Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Zinātniskās darbības likums neparedz zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (pētniecības karjeru), tai atbilstošus secīgus karjeras posmus un akadēmisko amatu struktūru, kā arī prognozējamas nodarbinātības modeli (pētniecības tenūru). Līdz ar to nepieciešams pilnveidot Zinātniskās darbības likumu, nosakot pētniecības karjeras ietvaru, akadēmiskos amatus, atlases un nodarbinātības principus, zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas regulējumu neatbilstoša snieguma gadījumos.
Papildus likumprojekts izstrādāts, lai precizētu ar zinātni saistīto reģistru statusu valsts informācijas sistēmu ekosistēmā un noteiktu personu datu apstrādes mērķi un nolūku, kā arī lai nodrošinātu NZDIS turpmāku attīstību atbilstoši zinātnes informācijas sistēmu digitālās transformācijas un savietojamības ar valsts un starptautiskajām informācijas sistēmām vajadzībām.
Papildus likumprojekts izstrādāts, lai precizētu ar zinātni saistīto reģistru statusu valsts informācijas sistēmu ekosistēmā un noteiktu personu datu apstrādes mērķi un nolūku, kā arī lai nodrošinātu NZDIS turpmāku attīstību atbilstoši zinātnes informācijas sistēmu digitālās transformācijas un savietojamības ar valsts un starptautiskajām informācijas sistēmām vajadzībām.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt ar Augstskolu likumu saskaņotu akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu zinātniskajā darbībā, izveidojot zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (pētniecības karjeru), nosakot tās posmus, tiem atbilstošos akadēmiskos amatus, vienotus atlases, nodarbinātības un zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas principus, kā arī paredzot pētniecības tenūras ieviešanu prognozējamai un ilgtspējīgai nodarbinātībai.
Vienlaikus mērķis ir arī precizēt ar zinātni saistīto reģistru statusu valsts informācijas sistēmu ekosistēmā un noteikt personu datu apstrādes mērķi un nolūku, kā arī nodrošināt Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas turpmāku attīstību, zinātnes informācijas sistēmu digitālo transformāciju un savietojamību ar valsts un starptautiskajām informācijas sistēmām.
Vienlaikus mērķis ir arī precizēt ar zinātni saistīto reģistru statusu valsts informācijas sistēmu ekosistēmā un noteikt personu datu apstrādes mērķi un nolūku, kā arī nodrošināt Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas turpmāku attīstību, zinātnes informācijas sistēmu digitālo transformāciju un savietojamību ar valsts un starptautiskajām informācijas sistēmām.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
21.01.2026. - 05.02.2026.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
- zinātniskajās institūcijās akadēmiskajos amatos nodarbinātie
- personas, kas pretendē uz akadēmiskajiem amatiem zinātniskajās institūcijās
Skaidrojums un ietekme
Tiesību akta projekts ietekmēs zinātnes pētnieciskā personāla pārstāvjus, kas zinātniskajās institūcijās ir nodarbināti akadēmiskajos amatos, jo tiek ieviesta zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēma (pētniecības karjera), nosakot pētniecības karjeras posmus, tiem atbilstošos akadēmiskos amatus, nodarbinātības formas un zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas nosacījumus. Tiesību akta projekts paredz zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu un tās sasaisti ar pētniecības karjeras virzību, kā arī iespēju zinātniskajām institūcijām īstenot prognozējamas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros, tostarp pētniecības tenūru.
Tiesību akta projekts ietekmēs arī personas, kas pretendē uz akadēmiskajiem amatiem zinātniskajās institūcijās, jo tiek noteiktas prasības akadēmisko amatu ieņemšanai, atlases un ievēlēšanas vai apstiprināšanas kārtība, kā arī konkursa organizēšanas nosacījumi atbilstoši attiecīgajam pētniecības karjeras posmam. Regulējums nosaka strukturētu pētniecības karjeras virzību zinātniskajās institūcijās un paredz vienotu pieeju pretendentu izvērtēšanai zinātnes pētnieciskā personāla amatiem.
