Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.2. pasākuma "Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
ES padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē, arī (2022) aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) kā vienu no prioritātēm iezīmē Rīcības virzienu “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” uzsverot, ka klimata pārmaiņas, ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas, augsta nevienlīdzība, straujā tehnoloģiju attīstība un pieaugošā migrācija rada Latvijas sabiedrībai un drošībai jaunus izaicinājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams ieguldījums P&A. NAP 2027 nosaka rīcības virziena uzdevumu: Zinātnes izcilības stiprināšana sabiedrības izaicinājumu risināšanai, attīstot un koplietojot nacionālas nozīmes pētniecības infrastruktūru un stratēģiski iesaistoties, tai skaitā iesaistot diasporas zinātniekus, (līdzfinansēšana, pārfinansēšana, papildinošās darbības) Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju iniciatīvās un pasākumos, kas stiprina P&A sistēmas konkurētspēju un starptautisko atvērtību. Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas kopējie P&A ieguldījumi 2021. gadā bija 0.75% no IKP – 3. zemākais rādītājs Eiropas Savienībā un aptuveni trešdaļa no Eiropas Savienības vidējā P&A ieguldījuma IKP izteiksmē, savukārt Eiropas Inovāciju rādītājā Latvija ierindojas 25. vietā starp 27 ES dalībvalstīm. Nepietiekamus ieguldījumus P&A un ar tiem saistītus trūkumus Latvijas inovāciju ekosistēmā identificē gan NAP2027, gan Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna (TPTP) darbībām pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) instrumenta finansējums pētniecības un inovāciju aktivitātēm paredzēts darbības virzienā: “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana t.sk. pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā”. Šī darbības virziena ietvaros izveidotās pētījumu platformas - izcilības centra aktivitātes ietvaros radītie risinājumi dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai kūdras nozarē veicinās ekonomikas diversifikāciju atbalstāmajos reģionos, tiks nodrošināts lielāks devums SEG emisiju samazinājumam plānotā pārkārtošanās procesa nodrošināšanai, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu kūdras nozarē. TPTP mērķu sasniegšanai nepieciešamas pētniecības un inovāciju (P&I) aktivitātes attīstot kūdras nozarei pielāgotus risinājumus, kuras sniegs tiešu pienesumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai līdz 2050.gadam.
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna (TPTP) darbībām pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) instrumenta finansējums pētniecības un inovāciju aktivitātēm paredzēts darbības virzienā: “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana t.sk. pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā”. Šī darbības virziena ietvaros izveidotās pētījumu platformas - izcilības centra aktivitātes ietvaros radītie risinājumi dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai kūdras nozarē veicinās ekonomikas diversifikāciju atbalstāmajos reģionos, tiks nodrošināts lielāks devums SEG emisiju samazinājumam plānotā pārkārtošanās procesa nodrošināšanai, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu kūdras nozarē. TPTP mērķu sasniegšanai nepieciešamas pētniecības un inovāciju (P&I) aktivitātes attīstot kūdras nozarei pielāgotus risinājumus, kuras sniegs tiešu pienesumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai līdz 2050.gadam.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt 6.1.1.2. pasākuma "Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā" īstenošanas nosacījumus, lai nodrošinātu atbalstu pētījumu platformas un izcilības centra izveidei, kura ietvaros tiks atbalstīta pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošana saistībā ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu.
Politikas jomas
Augstākā izglītība un zinātnes attīstība; Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti
Teritorija
Īstenojot projektu, atbalstāmās darbības un risinājumi mērķēti Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem.
Norises laiks
15.04.2024. - 15.05.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta kārtība ruļļa 31.6.apakšpunktam tiek nodrošināta TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātība un pieejamība sabiedrībai.
Fiziskās personas
- zinātniskais personāls
Skaidrojums un ietekme
Pasākumā atbalsts ir paredzēts ar saimniecisku darbību nesaistītiem pētījumiem, kurus veiks finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru zinātniskais personāls, kā arī pastāv iespēja pētījumu ietvaros iesaistīt studējošos, sevišķi doktorantus un jaunos zinātniekus, lai nodrošinātu kūdras nozares vajadzības pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem.
