Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveide pilngadīgām personām
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai ieviestu biopsihosociālo pieeju invaliditātes novērtēšanā, nepieciešams stiprināt holistisku personas funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu un ieviest matemātisku algoritmu visaptverošā invaliditātes novērtēšanā. Īpašas kopšanas novērtēšana un secīga atbalsta sniegšana ir viena no invaliditātes atbalsta sistēmas būtiskākajām sastāvdaļām, jo tās ietvaros tiek sniegts atbalsts personām ar ļoti smagu invaliditāti. Vienlaikus šā brīža pieejā, atbilstoši kurai īpašas kopšanas novērtēšana tiek veikta, ir nepieciešams veikt izmaiņas, lai arī īpašas kopšanas nepieciešamības novērtējumā, tāpat kā invaliditātes novērtēšanā, nostiprinātu funkcionēšanas izvērtējumu – proti, personas faktisko spēju izvērtējumu, t.sk. sevis aprūpē, kas ļautu iespējami mērķētāk vērtēt īpašas kopšanas nepieciešamības intensitāti.
Mērķa apraksts
Konceptuālā ziņojuma “Invaliditātes novērtēšanas sistēmās pilnveide pilngadīgām personām” mērķis ir sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas procesa pilnveidei pilngadīgām personām, t.sk. pieejas maiņai atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību un secīga valsts finansiālā atbalsta nodrošināšanai.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvijas teritorija
Norises laiks
28.05.2025. - 27.06.2025.
Informācija
2025. gada 28. maijā Konceptuālā ziņojuma projekts tiks prezentēts Invaliditātes lietu nacionālajā padomē,kas tiks uzskatīts kā papildu sabiedrības līdzdalības formāts .
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Aiga Lukašenoka (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
28.05.2025. 08:59
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
"Pulmonālās hipertensijas biedrība"
Izskatot Konceptuālā ziņojuma projektu, nebija viennozīmīgi skaidrs:
(1) kāda būs rīcība uz apstiprinātajām un spēkā esošajām invaliditātes grupām personām, kam invaliditāte noteikta uz mūžu, personām, kuru invaliditātes statuss jau ir noteikts uz kādu termiņu?
(2) Kādā veidā tiks ņemti vērā funkcionālo spēju ierobežojumi hronisko slimību gadījumā, ja tie nav uzskaitīti vai neietilpst funkciju novērtējuma skalā? Piemēram, personas ar sirdskaitēm vai retām kardiopulmonālām diagnozēm, kamēr slimība nav progresējusi ļoti smagā un mēreni smagā stadijā, var strādāt algotu darbu (atkarībā no darba devēja izpratnes un pretīmnākšanas attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem - attālināts darbs, ilgāki atpūtas brīži u.t.m.l.). Tajā pašā laikā šādu personu ikdienas darbības var būt ierobežotas - nespēja nest smagus priekšmetus, nespēja veikt ikdienas pārtikas sagādi bez tuvinieka atbalsta (ja tuvinieki ir), nespēja sakārtot mājokli, jo ir muskuļu sāpes vai zema slodzes tolerance, ātrs nogurums, nespēja vienlaicīgi sarunāties un pārvietoties (ejot vienlaicīgi runāt pa mobilo tālruni un/ vai sarunāties ar līdzcilvēkiem aizdusas vai sirdsklauvju dēļ). Darba dzīves sakarā pieaugušo grupās ar invaliditāti, kurus pārstāv Pulmonālās hipertensijas biedrība, ir vērojams tas, ka cilvēki ar plaušu hipertensiju, kas ir kardiopulmonāla kaite, bieži vien izvēlas strādāt pusslodzi, ja ir tāda iespēja. Savukārt pilnas slodzes darbiniekiem ar invaliditāti savukārt nepieciešami ilgāki pārtraukumi darba laikā noguruma un zemas slodzes tolerances dēļ (samazināta skābekļa apgāde organismā) vai pat samazināts darba dienu skaits nedēļā, lai spētu darboties un funkcionēt nākamā darba nedēļā.
