Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.2 panta trešā daļa un 18.5 pants (likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” redakcijā, kas iesniegts Saeimā uz 1. lasījumu).
Mērķa apraksts
Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai, bet lai noteiktu skaidrākas un mūsdienām aktuālākas prasības dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, ir izstrādāts jauns pilnvarojums ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" (148 LP14), kas šobrīd ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sagatavošanai uz pirmo lasījumu. Pamatojoties uz minēto ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi” (turpmāk - noteikumu projekts), kas aizstās Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumus Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".
Noteikuma projekta mērķis ir uzlabot mājas (istabas) dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā.
Noteikuma projekta mērķis ir uzlabot mājas (istabas) dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā.
Politikas jomas
Lauksaimniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
24.05.2023. - 07.06.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam, sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai pilnvarotās personas, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanu.
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai pilnvarotās personas, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanu.
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Madara Onera (ZM)
Atbildīgā persona
Zanda Matuzale (ZM)
Izsludināšanas datums
23.05.2023. 12:06
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Kinoloģiskā federācija
47.punktā norādīts, ka apmācību jāveic ik katrus 10 gadus. Neredzam jēgu un mērķi šādai prasībai. Ja persona ir apmācīta un sekmīgi jau 10 gadus pavairo mājas( istabas) dzīvniekus atbildīgi un ievērojot prasības, tad kādēl vajadzētu atkārtoti apgūt to pašu programmu pēc 10 gadiem? Iesakām paredzēt atkārtotu apmācību gadījumos, kad persona pārkāpusi labturības vai dzīvnieku aizsardzības prasības.
48.punktā tiek sašaurināta konkurence nosakot, ka apmācību var veikt tikai veterinārārsts vai praktizējošs kinologs. Tā kā apmācība paredzēta VISĀM personām, kuras pavairo mājas(istabas) dzīvniekus un kuru skaits ir ļoti liels kā liecina dzīvnieku aizsardzības organizāciju savāktie dati, tad zinot stāvokli ar veterinārajiem ārstiem, nebūs iespējams nodrošināt apmācītājus visā Latvijā. Kinologam kā profesijai nav pat apraksta profesiju nomenklatūrā, neviena civilā iestāde Latvijas Republikā nesagatavo kinologus, jo nav iespējams nodrošināt ar darbu. Uzskatām, ka noteikumos būtu izmantojams formulējums, kā MK noteikumos Nr.959, proti, Apmācību var veikt persona, kurai ir Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kas apstiprina personas zināšanas dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Programmu sekmīgi var realizēt dažādas izglītības iestādes, šajā jomā apmācītas personas, jo, galvenais, ir izveidota vienota programma. Apm'\acībai būs jābūt neformālai, jo visos citos gadījumos presonai, kura kaut ko māca jābūt ar zināšanām pedagoģijā, kā to nosaka Izglītības likums.
49.punktā paredzētais tests ar 60 jautājumiem, mūsuprāt, neatbilst izstrādātās programmas apjomam, kā arī prasībām jābūt samērīgām, ko nevar teikt par testa apjomu. Ja Zemkopības ministrija vēlas pēc iespējas sašaurināt mājas( istabas) dzīvnieku pavairotāju skaitu, tad jārēķinās ar šīs vēlmes ietekmi uz tautsaimniecību, jo zooindustrijas un preču piegādes jomā darbojas daudzi spēlētāji, kuri valstij maksā nodokļus pateicoties tam, ka tiek tirgota viņu produkcija. Šī joma var katastrofāli samazināties ieviešot neadekvātas prasības. Noteikumu galvenajam mērķim vajadzētu būt pavairotāju izglītošana, dzīvnieku labturības un aizsardzības uzlabošana nevis pārmērīgu šķēršļu radīšana valsts iedzīvotājiem.
