām izmaksām. Atlīdzība (EKK 1000) ietver gan Atalgojumu (EKK 1100), gan Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (EKK 1200). Pēc veiktajiem aprēķiniem redzams, ka 5.kolonnā tad norādītais ir Atalgojums (EKK 1100).
8. Tā kā vislielākās izmaksas katra izcenojuma aprēķinā veido EKK 2200 kods (Anotācijas 2.pielikums), lūdzam skaidrot, kas tās ir par izmaksām, un no kā tās veidojas.
25.03.2022. 14:41
SIA "Laboratorija AUCTORITAS"
Iepazīstoties ar virzīto MK noteikumu Nr. 22-TA-654 projektu un izmaiņu pamatojumu aicinam ievērot samērīguma principu, plānojot pakalpojumu cenu izmaiņas. Šeit jau pārējās institūcijas paudušas savu viedokli, norādot tādus vērā ņemamus faktorus kā ģeopolitiskā situācija, energoresursu cenu kāpums, pandēmijas radītās sekas, kas kopumā ietekmē tirgu, rada neprognozējamus apstākļus un riskus turpmākai darbībai, un jau šobrīd paģēr pakalpojumu cenu pieaugumu nozarēs, t.sk., mūsu laboratorijas sniegtajiem pakalpojumiem izmaksu kāpums prognozēts 8-15% robežās. Akreditācijas pakalpojumu izmaksu pieaugums, savukārt, gaidāms 2 un vairāk reižu, kas nav samērīgi kopējās situācijas kontekstā.
Mēs izprotam LATAK nodomu veidot un saglabāt noturīgu profesionāļu komandu, un atalgojums ir iedarbīgs motivējošs instruments arī profesionālu nozares tehnisko ekspertu piesaistei. Tomēr ņemot vērā nestabilo un ekonomiski sarezģīto, neprognozējamo situāciju, mēs aicinam un vēršam uzmanību uz sekojošo:
noteikt pārejas periodu cenu pakāpeniskam pieaugumam, prioritizējot to (piem., sākotnējās izmaiņas skar tikai vērtētāju un ekspertu atalgojuma izmaiņas), pārējās izmaksas pieaug tikai tad, kad mainās un uzlabojas vispārējā situācija;
“Procedūras [..] maksa par laiku, kas pavadīts ceļā (turp un atpakaļ) līdz novērtēšanas vietai Latvijas robežās”. Uzskatam, ka procedūras izmaksu caurskatāmībai būtu lietderīgi izdalīt atsevišķu pozīciju “Transporta izdevumi”, jo šobrīd šķiet, ka jaunā procedūras maksa ietver kādu vidējo rādītāju, nevis pamatotas izmaksas konkrētai institūcijai. Atsevišķos gadījumos akreditētā institūcija pati spēj optimizēt izmaksas, nogādājot vērtētājus savās struktūrvienībās un novērtējamos objektos;
nav saprotams un caurskatāms akreditācijas procedūras izmaksu un ikgadējās maksas dramatiskais pieaugums, jeb par ko klients šajās pozīcijās maksā?
izvērtēt riska pakāpi un ietekmi uz akreditēto institūciju turpmāko pastāvēšanu, ņemot vērā, ka daudzos gadījumos, īpaši nelielās institūcijās, akreditācijas izmaksas veido ievērojamu daļu institūcijas sniegto pakalpojumu maksas, kuru šobrīd nav iespējams paaugstināt proporcionāli akreditācijas izmaksu kāpumam;
izvērtēt iespējamo ietekmi uz tām institūcijām, kuras darbību sedz valsts atbalsts. Mūsuprāt, šādos gadījumos vēl jo vairāk ir nepieciešams cenrāža izmaiņu pārejas laiks, jo tās paģēr ierosināt veikt izmaiņas arī nozari saistošajos likumdošanas aktos, kas regulē šādu institūciju darbu (piem. MK not.1524, 17.12.2013).
Ņemot vērā iepriekš minēto un citu institūciju pausto viedokli, pievienojamies nostājai neakceptēt noteikumu projektu tā esošajā redakcijā.
Mēs izprotam LATAK nodomu veidot un saglabāt noturīgu profesionāļu komandu, un atalgojums ir iedarbīgs motivējošs instruments arī profesionālu nozares tehnisko ekspertu piesaistei. Tomēr ņemot vērā nestabilo un ekonomiski sarezģīto, neprognozējamo situāciju, mēs aicinam un vēršam uzmanību uz sekojošo:
noteikt pārejas periodu cenu pakāpeniskam pieaugumam, prioritizējot to (piem., sākotnējās izmaiņas skar tikai vērtētāju un ekspertu atalgojuma izmaiņas), pārējās izmaksas pieaug tikai tad, kad mainās un uzlabojas vispārējā situācija;
“Procedūras [..] maksa par laiku, kas pavadīts ceļā (turp un atpakaļ) līdz novērtēšanas vietai Latvijas robežās”. Uzskatam, ka procedūras izmaksu caurskatāmībai būtu lietderīgi izdalīt atsevišķu pozīciju “Transporta izdevumi”, jo šobrīd šķiet, ka jaunā procedūras maksa ietver kādu vidējo rādītāju, nevis pamatotas izmaksas konkrētai institūcijai. Atsevišķos gadījumos akreditētā institūcija pati spēj optimizēt izmaksas, nogādājot vērtētājus savās struktūrvienībās un novērtējamos objektos;
nav saprotams un caurskatāms akreditācijas procedūras izmaksu un ikgadējās maksas dramatiskais pieaugums, jeb par ko klients šajās pozīcijās maksā?
izvērtēt riska pakāpi un ietekmi uz akreditēto institūciju turpmāko pastāvēšanu, ņemot vērā, ka daudzos gadījumos, īpaši nelielās institūcijās, akreditācijas izmaksas veido ievērojamu daļu institūcijas sniegto pakalpojumu maksas, kuru šobrīd nav iespējams paaugstināt proporcionāli akreditācijas izmaksu kāpumam;
izvērtēt iespējamo ietekmi uz tām institūcijām, kuras darbību sedz valsts atbalsts. Mūsuprāt, šādos gadījumos vēl jo vairāk ir nepieciešams cenrāža izmaiņu pārejas laiks, jo tās paģēr ierosināt veikt izmaiņas arī nozari saistošajos likumdošanas aktos, kas regulē šādu institūciju darbu (piem. MK not.1524, 17.12.2013).
Ņemot vērā iepriekš minēto un citu institūciju pausto viedokli, pievienojamies nostājai neakceptēt noteikumu projektu tā esošajā redakcijā.
25.03.2022. 14:54
Uģis Skopans - A/S "Augstsprieguma tīkls" Tehniskās ekspertīzes dienests
Iepazīstoties ar 2018. gada MK noteikumiem Nr. 114 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projektu iesniedzam sekojošus iebildumus:
- nav skaidra cenrāža vienkāršošana, kas paredz vienu cenu 1 darbinieka institūcijai un 20 darbinieku institūcijai (iepriekšējā cenrādī viens no pakalpojuma cenas ietekmējošiem faktoriem - minimālais darbinieku skaits 1 darbinieks, maksimālais darbinieku skaits 20 un vairāk), projektā plānotās cena ir par 40 % (iepriekš 1000 EUR, projektā 1400 EUR) vairāk, kā esošajā cenrādī noteiktā maksimālā cena, kas attiecas arī uz pārējām projekta cenrāža pozīcijām;
- nepamatoti palielināta uzraudzības un atkārtotas akreditācijas cena, kas piemērota sākotnējās akreditācijas izmaksām, kur standarts LVS EN ISO/EN 17011 nosaka, ka uzraudzības un atkārtotas akreditācijas novērtēšanās tiek ņemta vērā akreditācijas institūcijas iegūtā informācija par institūcijas pārvaldības sistēmu un darbībām, tās nav tik visaptverošas kā sākotnējā novērtēšana;
- cenrādī nav ietverti nosacījumi, kas nosaka, ka institūcijai ir (vai tā vēlas saņemt) vairākas akreditācijas atbilstoši vienam standartam, piemēram testēšanas jomas un kalibrēšanas jomas akreditācija atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025:2017 standartam, kur aģentūras vērtētāji vērtē vienas institūcijas ieviesto kvalitātes sistēmu divas vai vairāk reizes. Būtu nepieciešams iekļaut arī nosacījumu, ka gadījumā, ja viena institūcija ir (vai vēlas būt) akreditēta uz dažādiem akreditācijas standartiem, gadījumos kad standartos iekļautās pārvaldības sistēmas prasības ir vienādas, to vērtē viens vērtētājs un pārējie aģentūras vērtētāji uzticas rezultātiem. Nav nepieciešams trīs reizes apstiprināt, ka dokuments atbilst standarta prasībām.
