Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk - Aģentūras) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabineta 2018. gada 27.februāra noteikumi Nr. 114 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" (turpmāk - Cenrādis).
Cenrādis ir detalizēts ar uzsvaru uz precīzas maksas noteikšanu katrai procedūrai, sadalot klientus trīs kategorijās (A, B un C). Tajā ir noteiktas 26 dažādas fiksētās maksas par procedūrām un viena maksa par vērtētāju un ekspertu patērēto laiku, kas ievērojami apgrūtina iespēju Aģentūras klientiem aprēķināt Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas.
Cenrādis tika veidots, ņemot vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs” maksas pakalpojumu cenrādi un tajā noteiktos principus, līdz ar to Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013.gada.
Šobrīd cenrādī noteiktā maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem neatbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī neveicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu, pozitīvs finanšu rezultāts ir sasniegts vien pateicoties tam, ka ārējiem ekspertiem Aģentūra ir maksājusi aptuveni 20 procentus no Aģentūras klientu samaksātās summas par ārējo ekspertu darbu. Šāda pieeja ievērojami apgrūtina Aģentūras spēju piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu novērtēšanas komandai kopumā, vienlaikus nodrošinot Aģentūras finansiālu neatkarību, ilgtspēju un attīstību. Tāpat arī, lai noteiktu Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas, nav pamatoti Aģentūras klientus dalīt dažādās kategorijās atkarībā no to lieluma, jo šāda dalīšana neatbilst Aģentūras sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām.
Cenrādis ir detalizēts ar uzsvaru uz precīzas maksas noteikšanu katrai procedūrai, sadalot klientus trīs kategorijās (A, B un C). Tajā ir noteiktas 26 dažādas fiksētās maksas par procedūrām un viena maksa par vērtētāju un ekspertu patērēto laiku, kas ievērojami apgrūtina iespēju Aģentūras klientiem aprēķināt Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas.
Cenrādis tika veidots, ņemot vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs” maksas pakalpojumu cenrādi un tajā noteiktos principus, līdz ar to Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013.gada.
Šobrīd cenrādī noteiktā maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem neatbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī neveicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu, pozitīvs finanšu rezultāts ir sasniegts vien pateicoties tam, ka ārējiem ekspertiem Aģentūra ir maksājusi aptuveni 20 procentus no Aģentūras klientu samaksātās summas par ārējo ekspertu darbu. Šāda pieeja ievērojami apgrūtina Aģentūras spēju piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu novērtēšanas komandai kopumā, vienlaikus nodrošinot Aģentūras finansiālu neatkarību, ilgtspēju un attīstību. Tāpat arī, lai noteiktu Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas, nav pamatoti Aģentūras klientus dalīt dažādās kategorijās atkarībā no to lieluma, jo šāda dalīšana neatbilst Aģentūras sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām.
Mērķa apraksts
Ar jauno noteikumu projektu paredzēts vienkāršot un pilnveidot līdzšinējo Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, padarot to vieglāk administrējamu un Aģentūras klientiem vieglāk saprotamu.
Vienlaikus, tiek palielināta maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka cenu politika atbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī veicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu.
Vienlaikus, tiek palielināta maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka cenu politika atbilst Aģentūras izmaksu apjomam un struktūrai, kā arī veicina pilnvērtīgu Aģentūras infrastruktūras un darbības attīstības mērķu sasniegšanu.
Politikas jomas
Iekšējā tirgus politika; Industrijas un pakalpojumu politika
Teritorija
-
Norises laiks
14.03.2022. - 28.03.2022.
Informācija
Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmēs visas Aģentūrā akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Normunds Freibergs (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
11.03.2022. 10:51
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Alvis Vītols - AS "Balticovo"
Pilnībā nepiekrītu LATAK sniegto pakalpojumu cenas pieauguma pamatotībai. Pēdējo gadu laikā, viennozīmīgi, nav uzlabojies iestādes darbs, pēc novērtēšanas audita atzinums bija jāgaida vairāk kā 3 mēneši, kas pavisam noteikti nav korekti no LATAK puses. Nav ieviestas jaunas sistēmas vai kādi citi rīki, kuriem būtu bijušas nopietnas investīcijas.
Piekristu paaugstināt samaksu novērtētājiem, pie nosacījuma, ka caurspīdīgi tiek palielināta darba alga novērtētājiem, un šobrīd LATAK varētu skaidrot cik no šobrīd 50 EUR/h tieši tiek novirzīti vērtētāju algā.
Piekristu paaugstināt samaksu novērtētājiem, pie nosacījuma, ka caurspīdīgi tiek palielināta darba alga novērtētājiem, un šobrīd LATAK varētu skaidrot cik no šobrīd 50 EUR/h tieši tiek novirzīti vērtētāju algā.
28.03.2022. 14:52
RTU Polimēru materiālu pārbaužu laboratorija
Paldies par iespēju paust savu viedokli par izstrādāto MK noteikumu "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis" projektu.
Mūsu viedoklis:
- izstrādātais projekts ir izteikti nedraudzīgs mazajām laboratorijām (3-4 darbinieki), jo paredzot vienādu, turklāt aptuveni 2 reizes lielāku, samaksu visām atbilstības novērtēšanas institūcijām neatkarīgi no laboratorijas finansējuma apgrozījuma, neļaus mazajām laboratorijām attīstīties ņemot vērā ievērojamo infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu (t.sk., īre, siltums, elektrība u.c.).
