Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punkts nosaka "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs".
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024.gada 27.marta lēmums uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, ar mērķi mazināt administratīvo slogu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024.gada 27.marta lēmums uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, ar mērķi mazināt administratīvo slogu.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
09.10.2024. - 22.10.2024.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.
Fiziskās personas
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Tiek sanmazināta birokrātija, resursi un izmaksas cirsmu sagatavošanā, apliecinājuma saņemšanai iesniedzamās informācijas sagatavošanai un koku ciršanas procesā. Mērījumu vietā paredzēta Meža valsts reģistra datu izmantošana.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Andis Purs (ZM)
Izsludināšanas datums
09.10.2024. 17:15
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Es iebilstu pret tik strauju kadastra vērtības celšanu.
19.10.2024. 13:01
BIEDRĪBA "LATVIJAS MEDNIEKU ASOCIĀCIJA"
Iebilstam pret noteikumu projekta tālāku virzību šādā redakcijās. Iebilstam pret 15. punkta piedāvāto redakciju.
15. Izteikt 36.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"36.4. koks, kuram meža dzīvnieku radītā mizas bojājuma platums uz stumbra (neieskaitot mizas apauguma valnīti) ir ne mazāks par trīs centimetriem vai bojājuma dziļums skar koksni;".
Nav zinātniska pamatojuma, lai mainītu spēkā esošos stumbra bojājumu noteikšanas kritērijus. Kāpēc noteikti tieši 3 cm bojājumi, ne 3,5 cm vai 4 cm? Ar piedāvātajiem grozījumiem tiek radīta iespēja manipulēt, lai veiktu t.s. "vajadzības cirtes", kas ir pilnīgi nepieņemami no ilgtspējīgas mežsaimniecības principu viedokļa. Šāds kritērijs būtu apšaubāms pat plantācijās.
15. Izteikt 36.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"36.4. koks, kuram meža dzīvnieku radītā mizas bojājuma platums uz stumbra (neieskaitot mizas apauguma valnīti) ir ne mazāks par trīs centimetriem vai bojājuma dziļums skar koksni;".
Nav zinātniska pamatojuma, lai mainītu spēkā esošos stumbra bojājumu noteikšanas kritērijus. Kāpēc noteikti tieši 3 cm bojājumi, ne 3,5 cm vai 4 cm? Ar piedāvātajiem grozījumiem tiek radīta iespēja manipulēt, lai veiktu t.s. "vajadzības cirtes", kas ir pilnīgi nepieņemami no ilgtspējīgas mežsaimniecības principu viedokļa. Šāds kritērijs būtu apšaubāms pat plantācijās.
21.10.2024. 09:32
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03. Atkal tiek virzīti būtiski grozījumi, kas nav paredzēti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs. Grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, taču šī ietekme nav vērtēta. Nav pat atzīts, ka šāda ietekme varētu būt (anotācijā atzīmēts, ka jomu “ietekme uz vidi” grozījumu projekts neskar). Tāpat Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā to, ka spēkā stājusies Dabas atjaunošanas regula, kas paredz atjaunot meža ekosistēmas, nevis pieļaut to degradācijas turpināšanu.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsaka būtiskus iebildumus pret šādiem noteikumu grozījumu projekta punktiem:
2. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā…
Punkts skatāms kontekstā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387). Meža valsts reģistra dati nav tik precīzi, lai varētu uz tiem paļauties, atsakoties no caurmēra uzmērīšanas dabā. Turklāt noteikumu projekts TA-2387 paredz vēl vairāk samazināt MVR datu kvalitāti. Tāpēc šajā punktā jāsaglabā pašreizējais regulējums.
3. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, 12. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā, t.i., plānojot galveno cirti pēc caurmēra, caurmēra mērījumi veicami dabā.
4. Svītrot 13. punktu.
13. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā (sk. pamatojumu iepriekš).
6. Izteikt 15.1. apakšpunktu šādā redakcijā… un 7. Izteikt 15.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Grozījumi šajos apakšpunktos punktos faktiski paredz palielināt pieļaujamo kailcirtes platību no 2 uz 5 hektāriem 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI “Silava” datiem par meža tipu aizņemtajām platībām). Šādi grozījumi nav pieļaujami, ņemot vērā jau tā lielo Latvijas mežu fragmentācijas līmeni, ES Meža stratēģijā paredzēto virzību uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu un Dabas atjaunošanas regulas 12. pantā izvirzītās prasības meža ekosistēmu atjaunošanai. Anotācijā minētās problēmas (subjektivitāte tipu noteikšanā u.c.) iespējams risināt, arī nosakot 2 ha maksimālo kailcirtes platību visos meža tipos.
8. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iebildumus par grozījumu projekta 6. un 7. punktu, noteikumu 16. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
9. Svītrot 23. punktu.
Atceļot ierobežojumus minimālajam attālumam starp kailcirtēm vienā nogabalā, tiek radīts noteikumu “caurums”, kas faktiski ļauj neievērot maksimālās kailcirtes platības ierobežojumus. Ņemot vērā anotācijā sniegto skaidrojumu, šāds minimālais attālums būtu jānosaka arī starp kailcirtēm dažādos nogabalos.
10. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā jau tā augsto Latvijas mežu fragmentācijas līmeni un Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasības meža ekosistēmu atjaunošanai, nav pieļaujama atvērumu palielināšana līdz 0,5 ha. Punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
11. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujami grozījumi 29.2 apakšpunktā, jo faktiski tie nozīmē, ka priežu-bērzu mežaudzes varēs nocirst jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas līdzšinējo 70 gadu vietā.
29.3. apakšpunkts saglabājams esošajā redakcijā, jo kontekstā ar projektu 24-TA-2387 redzama lielāka paļaušanās uz MVR datiem, vienlaikus vājinot šo datu kvalitāti. Problēmas ar egļu audžu produktivitāti un noturību būtu risināmas, stingri ierobežojot mākslīgu atjaunošanu ar egli, nevis vienkārši paredzot galvenās cirtes vecumu nesasniegušu audžu izciršanu.
Samazinātās prasības jaunaudzes atzīšanai par neproduktīvu (koku augstuma ierobežojums, koku daļas izslēgšana no bojāto koku īpatsvara aprēķina) 29.4. apakšpunktā kontekstā ar ierosinātajiem grozījumiem 36.4. apakšpunktā liecina, ka grozījumi faktiski virzīti uz mežizstrādes aprites cikla saīsināšanu, nevis patiesi neproduktīvu audžu nomaiņu.