- nepamatota izmaksu palielināšana attiecībā uz akreditācijas apliecības sagatavošanu un noformēšanu (no 30 EUR uz 50 EUR), jo visu informāciju pirms institūcijas novērtēšanas attiecīgās tabulās sagatavo un iesniedz institūcija elektroniskā formātā. Minētajam vajadzētu attiekties arī uz apliecības sagatavošanu un noformēšanu svešvalodā, kur tulkojumu sagatavo un iesniedz institūcijas;
Projektā iekļautais cenu pieaugums būtiski ietekmēs institūcijas sniegto pakalpojumu izmaksu pieaugumu, kas savukārt palielinās sniegto pakalpojumu izcenojumu.
Izvērtējot likumā "Par atbilstības novērtēšanu" un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 noteikto, atbilstoši kuram ir viena nacionāla akreditācijas struktūra un Regulā noteiktos pārrobežu akreditācijas nosacījumus, nav iespējas izvēlēties citu valstu akreditācijas struktūru pakalpojumus un tas rada bažas par Aģentūras monopola stāvokli un liedz institūcijām izvēlēties lētāku akreditācijas pakalpojumu.
Iesakām vienkāršot un pilnveidot līdzšinējo Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas atspoguļotu patieso auditoru ieguldījumu un padarot to vieglāk administrējamu un institūcijām vieglāk saprotamu, bet izvērtēt saprātīgu cenu palielinājumu, kas neradītu papildus finanšu slogu institūcijām vai pat atteikšanos no akreditācijas.
- nav skaidra cenrāža vienkāršošana, kas paredz vienu cenu 1 darbinieka institūcijai un 20 darbinieku institūcijai (iepriekšējā cenrādī viens no pakalpojuma cenas ietekmējošiem faktoriem - minimālais darbinieku skaits 1 darbinieks, maksimālais darbinieku skaits 20 un vairāk), projektā plānotās cena ir par 40 % (iepriekš 1000 EUR, projektā 1400 EUR) vairāk, kā esošajā cenrādī noteiktā maksimālā cena, kas attiecas arī uz pārējām projekta cenrāža pozīcijām;
- nepamatoti palielināta uzraudzības un atkārtotas akreditācijas cena, kas piemērota sākotnējās akreditācijas izmaksām, kur standarts LVS EN ISO/EN 17011 nosaka, ka uzraudzības un atkārtotas akreditācijas novērtēšanās tiek ņemta vērā akreditācijas institūcijas iegūtā informācija par institūcijas pārvaldības sistēmu un darbībām, tās nav tik visaptverošas kā sākotnējā novērtēšana;
- cenrādī nav ietverti nosacījumi, kas nosaka, ka institūcijai ir (vai tā vēlas saņemt) vairākas akreditācijas atbilstoši vienam standartam, piemēram testēšanas jomas un kalibrēšanas jomas akreditācija atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025:2017 standartam, kur aģentūras vērtētāji vērtē vienas institūcijas ieviesto kvalitātes sistēmu divas vai vairāk reizes. Būtu nepieciešams iekļaut arī nosacījumu, ka gadījumā, ja viena institūcija ir (vai vēlas būt) akreditēta uz dažādiem akreditācijas standartiem, gadījumos kad standartos iekļautās pārvaldības sistēmas prasības ir vienādas, to vērtē viens vērtētājs un pārējie aģentūras vērtētāji uzticas rezultātiem. Nav nepieciešams trīs reizes apstiprināt, ka dokuments atbilst standarta prasībām.
- nepamatota izmaksu palielināšana attiecībā uz akreditācijas apliecības sagatavošanu un noformēšanu (no 30 EUR uz 50 EUR), jo visu informāciju pirms institūcijas novērtēšanas attiecīgās tabulās sagatavo un iesniedz institūcija elektroniskā formātā. Minētajam vajadzētu attiekties arī uz apliecības sagatavošanu un noformēšanu svešvalodā, kur tulkojumu sagatavo un iesniedz institūcijas;
Projektā iekļautais cenu pieaugums būtiski ietekmēs institūcijas sniegto pakalpojumu izmaksu pieaugumu, kas savukārt palielinās sniegto pakalpojumu izcenojumu.
Izvērtējot likumā "Par atbilstības novērtēšanu" un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 noteikto, atbilstoši kuram ir viena nacionāla akreditācijas struktūra un Regulā noteiktos pārrobežu akreditācijas nosacījumus, nav iespējas izvēlēties citu valstu akreditācijas struktūru pakalpojumus un tas rada bažas par Aģentūras monopola stāvokli un liedz institūcijām izvēlēties lētāku akreditācijas pakalpojumu.
Iesakām vienkāršot un pilnveidot līdzšinējo Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas atspoguļotu patieso auditoru ieguldījumu un padarot to vieglāk administrējamu un institūcijām vieglāk saprotamu, bet izvērtēt saprātīgu cenu palielinājumu, kas neradītu papildus finanšu slogu institūcijām vai pat atteikšanos no akreditācijas.
25.03.2022. 16:48
Mendelis Lazņiks - SIA VIK EKO
SIA VIK EKO testēšanas laboratorija izskatot pieejamo MK Noteikumu projektu Nr.22-TA-654 "Valsts aģenturas "Latvijas Nacionālais akreditācijas Birojs maksas pakalpojumu cenrādis uzskata sekojošo. Projekta norāditas cenas paaugstinājums ir nesamērigi liels priekš mazajiem laboratorijam, šaja nesaprotama ekonomiska situacija, kad klientu skaits samazinas, un praktiski noved pie mazas laboratorijas likvidacijas.
Uzskatam ka LATAK cenu pieaugums jāplāno bez tik straujiem pakāpuiem
Uzskatam ka LATAK cenu pieaugums jāplāno bez tik straujiem pakāpuiem
26.03.2022. 08:15
Edgars Barons - VSIA "LVĢMC" Laboratorija
VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” iepazinās ar izstrādāto MK noteikumu Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" projektu 22-TA-654.
Ir saprotama V/A LATAK koncepcija palielināt savu pakalpojumu maksu un vienkāršot cenrāža piedāvāto pozīciju izklāstu, bet ņemot vērā ekonomiski sarežģīto situāciju, ko vairākkārt uzsvēra arī citas projektu komentējošās institūcijas, aicinām pārskatīt projektā piedāvātas pakalpojumu cenu izmaiņas, ievērojot saprātīguma principu.
Sniedzam šādus iebildumus/komentārus:
1. Mūsu gadījumā maksa par institūcijas ikgadējo novērtēšanas procedūru sastāvēja no 425 eiro + 50 eiro par institūcijas akreditācijas sfēras paplašināšanas iesnieguma, tam pievienoto dokumentu un akreditācijas procedūras reģistrāciju. Klāt nāk arī ekspertu darbs, ko šajā punktā neapspriedīsim. Tātad, ņemot vērā to, ka mūsu organizācija pārstāv 2 institūcijas (testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas), kopējā ikgadējas uzraudzības maksa bez ekspertu darba sastādīja 950 eiro. Skatoties uz projektā piedāvāto cenu maiņu, nākotnē šī summa būs vismaz 2800 eiro gadā (neskaitot to, ka “Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra ar sfēras paplašināšanu” pēc jauna cenrāža tabulas izmaksā vēl vairāk, ko apspriedīsim nākamajā punktā). Tātad mūsu organizācijas izmaksas šajā pozīcijā paaugstināsies praktiski 3 reizēs!
2. Iebilstam pret 2.cenrāža punkta izveidi tādā formātā, kāds tiek piedāvāts šajā projektā. Izanalizējot kopējo darba apjomu, sfēras paplašināšana plānotas uzraudzības ietvaros nekādā veidā nevarētu būt darbietilpīgākā par sākotnējās vai atkārtotās akreditācijas procedūru, kuru izmaksas, spriežot pēc jauna projekta piedāvājuma ir lētākas.
3. Tāpat neredzam pamatojumu atdalīt 3. cenrāža punktu - “Ārpuskārtas sfēras paplašināšanas procedūra”.
3. Izvērtējot dažādus V/A LATAK sniegtus pakalpojumus, ņemot vērā personīgu pieredzi, uzskatam, ka pakalpojuma cenrādī punkti Nr.1. līdz Nr.3. ir jāpārplāno, izveidojot divas pozīcijas:
Nr.1. – ‘’Institūcijas sākotnējās akreditācijas procedūra, atkārtotās akreditācijas procedūra”
Nr.2.- “Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra (tai skaitā arī, ārvalstīs akreditētu vides verificētāju EMAS (Vides vadības un audita sistēma) uzraudzības procedūra), Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra ar sfēras paplašināšanu, ārpuskārtas sfēras paplašināšanas procedūra (ieskaitot metožu un procedūru aktualizēšanu)”
Mūsu skatījumā šāds sadalījums vienkāršotu pakalpojumu dalījuma izpratni un ir funkcionāli un ekonomiski pamatotāks.
