Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, konsultējoties ar elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, nepieciešams izvērtēt šādus pasākumus un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus atbilstošajos tiesību aktos:
1. kompleksu pasākumu (risinājumu) iespējas, lai uzlabotu elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu;
2. izvērtēt iespējas izstrādāt regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot esošās ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju un iespēju robežās nepieciešams šos tīklus pārcelt uz kopīgo kanalizāciju.
Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr.23 66. § 7.punkta uzdevumus Ekonomikas ministrija rīkoja vairākas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm (Satiksmes ministriju, elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, inženiertīklu turētājiem, atsevišķām pašvaldībām), lai apspriestu iespējamos risinājumus.
Par elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS, vērtējot sistēmas funkcionalitātes iespējas, jau šobrīd ir iespējams nodrošināt tehnisko noteikumu izdevēju nosacījumu būvdarbu veikšanai atrādīšanu būvdarbu veicējam, izmantojot esošo saskaņošanas ar tehnisko noteikumu izdevējiem (turpmāk - TNI) funkcionalitāti - iespēju “saskaņots ar nosacījumiem”, kā arī iespējams nodrošināt ar BIS funkcionalitāti "Trešo pušu saskaņojumi" būvniecības lietas ietvaros, saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotajām biedrībām. Tādējādi nav nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS, tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu, bet jāveicina BIS efektīva lietošana un izpratni par pieejamo funkcionalitāti būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp elektronisko sakaru komersantiem, TNI.
Savukārt vērtējot pašvaldību ielu būvniecības procesu, tiesību aktos nav noteiktas prasības par pazemes ārējo inženiertīklu vienlaicīgu būvniecību ar ielu būvdarbiem - ne izbūvējot jaunas ielas, ne arī būtiski pārbūvējot esošas ielas. Ne reti ielās nepārtraukti kāds ārējo inženiertīklu turētājs (tiesiskais valdītājs) veic būvdarbus atbilstoši savām vajadzībām vai attīstības perspektīvām, ietekmējot transporta līdzekļu satiksmi un radot ielas segumā atvērumus, kas pēc tam rada nevienmērīgu segas klājumu. Lai veicinātu jau sākotnēji ar ielas būvniecību paredzēt arī pazemes ārējo inženiertīklu kanalizācijas būvniecību, nepieciešams noteikt šādu pienākumu pašvaldību ielu īpašniekiem.
1. kompleksu pasākumu (risinājumu) iespējas, lai uzlabotu elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu;
2. izvērtēt iespējas izstrādāt regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot esošās ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju un iespēju robežās nepieciešams šos tīklus pārcelt uz kopīgo kanalizāciju.
Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr.23 66. § 7.punkta uzdevumus Ekonomikas ministrija rīkoja vairākas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm (Satiksmes ministriju, elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, inženiertīklu turētājiem, atsevišķām pašvaldībām), lai apspriestu iespējamos risinājumus.
Par elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS, vērtējot sistēmas funkcionalitātes iespējas, jau šobrīd ir iespējams nodrošināt tehnisko noteikumu izdevēju nosacījumu būvdarbu veikšanai atrādīšanu būvdarbu veicējam, izmantojot esošo saskaņošanas ar tehnisko noteikumu izdevējiem (turpmāk - TNI) funkcionalitāti - iespēju “saskaņots ar nosacījumiem”, kā arī iespējams nodrošināt ar BIS funkcionalitāti "Trešo pušu saskaņojumi" būvniecības lietas ietvaros, saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotajām biedrībām. Tādējādi nav nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS, tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu, bet jāveicina BIS efektīva lietošana un izpratni par pieejamo funkcionalitāti būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp elektronisko sakaru komersantiem, TNI.
Savukārt vērtējot pašvaldību ielu būvniecības procesu, tiesību aktos nav noteiktas prasības par pazemes ārējo inženiertīklu vienlaicīgu būvniecību ar ielu būvdarbiem - ne izbūvējot jaunas ielas, ne arī būtiski pārbūvējot esošas ielas. Ne reti ielās nepārtraukti kāds ārējo inženiertīklu turētājs (tiesiskais valdītājs) veic būvdarbus atbilstoši savām vajadzībām vai attīstības perspektīvām, ietekmējot transporta līdzekļu satiksmi un radot ielas segumā atvērumus, kas pēc tam rada nevienmērīgu segas klājumu. Lai veicinātu jau sākotnēji ar ielas būvniecību paredzēt arī pazemes ārējo inženiertīklu kanalizācijas būvniecību, nepieciešams noteikt šādu pienākumu pašvaldību ielu īpašniekiem.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai pašvaldības ielu būvniecības gadījumā, nodrošinot ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju (vietu, kur ierīkot elektronisko sakaru tīklu), izpildot Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr. 23 66. § 7.punktu.