Darba spēju un ikdienas aktivitāšu novērtēšanas sakarā ieteikums: rast iespēju funkciju novērtēšanas anketās, kas tiks izmantotas, piefiksēt nianses un individuālas grūtības, kas varbūt nav dotas kā anketas jautājums, taču var liecināt par funkciju ierobežojumiem vai ierobežotu dalību sabiedrības dzīvē. Piemēram, persona fiziski spēj iziet no mājām, taču to nedara, jo saskaras ar grūtībām pārvarēt sociālos ierobežojumus (palūgt palīdzību kādā grūtākā pārvietošanās posmā, piedalīties draugu brīvā laika aktivitātēs pietiekami sportiskā garā vai noturēt pastaigu tempu kā visiem u.c.). Cilvēkiem bez funkcionāliem ierobežojumiem tie var šķist sīkumi, taču šādas nianses nereti veido cilvēku ar invaliditātes statusu ikdienu.
Jāatzīmē, ka WHODAS 2.0. instruments Konceptuālā ziņojuma projektā nav sniegts, līdz ar to nevar spriest par tā plašumu un dziļumu attiecībā uz potenciāli novērtējamajām personu grupām.
Nosakot vienādu samaksas līmeni īpašas kopšanas pabalsta gadījumā tiktu ievērots tiesiskās vienlīdzības princips pret visām smagi slimo pacientu grupām un būtu nodrošināta detalizētāka izvērtēšana, kas gan prasa neatkarīgus datus un pieejas validēšanu un pilotēšanu, iespējams, ilgākā laika posmā un plašākā reģionālā pārklājumā. Piemēram, pēc 2 mēnešu izmēģinājuma, kas iecerēts 5 pašvaldībās, veikt īpašās kopšanas novērtēšanu pilotēšanas stadijā Latvijas attālos reģionos, nevis ekonomiski attīstītajos. Tādējādi varētu gūt labāku izpratni par sociāli ekonomisko faktoru ietekmi uz funkciju ierobežojumiem un vajadzību pēc valsts atbalsta. Respektīvi, pirms ieviest uzlabotu sistēmu, pārbaudīt to dažādos apstākļos un dažādos reģionos, dažādām klientu grupām.
Esam gatavi sniegt papildu informāciju un veicināt konstruktīvu sadarbību, lai uzlabotu iecerēto jauno pieeju invaliditātes sistēmas novērtēšanā (piemēram, pilnveidojot izvērtējuma metodoloģiju hronisko slimību gadījumā).
(1) kāda būs rīcība uz apstiprinātajām un spēkā esošajām invaliditātes grupām personām, kam invaliditāte noteikta uz mūžu, personām, kuru invaliditātes statuss jau ir noteikts uz kādu termiņu?
(2) Kādā veidā tiks ņemti vērā funkcionālo spēju ierobežojumi hronisko slimību gadījumā, ja tie nav uzskaitīti vai neietilpst funkciju novērtējuma skalā? Piemēram, personas ar sirdskaitēm vai retām kardiopulmonālām diagnozēm, kamēr slimība nav progresējusi ļoti smagā un mēreni smagā stadijā, var strādāt algotu darbu (atkarībā no darba devēja izpratnes un pretīmnākšanas attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem - attālināts darbs, ilgāki atpūtas brīži u.t.m.l.). Tajā pašā laikā šādu personu ikdienas darbības var būt ierobežotas - nespēja nest smagus priekšmetus, nespēja veikt ikdienas pārtikas sagādi bez tuvinieka atbalsta (ja tuvinieki ir), nespēja sakārtot mājokli, jo ir muskuļu sāpes vai zema slodzes tolerance, ātrs nogurums, nespēja vienlaicīgi sarunāties un pārvietoties (ejot vienlaicīgi runāt pa mobilo tālruni un/ vai sarunāties ar līdzcilvēkiem aizdusas vai sirdsklauvju dēļ). Darba dzīves sakarā pieaugušo grupās ar invaliditāti, kurus pārstāv Pulmonālās hipertensijas biedrība, ir vērojams tas, ka cilvēki ar plaušu hipertensiju, kas ir kardiopulmonāla kaite, bieži vien izvēlas strādāt pusslodzi, ja ir tāda iespēja. Savukārt pilnas slodzes darbiniekiem ar invaliditāti savukārt nepieciešami ilgāki pārtraukumi darba laikā noguruma un zemas slodzes tolerances dēļ (samazināta skābekļa apgāde organismā) vai pat samazināts darba dienu skaits nedēļā, lai spētu darboties un funkcionēt nākamā darba nedēļā.
