Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 "Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta atsaukšanas komentārs
Slēgt 22-TA-3758 lietu, ņemot vērā, ka tiesību akta lietas 23-TA-305 ietvaros 23.05.2023. ir pieņemti attiecīgie grozījumi un 22-TA-3758 publiskās apspriešanas ietvaros saņemtie viedokļi tika pievienoti 23-TA-305.
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2023.gada 1.janvārī stāsies spēkā Saeimas 2021.gada 25.novembrī pieņemtais Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk – Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums). Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā ir noteikta kārtībā, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Tiesiskais regulējums dos iespēju atrisināt piespiedu dalītā īpašuma problēmas, kas skar 3 544 privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 129 918 dzīvokļu īpašumu Latvijā.
Lai sekmētu to, ka pēc iespējas visiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki (dzīvokļu īpašnieki), kuri vēlas izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības ar zemes īpašnieku, bet kuriem nav savu brīvo finanšu līdzekļu atsavināšanas cenas samaksai, būtu iespēja šo tiesisko mehānismu īstenot pilnībā un iegūt īpašumtiesības uz zemi, valstij ir jārod attiecīgi atbalsta pasākumi finansējuma pieejamības veicināšanai.
Lai sekmētu to, ka pēc iespējas visiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki (dzīvokļu īpašnieki), kuri vēlas izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības ar zemes īpašnieku, bet kuriem nav savu brīvo finanšu līdzekļu atsavināšanas cenas samaksai, būtu iespēja šo tiesisko mehānismu īstenot pilnībā un iegūt īpašumtiesības uz zemi, valstij ir jārod attiecīgi atbalsta pasākumi finansējuma pieejamības veicināšanai.
Mērķa apraksts
Šis Ministru kabineta noteikumu projekts paredz apstiprināt atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai daudzdzīvokļu mājām Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma kārtībā noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai, noteikt kārtību, kādā tiek īstenota programma, tostarp aizdevuma piešķiršanas nosacījumus.
Politikas jomas
Civiltiesības; Mājokļu politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
21.12.2022. - 06.01.2023.
Informācija
Tiek nodrošināta TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātība un pieejamība sabiedrībai.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki
Sagatavoja
Baiba Cīrule (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
23.12.2022. 11:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ļubova Paršikova
Iebildumi un priekšlikumi noteikumu grozījumu projektam:
2.3. punkts – iebilstu.
Jāizbeidz mākslīgas starpnieku (juridisko personu) vairošanas prakse, ņemot vērā 12.12.2019. Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC – 109/2019 un iestrādātas Dzīvokļa īpašuma likumā (DzĪL) normas (arī 17.03.2022. pieņemtie grozījumi, kas stājās spēkā 13.04.2022), kas nosaka dzīvokļu īpašnieku kopību kā īpašu tiesību subjektu. Jāizveido primāri mehānisms, kas ļautu kopībai pilnvērtīgi izmantot savas tiesības neatkarīgi no mākslīgi veidotiem starpniekiem, struktūrām un neatkarīgi no juridiskās personas statusa esamības, kas palīdzētu mazināt tai skaitā arī birokrātiju un administratīvo slogu.
Apakšpunkti 19.22.1.1 un 19.22.1.2 – būtu jau labi, bet nav pilnīgi nekādas skaidrības, kādā veidā šāda prasība būtu izpildāma realitātē, ņemot vērā, ka atbilstoša kopības lēmuma pieņemšanai būtu pietiekami ar 50% + 1 balsi. Šādas prasības iekļaušana faktiski paredz, ka būtu kaut kādā veidā jāsavāc visu 100% īpašnieku piekrišanu vienam vai otram punktam, kas fiziski maz iespējams lielākai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļai. Līdz ar to, būtu jāiestrādā kāds papildus punkts, kas precizē šo kārtību, veidojot skaidrāku mehānismu.
Apakšpunkts 19.22.2. – iebilstu, jāatstāj tikai tā pirmā daļa. Ierindas iedzīvotāji, kas pieņems kopības lēmumu, nav nedz kredītiestādes, nedz finansisti, lai varētu noteikt, kādas tad būtu prognozējamās aizdevuma % likmes – tas nav viņu pienākums ko tādu noteikt, jo īpaši esošajos apstākļos, ņemot vērā tai skaitā arī Eiropas Centrālās Bankas nostāju attiecībā uz pamata procentu likmēm, un to, ka arī nekustāmo īpašumu iegādei var būt būtiskas atšķirības likmēs atkarībā no nekustāmā īpašuma veida. Papildus, tas var radīt arī nevēlamu situāciju, kad aizdevums tiks piedāvāts par augstāku likmi, nekā reāli tirgū.
