Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par dabas liegumiem
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi, aktualizētu dabas liegumu administratīvo iedalījumu un kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi, aktualizētu dabas liegumu administratīvo iedalījumu un kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
09.05.2023. - 05.06.2023.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Zemes īpašnieki, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas liegumu teritorijā, apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Zemes īpašnieki, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas liegumu teritorijā.
Sagatavoja
Ivita Ozoliņa (VARAM)
Atbildīgā persona
Laila Bremša (VARAM)
Izsludināšanas datums
09.05.2023. 13:33
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Agronomu biedrība
Latvijas Agronomu biedrība (turpmāk- LAB) ir izvērtējusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par dabas liegumiem” (TAP 23-TA-621).
Noteikumu 1.306. punkts skar LAB īpašumus Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Uzskatām, ka liegumu noteikšanai, kas skar privātīpašumu ir jābalstās uz ļoti nopietniem argumentiem, bet šādu pamatojumu LAB nav neviens iesniedzis.
Tāpēc uzstājam uz 1.306. svītrošanu un šo noteikumu apturēšanu, jo:
LAB nav iesniegts zinātnisks novērtējums un pamatojums, kāpēc šāds liegums jānosaka tieši Burtnieku pļavās;
Nav pamatots, ka šāda lieguma noteikšana ir vienīgais veids, kā kopumā aizsargāt apdraudētas sugas, kādas alternatīvas pastāv;
Nav iesniegts novērtējums uz Latvijas tautsaimniecību, nosakot šāda apjoma liegumus kopumā Latvijas teritorijā;
Daudzu gadu garumā nav sniegta atbilde uz jautājumu, kādas būs zemes īpašnieku tiesības un kā valsts un sabiedrība kompensēs ierobežojumus.
Uzskatām, ka šādu aizliegumu un ierobežojumu noteikšanas veids ir klajā pretrunā ar Satversmi un privātīpašuma principu.
Ar cieņu,
Ringolds Arnītis
LAB prezidents
agronomubiedriba@inbox.lv
Noteikumu 1.306. punkts skar LAB īpašumus Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Uzskatām, ka liegumu noteikšanai, kas skar privātīpašumu ir jābalstās uz ļoti nopietniem argumentiem, bet šādu pamatojumu LAB nav neviens iesniedzis.
Tāpēc uzstājam uz 1.306. svītrošanu un šo noteikumu apturēšanu, jo:
LAB nav iesniegts zinātnisks novērtējums un pamatojums, kāpēc šāds liegums jānosaka tieši Burtnieku pļavās;
Nav pamatots, ka šāda lieguma noteikšana ir vienīgais veids, kā kopumā aizsargāt apdraudētas sugas, kādas alternatīvas pastāv;
Nav iesniegts novērtējums uz Latvijas tautsaimniecību, nosakot šāda apjoma liegumus kopumā Latvijas teritorijā;
Daudzu gadu garumā nav sniegta atbilde uz jautājumu, kādas būs zemes īpašnieku tiesības un kā valsts un sabiedrība kompensēs ierobežojumus.
Uzskatām, ka šādu aizliegumu un ierobežojumu noteikšanas veids ir klajā pretrunā ar Satversmi un privātīpašuma principu.
Ar cieņu,
Ringolds Arnītis
LAB prezidents
agronomubiedriba@inbox.lv
17.05.2023. 11:06
Inita Daube - Privātpersona
Man ir iebildumi par plānotā dabas lieguma "Iecavas paliene" iekļauto teritoriju. Skatoties projektam pievienoto karti, liegumā iekļauts viss Tentenu mazciems (Valles pagasts) ar daudzstāvu mājām, blakus esošās sešas privātmājas (Kurmenes un Valles pagasts) ar vietējo iedzīvotāju dīķiem, dārziem, pagrabiem, pirtīm, pagalmiem, piebraucamiem ceļiem utt. Ciems ir veidojies ap 1950-tajiem gadiem, bet apkārtējās mājas jau vairāk, kā simts gadus vecas. Visas šīs mājas tiek apdzīvotas. Kāpēc apdzīvotā vieta ir iekļauta liegumā? Ja liegums būs tur, kā tas tagad iezīmēts, tad cilvēkiem tiks liegta pilnvērtīga iespēja piekļūt, dzīvot un saimniekot savās iekoptajās mājās.
22.05.2023. 06:05
Fiziska persona
Atšķirībā no citiem dabas resursiem, mežaudze ir vērtība, ko cilvēks rada apzināti, lai iegūtu materiālo vērtību. Mežaudze ir saimnieciskās darbības rezultātā izveidojies gala produkts, līdzīgi, kā lauksaimnieciskās darbības rezultātā izaudzēta raža.
Šobrīd maksimālā kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem labākajā gadījumā sasniedz 1% no mežaudzes vērtības, tas nozīmē, ka mežaudzes īpašnieks atlīdzību saņem 100 gados un tāda rīcība pēc būtības ir īpašuma nacionalizācija!
Būvējot dzelzceļu vai, ja valstij nepieciešams atsavināt īpašumu citām vajadzībām, valsts atpērk īpašumus un papildus samaksā par mežaudzes vērtību. Šinī gadījumā valsts neatpērk īpašumu, bet vienkārši uzliek aizliegumu, nesamaksājot īpašniekam īpašuma vērtību!
Dabas aizsardzība ir atbalstāms pasākums, bet to nevar risināt uz dažu privātīpašnieku rēķina tiem atsavinot ciršanas vecumu sasniegušas mežaudzes bez samaksas!
Valstij ir jāatpēk īpašumi vai jāsamaksā kompensācijas īpašuma tirgus cērtības apmērā, vai jāmaina pret līdzvērtīgiem īpašumiem(valsts īpašumā ir pietiekami daudz meža zemju, ko apsaimnieki LVM).
Šobrīd maksimālā kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem labākajā gadījumā sasniedz 1% no mežaudzes vērtības, tas nozīmē, ka mežaudzes īpašnieks atlīdzību saņem 100 gados un tāda rīcība pēc būtības ir īpašuma nacionalizācija!
Būvējot dzelzceļu vai, ja valstij nepieciešams atsavināt īpašumu citām vajadzībām, valsts atpērk īpašumus un papildus samaksā par mežaudzes vērtību. Šinī gadījumā valsts neatpērk īpašumu, bet vienkārši uzliek aizliegumu, nesamaksājot īpašniekam īpašuma vērtību!
Dabas aizsardzība ir atbalstāms pasākums, bet to nevar risināt uz dažu privātīpašnieku rēķina tiem atsavinot ciršanas vecumu sasniegušas mežaudzes bez samaksas!
Valstij ir jāatpēk īpašumi vai jāsamaksā kompensācijas īpašuma tirgus cērtības apmērā, vai jāmaina pret līdzvērtīgiem īpašumiem(valsts īpašumā ir pietiekami daudz meža zemju, ko apsaimnieki LVM).
02.06.2023. 12:53
Daiga Upmale-Skudra - Daiga Upmale - Skudra
Kā redzams no projekta anotācijas, šajā gadījumā aprobežojumu objekts ir nevis dabas teritorijas, bet tieši privātīpašnieku saimniecisko mežu mežaudzes un tas tiek argumentēts ar sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.
Mežaudze ir saimnieciskās darbības rezultātā radies gala produkts, kā jebkurš cilvēka saimnieciskās darbības rezultāts (lauksaimniecības raža vai būve), jo, lai izaudzētu kvalitatīvu mežaudzi, jāiegulda gan finansiālais, gan darba spēka resurss (augsnes sagatavošana, sertificētu stādu iegāde, regulārie jaunaudžu kopšanas pasākumi).