3. Analizējot “Ikgadējo maksu par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu”, lūdzam izskatīt izmaksu modeli, kas paredz ņemt vērā institūciju skaitu vienā organizācijā, vai atsevišķas laboratorijas sfēras lielumu, kas būtu draudzīgāk attiecībā uz laboratoriju interesēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto un citu institūciju pausto viedokli, pievienojamies nostājai neakceptēt noteikumu projektu tā esošajā redakcijā. Esama gatavi ieskatīties turpmākajās diskusijās par maksas pakalpojumu cenrādi. Ceram uz sapratni un veiksmīgu turpmāko sadarbību!
Ir saprotama V/A LATAK koncepcija palielināt savu pakalpojumu maksu un vienkāršot cenrāža piedāvāto pozīciju izklāstu, bet ņemot vērā ekonomiski sarežģīto situāciju, ko vairākkārt uzsvēra arī citas projektu komentējošās institūcijas, aicinām pārskatīt projektā piedāvātas pakalpojumu cenu izmaiņas, ievērojot saprātīguma principu.
Sniedzam šādus iebildumus/komentārus:
1. Mūsu gadījumā maksa par institūcijas ikgadējo novērtēšanas procedūru sastāvēja no 425 eiro + 50 eiro par institūcijas akreditācijas sfēras paplašināšanas iesnieguma, tam pievienoto dokumentu un akreditācijas procedūras reģistrāciju. Klāt nāk arī ekspertu darbs, ko šajā punktā neapspriedīsim. Tātad, ņemot vērā to, ka mūsu organizācija pārstāv 2 institūcijas (testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas), kopējā ikgadējas uzraudzības maksa bez ekspertu darba sastādīja 950 eiro. Skatoties uz projektā piedāvāto cenu maiņu, nākotnē šī summa būs vismaz 2800 eiro gadā (neskaitot to, ka “Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra ar sfēras paplašināšanu” pēc jauna cenrāža tabulas izmaksā vēl vairāk, ko apspriedīsim nākamajā punktā). Tātad mūsu organizācijas izmaksas šajā pozīcijā paaugstināsies praktiski 3 reizēs!
2. Iebilstam pret 2.cenrāža punkta izveidi tādā formātā, kāds tiek piedāvāts šajā projektā. Izanalizējot kopējo darba apjomu, sfēras paplašināšana plānotas uzraudzības ietvaros nekādā veidā nevarētu būt darbietilpīgākā par sākotnējās vai atkārtotās akreditācijas procedūru, kuru izmaksas, spriežot pēc jauna projekta piedāvājuma ir lētākas.
3. Tāpat neredzam pamatojumu atdalīt 3. cenrāža punktu - “Ārpuskārtas sfēras paplašināšanas procedūra”.
3. Izvērtējot dažādus V/A LATAK sniegtus pakalpojumus, ņemot vērā personīgu pieredzi, uzskatam, ka pakalpojuma cenrādī punkti Nr.1. līdz Nr.3. ir jāpārplāno, izveidojot divas pozīcijas:
Nr.1. – ‘’Institūcijas sākotnējās akreditācijas procedūra, atkārtotās akreditācijas procedūra”
Nr.2.- “Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra (tai skaitā arī, ārvalstīs akreditētu vides verificētāju EMAS (Vides vadības un audita sistēma) uzraudzības procedūra), Institūcijas akreditācijas uzraudzības procedūra ar sfēras paplašināšanu, ārpuskārtas sfēras paplašināšanas procedūra (ieskaitot metožu un procedūru aktualizēšanu)”
Mūsu skatījumā šāds sadalījums vienkāršotu pakalpojumu dalījuma izpratni un ir funkcionāli un ekonomiski pamatotāks.
3. Analizējot “Ikgadējo maksu par akreditētas institūcijas akreditācijas statusa uzturēšanu”, lūdzam izskatīt izmaksu modeli, kas paredz ņemt vērā institūciju skaitu vienā organizācijā, vai atsevišķas laboratorijas sfēras lielumu, kas būtu draudzīgāk attiecībā uz laboratoriju interesēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto un citu institūciju pausto viedokli, pievienojamies nostājai neakceptēt noteikumu projektu tā esošajā redakcijā. Esama gatavi ieskatīties turpmākajās diskusijās par maksas pakalpojumu cenrādi. Ceram uz sapratni un veiksmīgu turpmāko sadarbību!
28.03.2022. 13:57
Tatjana Fadejeva - SIA "Rēzeknes ūdens"
SIA «Rēzeknes ūdens» ir izvērtējusi publiskajā apspriešanā virzīto MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” . Ar šo izsakām savus iebildumus pret Projektu šādu apsvērumu dēļ:
Mūsu izdevumi LATAK pakalpojumiem 2021.gadā sastādīja 2160 euro (300 euro sastādīja transporta izdevumi no Rīgas līdz Rēzeknei un atpakaļ), pēc prognozējamām cenām būs 3810 eiro, kas ir 1,7 reizes lielāks nekā iepriekš.
SIA «Rēzeknes ūdens» testēšanas laboratorija veic dzeramā ūdens, notekūdens un peldbaseinu ūdens testēšanu. Mūsu klienti ir Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes novada, Ludzas pilsētas un Ludzas novada, Madonas pilsētas un novada iedzīvotāji. Pēc mūsu veiktajām analīzēm pagasti un pilsētas aprēķina dabas resursu nodokli, pārbaudam dzeramā ūdens kvalitāti. Mūsu cenas ir nemainīgas kopš 2009.gada. Laboratorija būs spiesta mainīt cenas, mūsu klienti nevarēs apmaksāt mūsu sniegtos pakalpojumus un sakarā ar enerģijas resursu cenu pieaugumu laboratorija nevarēs sniegt pakalpojumus Latgales reģionā, līgumi būs lauzti un mūsu laboratorija nevarēs veikt testēšanu pat pašam SIA "Rēzeknes ūdens" uzņēmumam.
Mūsu izdevumi LATAK pakalpojumiem 2021.gadā sastādīja 2160 euro (300 euro sastādīja transporta izdevumi no Rīgas līdz Rēzeknei un atpakaļ), pēc prognozējamām cenām būs 3810 eiro, kas ir 1,7 reizes lielāks nekā iepriekš.
SIA «Rēzeknes ūdens» testēšanas laboratorija veic dzeramā ūdens, notekūdens un peldbaseinu ūdens testēšanu. Mūsu klienti ir Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes novada, Ludzas pilsētas un Ludzas novada, Madonas pilsētas un novada iedzīvotāji. Pēc mūsu veiktajām analīzēm pagasti un pilsētas aprēķina dabas resursu nodokli, pārbaudam dzeramā ūdens kvalitāti. Mūsu cenas ir nemainīgas kopš 2009.gada. Laboratorija būs spiesta mainīt cenas, mūsu klienti nevarēs apmaksāt mūsu sniegtos pakalpojumus un sakarā ar enerģijas resursu cenu pieaugumu laboratorija nevarēs sniegt pakalpojumus Latgales reģionā, līgumi būs lauzti un mūsu laboratorija nevarēs veikt testēšanu pat pašam SIA "Rēzeknes ūdens" uzņēmumam.
28.03.2022. 13:59
Imants Matīss - Latvijas testēšanas laboratoriju asociācija (LATLAB)
Latvijas testēšanas laboratoriju asociācijas viedoklis par Valsts
aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādi” (22-TA-654).
1. Piedāvātais akreditācijas maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) ir līdzeklis kā samazināt nacionālā testēšanas un analītisko laboratoriju tīklu, kas jau ar pašreizējo kapacitāti nevar apmierināt Latvijas tautsaimniecības vajadzības. Īpaši dramatiski tas ietekmēs mazo un vidējo laboratoriju intereses un rezultēties ar to darbības apturēšanu.
2. Nav skaidrs cenrāža 22-TA-654 mērķauditorija. Kas ir LATAK galvenais uzdevums – sniegt pieejamus un iedarbīgus akreditācijas pakalpojumus vai, izmantojot savu monopolstāvokli šajā pakalpojumu nišā, pamatot papildus naudas pelnīšanas iespēju. Līdztekus pastāvīgajiem akreditācijas uzturēšanas maksājumiem vēl ir apmaksātas novērtēšanas vizītes. Neadekvāta LATAK vizīšu plānošana arī piedalās šajā naudas pelnīšanas biznesā. Uzdodot novērtēšanas standarta nodaļu virsrakstus par plānu, audita grupa nepamatoti novilcina novērtēšanai paredzēto laiku pēc savām vēlmēm. Šāds “plāns” nesatur konkrētus vērtēšanas pasākumus, bet par plānu uzdod novērtēšanas standarta nodaļu virsrakstus. Tas dod iespēju šķirstīt standartu nenoteiktu laiku un vismazākā laika mērvienība ir viena diena vērtētājam un katram ekspertam. Bet arī šāda vērtēšana ir maksas pakalpojums.