13. Svītrot 34. punktu.
Rekonstruktīvā cirte pēc būtības (ietekmes uz ekosistēmu) ir kailcirte, tāpēc arī attiecībā uz to saglabājami kailciršu platības un izvietošanas nosacījumi. 34. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
15. Izteikt 36.4. apakšpunktu šādā redakcijā
Grozījumi paredz ievērojami paplašināt to gadījumu skaitu, kad koku augtspēja uzskatāma par “pilnīgi vai daļēji zudušu”. Apakšpunkts, kas līdz šim attiecināts tikai uz egli, projektā attiecināts uz visām koku sugām, turklāt vēl stipri samazinot pieļaujamo bojājumu apjomu: līdz šim “brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra”, grozījumu projektā – “bojājuma platums uz stumbra (neieskaitot mizas apauguma valnīti) ir ne mazāks par trīs centimetriem”. Trūkst pamatojuma grozījumiem un aplēšu, cik liela būtu šo grozījumu ietekme, tāpēc apakšpunkts saglabājam spēkā esošajā redakcijā.
17. Izteikt 54.1. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā jāpalielina ekoloģisko koku skaits līdz 30 kokiem uz hektāra, kas atbilst zinātnisku pētījumu secinājumiem.
18. Izteikt 55. punktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā visās cirtēs saglabājamo mirušo koku skaits būtu palielināms līdz vismaz 10 kokiem uz hektāra. Tas atbilstu gan zinātnisku pētījumu rezultātiem, gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasībām meža ekosistēmu atjaunošanai.
19. Izteikt 68. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama atvērumu palielināšana izlases cirtēs līdz 0,5 ha (pamatojumu sk. iepriekš).
33. Izteikt 84.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana, it īpaši situācijā, kad meža īpašniekam nav noteikts pārliecināties par aizsargājamu sugu vai dzīvotņu klātbūtni attiecīgajā nogabalā pirms mežizstrādes veikšanas. Piecu gadu laikā var būtiski mainīties gan situācija dabā, gan juridiskie nosacījumi.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsaka būtiskus iebildumus pret šādiem noteikumu grozījumu projekta punktiem:
2. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā…
Punkts skatāms kontekstā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387). Meža valsts reģistra dati nav tik precīzi, lai varētu uz tiem paļauties, atsakoties no caurmēra uzmērīšanas dabā. Turklāt noteikumu projekts TA-2387 paredz vēl vairāk samazināt MVR datu kvalitāti. Tāpēc šajā punktā jāsaglabā pašreizējais regulējums.
3. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, 12. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā, t.i., plānojot galveno cirti pēc caurmēra, caurmēra mērījumi veicami dabā.
4. Svītrot 13. punktu.
13. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā (sk. pamatojumu iepriekš).
6. Izteikt 15.1. apakšpunktu šādā redakcijā… un 7. Izteikt 15.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Grozījumi šajos apakšpunktos punktos faktiski paredz palielināt pieļaujamo kailcirtes platību no 2 uz 5 hektāriem 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI “Silava” datiem par meža tipu aizņemtajām platībām). Šādi grozījumi nav pieļaujami, ņemot vērā jau tā lielo Latvijas mežu fragmentācijas līmeni, ES Meža stratēģijā paredzēto virzību uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu un Dabas atjaunošanas regulas 12. pantā izvirzītās prasības meža ekosistēmu atjaunošanai. Anotācijā minētās problēmas (subjektivitāte tipu noteikšanā u.c.) iespējams risināt, arī nosakot 2 ha maksimālo kailcirtes platību visos meža tipos.
8. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iebildumus par grozījumu projekta 6. un 7. punktu, noteikumu 16. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
9. Svītrot 23. punktu.
Atceļot ierobežojumus minimālajam attālumam starp kailcirtēm vienā nogabalā, tiek radīts noteikumu “caurums”, kas faktiski ļauj neievērot maksimālās kailcirtes platības ierobežojumus. Ņemot vērā anotācijā sniegto skaidrojumu, šāds minimālais attālums būtu jānosaka arī starp kailcirtēm dažādos nogabalos.
10. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā jau tā augsto Latvijas mežu fragmentācijas līmeni un Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasības meža ekosistēmu atjaunošanai, nav pieļaujama atvērumu palielināšana līdz 0,5 ha. Punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
11. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujami grozījumi 29.2 apakšpunktā, jo faktiski tie nozīmē, ka priežu-bērzu mežaudzes varēs nocirst jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas līdzšinējo 70 gadu vietā.
29.3. apakšpunkts saglabājams esošajā redakcijā, jo kontekstā ar projektu 24-TA-2387 redzama lielāka paļaušanās uz MVR datiem, vienlaikus vājinot šo datu kvalitāti. Problēmas ar egļu audžu produktivitāti un noturību būtu risināmas, stingri ierobežojot mākslīgu atjaunošanu ar egli, nevis vienkārši paredzot galvenās cirtes vecumu nesasniegušu audžu izciršanu.
Samazinātās prasības jaunaudzes atzīšanai par neproduktīvu (koku augstuma ierobežojums, koku daļas izslēgšana no bojāto koku īpatsvara aprēķina) 29.4. apakšpunktā kontekstā ar ierosinātajiem grozījumiem 36.4. apakšpunktā liecina, ka grozījumi faktiski virzīti uz mežizstrādes aprites cikla saīsināšanu, nevis patiesi neproduktīvu audžu nomaiņu.
13. Svītrot 34. punktu.
Rekonstruktīvā cirte pēc būtības (ietekmes uz ekosistēmu) ir kailcirte, tāpēc arī attiecībā uz to saglabājami kailciršu platības un izvietošanas nosacījumi. 34. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
15. Izteikt 36.4. apakšpunktu šādā redakcijā
Grozījumi paredz ievērojami paplašināt to gadījumu skaitu, kad koku augtspēja uzskatāma par “pilnīgi vai daļēji zudušu”. Apakšpunkts, kas līdz šim attiecināts tikai uz egli, projektā attiecināts uz visām koku sugām, turklāt vēl stipri samazinot pieļaujamo bojājumu apjomu: līdz šim “brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra”, grozījumu projektā – “bojājuma platums uz stumbra (neieskaitot mizas apauguma valnīti) ir ne mazāks par trīs centimetriem”. Trūkst pamatojuma grozījumiem un aplēšu, cik liela būtu šo grozījumu ietekme, tāpēc apakšpunkts saglabājam spēkā esošajā redakcijā.
17. Izteikt 54.1. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā jāpalielina ekoloģisko koku skaits līdz 30 kokiem uz hektāra, kas atbilst zinātnisku pētījumu secinājumiem.
18. Izteikt 55. punktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā visās cirtēs saglabājamo mirušo koku skaits būtu palielināms līdz vismaz 10 kokiem uz hektāra. Tas atbilstu gan zinātnisku pētījumu rezultātiem, gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasībām meža ekosistēmu atjaunošanai.