Būtu korekti, ka piešķirot šāda veida valsts atbalstu, valsts pati arī nosaka, kādu % likmi tā piedāvā un uz kādiem nosacījumiem.
Apakšpunkts 19.23. – iebilstu, jāprecizē: nav skaidrs, kas ar to ir domāts – vai tas, ka pieteikties šim aizdevumam varēs tikai mājas, kas ir pārņēmušas pārvaldību? Kāpēc citas nē? Vai citām – likuma kopija?
Apakšpunkts 19.26. – iebilstu, jāizņem ārā. Kāds vispār de minimis prasībai ir sakars ar dalītā īpašuma izbeigšanu, izpērkot piesaistītos zemesgabalus un vai ES normas ko tādu pieļauj? Ja tomēr tam ir kaut kāds sakars, tad ar to būtu jāpapildina tiesību akta projekta Anotācija. Tas attiecas arī uz pārējiem noteikumu projekta atbilstošiem punktiem par “de minimis”.
Apakšpunkts 19.28. – iebilstu, jāizņem ārā vai jāprecizē. Šis apakšpunkts ir norādīts kā obligāti sniedzama informācija kopā ar pieteikumu. Un tad ir otrs jautājums – kāds dzīvokļu īpašniekiem un kopībai sakars ar sīko vai vidējo komercsabiedrību?? Vai tas vispār atbilst konkrētā aizdevuma mērķim?
Punkts 19.3 – iebilstu. Un ja neizmanto pilnvarotās personas starpniecību, tad de minimis saņēmējiem tādu iesniegt nevajag? Un vai vispār ir iespēja iesniegt BEZ pilnvarotās personas starpniecības? Šis punkts ir pretrunā ar pārējo saturu un tas būtu jāizņem vai jākoriģē atbilstoši, t.sk. arī augstāk norādītiem iebildumiem.
Apakšpunkts 19.71. – iebilstu, jākoriģē. Šeit ir vairāki aspekti:
1) Šo noteikumu projekta mērķis ir veicināt dalītā īpašuma izbeigšanu, izpērkot zemi, nevis veikt kādus būvdarbus u.tml. Tātad aizdevuma nosacījumus ir arī jāpielāgo konkrētam un ārkārtīgi specifiskam mērķim.
2) Ir pretrunā ar noteikumu projekta sākuma daļu un anotāciju – ja atbild tikai tā dzīvokļu īpašnieku daļa, kas faktiski aizņemsies līdzekļus zemes iegādei, kāpēc šī prasība jāpiemēro visiem, arī tiem, kas būtu gatavs samaksāt savu daļu uzreiz? Un ja starp tādiem ir piemēram, parādnieki, tad vai nevajadzētu arī par to daļu mainīt arī šo prasību?
3) Jāņem vērā, ka dalītā īpašuma izbeigšanas process paredz arī citus izdevumus dzīvokļu īpašniekiem.
4) Esošā ekonomiskā situācija valstī uz doto brīdi ir nelabvēlīga un zemes iegāde īpašumā būs pēdējais, par ko cilvēki domās, tai pat laikā bija izskanējušas prognozes par tekošo māju parādu palielināšanos līdz 20%.
5) Spriežot pēc tiesību akta Anotācijā norādītiem skaitļiem, tas lielākā daļā būtu vidējā termiņa aizdevums, provizoriski uz 3 līdz 5 gadiem, vien atsevišķos lielāko summu gadījumos sasniedzot 10 un vairāk gadus.
6) Ņemot vērā minēto iepriekšējos punktos, ieteikums iestrādāt gradāciju, piemēram, 10% - 15% - 20%. Tāda gradācija ļautu noteikt arī dažādas % likmes atkarībā no plānojama aizdevuma termiņa un faktiskā konkrēto dzīvokļu īpašumu (kas piesakās aizdevumam) kavēto maksājumu īpatsvara gada laikā.
Kopumā būtu jānodrošina, lai šāda aizdevuma izsniegšana šo noteikumu ietvaros nekļūtu par vienīgo valsts atbalstu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma ietvaros. Jāatceras, ka izpērkot zemi īpašumā pastāv arī citas un diezgan būtiskas izmaksas dzīvokļu īpašniekiem – zemes uzmērīšana, ierakstīšana Zemesgrāmatā utt. Papildus ir jāņem vērā arī, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir arī neprivatizētie, pašvaldībām piederošie dzīvokļu īpašumi – līdz ar ko uz doto brīdi nav vispār skaidra pašvaldību dalība un atbildība šādā procesā dzīvokļu īpašnieku statusā, t.sk. arī attiecīgo maksājumu segšanā.