Tiesību akta projekts ietekmēs arī personas, kas pretendē uz akadēmiskajiem amatiem zinātniskajās institūcijās, jo tiek noteiktas prasības akadēmisko amatu ieņemšanai, atlases un ievēlēšanas vai apstiprināšanas kārtība, kā arī konkursa organizēšanas nosacījumi atbilstoši attiecīgajam pētniecības karjeras posmam. Regulējums nosaka strukturētu pētniecības karjeras virzību zinātniskajās institūcijās un paredz vienotu pieeju pretendentu izvērtēšanai zinātnes pētnieciskā personāla amatiem.
Juridiskās personas
- zinātniskās institūcijas
Skaidrojums un ietekme
Tiesību akta projekts ietekmēs zinātniskās institūcijas, jo paredz iespēju veidot zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (pētniecības karjeru), strukturējot to secīgos pētniecības karjeras posmos un precizējot akadēmisko amatu loku, to ieņemšanas nosacījumus un nodarbinātības principus.
Zinātniskajām institūcijām tiek piešķirtas tiesības noteikt kārtību personu ievēlēšanai vai apstiprināšanai akadēmiskajos amatos, pretendentu atlasei, kā arī zinātnes pētnieciskā personāla paaugstināšanai amatā, tostarp paredzot iespēju ieviest pētniecības tenūru, tai skaitā tenūrgaitas amatus un tenūramatus, ņemot vērā institūcijas cilvēkresursu politiku un pieejamos finanšu resursus.
Tiesību akta projekts nosaka zinātniskajām institūcijām pienākumu nodrošināt zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu pamata akadēmiskajos amatos nodarbinātajām personām, sasaistot novērtējuma rezultātus ar pētniecības karjeras virzību vai darba tiesisko attiecību turpināšanu. Vienlaikus zinātniskajām institūcijām būs jāizstrādā vai jāprecizē iekšējie normatīvie akti, kas reglamentē akadēmisko amatu ieņemšanu, novērtēšanu un pētniecības tenūras īstenošanu.
Zinātniskajām institūcijām tiek piešķirtas tiesības noteikt kārtību personu ievēlēšanai vai apstiprināšanai akadēmiskajos amatos, pretendentu atlasei, kā arī zinātnes pētnieciskā personāla paaugstināšanai amatā, tostarp paredzot iespēju ieviest pētniecības tenūru, tai skaitā tenūrgaitas amatus un tenūramatus, ņemot vērā institūcijas cilvēkresursu politiku un pieejamos finanšu resursus.
Tiesību akta projekts nosaka zinātniskajām institūcijām pienākumu nodrošināt zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu pamata akadēmiskajos amatos nodarbinātajām personām, sasaistot novērtējuma rezultātus ar pētniecības karjeras virzību vai darba tiesisko attiecību turpināšanu. Vienlaikus zinātniskajām institūcijām būs jāizstrādā vai jāprecizē iekšējie normatīvie akti, kas reglamentē akadēmisko amatu ieņemšanu, novērtēšanu un pētniecības tenūras īstenošanu.
Sagatavoja
Brigita Kukjalko (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
21.01.2026. 15:54
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Osvalds Pugovičs - "Valsts zinātnisko institūtu asociācija"
Lūdzam 26 (9) pantu izteikt šādā redakcijā : “Zinātniskajai institūcijai ir tiesības bez konkursa izsludināšanas, uz laiku līdz pieciem gadiem pieņemt darbā personu uz akadēmisko viesamatu. Personai, kura ieņem akadēmisko viesamatu, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā pamata akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, bet nav tiesību kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu."
Šī redakcija ir būtiska EK Ietvarprogrammas “Horizon Europe” ERAChair projektu īstenošanai, jo šie projekti viesamatu izpildītājiem, t.i. ERAChair turētājam, paredz tieši piecu gadu termiņu.