48.punktā tiek sašaurināta konkurence nosakot, ka apmācību var veikt tikai veterinārārsts vai praktizējošs kinologs. Tā kā apmācība paredzēta VISĀM personām, kuras pavairo mājas(istabas) dzīvniekus un kuru skaits ir ļoti liels kā liecina dzīvnieku aizsardzības organizāciju savāktie dati, tad zinot stāvokli ar veterinārajiem ārstiem, nebūs iespējams nodrošināt apmācītājus visā Latvijā. Kinologam kā profesijai nav pat apraksta profesiju nomenklatūrā, neviena civilā iestāde Latvijas Republikā nesagatavo kinologus, jo nav iespējams nodrošināt ar darbu. Uzskatām, ka noteikumos būtu izmantojams formulējums, kā MK noteikumos Nr.959, proti, Apmācību var veikt persona, kurai ir Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kas apstiprina personas zināšanas dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Programmu sekmīgi var realizēt dažādas izglītības iestādes, šajā jomā apmācītas personas, jo, galvenais, ir izveidota vienota programma. Apm'\acībai būs jābūt neformālai, jo visos citos gadījumos presonai, kura kaut ko māca jābūt ar zināšanām pedagoģijā, kā to nosaka Izglītības likums.
49.punktā paredzētais tests ar 60 jautājumiem, mūsuprāt, neatbilst izstrādātās programmas apjomam, kā arī prasībām jābūt samērīgām, ko nevar teikt par testa apjomu. Ja Zemkopības ministrija vēlas pēc iespējas sašaurināt mājas( istabas) dzīvnieku pavairotāju skaitu, tad jārēķinās ar šīs vēlmes ietekmi uz tautsaimniecību, jo zooindustrijas un preču piegādes jomā darbojas daudzi spēlētāji, kuri valstij maksā nodokļus pateicoties tam, ka tiek tirgota viņu produkcija. Šī joma var katastrofāli samazināties ieviešot neadekvātas prasības. Noteikumu galvenajam mērķim vajadzētu būt pavairotāju izglītošana, dzīvnieku labturības un aizsardzības uzlabošana nevis pārmērīgu šķēršļu radīšana valsts iedzīvotājiem.
06.06.2023. 13:20
"lolojumdzivnieki.lv"
Nav saprotams 30.punkts - kas ir gandrīz vienāds teksts ar 26.punktu. Lūgums 30.punktu labot tā, lai var vienkārši un skaidri uztvert likumdevēja domu - ka suni, kas dzimis pēc 28.02.2023. ir aizliegts turēt piesietu, izņemot (...).
Lieks ir 37.3.punkts. Ja kaķis ir gan sterilizēts, gan apzīmēts ar mikroshēmu, tad kāpēc vēl ir vajadzīga kaklasiksna, kuru ir grūti nodrošināt, jo parasti kaklasiksna ir uzlikta vai nu par vāju un ātri noraujas, vai pārāk stipri, kas apdraud kaķa drošību pārvietojoties? 37.punktam ir nosacījums, ka jāizpildās visiem trijiem apakšpunktiem reizē, lai kaķis varētu brīvi uzturēties ārtelpās. Tad vai gadījumā, kad pirmie divi apakšpunkti būs izpildīti, bet trešais nē (kaklasiksna būs norāvusies) - tas dos juridisku attaisnojumu strīdus gadījumos? Piemēram, ja kaķis tiks noķerts pašvaldības reidā kā it kā klaiņojošs un aizvests.
VII.sadaļa kopumā ir diskutējama. Nav skaidrs, vai, piemēram, kinologs varēs apmācīt gan suņu, gan kaķu, gan sesku labturības jomā. Nav skaidrs, kā un vai kāds paredz izsniegto apliecību kontroli. Ja iekļautu atsavināšanas un sludinājumu noteikumos prasību uzrādīt apliecības numuru, tad tas nodrošinātu automātisku kontroli, bet ja apliecības būs nepubliska informācija, tad būs vēl vajadzīga atsevišķa kontrolējošā funkcija/iestāde. Nav skaidrs, vai apliecību izsniegšana būs tikai vienvirziena (piešķiršanas) process, vai tomēr būs paredzēti gadījumi, kad tās varēs anulēt/pārtraukt.