3. LATAK ieplānotie jauninājumi informācijas tehnoloģijas iespēju paplašināšanai būtu apsveicami, ja tie kalpotu akreditācijas pakalpojumu patērētāju interesēm. Šajā gadījumā ir iegūts pretējs rezultāts. Ir ieplānots piesaistīt papildus resursus, lai padārdzinātu valsts iestādes pamatfunkcijas izpildi. Kāds ir jauninājumu patiesais mērķi? Tādēļ pārdomas raisa jautājums vai cenrādis 22-TA-654 ir nepareizas stratēģiskās plānošanas rezultāts vai tas ir ieplānots līdzeklis papildus resursu piesaistīšanai?
4. Visbeidzot, ir vēl viens jautājums. Vai pašreizējos politiski ekonomiskajos apstākļos, kad valsts politika ir vērsta uz enerģētisko resursu pārskatīšanu un samazināšanu, ir īstais brīdis uzspiest laboratorijām vēl papildus izdevumus?
Rezumējot sacīto, Latvijas testēšanas laboratoriju asociācijas viedoklis ir – piedāvātais dokuments 22-TA-654 ir izstrādāts, ignorējot akreditācijas pakalpojumu saņēmēju viedokli un tā ieguvums šādā izpildījumā ir pretējs tautsaimniecības interesēm. Priekšlikums – pirms cenrāža apstiprināšanas apspriest šo dokumentu projekta stadijā akreditācijas politikas konsultatīvajā institūcijā - Latvijas Nacionālajā akreditācijas padomes ārpus kārtas sēdē.
Imants Matīss,
Latvijas testēšanas laboratoriju asociācija
aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādi” (22-TA-654).
1. Piedāvātais akreditācijas maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) ir līdzeklis kā samazināt nacionālā testēšanas un analītisko laboratoriju tīklu, kas jau ar pašreizējo kapacitāti nevar apmierināt Latvijas tautsaimniecības vajadzības. Īpaši dramatiski tas ietekmēs mazo un vidējo laboratoriju intereses un rezultēties ar to darbības apturēšanu.
2. Nav skaidrs cenrāža 22-TA-654 mērķauditorija. Kas ir LATAK galvenais uzdevums – sniegt pieejamus un iedarbīgus akreditācijas pakalpojumus vai, izmantojot savu monopolstāvokli šajā pakalpojumu nišā, pamatot papildus naudas pelnīšanas iespēju. Līdztekus pastāvīgajiem akreditācijas uzturēšanas maksājumiem vēl ir apmaksātas novērtēšanas vizītes. Neadekvāta LATAK vizīšu plānošana arī piedalās šajā naudas pelnīšanas biznesā. Uzdodot novērtēšanas standarta nodaļu virsrakstus par plānu, audita grupa nepamatoti novilcina novērtēšanai paredzēto laiku pēc savām vēlmēm. Šāds “plāns” nesatur konkrētus vērtēšanas pasākumus, bet par plānu uzdod novērtēšanas standarta nodaļu virsrakstus. Tas dod iespēju šķirstīt standartu nenoteiktu laiku un vismazākā laika mērvienība ir viena diena vērtētājam un katram ekspertam. Bet arī šāda vērtēšana ir maksas pakalpojums.
3. LATAK ieplānotie jauninājumi informācijas tehnoloģijas iespēju paplašināšanai būtu apsveicami, ja tie kalpotu akreditācijas pakalpojumu patērētāju interesēm. Šajā gadījumā ir iegūts pretējs rezultāts. Ir ieplānots piesaistīt papildus resursus, lai padārdzinātu valsts iestādes pamatfunkcijas izpildi. Kāds ir jauninājumu patiesais mērķi? Tādēļ pārdomas raisa jautājums vai cenrādis 22-TA-654 ir nepareizas stratēģiskās plānošanas rezultāts vai tas ir ieplānots līdzeklis papildus resursu piesaistīšanai?
4. Visbeidzot, ir vēl viens jautājums. Vai pašreizējos politiski ekonomiskajos apstākļos, kad valsts politika ir vērsta uz enerģētisko resursu pārskatīšanu un samazināšanu, ir īstais brīdis uzspiest laboratorijām vēl papildus izdevumus?
Rezumējot sacīto, Latvijas testēšanas laboratoriju asociācijas viedoklis ir – piedāvātais dokuments 22-TA-654 ir izstrādāts, ignorējot akreditācijas pakalpojumu saņēmēju viedokli un tā ieguvums šādā izpildījumā ir pretējs tautsaimniecības interesēm. Priekšlikums – pirms cenrāža apstiprināšanas apspriest šo dokumentu projekta stadijā akreditācijas politikas konsultatīvajā institūcijā - Latvijas Nacionālajā akreditācijas padomes ārpus kārtas sēdē.
Imants Matīss,
Latvijas testēšanas laboratoriju asociācija
28.03.2022. 14:44
Kārlis Būmanis - SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts
Iepazīstoties ar noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) iesniedzam sekojošus komentārus:
Pakalpojumu cenu pārskatīšana ir nenovēršama un neatņemama biznesa procesa sastāvdaļa, tomēr ļoti būtiski ir izvēlēties piemērotu komunikāciju un tirgus situāciju.
Atbalstāma ir cenrāža struktūras vienkāršošana, tomēr pakalpojuma cenā vēlams saskatīt sniegtā pakalpojuma apjoma un cenas sasaisti, tāpēc nav īsti saprotams, kāpēc maksa par akreditācijas statusa uzturēšanu joprojām ir atdalīta no akreditācijas audita maksas. Tam vajadzētu būt vienam maksājumam, jo pēc būtības tās nav atdalāmas.
Atbilstoši arvien plašākam dokumentu digitalizācijas procesam, vēlams ieviest akreditācijas apliecību digitālās versijas, kuru cena loģiski būtu ietverama kopējā pakalpojuma cenā. Tāpat arī apliecības versija angļu valodā sen jau nav vairs nekāda ekstra, par kuru būt jāpieprasa atsevišķa maksa.
Pakalpojumu cenu pārskatīšana ir nenovēršama un neatņemama biznesa procesa sastāvdaļa, tomēr ļoti būtiski ir izvēlēties piemērotu komunikāciju un tirgus situāciju.
Atbalstāma ir cenrāža struktūras vienkāršošana, tomēr pakalpojuma cenā vēlams saskatīt sniegtā pakalpojuma apjoma un cenas sasaisti, tāpēc nav īsti saprotams, kāpēc maksa par akreditācijas statusa uzturēšanu joprojām ir atdalīta no akreditācijas audita maksas. Tam vajadzētu būt vienam maksājumam, jo pēc būtības tās nav atdalāmas.
Atbilstoši arvien plašākam dokumentu digitalizācijas procesam, vēlams ieviest akreditācijas apliecību digitālās versijas, kuru cena loģiski būtu ietverama kopējā pakalpojuma cenā. Tāpat arī apliecības versija angļu valodā sen jau nav vairs nekāda ekstra, par kuru būt jāpieprasa atsevišķa maksa.
28.03.2022. 14:51
Alvis Vītols - AS "Balticovo"
Pilnībā nepiekrītu LATAK sniegto pakalpojumu cenas pieauguma pamatotībai. Pēdējo gadu laikā, viennozīmīgi, nav uzlabojies iestādes darbs, pēc novērtēšanas audita atzinums bija jāgaida vairāk kā 3 mēneši, kas pavisam noteikti nav korekti no LATAK puses. Nav ieviestas jaunas sistēmas vai kādi citi rīki, kuriem būtu bijušas nopietnas investīcijas.
Piekristu paaugstināt samaksu novērtētājiem, pie nosacījuma, ka caurspīdīgi tiek palielināta darba alga novērtētājiem, un šobrīd LATAK varētu skaidrot cik no šobrīd 50 EUR/h tieši tiek novirzīti vērtētāju algā.
Piekristu paaugstināt samaksu novērtētājiem, pie nosacījuma, ka caurspīdīgi tiek palielināta darba alga novērtētājiem, un šobrīd LATAK varētu skaidrot cik no šobrīd 50 EUR/h tieši tiek novirzīti vērtētāju algā.
28.03.2022. 14:52
RTU Polimēru materiālu pārbaužu laboratorija
Paldies par iespēju paust savu viedokli par izstrādāto MK noteikumu "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" projektu.
Mūsu viedoklis:
- izstrādātais projekts ir izteikti nedraudzīgs mazajām laboratorijām (3-4 darbinieki), jo paredzot vienādu, turklāt aptuveni 2 reizes lielāku, samaksu visām atbilstības novērtēšanas institūcijām neatkarīgi no laboratorijas finansējuma apgrozījuma, neļaus mazajām laboratorijām attīstīties ņemot vērā ievērojamo infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu (t.sk., īre, siltums, elektrība u.c.).
- izvēlētais brīdis pakalpojumu celšanai ir nepiemērots pašreizējās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ, kad potenciālajiem klientiem ir jāsaskaras ar ievērojami palielinātām infrastruktūras apsaimniekošanas izmaksām, elektrības un apkures cenu palielinājuma dēļ.