- izvēlētais brīdis pakalpojumu celšanai ir nepiemērots pašreizējās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ, kad potenciālajiem klientiem ir jāsaskaras ar ievērojami palielinātām infrastruktūras apsaimniekošanas izmaksām, elektrības un apkures cenu palielinājuma dēļ.
- akreditācijas izmaksu ievērojamais pieaugums novedīs pie nepieciešamības palielināt testēšanas pakalpojumu izmaksas, kas var būt nepieņemamas potenciālajiem klientiem samazinātās maksātspējas dēļ, kā rezultātā, protams, samazināsies pakalpojumu apjoms. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas ražotāju produkcijas kvalitāti un līdz ar to samazināt vietējo ražotāju konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Jau šobrīd mūsu, kā viena no mazo laboratoriju pārstāvja, akreditācijas procesa izmaksas ir ievērojamas un laboratorijas darboties spēju lielā mērā nosaka darbinieku entuziasms palīdzēt vietējās produkcijas kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī jaunuzņēmumiem, kuriem ne reti ir ļoti ierobežoti finanšu līdzekļi.
Līdz ar to lūdzam Jūs izvērtēt iespējas:
- diferencēt akreditācijas pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, ievērojot darbinieku skaitu laboratorijā, kā arī laboratorijas apgrozījumu, dodot iespēju izdzīvot arī mazajām laboratorijām,
- veikt atbilstības novērtēšanas institūciju akreditācijas uzraudzību retāk (piem., reizi 2 gados), ja netiek veiktas būtiskas izmaiņas akreditācijas sfērā.
Mūsu viedoklis:
- izstrādātais projekts ir izteikti nedraudzīgs mazajām laboratorijām (3-4 darbinieki), jo paredzot vienādu, turklāt aptuveni 2 reizes lielāku, samaksu visām atbilstības novērtēšanas institūcijām neatkarīgi no laboratorijas finansējuma apgrozījuma, neļaus mazajām laboratorijām attīstīties ņemot vērā ievērojamo infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu (t.sk., īre, siltums, elektrība u.c.).
- izvēlētais brīdis pakalpojumu celšanai ir nepiemērots pašreizējās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ, kad potenciālajiem klientiem ir jāsaskaras ar ievērojami palielinātām infrastruktūras apsaimniekošanas izmaksām, elektrības un apkures cenu palielinājuma dēļ.
- akreditācijas izmaksu ievērojamais pieaugums novedīs pie nepieciešamības palielināt testēšanas pakalpojumu izmaksas, kas var būt nepieņemamas potenciālajiem klientiem samazinātās maksātspējas dēļ, kā rezultātā, protams, samazināsies pakalpojumu apjoms. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas ražotāju produkcijas kvalitāti un līdz ar to samazināt vietējo ražotāju konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Jau šobrīd mūsu, kā viena no mazo laboratoriju pārstāvja, akreditācijas procesa izmaksas ir ievērojamas un laboratorijas darboties spēju lielā mērā nosaka darbinieku entuziasms palīdzēt vietējās produkcijas kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī jaunuzņēmumiem, kuriem ne reti ir ļoti ierobežoti finanšu līdzekļi.
Līdz ar to lūdzam Jūs izvērtēt iespējas:
- diferencēt akreditācijas pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, ievērojot darbinieku skaitu laboratorijā, kā arī laboratorijas apgrozījumu, dodot iespēju izdzīvot arī mazajām laboratorijām,
- veikt atbilstības novērtēšanas institūciju akreditācijas uzraudzību retāk (piem., reizi 2 gados), ja netiek veiktas būtiskas izmaiņas akreditācijas sfērā.
28.03.2022. 15:43
SIA "INLAB"
SIA “INLAB” ir izskatījusi Ministru kabineta noteikumu projektu ID Nr. 22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk - Projekts) un sniedz par to sekojošus iebildumus un priekšlikumus.
SIA “INLAB” ir atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17020:2012 un standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2017 prasībām akreditēts uzņēmums (akreditācijas numurs 516 testēšanā, 516 kalibrēšanā un 423 inspicēšanā). Veicot detalizētus aprēķinus (2022.gada 28.marta vēstule Nr.65/05-2022 LR Ekonomikas ministrijai) ir konstatēts, ka apstiprinot Projektu tā esošajā redakcijā, viena akreditācijas cikla izmaksas SIA “INLAB” pieaugs vairāk kā 2,2 reizes.
Ir izprotama valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk- Aģentūra) vēlme paaugstināt izmaksas, lai celtu tās darbinieku atalgojumu, paplašinātu ārējo ekspertu piesaistīšanas iespējas, kā arī realizētu attīstības pasākumus.
Vienlaikus, lai varētu atbalstīt cenu pieaugumu, ir jāgūst pārliecība, ka paredzamās papildus izmaksas, kas radīsies atbilstības novērtēšanas institūcijām (turpmāk - ANI), būs samērīgas ar ieguvumiem.
Projekta anotācijā norādīts, ka Aģentūras finanšu rezultāts ir pozitīvs, taču tas ir izdevies tikai pateicoties nelielajai maksai ko Aģentūra nodrošina ārējiem ekspertiem.
