Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Augstskolu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Augstskolu likums neparedz augstskolām iespēju izveidot akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (akadēmisko karjeru) atbilstoši Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūrai, kā arī tenūras ieviešanu kā prognozējamas nodarbinātības modeli akadēmiskās karjeras ietvaros. Vienlaikus spēkā esošais regulējums nenodrošina pietiekamu elastību akadēmiskā personāla amatu struktūrā, tostarp augsta līmeņa profesionāļu piesaistei no zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm. Līdz ar to nepieciešams pilnveidot Augstskolu likuma regulējumu, nosakot akadēmiskās karjeras posmus un tiem atbilstošu akadēmisko amatu struktūru, pilnveidojot akadēmiskā personāla atlases un pieņemšanas darbā procedūras, kā arī akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba snieguma un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtību un darba tiesisko attiecību izbeigšanas nosacījumus gadījumos, kad darba sniegums divas reizes pēc kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt vienotu akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu augstākajā izglītībā, izveidojot akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (akadēmisko karjeru), nosakot tās posmus, tiem atbilstošos akadēmiskos amatus, vienotus atlases, nodarbinātības un darba snieguma novērtēšanas principus, kā arī paredzot tenūras ieviešanu. Tiesību akta projekts nodrošina augstskolām iespēju ieviest pārskatāmu un prognozējamu akadēmiskās karjeras ietvaru, veicina akadēmiskā personāla piesaisti un noturēšanu un ļauj piemērot starptautiskajai praksei atbilstošus akadēmiskā personāla nodarbinātības modeļus. Normatīvā regulējuma pilnveide stiprina augstskolu spēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, sekmē sadarbību ar profesionāļiem no kultūras un tautsaimniecības nozarēm, kā arī veicina augstākās izglītības un zinātniskās darbības kvalitāti un Latvijas konkurētspēju.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
21.01.2026. - 05.02.2026.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
- akadēmiskais personāls
- personas, kuras pretendē uz akadēmiskā personāla amatiem
Skaidrojums un ietekme
Tiesību akta projekts ietekmēs akadēmisko personālu, jo tiek ieviests jauns akadēmiskās karjeras ietvars ar četriem akadēmiskās karjeras posmiem, noteiktām kompetencēm un prasībām katrā posmā, pilnveidotu akadēmisko amatu struktūru un precizētiem nodarbinātības principiem. Tiesību akta projekts nosaka akadēmiskā personāla darba snieguma regulāru novērtēšanu un tās saistību ar individuālās akadēmiskās karjeras virzību, kā arī paredz iespēju institūcijām ieviest starptautiskajai praksei atbilstošu tenūru, kuras ietvaros iespējama pamata akadēmiskā personāla paaugstināšana amatā.
Tiesību akta projekts ietekmēs arī personas, kuras pretendē uz akadēmiskā personāla amatiem, jo tiek pilnveidotas atlases, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā procedūras, nodrošinot iekļaujošu, objektīvu un uz kompetencēm balstītu pretendentu novērtēšanu. Tiks precizētas prasības akadēmisko amatu ieņemšanai, sasaistot tās ar attiecīgo akadēmiskās karjeras posmu un nodrošinot pārskatāmu un prognozējamu akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēmu.
Tiesību akta projekts ietekmēs arī personas, kuras pretendē uz akadēmiskā personāla amatiem, jo tiek pilnveidotas atlases, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā procedūras, nodrošinot iekļaujošu, objektīvu un uz kompetencēm balstītu pretendentu novērtēšanu. Tiks precizētas prasības akadēmisko amatu ieņemšanai, sasaistot tās ar attiecīgo akadēmiskās karjeras posmu un nodrošinot pārskatāmu un prognozējamu akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēmu.
Juridiskās personas
- augstskolas
Skaidrojums un ietekme
Augstskolas varēs veidot akadēmiskās karjeras sistēmu, kā arī nepieciešamības gadījumā veidot jaunus akadēmiskā personāla amatus, piemēram, jomas praktiķiem, pēcdoktorantūras pētniekiem vai izciliem profesoriem. Augstskolas varēs izvēlēties, vai saglabāt šobrīd Augstskolu likumā paredzēto akadēmiskā personāla pretendentu atlases procedūru – ievēlēšanas procedūru vai arī paredzēt pretendentu atlasi veikt augstskolas izveidotai akadēmiskā amata pretendentu atlases komisijai.
Augstskolām būs jānodrošina akadēmiskā personāla darba snieguma regulāra novērtēšana, kas kļūst par pamatu individuālās akadēmiskās karjeras virzībai vai tās pārtraukšanai, kā arī par pamatu paaugstināšanai amatā tenūras ietvaros, ja augstskola to ieviesīs. Augstskolas varēs ieviest tenūru, tai skaitā tenūrgaitas amatus un tenūramatus, nodrošinot ar starptautisko praksi salāgojamu ilgtermiņa akadēmiskās karjeras ietvaru.
Augstskolām būs jānodrošina akadēmiskā personāla darba snieguma regulāra novērtēšana, kas kļūst par pamatu individuālās akadēmiskās karjeras virzībai vai tās pārtraukšanai, kā arī par pamatu paaugstināšanai amatā tenūras ietvaros, ja augstskola to ieviesīs. Augstskolas varēs ieviest tenūru, tai skaitā tenūrgaitas amatus un tenūramatus, nodrošinot ar starptautisko praksi salāgojamu ilgtermiņa akadēmiskās karjeras ietvaru.
Sagatavoja
Dana Karelova (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
21.01.2026. 09:36
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Rūta Gintaute-Marihina - Latvijas Koledžu asociācija
Nepieciešams paredzēt izņēmumu attiecībā uz koledžām- 14. punktā norādītā jaunā 33. 1 panta pirmās daļas prasību par vismaz divas trešdaļas augstskolas pārstāvju, kuriem ir doktora grāds, iekļaušanu akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisijas sastāvā:
“33.1 pants. Akadēmiskā personāla atlase
(1) Augstskola, izvēloties akadēmiskā personāla atlases procedūru, izveido akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju, kuras sastāvā ir vismaz divas trešdaļas augstskolas pārstāvju, kuriem ir doktora grāds un vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē. Komisijas sastāvā var iekļaut augstskolas administratīvo personālu.”
Šobrīd nav noteikts, ka koledžām, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, ir jābūt noteiktam akadēmiskā personāla vai cita koledžas personāla īpatsvaram ar doktora grādu. Līdz ar to ir nepieciešams izņēmums attiecībā uz minētajām koledžām, neattiecinot šā likumprojekta 33.1 panta prasību par pārstāvju, kuriem ir doktora grāds, skaitlisko sastāvu akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisijā.
“33.1 pants. Akadēmiskā personāla atlase
(1) Augstskola, izvēloties akadēmiskā personāla atlases procedūru, izveido akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju, kuras sastāvā ir vismaz divas trešdaļas augstskolas pārstāvju, kuriem ir doktora grāds un vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē. Komisijas sastāvā var iekļaut augstskolas administratīvo personālu.”
Šobrīd nav noteikts, ka koledžām, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, ir jābūt noteiktam akadēmiskā personāla vai cita koledžas personāla īpatsvaram ar doktora grādu. Līdz ar to ir nepieciešams izņēmums attiecībā uz minētajām koledžām, neattiecinot šā likumprojekta 33.1 panta prasību par pārstāvju, kuriem ir doktora grāds, skaitlisko sastāvu akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisijā.
04.02.2026. 19:40
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) sagatavotajiem grozījumiem Augstskolu likumā (25-TA-2742). LU atbalsta IZM sagatavoto virzību uz jauno akadēmiskās karjeras ietvaru, tomēr izsaka sekojošus iebildumus un sniedz šādus priekšlikumus, un lūdz tos ņemt vērā, lai pilnvērtīgi sasniegtu jaunā ietvara izveides mērķus:
1.PRIEKŠLIKUMS
LU aicina akadēmiskās karjeras ietvara likumu grozījumu izstrādes procesā nodrošināt visu pavadošo likumprojektu normu savstarpējo salāgošanu, lai attiecībā uz akadēmiskā personāla atlasi, pieņemšanu darbā, paaugstināšanu un novērtēšanu, procedūras un institūcijai deleģētās tiesības būtu līdzvērtīgas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā institūcija ir augstskola vai zinātniskais institūts.
2.IEBILDUMS: likumprojekta 6. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 26. panta septīto daļu.
LU atbalsta piedāvātos grozījumus Augstskolu likuma 26. panta septītajā daļā, kas paredz ka akadēmiskais personāls var ieņemt tikai vienu akadēmiskā personāla amatu vienā augstskolā. Tomēr, LU vērš uzmanību, ka augstskolām, kurām ir noteikts zinātnes universitātes statuss, tajā skaitā arī Latvijas Universitātei, ar Augstskolu likuma 25.1 pantu ir noteikts pienākums veidot, tajā skaitā, zinātnisko institūciju un izglītības iestāžu vienotu institūciju kopu un no tā izrietošiem pienākumiem. Tādējādi, lai nodrošinātu produktīvu sinerģiju starp zinātnes, t.sk. pētniecības rezultātiem un studējošo un sabiedrības izglītošanu, zinātnes universitātes interesēs ir nodrošināt ka akadēmiskais personāls, kurš ir nodarbināts, piemēram, zinātniskajos institūtos, kuri ietilpst zinātnes universitātes ekosistēmā, bet nav atvasinātas publiskas personas – zinātnes universitātes iestāde vai tās struktūrvienība, bet gan zinātnes universitātes padotībā esoša publiska persona, var papildu savam zinātniskajam darbam šajā zinātniskajā institūcijā, tikt nodarbināts arī pamata akadēmiskajā amatā zinātnes universitātē, ar visām no tā izrietošajām tiesībām (piemēram, tikt ievēlētam Senātā vai Satversmes sapulcē, u.c.). Tādēļ, LU aicina, salāgojot Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma grozījumus, šādu iespēju skaidri paredzēt.
LU piedāvātā redakcija:
“(7) Personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā. Augstskolas akadēmiskais personāls var veikt akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā akadēmiskā viespersonāla statusā. Persona, kas pieņemta darbā akadēmiskā personāla amatā augstskolā, var ieņemt akadēmiskā personāla amatu arī zinātniskajā institūcijā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, fakultātē vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos pieņemtās darbā personas, izņemot akadēmisko viespersonālu.”
3.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 27. panta pirmo daļu.
LU izsaka priekšlikumu vadošā akadēmiskā personāla līmenī (P4) ieviest amatu “pētniecības profesors”. To pašu iekļaujot arī Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmās daļas 62) punktā. LU uzsver nepieciešamību salāgot jaunā akadēmiskās karjeras ietvara normas Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, tādēļ LU piedāvā noteikt vadošā akadēmiskā personāla līmeni (P4) par līmeni, kurā ir iekļauti tikai profesoru amati, tādējādi izvairoties no “izcilības vadošā pētnieka” amata, kas ir iestrādāts šā brīža Zinātniskās darbības likuma grozījumu tekstā, un ir pretrunā akadēmiskās karjeras ietvara konceptuālajā ziņojumā iekļautajam amatu sadalījumam. LU nav iebildumi, ja zinātniskās institūcijas, kas nav zinātnes universitātes, arī pieņemtu darbā pētniecības profesorus.
LU piedāvātā redakcija:
"(1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:
1) jaunākais akadēmiskais personāls – lektori, asistenti (zinātniskie asistenti, asistenti studiju darbā);
2) kvalificēts akadēmiskais personāls – docenti, pētnieki;
3) augsti kvalificēts akadēmiskais personāls – asociētie profesori, vadošie pētnieki;
4) vadošais akadēmiskais personāls – profesori, pētniecības profesori."
4.IEBILDUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likuma 27. pantu ar 1.2 daļu un
Lai stiprinātu Latvijas augstskolu konkurētspēju, kompleksi pieejot praksē konstatēto šķēršļu novēršanai, efektīvi nodrošinot augstskolu pārvaldības pilnveidi ikdienas apjomīgajā darba līgumu un to grozījumu apritē, lūdzam precizēt 1.2 daļu, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likuma 27. pantu, izslēdzot no tās pēdējo teikumu: “Darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors”. Minētais teikums nav nepieciešams Augstskolu likumā, jo to regulē citi tiesību akti, un tā atstāšana likuma tekstā var tikai noslogot rektoru administratīvās procedūrās un samazināt laiku augstskolas “saturiskai” vadībai un attīstībai.
Tāpat, LU norāda, ka Valsts pārvaldes rīcība, kas ir vērsta uz darba tiesisko attiecību nodibināšanu, ir rīcība privāto, nevis publisko tiesību jomā. Tādēļ arī uz privāttiesisku attiecību (darba līguma noslēgšanu) vērsti lēmumi nav administratīvi akti, jo neatbilst vienai no Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā ietvertajām administratīvā akta pazīmei – publisko tiesību jomai. Šāda nostādne ir nostiprināta arī tiesu praksē un tiesību doktrīnā. Augstākā tiesa ir atzinusi: “Attiecīgās nozares profesoru padome, atbilstoši Augstskolu likuma 33.panta nosacījumiem ievēlot pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem, nedarbojas publisko tiesību jomā, bet gan privāttiesību (darba tiesību) jomā. Turklāt minētajai padomes darbībai ir privāttiesisks raksturs neatkarīgi no tā, vai persona pretendē uz profesora vai asociētā profesora amatu tajā augstskolā, kura izveidojusi attiecīgās nozares profesoru padomi, vai citā augstskolā. Tādējādi, lai arī nozares profesoru padomes lēmums neievēlēt attiecīgo personu profesora vai asociētā profesora amatā skar personas tiesības, šis apstāklis vien nenozīmē, ka attiecīgais lēmums ir administratīvais akts. Kā jau minēts, konkrētajā gadījumā iztrūkst viena no obligātajām administratīvā akta pazīmēm, proti, lēmums nav izdots publisko tiesību jomā.” (Senāta 2010. gada 21. janvāra lēmums lietā Nr.SKA-208/2010, 9.punkts). Nostādne, ka profesoru padomes lēmums ir administratīvs akts, Augstskolu likumā nepamatoti tika ietverta ar 2011. gada 14. jūlija grozījumiem. Tā kā likumprojekts paredz, ka profesorus un asociētos profesorus var izvēlēties arī atlases procesā, nostādne, ka profesoru padomes lēmums ir administratīvs akts, kļūst vēl nepamatotāka, jo lēmuma juridiskais raksturs un pārsūdzības iespēja kļūst atkarīga tikai no tā, kādā procedūrā tiek izvēlēts pretendents. Arī attiecībā uz pārējo akadēmisko personālu (docentiem, lektoriem, pētniekiem u.c.) pieņemtie lēmumi ir lēmumi privāto tiesību jomā, nevis administratīvi akti, tādēļ nav pamata diferencēt kandidātu atlases procesa juridisko raksturu atkarībā no akadēmiskā amata un procesa, kādā personāls tiek izvēlēts. Princips, ka konkursa ietvaros pieņemtie lēmumi nav administratīvi akti, bet gan lēmumi privāto tiesību jomā, ir nostiprināts arī citos likumos (sk., piemēram, Pašvaldību likuma 20. panta piektajā daļā noteikto, ka “konkursā pieņemtie lēmumi ir pašvaldības lēmumi privāto tiesību jomā). Nostādni, ka pretendentu izvēles procesā pieņemtie lēmumi nav administratīvi akti, tiesiskās noteiktības dēļ nepieciešams nostiprināt arī tādēļ, lai šo lēmumu pieņēmēji nekļūtu par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē.