Lūdzam 26(5) pantu atstāt šobrīd spēkā esošajā redakcijā “Uz akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām neattiecas Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.” Vēršam uzmanību uz faktu, ka piedāvātā versija sašaurina zinātnisko institūciju tiesības noslēgt darba līgumus uz ierobežotu laiku.
Šī redakcija ir būtiska EK Ietvarprogrammas “Horizon Europe” ERAChair projektu īstenošanai, jo šie projekti viesamatu izpildītājiem, t.i. ERAChair turētājam, paredz tieši piecu gadu termiņu.
Lūdzam 26(5) pantu atstāt šobrīd spēkā esošajā redakcijā “Uz akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām neattiecas Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.” Vēršam uzmanību uz faktu, ka piedāvātā versija sašaurina zinātnisko institūciju tiesības noslēgt darba līgumus uz ierobežotu laiku.
29.01.2026. 09:39
Latvijas Universiāte
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) sagatavotajiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā (25-TA-2744). LU atbalsta IZM sagatavoto virzību uz jauno akadēmiskās karjeras ietvaru, tomēr izsaka sekojošus iebildumus un sniedz šādus priekšlikumus, un lūdz tos ņemt vērā, lai pilnvērtīgi sasniegtu jaunā ietvara izveides mērķus:
1.PRIEKŠLIKUMS.
LU aicina akadēmiskās karjeras ietvara likumu grozījumu izstrādes procesā nodrošināt visu pavadošo likumprojektu normu savstarpējo salāgošanu, lai attiecībā uz akadēmiskā personāla atlasi, pieņemšanu darbā, paaugstināšanu un novērtēšanu, procedūras un institūcijai deleģētās tiesības būtu līdzvērtīgas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā institūcija ir augstskola vai zinātniskais institūts.
2.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 1.pants, ar kuru plānots grozīt Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmo daļu.
LU izsaka priekšlikumu vadošā akadēmiskā personāla līmenī (P4) ieviest amatu “pētniecības profesors” (Research Professor). LU uzsver nepieciešamību salāgot jaunā akadēmiskās karjeras ietvara normas Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, tādēļ LU piedāvā noteikt vadošā akadēmiskā personāla līmeni (P4) par līmeni, kurā ir iekļauti tikai profesoru amati, tādējādi izvairoties no “izcilības vadošā pētnieka” amata, kas ir iestrādāts šā brīža Zinātniskās darbības likuma grozījumu tekstā, un ir pretrunā akadēmiskās karjeras ietvara konceptuālajā ziņojumā iekļautajam amatu sadalījumam. LU nav iebildumi, ja zinātniskās institūcijas, kas nav augstskolas, arī pieņemtu darbā pētniecības profesorus.
LU aicina visos gadījumos aizstāt “izcilības vadošais pētnieks” ar “pētniecības profesors”.
LU piedāvātā redakcija:
“d) ceturtais pētniecības karjeras posms — pētniecības profesori, to pienākumu izpildītāji, pētniecības viesprofesori ar tiesībām nodrošināt augstākā līmeņa zinātnisko vadību, stratēģisku pētniecības virzienu attīstību un starptautisku sadarbību;”
3.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 5.pants, ar kuru plānots grozīt Zinātniskās darbības likuma 26. panta otro daļu.
LU atgādina, ka Konceptuālais ziņojums par jauno akadēmiskās karjeras ietvaru paredzēja šādu kārtību personāla atlasē:
“Attiecībā uz jaunāko pamata akadēmisko personālu (P1) un kvalificēto pamata akadēmisko personālu (P2), kā arī uz viesakadēmisko personālu, akadēmisko amatu pienākumu izpildītājiem, uz praksi orientēto akadēmisko personālu visos akadēmiskās karjeras posmos atlases process, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā kārtība ir institūcijas kompetencē, ievērojot tās cilvēkresursu politiku.