Dabas liegums meža zemēm nozīmē pilnīgu aizliegumu īpašniekam ar to rīkoties, līdz ar to pēc būtības tā ir īpašuma atsavināšana, savukārt kompensācijas apmērs par mežaudžu aprobežojumiem gadā (157 eiro par 1 ha) pat nav 1 % apmērā no mežaudzes vērtības, līdz ar to valsts nekompensē īpašniekam īpašumu vērtību pat 100 gados.
Saskaņā ar noteikumu projektu, tiek aprobežoti 406 ha privātīpašnieku mežaudzes, tas nozīmē, ka ļoti nelielam sabiedrības indivīdu skaitam šobrīd tiek uzlikts pienākums maksāt par dabas aizsardzības pasākumiem, atdāvinot savus īpašumus, lai pārējā sabiedrības daļa varētu dzīvot labvēlīgā vidē!
Ja nepieciešams veikt dabas aizsardzības pasākums, tad tas jādara visiem sabiedrības locekļiem solidāri, nevis uz dažu privātīpašnieku rēķina.
Demokrātiskā valstī visiem sabiedrības locekļiem ir vienlīdzīgas tiesības uz īpašumu un vienlīdzīgas tiesības to atsavināšanas gadījumā saņemt vienlīdzīgu kompensāciju (Satversmes 105.pants) .
Mežaudze ir saimnieciskās darbības rezultātā radies gala produkts, kā jebkurš cilvēka saimnieciskās darbības rezultāts (lauksaimniecības raža vai būve), jo, lai izaudzētu kvalitatīvu mežaudzi, jāiegulda gan finansiālais, gan darba spēka resurss (augsnes sagatavošana, sertificētu stādu iegāde, regulārie jaunaudžu kopšanas pasākumi).
Dabas liegums meža zemēm nozīmē pilnīgu aizliegumu īpašniekam ar to rīkoties, līdz ar to pēc būtības tā ir īpašuma atsavināšana, savukārt kompensācijas apmērs par mežaudžu aprobežojumiem gadā (157 eiro par 1 ha) pat nav 1 % apmērā no mežaudzes vērtības, līdz ar to valsts nekompensē īpašniekam īpašumu vērtību pat 100 gados.
Saskaņā ar noteikumu projektu, tiek aprobežoti 406 ha privātīpašnieku mežaudzes, tas nozīmē, ka ļoti nelielam sabiedrības indivīdu skaitam šobrīd tiek uzlikts pienākums maksāt par dabas aizsardzības pasākumiem, atdāvinot savus īpašumus, lai pārējā sabiedrības daļa varētu dzīvot labvēlīgā vidē!
Ja nepieciešams veikt dabas aizsardzības pasākums, tad tas jādara visiem sabiedrības locekļiem solidāri, nevis uz dažu privātīpašnieku rēķina.
Demokrātiskā valstī visiem sabiedrības locekļiem ir vienlīdzīgas tiesības uz īpašumu un vienlīdzīgas tiesības to atsavināšanas gadījumā saņemt vienlīdzīgu kompensāciju (Satversmes 105.pants) .
03.06.2023. 17:04
Mārtiņš Straudovskis
Uzliekot dabas liegumu un aizliedzot cirst mežaudzes, valdība veic slēptu privātīpašumā esošo īpašumu nacionalizāciju, jo kompensāciju apmērs par mežaudžu aprobežošanu ir 100 reizes mazāks nekā šobrīd atņemtā īpašuma vērtība. Tas neatbilst demokrātiskas valsts pamatprincipiem un Satversmes 105.pantam. Noteikumu projekts tiek pamatots ar sabiedrības interesēm dzīvot labvēlīgā vidē, bet kādēļ nelielam sabiedrības locekļu skaitam (dažiem meža īpašniekiem) būtu jāupurē visas sabiedrības labā savi likumīgi iegūtie meža īpašumi?”
04.06.2023. 12:34
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) ir iepazinusies ar sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par dabas liegumiem” (turpmāk - Noteikumu projekts). LVM ir sagatavojusi priekšlikumus Noteikumu projektā minēto jauno dabas liegumu robežu precizēšanai (nosūtīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) atsevišķā vēstulē, vēstules pielikums .shp formātā). Robežu precizējumi veikti, nodrošinot. ka:
- robeža atbilst Meža valsts reģistrā reģistrēto nogabalu aktuālajai robežai;
- izslēdzot meža autoceļus un to nodalījuma joslas;
- izslēdzot uz robežas esošos meža meliorācijas sistēmu grāvjus un to aizsargjoslas, kuru normatīvajos aktos noteiktās apsaimniekošanas prasības ir pretrunā ar dabas liegumu apsaimniekošanas nosacījumiem.
Izvērtējot LVM rīcībā esošo aktuālo ģeotelpisko informāciju (nogabali, meža infrastruktūras objekti u.c.), sagatavoti arī atsevišķi priekšlikumi esošo dabas liegumu robežu precizēšanai (nosūtīti VARAM atsevišķā vēstulē, vēstules pielikums .shp formātā) augstāk minēto neatbilstību novēršanai, kas ir būtiski normatīvajos aktos noteikto dabas liegumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai un teritorijas robežu administrēšanai.
LVM iebilst Noteikumu projekta virzībai esošajā redakcijā, kas nav sagatavota pamatojoties uz Meža valsts reģistra aktuālo informāciju.
Visa starpā LVM vērš uzmanību, ka Noteikumu projekta anotācijā ir minēts dabas liegums “Sērenes meži”, par ko nav informācijas Noteikumu projektā.
- robeža atbilst Meža valsts reģistrā reģistrēto nogabalu aktuālajai robežai;
- izslēdzot meža autoceļus un to nodalījuma joslas;
- izslēdzot uz robežas esošos meža meliorācijas sistēmu grāvjus un to aizsargjoslas, kuru normatīvajos aktos noteiktās apsaimniekošanas prasības ir pretrunā ar dabas liegumu apsaimniekošanas nosacījumiem.
Izvērtējot LVM rīcībā esošo aktuālo ģeotelpisko informāciju (nogabali, meža infrastruktūras objekti u.c.), sagatavoti arī atsevišķi priekšlikumi esošo dabas liegumu robežu precizēšanai (nosūtīti VARAM atsevišķā vēstulē, vēstules pielikums .shp formātā) augstāk minēto neatbilstību novēršanai, kas ir būtiski normatīvajos aktos noteikto dabas liegumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai un teritorijas robežu administrēšanai.
LVM iebilst Noteikumu projekta virzībai esošajā redakcijā, kas nav sagatavota pamatojoties uz Meža valsts reģistra aktuālo informāciju.
Visa starpā LVM vērš uzmanību, ka Noteikumu projekta anotācijā ir minēts dabas liegums “Sērenes meži”, par ko nav informācijas Noteikumu projektā.