19. Izteikt 68. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama atvērumu palielināšana izlases cirtēs līdz 0,5 ha (pamatojumu sk. iepriekš).
33. Izteikt 84.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana, it īpaši situācijā, kad meža īpašniekam nav noteikts pārliecināties par aizsargājamu sugu vai dzīvotņu klātbūtni attiecīgajā nogabalā pirms mežizstrādes veikšanas. Piecu gadu laikā var būtiski mainīties gan situācija dabā, gan juridiskie nosacījumi.
21.10.2024. 13:45
Fiziska persona
Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03. Atkal tiek virzīti būtiski grozījumi, kas nav paredzēti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs. Grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, taču šī ietekme nav vērtēta. Nav pat atzīts, ka šāda ietekme varētu būt (anotācijā atzīmēts, ka jomu “ietekme uz vidi” grozījumu projekts neskar). Tāpat Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā to, ka spēkā stājusies Dabas atjaunošanas regula, kas paredz atjaunot meža ekosistēmas, nevis pieļaut to degradācijas turpināšanu.
Pilnībā piekrītu Latvijas Ornitoloģijas biedrības izsteiktajiem iebildumiem pret šādiem noteikumu grozījumu projekta punktiem:
2. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā…
Punkts skatāms kontekstā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387). Meža valsts reģistra dati nav tik precīzi, lai varētu uz tiem paļauties, atsakoties no caurmēra uzmērīšanas dabā. Turklāt noteikumu projekts TA-2387 paredz vēl vairāk samazināt MVR datu kvalitāti. Tāpēc šajā punktā jāsaglabā pašreizējais regulējums.
3. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, 12. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā, t.i., plānojot galveno cirti pēc caurmēra, caurmēra mērījumi veicami dabā.
4. Svītrot 13. punktu.
13. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā (sk. pamatojumu iepriekš).
6. Izteikt 15.1. apakšpunktu šādā redakcijā… un 7. Izteikt 15.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Grozījumi šajos apakšpunktos punktos faktiski paredz palielināt pieļaujamo kailcirtes platību no 2 uz 5 hektāriem 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI “Silava” datiem par meža tipu aizņemtajām platībām). Šādi grozījumi nav pieļaujami, ņemot vērā jau tā lielo Latvijas mežu fragmentācijas līmeni, ES Meža stratēģijā paredzēto virzību uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu un Dabas atjaunošanas regulas 12. pantā izvirzītās prasības meža ekosistēmu atjaunošanai. Anotācijā minētās problēmas (subjektivitāte tipu noteikšanā u.c.) iespējams risināt, arī nosakot 2 ha maksimālo kailcirtes platību visos meža tipos.
8. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iebildumus par grozījumu projekta 6. un 7. punktu, noteikumu 16. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
9. Svītrot 23. punktu.
Atceļot ierobežojumus minimālajam attālumam starp kailcirtēm vienā nogabalā, tiek radīts noteikumu “caurums”, kas faktiski ļauj neievērot maksimālās kailcirtes platības ierobežojumus. Ņemot vērā anotācijā sniegto skaidrojumu, šāds minimālais attālums būtu jānosaka arī starp kailcirtēm dažādos nogabalos.
10. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā jau tā augsto Latvijas mežu fragmentācijas līmeni un Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasības meža ekosistēmu atjaunošanai, nav pieļaujama atvērumu palielināšana līdz 0,5 ha. Punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
11. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujami grozījumi 29.2 apakšpunktā, jo faktiski tie nozīmē, ka priežu-bērzu mežaudzes varēs nocirst jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas līdzšinējo 70 gadu vietā.
29.3. apakšpunkts saglabājams esošajā redakcijā, jo kontekstā ar projektu 24-TA-2387 redzama lielāka paļaušanās uz MVR datiem, vienlaikus vājinot šo datu kvalitāti. Problēmas ar egļu audžu produktivitāti un noturību būtu risināmas, stingri ierobežojot mākslīgu atjaunošanu ar egli, nevis vienkārši paredzot galvenās cirtes vecumu nesasniegušu audžu izciršanu.
Samazinātās prasības jaunaudzes atzīšanai par neproduktīvu (koku augstuma ierobežojums, koku daļas izslēgšana no bojāto koku īpatsvara aprēķina) 29.4. apakšpunktā kontekstā ar ierosinātajiem grozījumiem 36.4. apakšpunktā liecina, ka grozījumi faktiski virzīti uz mežizstrādes aprites cikla saīsināšanu, nevis patiesi neproduktīvu audžu nomaiņu.
13. Svītrot 34. punktu.
Rekonstruktīvā cirte pēc būtības (ietekmes uz ekosistēmu) ir kailcirte, tāpēc arī attiecībā uz to saglabājami kailciršu platības un izvietošanas nosacījumi. 34. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
15. Izteikt 36.4. apakšpunktu šādā redakcijā
Grozījumi paredz ievērojami paplašināt to gadījumu skaitu, kad koku augtspēja uzskatāma par “pilnīgi vai daļēji zudušu”. Apakšpunkts, kas līdz šim attiecināts tikai uz egli, projektā attiecināts uz visām koku sugām, turklāt vēl stipri samazinot pieļaujamo bojājumu apjomu: līdz šim “brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra”, grozījumu projektā – “bojājuma platums uz stumbra (neieskaitot mizas apauguma valnīti) ir ne mazāks par trīs centimetriem”. Trūkst pamatojuma grozījumiem un aplēšu, cik liela būtu šo grozījumu ietekme, tāpēc apakšpunkts saglabājam spēkā esošajā redakcijā.
17. Izteikt 54.1. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā jāpalielina ekoloģisko koku skaits līdz 30 kokiem uz hektāra, kas atbilst zinātnisku pētījumu secinājumiem.
18. Izteikt 55. punktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā visās cirtēs saglabājamo mirušo koku skaits būtu palielināms līdz vismaz 10 kokiem uz hektāra. Tas atbilstu gan zinātnisku pētījumu rezultātiem, gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasībām meža ekosistēmu atjaunošanai.
19. Izteikt 68. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama atvērumu palielināšana izlases cirtēs līdz 0,5 ha (pamatojumu sk. iepriekš).
33. Izteikt 84.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana, it īpaši situācijā, kad meža īpašniekam nav noteikts pārliecināties par aizsargājamu sugu vai dzīvotņu klātbūtni attiecīgajā nogabalā pirms mežizstrādes veikšanas. Piecu gadu laikā var būtiski mainīties gan situācija dabā, gan juridiskie nosacījumi.