Projekts paredz noteikt, ka jaunas iela būvniecības gadījumā vienlaikus tiek izbūvēta arī rezerves pazemes kabeļu kanalizācija, kas nodrošinātu nākotnes perspektīvas attīstīt elektronisko sakaru inženiertīklus vai cita veida pazemes inženiertīklu, neveicot būtiskus ielas pārbūves.
Savukārt ielas pārbūves gadījumā, izvērtē iespēju pazemes ārējo inženiertīklu pārbūvi kopīgā kanalizācijā, vai, ja tehniski tas ir iespējams, izbūvēt jaunu rezerves kabeļu kanalizāciju. Tādējādi pašvaldības ielas īpašnieks varēs iznomāt kabeļa kanalizāciju elektronisko sakaru komersantiem.
Plānots, ka projekta stāsies spēkā 2026.gada 1.novembris.
Projekts paredz noteikt, ka jaunas iela būvniecības gadījumā vienlaikus tiek izbūvēta arī rezerves pazemes kabeļu kanalizācija, kas nodrošinātu nākotnes perspektīvas attīstīt elektronisko sakaru inženiertīklus vai cita veida pazemes inženiertīklu, neveicot būtiskus ielas pārbūves.
Savukārt ielas pārbūves gadījumā, izvērtē iespēju pazemes ārējo inženiertīklu pārbūvi kopīgā kanalizācijā, vai, ja tehniski tas ir iespējams, izbūvēt jaunu rezerves kabeļu kanalizāciju. Tādējādi pašvaldības ielas īpašnieks varēs iznomāt kabeļa kanalizāciju elektronisko sakaru komersantiem.
Plānots, ka projekta stāsies spēkā 2026.gada 1.novembris.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
10.10.2025. - 24.10.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumiem Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.2. apkašpunktam sabiedrības pārstāvis viedokļa sniegšanai izmanto TAP portālā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējas ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Pašvaldības ielu īpašnieki
- elektronisko sakaru tīklu komersanti
Skaidrojums un ietekme
Rezerves kabeļu kanalizācijas būvniecība pašvaldību ielu īpašniekiem radīs papildus izmaksas nākotnes būvniecības iecerēs. Tomēr ņemot vērā, ka pašas ielas būvniecības izmaksas, piemēram, vidēji viens kilometrs asfalta segums (bez inženiertīkliem un citām būvēm) izmaksātu ap 1 miljonu, tas palielinājums ir neliels - apmēram no 1000 - 2500 euro. Pie tam jāmin, ka pašvaldībām, attīstot teritoriju, ir jānodrošina tā ar nepieciešamo infrastruktūru, proti, ne tikai ar ielas būvniecību, bet arī ar ārējiem inženiertīkliem, ja tā konkrētajā teritorijā ir noteikusi obligātu pieslēgšanos pašvaldības ārējiem inženiertīkliem, piemēram, ūdens un kanalizācijas, siltumapgādei.
Elektronisko sakaru tīklu komersantiem regulējuma izmaiņas nerada papildus izmaksas, bet atvieglos elektronisko sakaru tīkla attīstības perspektīvas, ierīkojot inženiertīklu jau izbūvētā kabeļu kanalizācijā.
Elektronisko sakaru tīklu komersantiem regulējuma izmaiņas nerada papildus izmaksas, bet atvieglos elektronisko sakaru tīkla attīstības perspektīvas, ierīkojot inženiertīklu jau izbūvētā kabeļu kanalizācijā.
Sagatavoja
Evija Avota (EM)
Atbildīgā persona
Raivis Bremšmits (EM)
Izsludināšanas datums
10.10.2025. 07:58
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Latvijas Būvinženieru savienība
Neatbalstām 5.1 apakšpunkta piedāvāto redakciju par obligāto no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem finansētu ēku jauno būvniecību, tikai no koka būvkonstrukcijām, ja to izmantošanu pieļauj normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības un koka būvkonstrukciju izmantošanu neierobežo pastiprināta mitruma un ūdens ietekme uz konstrukcijām.
Atbalstām koka būvniecības plašāku un efektīvāku izmantošanu valstī.
Tai pat laikā, vadoties no citiem normatīvajiem aspektiem neizprotam tik tiešu valsts deleģējumu koka būvniecībai, arī projekta anotācijā tas nav aprakstīts. Piedāvātais priekšlikums esošajā formulējumā nav korekts, jo tiešā veidā aizliedz projektēt un būvēt ēkas no citām būvkonstrukcijām (piemēram, betona, mūra, tērauda, kompozīta, ģipškartona), ja tās ir iespējams projektēt un būvēt no koka.