Ņemot vērā Projekta anotācijā sniegto skaidrojumu, ka ārējiem ekspertiem tiek maksāti vien 20% no Aģentūras klientu maksātā par ārējo ekspertu darbu (tātad ~10 EUR stundā), šajā pozīcijā cenu kāpums (no 50 EUR uz 70 EUR par stundu), iespējams, ir atbalstāms, pieņemot, ka tas radīs Aģentūrai plašākas ekspertu piesaistīšanas iespējas un tādejādi arī iespējas nodrošināt kvalitatīvāku ANI novērtēšanas procesu.
Tajā pašā laikā nav viennozīmīgi izprotams, kādi konkrēti būs ANI ieguvumi no cenu pieauguma citās pozīcijās.
Projekta anotācijā sniegts skaidrojums, ka Aģentūra nevar atļauties īstenot finansiāli ietilpīgus personāla un Aģentūras darbības attīstības pasākumus, taču ANI nav informētas, kādus konkrēti finansiāli ietilpīgus attīstības pasākumus ir paredzēts realizēt. SIA “INLAB” ieskatā, lai varētu atbalstīt šādu cenu kāpumu (2,2 reizes), ANI ir jāgūst pārliecība, ka to maksātie līdzekļi tiks novirzīti patiesi nozīmīgiem attīstības pasākumiem. Piemēram, uz doto brīdi līdzekļi jau ir tikuši ieguldīti Akreditācijas informācijas sistēmā (AIS), kas nav devusi cerētos rezultātus.
SIA “INLAB” ieskatā pirms līdzīgu pasākumu realizēšanas un darbinieku algu celšanas, Aģentūrai būtu jāpievērš sava vērība standarta ISO/IEC 17011:2017 prasību izpildei.
Proti, piemēram, medicīnas ierīču pārbaužu jomā, kurā cita starpā darbojas SIA “INLAB”, Aģentūra, neievērojot standarta ISO/IEC 17011:2017 prasības par nediskriminējošu pieeju, atsevišķām ANI ir izvirzījusi atšķirīgus nosacījumus akreditācijas iegūšanai (sīkāks skaidrojums sniegts Aģentūrai iesniegtajā 2022. gada 13. janvāra sūdzībā Nr.07/05-2022), tādejādi radot konkurences kropļošanos attiecīgajā nozarē.
SIA “INLAB” diemžēl neredz iespēju un pamatu atbalstīt Projektā paredzēto cenu kāpumu pirms Aģentūra nenovērš neatbilstības standarta ISO/IEC 17011:2017 prasībām.
SIA “INLAB” ir atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17020:2012 un standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2017 prasībām akreditēts uzņēmums (akreditācijas numurs 516 testēšanā, 516 kalibrēšanā un 423 inspicēšanā). Veicot detalizētus aprēķinus (2022.gada 28.marta vēstule Nr.65/05-2022 LR Ekonomikas ministrijai) ir konstatēts, ka apstiprinot Projektu tā esošajā redakcijā, viena akreditācijas cikla izmaksas SIA “INLAB” pieaugs vairāk kā 2,2 reizes.
Ir izprotama valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk- Aģentūra) vēlme paaugstināt izmaksas, lai celtu tās darbinieku atalgojumu, paplašinātu ārējo ekspertu piesaistīšanas iespējas, kā arī realizētu attīstības pasākumus.
Vienlaikus, lai varētu atbalstīt cenu pieaugumu, ir jāgūst pārliecība, ka paredzamās papildus izmaksas, kas radīsies atbilstības novērtēšanas institūcijām (turpmāk - ANI), būs samērīgas ar ieguvumiem.
Projekta anotācijā norādīts, ka Aģentūras finanšu rezultāts ir pozitīvs, taču tas ir izdevies tikai pateicoties nelielajai maksai ko Aģentūra nodrošina ārējiem ekspertiem.
Ņemot vērā Projekta anotācijā sniegto skaidrojumu, ka ārējiem ekspertiem tiek maksāti vien 20% no Aģentūras klientu maksātā par ārējo ekspertu darbu (tātad ~10 EUR stundā), šajā pozīcijā cenu kāpums (no 50 EUR uz 70 EUR par stundu), iespējams, ir atbalstāms, pieņemot, ka tas radīs Aģentūrai plašākas ekspertu piesaistīšanas iespējas un tādejādi arī iespējas nodrošināt kvalitatīvāku ANI novērtēšanas procesu.
Tajā pašā laikā nav viennozīmīgi izprotams, kādi konkrēti būs ANI ieguvumi no cenu pieauguma citās pozīcijās.
Projekta anotācijā sniegts skaidrojums, ka Aģentūra nevar atļauties īstenot finansiāli ietilpīgus personāla un Aģentūras darbības attīstības pasākumus, taču ANI nav informētas, kādus konkrēti finansiāli ietilpīgus attīstības pasākumus ir paredzēts realizēt. SIA “INLAB” ieskatā, lai varētu atbalstīt šādu cenu kāpumu (2,2 reizes), ANI ir jāgūst pārliecība, ka to maksātie līdzekļi tiks novirzīti patiesi nozīmīgiem attīstības pasākumiem. Piemēram, uz doto brīdi līdzekļi jau ir tikuši ieguldīti Akreditācijas informācijas sistēmā (AIS), kas nav devusi cerētos rezultātus.