Kopumā MK noteikumi ir atbalstāmi. It īpaši - jaunās prasības apzīmēt ar mikroshēmu mājas kaķus, kas brīvi pārvietojas publiskā ārtelpā, un jaunās prasības aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes.
Lieks ir 37.3.punkts. Ja kaķis ir gan sterilizēts, gan apzīmēts ar mikroshēmu, tad kāpēc vēl ir vajadzīga kaklasiksna, kuru ir grūti nodrošināt, jo parasti kaklasiksna ir uzlikta vai nu par vāju un ātri noraujas, vai pārāk stipri, kas apdraud kaķa drošību pārvietojoties? 37.punktam ir nosacījums, ka jāizpildās visiem trijiem apakšpunktiem reizē, lai kaķis varētu brīvi uzturēties ārtelpās. Tad vai gadījumā, kad pirmie divi apakšpunkti būs izpildīti, bet trešais nē (kaklasiksna būs norāvusies) - tas dos juridisku attaisnojumu strīdus gadījumos? Piemēram, ja kaķis tiks noķerts pašvaldības reidā kā it kā klaiņojošs un aizvests.
VII.sadaļa kopumā ir diskutējama. Nav skaidrs, vai, piemēram, kinologs varēs apmācīt gan suņu, gan kaķu, gan sesku labturības jomā. Nav skaidrs, kā un vai kāds paredz izsniegto apliecību kontroli. Ja iekļautu atsavināšanas un sludinājumu noteikumos prasību uzrādīt apliecības numuru, tad tas nodrošinātu automātisku kontroli, bet ja apliecības būs nepubliska informācija, tad būs vēl vajadzīga atsevišķa kontrolējošā funkcija/iestāde. Nav skaidrs, vai apliecību izsniegšana būs tikai vienvirziena (piešķiršanas) process, vai tomēr būs paredzēti gadījumi, kad tās varēs anulēt/pārtraukt.
Kopumā MK noteikumi ir atbalstāmi. It īpaši - jaunās prasības apzīmēt ar mikroshēmu mājas kaķus, kas brīvi pārvietojas publiskā ārtelpā, un jaunās prasības aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes.
07.06.2023. 14:44
Iveta Vaškevica - Latvijas Veterinārārstu biedrība
Latvijas Veterinārārstu biedrība iesniedz šādus priekšlikumus:
1) 1.2.1. punktā nav korekta gramatika:
1. Noteikumi nosaka:
1.2. attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka, kas pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus:
1.2.1. Ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu;
Mūsuprāt, jābūt "attiecībā uz [..] īpašnieku [..]"
2) 1.2. punkts - ja pavairo un atsavina suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, tad īpašniekam nav jāiziet apmācības un nekas nav jāzina par labturību? Kā konstatēs un pārbaudīs atsavināšanas faktu, jo atsavināšana var būt arī bez sludinājuma publicēšanas?
3) 2.3. punktu izteikt šādā redakcijā "dzīvnieka pavairotājs - persona, kura pavairo sev piederošu mājas (istabas) dzīvnieku, gūstot vai negūstot peļņu (ar vai bez peļņas gūšanas)."
4) 4.6. punktā jāprecizē, ar kādu izolāciju nodrošināma mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vieta.
5) 6.3. punkts - kā šīs prasības tiek piemērotas cilvēku mājvietās - dzīvokļos? Kas ir nodalīta vieta barības glabāšanai?
6) 15. punkts - 1 stundu 2 reizes diennaktī ar ne retāk kā 8 stundu starplaiku nozīmē, ka, ja suni izved pastaigā 8:00 no rīta uz 1 stundu, tad 17:00 pēcpusdienā uz 1 stundu, tad 8:00 no rīta, starp pēcpusdienas un nākamā rīta pastaigu ir 15 stundas. Spēkā esošajos noteikumos ir 10 stundas. Nav skaidrs, kāds ir mērķis samazināt šo intervālu.