Papildus priekšlikumi saistītiem normatīviem aktiem:
1) Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, būtu ļoti ieteicams iesaldēt Kadastrālo vērtību vismaz līdz 2028. – 2030. gadam. Stājoties spēkā jaunam likumam par dalītā īpašuma izbeigšanu un šobrīd esot pārlieku daudz nezināmiem šajā sarežģītajā procesā, tas būtu papildus atbalsta un motivējošais pasākums piesaistītās zemes izpirkšanā.
2) Piesaistītās zemesgabalu izpirkšanas veicināšana ir cieši saistīta arī ar būvnoteikumu prasību grozīšanas nepieciešamību – uz doto brīdi tie faktiski ir pretrunā ar DzĪL prasībām, nosakot, ka nepieciešams 100% zemes īpašnieku būvniecības dokumentācijas apstiprinājumam, kas noteikti būs bremzējošs faktors zemes izpirkšanā. Būtu korekti salāgot visu normatīvo aktu prasības un noteikt, ka zemesgabaliem, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumā akceptam pietiek ar vairāk kā pusi no īpašumiem. Citādi sanāk diezgan absurda situācija – izpirkt zemi ar vairākumu var, bet ierīkot bērnu rotaļu/sporta laukumu/stāvvietu nevarēs, jo jāsavāc visi 100%. Šajā sakarā un stājoties spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumam, būtu korekti pārskatīt attiecīgi arī DzĪL 17. panta 5. un 6. daļu prasības, tās samazinot vismaz līdz 3/4.
2.3. punkts – iebilstu.
Jāizbeidz mākslīgas starpnieku (juridisko personu) vairošanas prakse, ņemot vērā 12.12.2019. Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC – 109/2019 un iestrādātas Dzīvokļa īpašuma likumā (DzĪL) normas (arī 17.03.2022. pieņemtie grozījumi, kas stājās spēkā 13.04.2022), kas nosaka dzīvokļu īpašnieku kopību kā īpašu tiesību subjektu. Jāizveido primāri mehānisms, kas ļautu kopībai pilnvērtīgi izmantot savas tiesības neatkarīgi no mākslīgi veidotiem starpniekiem, struktūrām un neatkarīgi no juridiskās personas statusa esamības, kas palīdzētu mazināt tai skaitā arī birokrātiju un administratīvo slogu.
Apakšpunkti 19.22.1.1 un 19.22.1.2 – būtu jau labi, bet nav pilnīgi nekādas skaidrības, kādā veidā šāda prasība būtu izpildāma realitātē, ņemot vērā, ka atbilstoša kopības lēmuma pieņemšanai būtu pietiekami ar 50% + 1 balsi. Šādas prasības iekļaušana faktiski paredz, ka būtu kaut kādā veidā jāsavāc visu 100% īpašnieku piekrišanu vienam vai otram punktam, kas fiziski maz iespējams lielākai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļai. Līdz ar to, būtu jāiestrādā kāds papildus punkts, kas precizē šo kārtību, veidojot skaidrāku mehānismu.
Apakšpunkts 19.22.2. – iebilstu, jāatstāj tikai tā pirmā daļa. Ierindas iedzīvotāji, kas pieņems kopības lēmumu, nav nedz kredītiestādes, nedz finansisti, lai varētu noteikt, kādas tad būtu prognozējamās aizdevuma % likmes – tas nav viņu pienākums ko tādu noteikt, jo īpaši esošajos apstākļos, ņemot vērā tai skaitā arī Eiropas Centrālās Bankas nostāju attiecībā uz pamata procentu likmēm, un to, ka arī nekustāmo īpašumu iegādei var būt būtiskas atšķirības likmēs atkarībā no nekustāmā īpašuma veida. Papildus, tas var radīt arī nevēlamu situāciju, kad aizdevums tiks piedāvāts par augstāku likmi, nekā reāli tirgū.
Būtu korekti, ka piešķirot šāda veida valsts atbalstu, valsts pati arī nosaka, kādu % likmi tā piedāvā un uz kādiem nosacījumiem.
Apakšpunkts 19.23. – iebilstu, jāprecizē: nav skaidrs, kas ar to ir domāts – vai tas, ka pieteikties šim aizdevumam varēs tikai mājas, kas ir pārņēmušas pārvaldību? Kāpēc citas nē? Vai citām – likuma kopija?