04.06.2023. 16:18
Fiziska persona
Sagatavotais noteikumu projekts nav atbalstāms, jo:
1. tas neatbilst likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 12.pantā noteiktajam - nav zinātniski pamatots, nav noteiktas robežas, nav veikts aprēķins, par ietekmi uz privātīpašnieka mantu. Noteikumu projektā iekļauto īpašumu teritorijas robežas nav saskaņotas ar to īpašniekiem, īpašnieki nav informēti par savos īpašumos plānotajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī nav saņemta informācija par precīziem kompensēšanas mehānismiem un to apjomiem;
2. noteikumu anotācijas projektā norādīts, ka noteikumu projekts sagatavots, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus saskaņā Biotopu direktīva 3.panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu. Anotācijā nav skaidrots pamatojums tam, kāpēc privātpersonām būtu jāzaudē tiesības iegūt augļus no ieguldījumiem savos īpašumos, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru. Dabas lieguma teritorijās būtu jāiekļauj īpašumi, kas pieder valstij;
3. būtisku aizliegumu un ierobežojumu ieviešana privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos lielā apjomā (noteiktie aizliegumi ietekmē līdz pat 100% no fizikai personai piederoša īpašuma) būtiski ietekmē Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības (105.pants). Plānotie ierobežojumi ir vērtējami kā nesamērīgi vienam privātam īpašniekam/īpašumam. Privātpersonām piederošu īpašumu iekļaušana dabas lieguma teritorijās būtu pieļaujama tikai ņemot vērā zinātnisku pamatojumu, kā rezultātā tiktu lemts par šo zemes īpašumu atsavināšanu par labu valstij, kompensējot īpašniekiem radušos zaudējumus;
4. nav ievērots samērīguma princips plānojot fiziskām personām piederošu īpašumu lietošanas ierobežošanu - nelielam skaitam zemju īpašnieku plānots noteikt apgrūtinājumus lielā apjomā (vairākos desmitos ha) nosakot kompensācijas mežsaimnieciskās darbības ierobežošanai apjomā, kas nesedz plānotos ieguvumus no ieguldījumiem ilgtermiņā, drīzāk tās varētu nosaukt par “morālā” kaitējuma kompensācijām.
1. tas neatbilst likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 12.pantā noteiktajam - nav zinātniski pamatots, nav noteiktas robežas, nav veikts aprēķins, par ietekmi uz privātīpašnieka mantu. Noteikumu projektā iekļauto īpašumu teritorijas robežas nav saskaņotas ar to īpašniekiem, īpašnieki nav informēti par savos īpašumos plānotajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī nav saņemta informācija par precīziem kompensēšanas mehānismiem un to apjomiem;
2. noteikumu anotācijas projektā norādīts, ka noteikumu projekts sagatavots, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus saskaņā Biotopu direktīva 3.panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu. Anotācijā nav skaidrots pamatojums tam, kāpēc privātpersonām būtu jāzaudē tiesības iegūt augļus no ieguldījumiem savos īpašumos, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru. Dabas lieguma teritorijās būtu jāiekļauj īpašumi, kas pieder valstij;
3. būtisku aizliegumu un ierobežojumu ieviešana privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos lielā apjomā (noteiktie aizliegumi ietekmē līdz pat 100% no fizikai personai piederoša īpašuma) būtiski ietekmē Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības (105.pants). Plānotie ierobežojumi ir vērtējami kā nesamērīgi vienam privātam īpašniekam/īpašumam. Privātpersonām piederošu īpašumu iekļaušana dabas lieguma teritorijās būtu pieļaujama tikai ņemot vērā zinātnisku pamatojumu, kā rezultātā tiktu lemts par šo zemes īpašumu atsavināšanu par labu valstij, kompensējot īpašniekiem radušos zaudējumus;
4. nav ievērots samērīguma princips plānojot fiziskām personām piederošu īpašumu lietošanas ierobežošanu - nelielam skaitam zemju īpašnieku plānots noteikt apgrūtinājumus lielā apjomā (vairākos desmitos ha) nosakot kompensācijas mežsaimnieciskās darbības ierobežošanai apjomā, kas nesedz plānotos ieguvumus no ieguldījumiem ilgtermiņā, drīzāk tās varētu nosaukt par “morālā” kaitējuma kompensācijām.
04.06.2023. 17:05
Laila Žagare
Sagatavotais noteikumu projekts nav atbalstāms, jo:
1. tas neatbilst likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 12.pantā noteiktajam - nav zinātniski pamatots, nav noteiktas robežas, nav veikts aprēķins, par ietekmi uz privātīpašnieka mantu. Noteikumu projektā iekļauto īpašumu teritorijas robežas nav saskaņotas ar to īpašniekiem, īpašnieki nav informēti par savos īpašumos plānotajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī nav saņemta informācija par precīziem kompensēšanas mehānismiem un to apjomiem;
2. noteikumu anotācijas projektā norādīts, ka noteikumu projekts sagatavots, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus saskaņā Biotopu direktīva 3.panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu. Anotācijā nav skaidrots pamatojums tam, kāpēc privātpersonām būtu jāzaudē tiesības iegūt augļus no ieguldījumiem savos īpašumos, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru. Dabas lieguma teritorijās būtu jāiekļauj īpašumi, kas pieder valstij;
3. būtisku aizliegumu un ierobežojumu ieviešana privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos lielā apjomā (noteiktie aizliegumi ietekmē līdz pat 100% no fizikai personai piederoša īpašuma) būtiski ietekmē Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības (105.pants).
4. Plānotie ierobežojumi ir vērtējami kā nesamērīgi vienam privātam īpašniekam/īpašumam. Privātpersonām piederošu īpašumu iekļaušana dabas lieguma teritorijās būtu pieļaujama tikai ņemot vērā zinātnisku pamatojumu, kā rezultātā tiktu lemts par šo zemes īpašumu atsavināšanu par labu valstij, kompensējot īpašniekiem radušos zaudējumus;
5. nav ievērots samērīguma princips plānojot fiziskām personām piederošu īpašumu lietošanas ierobežošanu - nelielam skaitam zemju īpašnieku plānots noteikt apgrūtinājumus lielā apjomā (vairākos desmitos ha) nosakot kompensācijas mežsaimnieciskās darbības ierobežošanai apjomā, kas nesedz plānotos ieguvumus no ieguldījumiem ilgtermiņā, drīzāk tās varētu nosaukt par “morālā” kaitējuma kompensācijām.
1. tas neatbilst likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 12.pantā noteiktajam - nav zinātniski pamatots, nav noteiktas robežas, nav veikts aprēķins, par ietekmi uz privātīpašnieka mantu. Noteikumu projektā iekļauto īpašumu teritorijas robežas nav saskaņotas ar to īpašniekiem, īpašnieki nav informēti par savos īpašumos plānotajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī nav saņemta informācija par precīziem kompensēšanas mehānismiem un to apjomiem;
2. noteikumu anotācijas projektā norādīts, ka noteikumu projekts sagatavots, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus saskaņā Biotopu direktīva 3.panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu. Anotācijā nav skaidrots pamatojums tam, kāpēc privātpersonām būtu jāzaudē tiesības iegūt augļus no ieguldījumiem savos īpašumos, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru. Dabas lieguma teritorijās būtu jāiekļauj īpašumi, kas pieder valstij;
3. būtisku aizliegumu un ierobežojumu ieviešana privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos lielā apjomā (noteiktie aizliegumi ietekmē līdz pat 100% no fizikai personai piederoša īpašuma) būtiski ietekmē Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības (105.pants).
4. Plānotie ierobežojumi ir vērtējami kā nesamērīgi vienam privātam īpašniekam/īpašumam. Privātpersonām piederošu īpašumu iekļaušana dabas lieguma teritorijās būtu pieļaujama tikai ņemot vērā zinātnisku pamatojumu, kā rezultātā tiktu lemts par šo zemes īpašumu atsavināšanu par labu valstij, kompensējot īpašniekiem radušos zaudējumus;
5. nav ievērots samērīguma princips plānojot fiziskām personām piederošu īpašumu lietošanas ierobežošanu - nelielam skaitam zemju īpašnieku plānots noteikt apgrūtinājumus lielā apjomā (vairākos desmitos ha) nosakot kompensācijas mežsaimnieciskās darbības ierobežošanai apjomā, kas nesedz plānotos ieguvumus no ieguldījumiem ilgtermiņā, drīzāk tās varētu nosaukt par “morālā” kaitējuma kompensācijām.