Atlasot augsti kvalificētu pamata akadēmisko personālu (P3) un vadošo pamata akadēmisko personālu (P4), institūcija var izvēlēties vienu no diviem organizatoriskajiem risinājumiem:
1) normatīvajā regulējumā šobrīd noteikto amatā ievēlēšanas procedūru, iesaistot nozares profesoru padomi, vai
2) labajai starptautiskajai praksei atbilstošu pieņemšanas darbā procedūru (bez ievēlēšanas), izveidojot akadēmiskā amata pretendentu atlases komisiju (turpmāk – atlases komisija).” (35.lpp, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5b3937a8-cede-41d2-adcd-0857aadce288 )
Tādējādi, attiecībā uz ZDL 26. panta otro daļu, LU pirmkārt aicina tajā ietvertās normas salāgot ar piedāvātajiem grozījumiem Augstskolu likumā, otrkārt, aicina pieturēties pie konceptuālajā ziņojumā paredzētā, ka jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla amatu atlases kārtību nosaka pati institūcija.
LU aicina izslēgt piedāvāto 26. panta otrās daļas otro punktu, kas noteiktu obligātu atklātu konkursu pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka un zinātniskā asistenta amatam, lai šī norma būtu salāgota ar Augstskolu likumu un neveidotos divas paralēlas sistēmas – starp augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Šis ir būtiski, jo īpaši domājot par individuālajiem grantiem, kas ir piesaistīti konkrētiem pētniekiem, piemēram, pēcdoktorantūras granti.
4.IEBILDUMS: likumprojekta 5. pants, ar kuru plānots grozīt Zinātniskās darbības likuma 26. panta sesto daļu.
LU atbalsta piedāvātos grozījumus Zinātniskās darbības likuma 26. panta sestajā daļā, kas paredz ka akadēmiskais personāls pamata akadēmiskā personāla amatu tikai vienā zinātniskajā institūcijā. Tomēr, augstskolām, kurām ir noteikts zinātnes universitātes statuss, tajā skaitā arī Latvijas Universitātei, ar Augstskolu likuma 25.1 pantu ir noteikts likumdevēja pienākums veidot, tajā skaitā, zinātnisko institūciju un izglītības iestāžu vienotu institūciju kopu un no tā izrietošiem pienākumiem. Tādējādi, lai nodrošinātu produktīvu sinerģiju starp zinātnes, t.sk. pētniecības rezultātiem un studējošo un sabiedrības izglītošanu, zinātnes universitātes interesēs ir nodrošināt ka akadēmiskais personāls, kurš ir nodarbināts, piemēram, zinātniskajos institūtos, kuri ietilpst zinātnes universitātes ekosistēmā, bet nav atvasinātas publiskas personas – zinātnes universitātes iestāde vai tās struktūrvienība, bet gan zinātnes universitātes padotībā esoša publiska persona, var papildu savam zinātniskajam darbam šajā zinātniskajā institūcijā, tikt nodarbināts arī pamata akadēmiskajā amatā zinātnes universitātē, ar visām no tā izrietošajām tiesībām (piemēram, tikt ievēlētam Senātā vai Satversmes sapulcē, u.c.), ja zinātnes universitāte tādu iespēju ir noteikusi savā Satversmē.
LU piedāvātā redakcija:
“(6) Persona pamata akadēmiskajā amatā var būt ievēlēta vai apstiprināta tikai vienā zinātniskajā institūcijā, izņemot 61 daļā noteikto gadījumu, un tā var:
1) citā zinātniskajā institūcijā izpildīt pētniecības profesora, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāja pienākumus atbilstoši darba tiesiskajam regulējumam un ievērojot šā panta septīto daļu;
2) citā zinātniskajā institūcijā, augstskolā vai koledžā veikt zinātnisko darbību vai akadēmiskā personāla darbu akadēmiskā viesamatā.