Kucēnam no 3 mēnešu līdz 1 gada vecumam 1h pastaigas ir nesamērīgs ilgums gan mentāli, gan fiziski. Mazo šķirņu kucēni nogurst, lielo šķirņu kucēniem, kuri varētu pastaigu izturēt ilgāk, 1 stunda nepārtrauktas pastaigas, piemēram, 4 mēnešu vecumā var radīt negatīvu ietekmi uz locītavām.
7) 16. punkts - kur, cik ilgi sunim nodrošina brīvu pārvietošanos? Vai ar to saprotams 24 stundas diennaktī?
8) 19. punktā trūkst komata:
19. Dzīvnieku transportlīdzeklī nedrīkst atstāt bez cilvēka klātbūtnes, ja tas var apdraudēt paša dzīvnieka, citu dzīvnieku vai cilvēku veselību, vai dzīvību un, pārvadājot izmanto vienu no veidiem [..]
Labskanīgāk un skaidrāk būtu sadalīt šo teikumu 2 atsevišķos punktos - par dzīvnieka atstāšanu un par dzīvnieka pārvadāšanu.
9) 19. punktu iesakam papildināt ar jaunu punktu "19.3. speciālu, dzīvniekiem paredzētu automašīnas drošības jostu, kura piestiprināta iemauktiem".
10) 24. punkts - divas reizes 24. numurs.
11) 25. punktā iesakam svītrot vārdus "ziemas periodā".
12) 26. punkts - kas notiek ar suņiem, kuri dzīvo salīdzinoši plašos voljēros vai privātā teritorijā atsevišķi norobežotā daļā lielu daļu dienas īpašnieka/turētāja prombūtnes laikā (t.sk. suņi patversmēs, dienesta suņi, kas dienesta iestādes teritorijā atrodas voljēros lielāko daļu dienas) un kam tiek nodrošinātas pastaigas vismaz 2 reizes dienā?
13) 29.3. punkts - vēršam uzmanību, ka arī pastaigas un skriešana ir fiziska slodze.
14) 37. un 38. punktus iesakam papildināt ar obligāto nosacījumu pastaigām ārā - trakumsērgas vakcinācju.
15) Iesakam svītrot 37.3. punktu, jo nav skaidrs kaklasiksnas mērķis.
16) 38.1. punkts - kāds ir pamatojums nesterilizēta kaķa laišanai ārā tikai tāpēc, ka tam ir kakla siksna?
17) 44. punkts - kas ir praktizējošs kinologs, kur iegūst šādu izglītību un diplomu?
18) Iesakām izvērtēt, vai arī attiecībā uz 9. punktu nav piemērojams nosacījums "pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem", jo atsevišķu stāvokļu kontrolei dzīvnieku kustības var tikt būtiski ierobežotas maza izmēra sprostos bez iespējām celties pakaļkājās u.t.t.
1) 1.2.1. punktā nav korekta gramatika:
1. Noteikumi nosaka:
1.2. attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka, kas pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus:
1.2.1. Ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu;
Mūsuprāt, jābūt "attiecībā uz [..] īpašnieku [..]"
2) 1.2. punkts - ja pavairo un atsavina suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, tad īpašniekam nav jāiziet apmācības un nekas nav jāzina par labturību? Kā konstatēs un pārbaudīs atsavināšanas faktu, jo atsavināšana var būt arī bez sludinājuma publicēšanas?
3) 2.3. punktu izteikt šādā redakcijā "dzīvnieka pavairotājs - persona, kura pavairo sev piederošu mājas (istabas) dzīvnieku, gūstot vai negūstot peļņu (ar vai bez peļņas gūšanas)."
4) 4.6. punktā jāprecizē, ar kādu izolāciju nodrošināma mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vieta.
5) 6.3. punkts - kā šīs prasības tiek piemērotas cilvēku mājvietās - dzīvokļos? Kas ir nodalīta vieta barības glabāšanai?
6) 15. punkts - 1 stundu 2 reizes diennaktī ar ne retāk kā 8 stundu starplaiku nozīmē, ka, ja suni izved pastaigā 8:00 no rīta uz 1 stundu, tad 17:00 pēcpusdienā uz 1 stundu, tad 8:00 no rīta, starp pēcpusdienas un nākamā rīta pastaigu ir 15 stundas. Spēkā esošajos noteikumos ir 10 stundas. Nav skaidrs, kāds ir mērķis samazināt šo intervālu.