Netiešā veidā no pētījumiem ieguvēji būs zinātniskās institūcijas, uzņēmēji, TPTP definēto nozaru reģionu institūcijas, kas pētījumu ietvaros radušos rezultātus varēs izmantot tālāko pētījumu attīstībai.
Netiešā veidā no pētījumiem ieguvēji būs zinātniskās institūcijas, uzņēmēji, TPTP definēto nozaru reģionu institūcijas, kas pētījumu ietvaros radušos rezultātus varēs izmantot tālāko pētījumu attīstībai.
Juridiskās personas
- Zinātniskās institūcijas, augstākās izglītības iestādes, komersanti, Izglītības un zinātnes ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā noteiktajam projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem, īstenojot projektu, ir jāņem vērā noteikumu projektā minētie nosacījumi par 6.1.1.2. pasākuma īstenošanu, tai skaitā par pieejamo finansējuma apmēru, sasniedzamajiem rādītājiem, projektā atbalstāmajām darbībām un izmaksām, atbalsta un citiem ieviešanas nosacījumiem. Izglītības un zinātnes ministrija 6.1.1.2. pasākumā pildīs atbildīgās iestādes funkcijas. Zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar citām institūcijām īstenos projektu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pildīs sadarbības iestādes funkcijas.
Sagatavoja
Elīna Usāre (IZM)
Atbildīgā persona
Ilze Saleniece (IZM)
Izsludināšanas datums
16.04.2024. 11:32
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Maksis Rūdolfs Apinis - "Zaļā brīvība"
Biedrība "Zaļā brīvība" izsaka sekojošus iebildumus un priekšlikumus:
1.
13.punktā noteiktos tematiskos uzdevumus papildināt ar uzdevumu:
"Kūdras substrāta aizvietošanas alternatīvu izpēte lauksaimniecības, dārzkopības, mežsaimniecības nozaru vajadzībām, identificējot un izvērtējot iespējamās no vietējiem resursiem radītās alternatīvas no sociālekonomiskā un ietekmes uz klimatu, bioloģisko daudzveidību skatupunktiem, to skaitā palidukultūras attīstības iespējas, zālāju biomasas izmantošanas iespējas, īstenojot pilotprojektus."
Šāda uzdevuma iekļaušana ir kritiski svarīga, jo kūdras nozare (kūdras ieguve un bijušie kūdras ieguves lauki) 2021. gadā bija atbildīga par 10,5% no kopējām Latvijas SEG emisijām, kas ir ļoti nozīmīgs daudzums, ņemot vērā, ka tā ir tikai viena tautsaimniecības nozare ar proporcionāli zemu devumu valsts ekonomikai un Latvijai pastāv augsts risks nesasniegt emisiju samazināšanas mērķi zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (kas nozīmētu nepieciešamību iegādāties dārgas emisiju kvotas), kā arī ņemot vērā augstās izmaksas, kas rodas cenšoties samazināt emisijas citos sektoros, piemēram, transporta nozarē. Turklāt 97,6% no šīm emisijām veido tieši emisijas no kūdras produktiem, kas tiek izmantoti lauksaimniecībā, dārzkopībā un mežsaimniecībā.
2.
Papildināt 13.2. punktā noteikto uzdevumu ar kūdras produktu eksporta makroekonomisko novērtējumu sekojošā redakcijā: "Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas metodes pilnveidošana, tai skaitā kūdras vietējā patēriņa un kūdras produktu eksporta makroekonomiskais novērtējums un tā loma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā."
Tā kā absolūtais vairums (~95%) Latvijā sagatavoto kūdras produktu tiek eksportēti, tad šādam izvērtējumam būtu ļoti ierobežota nozīme, ja netiktu vērtēta arī eksporta daļas ietekme uz Latvijas SEG emisijām, jo arī eksportēto kūdra produktu radītās emisijas tiek pieskaitītas pie Latvijas emisijām.
3.