- akreditācijas izmaksu ievērojamais pieaugums novedīs pie nepieciešamības palielināt testēšanas pakalpojumu izmaksas, kas var būt nepieņemamas potenciālajiem klientiem samazinātās maksātspējas dēļ, kā rezultātā, protams, samazināsies pakalpojumu apjoms. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas ražotāju produkcijas kvalitāti un līdz ar to samazināt vietējo ražotāju konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Jau šobrīd mūsu, kā viena no mazo laboratoriju pārstāvja, akreditācijas procesa izmaksas ir ievērojamas un laboratorijas darboties spēju lielā mērā nosaka darbinieku entuziasms palīdzēt vietējās produkcijas kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī jaunuzņēmumiem, kuriem ne reti ir ļoti ierobežoti finanšu līdzekļi.
Līdz ar to lūdzam Jūs izvērtēt iespējas:
- diferencēt akreditācijas pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, ievērojot darbinieku skaitu laboratorijā, kā arī laboratorijas apgrozījumu, dodot iespēju izdzīvot arī mazajām laboratorijām,
- veikt atbilstības novērtēšanas institūciju akreditācijas uzraudzību retāk (piem., reizi 2 gados), ja netiek veiktas būtiskas izmaiņas akreditācijas sfērā.
Mūsu viedoklis:
- izstrādātais projekts ir izteikti nedraudzīgs mazajām laboratorijām (3-4 darbinieki), jo paredzot vienādu, turklāt aptuveni 2 reizes lielāku, samaksu visām atbilstības novērtēšanas institūcijām neatkarīgi no laboratorijas finansējuma apgrozījuma, neļaus mazajām laboratorijām attīstīties ņemot vērā ievērojamo infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu (t.sk., īre, siltums, elektrība u.c.).
- izvēlētais brīdis pakalpojumu celšanai ir nepiemērots pašreizējās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ, kad potenciālajiem klientiem ir jāsaskaras ar ievērojami palielinātām infrastruktūras apsaimniekošanas izmaksām, elektrības un apkures cenu palielinājuma dēļ.
- akreditācijas izmaksu ievērojamais pieaugums novedīs pie nepieciešamības palielināt testēšanas pakalpojumu izmaksas, kas var būt nepieņemamas potenciālajiem klientiem samazinātās maksātspējas dēļ, kā rezultātā, protams, samazināsies pakalpojumu apjoms. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas ražotāju produkcijas kvalitāti un līdz ar to samazināt vietējo ražotāju konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Jau šobrīd mūsu, kā viena no mazo laboratoriju pārstāvja, akreditācijas procesa izmaksas ir ievērojamas un laboratorijas darboties spēju lielā mērā nosaka darbinieku entuziasms palīdzēt vietējās produkcijas kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī jaunuzņēmumiem, kuriem ne reti ir ļoti ierobežoti finanšu līdzekļi.
Līdz ar to lūdzam Jūs izvērtēt iespējas:
- diferencēt akreditācijas pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, ievērojot darbinieku skaitu laboratorijā, kā arī laboratorijas apgrozījumu, dodot iespēju izdzīvot arī mazajām laboratorijām,
- veikt atbilstības novērtēšanas institūciju akreditācijas uzraudzību retāk (piem., reizi 2 gados), ja netiek veiktas būtiskas izmaiņas akreditācijas sfērā.
28.03.2022. 15:43
SIA "INLAB"
SIA “INLAB” ir izskatījusi Ministru kabineta noteikumu projektu ID Nr. 22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk - Projekts) un sniedz par to sekojošus iebildumus un priekšlikumus.
SIA “INLAB” ir atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17020:2012 un standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2017 prasībām akreditēts uzņēmums (akreditācijas numurs 516 testēšanā, 516 kalibrēšanā un 423 inspicēšanā). Veicot detalizētus aprēķinus (2022.gada 28.marta vēstule Nr.65/05-2022 LR Ekonomikas ministrijai) ir konstatēts, ka apstiprinot Projektu tā esošajā redakcijā, viena akreditācijas cikla izmaksas SIA “INLAB” pieaugs vairāk kā 2,2 reizes.
Ir izprotama valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk- Aģentūra) vēlme paaugstināt izmaksas, lai celtu tās darbinieku atalgojumu, paplašinātu ārējo ekspertu piesaistīšanas iespējas, kā arī realizētu attīstības pasākumus.
Vienlaikus, lai varētu atbalstīt cenu pieaugumu, ir jāgūst pārliecība, ka paredzamās papildus izmaksas, kas radīsies atbilstības novērtēšanas institūcijām (turpmāk - ANI), būs samērīgas ar ieguvumiem.
Projekta anotācijā norādīts, ka Aģentūras finanšu rezultāts ir pozitīvs, taču tas ir izdevies tikai pateicoties nelielajai maksai ko Aģentūra nodrošina ārējiem ekspertiem.
Ņemot vērā Projekta anotācijā sniegto skaidrojumu, ka ārējiem ekspertiem tiek maksāti vien 20% no Aģentūras klientu maksātā par ārējo ekspertu darbu (tātad ~10 EUR stundā), šajā pozīcijā cenu kāpums (no 50 EUR uz 70 EUR par stundu), iespējams, ir atbalstāms, pieņemot, ka tas radīs Aģentūrai plašākas ekspertu piesaistīšanas iespējas un tādejādi arī iespējas nodrošināt kvalitatīvāku ANI novērtēšanas procesu.
Tajā pašā laikā nav viennozīmīgi izprotams, kādi konkrēti būs ANI ieguvumi no cenu pieauguma citās pozīcijās.
Projekta anotācijā sniegts skaidrojums, ka Aģentūra nevar atļauties īstenot finansiāli ietilpīgus personāla un Aģentūras darbības attīstības pasākumus, taču ANI nav informētas, kādus konkrēti finansiāli ietilpīgus attīstības pasākumus ir paredzēts realizēt. SIA “INLAB” ieskatā, lai varētu atbalstīt šādu cenu kāpumu (2,2 reizes), ANI ir jāgūst pārliecība, ka to maksātie līdzekļi tiks novirzīti patiesi nozīmīgiem attīstības pasākumiem. Piemēram, uz doto brīdi līdzekļi jau ir tikuši ieguldīti Akreditācijas informācijas sistēmā (AIS), kas nav devusi cerētos rezultātus.
SIA “INLAB” ieskatā pirms līdzīgu pasākumu realizēšanas un darbinieku algu celšanas, Aģentūrai būtu jāpievērš sava vērība standarta ISO/IEC 17011:2017 prasību izpildei.
Proti, piemēram, medicīnas ierīču pārbaužu jomā, kurā cita starpā darbojas SIA “INLAB”, Aģentūra, neievērojot standarta ISO/IEC 17011:2017 prasības par nediskriminējošu pieeju, atsevišķām ANI ir izvirzījusi atšķirīgus nosacījumus akreditācijas iegūšanai (sīkāks skaidrojums sniegts Aģentūrai iesniegtajā 2022. gada 13. janvāra sūdzībā Nr.07/05-2022), tādejādi radot konkurences kropļošanos attiecīgajā nozarē.
SIA “INLAB” diemžēl neredz iespēju un pamatu atbalstīt Projektā paredzēto cenu kāpumu pirms Aģentūra nenovērš neatbilstības standarta ISO/IEC 17011:2017 prasībām.
SIA “INLAB” ir atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17020:2012 un standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2017 prasībām akreditēts uzņēmums (akreditācijas numurs 516 testēšanā, 516 kalibrēšanā un 423 inspicēšanā). Veicot detalizētus aprēķinus (2022.gada 28.marta vēstule Nr.65/05-2022 LR Ekonomikas ministrijai) ir konstatēts, ka apstiprinot Projektu tā esošajā redakcijā, viena akreditācijas cikla izmaksas SIA “INLAB” pieaugs vairāk kā 2,2 reizes.
Ir izprotama valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk- Aģentūra) vēlme paaugstināt izmaksas, lai celtu tās darbinieku atalgojumu, paplašinātu ārējo ekspertu piesaistīšanas iespējas, kā arī realizētu attīstības pasākumus.
Vienlaikus, lai varētu atbalstīt cenu pieaugumu, ir jāgūst pārliecība, ka paredzamās papildus izmaksas, kas radīsies atbilstības novērtēšanas institūcijām (turpmāk - ANI), būs samērīgas ar ieguvumiem.
Projekta anotācijā norādīts, ka Aģentūras finanšu rezultāts ir pozitīvs, taču tas ir izdevies tikai pateicoties nelielajai maksai ko Aģentūra nodrošina ārējiem ekspertiem.
Ņemot vērā Projekta anotācijā sniegto skaidrojumu, ka ārējiem ekspertiem tiek maksāti vien 20% no Aģentūras klientu maksātā par ārējo ekspertu darbu (tātad ~10 EUR stundā), šajā pozīcijā cenu kāpums (no 50 EUR uz 70 EUR par stundu), iespējams, ir atbalstāms, pieņemot, ka tas radīs Aģentūrai plašākas ekspertu piesaistīšanas iespējas un tādejādi arī iespējas nodrošināt kvalitatīvāku ANI novērtēšanas procesu.