Kucēnam no 3 mēnešu līdz 1 gada vecumam 1h pastaigas ir nesamērīgs ilgums gan mentāli, gan fiziski. Mazo šķirņu kucēni nogurst, lielo šķirņu kucēniem, kuri varētu pastaigu izturēt ilgāk, 1 stunda nepārtrauktas pastaigas, piemēram, 4 mēnešu vecumā var radīt negatīvu ietekmi uz locītavām.
7) 16. punkts - kur, cik ilgi sunim nodrošina brīvu pārvietošanos? Vai ar to saprotams 24 stundas diennaktī?
8) 19. punktā trūkst komata:
19. Dzīvnieku transportlīdzeklī nedrīkst atstāt bez cilvēka klātbūtnes, ja tas var apdraudēt paša dzīvnieka, citu dzīvnieku vai cilvēku veselību, vai dzīvību un, pārvadājot izmanto vienu no veidiem [..]
Labskanīgāk un skaidrāk būtu sadalīt šo teikumu 2 atsevišķos punktos - par dzīvnieka atstāšanu un par dzīvnieka pārvadāšanu.
9) 19. punktu iesakam papildināt ar jaunu punktu "19.3. speciālu, dzīvniekiem paredzētu automašīnas drošības jostu, kura piestiprināta iemauktiem".
10) 24. punkts - divas reizes 24. numurs.
11) 25. punktā iesakam svītrot vārdus "ziemas periodā".
12) 26. punkts - kas notiek ar suņiem, kuri dzīvo salīdzinoši plašos voljēros vai privātā teritorijā atsevišķi norobežotā daļā lielu daļu dienas īpašnieka/turētāja prombūtnes laikā (t.sk. suņi patversmēs, dienesta suņi, kas dienesta iestādes teritorijā atrodas voljēros lielāko daļu dienas) un kam tiek nodrošinātas pastaigas vismaz 2 reizes dienā?
13) 29.3. punkts - vēršam uzmanību, ka arī pastaigas un skriešana ir fiziska slodze.
14) 37. un 38. punktus iesakam papildināt ar obligāto nosacījumu pastaigām ārā - trakumsērgas vakcinācju.
15) Iesakam svītrot 37.3. punktu, jo nav skaidrs kaklasiksnas mērķis.
16) 38.1. punkts - kāds ir pamatojums nesterilizēta kaķa laišanai ārā tikai tāpēc, ka tam ir kakla siksna?
17) 44. punkts - kas ir praktizējošs kinologs, kur iegūst šādu izglītību un diplomu?
18) Iesakām izvērtēt, vai arī attiecībā uz 9. punktu nav piemērojams nosacījums "pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem", jo atsevišķu stāvokļu kontrolei dzīvnieku kustības var tikt būtiski ierobežotas maza izmēra sprostos bez iespējām celties pakaļkājās u.t.t.
07.06.2023. 15:20
"Dzīvnieku patversme Mežavairogi"
Punktā 4.6. ...tā ir nodrošināta ar izolāciju, apsildi un ventilaciju
Jāprecizē, kādu izolāciju- siltumizolāciju, hidro vai skaņas izolāciju.
5.1. ...ūdeni piemērotā traukā, kuru nevar apgāzt...
Ņemot vērā, ka liela auguma suns apgāzt fiziski var jebkādu bļodu, tad jāprecizē: kurš nodrošināts pret apgāšanu vai tml.
11. ... (plakana, bez dzelkšņiem un asumiem...)
Plakana vietā lietot pietiekmi plata, jo ir arī kakla siksnas no apaļas formas plata materiāla
16. Sunim, kas tiek turēts iekštelpās, nodrošina brīvu pārvietošanos.
Jāprecizē laiks (ne mazāk kā 15h vai tml.), jo kucēni tiek turēti aplokos arī dzīvoklī, vai dzīvnieki tiek pieradināti pie būra naktī tos ievietojot speciālā būrī, vai laikā, kad mājā ienāk svešinieki utt.