Grozījumu formulējums, kas obligāti nosaka koku kā vienīgo pieļaujamo materiālu, var nonākt pretrunā ar vispārējiem būvniecības principiem, kādi noteikti Būvniecības likuma 4. pantā, īpaši:
Arhitektoniskās kvalitātes principu, kas paredz līdzsvarotu pieeju, ņemot vērā vairākus aspektus — ne tikai ilgtspējību, bet arī funkcionalitāti, estētiku, tehnoloģiju, ekonomiku, sabiedrības intereses u.c.; kā arī Inženiertehniskās kvalitātes principu, kas uzsver tehnisko drošību, ekonomisko un tehnoloģisko efektivitāti.
Piedāvātais formulējums faktiski aizliedz izmantot jebkuru citu materiālu tikai tāpēc, ka tehniski iespējams izmantot koku. Tas ierobežo projektētāja un pasūtītāja iespējas izvēlēties arhitektoniski, tehniski vai ekonomiski piemērotāko risinājumu, neatkarīgi no tā, vai alternatīvais materiāls (piemēram, dzelzsbetons, tērauds vai mūris) būtu:
lētāks vai ilgnoturīgāks konkrētā gadījumā,
tehnoloģiski piemērotāks (piemēram, lieliem laidumiem vai slodzēm),
arhitektoniski integrējamāks vēsturiskā apbūvē vai pilsētvidē,
labāk piemērots specifiskām funkcijām (piemēram, rūpniecībā, veselības aprūpē).
Būtu jāiegūst informācija par faktisko koka pieejamību iltermiņā, LV rūpnīcu jaudām un ar koka elementu saistītām projektēšanas detalizācijas iestrādēm projektēšanas birojos.
Bez tam, šādā normas izklāstā var tikt būtiski palielināts finanšu slogs pašvaldību budžetiem. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta (5)daļu, norma, kas uzliek jaunu pienākumu pašvaldībai (būvēt tikai koka konstrukcijas), būtu jānorāda par iespējamo papildus izdevumu avotiem, kompensācijas mehānismiem.
Saskatāmas arī pretrunas ar Publisko iepirkumu likumu, piem., 2. pantā deklarēto mērķi nodrošināt: 3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
Atbalstām koka būvniecības plašāku un efektīvāku izmantošanu valstī.
Tai pat laikā, vadoties no citiem normatīvajiem aspektiem neizprotam tik tiešu valsts deleģējumu koka būvniecībai, arī projekta anotācijā tas nav aprakstīts. Piedāvātais priekšlikums esošajā formulējumā nav korekts, jo tiešā veidā aizliedz projektēt un būvēt ēkas no citām būvkonstrukcijām (piemēram, betona, mūra, tērauda, kompozīta, ģipškartona), ja tās ir iespējams projektēt un būvēt no koka.
Grozījumu formulējums, kas obligāti nosaka koku kā vienīgo pieļaujamo materiālu, var nonākt pretrunā ar vispārējiem būvniecības principiem, kādi noteikti Būvniecības likuma 4. pantā, īpaši:
Arhitektoniskās kvalitātes principu, kas paredz līdzsvarotu pieeju, ņemot vērā vairākus aspektus — ne tikai ilgtspējību, bet arī funkcionalitāti, estētiku, tehnoloģiju, ekonomiku, sabiedrības intereses u.c.; kā arī Inženiertehniskās kvalitātes principu, kas uzsver tehnisko drošību, ekonomisko un tehnoloģisko efektivitāti.
Piedāvātais formulējums faktiski aizliedz izmantot jebkuru citu materiālu tikai tāpēc, ka tehniski iespējams izmantot koku. Tas ierobežo projektētāja un pasūtītāja iespējas izvēlēties arhitektoniski, tehniski vai ekonomiski piemērotāko risinājumu, neatkarīgi no tā, vai alternatīvais materiāls (piemēram, dzelzsbetons, tērauds vai mūris) būtu:
lētāks vai ilgnoturīgāks konkrētā gadījumā,
tehnoloģiski piemērotāks (piemēram, lieliem laidumiem vai slodzēm),
arhitektoniski integrējamāks vēsturiskā apbūvē vai pilsētvidē,
labāk piemērots specifiskām funkcijām (piemēram, rūpniecībā, veselības aprūpē).
Būtu jāiegūst informācija par faktisko koka pieejamību iltermiņā, LV rūpnīcu jaudām un ar koka elementu saistītām projektēšanas detalizācijas iestrādēm projektēšanas birojos.