Pilnībā piekrītu Latvijas Ornitoloģijas biedrības izsteiktajiem iebildumiem pret šādiem noteikumu grozījumu projekta punktiem:
2. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā…
Punkts skatāms kontekstā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387). Meža valsts reģistra dati nav tik precīzi, lai varētu uz tiem paļauties, atsakoties no caurmēra uzmērīšanas dabā. Turklāt noteikumu projekts TA-2387 paredz vēl vairāk samazināt MVR datu kvalitāti. Tāpēc šajā punktā jāsaglabā pašreizējais regulējums.
3. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, 12. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā, t.i., plānojot galveno cirti pēc caurmēra, caurmēra mērījumi veicami dabā.
4. Svītrot 13. punktu.
13. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā (sk. pamatojumu iepriekš).
6. Izteikt 15.1. apakšpunktu šādā redakcijā… un 7. Izteikt 15.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Grozījumi šajos apakšpunktos punktos faktiski paredz palielināt pieļaujamo kailcirtes platību no 2 uz 5 hektāriem 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI “Silava” datiem par meža tipu aizņemtajām platībām). Šādi grozījumi nav pieļaujami, ņemot vērā jau tā lielo Latvijas mežu fragmentācijas līmeni, ES Meža stratēģijā paredzēto virzību uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu un Dabas atjaunošanas regulas 12. pantā izvirzītās prasības meža ekosistēmu atjaunošanai. Anotācijā minētās problēmas (subjektivitāte tipu noteikšanā u.c.) iespējams risināt, arī nosakot 2 ha maksimālo kailcirtes platību visos meža tipos.
8. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā iebildumus par grozījumu projekta 6. un 7. punktu, noteikumu 16. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
9. Svītrot 23. punktu.
Atceļot ierobežojumus minimālajam attālumam starp kailcirtēm vienā nogabalā, tiek radīts noteikumu “caurums”, kas faktiski ļauj neievērot maksimālās kailcirtes platības ierobežojumus. Ņemot vērā anotācijā sniegto skaidrojumu, šāds minimālais attālums būtu jānosaka arī starp kailcirtēm dažādos nogabalos.
10. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā…
Ņemot vērā jau tā augsto Latvijas mežu fragmentācijas līmeni un Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasības meža ekosistēmu atjaunošanai, nav pieļaujama atvērumu palielināšana līdz 0,5 ha. Punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
11. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujami grozījumi 29.2 apakšpunktā, jo faktiski tie nozīmē, ka priežu-bērzu mežaudzes varēs nocirst jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas līdzšinējo 70 gadu vietā.
29.3. apakšpunkts saglabājams esošajā redakcijā, jo kontekstā ar projektu 24-TA-2387 redzama lielāka paļaušanās uz MVR datiem, vienlaikus vājinot šo datu kvalitāti. Problēmas ar egļu audžu produktivitāti un noturību būtu risināmas, stingri ierobežojot mākslīgu atjaunošanu ar egli, nevis vienkārši paredzot galvenās cirtes vecumu nesasniegušu audžu izciršanu.
Samazinātās prasības jaunaudzes atzīšanai par neproduktīvu (koku augstuma ierobežojums, koku daļas izslēgšana no bojāto koku īpatsvara aprēķina) 29.4. apakšpunktā kontekstā ar ierosinātajiem grozījumiem 36.4. apakšpunktā liecina, ka grozījumi faktiski virzīti uz mežizstrādes aprites cikla saīsināšanu, nevis patiesi neproduktīvu audžu nomaiņu.
13. Svītrot 34. punktu.
Rekonstruktīvā cirte pēc būtības (ietekmes uz ekosistēmu) ir kailcirte, tāpēc arī attiecībā uz to saglabājami kailciršu platības un izvietošanas nosacījumi. 34. punkts saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
15. Izteikt 36.4. apakšpunktu šādā redakcijā
Grozījumi paredz ievērojami paplašināt to gadījumu skaitu, kad koku augtspēja uzskatāma par “pilnīgi vai daļēji zudušu”. Apakšpunkts, kas līdz šim attiecināts tikai uz egli, projektā attiecināts uz visām koku sugām, turklāt vēl stipri samazinot pieļaujamo bojājumu apjomu: līdz šim “brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra”, grozījumu projektā – “bojājuma platums uz stumbra (neieskaitot mizas apauguma valnīti) ir ne mazāks par trīs centimetriem”. Trūkst pamatojuma grozījumiem un aplēšu, cik liela būtu šo grozījumu ietekme, tāpēc apakšpunkts saglabājam spēkā esošajā redakcijā.
17. Izteikt 54.1. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā jāpalielina ekoloģisko koku skaits līdz 30 kokiem uz hektāra, kas atbilst zinātnisku pētījumu secinājumiem.
18. Izteikt 55. punktu šādā redakcijā…
Nav pamatoti samazināt saglabājamo mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Tā vietā visās cirtēs saglabājamo mirušo koku skaits būtu palielināms līdz vismaz 10 kokiem uz hektāra. Tas atbilstu gan zinātnisku pētījumu rezultātiem, gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta prasībām meža ekosistēmu atjaunošanai.
19. Izteikt 68. punktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama atvērumu palielināšana izlases cirtēs līdz 0,5 ha (pamatojumu sk. iepriekš).
33. Izteikt 84.2. apakšpunktu šādā redakcijā…
Nav pieļaujama ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana, it īpaši situācijā, kad meža īpašniekam nav noteikts pārliecināties par aizsargājamu sugu vai dzīvotņu klātbūtni attiecīgajā nogabalā pirms mežizstrādes veikšanas. Piecu gadu laikā var būtiski mainīties gan situācija dabā, gan juridiskie nosacījumi.
21.10.2024. 14:23
Valdis Lukjanovs - Biedrība "Vides aizsardzības klubs" Zemgales nodaļa.
Nepiekrītam noteikumu 7.punkta piedāvātajai redakcijai, jo spēkā esošie 0,2 ha un lielāka jau ir pietiekoši liela platība, lai izdalītu jaunu nogabalu vai apakšnogabalu, turklāt tās lielums atbilst koku ciršanas kārtībai izlases cirtēs minētajos noteikumos nosacījumiem, lai atvērumu neuzskatītu par kailcirti, kā arī'platība līdz 0,2 ha ir pietiekoši liela, lai nogabalā varētu iekļaut ekoloģisko koku grupas tās neizdalot kā atsevišķu nogabalu.
7.punkta piedāvātajai versijai nepiekrītam, un aicinām saglabāt spēkā esošo regulējumu, respektīvi, ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,2 hektāriem mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķerslaukumu nosaka atsevišķi.