04.06.2023. 17:07
Fiziska persona
Atšķirībā no iepriekšējo dabas liegumu noteikšanas, šinī gadījumā valdība nosaka dabas liegumus nevis dabas teritorijām (ainavām, pļavām) bet tieši ciršanas vecuma mežaudzēm, kam ir liela ekonomiskā vērtība. Tas nozīmē, ka privātpersonai tiek aizliegts realizēt savā īpašumā esošās mežaudzes. Ja personai nav nekādu tiesību rīkoties ar savu īpašumu, tas nozīmē pilnīgu īpašuma atsavināšanu. Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašuma piespiedu atsavināšana drīkst būt tikai pret taisnīgu atlīdzību, bet, vai par taisnīgu atlīdzību var uzskatīt kompensāciju gadā 1 % apmērā?
Noteikumu projekts paredz, piemēram, atsavināt privātpersonai 12 ha ciršanas vecumu sasniegušas mežaudzes, kuru aptuvenā vērtība atbilstoši tirgus cenām ir 250 tūkst. euro, iespējams pat vairāk. Savukārt, atsavinot privātpersonai šādu vērtību, valdība maksās privātpersonai kompensāciju 1884 euro gadā!
Ar šādu rīcību valdība apliecina, ka Latvijas valsts neatbilst tiesiskai valstij un privātpersona atrodas pilnīgi beztiesiskā stāvoklī!
Dabas aizsardzības pasākumi nedrīkst gulties uz dažu privātpersonu pleciem un nedrīkst dažām privātpersonām nacionalizēt privātīpašumus kā padomju varas laikā!
Ja valdībai ir budžeta nepietiekamība, valdība taču nesāk atsavināt privātpersonām īpašumus, naudas uzkrājumus vai mākslas un antikvariāras vērtības, bet šinī gadījumā valdība to uzskata par pieļaujamu rīcību.
Noteikumu projekts paredz, piemēram, atsavināt privātpersonai 12 ha ciršanas vecumu sasniegušas mežaudzes, kuru aptuvenā vērtība atbilstoši tirgus cenām ir 250 tūkst. euro, iespējams pat vairāk. Savukārt, atsavinot privātpersonai šādu vērtību, valdība maksās privātpersonai kompensāciju 1884 euro gadā!
Ar šādu rīcību valdība apliecina, ka Latvijas valsts neatbilst tiesiskai valstij un privātpersona atrodas pilnīgi beztiesiskā stāvoklī!
Dabas aizsardzības pasākumi nedrīkst gulties uz dažu privātpersonu pleciem un nedrīkst dažām privātpersonām nacionalizēt privātīpašumus kā padomju varas laikā!
Ja valdībai ir budžeta nepietiekamība, valdība taču nesāk atsavināt privātpersonām īpašumus, naudas uzkrājumus vai mākslas un antikvariāras vērtības, bet šinī gadījumā valdība to uzskata par pieļaujamu rīcību.
04.06.2023. 19:01
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Aicinām apturēt šā noteikumu projekta tālāku virzību! Nav pieļaujama jaunu aizsargājamu teritoriju veidošana un esošo paplašināšana pirms taisnīgas kompensācijas sistēmas ieviešanas! Dabas aizsardzības mērķu sasniegšana nav iespējama bez zemes īpašnieku iesaistes un ieinteresētības. To nav iespējams panākt klaji ignorējot cilvēku tiesības uz īpašumu, atņemot tiesības veikt zemes apsaimniekošanu, tadējā būtiski iztekmējot mājsaimniecību spēju nodrošināt cilvēku pamatvajadzības, kā izmaksu segšanai ienākumi tika plānoti no jaunveidojamā aprobežotajā teritorijā ietilpstošā īpašuma. Tiesību akta projekta publiskās apspriešanas laikā cilvēkiem, kuri intereses var tikt skartas, netiek dotas pilnvērtīgas iespējas paust savu viedokli, kura sagatavošanai trūkst informācijas, jo:
1. vēstules īpašniekiem par paredzētajām aizsargājamām teritorijām, vai nu netika saņemtas, vai tika saņemtas tikai publiskās apspriešanas noslēguma fāzē; 2. Ne noteikumu projektā, ne īpāsniekiem adresētajā vēstulēs nav atspoguļota noteikumu projekta sociāli ekonomiskā ietekme; 3. vēstulēs ir minēta tikai kopējā summa, kas paredzēta kompensācijām, kā noteikšanā izmantota pašreizējā netaisnīgā aprēķināšanas sistēma, taču nav sniegta informācija par kompensācijām konkrētajam īpašniekam.
Minētā situācija un taisnīgu kompensāciju neesamība ir rezultējusies cilvēku negatīvā reakcijā uz notiekošo jaunu teritoriju veidošanas procesu. Gandrīz 600 cilvēki ir parakstījuši petīciju ar aicinājumu apturēt jaunu teritoriju veidošanu, līdz netiek izstrādāta taisnīga kompensāciju sistēma! Peticīja un paraksti ir atrodami šeit: https://www.peticijas.com/n_jaunm_aizsargjamm_teritorijm_bez_taisngas_kompenscijas_nodroinanas
Pētīcijas teksts:
Mēs apakšā parakstījušies, aicinām nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem. Aicinām neiznīcināt Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos, nepasliktināt ģimeņu labklājības līmeni un pat elementāru vajadzību nodrošināšanu, kā piemēram, malkas ieguvi apkurei, līdzekļus zāļu iegādei!
Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, Latvijā straujā tempā tiek veidotas jaunas aizsargājamas teritorijas, kas aptver milzīgas zemes platības. Tā piemēram, Tiesību aktu portālā esošā informācija liecina, ka ir paredzēts izveidot jaunas vai paplašināt esošās aizsargājamas teritorijas- dabas liegumus un aizsargājamos ainavu apvidus, kas aptvertu vairāk kā 42 tūkstošus hektārus lielu teritoriju! Līdztekus turpinās arī jaunu mikroliegumu veidošana! Nepieņemama ir arī pati aizsargājamo teritoriju veidošanas procedūra jo:
Ierosinājumu par jaunu aizsargājamu teritoriju izveidošanu, valsts iestādes gatavo, neinformējot zemes īpašnieku, līdz ar to, neko nenojaušot, zemes īpašnieks par pieņemto lēmumu uzzina tikai pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas. Tas liedz iespēju zemes īpašniekiem piedalīties publiskās apspriešanas procesā. Normatīvie akti neparedz konkrētās zemes īpašniekam tiesības apstrīdēt ne priekšlikumu, ne pieņemto Ministru kabineta lēmumu.
Netiek publicēta informācija par teritoriju veidošanas sociāli ekonomisko novērtējumu.
Zemes īpašnieki nav pret saprātīgas dabas aizsardzības sistēmas izveidi, taču pašreizēja situācijā cilvēki nonāk beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības ,viņu zeme tiek nacionalizēta. Esošā kompensāciju sistēma ir klaji netaisnīga, jo reālās īpašumu vērtības vietā tiek maksāti 50 līdz 160 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no reālās vērtības! Šāda netaisnīga sistēma ir jāaptur! Demokrātiskā valstī tiesību sistēmai jābūt izveidotai tā, lai visās situācijās indivīdam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības.
1. vēstules īpašniekiem par paredzētajām aizsargājamām teritorijām, vai nu netika saņemtas, vai tika saņemtas tikai publiskās apspriešanas noslēguma fāzē; 2. Ne noteikumu projektā, ne īpāsniekiem adresētajā vēstulēs nav atspoguļota noteikumu projekta sociāli ekonomiskā ietekme; 3. vēstulēs ir minēta tikai kopējā summa, kas paredzēta kompensācijām, kā noteikšanā izmantota pašreizējā netaisnīgā aprēķināšanas sistēma, taču nav sniegta informācija par kompensācijām konkrētajam īpašniekam.