Bez tam, šādā normas izklāstā var tikt būtiski palielināts finanšu slogs pašvaldību budžetiem. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta (5)daļu, norma, kas uzliek jaunu pienākumu pašvaldībai (būvēt tikai koka konstrukcijas), būtu jānorāda par iespējamo papildus izdevumu avotiem, kompensācijas mehānismiem.
Saskatāmas arī pretrunas ar Publisko iepirkumu likumu, piem., 2. pantā deklarēto mērķi nodrošināt: 3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
23.10.2025. 18:04
LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA
Biedrība Latvijas Arhitektu savienība sniedz šādus iebildumus un priekšlikumus par Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21":
Par Grozījumu 1.1. punktu, kas nosaka papildināt 1. punktā aiz vārdiem "projektējot ēkas" ar vārdiem "transporta būves":
LAS iebilst paplašināt un attiecināt būvnormatīvu arī uz transporta būvēm (atbilstoši būvju klasifikācijas noteikumiem transporta būves ir ceļi, dzelzceļi, tramvaja ceļi, lidlauku skrejceļi, tilti, tuneļi, ostas u.c). Būvnormatīva 12.11. nodaļā “Transporta būves” noteiktās prasības līdz šim bija attiecināmas tikai uz ēkām, kas izrietēja no 1. punktā noteiktā. Nosakot, ka viss normatīvs attieksies arī uz transporta būvēm, ir jāpārskata viss būvnormatīvs. LAS ieskatā inženierbūvēm būtu veidojams atsevišķs LBN.
Par Grozījumu 1.2. punktu, kas nosaka papildināt būvnormatīvu ar 5.1 apakšpunktu:
LAS principā atbalsta koka kā būvmateriāla lietošanas popularizēšanu un tā izmatošanas iespēju paplašināšanu, kā arī atbalsta ilgtspējību būvniecībā, taču 5.1. punkts ir noraidāms pilnībā sekojošu iemeslu dēļ:
1.LBN 200-21 p.5.1. neatbilst grozījumu mērķim un regulējumam:
Koka konstrukciju obligātā piemērošana publiskā finansējuma objektos nav ietverta 25-TA-1857 Grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" mērķī.
Grozījumi neatbilst Būvniecības likuma (BL) 4.pantā noteiktajiem Būvniecības principiem - obligātais koka konstrukciju pielietošanas noteikums izslēdz BL 4. pantā paredzēto visaptverošo analīzi, izsvērta un tehnoloģiski efektīva ēkas risinājuma nodrošināšanu un ignorē BL 4. pantā noteiktos ekonomiskos, kultūrvēsturiskos un funkcionālos aspektus. Ēkas konstrukciju materiāla izvēlei jābūt balstītai uz visiem BL 4. pantā noteiktajiem principiem.
Saskaņā ar BL 5. pantā noteikto Ministru kabineta kompetence būvniecības jomā ir izdot būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm, proti MK nepiemīt kompetence noteikt konkrētu materiālu (tai skaitā būvmateriālu) kā obligātu.
Koka konstrukciju ēkas vairumā gadījumu būs dārgākas kā citu konstrukciju ēkas. Grozījumi, izvirzot īpašas prasības būvmateriāliem, neparedzot kompensācijas mehānismu ir pretrunā ar Pašvaldību likuma (PL) 4.panta piekto daļu, kas nosaka ka nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
Grozījumi ir pretrunā ar Iepirkuma likuma 2.panta trešo daļu, kas paredz pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku. Būvniecība koka konstrukcijā visiem lietošanas veidiem bez izņēmuma, neanalizējot citus ietekmējošus aspektus, liedz nodrošināt publiskā finansējuma saimnieciski rūpīgu un efektīvu izlietošanu.
Grozījumu redakcija neparedz izņēmumus, analogus, kā arī nesniedz uz izpētēm un speciālistu atzinumiem balstītu pamatojumu, kas nav pietiekams tik būtiski industriju ietekmējošā lēmuma pieņemšanai.
Virzāmie grozījumi ir pretrunā ar Konkurences likuma (KL) 2.pantā norādīto mērķi - aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Grozījumi kropļo konkurenci, dodot priekšroku konkrētai kokapstrādes nozarei.
2.Anotācijā ir vairākas nepilnības un pretrunas:
Anotācijā norādīts, ka netika izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, kā arī alternatīvo risinājumu iespējas, kas nav pieņemami tik būtiskiem grozījumiem. Maldīgi norādīts, ka paredzēts noteikt, ka publiski finansētu ēku nesošajās konstrukcijās priekšroka dodama koka būvkonstrukcijām,- taču tā nav priekšroka, bet gan vienīgā iespēja, neatstājot pat iespēju daļēji ēkas konstrukcijas izpildīt ar citiem būvmateriāliem.