Nepiekrītam noteikumu 11.punktam piedāvātajai redakcijai, tajā iekļaujot, ka arī caurmērs tiek noteikts pēc Meža valsts reģistra datiem, jo Meža valsts reģistra dati lielā mērā tiek aktualizēti arī pēc meža īpašnieku un tiesisko valdītāju iesniegtajiem datiem un citiem algoritmiem, kas kopumā var būtiski atšķirties no patiesajiem mežaudzes parametriem, tāpēc aicinām noteikumu 11.punktu saglabāt spēkā esošā redakcijā.
Nepiekrītam ņoteikumu 15.2 punktā piedāvātajai redakcijai, palielinot pieļaujamo kailcirtes platību pārējos meža tipos - 5 hektāri, jo nav piedāvāts zinātniski pamatota risku analīze meža tipu un kailciršu platības palielināšanas ietekmei ar noteikumu 15.punktā noteikto dalījumu, tāpēc vismaz līdz zinātniski pamatotu esamībai būtu jāievēro lielākas piesardzības princips, un jāsaglabā līdzšinējais regulējums, proti, 15.2. pārējos meža tipos - 2 hektāri.
Nepiekrītam noteikumu 23.punkta svītrošanai, jo šajā punktā iekļautā prasība ir mežsaimnieciski pamatota gadījumos, kad kopējā kailciršu platība pārsniedz 15. punktā minēto maksimālo kailcirtes platību, kā arī nepieļauj pārlieku lielu kailciršu intensifikācijas ietekmi uz meža ekosistēmu.
Nepiekrītam noteikumu 26.punktā piedāvātajai redakcijai, izlases cirtē cirsmas daļās kas ir mazākas par 0,5 hektāriem, un kurās šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, neuzskatīt to par kailcirti. Uzskatām, ka pašreiz noteiktā atvēruma platība 0,2 hektāri, kurā var nebūt kritiskais šķērslaukums ir optimāla, tāpēc saglabājama līdzšinējā noteikumu 26.punkta redakcija.
Nepiekrītam noteikumu punktā 29.2 piedāvātajai redakcijai samazinot mežaudzes vecumu līdz 40 gadiem, jo šajā vecumā vēl ir iespējams audzes sastāvu, būtiski neapdraudot tās turpmāko augšanas gaitu un gaidāmo pieaugumu, uzlabot ar krājas kopšanas cirti. Aicinām 29.2. punktu atstāt spēkā esošā redakcijā.
Neatbalstām punkta 29.3 piedāvāto redakciju, jo piedāvātais vienīgais kritērijs egļu audzēm ar egļu sastāva koeficentu vismaz 8, ir augstuma un caurmēra attiecība, kas ir vienāda vai mazāka par 0,9, visus parametrus nosakot pēc Meža reģistra datiem, lielā vairumā gadījumu var neatbilst faktiskajam stāvoklim dabā, turklāt Meža valsts reģistrs lielā mērā tiek uzturēts uz meža īpašnieku un apsaimniekotāju sniegtās informācijas un citiem algoritmiem, kuri, dažādu iemeslu dēļ, ne vienmēr var atbilst patiesajai situācijai dabā. Uzskatām, ka saglabājama līdzšinējā šo noteikumu 29.3. punkta redakcija.
Nepiekrītam šo noteikumu 34.punkta svītrošanu piedāvātajā redakcijā, jo tie atceļ kailcirtes maksimālās platības ierobežojumus un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus neproduktīvo priežu, egļu un bērzu audžu nociršanā, kas var radīt situāciju, kad mežs tiks nocirsts lielās vienlaidus platībās pasliktinot to vitalitāti, sanitāro stāvokli un noturību biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem, radot arvien jaunus un jaunus apdraudējumus paliekošajām mežaudzēm, kas jau pats par sevi neliecinātu par ilgtspējīgu un labu meža apsaimniekošanas praksi. Aicinām saglabāt noteikumu 34.punktu spēkā esošajā redakcijā.
Neatbalstām noteikumu 36.4.punktu piedāvātajā redakcijā, jo tie nav zinātniski pamatoti, būtiski samazina līdzšinējā regulējuma kritērijus, kā arī daudzos gadījumos neietekmē koka kvalitāti un dzīvotspēju. Aicinām saglabāt noteikumu 36.4. punktu tā spēkā esošā redakcijā.
Neatbalstām noteikumu papildināšanu ar 381 punktu, jo norādītie kritēriji egļu audzes nociršanai sanitārā vienlaidus cirtē ir nesamērīgi zemi, un daudzos gadījumos audzes vitalitāti un dzīvotspēju nesamazina, kā arī invadēto koku izvākšana no audzes nesamazina audzes šķerslaukumu zem kritiskā šķērslaukuma.
Šo noteikumu 54.1.punktā, atbilstoši zinātniskajiem pētījumiem, aicinām cirsmā saglabāt vismaz 30 minētajiem nosacījumiem atbilstošus ekoloģiskos kokus uz hektāra.
Noteikumu 55.punkta norādīto atstājamo sauso koku skaitu, atbilstoši minētajiem nosacījumiem, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību atbilstoši zinātniskajiem pētījumiem un atziņām, aicinām palielināt sauso koku skaitu uz 10 kokiem uz hektāra.
Neatbalstām noteikumu 68.punktā ietverto nosacījumu palielināt atvērumus izlases cirtē, kuros šķērslaukums ir zem kritiskā šķerslaukuma līdz 0,5 hektāriem. Aicinām atstāt šo noteikumu punktu spēkā esošā redakcijā ar atvērumiem izlases cirtē līdz 0,2 hektāriem.
7.punkta piedāvātajai versijai nepiekrītam, un aicinām saglabāt spēkā esošo regulējumu, respektīvi, ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,2 hektāriem mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķerslaukumu nosaka atsevišķi.
Nepiekrītam noteikumu 11.punktam piedāvātajai redakcijai, tajā iekļaujot, ka arī caurmērs tiek noteikts pēc Meža valsts reģistra datiem, jo Meža valsts reģistra dati lielā mērā tiek aktualizēti arī pēc meža īpašnieku un tiesisko valdītāju iesniegtajiem datiem un citiem algoritmiem, kas kopumā var būtiski atšķirties no patiesajiem mežaudzes parametriem, tāpēc aicinām noteikumu 11.punktu saglabāt spēkā esošā redakcijā.
Nepiekrītam ņoteikumu 15.2 punktā piedāvātajai redakcijai, palielinot pieļaujamo kailcirtes platību pārējos meža tipos - 5 hektāri, jo nav piedāvāts zinātniski pamatota risku analīze meža tipu un kailciršu platības palielināšanas ietekmei ar noteikumu 15.punktā noteikto dalījumu, tāpēc vismaz līdz zinātniski pamatotu esamībai būtu jāievēro lielākas piesardzības princips, un jāsaglabā līdzšinējais regulējums, proti, 15.2. pārējos meža tipos - 2 hektāri.