Apakšpunkts 19.26. – iebilstu, jāizņem ārā. Kāds vispār de minimis prasībai ir sakars ar dalītā īpašuma izbeigšanu, izpērkot piesaistītos zemesgabalus un vai ES normas ko tādu pieļauj? Ja tomēr tam ir kaut kāds sakars, tad ar to būtu jāpapildina tiesību akta projekta Anotācija. Tas attiecas arī uz pārējiem noteikumu projekta atbilstošiem punktiem par “de minimis”.
Apakšpunkts 19.28. – iebilstu, jāizņem ārā vai jāprecizē. Šis apakšpunkts ir norādīts kā obligāti sniedzama informācija kopā ar pieteikumu. Un tad ir otrs jautājums – kāds dzīvokļu īpašniekiem un kopībai sakars ar sīko vai vidējo komercsabiedrību?? Vai tas vispār atbilst konkrētā aizdevuma mērķim?
Punkts 19.3 – iebilstu. Un ja neizmanto pilnvarotās personas starpniecību, tad de minimis saņēmējiem tādu iesniegt nevajag? Un vai vispār ir iespēja iesniegt BEZ pilnvarotās personas starpniecības? Šis punkts ir pretrunā ar pārējo saturu un tas būtu jāizņem vai jākoriģē atbilstoši, t.sk. arī augstāk norādītiem iebildumiem.
Apakšpunkts 19.71. – iebilstu, jākoriģē. Šeit ir vairāki aspekti:
1) Šo noteikumu projekta mērķis ir veicināt dalītā īpašuma izbeigšanu, izpērkot zemi, nevis veikt kādus būvdarbus u.tml. Tātad aizdevuma nosacījumus ir arī jāpielāgo konkrētam un ārkārtīgi specifiskam mērķim.
2) Ir pretrunā ar noteikumu projekta sākuma daļu un anotāciju – ja atbild tikai tā dzīvokļu īpašnieku daļa, kas faktiski aizņemsies līdzekļus zemes iegādei, kāpēc šī prasība jāpiemēro visiem, arī tiem, kas būtu gatavs samaksāt savu daļu uzreiz? Un ja starp tādiem ir piemēram, parādnieki, tad vai nevajadzētu arī par to daļu mainīt arī šo prasību?
3) Jāņem vērā, ka dalītā īpašuma izbeigšanas process paredz arī citus izdevumus dzīvokļu īpašniekiem.
4) Esošā ekonomiskā situācija valstī uz doto brīdi ir nelabvēlīga un zemes iegāde īpašumā būs pēdējais, par ko cilvēki domās, tai pat laikā bija izskanējušas prognozes par tekošo māju parādu palielināšanos līdz 20%.
5) Spriežot pēc tiesību akta Anotācijā norādītiem skaitļiem, tas lielākā daļā būtu vidējā termiņa aizdevums, provizoriski uz 3 līdz 5 gadiem, vien atsevišķos lielāko summu gadījumos sasniedzot 10 un vairāk gadus.
6) Ņemot vērā minēto iepriekšējos punktos, ieteikums iestrādāt gradāciju, piemēram, 10% - 15% - 20%. Tāda gradācija ļautu noteikt arī dažādas % likmes atkarībā no plānojama aizdevuma termiņa un faktiskā konkrēto dzīvokļu īpašumu (kas piesakās aizdevumam) kavēto maksājumu īpatsvara gada laikā.
Kopumā būtu jānodrošina, lai šāda aizdevuma izsniegšana šo noteikumu ietvaros nekļūtu par vienīgo valsts atbalstu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma ietvaros. Jāatceras, ka izpērkot zemi īpašumā pastāv arī citas un diezgan būtiskas izmaksas dzīvokļu īpašniekiem – zemes uzmērīšana, ierakstīšana Zemesgrāmatā utt. Papildus ir jāņem vērā arī, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir arī neprivatizētie, pašvaldībām piederošie dzīvokļu īpašumi – līdz ar ko uz doto brīdi nav vispār skaidra pašvaldību dalība un atbildība šādā procesā dzīvokļu īpašnieku statusā, t.sk. arī attiecīgo maksājumu segšanā.
Papildus priekšlikumi saistītiem normatīviem aktiem:
1) Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, būtu ļoti ieteicams iesaldēt Kadastrālo vērtību vismaz līdz 2028. – 2030. gadam. Stājoties spēkā jaunam likumam par dalītā īpašuma izbeigšanu un šobrīd esot pārlieku daudz nezināmiem šajā sarežģītajā procesā, tas būtu papildus atbalsta un motivējošais pasākums piesaistītās zemes izpirkšanā.