Anotācijas p.2.1. pie sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt grozījumi nav minētas pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, kas neatbilst patiesībai – koka projektēšanai un būvniecībai vairumā gadījumu būs papildus izmaksas.
Anotācijā p.2.2. maldīgi norādīts, ka projekts neskar un neietekmē tautsaimniecību, kas nav patiesība, ņemot vērā, ka koka ēku būvniecības obligātums papildus stimulēs meža stādīšanu lauksaimniecības zemēs - jau tagad Latgalē ir pietiekami aktīvs apmežošanas process, kas savukārt atstās ietekmi uz Latvijas ainavām un ekosistēmu.
3.Tehniskie, ekonomiskie, praktiskie un citi apsvērumi p.5.1. noraidīšanai:
Mitrums un ugunsdrošība nav vienīgie aspekti, kas var ierobežot koka izmantošanu. Koka konstrukcijas nav piemērotas visiem lietošanas veidiem, ar koka konstrukcijām grūtāk nodrošināt akustiskās prasības (reverberācijas izplatīšana, konstruktīvais troksnis), koka konstrukcijas nevar nodrošināt fiziskās drošības prasības atbilstoši 822 MK noteikumiem, koka konstrukcijas nenodrošinās liellaiduma pārsegumus virs 60m.
Dzelzsbetona un metāla konstrukciju darbus, pretstatā koka konstrukcijām, iespējams veikt arī pastiprinātu nokrišņu un vēja apstākļos, kas būtiski samazina būvniecības termiņus (neprasa papildus aizsardzības konstrukcijām). Nav nepieciešama aizsardzība pret mitrumu transportēšanas un uzglabāšanas laikā.
Nav vērtēts Latvijas koka konstrukciju projektētāju un būvnieku skaits, kas var ierobežot valsts un pašvaldību finanšu instrumentu apgūšanā, radot noslodzi un negatīvi ietekmējot būvniecības kvalitāti.
CLT konstrukciju projektēšanai nav pieejami ražotāju standarta mezgli akustisko parametru nodrošināšanai, projektos nav iespējams nodrošināt normatīvās akustikās prasības (trūkst informācijas).
Ilgtspējības mērķis ir klimatneitralitāte, kas ar šiem grozījumiem nekādā veidā nav vērtēta un nodrošināta. Citās valstīs to risina, nosakot emisiju griestus, taču materiāla izvēle paliek klienta ziņā.
Ražojot līmētās koka konstrukcijas (CLT, līmētās sijas), tiek izmantotas rūpnieciski ražotas sintētisko sveķu līmes (melamīna-karbamīda-formaldehīda, poliuretāna u. c.), kā arī koksne tiek mākslīgi žāvēta līdz 10–12 % mitruma. Tas nodrošina augstu materiāla stiprību un izmēru stabilitāti, tomēr prasa ievērojamas enerģijas izmaksas un sarežģītu ražošanas procesu, kas atkal ir pretrunā ar iecerēto ilgtspējību.
Koka konstrukciju izmantošana pati par sevi nenodrošina ilgtspējību, jo nav noteikts, ka izmantojams tikai vietējais kokmateriāls; koksnes importēšanai nepieciešamā transportēšana negatīvi ietekmē klimatneitralitāti.
Koks nav vienīgais vietējais resurss, ir jāstimulē visu vietējo resursu izmantošana. Mērķis nedrīkst būt viena materiāla uzspiesta lietošana. Mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu būvniecībā. Jābūt izvērtēšanas sistēmai, kura noved pie atbilstošākajiem materiāliem. Varbūt pie koka, varbūt vietējiem ķieģeļiem.
LAS atbalsta ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu būvniecībā, tomēr uzsver, ka ilgtspējības nodrošināšanai nepieciešams skatījums, kas pārsniedz tikai koka kā obligāta būvmateriāla noteikšanu ēku konstrukcijās. Pašlaik vairumam Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būvei izvirzāmajām prasībām ir izstrādāti un izdoti attiecīgie normatīvie akti — būvnormatīvi (piemēram, ugunsdrošības un akustikas jomā), Ministru kabineta noteikumi (piemēram, higiēnas prasībām konkrētām funkcijām) vai piemērojami standarti (piemēram, Eirokodeksi konstrukciju projektēšanā un vides pieejamībā). Savukārt ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai šobrīd trūkst gan normatīvā regulējuma, gan metodoloģiska ietvara. Steidzami ir nepieciešams izstrādāt valsts regulējumu, kas nosaka pilna visu galveno būvniecībā izmantojamo būvmateriālu / būves dzīves cikla apzināšanu, konkretizējot to ražošanas radīto oglekļa emisijas lielumu un nosakot būvei atļautos dzīves cikla emisijas slieksni.