Tajā pašā laikā nav viennozīmīgi izprotams, kādi konkrēti būs ANI ieguvumi no cenu pieauguma citās pozīcijās.
Projekta anotācijā sniegts skaidrojums, ka Aģentūra nevar atļauties īstenot finansiāli ietilpīgus personāla un Aģentūras darbības attīstības pasākumus, taču ANI nav informētas, kādus konkrēti finansiāli ietilpīgus attīstības pasākumus ir paredzēts realizēt. SIA “INLAB” ieskatā, lai varētu atbalstīt šādu cenu kāpumu (2,2 reizes), ANI ir jāgūst pārliecība, ka to maksātie līdzekļi tiks novirzīti patiesi nozīmīgiem attīstības pasākumiem. Piemēram, uz doto brīdi līdzekļi jau ir tikuši ieguldīti Akreditācijas informācijas sistēmā (AIS), kas nav devusi cerētos rezultātus.
SIA “INLAB” ieskatā pirms līdzīgu pasākumu realizēšanas un darbinieku algu celšanas, Aģentūrai būtu jāpievērš sava vērība standarta ISO/IEC 17011:2017 prasību izpildei.
Proti, piemēram, medicīnas ierīču pārbaužu jomā, kurā cita starpā darbojas SIA “INLAB”, Aģentūra, neievērojot standarta ISO/IEC 17011:2017 prasības par nediskriminējošu pieeju, atsevišķām ANI ir izvirzījusi atšķirīgus nosacījumus akreditācijas iegūšanai (sīkāks skaidrojums sniegts Aģentūrai iesniegtajā 2022. gada 13. janvāra sūdzībā Nr.07/05-2022), tādejādi radot konkurences kropļošanos attiecīgajā nozarē.
SIA “INLAB” diemžēl neredz iespēju un pamatu atbalstīt Projektā paredzēto cenu kāpumu pirms Aģentūra nenovērš neatbilstības standarta ISO/IEC 17011:2017 prasībām.
28.03.2022. 16:12
Aigars Pētersons - Rīgas Stradiņa universitātes rektors
Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu Nr. 22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz šādu viedokli:
1. Kopumā RSU saprot Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” cenrāža aktualizācijas nepieciešamību un atbalsta pakalpojumu cenu veidošanas vienkāršošanu ar mērķi palielināt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr nav skaidrs cenu veidošanās princips, jo Noteikumu projektā ietvertais un piedāvātais cenu sadārdzinājums nav samērīgs, ņemot vērā esošajā ģeopolitiskajā situācijā pasaulē un Latvijā, kas ietekmē gan RSU pakalpojumu apjomu, gan ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas, līdz ar to arī konkurētspēju, kā rezultātā arī to pieprasījumu pēc mērījumiem un analīzēm. RSU uzsver, ka jāņem vērā arī COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas, jo, piemēram, RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pakalpojumu apmērs samazinājās gandrīz divas reizes valstī noteikto pandēmijas ierobežojumu dēļ.
2. RSU ir divas laboratorijas, kas ir akreditētas atbilstoši testēšanas un medicīnas laboratoriju standartiem, un šo laboratoriju akreditācijas uzturēšanas izmaksas vidēji gadā līdz šim sastādīja 4500,00 EUR, savukārt prognozētais izmaksu pieaugums atbilstoši Noteikumu projektam būtu vismaz divas reizes.
RSU aicina uz plašāku diskusiju par izmaksu palielinājuma pamatotību un to samērošanu ar tirgus un ekonomisko situāciju, un RSU speciālisti ir gatavi piedalīties šādā diskusijā, lai rastu optimālo kompromisa risinājumu.
1. Kopumā RSU saprot Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” cenrāža aktualizācijas nepieciešamību un atbalsta pakalpojumu cenu veidošanas vienkāršošanu ar mērķi palielināt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr nav skaidrs cenu veidošanās princips, jo Noteikumu projektā ietvertais un piedāvātais cenu sadārdzinājums nav samērīgs, ņemot vērā esošajā ģeopolitiskajā situācijā pasaulē un Latvijā, kas ietekmē gan RSU pakalpojumu apjomu, gan ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas, līdz ar to arī konkurētspēju, kā rezultātā arī to pieprasījumu pēc mērījumiem un analīzēm. RSU uzsver, ka jāņem vērā arī COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas, jo, piemēram, RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pakalpojumu apmērs samazinājās gandrīz divas reizes valstī noteikto pandēmijas ierobežojumu dēļ.
2. RSU ir divas laboratorijas, kas ir akreditētas atbilstoši testēšanas un medicīnas laboratoriju standartiem, un šo laboratoriju akreditācijas uzturēšanas izmaksas vidēji gadā līdz šim sastādīja 4500,00 EUR, savukārt prognozētais izmaksu pieaugums atbilstoši Noteikumu projektam būtu vismaz divas reizes.
RSU aicina uz plašāku diskusiju par izmaksu palielinājuma pamatotību un to samērošanu ar tirgus un ekonomisko situāciju, un RSU speciālisti ir gatavi piedalīties šādā diskusijā, lai rastu optimālo kompromisa risinājumu.
28.03.2022. 16:19
Ģirts Ansons - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (turpmāk - RPNC) Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas Ķīmiski-toksikoloģiskā laboratorija – M-581 (turpmāk – laboratorija) iepazinās ar Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk – Birojs) sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projekta dokumentiem (turpmāk – Projekts) un sniedz šādus iebildumus Projekta tālākai virzībai:
- Projekta 3. punkts nav pabeigts, jo pēc kola neseko apakšpunkti (maksājumu uzskaitījums, kas norādīts 4. punkta apakšpunktos);
- Projekts neizpilda Publisko aģentūru likuma (turpmāk – likums) 5. panta pirmajā daļā ietverto deleģējumu – noteikt maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus (piemēram: valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus);
- jau šobrīd Covid-19 vīrusa infekcijas ietekme, kā arī energoresursu cenu kāpums kopumā būtiski ietekmē RPNC laboratorijas darbību, bet Biroja cenu pieaugums rada augstu risku laboratorijas īstenotā valsts pārvaldes pakalpojuma izpildei līdzšinējā apjomā/termiņā;
- akreditācijas izmaksu palielinājums būtiski ietekmēs gan Veselības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas budžetus, jo RPNC laboratorijas pakalpojumu saņēmēju īpatsvaru veido Valsts un pašvaldību policijas iestādes un ārstniecības iestādes, kuras būs spiestas segt Biroja radīto izmaksu pieaugumu. Tāpēc Projektā būtu jānosaka atbrīvojums no maksas pilnībā (vai atvieglojums) valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus.
- Projekta 3. punkts nav pabeigts, jo pēc kola neseko apakšpunkti (maksājumu uzskaitījums, kas norādīts 4. punkta apakšpunktos);
- Projekts neizpilda Publisko aģentūru likuma (turpmāk – likums) 5. panta pirmajā daļā ietverto deleģējumu – noteikt maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus (piemēram: valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus);
- jau šobrīd Covid-19 vīrusa infekcijas ietekme, kā arī energoresursu cenu kāpums kopumā būtiski ietekmē RPNC laboratorijas darbību, bet Biroja cenu pieaugums rada augstu risku laboratorijas īstenotā valsts pārvaldes pakalpojuma izpildei līdzšinējā apjomā/termiņā;
- akreditācijas izmaksu palielinājums būtiski ietekmēs gan Veselības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas budžetus, jo RPNC laboratorijas pakalpojumu saņēmēju īpatsvaru veido Valsts un pašvaldību policijas iestādes un ārstniecības iestādes, kuras būs spiestas segt Biroja radīto izmaksu pieaugumu. Tāpēc Projektā būtu jānosaka atbrīvojums no maksas pilnībā (vai atvieglojums) valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus.
28.03.2022. 16:28
Mikus Zelmenis - Latvijas Kvalitātes biedrība
Izskatot publiskai apspriešanai nodoto “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654), ir radušies vairāki komentāri, jautājumi un ierosinājumi:
1) Pozitīvi, ka jaunais cenrādis ir vienkāršots un vieglāk uztverams. Tas ir vieglāk salīdzināms arī ar ārvalstu akreditācijas biroju cenrāžiem.