(61) Persona, kas pieņemta darbā akadēmiskā personāla amatā zinātniskajā institūcijā, var ieņemt akadēmiskā personāla amatu arī augstskolā.”
5. PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 7.pants, ar kuru plānots papildināt Zinātniskās darbības likuma 26.2 panta trešo daļu.
Nodrošinot harmonizāciju ar grozījumiem Augstskolu likumā (25-TA-2742), LU izsaka priekšlikumu noteikt tenūrgaitas Darba līguma termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus.
LU piedāvātā redakcija:
“26.2 pants. Tenūra (3)
Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus.”
1.PRIEKŠLIKUMS.
LU aicina akadēmiskās karjeras ietvara likumu grozījumu izstrādes procesā nodrošināt visu pavadošo likumprojektu normu savstarpējo salāgošanu, lai attiecībā uz akadēmiskā personāla atlasi, pieņemšanu darbā, paaugstināšanu un novērtēšanu, procedūras un institūcijai deleģētās tiesības būtu līdzvērtīgas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā institūcija ir augstskola vai zinātniskais institūts.
2.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 1.pants, ar kuru plānots grozīt Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmo daļu.
LU izsaka priekšlikumu vadošā akadēmiskā personāla līmenī (P4) ieviest amatu “pētniecības profesors” (Research Professor). LU uzsver nepieciešamību salāgot jaunā akadēmiskās karjeras ietvara normas Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, tādēļ LU piedāvā noteikt vadošā akadēmiskā personāla līmeni (P4) par līmeni, kurā ir iekļauti tikai profesoru amati, tādējādi izvairoties no “izcilības vadošā pētnieka” amata, kas ir iestrādāts šā brīža Zinātniskās darbības likuma grozījumu tekstā, un ir pretrunā akadēmiskās karjeras ietvara konceptuālajā ziņojumā iekļautajam amatu sadalījumam. LU nav iebildumi, ja zinātniskās institūcijas, kas nav augstskolas, arī pieņemtu darbā pētniecības profesorus.
LU aicina visos gadījumos aizstāt “izcilības vadošais pētnieks” ar “pētniecības profesors”.
LU piedāvātā redakcija:
“d) ceturtais pētniecības karjeras posms — pētniecības profesori, to pienākumu izpildītāji, pētniecības viesprofesori ar tiesībām nodrošināt augstākā līmeņa zinātnisko vadību, stratēģisku pētniecības virzienu attīstību un starptautisku sadarbību;”
3.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 5.pants, ar kuru plānots grozīt Zinātniskās darbības likuma 26. panta otro daļu.
LU atgādina, ka Konceptuālais ziņojums par jauno akadēmiskās karjeras ietvaru paredzēja šādu kārtību personāla atlasē:
“Attiecībā uz jaunāko pamata akadēmisko personālu (P1) un kvalificēto pamata akadēmisko personālu (P2), kā arī uz viesakadēmisko personālu, akadēmisko amatu pienākumu izpildītājiem, uz praksi orientēto akadēmisko personālu visos akadēmiskās karjeras posmos atlases process, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā kārtība ir institūcijas kompetencē, ievērojot tās cilvēkresursu politiku.
Atlasot augsti kvalificētu pamata akadēmisko personālu (P3) un vadošo pamata akadēmisko personālu (P4), institūcija var izvēlēties vienu no diviem organizatoriskajiem risinājumiem:
1) normatīvajā regulējumā šobrīd noteikto amatā ievēlēšanas procedūru, iesaistot nozares profesoru padomi, vai
2) labajai starptautiskajai praksei atbilstošu pieņemšanas darbā procedūru (bez ievēlēšanas), izveidojot akadēmiskā amata pretendentu atlases komisiju (turpmāk – atlases komisija).” (35.lpp, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5b3937a8-cede-41d2-adcd-0857aadce288 )
Tādējādi, attiecībā uz ZDL 26. panta otro daļu, LU pirmkārt aicina tajā ietvertās normas salāgot ar piedāvātajiem grozījumiem Augstskolu likumā, otrkārt, aicina pieturēties pie konceptuālajā ziņojumā paredzētā, ka jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla amatu atlases kārtību nosaka pati institūcija.