Darba spēju un ikdienas aktivitāšu novērtēšanas sakarā ieteikums: rast iespēju funkciju novērtēšanas anketās, kas tiks izmantotas, piefiksēt nianses un individuālas grūtības, kas varbūt nav dotas kā anketas jautājums, taču var liecināt par funkciju ierobežojumiem vai ierobežotu dalību sabiedrības dzīvē. Piemēram, persona fiziski spēj iziet no mājām, taču to nedara, jo saskaras ar grūtībām pārvarēt sociālos ierobežojumus (palūgt palīdzību kādā grūtākā pārvietošanās posmā, piedalīties draugu brīvā laika aktivitātēs pietiekami sportiskā garā vai noturēt pastaigu tempu kā visiem u.c.). Cilvēkiem bez funkcionāliem ierobežojumiem tie var šķist sīkumi, taču šādas nianses nereti veido cilvēku ar invaliditātes statusu ikdienu.
Jāatzīmē, ka WHODAS 2.0. instruments Konceptuālā ziņojuma projektā nav sniegts, līdz ar to nevar spriest par tā plašumu un dziļumu attiecībā uz potenciāli novērtējamajām personu grupām.
Nosakot vienādu samaksas līmeni īpašas kopšanas pabalsta gadījumā tiktu ievērots tiesiskās vienlīdzības princips pret visām smagi slimo pacientu grupām un būtu nodrošināta detalizētāka izvērtēšana, kas gan prasa neatkarīgus datus un pieejas validēšanu un pilotēšanu, iespējams, ilgākā laika posmā un plašākā reģionālā pārklājumā. Piemēram, pēc 2 mēnešu izmēģinājuma, kas iecerēts 5 pašvaldībās, veikt īpašās kopšanas novērtēšanu pilotēšanas stadijā Latvijas attālos reģionos, nevis ekonomiski attīstītajos. Tādējādi varētu gūt labāku izpratni par sociāli ekonomisko faktoru ietekmi uz funkciju ierobežojumiem un vajadzību pēc valsts atbalsta. Respektīvi, pirms ieviest uzlabotu sistēmu, pārbaudīt to dažādos apstākļos un dažādos reģionos, dažādām klientu grupām.
Esam gatavi sniegt papildu informāciju un veicināt konstruktīvu sadarbību, lai uzlabotu iecerēto jauno pieeju invaliditātes sistēmas novērtēšanā (piemēram, pilnveidojot izvērtējuma metodoloģiju hronisko slimību gadījumā).
12.06.2025. 17:30
Jūlija Cīrule-Galuza - "Latvijas Paliatīvās aprūpes alianse"
Par īpašās kopšanas izvērtēšanas trešo modeli un integrētu pieeju pacientu vajadzību apzināšanai
Latvijas Paliatīvās aprūpes alianse pauž atzinību par Labklājības ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Invaliditātes un īpašās kopšanas izvērtēšanas sistēmas pilnveide” un jo īpaši – par izvēlēto trešo modeli attiecībā uz īpašās kopšanas piešķiršanu.
Trešā modeļa piedāvājums, kas paredz funkcionēšanas izvērtējumu balstīt uz starptautiski atzītu rīku (WHODAS 2.0), kā arī SFK balstītu protokolu ieviešanu atbilstoši funkciju traucējuma veidam, sniedz būtisku iespēju padarīt izvērtēšanu objektīvāku, diferencētāku un labāk sasaistītu ar reālajām atbalsta vajadzībām.
Ņemot vērā šo virzību uz daudzdimensiju funkcionēšanas izvērtējumu, Alianse aicina paredzēt iespēju, ka funkcionālie speciālisti, kuri veic īpašās kopšanas nepieciešamības izvērtējumu, paralēli varētu:
Veikt tūlītēju nepieciešamo palīglīdzekļu izvērtējumu un pieprasījuma sagatavošanu – lai novērstu kavēšanos un ilgstošu gaidīšanu situācijās, kad atbalsts ir kritiski nepieciešams;
Izmantot vienotu skrīninga rīku paliatīvās aprūpes nepieciešamības identificēšanai, piemēram, ESAR, SPICT vai citu validētu instrumentu;
Izmantot malnutrīcijas skrīningu (MUST) pārbaudāmiem pacientiem, lai savlaicīgi konstatētu nepieciešamību piesaistīt klīniskas barošanas speciālistu un nodrošināt Valsts apmaksāto klīnisko barošanu mājās.
Informēt pacienta ģimenes ārstu, ja skrīnings uzrāda pozitīvu rezultātu, lai ārsts varētu savlaicīgi pieteikt konsīliju un uzsākt atbilstošu aprūpes plānošanu.