LU piedāvātā redakcija:
“(12) Atbilstoši savai cilvēkresursu politikai augstskola akadēmiskā personāla, izņemot jomas praktiķa un izcilības profesora amata pretendenta atlasei, izvēlas vienu no šādām procedūrām – pretendenta ievēlēšanas vai atlases procedūru. Ievēlēšanas vai atlases procedūras ietvaros pieņemtie lēmumi nav administratīvi akti. Jomas praktiķu un izcilības profesora amatu pretendentiem un akadēmiskajam viespersonālam augstskola piemēro pretendenta atlases procedūru.”
LU piedāvātais papildinājums grozījumu projektam:
Izslēgt Augstskolu likuma 33. panta otrās daļas trešo teikumu.
5.IEBILDUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu.
LU kategoriski iebilst pret normas “Ar akadēmisko personālu studējošo un sabiedrības izglītošanai aizliegts slēgt uzņēmuma un autora līgumus” iekļaušanu Augstskolu likuma 27. panta 5. daļā. Attiecībā uz uzņēmuma un autoratlīdzības līgumiem, LU norāda, ka praksē, ar augstskolas pašu akadēmisko personālu, uzņēmuma līgumi vispār netiek slēgti un akadēmiskais darbs tiek veikts saskaņā ar darba līgumu, tādējādi autorlīgumi netiek izmantoti kā aizstājējs darba līgumam. Tomēr, iespēja augstskolām slēgt uzņēmuma un autorlīgumus ir nepieciešama un pamatota, jo: A) šāda iespēja ir vispāratzīta un tāda ir paredzēta Civillikumā un citos normatīvajos aktos, un tādu iespēju izmanto arī citas juridiskas personas, ne tikai augstskolas; B) pastāv situācijas, ka autorlīgumi ir nepieciešami konkrētu pasākumu, kursu vai radošu projektu īstenošanai, kas tieši saistīti ar studējošo vai sabiedrības izglītošanu (mūžizglītību), tāpat dažādu mācību un metodisko materiālu izstrādē, tai skaitā piesaistot ārējos speciālistus, bet neattiecas uz pastāvīgu akadēmiskā darba veikšanu, un šāds līgums neaizstāj darba līgumu; C) pilnīgs aizliegums augstskolām radītu nevienlīdzību pret uzņēmumiem, pašvaldībām un citām institūcijām, kas arī sniedz sabiedrības izglītošanas pakalpojumus (t.sk. īsteno mūžizglītības programmas un kursus). Tādējādi šī norma pārkāptu tiesiskās vienlīdzības principu un radītu negodīgu konkurences priekšrocību citām juridiskām un publiskām personām, ierobežojot augstskolu akadēmiskā personāla darbības brīvību un iespējas sekmēt sabiedrības izglītošanu. LU aicina no likumprojekta izslēgt minēto normu (teikumu).
Tāpat, LU norāda, ka tā atbalsta līguma slēgšanu uz nenoteiktu laiku ar akadēmisko personālu vairumā gadījumu, tomēr pieejamais finansējuma apjoms, tā pieejamības paredzamība, kā arī garais darba tiesisko attiecību izbeigšanas process būtiski ierobežos augstskolu iespējas nodrošināt beztermiņa līgumus visam akadēmiskajam personālam. Vācijā, kur 2007.gadā tika pieņemts likums (https://www.gesetze-im-internet.de/wisszeitvg/BJNR050610007.html), kas ierobežoja laiku, līdz kuram varēja slēgt terminētus līgumus pētniecības institūcijās, ir novedis pie lielākas darba nestabilitātes. Turklāt pašreizējā Darba likuma 45.panta pirmā punkta redakcija pieļauj atkārtotu terminētu līgumu slēgšanu, ja darba tiesiskās attiecības nav bijušas vismaz 60 dienas. Ir ļoti liela iespējamība, ka finansējuma trūkuma vai finanšu plūsmas nestabilitātes dēļ augstskolas izvēlēsies neslēgt līgumus uz nenoteiktu laiku, tā vietā aicinot pētniekus, kas pirmāri nodarbināti projektos, doties divu mēnešu bezdarbnieku “atvaļinājumā”. Pašreizējā redakcija arī radītu situāciju, ka jaunajam pētniekam kāpjot pa karjeras kāpnēm no jaunākā uz kvalificēta akadēmiskā personāla līmeni pēcdoktorantūras pētnieka amatā, varētu negatīvi mainīties darba nosacījumi no līguma uz nenoteiktu laiku uz līgumu ar noteiktu laiku. LU saredz, ka primāri kā amati, kuriem piemērojams līgums uz nenoteiktu laiku būtu nosakāmi tenūrsistēmas amati un amati, kuri pārsvarā nodarbojas ar studentu un sabiedrības izglītošanu. Savukārt, jaunākā un kvalificēta akadēmiskā personāla amati, kuri pārsvarā vērsti uz pētniecību projektu ietvaros, varētu būt kā izņēmums Darba likuma 45. pantā noteiktajam.
Tāpat, LU neredz pamatojumu, kādēļ darba līgumu ar izcilības profesoru nevarētu slēgt uz nenoteiktu laiku, tādēļ LU aicina to atstāt augstskolu pašu ziņā, augstskolas personālpolitikas ietvaros.
LU piedāvātā redakcija:
(5) Ar akadēmisko personālu darba līgumu slēdz uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ar pēcdoktorantūras pētnieku darba līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Akadēmiskajos amatos darbā pieņemtajām personām, izņemot šā panta 5.1 daļā noteiktajiem amatiem, darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz atbilstoši Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktajam darba līguma termiņa ierobežojumam. Akadēmisko personālu, kurš nodarbināts uz noteiktu laiku, augstskola informē par turpmākās karjeras iespējām augstskolā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma uz noteiktu laiku termiņa beigām.”
Papildināt 27. pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(51) Ja darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz par tenūrgaitas amatu, pēcdoktorantūras pētnieka amatu, amatu kuru ieņem doktorantūras students, kā arī akadēmisko amatu, kurš ir izveidots, lai īstenotu konkrētu akadēmisku projektu ietvaros veicamus uzdevumus, šādam līgumam nav piemērojams Darba likuma 45. pirmajā daļā noteiktais termiņa ierobežojums.”
6.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 27. panta astoto daļu.
LU novērtē, ka šī daļa veidota, lai atvieglotu ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, tomēr norāda, ka būtiski ir atrunāt, ka atbrīvošana no nodevas skartu visus dokumentu izskatīšanas laika režīmus (standarta un paātrināto), kā arī būtu attiecināms uz pētnieka vai docētāja ģimenes locekļiem. Turklāt būtiski noteikt, ka atbrīvošana no nodevas arī skartu termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamās nodevas visos izskatīšanas laika režīmos (standarta un paātrinātie). LU vēlas vērst arī uzmanību, ka viens no praksē sarežģītākajiem momentiem augsti kvalificētu ārvalstu pētnieku piesaistē ir fakts, ka pētniekam un viņa ģimenei ir klātienē jādodas uz vēstniecību vairākas reizes. LU ir pieredze, kad pētnieks ir atteicis darba piedāvājumu, jo šis process nozīmētu būtiskas ceļa izdevumu un naktsmītņu izmaksas, īpaši, kad vēstniecības trūkuma dēļ jādodas uz citu valsti. Šajā gadījumā būtiski būtu samazināt klātienes vizīšu skaitu.
LU arī aicina vienādot terminoloģiju, aizstājot 27. panta astotās daļas terminu “mācībspēks” ar terminu “docētājs”.
LU piedāvātā redakcija:
“(8) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu pētnieki un docētāji, kā arī viņu tiešie ģimenes locekļi (laulātais vai kopdzīves partneris un bērni) Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevas par vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu visos izskatīšanas termiņos un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.”
7.IEBILDUMS: likumprojekta 8. punkts, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likumu ar 27.1 panta trešo daļu.
LU lūdz palielināt maksimālo darba līguma termiņu tenūrgaitas amatā līdz maksimāli sešiem gadiem divas reizes pēc kārtas, pamatojoties uz starptautisko praksi un akadēmiskās darbības specifiku, tai skaitā LU uzkrāto pieredzi profesūras tenūras ieviešanā līdz šim. Lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas universitāšu sākotnējā tenure-track līguma termiņš svārstās no 5 līdz 6 gadiem, nodrošinot akadēmiskajam personālam pietiekami daudz laika attīstīt pētniecības programmas un veidot starptautisku sadarbību. Attiecībā uz starptautisko projektu piesaisti, ilgāks maksimālais līguma termiņš ļautu akadēmiskajam personālam piesaistīt un vadīt ilgtermiņa starptautiskos projektus, kuru termiņš bieži ir 3 līdz 5 gadi, kā arī tas atbilst ES un citu starptautisku fondu prasībām par projekta stabilitāti un personāla nepārtrauktību.
Tāpat rosinām no likumprojekta izslēgt vārdus “ja amata pretendents pilnībā atbilst pirmās/otrās/trešās pakāpes tenūrgaitas amatam izvirzītajām prasībām”. Šādu vārdu izslēgšana ir pamatota, jo gadījumā, ja neviens no amata pretendentiem atlases procesā pilnībā neatbilst formālajiem kritērijiem, tad augstskolai joprojām ir iespēja virzīt darba līguma slēgšanu ar to pretendentu, kurš konkursa kārtībā ir atzīts par spēcīgāko. Pretējā gadījumā, atkārtota konkursa slēgšana un “izvirzīto prasību pielāgošana”, radītu ne tikai nesamērīgu birokrātiju un administratīvo resursu lieku izmantošanu, bet arī radītu šaubas par starptautiskajai labai praksei atbilstošu personāla atlasi.
LU piedāvātā redakcija:
“(3) Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Otro darba līgumu uz noteiktu laiku ar tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt tikai tad, ja pirmā darba līguma termiņā zinātniskās darbības snieguma rezultāti atbilst attiecīgās pakāpes tenūrgaitas amata prasībām. Ar tenūramatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku.”
8.IEBILDUMS: likumprojekta 14. punkts, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likumu ar 33.1 pantu.
LU atgādina, ka Konceptuālais ziņojums par jauno akadēmiskās karjeras ietvaru paredzēja šādu kārtību personāla atlasē:
“Attiecībā uz jaunāko pamata akadēmisko personālu (P1) un kvalificēto pamata akadēmisko personālu (P2), kā arī uz viesakadēmisko personālu, akadēmisko amatu pienākumu izpildītājiem, uz praksi orientēto akadēmisko personālu visos akadēmiskās karjeras posmos atlases process, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā kārtība ir institūcijas kompetencē, ievērojot tās cilvēkresursu politiku.
Atlasot augsti kvalificētu pamata akadēmisko personālu (P3) un vadošo pamata akadēmisko personālu (P4), institūcija var izvēlēties vienu no diviem organizatoriskajiem risinājumiem:
1) normatīvajā regulējumā šobrīd noteikto amatā ievēlēšanas procedūru, iesaistot nozares profesoru padomi, vai
2) labajai starptautiskajai praksei atbilstošu pieņemšanas darbā procedūru (bez ievēlēšanas), izveidojot akadēmiskā amata pretendentu atlases komisiju (turpmāk – atlases komisija).” (35.lpp, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5b3937a8-cede-41d2-adcd-0857aadce288 )
LU aicina pieturēties pie konceptuālajā ziņojumā paredzētā, jo attiecībā uz jaunāko un kvalificēto akadēmisko personālu (P1 un P2), ir daudzi gadījumi, kuros unificēta kārtība radītu nesamērīgi lielu administratīvo darbu, kā arī formalizētu personāla atlasi, kas ir atstatīta no “satura” un tādējādi nesasniegs akadēmiskās karjeras ietvara izvirzītos mērķus. Kā galvenos piemērus LU norāda: doktorantus, ar kuriem slēdzami līgumi zinātniskā asistenta amatā, un komisijas iesaiste būtu tikai “formāla” un radītu nepamatotas finanšu izmaksas; tāpat pēcdoktorantūras pētnieku gadījumā, nebūtu pamats radīt “formālu” atlases procesu personai, kura jau ir piesaistījusi finansējumu un nāk pie augstskolas; līdzīgi arī ar projektu personālu – ja projekts (ārējais finansējums) ir apstiprināts, tas jau ietver konkrētas personas un to kompetences, tādējādi šajos gadījumos “formāla” atlases komisijas iesaiste lieki izšķērdētu augstskolas līdzekļus.
Tāpat, LU norāda, ka prasība atlases komisijas sastāvā iekļaut divas trešdaļas augstskolas pārstāvju, kuriem ir doktora grāds un vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē, nav samērīga un būtiski ierobežotu atlases komisijas personāla pieejamību kvalitatīvam atlases procesam. Tā vietā, LU piedāvā “attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē” aizstāt ar “pieredzi akadēmiskajā amatā”.
LU piedāvātā redakcija:
“(1) Augstskola, izvēloties akadēmiskā personāla atlases procedūru tenūrgaitas, augsti kvalificēta un vadoša akadēmiskā personāla amatiem, izveido akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju, kuras sastāvā ir vismaz divas trešdaļas augstskolas pārstāvju, kuriem ir doktora grāds un vismaz piecu gadu pieredze akadēmiskajā amatā. Komisijas sastāvā var iekļaut augstskolas administratīvo personālu. Jaunākā un kvalificētā akadēmiskā personāla amatiem, akadēmiskajam viespersonālam, kā arī akadēmiskajiem amatiem, kurus nepieciešams izveidot, lai īstenotu konkrētu akadēmisku projektu ietvaros veicamus uzdevumus atlases procedūru nosaka pati augstskola.
9.IEBILDUMS: likumprojekta 15. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta otro daļu.
Pašreizējā versija augstskolām uzliktu par pienākumu veidot gan atlases komisiju, gan koleģiālu lēmējinstitūciju, kas nozīmē dubultu administratīvo slogu. LU aicina akadēmiskā personāla atlases un vērtēšanas procedūras organizēšanu noteikt pašu augstskolu kompetencē, nodrošinot, ka tās pašas var lemt par piemērotāko institucionālo vai procedurālo kārtību amata pretendentu un amatā esoša akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba snieguma un radošo rezultātu izvērtēšanai. Komisiju kā obligātu var noteikt strīdus situācijās vai situācijās, kad vērtējums ir negatīvs. LU aicina no likumprojekta izslēgt pienākumu augstskolām izveidot koleģiālu lēmējinstitūciju kā vienīgo alternatīvu.
LU piedāvātā redakcija:
“(2) Augstskola nosaka kārtību, kādā akadēmiskā personāla atlases procedūras ietvaros tiek novērtēta amata pretendenta, kā arī amatā esoša akadēmiskā personāla zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, darba sniegums un mākslinieciskās jaunrades rezultāti.”
10.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 15. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta ceturto daļu.
LU vērš uzmanību, ka Augstskolu likums ilgstoši nav ticis salāgots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, bet valsts augstskolām (atvasinātas publiskas personas) veidojot to iekšējo struktūru, ir jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktais tiesiskais ietvars. LU kā atvasināta publiska persona sastāv no orgāniem, iestādēm un iestāžu struktūrvienībām, tās fakultātes ir iestādes, un dekāns kā pastarpinātās pārvaldes iestādes vadītājs šajā gadījumā darbojas saskaņā ar LU orgānu (rektors, Senāts, Padome) noteikto kārtību un pilnvarām, un tam ir padotas fakultātes struktūrvienības. Ņemot vērā, ka Augstskolu likums attiecas gan uz valsts augstskolām, gan privātpersonu dibinātajām augstskolām, aicinām šī panta ceturtajā daļā un visos turpmākajos grozījumos izvairīties no termina “struktūrvienība” izmantošanas. Tā vietā, LU piedāvā šādu redakciju attiecībā uz šī panta ceturto daļu:
LU piedāvātā redakcija
“(4) Augstskola nosaka kārtību kādā var tikt rosināts pirms termiņa novērtēt akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, darba snieguma vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu un darba snieguma atbilstību ieņemamam amatam.”