2) Piesaistītās zemesgabalu izpirkšanas veicināšana ir cieši saistīta arī ar būvnoteikumu prasību grozīšanas nepieciešamību – uz doto brīdi tie faktiski ir pretrunā ar DzĪL prasībām, nosakot, ka nepieciešams 100% zemes īpašnieku būvniecības dokumentācijas apstiprinājumam, kas noteikti būs bremzējošs faktors zemes izpirkšanā. Būtu korekti salāgot visu normatīvo aktu prasības un noteikt, ka zemesgabaliem, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumā akceptam pietiek ar vairāk kā pusi no īpašumiem. Citādi sanāk diezgan absurda situācija – izpirkt zemi ar vairākumu var, bet ierīkot bērnu rotaļu/sporta laukumu/stāvvietu nevarēs, jo jāsavāc visi 100%. Šajā sakarā un stājoties spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumam, būtu korekti pārskatīt attiecīgi arī DzĪL 17. panta 5. un 6. daļu prasības, tās samazinot vismaz līdz 3/4.
28.12.2022. 18:31
Fiziska persona
Daudzdzīvokļu mājām, kurās nav liels stāvu un/vai dzīvokļi skaits (piemērs - Staļina laika divstāvu māja ar 12 dzīvokļiem, kas atrodas uz aptuveni 1800 m2 liela zemes gabala Rīgas vēsturiskā centra aizsargjoslā), piesaistītās zemes atsavināšanas cena, kas jādala uz mazu skaitu dzīvokļu, uz katru dzīvokļa īpašnieku sanāk liela - pēc pašreizējās kadastrālās vērtības ap 7 000 euro uz dzīvokli, no 2025.gada - ap 13 000 euro uz dzīvokli.
Dzīvojamā māja ir veca, ir nepieciešami kapitālieguldījumi tās uzlabošanā, bet tas nav iespējams, ņemot vērā ekonomisko situāciju, pieaugošās izmaksas par apkuri un vispārējo dzīves dārdzību, kā arī lielo uz katru dzīvokli attiecināmo zemes atsavināšanas cenas daļu. Līdzīga situācija ir citām nelielām dzīvojamām mājām Rīgā, ņemot vērā augsto kadastrālo vērtību zemei un nelielo dzīvokļu īpašnieku skaitu. Iebildums, ka noteikumu projektā izmantota vienāda pieeja visiem gadījumiem un domāts par šādām situācijām.
Priekšlikums - nepieciešami daudz labvēlīgāki aizdevuma noteikumi nelielām dzīvojamām mājām, kas atrodas vietās ar lielu kadastrālo vērtību, piemēram, aizdevuma atlikuma dzēšanas veidā pēc 5 gadu aizdevuma izsniegšanas ar nosacījumu, ka saistības līdz tam pildītas.
Pamatojums - esošā situācija ar dalīto īpašumu ir izveidojusies valsts politikas rezultātā, tādējādi arī valstij nepieciešams sniegt atbalstu tās atrisināšanai, kā arī papildus atbalstu gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku paredzamās saistības ir īpaši augstas.
Dzīvojamā māja ir veca, ir nepieciešami kapitālieguldījumi tās uzlabošanā, bet tas nav iespējams, ņemot vērā ekonomisko situāciju, pieaugošās izmaksas par apkuri un vispārējo dzīves dārdzību, kā arī lielo uz katru dzīvokli attiecināmo zemes atsavināšanas cenas daļu. Līdzīga situācija ir citām nelielām dzīvojamām mājām Rīgā, ņemot vērā augsto kadastrālo vērtību zemei un nelielo dzīvokļu īpašnieku skaitu. Iebildums, ka noteikumu projektā izmantota vienāda pieeja visiem gadījumiem un domāts par šādām situācijām.
Priekšlikums - nepieciešami daudz labvēlīgāki aizdevuma noteikumi nelielām dzīvojamām mājām, kas atrodas vietās ar lielu kadastrālo vērtību, piemēram, aizdevuma atlikuma dzēšanas veidā pēc 5 gadu aizdevuma izsniegšanas ar nosacījumu, ka saistības līdz tam pildītas.
Pamatojums - esošā situācija ar dalīto īpašumu ir izveidojusies valsts politikas rezultātā, tādējādi arī valstij nepieciešams sniegt atbalstu tās atrisināšanai, kā arī papildus atbalstu gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku paredzamās saistības ir īpaši augstas.