Šāda integrēta un koordinēta pieeja ļautu ne tikai efektīvāk noteikt cilvēku vajadzības, bet arī mazināt administratīvo slogu pacientiem un viņu ģimenēm, nodrošinot agrīnu pieeju atbilstošiem atbalsta pakalpojumiem.
Latvijas Paliatīvās aprūpes alianse apliecina gatavību sadarboties metodikas pilnveidē un speciālistu apmācībā, lai veicinātu ilgtspējīgas un uz cilvēku vajadzībām balstītas sistēmas izveidi.
Ar cieņu,
Jūlija Cīrule-Galuza
06/25/2025
Valdes priekšsēdētāja
Latvijas Paliatīvās aprūpes alianse
julijacirule@latvijaspaliativasaprupesalianse.org
Latvijas Paliatīvās aprūpes alianse pauž atzinību par Labklājības ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Invaliditātes un īpašās kopšanas izvērtēšanas sistēmas pilnveide” un jo īpaši – par izvēlēto trešo modeli attiecībā uz īpašās kopšanas piešķiršanu.
Trešā modeļa piedāvājums, kas paredz funkcionēšanas izvērtējumu balstīt uz starptautiski atzītu rīku (WHODAS 2.0), kā arī SFK balstītu protokolu ieviešanu atbilstoši funkciju traucējuma veidam, sniedz būtisku iespēju padarīt izvērtēšanu objektīvāku, diferencētāku un labāk sasaistītu ar reālajām atbalsta vajadzībām.
Ņemot vērā šo virzību uz daudzdimensiju funkcionēšanas izvērtējumu, Alianse aicina paredzēt iespēju, ka funkcionālie speciālisti, kuri veic īpašās kopšanas nepieciešamības izvērtējumu, paralēli varētu:
Veikt tūlītēju nepieciešamo palīglīdzekļu izvērtējumu un pieprasījuma sagatavošanu – lai novērstu kavēšanos un ilgstošu gaidīšanu situācijās, kad atbalsts ir kritiski nepieciešams;
Izmantot vienotu skrīninga rīku paliatīvās aprūpes nepieciešamības identificēšanai, piemēram, ESAR, SPICT vai citu validētu instrumentu;
Izmantot malnutrīcijas skrīningu (MUST) pārbaudāmiem pacientiem, lai savlaicīgi konstatētu nepieciešamību piesaistīt klīniskas barošanas speciālistu un nodrošināt Valsts apmaksāto klīnisko barošanu mājās.
Informēt pacienta ģimenes ārstu, ja skrīnings uzrāda pozitīvu rezultātu, lai ārsts varētu savlaicīgi pieteikt konsīliju un uzsākt atbilstošu aprūpes plānošanu.
Šāda integrēta un koordinēta pieeja ļautu ne tikai efektīvāk noteikt cilvēku vajadzības, bet arī mazināt administratīvo slogu pacientiem un viņu ģimenēm, nodrošinot agrīnu pieeju atbilstošiem atbalsta pakalpojumiem.
Latvijas Paliatīvās aprūpes alianse apliecina gatavību sadarboties metodikas pilnveidē un speciālistu apmācībā, lai veicinātu ilgtspējīgas un uz cilvēku vajadzībām balstītas sistēmas izveidi.
Ar cieņu,
Jūlija Cīrule-Galuza
06/25/2025
Valdes priekšsēdētāja
Latvijas Paliatīvās aprūpes alianse
julijacirule@latvijaspaliativasaprupesalianse.org
25.06.2025. 13:16
Ineta Ielīte - Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls
1) Konceptuālā ziņojuma "Invaliditātes novērtēšanas sistēmās pilnveide pilngadīgām personām" (turpmāk – Ziņojums) tekstā minēts, ka tā mērķis ir sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas procesa pilnveidei pilngadīgām personām, t.sk. pieejas maiņai atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību un secīga valsts finansiālā atbalsta nodrošināšanai. Ziņojums paredz būtiskas pārmaiņas sabiedrībā, kas saistītas ar sociālās politikas maiņu, būtiski ietekmēs personu tiesības uz invaliditāti un pakalpojumiem, tai skaitā normatīvo aktu izmaiņas. Ņemot vērā demokrātiskas un labas pārvaldības principu (praksi), pētot situāciju un sagatavojot Ziņojumu būtu obligāta mērķgrupas un sabiedrisko organizāciju viedokļu uzklausīšana. No Ziņojuma redzams, ka paredzēta nevis invaliditātes sistēmas pilnveide, bet būtībā jaunas invaliditātes novērtēšanas sistēmas ieviešana. Vienlaikus Ziņojumā nav iekļauta informācija par konsultēšanos ar mērķgrupu, kā arī nevalstiskajām organizācijām, lai veidotu cilvēkiem ar invaliditāti labāko, taisnīgāko un atklātāko risinājumu invaliditātes noteikšanā un īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanai (vai konsultēšanās ir notikusi, kad, kādā veidā, viedokļu sniedzēji, kur fiksēts). Papildus norādāms, ka Ziņojumā nav sniegts skaidrojums par to, kādas sociāli ekonomiskās pārmaiņas sabiedrībā, starptautiskās saistības un sabiedrības vajadzības ietekmē esošās invaliditātes sistēmas pārveidošana, ieviešot jaunu procedūru (pirmšķietami, birokrātiskāku procedūru), nevis pilnveidojot esošo, kā arī tas, kādā veidā invaliditātes novērtēšanas jaunais modelis tiks sasaistīts ar personu ar invaliditāti nodarbinātību, nodrošinot darba iespējas.