Kategoriski iebilstam pret 13.4. punktā noteikto uzdevumu, kas veicinātu kūdras izmantošanu jaunos produktos, jo tas nav savienojams ar nacionālajiem un globālajiem SEG emisiju samazināšanas centieniem. Jebkura cita, papildu kūdras izmantošanas iespēju izpēte nav pieļaujama, jo veicinās kūdras ieguves pieaugumu vai vismaz kavēs tās ieguves samazinājumu. Kūdra ir faktiski uzskatāma par fosilo resursu, kas, lai ierobežotu planētas uzkaršanu, ir maksimāli atstājams purvos, mitrājos, purvam raksturīgā hidroloģiskā režīma apstākļos, lai novērstu kūdrā uzkrātā CO2 nokļūšanu atmosfērā, kas notiktu jebkura veida jauna produkta ražošanā, kūdrā noglabātajam ogleklim oksidējoties. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļi ir paredzēti, lai veicinātu reģionu pārveidi uz klimatnetriālu ekonomiku, samazinot SEG emisijas un risinot sociālekonomiskās problēmas, kas rodas šajā pārveides procesā, tādēļ šis uzdevums nav savienojams ar fonda virsmērķi.
4.
Izteikt punktu 14.4. šādā redakcijā: "attīstīt uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu orientētus inovatīvus risinājumus un veicināt to plašāku izmantošanu;"
5.
Izteikt punktu 14.7. šādā redakcijā: "nodrošināt studējošo, sevišķi doktorantu, un jauno zinātnieku iesaisti projekta uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu kūdras nozares vajadzības pārkārtošanās uz klimatneitralitāti procesā, kā arī lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nozaru vajadzības pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem kūdras substrāta alternatīvu izstrādes kontekstā, tai skaitā nodrošinot sasaisti ar jomai atbilstošajām doktorantūras programmām;"
6.
Iebilstam pret 17.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz zinātniskajām institūcijām, kuras var būt projekta iesniedzēji, nosakot, ka 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā tām jābūt ieguvušām vismaz četru ballu novērtējumu, jo tas pārlieku sašaurina faktisko iespējamo pretendentu loku, faktiski atstājot tikai divas iespējamās institūcijas, kas Latvijā šim kritērijam atbilstu. Tas ir pārlieku ierobežojoši, kaitē brīvai savstarpējai konkurencei un attiecīgi rada bažas par projektu rezultātiem. Šajā novērtējumā arī trīs balles ir labs rezultāts un tādējādi nav pamata izslēgt virkni zinātnisko institūciju no potenciālo pētījumu veicēju loka.
Attiecīgi veicamas izmaiņas, šajā punktā nosakot, ka potenciālajiem projekta iesniedzējiem, zinātniskajām institūcijām 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā tām jābūt ieguvušām vismaz trīs ballu novērtējumu.
7.
Iebilstam arī pret 18.punktā noteikto ierobežojumu, nosakot, ka projekta pieteicējs veido konsorciju no vismaz trīs zinātniskajām institūcijām, starp kurām ir vismaz divas zinātnes universitātes un vismaz viena zinātniskā institūcija, kura 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz četru ballu novērtējumu.
Attiecīgi veicamas izmaiņas, šajā punktā nosakot, ka vismaz vienai zinātniskajai institūcijai 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā jābūt ieguvušai vismaz trīs ballu novērtējumu.
8.
Izteikt punktu 29. sekojošā redakcijā: "Lai pamatotu projekta pozitīvo ietekmi uz sociālekonomisko situāciju pārkārtošanās procesā visvairāk skartajos reģionos, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījumu nozīmību kūdras un saistīto tautsaimniecības nozaru pārejai uz klimatneitralitāti, kura:"
Taisnīgās pārkārtošanās fonda mērķis nav veicināt piesārņojošu nozaru attīstību tīri ekonomiskiem mērķiem, bet gan palīdzēt šīm nozarēm un ietekmētajiem reģioniem pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku.
9.