19.1. dzīvnieku ievieto piemērotā somā, konteinerī vai būrī, ko nostiprina....
Tas izslēdz speciālu iemauktu un fiksācijas siksnu lietošanu, kuras tiek stiprinātas drošības jostas stiprinājuma vietā.
26. punkts neparedz suņa pastāvīgu turēšanu voljerā, arī tad, ja tiek nodrošinātas regulāras pastaigas.
37.2. punkts faktiski paredz apzīmēt visus bezsaimnieka kaķus? Vajag skaidrot, kas notiek ar bezsaimnieka kaķiem.
37.3. papildināt ar ... vai kupēts kreisās auss galiņš, jo tas ir drošāk, kā kakla siksna.
38.1. papildināt ar... vai iemaukti. Kaķus visbiežāk ved ārā tieši iemauktos.
40. punkts ļauj izstādēs piedalīties kucēm un kaķenēm meklēšanās periodā. Papildināt ar ....kuces un kaķenes meklēšanās laikā.
44. un 48. Kas ir domāts ar terminu- praktizējošs kinologs? Kāda izglītība ir iegūstama, lai varētu saukt sevi par praktizējošu kinologu? Kursi vai policijas/ robežsardzes koledžas izglītība?
Par turēšanas platībām arī jādiskutē, lai izslēgtu gadījumus, kad dzīvoklī mitinās 30 kaķi. Un jāprecizē suņiem paredzētās platības, nodefinējot precīzus ciparus. Nav skaidrs, ko nozīmē proporcionālas platības un atbilstoša paplašināšana.
Jāprecizē, kādu izolāciju- siltumizolāciju, hidro vai skaņas izolāciju.
5.1. ...ūdeni piemērotā traukā, kuru nevar apgāzt...
Ņemot vērā, ka liela auguma suns apgāzt fiziski var jebkādu bļodu, tad jāprecizē: kurš nodrošināts pret apgāšanu vai tml.
11. ... (plakana, bez dzelkšņiem un asumiem...)
Plakana vietā lietot pietiekmi plata, jo ir arī kakla siksnas no apaļas formas plata materiāla
16. Sunim, kas tiek turēts iekštelpās, nodrošina brīvu pārvietošanos.
Jāprecizē laiks (ne mazāk kā 15h vai tml.), jo kucēni tiek turēti aplokos arī dzīvoklī, vai dzīvnieki tiek pieradināti pie būra naktī tos ievietojot speciālā būrī, vai laikā, kad mājā ienāk svešinieki utt.
19.1. dzīvnieku ievieto piemērotā somā, konteinerī vai būrī, ko nostiprina....
Tas izslēdz speciālu iemauktu un fiksācijas siksnu lietošanu, kuras tiek stiprinātas drošības jostas stiprinājuma vietā.
26. punkts neparedz suņa pastāvīgu turēšanu voljerā, arī tad, ja tiek nodrošinātas regulāras pastaigas.
37.2. punkts faktiski paredz apzīmēt visus bezsaimnieka kaķus? Vajag skaidrot, kas notiek ar bezsaimnieka kaķiem.
37.3. papildināt ar ... vai kupēts kreisās auss galiņš, jo tas ir drošāk, kā kakla siksna.
38.1. papildināt ar... vai iemaukti. Kaķus visbiežāk ved ārā tieši iemauktos.
40. punkts ļauj izstādēs piedalīties kucēm un kaķenēm meklēšanās periodā. Papildināt ar ....kuces un kaķenes meklēšanās laikā.
44. un 48. Kas ir domāts ar terminu- praktizējošs kinologs? Kāda izglītība ir iegūstama, lai varētu saukt sevi par praktizējošu kinologu? Kursi vai policijas/ robežsardzes koledžas izglītība?
Par turēšanas platībām arī jādiskutē, lai izslēgtu gadījumus, kad dzīvoklī mitinās 30 kaķi. Un jāprecizē suņiem paredzētās platības, nodefinējot precīzus ciparus. Nav skaidrs, ko nozīmē proporcionālas platības un atbilstoša paplašināšana.