11.,PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 15. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta piekto daļu.
LU nav skaidrs, kādas pamatprasības, termiņus un kārtību ir plānots noteikt 34. panta piektajā daļā ierakstītajos MK noteikumos, jo likumā jau ir minēta gan prasība pēc doktora grāda, līgumu un snieguma vērtēšanas termiņi un arī komisiju veidošana. LU priekšlikums ir šo .normu attiecināt tikai uz augstskolām, kuru zinātniskais novērtējums ir zem četri. Šādi, augstskolām kuru zinātniskais novērtējums ir četri un augstāks, tiktu salāgota pieeja augsti kvalificētā un vadošā akadēmiskā personāla prasībām Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā.
LU piedāvātā redakcija:
“(5) Ministru kabinets nosaka pamatprasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amata pretendenta un amatā esoša augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus augstskolām, kuru zinātniskais novērtējums ir mazāks par četri. Augstskola var noteikt papildu kritērijus augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanai. Augstskola nosaka augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla darba snieguma vērtēšanas kārtību. Prasības jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esoša jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, darba sniegumu vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu novērtēšanai, termiņus un kārtību, kādā novērtē jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esoša jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, darba sniegumu vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu, nosaka augstskola.”
12.IEBILDUMS: likumprojekta 19. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 40. pantu.
LU ieskatā viespersonāla pieņemšanā būtiskākais faktors ir nepieciešamība konkrētu darbu veikšanai, piemēram, projekta izstrādē vai konkrētu lekciju kursu docēšanā, gadījumos, kad šis eksperts jau ir nodarbināts citā akadēmiskā institūcijā un tā rīcībā ir augstskolai vajadzīgas kompetences un prasmes, kas citādi augstskolai nav pieejamas (īpaši starptautiskā kontekstā), vai tai nav stratēģiski lietderīgi tās attīstīt pašai. Šī iemesla dēļ LU aicina izslēgt nepieciešamību pēc brīva amata, kā arī laika ierobežojumu. Šāda redakcija ļautu Latvijas augstskolām mērķtiecīgi piesaistīt ārvalstu akadēmisko personālu un tādējādi stiprināt gan starptautisko sadarbību gan piedāvājumu studentiem un sabiedrībai.
LU piedāvātā versija:
“(1) Ja augstskolai ir nepieciešamība piesaistīt citas, tai skaitā ārvalstu, augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmisko personālu, tā var pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, viespētnieku, vecāko vieslektoru, vieslektoru, zinātnisko viesasistentu vai viesasistentu studiju darbā.”
13.PRIEKŠLIKUMS: papildināt likumprojektu ar jaunu punktu, atjauninot termiņu apvienotā Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma projekta izstrādei, grozot pārejas noteikumu 78. punktu
LU ieskatā šie grozījumi un to smagnējums labi parāda nepieciešamību pēc kopēja likuma, kas apvieno augstāko izglītību un zinātnisko darbību. Tāpēc piedāvājam šajos grozījumos ietvert arī atjaunotu termiņu kopīgā likumprojekta izstrādei.
LU piedvāvātā versija:
“Grozīt pārejas noteikumu 78. punktu:
78. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma projektu.”
1.PRIEKŠLIKUMS
LU aicina akadēmiskās karjeras ietvara likumu grozījumu izstrādes procesā nodrošināt visu pavadošo likumprojektu normu savstarpējo salāgošanu, lai attiecībā uz akadēmiskā personāla atlasi, pieņemšanu darbā, paaugstināšanu un novērtēšanu, procedūras un institūcijai deleģētās tiesības būtu līdzvērtīgas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā institūcija ir augstskola vai zinātniskais institūts.
2.IEBILDUMS: likumprojekta 6. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 26. panta septīto daļu.
LU atbalsta piedāvātos grozījumus Augstskolu likuma 26. panta septītajā daļā, kas paredz ka akadēmiskais personāls var ieņemt tikai vienu akadēmiskā personāla amatu vienā augstskolā. Tomēr, LU vērš uzmanību, ka augstskolām, kurām ir noteikts zinātnes universitātes statuss, tajā skaitā arī Latvijas Universitātei, ar Augstskolu likuma 25.1 pantu ir noteikts pienākums veidot, tajā skaitā, zinātnisko institūciju un izglītības iestāžu vienotu institūciju kopu un no tā izrietošiem pienākumiem. Tādējādi, lai nodrošinātu produktīvu sinerģiju starp zinātnes, t.sk. pētniecības rezultātiem un studējošo un sabiedrības izglītošanu, zinātnes universitātes interesēs ir nodrošināt ka akadēmiskais personāls, kurš ir nodarbināts, piemēram, zinātniskajos institūtos, kuri ietilpst zinātnes universitātes ekosistēmā, bet nav atvasinātas publiskas personas – zinātnes universitātes iestāde vai tās struktūrvienība, bet gan zinātnes universitātes padotībā esoša publiska persona, var papildu savam zinātniskajam darbam šajā zinātniskajā institūcijā, tikt nodarbināts arī pamata akadēmiskajā amatā zinātnes universitātē, ar visām no tā izrietošajām tiesībām (piemēram, tikt ievēlētam Senātā vai Satversmes sapulcē, u.c.). Tādēļ, LU aicina, salāgojot Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma grozījumus, šādu iespēju skaidri paredzēt.
LU piedāvātā redakcija:
“(7) Personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā. Augstskolas akadēmiskais personāls var veikt akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā akadēmiskā viespersonāla statusā. Persona, kas pieņemta darbā akadēmiskā personāla amatā augstskolā, var ieņemt akadēmiskā personāla amatu arī zinātniskajā institūcijā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, fakultātē vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos pieņemtās darbā personas, izņemot akadēmisko viespersonālu.”
3.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 27. panta pirmo daļu.
LU izsaka priekšlikumu vadošā akadēmiskā personāla līmenī (P4) ieviest amatu “pētniecības profesors”. To pašu iekļaujot arī Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmās daļas 62) punktā. LU uzsver nepieciešamību salāgot jaunā akadēmiskās karjeras ietvara normas Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, tādēļ LU piedāvā noteikt vadošā akadēmiskā personāla līmeni (P4) par līmeni, kurā ir iekļauti tikai profesoru amati, tādējādi izvairoties no “izcilības vadošā pētnieka” amata, kas ir iestrādāts šā brīža Zinātniskās darbības likuma grozījumu tekstā, un ir pretrunā akadēmiskās karjeras ietvara konceptuālajā ziņojumā iekļautajam amatu sadalījumam. LU nav iebildumi, ja zinātniskās institūcijas, kas nav zinātnes universitātes, arī pieņemtu darbā pētniecības profesorus.
LU piedāvātā redakcija:
"(1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:
1) jaunākais akadēmiskais personāls – lektori, asistenti (zinātniskie asistenti, asistenti studiju darbā);
2) kvalificēts akadēmiskais personāls – docenti, pētnieki;
3) augsti kvalificēts akadēmiskais personāls – asociētie profesori, vadošie pētnieki;
4) vadošais akadēmiskais personāls – profesori, pētniecības profesori."
4.IEBILDUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likuma 27. pantu ar 1.2 daļu un
Lai stiprinātu Latvijas augstskolu konkurētspēju, kompleksi pieejot praksē konstatēto šķēršļu novēršanai, efektīvi nodrošinot augstskolu pārvaldības pilnveidi ikdienas apjomīgajā darba līgumu un to grozījumu apritē, lūdzam precizēt 1.2 daļu, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likuma 27. pantu, izslēdzot no tās pēdējo teikumu: “Darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors”. Minētais teikums nav nepieciešams Augstskolu likumā, jo to regulē citi tiesību akti, un tā atstāšana likuma tekstā var tikai noslogot rektoru administratīvās procedūrās un samazināt laiku augstskolas “saturiskai” vadībai un attīstībai.
Tāpat, LU norāda, ka Valsts pārvaldes rīcība, kas ir vērsta uz darba tiesisko attiecību nodibināšanu, ir rīcība privāto, nevis publisko tiesību jomā. Tādēļ arī uz privāttiesisku attiecību (darba līguma noslēgšanu) vērsti lēmumi nav administratīvi akti, jo neatbilst vienai no Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā ietvertajām administratīvā akta pazīmei – publisko tiesību jomai. Šāda nostādne ir nostiprināta arī tiesu praksē un tiesību doktrīnā. Augstākā tiesa ir atzinusi: “Attiecīgās nozares profesoru padome, atbilstoši Augstskolu likuma 33.panta nosacījumiem ievēlot pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem, nedarbojas publisko tiesību jomā, bet gan privāttiesību (darba tiesību) jomā. Turklāt minētajai padomes darbībai ir privāttiesisks raksturs neatkarīgi no tā, vai persona pretendē uz profesora vai asociētā profesora amatu tajā augstskolā, kura izveidojusi attiecīgās nozares profesoru padomi, vai citā augstskolā. Tādējādi, lai arī nozares profesoru padomes lēmums neievēlēt attiecīgo personu profesora vai asociētā profesora amatā skar personas tiesības, šis apstāklis vien nenozīmē, ka attiecīgais lēmums ir administratīvais akts. Kā jau minēts, konkrētajā gadījumā iztrūkst viena no obligātajām administratīvā akta pazīmēm, proti, lēmums nav izdots publisko tiesību jomā.” (Senāta 2010. gada 21. janvāra lēmums lietā Nr.SKA-208/2010, 9.punkts). Nostādne, ka profesoru padomes lēmums ir administratīvs akts, Augstskolu likumā nepamatoti tika ietverta ar 2011. gada 14. jūlija grozījumiem. Tā kā likumprojekts paredz, ka profesorus un asociētos profesorus var izvēlēties arī atlases procesā, nostādne, ka profesoru padomes lēmums ir administratīvs akts, kļūst vēl nepamatotāka, jo lēmuma juridiskais raksturs un pārsūdzības iespēja kļūst atkarīga tikai no tā, kādā procedūrā tiek izvēlēts pretendents. Arī attiecībā uz pārējo akadēmisko personālu (docentiem, lektoriem, pētniekiem u.c.) pieņemtie lēmumi ir lēmumi privāto tiesību jomā, nevis administratīvi akti, tādēļ nav pamata diferencēt kandidātu atlases procesa juridisko raksturu atkarībā no akadēmiskā amata un procesa, kādā personāls tiek izvēlēts. Princips, ka konkursa ietvaros pieņemtie lēmumi nav administratīvi akti, bet gan lēmumi privāto tiesību jomā, ir nostiprināts arī citos likumos (sk., piemēram, Pašvaldību likuma 20. panta piektajā daļā noteikto, ka “konkursā pieņemtie lēmumi ir pašvaldības lēmumi privāto tiesību jomā). Nostādni, ka pretendentu izvēles procesā pieņemtie lēmumi nav administratīvi akti, tiesiskās noteiktības dēļ nepieciešams nostiprināt arī tādēļ, lai šo lēmumu pieņēmēji nekļūtu par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē.
LU piedāvātā redakcija:
“(12) Atbilstoši savai cilvēkresursu politikai augstskola akadēmiskā personāla, izņemot jomas praktiķa un izcilības profesora amata pretendenta atlasei, izvēlas vienu no šādām procedūrām – pretendenta ievēlēšanas vai atlases procedūru. Ievēlēšanas vai atlases procedūras ietvaros pieņemtie lēmumi nav administratīvi akti. Jomas praktiķu un izcilības profesora amatu pretendentiem un akadēmiskajam viespersonālam augstskola piemēro pretendenta atlases procedūru.”
LU piedāvātais papildinājums grozījumu projektam:
Izslēgt Augstskolu likuma 33. panta otrās daļas trešo teikumu.
5.IEBILDUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu.
LU kategoriski iebilst pret normas “Ar akadēmisko personālu studējošo un sabiedrības izglītošanai aizliegts slēgt uzņēmuma un autora līgumus” iekļaušanu Augstskolu likuma 27. panta 5. daļā. Attiecībā uz uzņēmuma un autoratlīdzības līgumiem, LU norāda, ka praksē, ar augstskolas pašu akadēmisko personālu, uzņēmuma līgumi vispār netiek slēgti un akadēmiskais darbs tiek veikts saskaņā ar darba līgumu, tādējādi autorlīgumi netiek izmantoti kā aizstājējs darba līgumam. Tomēr, iespēja augstskolām slēgt uzņēmuma un autorlīgumus ir nepieciešama un pamatota, jo: A) šāda iespēja ir vispāratzīta un tāda ir paredzēta Civillikumā un citos normatīvajos aktos, un tādu iespēju izmanto arī citas juridiskas personas, ne tikai augstskolas; B) pastāv situācijas, ka autorlīgumi ir nepieciešami konkrētu pasākumu, kursu vai radošu projektu īstenošanai, kas tieši saistīti ar studējošo vai sabiedrības izglītošanu (mūžizglītību), tāpat dažādu mācību un metodisko materiālu izstrādē, tai skaitā piesaistot ārējos speciālistus, bet neattiecas uz pastāvīgu akadēmiskā darba veikšanu, un šāds līgums neaizstāj darba līgumu; C) pilnīgs aizliegums augstskolām radītu nevienlīdzību pret uzņēmumiem, pašvaldībām un citām institūcijām, kas arī sniedz sabiedrības izglītošanas pakalpojumus (t.sk. īsteno mūžizglītības programmas un kursus). Tādējādi šī norma pārkāptu tiesiskās vienlīdzības principu un radītu negodīgu konkurences priekšrocību citām juridiskām un publiskām personām, ierobežojot augstskolu akadēmiskā personāla darbības brīvību un iespējas sekmēt sabiedrības izglītošanu. LU aicina no likumprojekta izslēgt minēto normu (teikumu).
Tāpat, LU norāda, ka tā atbalsta līguma slēgšanu uz nenoteiktu laiku ar akadēmisko personālu vairumā gadījumu, tomēr pieejamais finansējuma apjoms, tā pieejamības paredzamība, kā arī garais darba tiesisko attiecību izbeigšanas process būtiski ierobežos augstskolu iespējas nodrošināt beztermiņa līgumus visam akadēmiskajam personālam. Vācijā, kur 2007.gadā tika pieņemts likums (https://www.gesetze-im-internet.de/wisszeitvg/BJNR050610007.html), kas ierobežoja laiku, līdz kuram varēja slēgt terminētus līgumus pētniecības institūcijās, ir novedis pie lielākas darba nestabilitātes. Turklāt pašreizējā Darba likuma 45.panta pirmā punkta redakcija pieļauj atkārtotu terminētu līgumu slēgšanu, ja darba tiesiskās attiecības nav bijušas vismaz 60 dienas. Ir ļoti liela iespējamība, ka finansējuma trūkuma vai finanšu plūsmas nestabilitātes dēļ augstskolas izvēlēsies neslēgt līgumus uz nenoteiktu laiku, tā vietā aicinot pētniekus, kas pirmāri nodarbināti projektos, doties divu mēnešu bezdarbnieku “atvaļinājumā”. Pašreizējā redakcija arī radītu situāciju, ka jaunajam pētniekam kāpjot pa karjeras kāpnēm no jaunākā uz kvalificēta akadēmiskā personāla līmeni pēcdoktorantūras pētnieka amatā, varētu negatīvi mainīties darba nosacījumi no līguma uz nenoteiktu laiku uz līgumu ar noteiktu laiku. LU saredz, ka primāri kā amati, kuriem piemērojams līgums uz nenoteiktu laiku būtu nosakāmi tenūrsistēmas amati un amati, kuri pārsvarā nodarbojas ar studentu un sabiedrības izglītošanu. Savukārt, jaunākā un kvalificēta akadēmiskā personāla amati, kuri pārsvarā vērsti uz pētniecību projektu ietvaros, varētu būt kā izņēmums Darba likuma 45. pantā noteiktajam.