Minētā situācija un taisnīgu kompensāciju neesamība ir rezultējusies cilvēku negatīvā reakcijā uz notiekošo jaunu teritoriju veidošanas procesu. Gandrīz 600 cilvēki ir parakstījuši petīciju ar aicinājumu apturēt jaunu teritoriju veidošanu, līdz netiek izstrādāta taisnīga kompensāciju sistēma! Peticīja un paraksti ir atrodami šeit: https://www.peticijas.com/n_jaunm_aizsargjamm_teritorijm_bez_taisngas_kompenscijas_nodroinanas
Pētīcijas teksts:
Mēs apakšā parakstījušies, aicinām nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem. Aicinām neiznīcināt Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos, nepasliktināt ģimeņu labklājības līmeni un pat elementāru vajadzību nodrošināšanu, kā piemēram, malkas ieguvi apkurei, līdzekļus zāļu iegādei!
Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, Latvijā straujā tempā tiek veidotas jaunas aizsargājamas teritorijas, kas aptver milzīgas zemes platības. Tā piemēram, Tiesību aktu portālā esošā informācija liecina, ka ir paredzēts izveidot jaunas vai paplašināt esošās aizsargājamas teritorijas- dabas liegumus un aizsargājamos ainavu apvidus, kas aptvertu vairāk kā 42 tūkstošus hektārus lielu teritoriju! Līdztekus turpinās arī jaunu mikroliegumu veidošana! Nepieņemama ir arī pati aizsargājamo teritoriju veidošanas procedūra jo:
Ierosinājumu par jaunu aizsargājamu teritoriju izveidošanu, valsts iestādes gatavo, neinformējot zemes īpašnieku, līdz ar to, neko nenojaušot, zemes īpašnieks par pieņemto lēmumu uzzina tikai pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas. Tas liedz iespēju zemes īpašniekiem piedalīties publiskās apspriešanas procesā. Normatīvie akti neparedz konkrētās zemes īpašniekam tiesības apstrīdēt ne priekšlikumu, ne pieņemto Ministru kabineta lēmumu.
Netiek publicēta informācija par teritoriju veidošanas sociāli ekonomisko novērtējumu.
Zemes īpašnieki nav pret saprātīgas dabas aizsardzības sistēmas izveidi, taču pašreizēja situācijā cilvēki nonāk beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības ,viņu zeme tiek nacionalizēta. Esošā kompensāciju sistēma ir klaji netaisnīga, jo reālās īpašumu vērtības vietā tiek maksāti 50 līdz 160 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no reālās vērtības! Šāda netaisnīga sistēma ir jāaptur! Demokrātiskā valstī tiesību sistēmai jābūt izveidotai tā, lai visās situācijās indivīdam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības.
05.06.2023. 10:41
privātpersona
Iebilstu pret noteikumu virzīšanu šādā redakcijā, jo noteikumos nav paredzētas kompensācijas privātiem mežu īpašniekiem par īpašuma aprobežošanu. Neskatoties uz to, ka īpašums netiek atsavināts, tomēr praktiski tas nozīmē to, ka īpašnieks vairs nevar izmantot īpašumu saimnieciskiem mērķiem - meža apsaimniekošanai. Praktiski šie notiekumi izkatās pēc mežu nacionalizācijas.
Privātiem mežu īpašniekiem nav jāmaksā par visas sabiedrības vēlmi pēc pārspīlētas dabas aizsardzības, tomēr ja visa sabiedrība to vēlas, tad ir jākompensē pilna mežaudzes vērtība + ikgadēja kompensācija par to, ka īpašumā neko nedrīkst darīt. Šobrīd noteikumu projekts to neparedz.
Privātiem mežu īpašniekiem nav jāmaksā par visas sabiedrības vēlmi pēc pārspīlētas dabas aizsardzības, tomēr ja visa sabiedrība to vēlas, tad ir jākompensē pilna mežaudzes vērtība + ikgadēja kompensācija par to, ka īpašumā neko nedrīkst darīt. Šobrīd noteikumu projekts to neparedz.
05.06.2023. 11:07
Rihards Ķepītis - Privātpersona
Nedrīkst veidot jaunas aizsargājamās platības bez taisnīgas kompensāciju sistēmas. Dabas aizsardzībai un bioloģiskajai daudzveidībai Latvijā ir jābūt, bet tai jābūt pamatotai un samērīgai. Un nedrīkst uzlikt ierobežojumus dažiem īpašumiem/īpašniekiem bez taisnīgas kompensācijas, lai gan tas ir visas sabiedrības/valsts interesēs. Tad visai sabiedrībai/valstij par to attiecīgi ir jāmaksā.
05.06.2023. 11:15
Andis Malējs - Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks"
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" izsaka savu iebildumu pret plānotajām noteikumu izmaiņām par dabas liegumiem.
MPKS "Mežsaimnieks" ir viena no lielākajām un vecākajām meža īpašnieku organizācijām Latvijā. Mūsu kooperatīvā šobrīd ir gandrīz 1000 biedru, kas apsaimnieko vairāk nekā 30 000 hektāru meža zemes visā valstī. Mēs esam ieinteresēti ilgtspējīgā un atbildīgā meža resursu izmantošanā, kas nodrošina gan ekonomisko labumu, gan vides saglabāšanu.
Mēs neiebilstam pret dabas aizsardzības pasākumiem kā tādiem, bet pret to, ka tie tiek veikti uz mūsu biedru rēķina. Ja valsts vēlas izveidot jaunas aizsargājamas teritorijas, tad tai jānodrošina taisnīga kompensācija meža īpašniekiem par zaudētajiem ienākumiem un ierobežotajām saimnieciskajām iespējām.
Ja ierobežotu finansējuma apstākļos nav iespējams panākt taisnīgas kompensācijas, tad vienu no iespējām redzam – aizsargājamo teritoriju aizstāšanu ar valstij piederošajām meža zemēm, veicot atbilstošos grozījumus Meža likumā un likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”.
Mēs aicinām valdību pirms noteikumu izmaiņu pieņemšanas uzklausīt mūsu viedokli un rast risinājumu, kas būtu pieņemams visām pusēm. Šo noteikumu izmaiņas ietekmēs ne tikai mūsu biedrus, bet arī visu meža nozari un lauku attīstību.
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” vārdā:
Andis Malējs
Valdes loceklis
info@mezsaimnieks.lv
MPKS "Mežsaimnieks" ir viena no lielākajām un vecākajām meža īpašnieku organizācijām Latvijā. Mūsu kooperatīvā šobrīd ir gandrīz 1000 biedru, kas apsaimnieko vairāk nekā 30 000 hektāru meža zemes visā valstī. Mēs esam ieinteresēti ilgtspējīgā un atbildīgā meža resursu izmantošanā, kas nodrošina gan ekonomisko labumu, gan vides saglabāšanu.
Mēs neiebilstam pret dabas aizsardzības pasākumiem kā tādiem, bet pret to, ka tie tiek veikti uz mūsu biedru rēķina. Ja valsts vēlas izveidot jaunas aizsargājamas teritorijas, tad tai jānodrošina taisnīga kompensācija meža īpašniekiem par zaudētajiem ienākumiem un ierobežotajām saimnieciskajām iespējām.
Ja ierobežotu finansējuma apstākļos nav iespējams panākt taisnīgas kompensācijas, tad vienu no iespējām redzam – aizsargājamo teritoriju aizstāšanu ar valstij piederošajām meža zemēm, veicot atbilstošos grozījumus Meža likumā un likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”.