07.06.2023. 15:44
Daina Celitāne - Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv"
Noteikumu 1.pielikums "Minimālās prasības suņa voljēram vai citam ierobežotam laukumam", attiecībā uz suņu turēšanas platību, piemēram, saskaņā izstrādātajiem noteikumiem jorkšīras terjera māti ar kucēniem ir atļaut turēt 12 kvadrātmetru platībā, kas mūsuprāt ir nepieņemami maza platība. Svarīgi ir noteikt atbilstošu platību, ņemot vērā suņu šķirnes īpatnības un suņu skaitu.
Noteikumu VII. nodaļa "Apmācības mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā" - Pavairotāju apmācības regulētas nepietiekoši. Obligāti jābūt pieejamiem datiem par apmācāmo (līdzīgi, kā šobrīd ir publiski pieejama informācija par apmācītiem dzīvnieku ķērājiem).
Noteikumu 38.punkts šāds izņēmums, ka nesterilizēts kaķis var uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, nav nepieciešams, jo kaķis var aizbēgt. Piedāvājam izteikt noteikumu 38.punktu šādā redakcijā
38. Nesterilizēts kaķis, kas jaunāks par sešiem mēnešiem nevar uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas.
Attiecībā par aizliegumu turēt suni pie ķedes ir acīmredzma noteikumu neatbilstība Mana balss iniciatīvai "Ieveist humānākus suņu turēšanas noteikumus" un starpinstitūcijas darba grupās apspriestajam.
Priekšlikums:
- noteikumos obligāti jāiekļauj norma, par uzturēšanās platību kaķiem, kuri tiek turēti slēgtā telpā;
- noteikumi neparedz regulējuma bezsaimnieka kaķiem.
Augstāk minētos iebildumus / priekšlikumus atbalsta un iesniedz šādas organizācijas:
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Vidzemes ķepas”
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”
Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrība
Biedrība “Zanimal Hope”
Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu ķepā”
Biedrība “Ar sirdi delnā”
Biedrība “Nepērc – Adoptē”
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”
Biedrība “Ķepu draugs”
Noteikumu VII. nodaļa "Apmācības mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā" - Pavairotāju apmācības regulētas nepietiekoši. Obligāti jābūt pieejamiem datiem par apmācāmo (līdzīgi, kā šobrīd ir publiski pieejama informācija par apmācītiem dzīvnieku ķērājiem).
Noteikumu 38.punkts šāds izņēmums, ka nesterilizēts kaķis var uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, nav nepieciešams, jo kaķis var aizbēgt. Piedāvājam izteikt noteikumu 38.punktu šādā redakcijā
38. Nesterilizēts kaķis, kas jaunāks par sešiem mēnešiem nevar uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas.
Attiecībā par aizliegumu turēt suni pie ķedes ir acīmredzma noteikumu neatbilstība Mana balss iniciatīvai "Ieveist humānākus suņu turēšanas noteikumus" un starpinstitūcijas darba grupās apspriestajam.
Priekšlikums:
- noteikumos obligāti jāiekļauj norma, par uzturēšanās platību kaķiem, kuri tiek turēti slēgtā telpā;
- noteikumi neparedz regulējuma bezsaimnieka kaķiem.
Augstāk minētos iebildumus / priekšlikumus atbalsta un iesniedz šādas organizācijas:
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Vidzemes ķepas”
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”
Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrība
Biedrība “Zanimal Hope”
Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu ķepā”
Biedrība “Ar sirdi delnā”
Biedrība “Nepērc – Adoptē”
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”
Biedrība “Ķepu draugs”
07.06.2023. 16:45
"Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa"
Biedrība "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa" atbalsta jaunizstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi", taču norādām uz šādiem trūkumiem:
1) 15.punkts un 29.3.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai varētu skaidri saprast - vai ir domātas divas pastaigas diennaktī, kas kopā sastāda vienu stundu, vai nu divas pastaigas, kas katra ir vienu stundu ilgas?