Tāpat, LU neredz pamatojumu, kādēļ darba līgumu ar izcilības profesoru nevarētu slēgt uz nenoteiktu laiku, tādēļ LU aicina to atstāt augstskolu pašu ziņā, augstskolas personālpolitikas ietvaros.
LU piedāvātā redakcija:
(5) Ar akadēmisko personālu darba līgumu slēdz uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ar pēcdoktorantūras pētnieku darba līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Akadēmiskajos amatos darbā pieņemtajām personām, izņemot šā panta 5.1 daļā noteiktajiem amatiem, darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz atbilstoši Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktajam darba līguma termiņa ierobežojumam. Akadēmisko personālu, kurš nodarbināts uz noteiktu laiku, augstskola informē par turpmākās karjeras iespējām augstskolā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma uz noteiktu laiku termiņa beigām.”
Papildināt 27. pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(51) Ja darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz par tenūrgaitas amatu, pēcdoktorantūras pētnieka amatu, amatu kuru ieņem doktorantūras students, kā arī akadēmisko amatu, kurš ir izveidots, lai īstenotu konkrētu akadēmisku projektu ietvaros veicamus uzdevumus, šādam līgumam nav piemērojams Darba likuma 45. pirmajā daļā noteiktais termiņa ierobežojums.”
6.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 7. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 27. panta astoto daļu.
LU novērtē, ka šī daļa veidota, lai atvieglotu ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, tomēr norāda, ka būtiski ir atrunāt, ka atbrīvošana no nodevas skartu visus dokumentu izskatīšanas laika režīmus (standarta un paātrināto), kā arī būtu attiecināms uz pētnieka vai docētāja ģimenes locekļiem. Turklāt būtiski noteikt, ka atbrīvošana no nodevas arī skartu termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamās nodevas visos izskatīšanas laika režīmos (standarta un paātrinātie). LU vēlas vērst arī uzmanību, ka viens no praksē sarežģītākajiem momentiem augsti kvalificētu ārvalstu pētnieku piesaistē ir fakts, ka pētniekam un viņa ģimenei ir klātienē jādodas uz vēstniecību vairākas reizes. LU ir pieredze, kad pētnieks ir atteicis darba piedāvājumu, jo šis process nozīmētu būtiskas ceļa izdevumu un naktsmītņu izmaksas, īpaši, kad vēstniecības trūkuma dēļ jādodas uz citu valsti. Šajā gadījumā būtiski būtu samazināt klātienes vizīšu skaitu.
LU arī aicina vienādot terminoloģiju, aizstājot 27. panta astotās daļas terminu “mācībspēks” ar terminu “docētājs”.
LU piedāvātā redakcija:
“(8) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu pētnieki un docētāji, kā arī viņu tiešie ģimenes locekļi (laulātais vai kopdzīves partneris un bērni) Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevas par vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu visos izskatīšanas termiņos un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.”
7.IEBILDUMS: likumprojekta 8. punkts, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likumu ar 27.1 panta trešo daļu.
LU lūdz palielināt maksimālo darba līguma termiņu tenūrgaitas amatā līdz maksimāli sešiem gadiem divas reizes pēc kārtas, pamatojoties uz starptautisko praksi un akadēmiskās darbības specifiku, tai skaitā LU uzkrāto pieredzi profesūras tenūras ieviešanā līdz šim. Lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas universitāšu sākotnējā tenure-track līguma termiņš svārstās no 5 līdz 6 gadiem, nodrošinot akadēmiskajam personālam pietiekami daudz laika attīstīt pētniecības programmas un veidot starptautisku sadarbību. Attiecībā uz starptautisko projektu piesaisti, ilgāks maksimālais līguma termiņš ļautu akadēmiskajam personālam piesaistīt un vadīt ilgtermiņa starptautiskos projektus, kuru termiņš bieži ir 3 līdz 5 gadi, kā arī tas atbilst ES un citu starptautisku fondu prasībām par projekta stabilitāti un personāla nepārtrauktību.
Tāpat rosinām no likumprojekta izslēgt vārdus “ja amata pretendents pilnībā atbilst pirmās/otrās/trešās pakāpes tenūrgaitas amatam izvirzītajām prasībām”. Šādu vārdu izslēgšana ir pamatota, jo gadījumā, ja neviens no amata pretendentiem atlases procesā pilnībā neatbilst formālajiem kritērijiem, tad augstskolai joprojām ir iespēja virzīt darba līguma slēgšanu ar to pretendentu, kurš konkursa kārtībā ir atzīts par spēcīgāko. Pretējā gadījumā, atkārtota konkursa slēgšana un “izvirzīto prasību pielāgošana”, radītu ne tikai nesamērīgu birokrātiju un administratīvo resursu lieku izmantošanu, bet arī radītu šaubas par starptautiskajai labai praksei atbilstošu personāla atlasi.
LU piedāvātā redakcija:
“(3) Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Otro darba līgumu uz noteiktu laiku ar tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt tikai tad, ja pirmā darba līguma termiņā zinātniskās darbības snieguma rezultāti atbilst attiecīgās pakāpes tenūrgaitas amata prasībām. Ar tenūramatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku.”
8.IEBILDUMS: likumprojekta 14. punkts, ar kuru plānots papildināt Augstskolu likumu ar 33.1 pantu.
LU atgādina, ka Konceptuālais ziņojums par jauno akadēmiskās karjeras ietvaru paredzēja šādu kārtību personāla atlasē:
“Attiecībā uz jaunāko pamata akadēmisko personālu (P1) un kvalificēto pamata akadēmisko personālu (P2), kā arī uz viesakadēmisko personālu, akadēmisko amatu pienākumu izpildītājiem, uz praksi orientēto akadēmisko personālu visos akadēmiskās karjeras posmos atlases process, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā kārtība ir institūcijas kompetencē, ievērojot tās cilvēkresursu politiku.
Atlasot augsti kvalificētu pamata akadēmisko personālu (P3) un vadošo pamata akadēmisko personālu (P4), institūcija var izvēlēties vienu no diviem organizatoriskajiem risinājumiem:
1) normatīvajā regulējumā šobrīd noteikto amatā ievēlēšanas procedūru, iesaistot nozares profesoru padomi, vai
2) labajai starptautiskajai praksei atbilstošu pieņemšanas darbā procedūru (bez ievēlēšanas), izveidojot akadēmiskā amata pretendentu atlases komisiju (turpmāk – atlases komisija).” (35.lpp, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5b3937a8-cede-41d2-adcd-0857aadce288 )
LU aicina pieturēties pie konceptuālajā ziņojumā paredzētā, jo attiecībā uz jaunāko un kvalificēto akadēmisko personālu (P1 un P2), ir daudzi gadījumi, kuros unificēta kārtība radītu nesamērīgi lielu administratīvo darbu, kā arī formalizētu personāla atlasi, kas ir atstatīta no “satura” un tādējādi nesasniegs akadēmiskās karjeras ietvara izvirzītos mērķus. Kā galvenos piemērus LU norāda: doktorantus, ar kuriem slēdzami līgumi zinātniskā asistenta amatā, un komisijas iesaiste būtu tikai “formāla” un radītu nepamatotas finanšu izmaksas; tāpat pēcdoktorantūras pētnieku gadījumā, nebūtu pamats radīt “formālu” atlases procesu personai, kura jau ir piesaistījusi finansējumu un nāk pie augstskolas; līdzīgi arī ar projektu personālu – ja projekts (ārējais finansējums) ir apstiprināts, tas jau ietver konkrētas personas un to kompetences, tādējādi šajos gadījumos “formāla” atlases komisijas iesaiste lieki izšķērdētu augstskolas līdzekļus.
Tāpat, LU norāda, ka prasība atlases komisijas sastāvā iekļaut divas trešdaļas augstskolas pārstāvju, kuriem ir doktora grāds un vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē, nav samērīga un būtiski ierobežotu atlases komisijas personāla pieejamību kvalitatīvam atlases procesam. Tā vietā, LU piedāvā “attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē” aizstāt ar “pieredzi akadēmiskajā amatā”.
LU piedāvātā redakcija:
“(1) Augstskola, izvēloties akadēmiskā personāla atlases procedūru tenūrgaitas, augsti kvalificēta un vadoša akadēmiskā personāla amatiem, izveido akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju, kuras sastāvā ir vismaz divas trešdaļas augstskolas pārstāvju, kuriem ir doktora grāds un vismaz piecu gadu pieredze akadēmiskajā amatā. Komisijas sastāvā var iekļaut augstskolas administratīvo personālu. Jaunākā un kvalificētā akadēmiskā personāla amatiem, akadēmiskajam viespersonālam, kā arī akadēmiskajiem amatiem, kurus nepieciešams izveidot, lai īstenotu konkrētu akadēmisku projektu ietvaros veicamus uzdevumus atlases procedūru nosaka pati augstskola.
9.IEBILDUMS: likumprojekta 15. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta otro daļu.
Pašreizējā versija augstskolām uzliktu par pienākumu veidot gan atlases komisiju, gan koleģiālu lēmējinstitūciju, kas nozīmē dubultu administratīvo slogu. LU aicina akadēmiskā personāla atlases un vērtēšanas procedūras organizēšanu noteikt pašu augstskolu kompetencē, nodrošinot, ka tās pašas var lemt par piemērotāko institucionālo vai procedurālo kārtību amata pretendentu un amatā esoša akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba snieguma un radošo rezultātu izvērtēšanai. Komisiju kā obligātu var noteikt strīdus situācijās vai situācijās, kad vērtējums ir negatīvs. LU aicina no likumprojekta izslēgt pienākumu augstskolām izveidot koleģiālu lēmējinstitūciju kā vienīgo alternatīvu.
LU piedāvātā redakcija:
“(2) Augstskola nosaka kārtību, kādā akadēmiskā personāla atlases procedūras ietvaros tiek novērtēta amata pretendenta, kā arī amatā esoša akadēmiskā personāla zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, darba sniegums un mākslinieciskās jaunrades rezultāti.”
10.PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 15. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta ceturto daļu.
LU vērš uzmanību, ka Augstskolu likums ilgstoši nav ticis salāgots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, bet valsts augstskolām (atvasinātas publiskas personas) veidojot to iekšējo struktūru, ir jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktais tiesiskais ietvars. LU kā atvasināta publiska persona sastāv no orgāniem, iestādēm un iestāžu struktūrvienībām, tās fakultātes ir iestādes, un dekāns kā pastarpinātās pārvaldes iestādes vadītājs šajā gadījumā darbojas saskaņā ar LU orgānu (rektors, Senāts, Padome) noteikto kārtību un pilnvarām, un tam ir padotas fakultātes struktūrvienības. Ņemot vērā, ka Augstskolu likums attiecas gan uz valsts augstskolām, gan privātpersonu dibinātajām augstskolām, aicinām šī panta ceturtajā daļā un visos turpmākajos grozījumos izvairīties no termina “struktūrvienība” izmantošanas. Tā vietā, LU piedāvā šādu redakciju attiecībā uz šī panta ceturto daļu:
LU piedāvātā redakcija
“(4) Augstskola nosaka kārtību kādā var tikt rosināts pirms termiņa novērtēt akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, darba snieguma vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu un darba snieguma atbilstību ieņemamam amatam.”
11.,PRIEKŠLIKUMS: likumprojekta 15. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta piekto daļu.
LU nav skaidrs, kādas pamatprasības, termiņus un kārtību ir plānots noteikt 34. panta piektajā daļā ierakstītajos MK noteikumos, jo likumā jau ir minēta gan prasība pēc doktora grāda, līgumu un snieguma vērtēšanas termiņi un arī komisiju veidošana. LU priekšlikums ir šo .normu attiecināt tikai uz augstskolām, kuru zinātniskais novērtējums ir zem četri. Šādi, augstskolām kuru zinātniskais novērtējums ir četri un augstāks, tiktu salāgota pieeja augsti kvalificētā un vadošā akadēmiskā personāla prasībām Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā.
LU piedāvātā redakcija:
“(5) Ministru kabinets nosaka pamatprasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amata pretendenta un amatā esoša augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus augstskolām, kuru zinātniskais novērtējums ir mazāks par četri. Augstskola var noteikt papildu kritērijus augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanai. Augstskola nosaka augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla darba snieguma vērtēšanas kārtību. Prasības jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esoša jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, darba sniegumu vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu novērtēšanai, termiņus un kārtību, kādā novērtē jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esoša jaunākā akadēmiskā personāla un kvalificēta akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, darba sniegumu vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu, nosaka augstskola.”
12.IEBILDUMS: likumprojekta 19. punkts, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 40. pantu.
LU ieskatā viespersonāla pieņemšanā būtiskākais faktors ir nepieciešamība konkrētu darbu veikšanai, piemēram, projekta izstrādē vai konkrētu lekciju kursu docēšanā, gadījumos, kad šis eksperts jau ir nodarbināts citā akadēmiskā institūcijā un tā rīcībā ir augstskolai vajadzīgas kompetences un prasmes, kas citādi augstskolai nav pieejamas (īpaši starptautiskā kontekstā), vai tai nav stratēģiski lietderīgi tās attīstīt pašai. Šī iemesla dēļ LU aicina izslēgt nepieciešamību pēc brīva amata, kā arī laika ierobežojumu. Šāda redakcija ļautu Latvijas augstskolām mērķtiecīgi piesaistīt ārvalstu akadēmisko personālu un tādējādi stiprināt gan starptautisko sadarbību gan piedāvājumu studentiem un sabiedrībai.
LU piedāvātā versija:
“(1) Ja augstskolai ir nepieciešamība piesaistīt citas, tai skaitā ārvalstu, augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmisko personālu, tā var pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, viespētnieku, vecāko vieslektoru, vieslektoru, zinātnisko viesasistentu vai viesasistentu studiju darbā.”
13.PRIEKŠLIKUMS: papildināt likumprojektu ar jaunu punktu, atjauninot termiņu apvienotā Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma projekta izstrādei, grozot pārejas noteikumu 78. punktu
LU ieskatā šie grozījumi un to smagnējums labi parāda nepieciešamību pēc kopēja likuma, kas apvieno augstāko izglītību un zinātnisko darbību. Tāpēc piedāvājam šajos grozījumos ietvert arī atjaunotu termiņu kopīgā likumprojekta izstrādei.
LU piedvāvātā versija:
“Grozīt pārejas noteikumu 78. punktu:
78. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma projektu.”
05.02.2026. 13:00
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA"
IEBILDUMI ATTIECĪBĀ UZ LIKUMPROJEKTU:
1. IEBILDUMS/ PRIEKŠLIKUMS: 1.likumprojekta pantam, ar kuru paredzēts grozīt Augstskolu likuma 1.pantu.
Tā kā likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu ar Ministru kabineta 2025. gada 27. novembra rīkojuma Nr. 780 "Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā"" 4.1.1.punktu, tad attiecīgi, nepieciešams nodrošināt skaidru un pilnīgu konceptuālā ziņojuma "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) izstrādāto risinājumu pārņemšanu.