LU aicina izslēgt piedāvāto 26. panta otrās daļas otro punktu, kas noteiktu obligātu atklātu konkursu pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka un zinātniskā asistenta amatam, lai šī norma būtu salāgota ar Augstskolu likumu un neveidotos divas paralēlas sistēmas – starp augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Šis ir būtiski, jo īpaši domājot par individuālajiem grantiem, kas ir piesaistīti konkrētiem pētniekiem, piemēram, pēcdoktorantūras granti.
4.IEBILDUMS: likumprojekta 5. pants, ar kuru plānots grozīt Zinātniskās darbības likuma 26. panta sesto daļu.
LU atbalsta piedāvātos grozījumus Zinātniskās darbības likuma 26. panta sestajā daļā, kas paredz ka akadēmiskais personāls pamata akadēmiskā personāla amatu tikai vienā zinātniskajā institūcijā. Tomēr, augstskolām, kurām ir noteikts zinātnes universitātes statuss, tajā skaitā arī Latvijas Universitātei, ar Augstskolu likuma 25.1 pantu ir noteikts likumdevēja pienākums veidot, tajā skaitā, zinātnisko institūciju un izglītības iestāžu vienotu institūciju kopu un no tā izrietošiem pienākumiem. Tādējādi, lai nodrošinātu produktīvu sinerģiju starp zinātnes, t.sk. pētniecības rezultātiem un studējošo un sabiedrības izglītošanu, zinātnes universitātes interesēs ir nodrošināt ka akadēmiskais personāls, kurš ir nodarbināts, piemēram, zinātniskajos institūtos, kuri ietilpst zinātnes universitātes ekosistēmā, bet nav atvasinātas publiskas personas – zinātnes universitātes iestāde vai tās struktūrvienība, bet gan zinātnes universitātes padotībā esoša publiska persona, var papildu savam zinātniskajam darbam šajā zinātniskajā institūcijā, tikt nodarbināts arī pamata akadēmiskajā amatā zinātnes universitātē, ar visām no tā izrietošajām tiesībām (piemēram, tikt ievēlētam Senātā vai Satversmes sapulcē, u.c.), ja zinātnes universitāte tādu iespēju ir noteikusi savā Satversmē.
LU piedāvātā redakcija:
“(6) Persona pamata akadēmiskajā amatā var būt ievēlēta vai apstiprināta tikai vienā zinātniskajā institūcijā, izņemot 61 daļā noteikto gadījumu, un tā var:
1) citā zinātniskajā institūcijā izpildīt pētniecības profesora, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāja pienākumus atbilstoši darba tiesiskajam regulējumam un ievērojot šā panta septīto daļu;
2) citā zinātniskajā institūcijā, augstskolā vai koledžā veikt zinātnisko darbību vai akadēmiskā personāla darbu akadēmiskā viesamatā.
(61) Persona, kas pieņemta darbā akadēmiskā personāla amatā zinātniskajā institūcijā, var ieņemt akadēmiskā personāla amatu arī augstskolā.”
5. PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 7.pants, ar kuru plānots papildināt Zinātniskās darbības likuma 26.2 panta trešo daļu.
Nodrošinot harmonizāciju ar grozījumiem Augstskolu likumā (25-TA-2742), LU izsaka priekšlikumu noteikt tenūrgaitas Darba līguma termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus.
LU piedāvātā redakcija:
“26.2 pants. Tenūra (3)
Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus.”