2) Ziņojumā noteikts, ka "izvēloties ieviest cilvēktiesībās īstenotu invaliditātes sistēmu, Latvija ir izvēlējusies pāreju no tradicionālās veselības traucējumu izvērtēšanas uz cilvēktiesībās balstītu funkcionēšanas izvērtēšanu. Šīs izvērtēšanas sistēmas mērķis ir pievērsties nevis tikai veselības stāvokļa novērtējumam, bet gan pilnīgākai indivīda spēju un iespēju novērtēšanai sabiedrības līmenī, t.i., personas funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanai", bet nav skaidrots, vai tagadējā sistēma neatbilst cilvēktiesību principiem un ar ko jaunais modelis nodrošinās cilvēktiesībās īstenotu invaliditātes sistēmu, kā izpaudīsies cilvēktiesību principu iedzīvināšana, piemēram, mazinot personām ar invaliditāti administratīvo slogu u.c., vai notiks pretējais.
3) Ziņojumā atzīts, ka "Pasaules Bankas ieskatā invaliditātes smaguma pakāpes noteikšanā pietiktu tikai ar medicīnisko informāciju kopā ar WHODAS 2.0 anketā ievākto funkcionēšanas informāciju, tomēr Labklājības ministrijas ieskatā nepieciešams vēl plašāks un holistiskāks novērtējums, proti novērtējumā ietverot arī mērķēto protokolu aizpildīšanu". Nav sniegts skaidrojums, kas un kā tika vērtēts, veidojot sarežģītāku procedūru, kāpēc netika pieņemts Pasaules Bankas viedoklis. Nav aprakstīts minētā modeļa ieguvums, trūkumi, atrodama tikai atsauce uz jēgpilnu izmantošanu Kiprā bez attiecīga skaidrojuma Ziņojumā. Nav skaidrots, ar ko notika konsultācijas, izvēloties sarežģītāku procedūru, ņemot vērā, ka valsts pārvaldei jāmazina birokrātija un jāvienkāršo procedūras. Ar ko minētā procedūra būs labāka par Pasaules Bankas piedāvāto un citās valstīs izveidotām procedūrām, ar mazāku administratīvo slogu. No Ziņojuma nav skaidrs, kā izvēlētas valstis, kurās aplūkots invaliditātes modelis, kāpēc netika pētīts ziemeļvalstu, piemēram Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas modelis, kurās ir sakārtota sociālā sistēma.