06.01.2023. 13:03
Aigars Brečs - "Zemes reformas komiteja"
Iebildumi un priekšlikumi noteikumu grozījumu projektam 22-TA-3758
“Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 "Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai"”
Ir atgādināms, ka zemi dalītajos īpašumos privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izpērk nevis dzīvokļu īpašnieki, bet gan to kopības.
Tāpat ir atgādināms, ka ar 2022. gada 17. marta grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 13. aprīlī, ir būtiski mainīts dzīvokļu īpašnieku kopības jēdziens, izsakot likuma 15. pantu jaunā redakcijā un papildinot to ar 15.1, 15.2 un 15.3 pantu, ar šiem grozījumiem piešķirot dzīvokļu īpašnieku kopībai tiesībspēju, kā arī nosakot kopības pārstāvību attiecībās ar trešajām personām un tiesu.
Šai sakarā noteikumi “Altum” aizdevumam atsavināmās zemes izpirkšanai jāvienkāršo, izslēdzot no tiem punktus, kuri neattiecas uz aizdevuma piešķiršanas mērķi – piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, ņemot vērā faktu, ka aizņēmumu neņem individuāli dzīvokļu īpašnieki, tos neņem kopības pārstāvis, turklāt tiesiski nav iespējama situācija, ka privatizētai daudzdzīvokļu mājai ir “namīpašnieks”. Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopība nav uzskatāma par komersantu un nevar būt komersants Komerclikuma izpratnē (ar teorētisku izņēmumu, ja privatizētā dzīvojamā māja ir viendzīvokļa nams).:
19.1 - Iebilstam - grozāms - Iesakām: “Aizdevumu piešķir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai normatīvajos aktos par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu noteiktajā kārtībā daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai.”
19.2 - Iebilstam - grozāms: Iesakām: “Lai saņemtu aizdevumu, dzīvokļu īpašnieku kopība ar likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas starpniecību sabiedrībā "Altum" iesniedz:”
19.27. – Iebilstam - svītrojams (neeksistē starptautisks jēdziens “kredītiestāde”, turklāt dažādās pasaules valstīs kredītiestāžu darbība un licencēšana atšķiras).
19.28. – Iebilstam - svītrojams, jo aizdevumu ņem dzīvokļu īpašnieku kopība, kurai pēc būtības nav nekāda sakara ar mazo (sīko) vai vidējo komercsabiedrību.
19.29. – Iebilstam - svītrojams, jo sabiedrība "Altum" kā publisko tiesību subjekts darbojas pēc tiesību principa “atļauts ir tikai tas, ko tieši nosaka tiesību normas”.
19.3 – Iebilstam - svītrojams, jo aizdevumu ņem dzīvokļu īpašnieku kopība, kurai pēc būtības nav nekāda sakara ar mazo (sīko) vai vidējo komercsabiedrību.
19.71. -Iebilstam - svītrojams – neeksistē vienots jēdziens “komunālo maksājumu parādi”. Jo vairāk, kopība vai tās atsevišķi locekļi (dzīvokļu īpašnieki) paši var sniegt t.s. “komunālos pakalpojumus” sev vai saviem locekļiem (dzīvokļu īpašniekiem). Tas vien, ka kāds dzīvokļa īpašnieks gadiem ilgi nav norēķinājies, piemēram, par internetu, elektrību, ūdeni, naftu, gāzi vai siltumu, tostarp, no siltumsūkņa, vai arī sniega tīrīšanu no mājas jumta, nekādi neietekmē dzīvokļu īpašnieku kopības maksātspēju. Turklāt t.s. “komunālo maksājumu” parādu kopsummu var veidot arī to dzīvokļu īpašnieku parādi, kuri savam dzīvoklim piekritīgo zemes domājamo daļu ir jau izpirkuši paši par saviem līdzekļiem. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, daudzdzīvokļu māju var apsaimniekot arī paši dzīvokļu īpašnieki, nevis tikai, piemēram, RNP, arī komunālo pakalpojumu sniedzēji var mainīties. Par kādiem parādiem un kuriem pakalpojumu sniedzējiem tādā gadījumā ir runa? Piebilstams, ka “parāds” nav bezstrīdu – pakalpojuma sniedzējam un dzīvokļu īpašnieku kopībai var būt atšķirīgs viedoklis par “parāda” summu.
19.72. – Iebilstam - svītrojams, jo “Altum” objektīvi nevar izvērtēt dzīvokļu īpašnieku kopības aizdevuma atmaksāšanas iespējas. Nebūtu samērīgi prasīt katram dzīvokļa īpašniekam izziņu par viņa ienākumiem Latvijā vai kādā citā valstī. Aizdevumu, lai dzīvokļiem pievienotu zemi, ņem dzīvokļu īpašnieku kopība, un, ņemot vērā, ka dzīvokļus var pirkt un pārdot, tā ir mainīga.