SIA “INLAB” ieskatā pirms līdzīgu pasākumu realizēšanas un darbinieku algu celšanas, Aģentūrai būtu jāpievērš sava vērība standarta ISO/IEC 17011:2017 prasību izpildei.
Proti, piemēram, medicīnas ierīču pārbaužu jomā, kurā cita starpā darbojas SIA “INLAB”, Aģentūra, neievērojot standarta ISO/IEC 17011:2017 prasības par nediskriminējošu pieeju, atsevišķām ANI ir izvirzījusi atšķirīgus nosacījumus akreditācijas iegūšanai (sīkāks skaidrojums sniegts Aģentūrai iesniegtajā 2022. gada 13. janvāra sūdzībā Nr.07/05-2022), tādejādi radot konkurences kropļošanos attiecīgajā nozarē.
SIA “INLAB” diemžēl neredz iespēju un pamatu atbalstīt Projektā paredzēto cenu kāpumu pirms Aģentūra nenovērš neatbilstības standarta ISO/IEC 17011:2017 prasībām.
28.03.2022. 16:12
Aigars Pētersons - Rīgas Stradiņa universitātes rektors
Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu Nr. 22-TA-654 “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz šādu viedokli:
1. Kopumā RSU saprot Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” cenrāža aktualizācijas nepieciešamību un atbalsta pakalpojumu cenu veidošanas vienkāršošanu ar mērķi palielināt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr nav skaidrs cenu veidošanās princips, jo Noteikumu projektā ietvertais un piedāvātais cenu sadārdzinājums nav samērīgs, ņemot vērā esošajā ģeopolitiskajā situācijā pasaulē un Latvijā, kas ietekmē gan RSU pakalpojumu apjomu, gan ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas, līdz ar to arī konkurētspēju, kā rezultātā arī to pieprasījumu pēc mērījumiem un analīzēm. RSU uzsver, ka jāņem vērā arī COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas, jo, piemēram, RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pakalpojumu apmērs samazinājās gandrīz divas reizes valstī noteikto pandēmijas ierobežojumu dēļ.
2. RSU ir divas laboratorijas, kas ir akreditētas atbilstoši testēšanas un medicīnas laboratoriju standartiem, un šo laboratoriju akreditācijas uzturēšanas izmaksas vidēji gadā līdz šim sastādīja 4500,00 EUR, savukārt prognozētais izmaksu pieaugums atbilstoši Noteikumu projektam būtu vismaz divas reizes.
RSU aicina uz plašāku diskusiju par izmaksu palielinājuma pamatotību un to samērošanu ar tirgus un ekonomisko situāciju, un RSU speciālisti ir gatavi piedalīties šādā diskusijā, lai rastu optimālo kompromisa risinājumu.
1. Kopumā RSU saprot Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” cenrāža aktualizācijas nepieciešamību un atbalsta pakalpojumu cenu veidošanas vienkāršošanu ar mērķi palielināt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr nav skaidrs cenu veidošanās princips, jo Noteikumu projektā ietvertais un piedāvātais cenu sadārdzinājums nav samērīgs, ņemot vērā esošajā ģeopolitiskajā situācijā pasaulē un Latvijā, kas ietekmē gan RSU pakalpojumu apjomu, gan ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas, līdz ar to arī konkurētspēju, kā rezultātā arī to pieprasījumu pēc mērījumiem un analīzēm. RSU uzsver, ka jāņem vērā arī COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas, jo, piemēram, RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pakalpojumu apmērs samazinājās gandrīz divas reizes valstī noteikto pandēmijas ierobežojumu dēļ.
2. RSU ir divas laboratorijas, kas ir akreditētas atbilstoši testēšanas un medicīnas laboratoriju standartiem, un šo laboratoriju akreditācijas uzturēšanas izmaksas vidēji gadā līdz šim sastādīja 4500,00 EUR, savukārt prognozētais izmaksu pieaugums atbilstoši Noteikumu projektam būtu vismaz divas reizes.
RSU aicina uz plašāku diskusiju par izmaksu palielinājuma pamatotību un to samērošanu ar tirgus un ekonomisko situāciju, un RSU speciālisti ir gatavi piedalīties šādā diskusijā, lai rastu optimālo kompromisa risinājumu.
28.03.2022. 16:19
Ģirts Ansons - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (turpmāk - RPNC) Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas Ķīmiski-toksikoloģiskā laboratorija – M-581 (turpmāk – laboratorija) iepazinās ar Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk – Birojs) sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654) projekta dokumentiem (turpmāk – Projekts) un sniedz šādus iebildumus Projekta tālākai virzībai:
- Projekta 3. punkts nav pabeigts, jo pēc kola neseko apakšpunkti (maksājumu uzskaitījums, kas norādīts 4. punkta apakšpunktos);
- Projekts neizpilda Publisko aģentūru likuma (turpmāk – likums) 5. panta pirmajā daļā ietverto deleģējumu – noteikt maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus (piemēram: valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus);
- jau šobrīd Covid-19 vīrusa infekcijas ietekme, kā arī energoresursu cenu kāpums kopumā būtiski ietekmē RPNC laboratorijas darbību, bet Biroja cenu pieaugums rada augstu risku laboratorijas īstenotā valsts pārvaldes pakalpojuma izpildei līdzšinējā apjomā/termiņā;
- akreditācijas izmaksu palielinājums būtiski ietekmēs gan Veselības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas budžetus, jo RPNC laboratorijas pakalpojumu saņēmēju īpatsvaru veido Valsts un pašvaldību policijas iestādes un ārstniecības iestādes, kuras būs spiestas segt Biroja radīto izmaksu pieaugumu. Tāpēc Projektā būtu jānosaka atbrīvojums no maksas pilnībā (vai atvieglojums) valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus.