Vēršam uzmanību uz to, ka Konceptuālajā ziņojumā skaidrots, ka šobrīd par akadēmisko personālu tiek uzskatīti “attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki – profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti “ bet jauno “akadēmisko personālu veido četras kategorijas: pamata akadēmiskais personāls, kas ievēlēts vai pieņemts darbā pamata akadēmiskajos amatos: profesors, asociētais profesors vadošais pētnieks, docents, pētnieks, lektors, zinātniskais asistents, asistents studiju darbā3 2) akadēmisko amatu pienākumu izpildītāji, kas pieņemti darbā kā vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji, 3) viesakadēmiskais personāls, kas pieņemts darbā viesakadēmiskā personāla amatos: viesprofesors, asociētais viesprofesors, vadošais viespētnieks, viesdocents, viespētnieks, vieslektors, viesasistents studējošo izglītošanā; 4) uz praksi orientētais akadēmiskais personāls, kas pieņemts darbā uz praksi orientētā akadēmiskā personāla amatos (attiecīgo amatu nosaukumi ir institūciju atbildība). Ņemot vērā definīcijas tvēruma maiņu, Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka pašreizējie akadēmiskie amati jaunajā ietvarā tiek saukti par “pamata akadēmiskajiem amatiem”. Nodarbinātības risinājumi Konceptuālajā ziņojumā attiecināti uz “pamata akadēmisko personālu”, nevis visām akadēmiskā personāla kategorijām.
Tomēr izstrādātajos grozījumos nav ietverts “pamata akadēmisko amatu” un citu akadēmisko amatu nošķīrums, kas rada būtiskas interpretācijas grūtības un neskaidrību par piemērošanu, tādēļ uzskatām par nepieciešamu atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izstrādātajam risinājumam skaidri nošķirt pamata akadēmisko amatu regulējumu no regulējuma, kas piemērojams viesakadēmiskajam personālam, uz praksi orientētam personālam un citam īstermiņa personālam, kas piedalās mācību programmas īstenošanā (ne izstrādē).
Sekojoši, lūdzam likumprojekta 1.pantā, ar kuru tiek papildināts Augstskolu likuma 1.pants, atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā norādītajam jēdziena saturam, ietvert terminu “pamata akadēmiskais amats” un, attiecīgi, precizēt pārējo likumprojekta saturu, ciktāl izstrādātās prasības attiecināmas tikai uz akadēmisko personālu, kas atbilst pamata akadēmiskajiem amatiem.
2. IEBILDUMS: 6. likumprojekta pantam, ar kuru paredzēts grozīt Augstskolu likuma 26.pantu.
Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu, atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izstrādātajam risinājumam ieviest terminu “pamata akadēmiskais personāls” un nošķirt pamata akadēmiskā personāla un cita veida akadēmiskā personāla nodarbinātības regulējumu, tiesības un pienākumus, lūdzam precizēt izstrādāto 26.panta septītās daļas redakciju, norādot, ka amatu skaita ierobežojums attiecināms tikai uz pamata akadēmiskajiem amatiem.
Ieteiktā redakcija: “(7) Personu var pieņemt darbā tikai vienā pamata akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā.”
3. IEBILDUMS: 7.likumprojekta pantam, ar ko paredzēts grozīt Augstskolu likuma 27.pantu un tā (5) daļu.
27.panta regulējums attiecināms uz visu akadēmisko personālu, kas pēc Konceptuālā ziņojuma risinājuma (Konceptuālā ziņojuma Tabula 1. Akadēmiskās karjeras posmi, atbilstošās akadēmiskā personāla kategorijas un akadēmiskie amati) jaunajā akadēmiskās karjeras ietvarā Latvijā akadēmisko amatu skaitā ietver arī viesakadēmiskā personāla amatus un uz praksi orientētos akadēmiskos amatus.
Līdz ar norādīto, izstrādātā normas redakcija nosaka pienākumu noslēgt ar akadēmisko personālu darba līgumu un ietver aizliegumu ar akadēmisko personālu studējošo un sabiedrības izglītošanai slēgt uzņēmuma un autora līgumus. Kopsakarā ar izstrādāto jauno Augstsolu likuma 40.panta otrās daļas normu, kurā nav paredzēts ietvert izņēmumus attiecībā uz nodarbinātību, un kas paredz, ka akadēmiskajam viespersonālam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā akadēmiskajam personālam, tiesību piemērotājs var nonākt pie secinājuma, ka darba līguma noslēgšana ar akadēmisko personāju ir obligāta prasība.
Skaidrojam, ka iespēja saglabāt autora un uzņēmuma līguma noslēgšanas iespēju ar akadēmisko viespersonālu un ar īstermiņā piesaistītu personālu ir būtiski nepieciešama, starptautiskās akadēmiskās aprites nodrošināšanai: šāda iespēja ļauj nodrošināt studiju programmu elastību un pielāgošanos darba tirgus tendencēm, studiju programmu izmaksām un attiecīgi, tai ir ietekme arī uz izglītības kvalitāti. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumprojektā ietverto Augstskolu likuma 26.panta jauno redakciju ”nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos pieņemtās darbā personas, izņemot akadēmisko viespersonālu,” ir acīmredzams, ka akadēmiskais viespersonāls netiek uzskatīts par auigstskolas pastāvīgo personālu, līdz ar ko nav samērīga prasība noteikt, ka ar to būtu slēdzami darba līgumi. Tā kā Konceptuālā ziņojuma mērķis ir sakārtot pamata akadēmiskā personāla nodarbinātības aspektus, un tajā tieši noteikts, ka risinājums nav attiecināms uz akadēmisko viespersonālu, tad darba līguma noslēgšanas pienākuma paplašinātai noteikšanai nav leģitīma pamata.
Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu, rosinām atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izstrādātajam risinājumam ieviest terminu “pamata akadēmiskais personāls” un nošķirt pamata akadēmiskā personāla un cita veida akadēmiskā personāla nodarbinātības regulējumu, tiesības un pienākumus, lūdzam precizēt izstrādāto 27.panta piektās daļas redakciju, norādot, ka aizliegums slēgt uzņēmuma un autora līgumus attiecināms tikai uz pamata akadēmisko personālu.
Gadījumā, ja grozījumu izstrādātājs, pretēji Konceptuālajā ziņojumā norādītajai akadēmisko amatu sistēmai, nav vēlējies akadēmisko amatu kategorijā iekļaut akadēmisko viespersonālu, lūdzam izslēgt no Likuma 27.panta (12) daļas norādi par šīs normas attiecināmību uz akadēmisko viespersonālu, jo Augstskolu likuma 27.pants reglamentē tikai jautājumus par akadēmisko personālu (27.pants. Akadēmiskais personāls).
IEBILDUMI ATTIECĪBĀ UZ LIKUMPROJEKTA ANOTĀCIJU:
1. IEBILDUMS
Vēršam uzmanību, ka izstrādātajā likumprojektā, ar kuru paredzēts veikt Augstskolu likuma grozījumus, nav pilnībā pārņemts Konceptuālajā ziņojumā izstrādātais risinājums, tostarp likumprojekta izstrādātājs izdarījis būtisku atkāpi no Konceptuālā ziņojuma izmantoto terminu lietojuma, piemēram, nav likumā nošķīris terminu “pamata akadēmiskais personāls” no citiem akadēmiskajiem amatiem, nav noteicis izņēmumus attiecībā uz īstermiņā nodarbinātu kvalificētu personālu un akadēmisko viespersonālu. Lūdzam precizēt anotāciju, attiecīgi pamatojot būtiskās atkāpes no Konceptuālajā ziņojumā izstrādātā risinājuma, it īpaši attiecībā uz Konceptuālā ziņojumā norādītajām akadēmisko amatu kategorijām un tām piemērojamā tiesiskā regulējuma.
1. IEBILDUMS/ PRIEKŠLIKUMS: 1.likumprojekta pantam, ar kuru paredzēts grozīt Augstskolu likuma 1.pantu.
Tā kā likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu ar Ministru kabineta 2025. gada 27. novembra rīkojuma Nr. 780 "Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā"" 4.1.1.punktu, tad attiecīgi, nepieciešams nodrošināt skaidru un pilnīgu konceptuālā ziņojuma "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) izstrādāto risinājumu pārņemšanu.
Vēršam uzmanību uz to, ka Konceptuālajā ziņojumā skaidrots, ka šobrīd par akadēmisko personālu tiek uzskatīti “attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki – profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti “ bet jauno “akadēmisko personālu veido četras kategorijas: pamata akadēmiskais personāls, kas ievēlēts vai pieņemts darbā pamata akadēmiskajos amatos: profesors, asociētais profesors vadošais pētnieks, docents, pētnieks, lektors, zinātniskais asistents, asistents studiju darbā3 2) akadēmisko amatu pienākumu izpildītāji, kas pieņemti darbā kā vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji, 3) viesakadēmiskais personāls, kas pieņemts darbā viesakadēmiskā personāla amatos: viesprofesors, asociētais viesprofesors, vadošais viespētnieks, viesdocents, viespētnieks, vieslektors, viesasistents studējošo izglītošanā; 4) uz praksi orientētais akadēmiskais personāls, kas pieņemts darbā uz praksi orientētā akadēmiskā personāla amatos (attiecīgo amatu nosaukumi ir institūciju atbildība). Ņemot vērā definīcijas tvēruma maiņu, Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka pašreizējie akadēmiskie amati jaunajā ietvarā tiek saukti par “pamata akadēmiskajiem amatiem”. Nodarbinātības risinājumi Konceptuālajā ziņojumā attiecināti uz “pamata akadēmisko personālu”, nevis visām akadēmiskā personāla kategorijām.
Tomēr izstrādātajos grozījumos nav ietverts “pamata akadēmisko amatu” un citu akadēmisko amatu nošķīrums, kas rada būtiskas interpretācijas grūtības un neskaidrību par piemērošanu, tādēļ uzskatām par nepieciešamu atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izstrādātajam risinājumam skaidri nošķirt pamata akadēmisko amatu regulējumu no regulējuma, kas piemērojams viesakadēmiskajam personālam, uz praksi orientētam personālam un citam īstermiņa personālam, kas piedalās mācību programmas īstenošanā (ne izstrādē).
Sekojoši, lūdzam likumprojekta 1.pantā, ar kuru tiek papildināts Augstskolu likuma 1.pants, atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā norādītajam jēdziena saturam, ietvert terminu “pamata akadēmiskais amats” un, attiecīgi, precizēt pārējo likumprojekta saturu, ciktāl izstrādātās prasības attiecināmas tikai uz akadēmisko personālu, kas atbilst pamata akadēmiskajiem amatiem.
2. IEBILDUMS: 6. likumprojekta pantam, ar kuru paredzēts grozīt Augstskolu likuma 26.pantu.
Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu, atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izstrādātajam risinājumam ieviest terminu “pamata akadēmiskais personāls” un nošķirt pamata akadēmiskā personāla un cita veida akadēmiskā personāla nodarbinātības regulējumu, tiesības un pienākumus, lūdzam precizēt izstrādāto 26.panta septītās daļas redakciju, norādot, ka amatu skaita ierobežojums attiecināms tikai uz pamata akadēmiskajiem amatiem.
Ieteiktā redakcija: “(7) Personu var pieņemt darbā tikai vienā pamata akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā.”
3. IEBILDUMS: 7.likumprojekta pantam, ar ko paredzēts grozīt Augstskolu likuma 27.pantu un tā (5) daļu.
27.panta regulējums attiecināms uz visu akadēmisko personālu, kas pēc Konceptuālā ziņojuma risinājuma (Konceptuālā ziņojuma Tabula 1. Akadēmiskās karjeras posmi, atbilstošās akadēmiskā personāla kategorijas un akadēmiskie amati) jaunajā akadēmiskās karjeras ietvarā Latvijā akadēmisko amatu skaitā ietver arī viesakadēmiskā personāla amatus un uz praksi orientētos akadēmiskos amatus.
Līdz ar norādīto, izstrādātā normas redakcija nosaka pienākumu noslēgt ar akadēmisko personālu darba līgumu un ietver aizliegumu ar akadēmisko personālu studējošo un sabiedrības izglītošanai slēgt uzņēmuma un autora līgumus. Kopsakarā ar izstrādāto jauno Augstsolu likuma 40.panta otrās daļas normu, kurā nav paredzēts ietvert izņēmumus attiecībā uz nodarbinātību, un kas paredz, ka akadēmiskajam viespersonālam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā akadēmiskajam personālam, tiesību piemērotājs var nonākt pie secinājuma, ka darba līguma noslēgšana ar akadēmisko personāju ir obligāta prasība.
Skaidrojam, ka iespēja saglabāt autora un uzņēmuma līguma noslēgšanas iespēju ar akadēmisko viespersonālu un ar īstermiņā piesaistītu personālu ir būtiski nepieciešama, starptautiskās akadēmiskās aprites nodrošināšanai: šāda iespēja ļauj nodrošināt studiju programmu elastību un pielāgošanos darba tirgus tendencēm, studiju programmu izmaksām un attiecīgi, tai ir ietekme arī uz izglītības kvalitāti. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumprojektā ietverto Augstskolu likuma 26.panta jauno redakciju ”nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos pieņemtās darbā personas, izņemot akadēmisko viespersonālu,” ir acīmredzams, ka akadēmiskais viespersonāls netiek uzskatīts par auigstskolas pastāvīgo personālu, līdz ar ko nav samērīga prasība noteikt, ka ar to būtu slēdzami darba līgumi. Tā kā Konceptuālā ziņojuma mērķis ir sakārtot pamata akadēmiskā personāla nodarbinātības aspektus, un tajā tieši noteikts, ka risinājums nav attiecināms uz akadēmisko viespersonālu, tad darba līguma noslēgšanas pienākuma paplašinātai noteikšanai nav leģitīma pamata.
Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu, rosinām atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izstrādātajam risinājumam ieviest terminu “pamata akadēmiskais personāls” un nošķirt pamata akadēmiskā personāla un cita veida akadēmiskā personāla nodarbinātības regulējumu, tiesības un pienākumus, lūdzam precizēt izstrādāto 27.panta piektās daļas redakciju, norādot, ka aizliegums slēgt uzņēmuma un autora līgumus attiecināms tikai uz pamata akadēmisko personālu.
Gadījumā, ja grozījumu izstrādātājs, pretēji Konceptuālajā ziņojumā norādītajai akadēmisko amatu sistēmai, nav vēlējies akadēmisko amatu kategorijā iekļaut akadēmisko viespersonālu, lūdzam izslēgt no Likuma 27.panta (12) daļas norādi par šīs normas attiecināmību uz akadēmisko viespersonālu, jo Augstskolu likuma 27.pants reglamentē tikai jautājumus par akadēmisko personālu (27.pants. Akadēmiskais personāls).
IEBILDUMI ATTIECĪBĀ UZ LIKUMPROJEKTA ANOTĀCIJU:
1. IEBILDUMS
Vēršam uzmanību, ka izstrādātajā likumprojektā, ar kuru paredzēts veikt Augstskolu likuma grozījumus, nav pilnībā pārņemts Konceptuālajā ziņojumā izstrādātais risinājums, tostarp likumprojekta izstrādātājs izdarījis būtisku atkāpi no Konceptuālā ziņojuma izmantoto terminu lietojuma, piemēram, nav likumā nošķīris terminu “pamata akadēmiskais personāls” no citiem akadēmiskajiem amatiem, nav noteicis izņēmumus attiecībā uz īstermiņā nodarbinātu kvalificētu personālu un akadēmisko viespersonālu. Lūdzam precizēt anotāciju, attiecīgi pamatojot būtiskās atkāpes no Konceptuālajā ziņojumā izstrādātā risinājuma, it īpaši attiecībā uz Konceptuālā ziņojumā norādītajām akadēmisko amatu kategorijām un tām piemērojamā tiesiskā regulējuma.