19.8 – Iebilstam - svītrojams: Tiesību akta projekta Anotācijā norādīts, ka aizdevumu zemes izpirkšanai paredzēts piešķirt tikai tiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri izmanto Piespiedu dalītā īpašuma likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpērk atsavināmo zemi Piespiedu dalītā īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Daudzdzīvokļu mājā ar privatizētiem dzīvokļiem pēc būtības nevar būt Namīpašnieks, tas juridiski nav iespējams (ar teorētisku izņēmumu, ja privatizētā dzīvojamā māja ir viendzīvokļa nams).
19.9; 19.92.; 19.92.1.; 19.92.2. – Iebilstam - svītrojams: Atbalsts ir paredzēts tiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri izmanto Piespiedu dalītā īpašuma likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpērk atsavināmo zemi Piespiedu dalītā īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, nevis saimnieciskās darbības veicējiem. Dzīvokļu īpašnieku kopība nekādā veidā nevar būt ne mazās, ne lielās saimnieciskās darbības veicējs, līdz ar to tai nevar būt pasludināts maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai īstenots tiesiskās aizsardzības process.
19.93. – Iebilstam - svītrojams: Privatizētos dzīvokļu īpašumus daudzdzīvokļu mājās nevar pārveidot namīpašumos. Līdz ar to nav saprotams par kādiem dzīvokļu īpašnieku kopības vai atsevišķu dzīvokļu īpašnieku VID administrēto nodokļu (nodevu) parādiem tiek ar šo domāts. “Altum”, izvērtējot dzīvokļu kopības iesniegumu aizdevuma saņemšanai, neizvērtēs un nepārbaudīs katra mainīgās dzīvokļu īpašnieku kopības locekļa - dzīvokļa īpašnieka - iespējamos nodokļu parādus, kas šo atbalstu padarītu neiespējamu.
19.10 – Iebilstam - svītrojams: Atbalstu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai piešķir dzīvokļu īpašnieku kopībai, nevis izvērtē atsevišķu kopības biedru finansiālās spējas un aizdevumu piešķir katram dzīvokļa īpašniekam individuāli.
“Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 "Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai"”
Ir atgādināms, ka zemi dalītajos īpašumos privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izpērk nevis dzīvokļu īpašnieki, bet gan to kopības.
Tāpat ir atgādināms, ka ar 2022. gada 17. marta grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 13. aprīlī, ir būtiski mainīts dzīvokļu īpašnieku kopības jēdziens, izsakot likuma 15. pantu jaunā redakcijā un papildinot to ar 15.1, 15.2 un 15.3 pantu, ar šiem grozījumiem piešķirot dzīvokļu īpašnieku kopībai tiesībspēju, kā arī nosakot kopības pārstāvību attiecībās ar trešajām personām un tiesu.
Šai sakarā noteikumi “Altum” aizdevumam atsavināmās zemes izpirkšanai jāvienkāršo, izslēdzot no tiem punktus, kuri neattiecas uz aizdevuma piešķiršanas mērķi – piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, ņemot vērā faktu, ka aizņēmumu neņem individuāli dzīvokļu īpašnieki, tos neņem kopības pārstāvis, turklāt tiesiski nav iespējama situācija, ka privatizētai daudzdzīvokļu mājai ir “namīpašnieks”. Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopība nav uzskatāma par komersantu un nevar būt komersants Komerclikuma izpratnē (ar teorētisku izņēmumu, ja privatizētā dzīvojamā māja ir viendzīvokļa nams).:
19.1 - Iebilstam - grozāms - Iesakām: “Aizdevumu piešķir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai normatīvajos aktos par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu noteiktajā kārtībā daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai.”
19.2 - Iebilstam - grozāms: Iesakām: “Lai saņemtu aizdevumu, dzīvokļu īpašnieku kopība ar likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas starpniecību sabiedrībā "Altum" iesniedz:”
19.27. – Iebilstam - svītrojams (neeksistē starptautisks jēdziens “kredītiestāde”, turklāt dažādās pasaules valstīs kredītiestāžu darbība un licencēšana atšķiras).
19.28. – Iebilstam - svītrojams, jo aizdevumu ņem dzīvokļu īpašnieku kopība, kurai pēc būtības nav nekāda sakara ar mazo (sīko) vai vidējo komercsabiedrību.