- Projekta 3. punkts nav pabeigts, jo pēc kola neseko apakšpunkti (maksājumu uzskaitījums, kas norādīts 4. punkta apakšpunktos);
- Projekts neizpilda Publisko aģentūru likuma (turpmāk – likums) 5. panta pirmajā daļā ietverto deleģējumu – noteikt maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus (piemēram: valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus);
- jau šobrīd Covid-19 vīrusa infekcijas ietekme, kā arī energoresursu cenu kāpums kopumā būtiski ietekmē RPNC laboratorijas darbību, bet Biroja cenu pieaugums rada augstu risku laboratorijas īstenotā valsts pārvaldes pakalpojuma izpildei līdzšinējā apjomā/termiņā;
- akreditācijas izmaksu palielinājums būtiski ietekmēs gan Veselības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas budžetus, jo RPNC laboratorijas pakalpojumu saņēmēju īpatsvaru veido Valsts un pašvaldību policijas iestādes un ārstniecības iestādes, kuras būs spiestas segt Biroja radīto izmaksu pieaugumu. Tāpēc Projektā būtu jānosaka atbrīvojums no maksas pilnībā (vai atvieglojums) valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus.
28.03.2022. 16:28
Mikus Zelmenis - Latvijas Kvalitātes biedrība
Izskatot publiskai apspriešanai nodoto “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-654), ir radušies vairāki komentāri, jautājumi un ierosinājumi:
1) Pozitīvi, ka jaunais cenrādis ir vienkāršots un vieglāk uztverams. Tas ir vieglāk salīdzināms arī ar ārvalstu akreditācijas biroju cenrāžiem.
2) Latvijas Kvalitātes biedrībai bez konkrēta piemēra salīdzinot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja paredzamo cenrādi ar publiski pieejamiem Igaunijas kolēģu: http://www.eak.ee/dokumendid/pdf/EAK%20hinnakiri%20alates%2001.01.2022.pdf, ar Apvienotās Karalistes: https://www.ukas.com/accreditation/about/accreditation-costs/#scenario-1-a-small-testing-laboratory, ar Somijas: https://www.finas.fi/Tiedostot%201/Julkaisut/finas_hinnasto_englanti.pdf, ar Polijas: https://www.pca.gov.pl/publikacje/dokumenty/pca/dokumenty-ogolne/, kā arī salīdzinot ar Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja klientu (sertifikācijas iestāžu) cenām var secināt, ka atjaunotajam cenrādim būtu jābūt konkurētspējīgam un tas kopumā atbilst tirgus situācijai. Pēc publiski pieejamās informācijas Igaunijā šobrīd cenas tiek paaugstinātas pakāpeniski katru gadu. Iespējams, ka ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju arī varētu pārdomāt par Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenu pārskatīšanu vairākos posmos.
3) Cenrādis ir salīdzināms arī ar izmaksām augstākās izglītības iestāžu akreditācijai Latvijas Republikā: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/AIC_CENRĀDIS_2021.pdf ar aprēķina atšifrējumu pa pozīcijām: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/cenas_skaidrojums_2021.pdf. Tiesa, viņu cenrādī vērtētāju un ekspertu stundas likme ir ~50 EUR, tomēr šajā gadījumā pie patērējamām stundām tiek iekļauta gan gatavošanās vizītei, gan ziņojuma sagatavošana, attiecīgi klients maksā ne tikai par darba stundām institūcijas novērtēšanas vietā, bet arī ekspertu un vērtētāju pārējo patērēto laiku gan iepazīstoties ar materiāliem pirms vizītes, gan gatavojot atskaites, kamēr Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenrādī iekļautas tikai klientam “redzamās” ekspertu un vērtētāju darba stundas. Līdzīgs aprēķinu atšifrējums par to kā šīs nākotnē plānojamās izmaksas ir veidojušās, kādas formulas izmantotas no Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja puses palīdzētu labāk izvērtēt jauno maksas pakalpojumu cenrādi.