05.02.2026. 13:15
"Latvijas Jauno zinātnieku apvienība"
LJZA atzinīgi vērtē, ka likumprojektā ir ņemts vērā iepriekš paustais priekšlikums un terminoloģijā “zinātni apkalpojošais personāls” ir aizstāts ar “zinātnes atbalsta personāls”, kas ir precīzāk un cieņpilnāk. Vienlaikus LJZA vērš uzmanību uz vairākiem regulējuma aspektiem, kas var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, mazināt starpinstitucionālo sadarbību un pasliktināt jaunāko pētnieku karjeras paredzamību.
1. Par “atklātu konkursu” pēcdoktorantūras pētnieka amatam (26. pants, (2) daļas 1. punkts). LJZA uzskata, ka nepieciešams precizēt, ka “atklāta konkursa” kritēriju var izpildīt arī gadījumā, ja persona jau ir atlasīta ārējā (nacionālā/starptautiskā) projektu konkursā, tādējādi saglabājot caurskatāmību, bet novēršot potenciāli lieku administratīvo dublēšanos.
2. Par viesamatiem un to atkārtotu piesaisti (saistītie regulējuma nosacījumi par viesamatiem). LJZA aicina paredzēt elastīgāku risinājumu, kas ļauj atkārtoti piesaistīt viesdocētājus/viespētniekus definētos gadījumos (piem., programmas obligāts specializēts kurss, moduļi, intensīvie kursi, starpaugstskolu sadarbības kursi), vienlaikus nosakot caurskatāmu institūcijas iekšējo pamatojuma un kvalitātes izvērtējuma kārtību.
3. Par “pamata akadēmisko amatu tikai vienā zinātniskajā institūcijā” un pētnieku nodarbinātību vairākās institūcijās (26. pants, (6) daļa). LJZA rosina paredzēt, ka pētnieka un zinātniskā asistenta līmeņa amatus persona var ieņemt vairākās zinātniskajās institūcijās (ievērojot slodžu uzskaiti, interešu konflikta un caurskatāmības prasības), savukārt pārejai uz augstākiem pētniecības karjeras amatiem nodrošināt skaidru atlasi/konkursu, lai saglabātu kvalitāti un godīgu konkurenci. LJZA aicina likuma ietvarā novērst pretrunas starp (a) pētnieku reālo ieguldījumu vairākās institūcijās, (b) institūciju snieguma/kapacitātes uzskaiti un (c) finansēšanas mehānismiem, kas veicina starpinstitucionālo sadarbību.
4. Par pētniecības karjeras posmu (īpaši 4. līmeņa) praktisku ieviešanu un saskaņojamību starp institūtiem un augstskolām.
LJZA aicina precizēt un skaidrot, kā 4. pētniecības karjeras posms praktiski darbosies dažādos sektoros (institūti/augstskolas), lai neveidotos terminoloģiski un institucionāli “divi režīmi”, kas apgrūtina mobilitāti, karjeras salīdzināmību un sadarbību. LJZA savu priekšlikumu par 4. līmeņa amata ieviešanu izteikusi priekšlikumos atzinumā Augstskolu Likumā (25-TA-2742).
5. LJZA priekšlikums Zinātniskās darbības likuma 26.2 pantam – noteikt, ka darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, aizstājot līdzšinējo četru gadu termiņu, jo, tāpat kā Augstskolu likuma grozījumos, četru gadu periods praksē nozīmē nepieciešamību izvērtēt sniegumu jau ap trešo gadu, kas ir nepietiekami pilnvērtīgai pētniecības darba un projektu (3–5 gadu ciklā) īstenošanai un rezultātu sasniegšanai.
6. LJZA priekšlikums Zinātniskās darbības likumā veikt regulējuma savietojamību ar Augstskolu likumu: gadījumā, ja Augstskolu likuma grozījumos tiek paredzēta MK noteikumu izstrāde ar minimālajām prasībām akadēmiskajam personālam, nodrošināt šo normu savietojamību ar Zinātniskās darbības likumu un vienlaikus izstrādāt MK noteikumus ar minimālajām prasībām pētniekiem, lai regulējums būtu konsekvents un vienlīdzīgi piemērojams visās ar zinātnisko darbību saistītajās institūcijās.