Par Grozījumu 1.3. punktu:
LAS principā neiebilst grozījumu jēgai pēc būtības, taču LAS iebilst, ka šis tiek ierakstīts šajā būvnormatīvā (sk. iebildumu pie 1.1 punkta).
Par Grozījumu 1.1. punktu, kas nosaka papildināt 1. punktā aiz vārdiem "projektējot ēkas" ar vārdiem "transporta būves":
LAS iebilst paplašināt un attiecināt būvnormatīvu arī uz transporta būvēm (atbilstoši būvju klasifikācijas noteikumiem transporta būves ir ceļi, dzelzceļi, tramvaja ceļi, lidlauku skrejceļi, tilti, tuneļi, ostas u.c). Būvnormatīva 12.11. nodaļā “Transporta būves” noteiktās prasības līdz šim bija attiecināmas tikai uz ēkām, kas izrietēja no 1. punktā noteiktā. Nosakot, ka viss normatīvs attieksies arī uz transporta būvēm, ir jāpārskata viss būvnormatīvs. LAS ieskatā inženierbūvēm būtu veidojams atsevišķs LBN.
Par Grozījumu 1.2. punktu, kas nosaka papildināt būvnormatīvu ar 5.1 apakšpunktu:
LAS principā atbalsta koka kā būvmateriāla lietošanas popularizēšanu un tā izmatošanas iespēju paplašināšanu, kā arī atbalsta ilgtspējību būvniecībā, taču 5.1. punkts ir noraidāms pilnībā sekojošu iemeslu dēļ:
1.LBN 200-21 p.5.1. neatbilst grozījumu mērķim un regulējumam:
Koka konstrukciju obligātā piemērošana publiskā finansējuma objektos nav ietverta 25-TA-1857 Grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" mērķī.
Grozījumi neatbilst Būvniecības likuma (BL) 4.pantā noteiktajiem Būvniecības principiem - obligātais koka konstrukciju pielietošanas noteikums izslēdz BL 4. pantā paredzēto visaptverošo analīzi, izsvērta un tehnoloģiski efektīva ēkas risinājuma nodrošināšanu un ignorē BL 4. pantā noteiktos ekonomiskos, kultūrvēsturiskos un funkcionālos aspektus. Ēkas konstrukciju materiāla izvēlei jābūt balstītai uz visiem BL 4. pantā noteiktajiem principiem.
Saskaņā ar BL 5. pantā noteikto Ministru kabineta kompetence būvniecības jomā ir izdot būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm, proti MK nepiemīt kompetence noteikt konkrētu materiālu (tai skaitā būvmateriālu) kā obligātu.
Koka konstrukciju ēkas vairumā gadījumu būs dārgākas kā citu konstrukciju ēkas. Grozījumi, izvirzot īpašas prasības būvmateriāliem, neparedzot kompensācijas mehānismu ir pretrunā ar Pašvaldību likuma (PL) 4.panta piekto daļu, kas nosaka ka nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
Grozījumi ir pretrunā ar Iepirkuma likuma 2.panta trešo daļu, kas paredz pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku. Būvniecība koka konstrukcijā visiem lietošanas veidiem bez izņēmuma, neanalizējot citus ietekmējošus aspektus, liedz nodrošināt publiskā finansējuma saimnieciski rūpīgu un efektīvu izlietošanu.
Grozījumu redakcija neparedz izņēmumus, analogus, kā arī nesniedz uz izpētēm un speciālistu atzinumiem balstītu pamatojumu, kas nav pietiekams tik būtiski industriju ietekmējošā lēmuma pieņemšanai.
Virzāmie grozījumi ir pretrunā ar Konkurences likuma (KL) 2.pantā norādīto mērķi - aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Grozījumi kropļo konkurenci, dodot priekšroku konkrētai kokapstrādes nozarei.
2.Anotācijā ir vairākas nepilnības un pretrunas:
Anotācijā norādīts, ka netika izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, kā arī alternatīvo risinājumu iespējas, kas nav pieņemami tik būtiskiem grozījumiem. Maldīgi norādīts, ka paredzēts noteikt, ka publiski finansētu ēku nesošajās konstrukcijās priekšroka dodama koka būvkonstrukcijām,- taču tā nav priekšroka, bet gan vienīgā iespēja, neatstājot pat iespēju daļēji ēkas konstrukcijas izpildīt ar citiem būvmateriāliem.