05.02.2026. 15:05
Rīgas Tehniskā universitāte
Priekšlikums par "Anotācija":
Aicinām papildināt anotāciju ar atrunu, ka tenūras ieviešana ir katras augstskolas brīvprātīga izvēle. Šādu norādi ir būtiski iekļaut, jo tenūras sistēmas ieviešana augstskolām nozīmē uzņemties arī ilgtermiņa saistības, tostarp finansiālās, garantējot personai tenūras sistēmas ietvaros prognozējamu karjeras attīstību. Ņemot vērā, ka šobrīd šī nodarbinātības modeļa ieviešanai nav paredzēts piešķirt papildu finansējumu, ir jābūt nepārprotamai skaidrībai, ka šāda modeļa ieviešana ir brīvprātīga.
Aicinām papildināt anotāciju ar atrunu, ka tenūras ieviešana ir katras augstskolas brīvprātīga izvēle. Šādu norādi ir būtiski iekļaut, jo tenūras sistēmas ieviešana augstskolām nozīmē uzņemties arī ilgtermiņa saistības, tostarp finansiālās, garantējot personai tenūras sistēmas ietvaros prognozējamu karjeras attīstību. Ņemot vērā, ka šobrīd šī nodarbinātības modeļa ieviešanai nav paredzēts piešķirt papildu finansējumu, ir jābūt nepārprotamai skaidrībai, ka šāda modeļa ieviešana ir brīvprātīga.
05.02.2026. 17:27
Rīgas Tehniskā universitāte
Par
1. pantā:
papildināt pantu ar 19. …… punktu šādā redakcijā:
“19) akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma (turpmāk – akadēmiskā karjera) – sistēma, kuras ietvaros akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbu un kuru veido šādi secīgi profesionālās attīstības posmi:
a) pirmais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas jaunākais akadēmiskais personāls;
b) otrais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas kvalificēts akadēmiskais personāls;
c) trešais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas augsti kvalificēts akadēmiskais personāls;
d) ceturtais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas vadošais akadēmiskais personāls
Iebildums:
Terminus “akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma” un “akadēmiskā karjera” nevajadzētu aizvietot vai lietot kā otra termina saīsinājumu. To tvēruma mērogi ir atšķirīgi. Turklāt, konceptuālajā ziņojumā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” termins “akadēmiskā karjera” ir nodefinēts daudz plašāk:
“akadēmiskā karjera – akadēmisko amatu struktūra, kā arī principi, nosacījumi un prakse, kas attiecas uz akadēmiskajos amatos nodarbināto atlasi, pieņemšanu darbā vai ievēlēšanu amatā, darba snieguma regulāru novērtēšanu, akadēmiskā personāla karjeras attīstības jeb individuālās akadēmiskās karjeras posmiem, tostarp paaugstināšanu amatā vai prognozējamu virzību no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu noteiktu kritēriju izpildes rezultātā (tenūras sistēma), darba laiku, akadēmiskā darba jomām un darba pienākumiem, kas no tām izriet, darba samaksu, nodarbinātības akadēmiskajā amatā izbeigšanu”.
Piedāvātā redakcija:
Izvērtēt iespēju AL 1. pantā terminu sarakstā skaidrot terminu “akadēmiskā karjera”, izmantojot konceptuālajā ziņojumā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” sniegto definējumu.
1. pantā:
papildināt pantu ar 19. …… punktu šādā redakcijā:
“19) akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma (turpmāk – akadēmiskā karjera) – sistēma, kuras ietvaros akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbu un kuru veido šādi secīgi profesionālās attīstības posmi:
a) pirmais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas jaunākais akadēmiskais personāls;
b) otrais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas kvalificēts akadēmiskais personāls;
c) trešais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas augsti kvalificēts akadēmiskais personāls;
d) ceturtais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas vadošais akadēmiskais personāls
Iebildums:
Terminus “akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma” un “akadēmiskā karjera” nevajadzētu aizvietot vai lietot kā otra termina saīsinājumu. To tvēruma mērogi ir atšķirīgi. Turklāt, konceptuālajā ziņojumā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” termins “akadēmiskā karjera” ir nodefinēts daudz plašāk:
“akadēmiskā karjera – akadēmisko amatu struktūra, kā arī principi, nosacījumi un prakse, kas attiecas uz akadēmiskajos amatos nodarbināto atlasi, pieņemšanu darbā vai ievēlēšanu amatā, darba snieguma regulāru novērtēšanu, akadēmiskā personāla karjeras attīstības jeb individuālās akadēmiskās karjeras posmiem, tostarp paaugstināšanu amatā vai prognozējamu virzību no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu noteiktu kritēriju izpildes rezultātā (tenūras sistēma), darba laiku, akadēmiskā darba jomām un darba pienākumiem, kas no tām izriet, darba samaksu, nodarbinātības akadēmiskajā amatā izbeigšanu”.
Piedāvātā redakcija:
Izvērtēt iespēju AL 1. pantā terminu sarakstā skaidrot terminu “akadēmiskā karjera”, izmantojot konceptuālajā ziņojumā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” sniegto definējumu.
05.02.2026. 17:32
Rīgas Tehniskā universitāte
1. pantā:
papildināt pantu ar 19. …… punktu šādā redakcijā:
“19) akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma (turpmāk – akadēmiskā karjera)”
Iebildums:
Nav saprotams, kādēļ vispār terminu sarakstā ir minēta “akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma”, jo šī vārdu kopa kā termins nav tikusi iepriekš lietota šī brīža AL redakcijā, kā arī AL ieteiktajos grozījumos tiek lietota tikai vienu reizi 1. pantā, kas nerada pietiekamu pamatojumu saīsinājuma izmantošanai, turklāt caur citu terminu ( skat. iepriekšējo iebildumu)
papildināt pantu ar 19. …… punktu šādā redakcijā:
“19) akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma (turpmāk – akadēmiskā karjera)”
Iebildums:
Nav saprotams, kādēļ vispār terminu sarakstā ir minēta “akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma”, jo šī vārdu kopa kā termins nav tikusi iepriekš lietota šī brīža AL redakcijā, kā arī AL ieteiktajos grozījumos tiek lietota tikai vienu reizi 1. pantā, kas nerada pietiekamu pamatojumu saīsinājuma izmantošanai, turklāt caur citu terminu ( skat. iepriekšējo iebildumu)
05.02.2026. 17:35
Rīgas Tehniskā universitāte
Par 26. pantā: izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā. Persona, kura pieņemta darbā profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka, pētnieka, vecākā lektora, lektora, zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amatā, akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt būdama akadēmiskā viespersonāla statusā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos pieņemtās darbā personas, izņemot akadēmisko viespersonālu.”
Iebildums:
Ņemot vērā šīs normas būtisko ietekmi, tai skaitā papildus administratīvo darbu, kas saistīts ar tās piemērošanu un ieviešanu, lūdzam šīs normas spēkā stāšanos paredzēt ar 2029. gada 1. janvāri nevis 2027. gada 1. janvāri, kā tas ir piedāvāts esošajā šo noteikumu redakcijā.
“(7) Personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā. Persona, kura pieņemta darbā profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka, pētnieka, vecākā lektora, lektora, zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amatā, akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt būdama akadēmiskā viespersonāla statusā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos pieņemtās darbā personas, izņemot akadēmisko viespersonālu.”
Iebildums:
Ņemot vērā šīs normas būtisko ietekmi, tai skaitā papildus administratīvo darbu, kas saistīts ar tās piemērošanu un ieviešanu, lūdzam šīs normas spēkā stāšanos paredzēt ar 2029. gada 1. janvāri nevis 2027. gada 1. janvāri, kā tas ir piedāvāts esošajā šo noteikumu redakcijā.
05.02.2026. 17:37
Rīgas Tehniskā universitāte
Par 40.pants. Akadēmiskais viespersonāls
(1) Ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka, pētnieka, vecākā lektora, lektora, zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amats, augstskola var uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, viespētnieku, vecāko vieslektoru, vieslektoru, zinātnisko viesasistentu vai viesasistentu studiju darbā.
Iebildums:
RTU aicina pārskatīt šīs normas formulējumu, palielinot tur noteikto līguma termiņu vai neparedzot termiņa ierobežojumu vispār, atstājot to augstskolas pārziņā. Šobrīd noteiktais divu gadu līguma darbības termiņš ir pārāk ierobežojošs. Svarīgi uzsvērt, ka akadēmiskā viespersonāla piesaiste ir būtisks augstskolu internacionalizācijas instruments gan vietējās, gan starptautiskās sadarbības stiprināšanā ar citām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Par augstskolu akadēmisko brīvību ierobežojošu ir uzskatāms arī šajā normā ietvertais nosacījums, ka viespersonālu var piesaistīt tikai tad, ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs attiecīgā akadēmiskā personāla amats. Aicinām šādu nosacījumu neparedzēt un ļaut augstskolām akadēmisko viespersonālu piesaistīt pēc nepieciešamības.
(1) Ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka, pētnieka, vecākā lektora, lektora, zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amats, augstskola var uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, viespētnieku, vecāko vieslektoru, vieslektoru, zinātnisko viesasistentu vai viesasistentu studiju darbā.
Iebildums:
RTU aicina pārskatīt šīs normas formulējumu, palielinot tur noteikto līguma termiņu vai neparedzot termiņa ierobežojumu vispār, atstājot to augstskolas pārziņā. Šobrīd noteiktais divu gadu līguma darbības termiņš ir pārāk ierobežojošs. Svarīgi uzsvērt, ka akadēmiskā viespersonāla piesaiste ir būtisks augstskolu internacionalizācijas instruments gan vietējās, gan starptautiskās sadarbības stiprināšanā ar citām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Par augstskolu akadēmisko brīvību ierobežojošu ir uzskatāms arī šajā normā ietvertais nosacījums, ka viespersonālu var piesaistīt tikai tad, ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs attiecīgā akadēmiskā personāla amats. Aicinām šādu nosacījumu neparedzēt un ļaut augstskolām akadēmisko viespersonālu piesaistīt pēc nepieciešamības.
05.02.2026. 17:40
Rīgas Tehniskā universitāte
Par 27. pantā:(12) Atbilstoši savai cilvēkresursu politikai augstskola akadēmiskā personāla, izņemot jomas praktiķa un izcilības profesora amata pretendenta atlasei, izvēlas vienu no šādām procedūrām – pretendenta ievēlēšanas vai atlases procedūru. Jomas praktiķu un izcilības profesora amatu pretendentiem un akadēmiskajam viespersonālam augstskola piemēro pretendenta atlases procedūru. Darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors.
Priekšlikums:
Lūgums skaidrot šīs normas interpretāciju un tās piemērošanu praksē (attiecīgi precizējot to, vai skaidrojumu iekļaujot MK noteikumu anotācijā), proti, vai šī norma nozīmē, ka augstskola izvēlas vienu no šīm darbā pieņemšanas procedūrām (attiecīgi nostiprinot to piemērošanu savus iekšējos normatīvajos aktos) un piemēro to pilnīgi visos akadēmiskā personāla atlases gadījumos.
Priekšlikums:
Lūgums skaidrot šīs normas interpretāciju un tās piemērošanu praksē (attiecīgi precizējot to, vai skaidrojumu iekļaujot MK noteikumu anotācijā), proti, vai šī norma nozīmē, ka augstskola izvēlas vienu no šīm darbā pieņemšanas procedūrām (attiecīgi nostiprinot to piemērošanu savus iekšējos normatīvajos aktos) un piemēro to pilnīgi visos akadēmiskā personāla atlases gadījumos.
05.02.2026. 17:43
Rīgas Tehniskā universitāte
Par 27. pantā “(8) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem”.
Priekšlikums:
Lūgums precizēt, kas tieši ir saprotams ar jēdzienu “augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki”. Ņemot vērā, ka grozījumi paredz augsti kvalificēta un vadošā akadēmiskā personāla atlases gadījumā sludināt starptautisku konkursu, vai visi ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvji, kas tiks pieņemti darbā augstskolā, būs atbrīvoti no visa veida valsts nodevām saistībā gan ar vīzas, gan uzturēšanās atļaujas (ja tāda ir vajadzīga) formēšanu.
Priekšlikums:
Lūgums precizēt, kas tieši ir saprotams ar jēdzienu “augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki”. Ņemot vērā, ka grozījumi paredz augsti kvalificēta un vadošā akadēmiskā personāla atlases gadījumā sludināt starptautisku konkursu, vai visi ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvji, kas tiks pieņemti darbā augstskolā, būs atbrīvoti no visa veida valsts nodevām saistībā gan ar vīzas, gan uzturēšanās atļaujas (ja tāda ir vajadzīga) formēšanu.
05.02.2026. 17:45
Rīgas Tehniskā universitāte
Par “37.pants. Asistenti
(1) Zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amatā var pieņemt darbā personu ar maģistra grādu.
(2) Zinātniskā asistenta un asistenta studiju darbā uzdevumus nosaka augstskola.
aizstāt septītajā daļā vārdus “un asistentu” ar vārdiem “zinātnisko asistentu un asistentu studiju darbā”, vārdu “ievēlēt” ar vārdiem “pieņemt darbā” un vārdu “ievēlētajam” ar vārdiem “pieņemtajam darbā”;
Priekšlikums:
Lūgums precizēt, vai asistentiem ar maģistra grādu ir tiesības uz astoņu nedēļu atvaļinājumu līdzīgi kā tas ir akadēmiskajos amatos esošajām personām ar doktora grādu. Proti, šobrīd Augstskolu likuma 42. pants paredz, ka akadēmiskajam personālam ir tiesības uz apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu. Ņemot vērā, ka grozījumos paredzēts precizēt arī 26. panta redakciju, dzēšot vārdus “attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki”, arī asistenti (gan zinātniskie, gan studiju darbā) ir pilntiesīgi akadēmiskā personāla pārstāvji, uz kuriem attiecināmas tās pašas darba tiesības, kā akadēmiskajam personālam ar doktora grādu.
(1) Zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amatā var pieņemt darbā personu ar maģistra grādu.
(2) Zinātniskā asistenta un asistenta studiju darbā uzdevumus nosaka augstskola.
aizstāt septītajā daļā vārdus “un asistentu” ar vārdiem “zinātnisko asistentu un asistentu studiju darbā”, vārdu “ievēlēt” ar vārdiem “pieņemt darbā” un vārdu “ievēlētajam” ar vārdiem “pieņemtajam darbā”;
Priekšlikums:
Lūgums precizēt, vai asistentiem ar maģistra grādu ir tiesības uz astoņu nedēļu atvaļinājumu līdzīgi kā tas ir akadēmiskajos amatos esošajām personām ar doktora grādu. Proti, šobrīd Augstskolu likuma 42. pants paredz, ka akadēmiskajam personālam ir tiesības uz apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu. Ņemot vērā, ka grozījumos paredzēts precizēt arī 26. panta redakciju, dzēšot vārdus “attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki”, arī asistenti (gan zinātniskie, gan studiju darbā) ir pilntiesīgi akadēmiskā personāla pārstāvji, uz kuriem attiecināmas tās pašas darba tiesības, kā akadēmiskajam personālam ar doktora grādu.