1. Par “atklātu konkursu” pēcdoktorantūras pētnieka amatam (26. pants, (2) daļas 1. punkts). LJZA uzskata, ka nepieciešams precizēt, ka “atklāta konkursa” kritēriju var izpildīt arī gadījumā, ja persona jau ir atlasīta ārējā (nacionālā/starptautiskā) projektu konkursā, tādējādi saglabājot caurskatāmību, bet novēršot potenciāli lieku administratīvo dublēšanos.
2. Par viesamatiem un to atkārtotu piesaisti (saistītie regulējuma nosacījumi par viesamatiem). LJZA aicina paredzēt elastīgāku risinājumu, kas ļauj atkārtoti piesaistīt viesdocētājus/viespētniekus definētos gadījumos (piem., programmas obligāts specializēts kurss, moduļi, intensīvie kursi, starpaugstskolu sadarbības kursi), vienlaikus nosakot caurskatāmu institūcijas iekšējo pamatojuma un kvalitātes izvērtējuma kārtību.
3. Par “pamata akadēmisko amatu tikai vienā zinātniskajā institūcijā” un pētnieku nodarbinātību vairākās institūcijās (26. pants, (6) daļa). LJZA rosina paredzēt, ka pētnieka un zinātniskā asistenta līmeņa amatus persona var ieņemt vairākās zinātniskajās institūcijās (ievērojot slodžu uzskaiti, interešu konflikta un caurskatāmības prasības), savukārt pārejai uz augstākiem pētniecības karjeras amatiem nodrošināt skaidru atlasi/konkursu, lai saglabātu kvalitāti un godīgu konkurenci. LJZA aicina likuma ietvarā novērst pretrunas starp (a) pētnieku reālo ieguldījumu vairākās institūcijās, (b) institūciju snieguma/kapacitātes uzskaiti un (c) finansēšanas mehānismiem, kas veicina starpinstitucionālo sadarbību.
4. Par pētniecības karjeras posmu (īpaši 4. līmeņa) praktisku ieviešanu un saskaņojamību starp institūtiem un augstskolām.
LJZA aicina precizēt un skaidrot, kā 4. pētniecības karjeras posms praktiski darbosies dažādos sektoros (institūti/augstskolas), lai neveidotos terminoloģiski un institucionāli “divi režīmi”, kas apgrūtina mobilitāti, karjeras salīdzināmību un sadarbību. LJZA savu priekšlikumu par 4. līmeņa amata ieviešanu izteikusi priekšlikumos atzinumā Augstskolu Likumā (25-TA-2742).
5. LJZA priekšlikums Zinātniskās darbības likuma 26.2 pantam – noteikt, ka darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, aizstājot līdzšinējo četru gadu termiņu, jo, tāpat kā Augstskolu likuma grozījumos, četru gadu periods praksē nozīmē nepieciešamību izvērtēt sniegumu jau ap trešo gadu, kas ir nepietiekami pilnvērtīgai pētniecības darba un projektu (3–5 gadu ciklā) īstenošanai un rezultātu sasniegšanai.
6. LJZA priekšlikums Zinātniskās darbības likumā veikt regulējuma savietojamību ar Augstskolu likumu: gadījumā, ja Augstskolu likuma grozījumos tiek paredzēta MK noteikumu izstrāde ar minimālajām prasībām akadēmiskajam personālam, nodrošināt šo normu savietojamību ar Zinātniskās darbības likumu un vienlaikus izstrādāt MK noteikumus ar minimālajām prasībām pētniekiem, lai regulējums būtu konsekvents un vienlīdzīgi piemērojams visās ar zinātnisko darbību saistītajās institūcijās.
05.02.2026. 19:06
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25