Attiecībā uz pasākuma ietvaros atbalstāmajām darbībām, nepieciešamas veikt izmaiņas 31.8. un 31.9. apakšpunktos, izsakot tos sekojošās redakcijās:
"31.8. konsultāciju un pakalpojumu nodrošināšana kūdras nozares virzībā uz klimatneitralitāti ietekmētajiem komersantiem projekta mērķu sasniegšanai;
31.9. atbalsts specializācijas izveidei kūdras nozares vajadzību nodrošināšanai virzībā uz klimatneitralitāti esošajās doktora studiju programmās;"
Kūdras nozares pārveide ietekmē plašāku komersantu loku, nekā tikai ar kūdras ieguvi un apstrādi tieši saistītos komersantus, piemēram, dārzkopības, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kuras arī var sniegt ieguldījumu, lai mazinātu SEG emisijas no kūdras ieguves, tādēļ šāds ierobežojums nav pamatots. Turklāt ir skaidri definējams, ka šo investīciju mērķis ir virzība uz klimatneitralitāti, nevis kūdras nozares attīstību, kas, neprecizējot, ka visiem ieguldījumiem ir jāsaistās ar emisiju samazinājumu, visticamāk nozīmētu emisiju pieaugumu.
10.
Papildināt 56. punktu ar apakšpunktu:
56.3. nodrošina horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un “Klimatdrošināšana” ievērošanu.
1.
13.punktā noteiktos tematiskos uzdevumus papildināt ar uzdevumu:
"Kūdras substrāta aizvietošanas alternatīvu izpēte lauksaimniecības, dārzkopības, mežsaimniecības nozaru vajadzībām, identificējot un izvērtējot iespējamās no vietējiem resursiem radītās alternatīvas no sociālekonomiskā un ietekmes uz klimatu, bioloģisko daudzveidību skatupunktiem, to skaitā palidukultūras attīstības iespējas, zālāju biomasas izmantošanas iespējas, īstenojot pilotprojektus."
Šāda uzdevuma iekļaušana ir kritiski svarīga, jo kūdras nozare (kūdras ieguve un bijušie kūdras ieguves lauki) 2021. gadā bija atbildīga par 10,5% no kopējām Latvijas SEG emisijām, kas ir ļoti nozīmīgs daudzums, ņemot vērā, ka tā ir tikai viena tautsaimniecības nozare ar proporcionāli zemu devumu valsts ekonomikai un Latvijai pastāv augsts risks nesasniegt emisiju samazināšanas mērķi zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (kas nozīmētu nepieciešamību iegādāties dārgas emisiju kvotas), kā arī ņemot vērā augstās izmaksas, kas rodas cenšoties samazināt emisijas citos sektoros, piemēram, transporta nozarē. Turklāt 97,6% no šīm emisijām veido tieši emisijas no kūdras produktiem, kas tiek izmantoti lauksaimniecībā, dārzkopībā un mežsaimniecībā.
2.
Papildināt 13.2. punktā noteikto uzdevumu ar kūdras produktu eksporta makroekonomisko novērtējumu sekojošā redakcijā: "Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas metodes pilnveidošana, tai skaitā kūdras vietējā patēriņa un kūdras produktu eksporta makroekonomiskais novērtējums un tā loma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā."
Tā kā absolūtais vairums (~95%) Latvijā sagatavoto kūdras produktu tiek eksportēti, tad šādam izvērtējumam būtu ļoti ierobežota nozīme, ja netiktu vērtēta arī eksporta daļas ietekme uz Latvijas SEG emisijām, jo arī eksportēto kūdra produktu radītās emisijas tiek pieskaitītas pie Latvijas emisijām.
3.
Kategoriski iebilstam pret 13.4. punktā noteikto uzdevumu, kas veicinātu kūdras izmantošanu jaunos produktos, jo tas nav savienojams ar nacionālajiem un globālajiem SEG emisiju samazināšanas centieniem. Jebkura cita, papildu kūdras izmantošanas iespēju izpēte nav pieļaujama, jo veicinās kūdras ieguves pieaugumu vai vismaz kavēs tās ieguves samazinājumu. Kūdra ir faktiski uzskatāma par fosilo resursu, kas, lai ierobežotu planētas uzkaršanu, ir maksimāli atstājams purvos, mitrājos, purvam raksturīgā hidroloģiskā režīma apstākļos, lai novērstu kūdrā uzkrātā CO2 nokļūšanu atmosfērā, kas notiktu jebkura veida jauna produkta ražošanā, kūdrā noglabātajam ogleklim oksidējoties. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļi ir paredzēti, lai veicinātu reģionu pārveidi uz klimatnetriālu ekonomiku, samazinot SEG emisijas un risinot sociālekonomiskās problēmas, kas rodas šajā pārveides procesā, tādēļ šis uzdevums nav savienojams ar fonda virsmērķi.