4) Šī būtiskā cenrāža struktūras maiņa vienlaicīgi rada līdz šim jau citu iesniegtos iebildumos / priekšlikumos redzamo neizpratni par to, cik konkrētai institūcijai lielas būs akreditācijas izmaksas nākamajam periodam. Iespējams, ka vajadzīgs papildu skaidrojums, jo citādi tiešām mehāniski pārceļot iepriekšējās akreditācijas plānu, struktūru un izmaksas uz jauno piedāvājumu, izmaksu palielinājums šķiet būtisks. Iespējams, ka noderētu līdzīga pieeja kā Apvienotās Karalistes akreditācijas birojam, kurš ir publicējis aptuvenos dažādu institūciju iespējamo izmaksu scenārijus, lai atvieglotu izmaksu prognozēšanu iespējamajiem klientiem. Jaunajā cenrādī nav vairs dalījuma pēc akreditējamās institūcijas lieluma un / vai iespējamiem notiekošajiem vienādiem procesiem, ko, protams, nebūtu lietderīgi izvērtēt vairākkārt, bet pietrūkst informācijas kā šis praksē parādīsies jau pēc jaunā cenrāža. Bez papildu informācijas ir grūti izvērtēt, vai 3 cilvēku institūcijas akreditācija notiks tikpat ilgi kā 100 cilvēku un, ja šādu institūciju akreditācijā būs būtiskas atšķirības patērētajā laikā, tad pēc kādiem principiem notiks laika plānošana.
5) Nav skaidrs, kāpēc sfēras paplašināšana paralēli uzraudzībai ir dārgāka par sākotnēju akreditāciju.
6) Varētu būt noderīgs kāds Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja skaidrojums vai un kā jaunais cenrādis sasaucas ar pēdējā laikā pārskatītiem un atjaunotiem Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja iekšējiem dokumentiem, kārtībām, kas saistīti ar akreditācijas procesu nodrošināšanu.
7) Ir saprotams, kāpēc jaunajā cenrādī vairs neparādās ceļa izmaksas — tās Latvijas robežās no degvielas un amortizācijas izmaksu viedokļa proporcionāli būs daudz zemākas par vērtētāju un ekspertu ceļā pavadītajām darba stundām, kas arī atbilstoši Darba likumam ir viņu darba laiks un ir jāatalgo. Šis ir viens no konkrētiem labiem piemēriem par aprēķinu vienkāršošanu no tiem izņemot proporcionāli nebūtiskas pozīcijas.
Kopsavilkums:
1) Jaunais Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijas ir daudz saprotamākas un salīdzināmākas arī ar citu līdzīgu institūciju cenrāžiem, protams, paturot iespēju tās vēl pilnveidot ar kādu labu ideju no citu piemēriem.
2) Izmaksu pieaugums ir salīdzinoši liels, tomēr kopumā (neskatot konkrētus piemērus) šķiet samērojams ar citu akreditācijas biroju piedāvājumu un tam nevajadzētu ietekmēt Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja piedāvāto cenu konkurētspēju reģionā ilgtermiņā. Tomēr pastāv riski īstermiņā, jo šī brīža Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja pakalpojumu izmantotāji var nebūt gatavojušies šādam cenu pieaugumam, kas kopā ar šī brīža ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē var samazināt izsniegto akreditāciju skaitu Latvijā, kas savukārt var ietekmēt atsevišķu nozaru valstī darbu. Iespējams, ka pārejas periods var būt lietderīgs, lai visas puses varētu sagatavoties.
3) Būtu labi klientus laicīgi informēt par prognozējamajām izmaksām jau ar konkrētu piemēru palīdzību kā atšķiras vecā un jaunā maksas pakalpojumu cenrāža piemērošana.
1) Pozitīvi, ka jaunais cenrādis ir vienkāršots un vieglāk uztverams. Tas ir vieglāk salīdzināms arī ar ārvalstu akreditācijas biroju cenrāžiem.
2) Latvijas Kvalitātes biedrībai bez konkrēta piemēra salīdzinot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja paredzamo cenrādi ar publiski pieejamiem Igaunijas kolēģu: http://www.eak.ee/dokumendid/pdf/EAK%20hinnakiri%20alates%2001.01.2022.pdf, ar Apvienotās Karalistes: https://www.ukas.com/accreditation/about/accreditation-costs/#scenario-1-a-small-testing-laboratory, ar Somijas: https://www.finas.fi/Tiedostot%201/Julkaisut/finas_hinnasto_englanti.pdf, ar Polijas: https://www.pca.gov.pl/publikacje/dokumenty/pca/dokumenty-ogolne/, kā arī salīdzinot ar Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja klientu (sertifikācijas iestāžu) cenām var secināt, ka atjaunotajam cenrādim būtu jābūt konkurētspējīgam un tas kopumā atbilst tirgus situācijai. Pēc publiski pieejamās informācijas Igaunijā šobrīd cenas tiek paaugstinātas pakāpeniski katru gadu. Iespējams, ka ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju arī varētu pārdomāt par Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenu pārskatīšanu vairākos posmos.
3) Cenrādis ir salīdzināms arī ar izmaksām augstākās izglītības iestāžu akreditācijai Latvijas Republikā: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/AIC_CENRĀDIS_2021.pdf ar aprēķina atšifrējumu pa pozīcijām: https://www.aika.lv/wp-content/uploads/2021/02/cenas_skaidrojums_2021.pdf. Tiesa, viņu cenrādī vērtētāju un ekspertu stundas likme ir ~50 EUR, tomēr šajā gadījumā pie patērējamām stundām tiek iekļauta gan gatavošanās vizītei, gan ziņojuma sagatavošana, attiecīgi klients maksā ne tikai par darba stundām institūcijas novērtēšanas vietā, bet arī ekspertu un vērtētāju pārējo patērēto laiku gan iepazīstoties ar materiāliem pirms vizītes, gan gatavojot atskaites, kamēr Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja cenrādī iekļautas tikai klientam “redzamās” ekspertu un vērtētāju darba stundas. Līdzīgs aprēķinu atšifrējums par to kā šīs nākotnē plānojamās izmaksas ir veidojušās, kādas formulas izmantotas no Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja puses palīdzētu labāk izvērtēt jauno maksas pakalpojumu cenrādi.