2) 23.punkts. Lūgums svītrot vārdus "var paredzēt", kas rada nevajadzīgas interpretācijas. Suni atļauts turēt ārpus telpām (..), ja pēc tā genotipa vai fenotipa tas ir piemērots turēšanai āra apstākļos (...).
3) 25.5.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai varētu nepārprotami saprast - ziemas periodā, kad gaisa temperatūra ir zem 0 grādiem, dzeramajam ūdenim jābūt nesasalušam, dzeršanai piemērotā stāvoklī un vismaz +5 grādu temperatūrā.
4) 30.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai sabiedrībai būtu skaidri saprotama doma - suni piesietu ir aizliegts turēt, izņemot sekojošos gadījumos.
5) 34.punkts. Lūgums precizēt teksta formulējumu. Suni drīkst atstāt piesietu pavadā, kas nav garāka par vienu metru - ne ilgāk kā vienu stundu (...)
6) 36.4.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai var skaidri saprast, vai arī publiski vientuļos meža apstākļos (piemēram, bezceļa apstākļos, brikšņos) rodas pienākums savākt suņa ekskrementus, vai tikai publiski labiekārtotā ārtelpā un uz koplietošanas takām.
7) VII.nodaļa (44.-51.punkti). Lūgums precizēt, kuras personas (44.punkts) var apmācīt suņu, kaķu un mājas sesku aizsardzības un labturības jomā. Uzskatām, ka apmācību apliecība jāizsniedz vienu reizi mūžā, nav vajadzīga atjaunošana reizi 10 gados (47.punkts). Jāparedz, ko darīt gadījumos, kad pārbaudes testu persona nenokārto (49.punkts). Iebilstam pret to, ka katrai apmācību iestādei būs savs apliecību reģistrs - tam ir jābūt valstī vienotam, izsekojamam un pārbaudāmam (51.punkts).
1) 15.punkts un 29.3.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai varētu skaidri saprast - vai ir domātas divas pastaigas diennaktī, kas kopā sastāda vienu stundu, vai nu divas pastaigas, kas katra ir vienu stundu ilgas?
2) 23.punkts. Lūgums svītrot vārdus "var paredzēt", kas rada nevajadzīgas interpretācijas. Suni atļauts turēt ārpus telpām (..), ja pēc tā genotipa vai fenotipa tas ir piemērots turēšanai āra apstākļos (...).
3) 25.5.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai varētu nepārprotami saprast - ziemas periodā, kad gaisa temperatūra ir zem 0 grādiem, dzeramajam ūdenim jābūt nesasalušam, dzeršanai piemērotā stāvoklī un vismaz +5 grādu temperatūrā.
4) 30.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai sabiedrībai būtu skaidri saprotama doma - suni piesietu ir aizliegts turēt, izņemot sekojošos gadījumos.
5) 34.punkts. Lūgums precizēt teksta formulējumu. Suni drīkst atstāt piesietu pavadā, kas nav garāka par vienu metru - ne ilgāk kā vienu stundu (...)
6) 36.4.punkts. Lūgums precizēt tekstu tā, lai var skaidri saprast, vai arī publiski vientuļos meža apstākļos (piemēram, bezceļa apstākļos, brikšņos) rodas pienākums savākt suņa ekskrementus, vai tikai publiski labiekārtotā ārtelpā un uz koplietošanas takām.
7) VII.nodaļa (44.-51.punkti). Lūgums precizēt, kuras personas (44.punkts) var apmācīt suņu, kaķu un mājas sesku aizsardzības un labturības jomā. Uzskatām, ka apmācību apliecība jāizsniedz vienu reizi mūžā, nav vajadzīga atjaunošana reizi 10 gados (47.punkts). Jāparedz, ko darīt gadījumos, kad pārbaudes testu persona nenokārto (49.punkts). Iebilstam pret to, ka katrai apmācību iestādei būs savs apliecību reģistrs - tam ir jābūt valstī vienotam, izsekojamam un pārbaudāmam (51.punkts).
07.06.2023. 17:30