05.02.2026. 17:47
Rīgas Tehniskā universitāte
Par “35.1 pants. Darba tiesisko attiecību ar akadēmisko personālu izbeigšana
(1) Persona nevar turpināt darbu attiecīgajā akadēmiskā personāla amatā, ja viņas zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, darba sniegums vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti un darba sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, darba snieguma vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu un darba snieguma novērtējums kā neatbilstošs divas reizes pēc kārtas var būt par pamatu gan uz noteiktu, gan nenoteiktu laiku noslēgta darba līguma uzteikumam.
Priekšlikums:
Normu ir nepieciešams precizēt, paredzot, ka divu secīgu neatbilstošu novērtējumu gadījumā, attiecīgo akadēmiskā personāla pārstāvi nevar nodarbināt esošajā amatā, taču augstskola var lemt ar viņu turpināt darba attiecības citā, tas ir, zemākas pakāpes amatā. Pretējā gadījumā šo formulējumu var interpretēt tā, ka šī persona vairs nevar turpināt strādāt nevienā akadēmiskā amatā.
(1) Persona nevar turpināt darbu attiecīgajā akadēmiskā personāla amatā, ja viņas zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, darba sniegums vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti un darba sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, darba snieguma vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu un darba snieguma novērtējums kā neatbilstošs divas reizes pēc kārtas var būt par pamatu gan uz noteiktu, gan nenoteiktu laiku noslēgta darba līguma uzteikumam.
Priekšlikums:
Normu ir nepieciešams precizēt, paredzot, ka divu secīgu neatbilstošu novērtējumu gadījumā, attiecīgo akadēmiskā personāla pārstāvi nevar nodarbināt esošajā amatā, taču augstskola var lemt ar viņu turpināt darba attiecības citā, tas ir, zemākas pakāpes amatā. Pretējā gadījumā šo formulējumu var interpretēt tā, ka šī persona vairs nevar turpināt strādāt nevienā akadēmiskā amatā.
05.02.2026. 17:49
Rīgas Tehniskā universitāte
Par 42.pants. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi
(1) Augstskolas akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.
(2) Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sagatavošanai.
(3) Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.
Iebildums:
Nav paredzēti grozījumi, izslēdzot vai mainot vārdu kopu “vienā ievēlēšanas reizē”, kā tas līdzīgi ir ticis darīts 3.2 panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 3.3 panta trešās daļas 2. punktā un 3.4 panta trešās daļas 2. punktā, kā arī tālākos grozījumos, izslēdzot vārdu "vēlētā" vai aizstājot 17. panta septītās daļas trešajā teikumā vārdu "ievēlēta" ar vārdiem "pieņemta darbā".
Piedāvātā redakcija:
Izvērtēt iespēju izslēgt vārdu kopu “vienā ievēlēšanas reizē”, kā arī lietot terminu “nodarbinātība”.
(1) Augstskolas akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.
(2) Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sagatavošanai.
(3) Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.
Iebildums:
Nav paredzēti grozījumi, izslēdzot vai mainot vārdu kopu “vienā ievēlēšanas reizē”, kā tas līdzīgi ir ticis darīts 3.2 panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 3.3 panta trešās daļas 2. punktā un 3.4 panta trešās daļas 2. punktā, kā arī tālākos grozījumos, izslēdzot vārdu "vēlētā" vai aizstājot 17. panta septītās daļas trešajā teikumā vārdu "ievēlēta" ar vārdiem "pieņemta darbā".
Piedāvātā redakcija:
Izvērtēt iespēju izslēgt vārdu kopu “vienā ievēlēšanas reizē”, kā arī lietot terminu “nodarbinātība”.
05.02.2026. 17:52
Dace Jasmane - Dace Jasmane, Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU), uzsākot darbu pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanas, ir izvērtējusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos Augstskolu likuma grozījumus. Par tiem RSU izsaka turpmāk minētos jautājumus un priekšlikumus, aicinot tos ņemt vērā, lai nodrošinātu sabalansētu un strukturētu jaunā ietvara mērķu sasniegšanu:
1.priekšlikums
Par likumprojekta 1. punktu, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 1. pantu.
1. pants 5¹) punkts - RSU piedāvā precizēt termina “docētājs” definīciju, to paplašinot un attiecinot arī uz jomas praktiķiem, viesdocētājiem un citām personu kategorijām, kas piedalās studiju procesa īstenošanā. Pārāk šaura termina izpratne neatspoguļo reālo studiju organizācijas praksi un var radīt nevajadzīgus interpretācijas riskus normatīvā regulējuma piemērošanā. Tāpat RSU piedāvā izvērtēt Augstskolu likumā lietotā termina mācībspēks aizstāšanu ar terminu docētājs/docētāji.
2.priekšlikums
RSU piedāvā pārskatīt Augstskolu likuma 40. pantā noteiktos viesdocētāju nodarbināšanas nosacījumus, paredzot iespēju pagarināt viņu nodarbinātības termiņu līdz Darba likumā pieļautajam maksimālajam piecu gadu periodam. Šāds regulējuma precizējums veicinātu augstskolu iespējas nodrošināt studiju procesa nepārtrauktību un kvalitāti, vienlaikus saglabājot atbilstību vispārējam darba tiesību regulējumam un nodrošinot skaidru, savstarpēji saskaņotu normatīvo ietvaru viesdocētāju nodarbināšanai.
3.priekšlikums
Augstskolu likuma 3.1 pants (3) daļas 5) punkts uzliek par pienākumu zinātnes universitātei nodrošināt, ka vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds. Ņemot vērā, ka jaunais akadēmiskās karjeras ietvars pieļauj universitātēm veidot jomas praktiķu akadēmiskos amatus un tajās nodarbināt nozares izcilākos speciālistus, būtu lietderīgi pārskatīt prasību, kas nosaka, ka vismaz 65 % akadēmiskā personāla jābūt ar zinātnes doktora grādu, paredzot, ka šīs proporcijas aprēķinā netiek iekļauti amati, kuros universitāte nodarbina jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu, tādējādi nodrošinot regulējuma atbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras ietvaram un sekmējot augstākās izglītības kvalitāti un ciešāku sasaisti ar industriju un profesionālo vidi.
4.jautājums
Vai tiek saglabāta Augstskolu likumā noteiktā prasība reģistrēt Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) visu akadēmisko personālu (tai skaitā jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu), ņemot vērā, ka Zinātniskās darbības likuma grozījumos paredzēts Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS) reģistrēt tikai personas, kas nodarbinātas pamata akadēmiskajos amatos?
5.jautājums
Par likumprojekta 6. punktu, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 26.panta (7.) punktu.
Augstskolu likuma grozījumos 26.panta (7.) punktā noteikts, ka Personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā. Lūdzam sniegt skaidrojumu par minētās normas piemērošanu, proti, vai persona, kas nodarbināta profesora amatā vienā augstskolā, tajā pašā augstskolā nevar vienlaikus tikt nodarbināta arī kā vadošais pētnieks (piemēram, pētniecības projektos). Tāpat lūdzam precizēt, vai persona, kas vienā augstskolā nodarbināta profesora amatā, var vienlaikus tikt nodarbināta kā vadošais pētnieks citā augstskolā vai zinātniskajā institūcijā.
6.priekšlikums
Par likumprojekta 15. punktu, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta otro daļu.
Piedāvātā redakcija uzliek augstskolām pienākumu nodrošināt gan atlases komisijas, gan koleģiālas lēmējinstitūcijas izveidi, kas pēc būtības rada dublējošas procedūras un palielina birokrātisko slogu. RSU aicina nodrošināt un pieļaut lielāku elastību, paredzot, ka akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba snieguma novērtēšanas kārtību, tostarp iesaistītās institūcijas un procedūras, primāri nosaka pati augstskola, ievērojot vispārīgus normatīvos principus un kvalitātes nodrošināšanas prasības. Šāds regulējuma risinājums ievērojami mazinātu birokrātisko un administratīvo darbību apjomu, vienlaikus saglabājot atbildību par akadēmiskās kvalitātes nodrošināšanu un stiprinot augstskolu autonomiju, kas ir viens no augstākās izglītības sistēmas pamatprincipiem.
1.priekšlikums
Par likumprojekta 1. punktu, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 1. pantu.
1. pants 5¹) punkts - RSU piedāvā precizēt termina “docētājs” definīciju, to paplašinot un attiecinot arī uz jomas praktiķiem, viesdocētājiem un citām personu kategorijām, kas piedalās studiju procesa īstenošanā. Pārāk šaura termina izpratne neatspoguļo reālo studiju organizācijas praksi un var radīt nevajadzīgus interpretācijas riskus normatīvā regulējuma piemērošanā. Tāpat RSU piedāvā izvērtēt Augstskolu likumā lietotā termina mācībspēks aizstāšanu ar terminu docētājs/docētāji.
2.priekšlikums
RSU piedāvā pārskatīt Augstskolu likuma 40. pantā noteiktos viesdocētāju nodarbināšanas nosacījumus, paredzot iespēju pagarināt viņu nodarbinātības termiņu līdz Darba likumā pieļautajam maksimālajam piecu gadu periodam. Šāds regulējuma precizējums veicinātu augstskolu iespējas nodrošināt studiju procesa nepārtrauktību un kvalitāti, vienlaikus saglabājot atbilstību vispārējam darba tiesību regulējumam un nodrošinot skaidru, savstarpēji saskaņotu normatīvo ietvaru viesdocētāju nodarbināšanai.
3.priekšlikums
Augstskolu likuma 3.1 pants (3) daļas 5) punkts uzliek par pienākumu zinātnes universitātei nodrošināt, ka vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds. Ņemot vērā, ka jaunais akadēmiskās karjeras ietvars pieļauj universitātēm veidot jomas praktiķu akadēmiskos amatus un tajās nodarbināt nozares izcilākos speciālistus, būtu lietderīgi pārskatīt prasību, kas nosaka, ka vismaz 65 % akadēmiskā personāla jābūt ar zinātnes doktora grādu, paredzot, ka šīs proporcijas aprēķinā netiek iekļauti amati, kuros universitāte nodarbina jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu, tādējādi nodrošinot regulējuma atbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras ietvaram un sekmējot augstākās izglītības kvalitāti un ciešāku sasaisti ar industriju un profesionālo vidi.
4.jautājums
Vai tiek saglabāta Augstskolu likumā noteiktā prasība reģistrēt Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) visu akadēmisko personālu (tai skaitā jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu), ņemot vērā, ka Zinātniskās darbības likuma grozījumos paredzēts Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS) reģistrēt tikai personas, kas nodarbinātas pamata akadēmiskajos amatos?
5.jautājums
Par likumprojekta 6. punktu, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 26.panta (7.) punktu.
Augstskolu likuma grozījumos 26.panta (7.) punktā noteikts, ka Personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā. Lūdzam sniegt skaidrojumu par minētās normas piemērošanu, proti, vai persona, kas nodarbināta profesora amatā vienā augstskolā, tajā pašā augstskolā nevar vienlaikus tikt nodarbināta arī kā vadošais pētnieks (piemēram, pētniecības projektos). Tāpat lūdzam precizēt, vai persona, kas vienā augstskolā nodarbināta profesora amatā, var vienlaikus tikt nodarbināta kā vadošais pētnieks citā augstskolā vai zinātniskajā institūcijā.
6.priekšlikums
Par likumprojekta 15. punktu, ar kuru plānots grozīt Augstskolu likuma 34. panta otro daļu.
Piedāvātā redakcija uzliek augstskolām pienākumu nodrošināt gan atlases komisijas, gan koleģiālas lēmējinstitūcijas izveidi, kas pēc būtības rada dublējošas procedūras un palielina birokrātisko slogu. RSU aicina nodrošināt un pieļaut lielāku elastību, paredzot, ka akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba snieguma novērtēšanas kārtību, tostarp iesaistītās institūcijas un procedūras, primāri nosaka pati augstskola, ievērojot vispārīgus normatīvos principus un kvalitātes nodrošināšanas prasības. Šāds regulējuma risinājums ievērojami mazinātu birokrātisko un administratīvo darbību apjomu, vienlaikus saglabājot atbildību par akadēmiskās kvalitātes nodrošināšanu un stiprinot augstskolu autonomiju, kas ir viens no augstākās izglītības sistēmas pamatprincipiem.
05.02.2026. 18:36
"Latvijas Jauno zinātnieku apvienība"
LJZA šajā atzinumā komentē likumprojekta 7. punktu (grozījumi Augstskolu likuma 27. pantā), konkrēti regulējumu par akadēmiskā personāla karjeras līmeņiem un amatu grupējumu (27. panta pirmā daļa un 1.1 daļa), kā arī nodarbinātības nosacījumiem akadēmiskajos amatos (27. panta piektā daļa), jo šajās normās LJZA saskata būtiskus riskus jaunāko un kvalificēto akadēmisko darbinieku karjeras paredzamībai un darba attiecību stabilitātei; pārējie likumprojekta punkti šajā atzinumā netiek komentēti.
Zinātniskās darbības likuma grozījumos pētniecības karjeras 4. posms ir formulēts kā “izcilības vadošais pētnieks”, savukārt Augstskolu likuma grozījumos 4. akadēmiskās karjeras posmā ir “profesori”, un papildus paredzēts “izcilības profesors”. Šādas likumu atšķirības - izcilība pētniecībā kā atsevišķs posms, bet augstskolās – kā atsevišķs profesora amata veids radīs terminoloģisku un praktisku neskaidrību. LJZA uzskata, ka Augstskolu likumā nepieciešams paredzēt skaidru 4. līmeņa pētniecības amatu “vecākais pētnieks” kā augstākā līmeņa pētniecības karjeras amatu augstskolā (pētniecības “R4” ekvivalents), neieviešot “izcilības pētnieka” pozīciju Augstskolu likumā. Ieviešot pozīciju “vecākais pētnieks” tiek saglabāta saskaņa ar starptautiskajiem pētniecības līmeņiem.
1. Priekšlikums par 27. panta 1. daļu (akadēmiskā personāla sastāvs) LJZA rosina Augstskolu likuma 27. panta pirmās daļas 4. punktu (“vadošais akadēmiskais personāls – profesori”) aizstāt ar šādu redakciju: “4) vadošais akadēmiskais personāls – profesori, vecākie pētnieki.” Iebilduma būtība: 27. panta 1. daļa nosaka akadēmiskā personāla karjeras līmeņu ietvaru, un pētniecības karjerā pašlaik augstskolās nav skaidri definēta 4. līmeņa virsotne; vienlaikus topošajā Zinātniskās darbības regulējumā tiek virzīts augstāks pētniecības līmenis (“izcilības vadošais pētnieks”), tādēļ “vecākā pētnieka” iekļaušana vadošajā akadēmiskajā personālā nodrošina loģisku pētniecības karjeras vertikāli augstskolās, uzlabo saskaņojamību ar institūtu sistēmu un mazina risku, ka “izcilības profesors” un “izcilības vadošais pētnieks” praksē tiek kļūdaini uztverti kā līdzvērtīgi jēdzieni.
27. panta 1. daļa nosaka akadēmiskā personāla karjeras līmeņu ietvaru, savukārt 27. panta 1.1 daļa – konkrētus amatus, kurus augstskola var papildus veidot šo līmeņu ietvaros; tādēļ ‘vecākais pētnieks’ ir norādāms abās normās – pirmajā kā karjeras līmeņa sastāvdaļa, bet 1.1 daļā kā praktiski veidojama amata vienība.