4) Šī būtiskā cenrāža struktūras maiņa vienlaicīgi rada līdz šim jau citu iesniegtos iebildumos / priekšlikumos redzamo neizpratni par to, cik konkrētai institūcijai lielas būs akreditācijas izmaksas nākamajam periodam. Iespējams, ka vajadzīgs papildu skaidrojums, jo citādi tiešām mehāniski pārceļot iepriekšējās akreditācijas plānu, struktūru un izmaksas uz jauno piedāvājumu, izmaksu palielinājums šķiet būtisks. Iespējams, ka noderētu līdzīga pieeja kā Apvienotās Karalistes akreditācijas birojam, kurš ir publicējis aptuvenos dažādu institūciju iespējamo izmaksu scenārijus, lai atvieglotu izmaksu prognozēšanu iespējamajiem klientiem. Jaunajā cenrādī nav vairs dalījuma pēc akreditējamās institūcijas lieluma un / vai iespējamiem notiekošajiem vienādiem procesiem, ko, protams, nebūtu lietderīgi izvērtēt vairākkārt, bet pietrūkst informācijas kā šis praksē parādīsies jau pēc jaunā cenrāža. Bez papildu informācijas ir grūti izvērtēt, vai 3 cilvēku institūcijas akreditācija notiks tikpat ilgi kā 100 cilvēku un, ja šādu institūciju akreditācijā būs būtiskas atšķirības patērētajā laikā, tad pēc kādiem principiem notiks laika plānošana.
5) Nav skaidrs, kāpēc sfēras paplašināšana paralēli uzraudzībai ir dārgāka par sākotnēju akreditāciju.
6) Varētu būt noderīgs kāds Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja skaidrojums vai un kā jaunais cenrādis sasaucas ar pēdējā laikā pārskatītiem un atjaunotiem Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja iekšējiem dokumentiem, kārtībām, kas saistīti ar akreditācijas procesu nodrošināšanu.
7) Ir saprotams, kāpēc jaunajā cenrādī vairs neparādās ceļa izmaksas — tās Latvijas robežās no degvielas un amortizācijas izmaksu viedokļa proporcionāli būs daudz zemākas par vērtētāju un ekspertu ceļā pavadītajām darba stundām, kas arī atbilstoši Darba likumam ir viņu darba laiks un ir jāatalgo. Šis ir viens no konkrētiem labiem piemēriem par aprēķinu vienkāršošanu no tiem izņemot proporcionāli nebūtiskas pozīcijas.
Kopsavilkums:
1) Jaunais Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja maksas pakalpojumu cenrāža pozīcijas ir daudz saprotamākas un salīdzināmākas arī ar citu līdzīgu institūciju cenrāžiem, protams, paturot iespēju tās vēl pilnveidot ar kādu labu ideju no citu piemēriem.
2) Izmaksu pieaugums ir salīdzinoši liels, tomēr kopumā (neskatot konkrētus piemērus) šķiet samērojams ar citu akreditācijas biroju piedāvājumu un tam nevajadzētu ietekmēt Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja piedāvāto cenu konkurētspēju reģionā ilgtermiņā. Tomēr pastāv riski īstermiņā, jo šī brīža Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja pakalpojumu izmantotāji var nebūt gatavojušies šādam cenu pieaugumam, kas kopā ar šī brīža ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē var samazināt izsniegto akreditāciju skaitu Latvijā, kas savukārt var ietekmēt atsevišķu nozaru valstī darbu. Iespējams, ka pārejas periods var būt lietderīgs, lai visas puses varētu sagatavoties.
3) Būtu labi klientus laicīgi informēt par prognozējamajām izmaksām jau ar konkrētu piemēru palīdzību kā atšķiras vecā un jaunā maksas pakalpojumu cenrāža piemērošana.
28.03.2022. 19:24
Ainārs Saulītis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas centrs"
Paldies par iespēju piedalīties publiskajā apspriesanā!
Sabiedrības līdzdalības ietvaros SIA Sertifikācijas centrs ir izvērtējis publiskajā apspriešanā virzīto MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Projekts). Izprotam un atbalstam LATAK darbinieku algu līmeņa izmaiņas. Esam iepazinušies ar kolēģu paustiem iebildumiem un pilnībā tiem pievienojamies. Uzskatām, ka nav nepieciešams atkārtoti analizēt jau iepriekš pausto, bet tikai papildus vēršam uzmanibu uz mūsuprāt būtisko - šībrīza ģeopolitisko apstākļu ietekmi, vēl nepārverētām COVID sekām, salīdzinājumu ar citu valstu akreditācijas institūciju cenrāžiem, atlaidēm valsts deliģēto pakalpojumu sniedzējiem.