19.29. – Iebilstam - svītrojams, jo sabiedrība "Altum" kā publisko tiesību subjekts darbojas pēc tiesību principa “atļauts ir tikai tas, ko tieši nosaka tiesību normas”.
19.3 – Iebilstam - svītrojams, jo aizdevumu ņem dzīvokļu īpašnieku kopība, kurai pēc būtības nav nekāda sakara ar mazo (sīko) vai vidējo komercsabiedrību.
19.71. -Iebilstam - svītrojams – neeksistē vienots jēdziens “komunālo maksājumu parādi”. Jo vairāk, kopība vai tās atsevišķi locekļi (dzīvokļu īpašnieki) paši var sniegt t.s. “komunālos pakalpojumus” sev vai saviem locekļiem (dzīvokļu īpašniekiem). Tas vien, ka kāds dzīvokļa īpašnieks gadiem ilgi nav norēķinājies, piemēram, par internetu, elektrību, ūdeni, naftu, gāzi vai siltumu, tostarp, no siltumsūkņa, vai arī sniega tīrīšanu no mājas jumta, nekādi neietekmē dzīvokļu īpašnieku kopības maksātspēju. Turklāt t.s. “komunālo maksājumu” parādu kopsummu var veidot arī to dzīvokļu īpašnieku parādi, kuri savam dzīvoklim piekritīgo zemes domājamo daļu ir jau izpirkuši paši par saviem līdzekļiem. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, daudzdzīvokļu māju var apsaimniekot arī paši dzīvokļu īpašnieki, nevis tikai, piemēram, RNP, arī komunālo pakalpojumu sniedzēji var mainīties. Par kādiem parādiem un kuriem pakalpojumu sniedzējiem tādā gadījumā ir runa? Piebilstams, ka “parāds” nav bezstrīdu – pakalpojuma sniedzējam un dzīvokļu īpašnieku kopībai var būt atšķirīgs viedoklis par “parāda” summu.
19.72. – Iebilstam - svītrojams, jo “Altum” objektīvi nevar izvērtēt dzīvokļu īpašnieku kopības aizdevuma atmaksāšanas iespējas. Nebūtu samērīgi prasīt katram dzīvokļa īpašniekam izziņu par viņa ienākumiem Latvijā vai kādā citā valstī. Aizdevumu, lai dzīvokļiem pievienotu zemi, ņem dzīvokļu īpašnieku kopība, un, ņemot vērā, ka dzīvokļus var pirkt un pārdot, tā ir mainīga.
19.8 – Iebilstam - svītrojams: Tiesību akta projekta Anotācijā norādīts, ka aizdevumu zemes izpirkšanai paredzēts piešķirt tikai tiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri izmanto Piespiedu dalītā īpašuma likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpērk atsavināmo zemi Piespiedu dalītā īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Daudzdzīvokļu mājā ar privatizētiem dzīvokļiem pēc būtības nevar būt Namīpašnieks, tas juridiski nav iespējams (ar teorētisku izņēmumu, ja privatizētā dzīvojamā māja ir viendzīvokļa nams).
19.9; 19.92.; 19.92.1.; 19.92.2. – Iebilstam - svītrojams: Atbalsts ir paredzēts tiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri izmanto Piespiedu dalītā īpašuma likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpērk atsavināmo zemi Piespiedu dalītā īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, nevis saimnieciskās darbības veicējiem. Dzīvokļu īpašnieku kopība nekādā veidā nevar būt ne mazās, ne lielās saimnieciskās darbības veicējs, līdz ar to tai nevar būt pasludināts maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai īstenots tiesiskās aizsardzības process.
19.93. – Iebilstam - svītrojams: Privatizētos dzīvokļu īpašumus daudzdzīvokļu mājās nevar pārveidot namīpašumos. Līdz ar to nav saprotams par kādiem dzīvokļu īpašnieku kopības vai atsevišķu dzīvokļu īpašnieku VID administrēto nodokļu (nodevu) parādiem tiek ar šo domāts. “Altum”, izvērtējot dzīvokļu kopības iesniegumu aizdevuma saņemšanai, neizvērtēs un nepārbaudīs katra mainīgās dzīvokļu īpašnieku kopības locekļa - dzīvokļa īpašnieka - iespējamos nodokļu parādus, kas šo atbalstu padarītu neiespējamu.
19.10 – Iebilstam - svītrojams: Atbalstu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai piešķir dzīvokļu īpašnieku kopībai, nevis izvērtē atsevišķu kopības biedru finansiālās spējas un aizdevumu piešķir katram dzīvokļa īpašniekam individuāli.
06.01.2023. 15:10