Anotācijas p.2.1. pie sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt grozījumi nav minētas pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, kas neatbilst patiesībai – koka projektēšanai un būvniecībai vairumā gadījumu būs papildus izmaksas.
Anotācijā p.2.2. maldīgi norādīts, ka projekts neskar un neietekmē tautsaimniecību, kas nav patiesība, ņemot vērā, ka koka ēku būvniecības obligātums papildus stimulēs meža stādīšanu lauksaimniecības zemēs - jau tagad Latgalē ir pietiekami aktīvs apmežošanas process, kas savukārt atstās ietekmi uz Latvijas ainavām un ekosistēmu.
3.Tehniskie, ekonomiskie, praktiskie un citi apsvērumi p.5.1. noraidīšanai:
Mitrums un ugunsdrošība nav vienīgie aspekti, kas var ierobežot koka izmantošanu. Koka konstrukcijas nav piemērotas visiem lietošanas veidiem, ar koka konstrukcijām grūtāk nodrošināt akustiskās prasības (reverberācijas izplatīšana, konstruktīvais troksnis), koka konstrukcijas nevar nodrošināt fiziskās drošības prasības atbilstoši 822 MK noteikumiem, koka konstrukcijas nenodrošinās liellaiduma pārsegumus virs 60m.
Dzelzsbetona un metāla konstrukciju darbus, pretstatā koka konstrukcijām, iespējams veikt arī pastiprinātu nokrišņu un vēja apstākļos, kas būtiski samazina būvniecības termiņus (neprasa papildus aizsardzības konstrukcijām). Nav nepieciešama aizsardzība pret mitrumu transportēšanas un uzglabāšanas laikā.
Nav vērtēts Latvijas koka konstrukciju projektētāju un būvnieku skaits, kas var ierobežot valsts un pašvaldību finanšu instrumentu apgūšanā, radot noslodzi un negatīvi ietekmējot būvniecības kvalitāti.
CLT konstrukciju projektēšanai nav pieejami ražotāju standarta mezgli akustisko parametru nodrošināšanai, projektos nav iespējams nodrošināt normatīvās akustikās prasības (trūkst informācijas).
Ilgtspējības mērķis ir klimatneitralitāte, kas ar šiem grozījumiem nekādā veidā nav vērtēta un nodrošināta. Citās valstīs to risina, nosakot emisiju griestus, taču materiāla izvēle paliek klienta ziņā.
Ražojot līmētās koka konstrukcijas (CLT, līmētās sijas), tiek izmantotas rūpnieciski ražotas sintētisko sveķu līmes (melamīna-karbamīda-formaldehīda, poliuretāna u. c.), kā arī koksne tiek mākslīgi žāvēta līdz 10–12 % mitruma. Tas nodrošina augstu materiāla stiprību un izmēru stabilitāti, tomēr prasa ievērojamas enerģijas izmaksas un sarežģītu ražošanas procesu, kas atkal ir pretrunā ar iecerēto ilgtspējību.
Koka konstrukciju izmantošana pati par sevi nenodrošina ilgtspējību, jo nav noteikts, ka izmantojams tikai vietējais kokmateriāls; koksnes importēšanai nepieciešamā transportēšana negatīvi ietekmē klimatneitralitāti.
Koks nav vienīgais vietējais resurss, ir jāstimulē visu vietējo resursu izmantošana. Mērķis nedrīkst būt viena materiāla uzspiesta lietošana. Mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu būvniecībā. Jābūt izvērtēšanas sistēmai, kura noved pie atbilstošākajiem materiāliem. Varbūt pie koka, varbūt vietējiem ķieģeļiem.
LAS atbalsta ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu būvniecībā, tomēr uzsver, ka ilgtspējības nodrošināšanai nepieciešams skatījums, kas pārsniedz tikai koka kā obligāta būvmateriāla noteikšanu ēku konstrukcijās. Pašlaik vairumam Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būvei izvirzāmajām prasībām ir izstrādāti un izdoti attiecīgie normatīvie akti — būvnormatīvi (piemēram, ugunsdrošības un akustikas jomā), Ministru kabineta noteikumi (piemēram, higiēnas prasībām konkrētām funkcijām) vai piemērojami standarti (piemēram, Eirokodeksi konstrukciju projektēšanā un vides pieejamībā). Savukārt ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai šobrīd trūkst gan normatīvā regulējuma, gan metodoloģiska ietvara. Steidzami ir nepieciešams izstrādāt valsts regulējumu, kas nosaka pilna visu galveno būvniecībā izmantojamo būvmateriālu / būves dzīves cikla apzināšanu, konkretizējot to ražošanas radīto oglekļa emisijas lielumu un nosakot būvei atļautos dzīves cikla emisijas slieksni.