Mēs aicinām valdību pirms noteikumu izmaiņu pieņemšanas uzklausīt mūsu viedokli un rast risinājumu, kas būtu pieņemams visām pusēm. Šo noteikumu izmaiņas ietekmēs ne tikai mūsu biedrus, bet arī visu meža nozari un lauku attīstību.
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” vārdā:
Andis Malējs
Valdes loceklis
info@mezsaimnieks.lv
05.06.2023. 12:04
Privātpersona
Aicinu apturēt šā noteikumu projekta tālāku virzību, jo nav pieļaujama jaunu ierobežojumu ieviešana uz meža īpašnieku rēķina. Esošie noteikumi pēc būtības ir īpašumu nacionalizācija, kad tiek atņemti būtiski ienākumu avoti saimniecībām, kuras pat gadsimtiem ir ilgtspējīgi un ar respektu pret dabas aizsardzību saimniekojušas šajās teritorijās un savā ziņā sekmējušas dabas vērtību pieagumu.
Aicinu pārvērtēt, manuprāt, pārspīlētu dabas aizsardzības prasību sloga uzlikšanu meža zemju īpašniekiem, īpaši situācijās, kur cilvēka un dabas līdzāspastāvēšana gadsimtu laikā ir radījusi sabiedrībai pieejamas augstvērtīgas ainavas un pārdomāta, ilgstpējīga meža apsaimniekošana var arī nākotnē nodrošināt dabas vērtību saglabāšanu pēc būtības. Zūdot ienākumiem no meža apsaimniekošanas, zudīs arī iespēja rūpēties par meža kopšanu, tūristu radītās slodzes seku likvidēšanu un uguns aizsardzību.
Alternatīvi var apsvērt šo noteikumu ieviešanu teritorijās, kuras atrodas tikai valsts īpašumā. Šādā situācijā var pieņemt, ka visas sabiedrības intereses sakrīt ar īpašnieku, proti Latvijas valsts interesēm.
Aicinu pārvērtēt, manuprāt, pārspīlētu dabas aizsardzības prasību sloga uzlikšanu meža zemju īpašniekiem, īpaši situācijās, kur cilvēka un dabas līdzāspastāvēšana gadsimtu laikā ir radījusi sabiedrībai pieejamas augstvērtīgas ainavas un pārdomāta, ilgstpējīga meža apsaimniekošana var arī nākotnē nodrošināt dabas vērtību saglabāšanu pēc būtības. Zūdot ienākumiem no meža apsaimniekošanas, zudīs arī iespēja rūpēties par meža kopšanu, tūristu radītās slodzes seku likvidēšanu un uguns aizsardzību.
Alternatīvi var apsvērt šo noteikumu ieviešanu teritorijās, kuras atrodas tikai valsts īpašumā. Šādā situācijā var pieņemt, ka visas sabiedrības intereses sakrīt ar īpašnieku, proti Latvijas valsts interesēm.
05.06.2023. 12:54
Dina Gailīte - Dina Gailīte, meža īpašniece
Iebilstu pret iniciatīvu: projekts ir nekvalitatīvs un prettiesisks.
Projekts paredz būtisku īpašuma tiesību ierobežošanu, neparedzot kompensācijas mehānismus. Turklāt nosaka, ka projekta izvērtēšana pēc tā ieviešanas (ex post) vispār netiek plānota. Tātad seku analīze nenotiks.
Projekta anotācijā ietverti savstarpēji izslēdzoši apgalvojumi: tas atzīst, ka ar jaunveidojamiem dabas liegumiem tiks ierobežotas zemes īpašnieku (tai skaitā meža īpašnieku) īpašumtiesības (aizliegums veikt saimniecisko darbību).
No otras puses, anotācija apgalvo, ka kompensācijas zemes īpašniekiem tiks izmaksātas esošo valsts un pašvaldību budžetu ietvaros. Tātad kompensāciju apjoms (pat pašreizējā netaisnīgi zemajā līmenī) netiks prooporcionāli palielināts, ja reiz projekts neietekmēs budžeta izdevumu daļu?
Otrkārt, nav vērtēta saimnieciskās darbības ierobežojumu neizbēgamā negatīvā ietekme uz privātpersonu un valsts un pašvaldību budžetu (nodokļu) ieņēmumiem.
Nav noliedzama anotācijā sabiedrības interese dabas liegumu veidošanā - iespēja "dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību". Vienlaikus nav pieļaujams, ka šī sabiedrības kopējā vēlme tiek īstenota uz atsevišķu privātpersonu - zemes īpašnieku - rēķina, neparedzot taisnīgu kompensāciju. Anotācija atzīst, ka "Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi)." Tomēr nedz anotācija, nedz pats projekts neanalizē un nerisina šo problēmu un neparedz samērīgu kompensāciju.
Atgādinu, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska valsts, kas aizsargā cilvēka pamattiesības (Satversmes 89. pants), tai skaitā tiesības uz īpašumu (Satversmes 105.pants).
Tiesības uz labvēlīgu vidi nedrīkst īstenot uz dažu sabiedrības locekļu rēķina. "Rēķins" ir jāmaksā visai sabiedrībai kopumā.
Projekts paredz būtisku īpašuma tiesību ierobežošanu, neparedzot kompensācijas mehānismus. Turklāt nosaka, ka projekta izvērtēšana pēc tā ieviešanas (ex post) vispār netiek plānota. Tātad seku analīze nenotiks.
Projekta anotācijā ietverti savstarpēji izslēdzoši apgalvojumi: tas atzīst, ka ar jaunveidojamiem dabas liegumiem tiks ierobežotas zemes īpašnieku (tai skaitā meža īpašnieku) īpašumtiesības (aizliegums veikt saimniecisko darbību).
No otras puses, anotācija apgalvo, ka kompensācijas zemes īpašniekiem tiks izmaksātas esošo valsts un pašvaldību budžetu ietvaros. Tātad kompensāciju apjoms (pat pašreizējā netaisnīgi zemajā līmenī) netiks prooporcionāli palielināts, ja reiz projekts neietekmēs budžeta izdevumu daļu?
Otrkārt, nav vērtēta saimnieciskās darbības ierobežojumu neizbēgamā negatīvā ietekme uz privātpersonu un valsts un pašvaldību budžetu (nodokļu) ieņēmumiem.
Nav noliedzama anotācijā sabiedrības interese dabas liegumu veidošanā - iespēja "dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību". Vienlaikus nav pieļaujams, ka šī sabiedrības kopējā vēlme tiek īstenota uz atsevišķu privātpersonu - zemes īpašnieku - rēķina, neparedzot taisnīgu kompensāciju. Anotācija atzīst, ka "Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi)." Tomēr nedz anotācija, nedz pats projekts neanalizē un nerisina šo problēmu un neparedz samērīgu kompensāciju.
Atgādinu, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska valsts, kas aizsargā cilvēka pamattiesības (Satversmes 89. pants), tai skaitā tiesības uz īpašumu (Satversmes 105.pants).
Tiesības uz labvēlīgu vidi nedrīkst īstenot uz dažu sabiedrības locekļu rēķina. "Rēķins" ir jāmaksā visai sabiedrībai kopumā.
05.06.2023. 13:24
Agris Meilerts - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Finieris Mežs"
Pašlaik Latvijā ir izveidojusies sabiedrības kopējām interesēm nepieņemama situācija, kurā tie zemes/meža īpašnieki, kas bijuši pret dabas vērtībām draudzīgi par to tiek faktiski sodīti. Šāda pieeja dabas vērtības nevis saglabā un aizsargā, bet tieši pretēji sekmē to iznīcināšanu. Esam pret minētā MK noteikumu projekta tālāku virzīšanu, kamēr nav noteikta godīga kompensācija zemes īpašniekiem par uzliktajiem ierobežojumiem.