4.
Izteikt punktu 14.4. šādā redakcijā: "attīstīt uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu orientētus inovatīvus risinājumus un veicināt to plašāku izmantošanu;"
5.
Izteikt punktu 14.7. šādā redakcijā: "nodrošināt studējošo, sevišķi doktorantu, un jauno zinātnieku iesaisti projekta uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu kūdras nozares vajadzības pārkārtošanās uz klimatneitralitāti procesā, kā arī lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nozaru vajadzības pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem kūdras substrāta alternatīvu izstrādes kontekstā, tai skaitā nodrošinot sasaisti ar jomai atbilstošajām doktorantūras programmām;"
6.
Iebilstam pret 17.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz zinātniskajām institūcijām, kuras var būt projekta iesniedzēji, nosakot, ka 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā tām jābūt ieguvušām vismaz četru ballu novērtējumu, jo tas pārlieku sašaurina faktisko iespējamo pretendentu loku, faktiski atstājot tikai divas iespējamās institūcijas, kas Latvijā šim kritērijam atbilstu. Tas ir pārlieku ierobežojoši, kaitē brīvai savstarpējai konkurencei un attiecīgi rada bažas par projektu rezultātiem. Šajā novērtējumā arī trīs balles ir labs rezultāts un tādējādi nav pamata izslēgt virkni zinātnisko institūciju no potenciālo pētījumu veicēju loka.
Attiecīgi veicamas izmaiņas, šajā punktā nosakot, ka potenciālajiem projekta iesniedzējiem, zinātniskajām institūcijām 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā tām jābūt ieguvušām vismaz trīs ballu novērtējumu.
7.
Iebilstam arī pret 18.punktā noteikto ierobežojumu, nosakot, ka projekta pieteicējs veido konsorciju no vismaz trīs zinātniskajām institūcijām, starp kurām ir vismaz divas zinātnes universitātes un vismaz viena zinātniskā institūcija, kura 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz četru ballu novērtējumu.
Attiecīgi veicamas izmaiņas, šajā punktā nosakot, ka vismaz vienai zinātniskajai institūcijai 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā jābūt ieguvušai vismaz trīs ballu novērtējumu.
8.
Izteikt punktu 29. sekojošā redakcijā: "Lai pamatotu projekta pozitīvo ietekmi uz sociālekonomisko situāciju pārkārtošanās procesā visvairāk skartajos reģionos, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījumu nozīmību kūdras un saistīto tautsaimniecības nozaru pārejai uz klimatneitralitāti, kura:"
Taisnīgās pārkārtošanās fonda mērķis nav veicināt piesārņojošu nozaru attīstību tīri ekonomiskiem mērķiem, bet gan palīdzēt šīm nozarēm un ietekmētajiem reģioniem pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku.
9.
Attiecībā uz pasākuma ietvaros atbalstāmajām darbībām, nepieciešamas veikt izmaiņas 31.8. un 31.9. apakšpunktos, izsakot tos sekojošās redakcijās:
"31.8. konsultāciju un pakalpojumu nodrošināšana kūdras nozares virzībā uz klimatneitralitāti ietekmētajiem komersantiem projekta mērķu sasniegšanai;
31.9. atbalsts specializācijas izveidei kūdras nozares vajadzību nodrošināšanai virzībā uz klimatneitralitāti esošajās doktora studiju programmās;"
Kūdras nozares pārveide ietekmē plašāku komersantu loku, nekā tikai ar kūdras ieguvi un apstrādi tieši saistītos komersantus, piemēram, dārzkopības, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kuras arī var sniegt ieguldījumu, lai mazinātu SEG emisijas no kūdras ieguves, tādēļ šāds ierobežojums nav pamatots. Turklāt ir skaidri definējams, ka šo investīciju mērķis ir virzība uz klimatneitralitāti, nevis kūdras nozares attīstību, kas, neprecizējot, ka visiem ieguldījumiem ir jāsaistās ar emisiju samazinājumu, visticamāk nozīmētu emisiju pieaugumu.
10.
Papildināt 56. punktu ar apakšpunktu:
56.3. nodrošina horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un “Klimatdrošināšana” ievērošanu.
23.04.2024. 11:35
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25