Par Grozījumu 1.3. punktu:
LAS principā neiebilst grozījumu jēgai pēc būtības, taču LAS iebilst, ka šis tiek ierakstīts šajā būvnormatīvā (sk. iebildumu pie 1.1 punkta).
24.10.2025. 14:41
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Iebildums par 1.3. punktu - papildināt noteikumus ar 172.1, 172.2 un 172.3 punktu šādā redakcijā:
No piedāvātās redakcijas nav saprotams, kas sedz izmaksas par kabeļu kanalizācijas pārbūvi. Nav pieņemami, ka pašvaldībai būtu jāizbūvē kabeļu kanalizācija komersanta vajadzībām. Pašvaldības bieži izmanto Eiropas Savienības (ES) finansējumu ielu pārbūvei, kur stingri aizliegts ieguldīt ES finanšu līdzekļus svešā īpašumā, t. i., kabeļu kanalizācijā, kas pieder telekomunikāciju operatoram. Turklāt, ja kabeļu kanalizācija tiek izbūvēta papildus, to nevarēs iznomāt, jo parasti vismaz piecus gadus pēc ES līdzfinansēta projekta nodošanas nav atļauts gūt peļņu.
Tāpat uzsveram, ka norādītās izmaksas ~2500 €/km nav objektīvas, jo jāņem vērā arī projektēšanas izmaksas (ceļu būvinženieris komunikācijas neprojektē), kā arī fakts, ka krustojumos jāparedz kabeļu kanalizācijas akas un jārēķinās ar pašas komunikācijas izbūves izmaksām. Ielu pārbūves gadījumā krustojumos var paredzēt rezerves aizsargcaurules, kuras vēlāk var izmantot attiecīgie komersanti. Tomēr, ja tiek noteikts, ka jaunbūvējamu vai būtiski pārbūvējamu ielu gadījumā jāparedz kopīga kanalizācija ārējiem inženiertīkliem, būtu jāprecizē, par kādiem tīkliem ir runa. Vienā kopīgā kanalizācijā iespējams ievietot tikai vājstrāvu tīklus, jo katram inženiertīklam ir savs iebūves dziļums, tehniskās prasības un pieslēguma vietas pie īpašumiem.
Tāpat būtu jānoskaidro, vai prasība par kabeļu kanalizācijas izbūvi attieksies arī uz privātpersonām, kas izbūvē ceļus.
Ja tiek paredzēta rezerves kabeļu kanalizācija, 40–50 mm diametra caurules nav efektīvas — jāizvēlas lielāks diametrs.
No piedāvātās redakcijas nav saprotams, kas sedz izmaksas par kabeļu kanalizācijas pārbūvi. Nav pieņemami, ka pašvaldībai būtu jāizbūvē kabeļu kanalizācija komersanta vajadzībām. Pašvaldības bieži izmanto Eiropas Savienības (ES) finansējumu ielu pārbūvei, kur stingri aizliegts ieguldīt ES finanšu līdzekļus svešā īpašumā, t. i., kabeļu kanalizācijā, kas pieder telekomunikāciju operatoram. Turklāt, ja kabeļu kanalizācija tiek izbūvēta papildus, to nevarēs iznomāt, jo parasti vismaz piecus gadus pēc ES līdzfinansēta projekta nodošanas nav atļauts gūt peļņu.
Tāpat uzsveram, ka norādītās izmaksas ~2500 €/km nav objektīvas, jo jāņem vērā arī projektēšanas izmaksas (ceļu būvinženieris komunikācijas neprojektē), kā arī fakts, ka krustojumos jāparedz kabeļu kanalizācijas akas un jārēķinās ar pašas komunikācijas izbūves izmaksām. Ielu pārbūves gadījumā krustojumos var paredzēt rezerves aizsargcaurules, kuras vēlāk var izmantot attiecīgie komersanti. Tomēr, ja tiek noteikts, ka jaunbūvējamu vai būtiski pārbūvējamu ielu gadījumā jāparedz kopīga kanalizācija ārējiem inženiertīkliem, būtu jāprecizē, par kādiem tīkliem ir runa. Vienā kopīgā kanalizācijā iespējams ievietot tikai vājstrāvu tīklus, jo katram inženiertīklam ir savs iebūves dziļums, tehniskās prasības un pieslēguma vietas pie īpašumiem.
Tāpat būtu jānoskaidro, vai prasība par kabeļu kanalizācijas izbūvi attieksies arī uz privātpersonām, kas izbūvē ceļus.
Ja tiek paredzēta rezerves kabeļu kanalizācija, 40–50 mm diametra caurules nav efektīvas — jāizvēlas lielāks diametrs.
24.10.2025. 15:18
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25