05.06.2023. 15:15
Gundars Gulbis
Esmu pret šī MK Noteikumu projekta "Noteikumi par dabas liegumiem" virzīšanu šādā redakcijā, kas neparedz taisnīgu kompensāciju par plānotajiem dabas aizsardzības aprobežojumiem. Vienmēr ir uzskatīts, ka īpašuma tiesības uz īpašumu aizsargā Latvijas Republikas Satversme un likumi. Ja Noteikumu projekta mērķis ir "Noteikumu projekts paredz noteikt 76 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošus dabas liegumus, lai izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem" , kā arī visas sabiedrības ieguvums - dzīvot labvēlīgā vidē ir nepieciešami privātpersonu īpašumi , tad , lūdzu, kompensēt pilnu īpašuma vērtību pēc tirgus cenām un maksāt arī taisnīgu ikgadējo kompensāciju par ierobežojumu saimniekot savā īpašumā, un gūt ienākumus , vai arī dabas liegumus plānojiet tikai pa Valsts zemēm. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur darbojās tirgus ekonomikas principi, kur katrs cilvēks plāno savu darbību uz ienākumu gūšanu un peļņu ilgtermiņā, apsaimniekojot savus meža īpašumus, pārdodot kokmateriālus kokrūpniekiem, kas pievieno vērtību šiem kokmateriāliem, eksportē un kopumā visi kopā ienesam lielu artavu Valsts budžetā. Līdz ar šo Noteikumu projekta virzīšanu tālākai apstiprināšanai, mums tiks atņemtas likumīgās īpašnieku tiesības saimniekot savos īpašumos, gūt ienākumus, iegūt būvmateriālus, uzturēt savas ģimenes u.t.t., tas viss mums radīs ļoti lielus zaudējumus un traģēdijas. Īpašums ir arī katra īpašnieka Pensijas fonds. Esmu pret manu īpašumu iekļaušanu dabas liegumā “Iecavas paliene”.
05.06.2023. 16:26
Aigars Loks - Privātpersona
Kategoriski iebilstu pret jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi, kamēr nav ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma.
Uzskatu, ka, lai īpašuma apsaimniekošanai uzliktu tik drastiskus ierobežojumus, kā dabas liegums ir nepieciešams izvērtēt katru teritoriju individuāli, iesaistot zemju īpašniekus, kurus šie lēmumi ietekmēs, nevis virzīt noteikumu projektu, kurā paredzēta masveida dabas liegumu paplašināšanu. Šādu noteikumu projektu virzīšanas ne tikai ignorē zemju īpašniekus un viņu tiesības apsaimniekot savus īpašumus, pateicoties kurām šīs dabas vērtības līdz šim brīdim ir saglabātas vai radušās, bet arī signalizē pārējiem zemju īpašniekiem, ka, ja viņi apsaimniekojot savus īpašumus saglabās pārāk daudz ‘’dabas vērtības’’ vai pārāk labi veicinās to veidošanos, viņu tiesības saimniekot savā īpašumā arī drīzumā var tikt bezpersoniski atņemtas. Šādā veidā virzot noteikumu projektu VARAM turpina Latvijā ilgstošo praksi dabas aizsardzības politikā, ignorējot zemju īpašnieku tiesības un taisnīgu kompensāciju modeli, kā arī veicina zemju īpašnieku nepatiku pret dabas aizsardzību Latvijā. Turpinot šādi veidot liegumus/ apsaimniekošanas ierobežojumus VARAM tikai palielinās zemes īpašnieku skaitu, kas apsaimniekojot savus īpašumus pievērsīs uzmanību, lai tajos neveidotos ‘’pārāk daudz dabas vērtības’’. Valstiskā līmenī dabas aizsardzības mērķu sasniegšana nav iespējam, bez zemes īpašnieku iesaistes un cieņas pret cilvēku tiesībām uz privātīpašumu - šis noteikumu projekts klaji tos ignorē.
Manuprāt, katra situācija, kad plānota īpašuma tiesību ierobežošana ir kritiski jāizvērtē gan no saimnieciskā, gan dabas, gan sabiedrības viedokļa un dabas lieguma izveidei būtu jābūt galējam risinājumam, kad visas pārējās iespējas ir izsmeltas.
Uzskatu, ka, lai īpašuma apsaimniekošanai uzliktu tik drastiskus ierobežojumus, kā dabas liegums ir nepieciešams izvērtēt katru teritoriju individuāli, iesaistot zemju īpašniekus, kurus šie lēmumi ietekmēs, nevis virzīt noteikumu projektu, kurā paredzēta masveida dabas liegumu paplašināšanu. Šādu noteikumu projektu virzīšanas ne tikai ignorē zemju īpašniekus un viņu tiesības apsaimniekot savus īpašumus, pateicoties kurām šīs dabas vērtības līdz šim brīdim ir saglabātas vai radušās, bet arī signalizē pārējiem zemju īpašniekiem, ka, ja viņi apsaimniekojot savus īpašumus saglabās pārāk daudz ‘’dabas vērtības’’ vai pārāk labi veicinās to veidošanos, viņu tiesības saimniekot savā īpašumā arī drīzumā var tikt bezpersoniski atņemtas. Šādā veidā virzot noteikumu projektu VARAM turpina Latvijā ilgstošo praksi dabas aizsardzības politikā, ignorējot zemju īpašnieku tiesības un taisnīgu kompensāciju modeli, kā arī veicina zemju īpašnieku nepatiku pret dabas aizsardzību Latvijā. Turpinot šādi veidot liegumus/ apsaimniekošanas ierobežojumus VARAM tikai palielinās zemes īpašnieku skaitu, kas apsaimniekojot savus īpašumus pievērsīs uzmanību, lai tajos neveidotos ‘’pārāk daudz dabas vērtības’’. Valstiskā līmenī dabas aizsardzības mērķu sasniegšana nav iespējam, bez zemes īpašnieku iesaistes un cieņas pret cilvēku tiesībām uz privātīpašumu - šis noteikumu projekts klaji tos ignorē.
Manuprāt, katra situācija, kad plānota īpašuma tiesību ierobežošana ir kritiski jāizvērtē gan no saimnieciskā, gan dabas, gan sabiedrības viedokļa un dabas lieguma izveidei būtu jābūt galējam risinājumam, kad visas pārējās iespējas ir izsmeltas.
05.06.2023. 16:28
Latvijas Kūdras asociācija
Latvijas Kūdras asociācija norāda, ka pašlaik sabiedriskajai apspriešanai ievietotajā noteiktumu projektā nav iespējams pārliecināties, tieši kuri zemes īpašumi ir iekļauti jaunajos dabas liegumos vai dabas liegumu paplašinājumos. Anotācijā norādīts: "Nepieciešams aktualizēt visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfiskajām prasībām, lai dabas liegumu kartogrāfiskais materiāls būtu precīzs un savietojams ar valsts informācijas sistēmām." Noteikumu projekta izstrādātāju rīcībā, iespējams, ir mūsdienu prasībām atbilstošs kartogrāfiskais materiāls, bet pēc TAP ievietotajām publiski pieejamām kartēm var gūt vispārīgu ieskatu (ļoti rūpīgi salīdzinot ar citām publiski pieejamajām kartēm, jo tajās informācija atšķiras), bet nevar pārbaudīt, kur tieši ir teritorijas paplašinājums. Koordinātu saraksts nav pieejams, bet ievietotā shēma ir gana vispārīga. Lūdzam pārbaudīt un, ja nepieciešams, izmantot aktuālu kartogrāfisko pamatni. Piemēram, DL "Ozolkalni" atrodas pie šosejas A6 nevis E22 kā ir kartē. Šādas kļūdas vēl vairāk sarežģī uzdevumu saprast, kur tieši artrodas dabas liegums un kādus īpašumus vai, iespējams, kūdras atradnes tas skar. Lūdzam sabiedriskajai apspriešanai nodot tādu informāciju, pēc kuras iespējams pārbaudīt dabas liegumu robežas, piemēram, koordinātas, detālāku kartogrāfisko pamatni.