4) Ziņojumā nav skaidrots kā, no analītiskā viedokļa raugoties, ja WHODAS 2.0. svarīga ir vērtētāja pieredze un objektivitāte, tad SFK kategorijas klasificējošie mērķētie protokoli SFK kategoriju klasificēšanai balstās uz validētiem un objektīviem starptautiski standartizētiem testu rezultātiem, nodrošinās atbilstošu un taisnīgu vērtēšanu, ņemot vērā, ka atsevišķie mērķētie protokoli (5 jomās) ir "saskaldīti" daudzās kategorijās, kas, pirmšķietami, personai, ja tā pilnībā nevarēs izpildīt vienu vai tikai dažās kategorijās norādīto, ievērojot matemātisko algoritmu nekvalificēsies augstākai invaliditātes grupai, bet vieglākai, lai gan faktiski personai būs nepieciešama pastāvīga vai epizodiska palīdzība (ja vien tiks paredzēts, ja kaut vienā kategorijā ietverto nevarēs izpildīt, matemātiskais algoritms netiks piemērots). Citādā gadījumā, pretēji novērtēšanas uzlabošanas procesam, tiks aizskartas personu tiesības un tiesiskās intereses uz atbilstošu sociālu atbalstu. Invaliditātes novērtēšanas sistēmā un piešķirtās invaliditātes pakāpes ir iespējams gradēt vai citādi vienkāršot procedūru (vienlaikus nodrošinot kvalitāti), tādējādi paredzot caurskatāmību un taisnīgumu, proti, nesarežģījot un nesadārdzinot procedūru, ko varētu īstenot, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām un mērķgrupu (paziņojot par to plašam nevalstisko organizāciju lokam, kas pārstāv plašu organizāciju tīklu, jo ne tikai nodibinājums Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS" vai Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO" risina jautājumus, kas saistīti ar personu ar invaliditāti interesēm).
5) Ziņojumā nav saprotami un vispusīgi skaidrots, vai jaunā novērtēšana būtībā ir atgriešanās pie iepriekšējā (līdz 2015.gadam) pilnībā klātienes modeļa, tikai sadalot to vairākos etapos, tādējādi nelietderīgi un neefektīvi sarežģot procedūru, ja vien speciālisti nebūtu pieejami attiecīgās medicīnas iestādēs (sertificēti veikt šādu novērtējumu) ārpus Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts ārstu komisijas. Nav detalizēti aprakstīts kā praktiski notiks process katrā etapā, kādi ārējie, iekšējie ārsti speciālisti tiks iesaistīti, kā paredzēts mazināt administratīvo slogu kā privātpersonām, tā arī iestādēm, tai skaitā nav apzinātas izmaksas.
6) Ziņojumā nav skaidrots vai jaunais instruments – WHODAS 2.0 un jaunā "Aprūpes intensitātes skala" ir pārbaudīti, testēti Latvijas apstākļos. Pirms priekšlikuma virzības tā ieviešanai būtu jāveic testēšana, lai apzinātu administratīvā resursa apjomu un izmaksas, tai skaitā atbilstībai īstenošanai noteiktā vidē ar konkrēto sociālo bāzi Latvijā.
Papildus, rezumējot minēto, Ziņojums paredz nesamērīgi ilgu ieviešanas grafiku, lai gan jaunais modelis vispār nav testēts, nav apzinātas tā izmaksas, kā arī tas, kā uzlabot esošo sistēmu iespējams citiem veidiem, nevis ieviešot jaunu, pirmšķietami, birokrātisku un sarežģītu procedūru, kas jau sākotnēji paredz "zaudētājus" invaliditātes noteikšanas procesā, tai skaitā nevalidēts un subjektīvs algoritms – gala lēmuma aprēķinā, summējot punktus un dalot tos, kas nav zinātniski pamatots, apdraud rezultātus un taisnīgumu. Jaunajam modelim pārāk sarežģīti, smagnēji "mērķētie protokoli" – katram invaliditātes veidam paredzētas vairākas kategorijas ar dažādiem testiem, kas prasīs ievērojamu laiku, speciālistu resursus, tai skaitā IT atbalstu, par ko Ziņojumā nav skaidrojuma un nav apzināti ieguldāmie resursi. Vienlaikus procesuālā nasta personām ar invaliditāti – jaunais modelis paredz klātienes intervijas, vairāku speciālistu testus un, kā minimums, divus instrumentus (WHODAS + protokols), kas ievērojami palielina birokrātiju un stresu. Minētais būtu jānovērš un jāmazina slogs, ko iespējams paveikt, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv plašas sabiedrības grupas, kā arī konsultējoties ar pašu mērķgrupu. Minētais nodrošinātu labu pārvaldību un demokrātisku procesu īstenošanu valsts pārvaldē, kā arī taisnīgu procedūru un uzlabotu procedūru īstenošanu sabiedrības interesēs, ņemot vērā arī to, ka personas ar invaliditāti ir viena no vismazāk aizsargātām sociālām grupām.
26.06.2025. 10:33
Malda Avramenko - "Sāre khetene"
Atbalstām biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" priekšlikumus.
27.06.2025. 13:55
Laima Mozga - Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija "Zvaigzne"
Ar šo apstiprinām atbalstu biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" priekšlikumiem.
27.06.2025. 13:58
Atlasīti 5 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25