Nepiekrītam noteikumu 23.punkta svītrošanai, jo šajā punktā iekļautā prasība ir mežsaimnieciski pamatota gadījumos, kad kopējā kailciršu platība pārsniedz 15. punktā minēto maksimālo kailcirtes platību, kā arī nepieļauj pārlieku lielu kailciršu intensifikācijas ietekmi uz meža ekosistēmu.
Nepiekrītam noteikumu 26.punktā piedāvātajai redakcijai, izlases cirtē cirsmas daļās kas ir mazākas par 0,5 hektāriem, un kurās šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, neuzskatīt to par kailcirti. Uzskatām, ka pašreiz noteiktā atvēruma platība 0,2 hektāri, kurā var nebūt kritiskais šķērslaukums ir optimāla, tāpēc saglabājama līdzšinējā noteikumu 26.punkta redakcija.
Nepiekrītam noteikumu punktā 29.2 piedāvātajai redakcijai samazinot mežaudzes vecumu līdz 40 gadiem, jo šajā vecumā vēl ir iespējams audzes sastāvu, būtiski neapdraudot tās turpmāko augšanas gaitu un gaidāmo pieaugumu, uzlabot ar krājas kopšanas cirti. Aicinām 29.2. punktu atstāt spēkā esošā redakcijā.
Neatbalstām punkta 29.3 piedāvāto redakciju, jo piedāvātais vienīgais kritērijs egļu audzēm ar egļu sastāva koeficentu vismaz 8, ir augstuma un caurmēra attiecība, kas ir vienāda vai mazāka par 0,9, visus parametrus nosakot pēc Meža reģistra datiem, lielā vairumā gadījumu var neatbilst faktiskajam stāvoklim dabā, turklāt Meža valsts reģistrs lielā mērā tiek uzturēts uz meža īpašnieku un apsaimniekotāju sniegtās informācijas un citiem algoritmiem, kuri, dažādu iemeslu dēļ, ne vienmēr var atbilst patiesajai situācijai dabā. Uzskatām, ka saglabājama līdzšinējā šo noteikumu 29.3. punkta redakcija.
Nepiekrītam šo noteikumu 34.punkta svītrošanu piedāvātajā redakcijā, jo tie atceļ kailcirtes maksimālās platības ierobežojumus un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus neproduktīvo priežu, egļu un bērzu audžu nociršanā, kas var radīt situāciju, kad mežs tiks nocirsts lielās vienlaidus platībās pasliktinot to vitalitāti, sanitāro stāvokli un noturību biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem, radot arvien jaunus un jaunus apdraudējumus paliekošajām mežaudzēm, kas jau pats par sevi neliecinātu par ilgtspējīgu un labu meža apsaimniekošanas praksi. Aicinām saglabāt noteikumu 34.punktu spēkā esošajā redakcijā.
Neatbalstām noteikumu 36.4.punktu piedāvātajā redakcijā, jo tie nav zinātniski pamatoti, būtiski samazina līdzšinējā regulējuma kritērijus, kā arī daudzos gadījumos neietekmē koka kvalitāti un dzīvotspēju. Aicinām saglabāt noteikumu 36.4. punktu tā spēkā esošā redakcijā.
Neatbalstām noteikumu papildināšanu ar 381 punktu, jo norādītie kritēriji egļu audzes nociršanai sanitārā vienlaidus cirtē ir nesamērīgi zemi, un daudzos gadījumos audzes vitalitāti un dzīvotspēju nesamazina, kā arī invadēto koku izvākšana no audzes nesamazina audzes šķerslaukumu zem kritiskā šķērslaukuma.
Šo noteikumu 54.1.punktā, atbilstoši zinātniskajiem pētījumiem, aicinām cirsmā saglabāt vismaz 30 minētajiem nosacījumiem atbilstošus ekoloģiskos kokus uz hektāra.
Noteikumu 55.punkta norādīto atstājamo sauso koku skaitu, atbilstoši minētajiem nosacījumiem, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību atbilstoši zinātniskajiem pētījumiem un atziņām, aicinām palielināt sauso koku skaitu uz 10 kokiem uz hektāra.
Neatbalstām noteikumu 68.punktā ietverto nosacījumu palielināt atvērumus izlases cirtē, kuros šķērslaukums ir zem kritiskā šķerslaukuma līdz 0,5 hektāriem. Aicinām atstāt šo noteikumu punktu spēkā esošā redakcijā ar atvērumiem izlases cirtē līdz 0,2 hektāriem.
21.10.2024. 16:23
Jānis Nicmanis - "Puse Latvijas"
Iebilstam Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk – Rīkojums) 15.2.apakšpunkta un 16.punkta grozīšanai, jo piedāvātā redakcija ievērojami palielina atļauto kailcirtes platību ļoti apjomīgās mežu teritorijās. Šāds lēmums ietekmēs ievērojamu Latvijas mežu teritoriju, neizbēgami vairojot mežu fragmentāciju un pasliktinot jau šobrīd kritiski slikto mežu biotopu stāvokli.
Iebilstam ierosinātajiem grozījumiem Rīkojuma 26.punktā, jo, palielināt atļauto izcirsto atvērumu izlases cirtēs, neizbēgami pieaugs jau esošo mežu fragmentāciju un pasliktinās jau šobrīd kritiski slikto mežu biotopu stāvokli. Anotācijā sniegta atsauce uz Eiropas Komisijas rekomendācijām, taču ikvienu atsauci uz Eiropas Komisijas dokumentiem būtu jāskata kopsakarībā ar citiem, uz mežu ilgtspējīgu, saudzīgu apsaimniekošanu vērstiem ieteikumiem un prasībām, piemēram, Eiropas Komisijas Jaunā Mežu stratēģijā 2030 iekļauto atziņu, ka mežsaimniecības procesā “arvien intensīvāk jāaizsargā un jāatjauno meža biodaudzveidība un jāievieš biodaudzveidībai labvēlīgas meža apsaimniekošanas prakses.”, kas nav savienojama ar 26.punktā un citviet Rīkojumā paredzēto iegūstamās koksnes apjoma palielināšanu, nerēķinoties ar ekoloģiskajām sekām.
Iebilstam grozījumiem Rīkojuma 29.2 apakšpunktā,no kuriem izriet, ka norādītajās priežu-bērzu mežaudzes varēs nocirst jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas līdzšinējo 70 gadu vietā. Anotācijā pamatojums balstīts uz astoņzobu mizgrauža izdarīto kaitējumu egļu mežos, nesniedzot pamatojumu jaunāku priežu-bērzu audžu ciršanai.