2) Latvijas Kvalitātes biedrībai bez konkrēta piemēra salīdzinot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja paredzamo cenrādi ar publiski pieejamiem Igaunijas kolēģu: http://www.eak.ee/dokumendid/pdf/EAK%20hinnakiri%20alates%2001.01.2022.pdf, ar Apvienotās Karalistes: https://www.ukas.com/accreditation/about/accreditation-costs/#scenario-1-a-small-testing-laboratory, ar Somijas: https://www.finas.fi/Tiedostot%201/Julkaisut/finas_hinnasto_englanti.pdf, ar Polijas: https://www.pca.gov.pl/publikacje/dokumenty/pca/dokumenty-ogolne/, kā arī salīdzinot ar Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja klientu (sertifikācijas iestāžu) cenām var secināt, ka atjaunotajam cenrādim būtu jābūt konkurētspējīgam un tas kopumā atbilst tirgus situācijai. Pēc publiski pieejamās informācijas Igaunijā šobrīd cenas tiek paaugstinātas pakāpeniski katru gadu. Iespējams, ka ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju arī varētu pārdomāt par Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenu pārskatīšanu vairākos posmos.
3) Cenrādis ir salīdzināms arī ar izmaksām augstākās izglītības iestāžu akreditācijai Latvijas Republikā: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/AIC_CENRĀDIS_2021.pdf ar aprēķina atšifrējumu pa pozīcijām: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/cenas_skaidrojums_2021.pdf. Tiesa, viņu cenrādī vērtētāju un ekspertu stundas likme ir ~50 EUR, tomēr šajā gadījumā pie patērējamām stundām tiek iekļauta gan gatavošanās vizītei, gan ziņojuma sagatavošana, attiecīgi klients maksā ne tikai par darba stundām institūcijas novērtēšanas vietā, bet arī ekspertu un vērtētāju pārējo patērēto laiku gan iepazīstoties ar materiāliem pirms vizītes, gan gatavojot atskaites, kamēr Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenrādī iekļautas tikai klientam “redzamās” ekspertu un vērtētāju darba stundas. Līdzīgs aprēķinu atšifrējums par to kā šīs nākotnē plānojamās izmaksas ir veidojušās, kādas formulas izmantotas no Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja puses palīdzētu labāk izvērtēt jauno maksas pakalpojumu cenrādi.
4) Šī būtiskā cenrāža struktūras maiņa vienlaicīgi rada līdz šim jau citu iesniegtos iebildumos / priekšlikumos redzamo neizpratni par to, cik konkrētai institūcijai lielas būs akreditācijas izmaksas nākamajam periodam. Iespējams, ka vajadzīgs papildu skaidrojums, jo citādi tiešām mehāniski pārceļot iepriekšējās akreditācijas plānu, struktūru un izmaksas uz jauno piedāvājumu, izmaksu palielinājums šķiet būtisks. Iespējams, ka noderētu līdzīga pieeja kā Apvienotās Karalistes akreditācijas birojam, kurš ir publicējis aptuvenos dažādu institūciju iespējamo izmaksu scenārijus, lai atvieglotu izmaksu prognozēšanu iespējamajiem klientiem. Jaunajā cenrādī nav vairs dalījuma pēc akreditējamās institūcijas lieluma un / vai iespējamiem notiekošajiem vienādiem procesiem, ko, protams, nebūtu lietderīgi izvērtēt vairākkārt, bet pietrūkst informācijas kā šis praksē parādīsies jau pēc jaunā cenrāža. Bez papildu informācijas ir grūti izvērtēt, vai 3 cilvēku institūcijas akreditācija notiks tikpat ilgi kā 100 cilvēku un, ja šādu institūciju akreditācijā būs būtiskas atšķirības patērētajā laikā, tad pēc kādiem principiem notiks laika plānošana.
5) Nav skaidrs, kāpēc sfēras paplašināšana paralēli uzraudzībai ir dārgāka par sākotnēju akreditāciju.
6) Varētu būt noderīgs kāds Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja skaidrojums vai un kā jaunais cenrādis sasaucas ar pēdējā laikā pārskatītiem un atjaunotiem Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja iekšējiem dokumentiem, kārtībām, kas saistīti ar akreditācijas procesu nodrošināšanu.
7) Ir saprotams, kāpēc jaunajā cenrādī vairs neparādās ceļa izmaksas — tās Latvijas robežās no degvielas un amortizācijas izmaksu viedokļa proporcionāli būs daudz zemākas par vērtētāju un ekspertu ceļā pavadītajām darba stundām, kas arī atbilstoši Darba likumam ir viņu darba laiks un ir jāatalgo. Šis ir viens no konkrētiem labiem piemēriem par aprēķinu vienkāršošanu no tiem izņemot proporcionāli nebūtiskas pozīcijas.
Kopsavilkums:
1) Jaunais Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijas ir daudz saprotamākas un salīdzināmākas arī ar citu līdzīgu institūciju cenrāžiem, protams, paturot iespēju tās vēl pilnveidot ar kādu labu ideju no citu piemēriem.
2) Izmaksu pieaugums ir salīdzinoši liels, tomēr kopumā (neskatot konkrētus piemērus) šķiet samērojams ar citu akreditācijas biroju piedāvājumu un tam nevajadzētu ietekmēt Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja piedāvāto cenu konkurētspēju reģionā ilgtermiņā. Tomēr pastāv riski īstermiņā, jo šī brīža Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja pakalpojumu izmantotāji var nebūt gatavojušies šādam cenu pieaugumam, kas kopā ar šī brīža ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē var samazināt izsniegto akreditāciju skaitu Latvijā, kas savukārt var ietekmēt atsevišķu nozaru valstī darbu. Iespējams, ka pārejas periods var būt lietderīgs, lai visas puses varētu sagatavoties.
3) Būtu labi klientus laicīgi informēt par prognozējamajām izmaksām jau ar konkrētu piemēru palīdzību kā atšķiras vecā un jaunā maksas pakalpojumu cenrāža piemērošana.
1) Pozitīvi, ka jaunais cenrādis ir vienkāršots un vieglāk uztverams. Tas ir vieglāk salīdzināms arī ar ārvalstu akreditācijas biroju cenrāžiem.
2) Latvijas Kvalitātes biedrībai bez konkrēta piemēra salīdzinot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja paredzamo cenrādi ar publiski pieejamiem Igaunijas kolēģu: http://www.eak.ee/dokumendid/pdf/EAK%20hinnakiri%20alates%2001.01.2022.pdf, ar Apvienotās Karalistes: https://www.ukas.com/accreditation/about/accreditation-costs/#scenario-1-a-small-testing-laboratory, ar Somijas: https://www.finas.fi/Tiedostot%201/Julkaisut/finas_hinnasto_englanti.pdf, ar Polijas: https://www.pca.gov.pl/publikacje/dokumenty/pca/dokumenty-ogolne/, kā arī salīdzinot ar Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja klientu (sertifikācijas iestāžu) cenām var secināt, ka atjaunotajam cenrādim būtu jābūt konkurētspējīgam un tas kopumā atbilst tirgus situācijai. Pēc publiski pieejamās informācijas Igaunijā šobrīd cenas tiek paaugstinātas pakāpeniski katru gadu. Iespējams, ka ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju arī varētu pārdomāt par Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenu pārskatīšanu vairākos posmos.
3) Cenrādis ir salīdzināms arī ar izmaksām augstākās izglītības iestāžu akreditācijai Latvijas Republikā: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/AIC_CENRĀDIS_2021.pdf ar aprēķina atšifrējumu pa pozīcijām: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/cenas_skaidrojums_2021.pdf. Tiesa, viņu cenrādī vērtētāju un ekspertu stundas likme ir ~50 EUR, tomēr šajā gadījumā pie patērējamām stundām tiek iekļauta gan gatavošanās vizītei, gan ziņojuma sagatavošana, attiecīgi klients maksā ne tikai par darba stundām institūcijas novērtēšanas vietā, bet arī ekspertu un vērtētāju pārējo patērēto laiku gan iepazīstoties ar materiāliem pirms vizītes, gan gatavojot atskaites, kamēr Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenrādī iekļautas tikai klientam “redzamās” ekspertu un vērtētāju darba stundas. Līdzīgs aprēķinu atšifrējums par to kā šīs nākotnē plānojamās izmaksas ir veidojušās, kādas formulas izmantotas no Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja puses palīdzētu labāk izvērtēt jauno maksas pakalpojumu cenrādi.
4) Šī būtiskā cenrāža struktūras maiņa vienlaicīgi rada līdz šim jau citu iesniegtos iebildumos / priekšlikumos redzamo neizpratni par to, cik konkrētai institūcijai lielas būs akreditācijas izmaksas nākamajam periodam. Iespējams, ka vajadzīgs papildu skaidrojums, jo citādi tiešām mehāniski pārceļot iepriekšējās akreditācijas plānu, struktūru un izmaksas uz jauno piedāvājumu, izmaksu palielinājums šķiet būtisks. Iespējams, ka noderētu līdzīga pieeja kā Apvienotās Karalistes akreditācijas birojam, kurš ir publicējis aptuvenos dažādu institūciju iespējamo izmaksu scenārijus, lai atvieglotu izmaksu prognozēšanu iespējamajiem klientiem. Jaunajā cenrādī nav vairs dalījuma pēc akreditējamās institūcijas lieluma un / vai iespējamiem notiekošajiem vienādiem procesiem, ko, protams, nebūtu lietderīgi izvērtēt vairākkārt, bet pietrūkst informācijas kā šis praksē parādīsies jau pēc jaunā cenrāža. Bez papildu informācijas ir grūti izvērtēt, vai 3 cilvēku institūcijas akreditācija notiks tikpat ilgi kā 100 cilvēku un, ja šādu institūciju akreditācijā būs būtiskas atšķirības patērētajā laikā, tad pēc kādiem principiem notiks laika plānošana.