Papildus, tam ko nepamanijām citos komentāros, vēlamies minēt sekojušus apstākļus, kurus būtu nepieciešams analizēt:
- Pieaicināto ekspertu, samaksa 70 EUR apmērā, mūsuprāt, ir neatbilstoša ekspertu darba samaksai valstī. Arī mēs kā pārvaldības sistēmu, produktu un personāla sertifikācijas institūcija nereti savā darbā piesaistam ārējos ekspertus, tāpēc labi orientējamies šajā jomā. Gribam uzsvērt, ka mūsu eksprertu vidū ir arī Universitāšu profesori, ārvalstu eksperti un citi. Uzskatām, ka iespejams atrast arī kompetentus ekspertus ar zemāku stundu samaksu, ko jau pierāda šībrža samaksa, kas tiek mineta 20% apmērā no šobrīd noteiktās likmes. Domāju šeit LATAK un sertifikācijas institūcijas ir vienādās pozicijas meklējot ekspertus, iespējams jāiegulda papildus darbs šadu ekspertu piemeklēšanā, bet tas viennozīmīi nesīs ievērojamu pienesumu tautaimniecībai kopumā, nesekojot sertifikācijas cenu pieaugumam.
- Gribētu kopumā redzēt vienotu politiku valstī atbilstoši uz maksas pakalpojumiem. Šeit, kā piemēru, varam minēt izlītības iestāžu akreditāciju, kas ir līdzīgs process ar arējo ekspertu piesaistīšanu. Šeit mācību programmas akreditācijas izmaksas ir vairākas reizes zemākas, salīdzinājumā jau ar šobrīd spēkā esošo cenrādi. Nav nemaz jāskatās uz citām valstīm, ja jau mūsu valsts ietvaros citas valsts institūcijas akreditācijas cenradis tik ievērojami atšķiras.
- Jebkurā gadijumā būtiski ir izmaksas palielināt pakāpeniski, jo mums kā sertifikācijas institucijām, bieži vien nav iespējams izmainīt pakalpojumu cenas visos jau arāk noslētajos līgumos jau uz nākamo gadu. Gadījumā, ja cenu kāpums tiktu plānots neliels, tad to mēs akumulētu no savām iekšējām rezervēm, bet pie tik ievērojama cenu kāpuma, viennozīmīgi jāmaina cenas arī mūsu klientiem.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros SIA Sertifikācijas centrs ir izvērtējis publiskajā apspriešanā virzīto MK noteikumu projektu “Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Projekts). Izprotam un atbalstam LATAK darbinieku algu līmeņa izmaiņas. Esam iepazinušies ar kolēģu paustiem iebildumiem un pilnībā tiem pievienojamies. Uzskatām, ka nav nepieciešams atkārtoti analizēt jau iepriekš pausto, bet tikai papildus vēršam uzmanibu uz mūsuprāt būtisko - šībrīza ģeopolitisko apstākļu ietekmi, vēl nepārverētām COVID sekām, salīdzinājumu ar citu valstu akreditācijas institūciju cenrāžiem, atlaidēm valsts deliģēto pakalpojumu sniedzējiem.
Papildus, tam ko nepamanijām citos komentāros, vēlamies minēt sekojušus apstākļus, kurus būtu nepieciešams analizēt:
- Pieaicināto ekspertu, samaksa 70 EUR apmērā, mūsuprāt, ir neatbilstoša ekspertu darba samaksai valstī. Arī mēs kā pārvaldības sistēmu, produktu un personāla sertifikācijas institūcija nereti savā darbā piesaistam ārējos ekspertus, tāpēc labi orientējamies šajā jomā. Gribam uzsvērt, ka mūsu eksprertu vidū ir arī Universitāšu profesori, ārvalstu eksperti un citi. Uzskatām, ka iespejams atrast arī kompetentus ekspertus ar zemāku stundu samaksu, ko jau pierāda šībrža samaksa, kas tiek mineta 20% apmērā no šobrīd noteiktās likmes. Domāju šeit LATAK un sertifikācijas institūcijas ir vienādās pozicijas meklējot ekspertus, iespējams jāiegulda papildus darbs šadu ekspertu piemeklēšanā, bet tas viennozīmīi nesīs ievērojamu pienesumu tautaimniecībai kopumā, nesekojot sertifikācijas cenu pieaugumam.
- Gribētu kopumā redzēt vienotu politiku valstī atbilstoši uz maksas pakalpojumiem. Šeit, kā piemēru, varam minēt izlītības iestāžu akreditāciju, kas ir līdzīgs process ar arējo ekspertu piesaistīšanu. Šeit mācību programmas akreditācijas izmaksas ir vairākas reizes zemākas, salīdzinājumā jau ar šobrīd spēkā esošo cenrādi. Nav nemaz jāskatās uz citām valstīm, ja jau mūsu valsts ietvaros citas valsts institūcijas akreditācijas cenradis tik ievērojami atšķiras.
- Jebkurā gadijumā būtiski ir izmaksas palielināt pakāpeniski, jo mums kā sertifikācijas institucijām, bieži vien nav iespējams izmainīt pakalpojumu cenas visos jau arāk noslētajos līgumos jau uz nākamo gadu. Gadījumā, ja cenu kāpums tiktu plānots neliels, tad to mēs akumulētu no savām iekšējām rezervēm, bet pie tik ievērojama cenu kāpuma, viennozīmīgi jāmaina cenas arī mūsu klientiem.
28.03.2022. 23:28
Atlasīti 32 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25