Iebilstam Rīkojuma 34.punkta svītrošanai, jo tā nozīmē ierobežojumu atcelšanu kailcirtei analoģiskai cirtei, tādējādi palielinot jau esošo mežu fragmentāciju un pasliktinot jau šobrīd kritiski slikto mežu biotopu stāvokli.
Iebilstam Rīkojuma 55.punkta grozījumiem, kas paredz saglabājamo mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra samazinājumu, jo nav skaidrots tieši kā anotācijā norādītās (un Satversmes tiesas atceltās) “tiesības nocirst mežaudzi pie samazināta galvenās cirtes caurmēra” nepieciešami saistītas ar mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra un kāpēc tos jāsamazina.
Iebilstam Rīkojuma 84.2. apakšpunktā piedāvātajiem grozījumiem, jo ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana radīs risku, ka nocirsti tiek bioloģisko vērtīgi meži un iznīcinātas retu un aizsargājamu sugu dzīvotnes.
Iebilstam ierosinātajiem grozījumiem Rīkojuma 26.punktā, jo, palielināt atļauto izcirsto atvērumu izlases cirtēs, neizbēgami pieaugs jau esošo mežu fragmentāciju un pasliktinās jau šobrīd kritiski slikto mežu biotopu stāvokli. Anotācijā sniegta atsauce uz Eiropas Komisijas rekomendācijām, taču ikvienu atsauci uz Eiropas Komisijas dokumentiem būtu jāskata kopsakarībā ar citiem, uz mežu ilgtspējīgu, saudzīgu apsaimniekošanu vērstiem ieteikumiem un prasībām, piemēram, Eiropas Komisijas Jaunā Mežu stratēģijā 2030 iekļauto atziņu, ka mežsaimniecības procesā “arvien intensīvāk jāaizsargā un jāatjauno meža biodaudzveidība un jāievieš biodaudzveidībai labvēlīgas meža apsaimniekošanas prakses.”, kas nav savienojama ar 26.punktā un citviet Rīkojumā paredzēto iegūstamās koksnes apjoma palielināšanu, nerēķinoties ar ekoloģiskajām sekām.
Iebilstam grozījumiem Rīkojuma 29.2 apakšpunktā,no kuriem izriet, ka norādītajās priežu-bērzu mežaudzes varēs nocirst jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas līdzšinējo 70 gadu vietā. Anotācijā pamatojums balstīts uz astoņzobu mizgrauža izdarīto kaitējumu egļu mežos, nesniedzot pamatojumu jaunāku priežu-bērzu audžu ciršanai.
Iebilstam Rīkojuma 34.punkta svītrošanai, jo tā nozīmē ierobežojumu atcelšanu kailcirtei analoģiskai cirtei, tādējādi palielinot jau esošo mežu fragmentāciju un pasliktinot jau šobrīd kritiski slikto mežu biotopu stāvokli.
Iebilstam Rīkojuma 55.punkta grozījumiem, kas paredz saglabājamo mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra samazinājumu, jo nav skaidrots tieši kā anotācijā norādītās (un Satversmes tiesas atceltās) “tiesības nocirst mežaudzi pie samazināta galvenās cirtes caurmēra” nepieciešami saistītas ar mirušo koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra un kāpēc tos jāsamazina.
Iebilstam Rīkojuma 84.2. apakšpunktā piedāvātajiem grozījumiem, jo ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana radīs risku, ka nocirsti tiek bioloģisko vērtīgi meži un iznīcinātas retu un aizsargājamu sugu dzīvotnes.
22.10.2024. 19:58
Valters Kinna - "Zaļā brīvība"
Biedrība “Zaļā brīvība” pilnībā pievienojas iebildumos Latvijas Ornitoloģijas biedrībai un kategoriski iebilst šo MK noteikumu grozījumu tālākai virzīšanai pirms ir piedāvātas, apspriestas, izvērtētas un apstiprinātas jaunas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (atgādinām, ka iepriekšējā perioda pamatnostādnes bija 2015-2020. gadam), kurām ir veikts jauns ietekmes uz vidi novērtējums. Grozījumi pēc būtības ir vērsti uz intensīvāku mežu ciršanu, tajos ir iestrādāta kailciršu palielināšana, vājāki nosacījumi rekonstruktīvajām cirtēm un kailcirtēm, ciršanas apliecinājumu derīguma termiņa palielināšana un citas izmaiņas, kurām visticamāk būs būtiska ietekme uz vidi.
Zemkopības ministrija ar šo noteikumu virzīšanu jau atkārtoti pārkāpj labas pārvaldības principus, tie ir pretrunā ar Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03, kā arī ES mežu stratēģiju 2030. gadam, kurā ir daudzkārt uzsvērta meža ilgtpējas robežu nepārsniegšana, uz kurām ietekme acīmredzami šajos MK noteikumu grozījumos nav vērtēta. Aicinām atlikt šo noteikumu tālāku virzīšanu, līdz ir noslēgusies jaunu Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu pieņemšana.
Zemkopības ministrija ar šo noteikumu virzīšanu jau atkārtoti pārkāpj labas pārvaldības principus, tie ir pretrunā ar Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03, kā arī ES mežu stratēģiju 2030. gadam, kurā ir daudzkārt uzsvērta meža ilgtpējas robežu nepārsniegšana, uz kurām ietekme acīmredzami šajos MK noteikumu grozījumos nav vērtēta. Aicinām atlikt šo noteikumu tālāku virzīšanu, līdz ir noslēgusies jaunu Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu pieņemšana.
22.10.2024. 21:37
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
TAP portālā lasāms, ka šo grozījumu “mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas”, taču grozījumu saturs, ietver arī meža apsaimniekošanas regulējumu (palielināta atvērumu platība no 0,2 ha uz 0,5 ha, palielināta kailcirtes cirsmas platība slapjaiņu un susināto mežu tipos no 2 ha uz 5 ha, paredzēta galvenās cirtes caurmēra noteikšana bez mērījumiem dabā, paplašinātas iespējas veikt rekonstruktīvo cirti, vienkāršots sanitāro ciršu regulējums u.c.), kas var radīt būtisku ilgtermiņa ietekmi uz meža vidi, jo īpaši kontekstā ar noteikumu projektu 24-TA-2387 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas samazina prasības meža inventarizācijai un Meža valsts reģistra datu kvalitātei. Šādu grozījumu sagatavošana bez visu ieinteresēto pušu iesaistes un diskusijas neatbilst labas pārvaldības praksei, kā arī nav ņemts vērā Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-01-03, jo grozījumu ietekme uz vidi nav vērtēta un sagatavotie grozījumi neatbilst patlaban spēkā esošajām Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam.