05.06.2023. 16:53
Fiziska persona
Iebilstu pret jaunu dabas aprobežojumu izveidi, uzspiežot tos zemes īpašniekiem piespiedu kārtā, tādejādi atņemot īpašuma apsaimniekošanas darba augļus, un pat nepiedāvājot adekvātu kompensāciju. Šāda spēka pozīcijas prakse neveicina sabiedrības saliedētību, labklājību un pat ne dabas aizsardzību.
05.06.2023. 16:59
Fiziska persona
Iebilstam pret MK noteikumu “Noteikumi par dabas liegumiem” 23-TA-621) pieņemšanu esošajā redakcijā, ja vienlaikus netiek atrunāta taisnīgas un samērīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķiršanas kārtība.
Papildus pamatotajiem argumentiem un iebildumiem pret šādu noteikumu virzību, ko jau pauduši iepriekšējo iebildumu iesniedzēji, vēršam uzmanību uz to, ka šādu liegumu izveide būtiski ierobežo Satversmē noteiktās privātpersonas tiesības uz īpašumu.
Pirmkārt nav pieļaujams, ka trešās personas, iepriekš nesaskaņojot ierašanās laiku un mērķi ar zemes īpašnieku, ierodas privātpersonas īpašumā un veic tajā jebkādas darbības, kuru rezultātā var tikt ierobežotas privātpersonas tiesības uz īpašumu. Jebkāda veida īpašuma apsekošanā obligāti jānotiek klātesot īpašuma īpašniekam. Jebkāda veida jaunradītos dabas liegumos iekļauto teritoriju robežas nevar tikt noteiktas iepriekš nesaskaņojot tās un to mērķi ar zemes īpašnieku, nav pieļaujama situācija, kurā īpašnieks par sev liegumu piederošajā īpašumā uzzina tikai pēc jauna normatīvā akta stāšanās spēkā vai tikai pēc tam, kad jau saņēmis sodu par tam nezināma, jaunizveidota lieguma pārkāpumu.
Otrkārt, liegumu noteikšana privātpersonu teritorijās būtiski samazina šādu īpašumu vērtību. Tādējādi īpašniekam tiek liegts ne tikai pilnvērtīgi izmantot sev piederošo nekustamo īpašumu saimnieciskajā darbībā, bet īpašniekam nav iespējas arī pārdot šo īpašumu par taisnīgu atlīdzību, īpašnieks zaudē īpašumā veiktos ieguldījumus un negūst plānotos ieņēmumus.
Treškārt, šobrīd esošais kompensāciju apmērs par saimnieciskās darbības ierobežojumiem liegumu teritorijās ir netaisnīgs. Šobrīd augstākais kompensācijas apmērs ir 157 euro par hektāru un tiek piemērots mežsaimnieciskās darbības aizlieguma kompensēšanai. Taču šāds kompensācijas apmērs nesedz īpašuma iegādes vērtību, īpašumā veikto ieguldījumu un/vai plānoto ieguldījumu un plānotās peļņas no īpašuma saimnieciskās izmantošanas vērtību. Pat ieguldot līdzekļus Latvijas valsts parādzīmēs personai ir iespējams gūt lielāku ienākumu (~4%), nekā saņemot kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas liegumu rezultātā (~1%).
Papildus pamatotajiem argumentiem un iebildumiem pret šādu noteikumu virzību, ko jau pauduši iepriekšējo iebildumu iesniedzēji, vēršam uzmanību uz to, ka šādu liegumu izveide būtiski ierobežo Satversmē noteiktās privātpersonas tiesības uz īpašumu.
Pirmkārt nav pieļaujams, ka trešās personas, iepriekš nesaskaņojot ierašanās laiku un mērķi ar zemes īpašnieku, ierodas privātpersonas īpašumā un veic tajā jebkādas darbības, kuru rezultātā var tikt ierobežotas privātpersonas tiesības uz īpašumu. Jebkāda veida īpašuma apsekošanā obligāti jānotiek klātesot īpašuma īpašniekam. Jebkāda veida jaunradītos dabas liegumos iekļauto teritoriju robežas nevar tikt noteiktas iepriekš nesaskaņojot tās un to mērķi ar zemes īpašnieku, nav pieļaujama situācija, kurā īpašnieks par sev liegumu piederošajā īpašumā uzzina tikai pēc jauna normatīvā akta stāšanās spēkā vai tikai pēc tam, kad jau saņēmis sodu par tam nezināma, jaunizveidota lieguma pārkāpumu.
Otrkārt, liegumu noteikšana privātpersonu teritorijās būtiski samazina šādu īpašumu vērtību. Tādējādi īpašniekam tiek liegts ne tikai pilnvērtīgi izmantot sev piederošo nekustamo īpašumu saimnieciskajā darbībā, bet īpašniekam nav iespējas arī pārdot šo īpašumu par taisnīgu atlīdzību, īpašnieks zaudē īpašumā veiktos ieguldījumus un negūst plānotos ieņēmumus.
Treškārt, šobrīd esošais kompensāciju apmērs par saimnieciskās darbības ierobežojumiem liegumu teritorijās ir netaisnīgs. Šobrīd augstākais kompensācijas apmērs ir 157 euro par hektāru un tiek piemērots mežsaimnieciskās darbības aizlieguma kompensēšanai. Taču šāds kompensācijas apmērs nesedz īpašuma iegādes vērtību, īpašumā veikto ieguldījumu un/vai plānoto ieguldījumu un plānotās peļņas no īpašuma saimnieciskās izmantošanas vērtību. Pat ieguldot līdzekļus Latvijas valsts parādzīmēs personai ir iespējams gūt lielāku ienākumu (~4%), nekā saņemot kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas liegumu rezultātā (~1%).
05.06.2023. 17:39
Ivonna Straudovska
Noteikumu projekts paredz aprobežot privātpersonu īpašumā esošos boreālos mežus. Jo vecāks mežš, jo lielāka iespējamība, ka tas izveidojas par boreālu mežu, tātad boreāls mežs ir tikai un vienīgi meža īpašnieka nopelns. Tie meža īpašnieki, kuri līdz šim nav pārdevuši savu meža īpašumu skandināvu uzpircējiem, vai nav izcirtuši savu mežu un taupījuši to, tostarp saudzīgās attieksmes pret dabu dēļ, ir nonākuši paradoksālā situācijā, ka valdība vēršas pret viņiem un nacionalizē mežaudzes!
05.06.2023. 18:15
Renārs Strazds
Esmu pret minētā likumprojekta tālāku virzīšanu, kamēr nav noteiktas taisnīgas kompensācijas mežu īpašniekiem.
05.06.2023. 20:15
Juris Otaņķis
Esmu pret jaunu teritoriju izveidošanu vai esošo paplašināšanu bez taisnīgu kompensāciju ieviešanas zemes īpašniekiem
05.06.2023. 22:26
Fiziska persona
Viennozīmīgi esmu pret jaunu teritoriju izveidošanu vai esošo paplašināšanu bez zemes īpašnieka piekrišanas un taisnīgu kompensāciju ieviešanas.
05.06.2023. 22:38