5) Nav skaidrs, kāpēc sfēras paplašināšana paralēli uzraudzībai ir dārgāka par sākotnēju akreditāciju.
6) Varētu būt noderīgs kāds Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja skaidrojums vai un kā jaunais cenrādis sasaucas ar pēdējā laikā pārskatītiem un atjaunotiem Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja iekšējiem dokumentiem, kārtībām, kas saistīti ar akreditācijas procesu nodrošināšanu.
7) Ir saprotams, kāpēc jaunajā cenrādī vairs neparādās ceļa izmaksas — tās Latvijas robežās no degvielas un amortizācijas izmaksu viedokļa proporcionāli būs daudz zemākas par vērtētāju un ekspertu ceļā pavadītajām darba stundām, kas arī atbilstoši Darba likumam ir viņu darba laiks un ir jāatalgo. Šis ir viens no konkrētiem labiem piemēriem par aprēķinu vienkāršošanu no tiem izņemot proporcionāli nebūtiskas pozīcijas.
Kopsavilkums:
1) Jaunais Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijas ir daudz saprotamākas un salīdzināmākas arī ar citu līdzīgu institūciju cenrāžiem, protams, paturot iespēju tās vēl pilnveidot ar kādu labu ideju no citu piemēriem.
2) Izmaksu pieaugums ir salīdzinoši liels, tomēr kopumā (neskatot konkrētus piemērus) šķiet samērojams ar citu akreditācijas biroju piedāvājumu un tam nevajadzētu ietekmēt Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja piedāvāto cenu konkurētspēju reģionā ilgtermiņā. Tomēr pastāv riski īstermiņā, jo šī brīža Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja pakalpojumu izmantotāji var nebūt gatavojušies šādam cenu pieaugumam, kas kopā ar šī brīža ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē var samazināt izsniegto akreditāciju skaitu Latvijā, kas savukārt var ietekmēt atsevišķu nozaru valstī darbu. Iespējams, ka pārejas periods var būt lietderīgs, lai visas puses varētu sagatavoties.
3) Būtu labi klientus laicīgi informēt par prognozējamajām izmaksām jau ar konkrētu piemēru palīdzību kā atšķiras vecā un jaunā maksas pakalpojumu cenrāža piemērošana.
28.03.2022. 19:24
Ainārs Saulītis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas centrs"
Paldies par iespēju piedalīties publiskajā apspriesanā!
Sabiedrības līdzdalības ietvaros SIA Sertifikācijas centrs ir izvērtējis publiskajā apspriešanā virzīto MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Projekts). Izprotam un atbalstam LATAK darbinieku algu līmeņa izmaiņas. Esam iepazinušies ar kolēģu paustiem iebildumiem un pilnībā tiem pievienojamies. Uzskatām, ka nav nepieciešams atkārtoti analizēt jau iepriekš pausto, bet tikai papildus vēršam uzmanibu uz mūsuprāt būtisko - šībrīza ģeopolitisko apstākļu ietekmi, vēl nepārverētām COVID sekām, salīdzinājumu ar citu valstu akreditācijas institūciju cenrāžiem, atlaidēm valsts deliģēto pakalpojumu sniedzējiem.
Papildus, tam ko nepamanijām citos komentāros, vēlamies minēt sekojušus apstākļus, kurus būtu nepieciešams analizēt:
- Pieaicināto ekspertu, samaksa 70 EUR apmērā, mūsuprāt, ir neatbilstoša ekspertu darba samaksai valstī. Arī mēs kā pārvaldības sistēmu, produktu un personāla sertifikācijas institūcija nereti savā darbā piesaistam ārējos ekspertus, tāpēc labi orientējamies šajā jomā. Gribam uzsvērt, ka mūsu eksprertu vidū ir arī Universitāšu profesori, ārvalstu eksperti un citi. Uzskatām, ka iespejams atrast arī kompetentus ekspertus ar zemāku stundu samaksu, ko jau pierāda šībrža samaksa, kas tiek mineta 20% apmērā no šobrīd noteiktās likmes. Domāju šeit LATAK un sertifikācijas institūcijas ir vienādās pozicijas meklējot ekspertus, iespējams jāiegulda papildus darbs šadu ekspertu piemeklēšanā, bet tas viennozīmīi nesīs ievērojamu pienesumu tautaimniecībai kopumā, nesekojot sertifikācijas cenu pieaugumam.
- Gribētu kopumā redzēt vienotu politiku valstī atbilstoši uz maksas pakalpojumiem. Šeit, kā piemēru, varam minēt izlītības iestāžu akreditāciju, kas ir līdzīgs process ar arējo ekspertu piesaistīšanu. Šeit mācību programmas akreditācijas izmaksas ir vairākas reizes zemākas, salīdzinājumā jau ar šobrīd spēkā esošo cenrādi. Nav nemaz jāskatās uz citām valstīm, ja jau mūsu valsts ietvaros citas valsts institūcijas akreditācijas cenradis tik ievērojami atšķiras.
- Jebkurā gadijumā būtiski ir izmaksas palielināt pakāpeniski, jo mums kā sertifikācijas institucijām, bieži vien nav iespējams izmainīt pakalpojumu cenas visos jau arāk noslētajos līgumos jau uz nākamo gadu. Gadījumā, ja cenu kāpums tiktu plānots neliels, tad to mēs akumulētu no savām iekšējām rezervēm, bet pie tik ievērojama cenu kāpuma, viennozīmīgi jāmaina cenas arī mūsu klientiem.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros SIA Sertifikācijas centrs ir izvērtējis publiskajā apspriešanā virzīto MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Projekts). Izprotam un atbalstam LATAK darbinieku algu līmeņa izmaiņas. Esam iepazinušies ar kolēģu paustiem iebildumiem un pilnībā tiem pievienojamies. Uzskatām, ka nav nepieciešams atkārtoti analizēt jau iepriekš pausto, bet tikai papildus vēršam uzmanibu uz mūsuprāt būtisko - šībrīza ģeopolitisko apstākļu ietekmi, vēl nepārverētām COVID sekām, salīdzinājumu ar citu valstu akreditācijas institūciju cenrāžiem, atlaidēm valsts deliģēto pakalpojumu sniedzējiem.
Papildus, tam ko nepamanijām citos komentāros, vēlamies minēt sekojušus apstākļus, kurus būtu nepieciešams analizēt:
- Pieaicināto ekspertu, samaksa 70 EUR apmērā, mūsuprāt, ir neatbilstoša ekspertu darba samaksai valstī. Arī mēs kā pārvaldības sistēmu, produktu un personāla sertifikācijas institūcija nereti savā darbā piesaistam ārējos ekspertus, tāpēc labi orientējamies šajā jomā. Gribam uzsvērt, ka mūsu eksprertu vidū ir arī Universitāšu profesori, ārvalstu eksperti un citi. Uzskatām, ka iespejams atrast arī kompetentus ekspertus ar zemāku stundu samaksu, ko jau pierāda šībrža samaksa, kas tiek mineta 20% apmērā no šobrīd noteiktās likmes. Domāju šeit LATAK un sertifikācijas institūcijas ir vienādās pozicijas meklējot ekspertus, iespējams jāiegulda papildus darbs šadu ekspertu piemeklēšanā, bet tas viennozīmīi nesīs ievērojamu pienesumu tautaimniecībai kopumā, nesekojot sertifikācijas cenu pieaugumam.
- Gribētu kopumā redzēt vienotu politiku valstī atbilstoši uz maksas pakalpojumiem. Šeit, kā piemēru, varam minēt izlītības iestāžu akreditāciju, kas ir līdzīgs process ar arējo ekspertu piesaistīšanu. Šeit mācību programmas akreditācijas izmaksas ir vairākas reizes zemākas, salīdzinājumā jau ar šobrīd spēkā esošo cenrādi. Nav nemaz jāskatās uz citām valstīm, ja jau mūsu valsts ietvaros citas valsts institūcijas akreditācijas cenradis tik ievērojami atšķiras.
- Jebkurā gadijumā būtiski ir izmaksas palielināt pakāpeniski, jo mums kā sertifikācijas institucijām, bieži vien nav iespējams izmainīt pakalpojumu cenas visos jau arāk noslētajos līgumos jau uz nākamo gadu. Gadījumā, ja cenu kāpums tiktu plānots neliels, tad to mēs akumulētu no savām iekšējām rezervēm, bet pie tik ievērojama cenu kāpuma, viennozīmīgi jāmaina cenas arī mūsu klientiem.
28.03.2022. 23:28