Būtiskākie iebildumi pret grozījumu saturu:
1) Nav pamatotas un neatbilst izlases ciršu būtībai rosinātās izmaiņas atvērumu platībā. Saglabājama pašlaik Noteikumos par koku ciršanu mežā noteiktā atvēruma platība 0,2 ha (vienāda noteikumu 7., 26. un 68. punktā).
2) Nav pieļaujama galvenās cirtes caurmēra noteikšana bez dabā veiktiem mērījumiem. Ne pašlaik, ne nākotnē saskaņā ar noteikumu projektu 24-TA-2387 Meža valsts reģistra datu kvalitāte nav atbilstoša (pašlaik pieļaujamā novirze netiek noteikta, ar grozījumiem tā tiek pieļauta pārāk liela – 20 % vai ne mazāk par +/- trīs centimetriem), lai pieņemtu korektu lēmumu par galveno cirti. Turklāt Valsts meža dienestam nav resursu, lai tik lielā apjomā pārbaudītu caurmēra atbilstību un veiktu strīda gadījumā paredzētos mērījumus. Saglabājama Noteikumu par koku ciršanu mežā pašlaik spēkā esošā 11., 12,. 13., 14. punkta redakcija.
3) No meža ekoloģijas viedokļa nav pamatota un nav pieļaujama kailcirtes cirsmas atļautās platības palielināšana slapjaiņu un susināto mežu tipos no 2 ha uz 5 ha, kas paredzēts noteikumu projektā un veicinātu mežu fragmentāciju.
4) Noteikumu 23. punkts, kas regulē cirsmu izvietojumu viena nogabala robežās, nevis svītrojams, bet gan papildināms, nosakot attālumu starp jebkurām cirsmām. Tas mazinātu meža fragmentāciju un veicinātu mežaudžu noturību.
5) Aicinām saglabāt pašreizējo rekonstruktīvās cirtes regulējumu un atkārtoti izvērtēt grozījumos ieteiktās izmaiņas neproduktīvo mežaudžu noteikšanas kritērijos, tostarp kontekstā ar Meža valsts reģistra datu kvalitāti un noteikumu projektu 24-TA-2387. Grozījumi paplašina rekonstruktīvās cirtes pielietošanas iespējas (dabā tās ir papildus nocirstas platības), turklāt paredz uz tām neattiecināt kailcirtes cirsmu platības un izvietošanas prasības, bet ietekme nav vērtēta.
6) Iebilstam pret grozījumu redakciju 36.1. punktā un noteikumu papildināšanu ar 381. punktu, kas ievērojami paplašina iespējas veikt sanitāro cirti, bet šajos punktos iekļauto kritēriju lietderība visos gadījumos nav pamatota.
7) Grozījumos iekļautais priekšlikums galvenajā cirtē pēc caurmēra atgriezties pie 5 ekoloģiskajiem kokiem uz hektāru nav samērīgs ar pārējo grozījumu saturu, kas būtiski palielina iespējas nocirst mežu. Visu šajā noteikumu projektā ierosināto grozījumu kontekstā būtu jāparedz vismaz 30 ekoloģisko koku saglabāšana uz hektāru.
8) Nav pamatota ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana, jo piecu gadu laikā var būtiski mainīties gan situācija dabā, gan normatīvais regulējums.
Būtiskākie iebildumi pret grozījumu saturu:
1) Nav pamatotas un neatbilst izlases ciršu būtībai rosinātās izmaiņas atvērumu platībā. Saglabājama pašlaik Noteikumos par koku ciršanu mežā noteiktā atvēruma platība 0,2 ha (vienāda noteikumu 7., 26. un 68. punktā).
2) Nav pieļaujama galvenās cirtes caurmēra noteikšana bez dabā veiktiem mērījumiem. Ne pašlaik, ne nākotnē saskaņā ar noteikumu projektu 24-TA-2387 Meža valsts reģistra datu kvalitāte nav atbilstoša (pašlaik pieļaujamā novirze netiek noteikta, ar grozījumiem tā tiek pieļauta pārāk liela – 20 % vai ne mazāk par +/- trīs centimetriem), lai pieņemtu korektu lēmumu par galveno cirti. Turklāt Valsts meža dienestam nav resursu, lai tik lielā apjomā pārbaudītu caurmēra atbilstību un veiktu strīda gadījumā paredzētos mērījumus. Saglabājama Noteikumu par koku ciršanu mežā pašlaik spēkā esošā 11., 12,. 13., 14. punkta redakcija.
3) No meža ekoloģijas viedokļa nav pamatota un nav pieļaujama kailcirtes cirsmas atļautās platības palielināšana slapjaiņu un susināto mežu tipos no 2 ha uz 5 ha, kas paredzēts noteikumu projektā un veicinātu mežu fragmentāciju.
4) Noteikumu 23. punkts, kas regulē cirsmu izvietojumu viena nogabala robežās, nevis svītrojams, bet gan papildināms, nosakot attālumu starp jebkurām cirsmām. Tas mazinātu meža fragmentāciju un veicinātu mežaudžu noturību.
5) Aicinām saglabāt pašreizējo rekonstruktīvās cirtes regulējumu un atkārtoti izvērtēt grozījumos ieteiktās izmaiņas neproduktīvo mežaudžu noteikšanas kritērijos, tostarp kontekstā ar Meža valsts reģistra datu kvalitāti un noteikumu projektu 24-TA-2387. Grozījumi paplašina rekonstruktīvās cirtes pielietošanas iespējas (dabā tās ir papildus nocirstas platības), turklāt paredz uz tām neattiecināt kailcirtes cirsmu platības un izvietošanas prasības, bet ietekme nav vērtēta.
6) Iebilstam pret grozījumu redakciju 36.1. punktā un noteikumu papildināšanu ar 381. punktu, kas ievērojami paplašina iespējas veikt sanitāro cirti, bet šajos punktos iekļauto kritēriju lietderība visos gadījumos nav pamatota.
7) Grozījumos iekļautais priekšlikums galvenajā cirtē pēc caurmēra atgriezties pie 5 ekoloģiskajiem kokiem uz hektāru nav samērīgs ar pārējo grozījumu saturu, kas būtiski palielina iespējas nocirst mežu. Visu šajā noteikumu projektā ierosināto grozījumu kontekstā būtu jāparedz vismaz 30 ekoloģisko koku saglabāšana uz hektāru.
8) Nav pamatota ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa pagarināšana, jo piecu gadu laikā var būtiski mainīties gan situācija dabā, gan normatīvais regulējums.
22.10.2024. 22:16