2. Priekšlikums par 27. panta 1.1 daļu (papildus veidojamie amati). LJZA rosina Augstskolu likuma 27. panta 1.1 daļu papildināt, paredzot “vecāko pētnieku” kā konkrētu amata vienību, ko augstskola var veidot. Ieteiktā būtība papildināt 27. panta 1.1 daļas uzskaitījumu ar jaunu punktu (attiecīgi pārnumurējot), piemēram: “3) vecākais pētnieks – kā vadošā akadēmiskā personāla amatu.”
Iebilduma būtība: 27. panta 1.1 daļa paredz papildus veidojamos amatus kā konkrētas amata vienības; ja 27. panta 1. daļā “vecākie pētnieki” tiek atzīti par 4. karjeras līmeņa (vadošā akadēmiskā personāla) sastāvdaļu, tad 1.1 daļā ir lietderīgi nosaukt “vecāko pētnieku” arī kā atsevišķu amatu, ko augstskola var institucionāli ieviest, tādējādi praktiski īstenojot pētniecības karjeras virsotnes posmu un vienlaikus izvairoties no “izcilības” jēdziena pārnešanas uz pētnieku karjeras posmiem Augstskolu likuma ietvarā.
3. Saistībā ar Augstskolu likuma 27. panta 1.2. daļu “Darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors.” LJZA rosina veikt grozījumus, kas paredz, ka “Darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors vai rektora pilnvarota persona.”, priekšlikuma mērķis ir mazināt nesamērīgu administratīvo slogu un ļaut augstskolām elastīgi organizēt pilnvarojumu, saglabājot atbildību.
4. Augstskolu likuma 27. pants (1.3 daļa) – starptautiska konkursa prasības. Piedāvātā redakcija 27. panta (1.3) daļā paredz, ka augsti kvalificēta un vadošā akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķi un izcilības profesoru) atlases gadījumā augstskola izsludina atklātu starptautisku konkursu. LJZA rosina veikt šādas izmaiņas: precizēt 27. panta 1.3 daļu, skaidri ietverot, ka vecākā pētnieka amatam piemērojams atklāts starptautisks konkurss.
5. Saistībā ar uzņēmuma un autora līgumiem sabiedrības izglītošanai – piedāvātā redakcija paredz, ka “Ar akadēmisko personālu studējošo un sabiedrības izglītošanai aizliegts slēgt uzņēmuma un autora līgumus.” LJZA rosina saglabāt elastību cilvēkkapitāla piesaistē, proti paredzot, ka ar akadēmisko personālu studējošo izglītošanai aizliegts slēgt uzņēmuma un autora līgumus, bet sabiedrības izglītošanas pasākumos, kas nav studiju procesa īstenošana un kuriem ir neregulārs, pasākuma vai projekta raksturs (piemēram, Zinātnieku nakts u. c.), augstskolas var slēgt autora līgumu vai uzņēmuma līgumu, ja tas neaizstāj pastāvīgas darba tiesiskās attiecības.
6. LJZA, vērtējot darba tiesisko attiecību regulējumu akadēmiskajos amatos, rekomendē likumprojekta izstrādē un piemērošanā īpaši ņemt vērā līdzsvaru starp augstskolās nodarbināto tiesībām uz paredzamu karjeras attīstību un augstskolu finansiālajām iespējām un personāla plānošanas elastību, kā arī Vācijas un Austrijas piemēriem, kur šāda pieeja nav bijusi efektīva.
7. LJZA priekšlikums 27.1 panta trešajā daļā – palielināt maksimālo darba līguma termiņu līdz 6 gadiem, jo pie 4 gadu termiņa reāla izvērtēšana faktiski notiek jau ap 3. gadu, kas var būt nepietiekami pat viena pētniecības projekta pilnai pabeigšanai, ņemot vērā, ka projektu ilgums parasti ir 3 līdz 5 gadi.
8. LJZA priekšlikums 33.1 pantam – saskaņot 33.1 panta redakciju ar konceptuālajā ziņojumā noteikto "Attiecībā uz jaunāko pamata akadēmisko personālu (P1) un kvalificēto pamata akadēmisko personālu (P2), kā arī uz viesakadēmisko personālu, akadēmisko amatu pienākumu izpildītājiem, uz praksi orientēto akadēmisko personālu visos akadēmiskās karjeras posmos atlases process, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā kārtība ir institūcijas kompetencē, ievērojot tās cilvēkresursu politiku." un pieturēties pie partneru iepriekš saskaņotā regulējuma, jo pašreiz piedāvātā norma par atlases, darbā pieņemšanas/ievēlēšanas un paaugstināšanas kārtības nodošanu institūcijas kompetencē plašam personāla lokam neatbilst konceptuālajā ziņojumā nostiprinātajai pieejai.
9. LJZA priekšlikums 34. panta piektai daļai – precizēt, ko tieši paredzēts noteikt MK noteikumos, ja likumā jau tiek nostiprinātas pamatprasības (piem., doktora grāda nepieciešamība, termiņi un kārtība), vienlaikus norādot, ka minimālajām prasībām jāņem vērā nozaru specifika, jo līdzšinējā prakse rāda, ka vienotas minimālās prasības bieži ir formālas un atrautas no nozaru vajadzībām un specifikas.
10. LJZA priekšlikums 40. pantam – viespersonāla amatiem izslēgt prasību pēc brīva amata un noteikto laika ierobežojumu, jo viespersonāls tiek piesaistīts konkrētu uzdevumu veikšanai (t.sk. projektos), kuru termiņš var pārsniegt 2 gadus, savukārt “brīva amata” kritērijs pēc būtības drīzāk attiecināms uz pienākumu izpildītājiem, nevis uz viespersonālu.
Zinātniskās darbības likuma grozījumos pētniecības karjeras 4. posms ir formulēts kā “izcilības vadošais pētnieks”, savukārt Augstskolu likuma grozījumos 4. akadēmiskās karjeras posmā ir “profesori”, un papildus paredzēts “izcilības profesors”. Šādas likumu atšķirības - izcilība pētniecībā kā atsevišķs posms, bet augstskolās – kā atsevišķs profesora amata veids radīs terminoloģisku un praktisku neskaidrību. LJZA uzskata, ka Augstskolu likumā nepieciešams paredzēt skaidru 4. līmeņa pētniecības amatu “vecākais pētnieks” kā augstākā līmeņa pētniecības karjeras amatu augstskolā (pētniecības “R4” ekvivalents), neieviešot “izcilības pētnieka” pozīciju Augstskolu likumā. Ieviešot pozīciju “vecākais pētnieks” tiek saglabāta saskaņa ar starptautiskajiem pētniecības līmeņiem.
1. Priekšlikums par 27. panta 1. daļu (akadēmiskā personāla sastāvs) LJZA rosina Augstskolu likuma 27. panta pirmās daļas 4. punktu (“vadošais akadēmiskais personāls – profesori”) aizstāt ar šādu redakciju: “4) vadošais akadēmiskais personāls – profesori, vecākie pētnieki.” Iebilduma būtība: 27. panta 1. daļa nosaka akadēmiskā personāla karjeras līmeņu ietvaru, un pētniecības karjerā pašlaik augstskolās nav skaidri definēta 4. līmeņa virsotne; vienlaikus topošajā Zinātniskās darbības regulējumā tiek virzīts augstāks pētniecības līmenis (“izcilības vadošais pētnieks”), tādēļ “vecākā pētnieka” iekļaušana vadošajā akadēmiskajā personālā nodrošina loģisku pētniecības karjeras vertikāli augstskolās, uzlabo saskaņojamību ar institūtu sistēmu un mazina risku, ka “izcilības profesors” un “izcilības vadošais pētnieks” praksē tiek kļūdaini uztverti kā līdzvērtīgi jēdzieni.
27. panta 1. daļa nosaka akadēmiskā personāla karjeras līmeņu ietvaru, savukārt 27. panta 1.1 daļa – konkrētus amatus, kurus augstskola var papildus veidot šo līmeņu ietvaros; tādēļ ‘vecākais pētnieks’ ir norādāms abās normās – pirmajā kā karjeras līmeņa sastāvdaļa, bet 1.1 daļā kā praktiski veidojama amata vienība.
2. Priekšlikums par 27. panta 1.1 daļu (papildus veidojamie amati). LJZA rosina Augstskolu likuma 27. panta 1.1 daļu papildināt, paredzot “vecāko pētnieku” kā konkrētu amata vienību, ko augstskola var veidot. Ieteiktā būtība papildināt 27. panta 1.1 daļas uzskaitījumu ar jaunu punktu (attiecīgi pārnumurējot), piemēram: “3) vecākais pētnieks – kā vadošā akadēmiskā personāla amatu.”
Iebilduma būtība: 27. panta 1.1 daļa paredz papildus veidojamos amatus kā konkrētas amata vienības; ja 27. panta 1. daļā “vecākie pētnieki” tiek atzīti par 4. karjeras līmeņa (vadošā akadēmiskā personāla) sastāvdaļu, tad 1.1 daļā ir lietderīgi nosaukt “vecāko pētnieku” arī kā atsevišķu amatu, ko augstskola var institucionāli ieviest, tādējādi praktiski īstenojot pētniecības karjeras virsotnes posmu un vienlaikus izvairoties no “izcilības” jēdziena pārnešanas uz pētnieku karjeras posmiem Augstskolu likuma ietvarā.
3. Saistībā ar Augstskolu likuma 27. panta 1.2. daļu “Darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors.” LJZA rosina veikt grozījumus, kas paredz, ka “Darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors vai rektora pilnvarota persona.”, priekšlikuma mērķis ir mazināt nesamērīgu administratīvo slogu un ļaut augstskolām elastīgi organizēt pilnvarojumu, saglabājot atbildību.
4. Augstskolu likuma 27. pants (1.3 daļa) – starptautiska konkursa prasības. Piedāvātā redakcija 27. panta (1.3) daļā paredz, ka augsti kvalificēta un vadošā akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķi un izcilības profesoru) atlases gadījumā augstskola izsludina atklātu starptautisku konkursu. LJZA rosina veikt šādas izmaiņas: precizēt 27. panta 1.3 daļu, skaidri ietverot, ka vecākā pētnieka amatam piemērojams atklāts starptautisks konkurss.
5. Saistībā ar uzņēmuma un autora līgumiem sabiedrības izglītošanai – piedāvātā redakcija paredz, ka “Ar akadēmisko personālu studējošo un sabiedrības izglītošanai aizliegts slēgt uzņēmuma un autora līgumus.” LJZA rosina saglabāt elastību cilvēkkapitāla piesaistē, proti paredzot, ka ar akadēmisko personālu studējošo izglītošanai aizliegts slēgt uzņēmuma un autora līgumus, bet sabiedrības izglītošanas pasākumos, kas nav studiju procesa īstenošana un kuriem ir neregulārs, pasākuma vai projekta raksturs (piemēram, Zinātnieku nakts u. c.), augstskolas var slēgt autora līgumu vai uzņēmuma līgumu, ja tas neaizstāj pastāvīgas darba tiesiskās attiecības.
6. LJZA, vērtējot darba tiesisko attiecību regulējumu akadēmiskajos amatos, rekomendē likumprojekta izstrādē un piemērošanā īpaši ņemt vērā līdzsvaru starp augstskolās nodarbināto tiesībām uz paredzamu karjeras attīstību un augstskolu finansiālajām iespējām un personāla plānošanas elastību, kā arī Vācijas un Austrijas piemēriem, kur šāda pieeja nav bijusi efektīva.
7. LJZA priekšlikums 27.1 panta trešajā daļā – palielināt maksimālo darba līguma termiņu līdz 6 gadiem, jo pie 4 gadu termiņa reāla izvērtēšana faktiski notiek jau ap 3. gadu, kas var būt nepietiekami pat viena pētniecības projekta pilnai pabeigšanai, ņemot vērā, ka projektu ilgums parasti ir 3 līdz 5 gadi.
8. LJZA priekšlikums 33.1 pantam – saskaņot 33.1 panta redakciju ar konceptuālajā ziņojumā noteikto "Attiecībā uz jaunāko pamata akadēmisko personālu (P1) un kvalificēto pamata akadēmisko personālu (P2), kā arī uz viesakadēmisko personālu, akadēmisko amatu pienākumu izpildītājiem, uz praksi orientēto akadēmisko personālu visos akadēmiskās karjeras posmos atlases process, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā kārtība ir institūcijas kompetencē, ievērojot tās cilvēkresursu politiku." un pieturēties pie partneru iepriekš saskaņotā regulējuma, jo pašreiz piedāvātā norma par atlases, darbā pieņemšanas/ievēlēšanas un paaugstināšanas kārtības nodošanu institūcijas kompetencē plašam personāla lokam neatbilst konceptuālajā ziņojumā nostiprinātajai pieejai.
9. LJZA priekšlikums 34. panta piektai daļai – precizēt, ko tieši paredzēts noteikt MK noteikumos, ja likumā jau tiek nostiprinātas pamatprasības (piem., doktora grāda nepieciešamība, termiņi un kārtība), vienlaikus norādot, ka minimālajām prasībām jāņem vērā nozaru specifika, jo līdzšinējā prakse rāda, ka vienotas minimālās prasības bieži ir formālas un atrautas no nozaru vajadzībām un specifikas.
10. LJZA priekšlikums 40. pantam – viespersonāla amatiem izslēgt prasību pēc brīva amata un noteikto laika ierobežojumu, jo viespersonāls tiek piesaistīts konkrētu uzdevumu veikšanai (t.sk. projektos), kuru termiņš var pārsniegt 2 gadus, savukārt “brīva amata” kritērijs pēc būtības drīzāk attiecināms uz pienākumu izpildītājiem, nevis uz viespersonālu.
05.02.2026. 19:04
Rektoru padome
1) Likumprojekts (Augstskolu likuma 27. un 40-1. pants) paredz ieviest jaunu personāla kopu – jomas praktiķi: “šajos amatos nodarbināto profesionāļu ar augstu praktisko kompetenci galvenais uzdevums augstskolās ir nodrošināt praktiskās pieredzes nodošanu studējošajiem.” Lai mazinātu dažādus šķēršļus jomas praktiķu piesaistei, aicinām jomas praktiķus nepieskaitīt pie augstskolas akadēmiskā personāla.
2) Augstskolu likuma 27. pantā (likumprojekta 7. pants) plānots saglabāt normu, kas paredz, ka “darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors.” Aicinām normu pārskatīt, paredzot, ka rektors var pilnvarot citu augstskolas darbinieku (piemēram, prorektoru, dekānu, institūta direktoru u.c.) slēgt līgumu augstskolas vārdā, vai vispār neminēt amatpersonu, kura augstskolas vārdā slēgs līgumu: “Augstskola ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz darba līgumu”.
3) Aicinām pārskatīt Augstskolu likuma 40. pantā paredzētos nosacījumus viesdocētāju nodarbināšanai (likumprojekta 19. pants) – brīvs amats un pieņem darbā uz laiku līdz 2 gadiem. Uzskatām, ka arī no šīm vēsturiskajām prasībām ir laiks atteikties, dodot augstskolām plašāku rīcības brīvību, īstenojot personāla politiku.
2) Augstskolu likuma 27. pantā (likumprojekta 7. pants) plānots saglabāt normu, kas paredz, ka “darba līgumu ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz rektors.” Aicinām normu pārskatīt, paredzot, ka rektors var pilnvarot citu augstskolas darbinieku (piemēram, prorektoru, dekānu, institūta direktoru u.c.) slēgt līgumu augstskolas vārdā, vai vispār neminēt amatpersonu, kura augstskolas vārdā slēgs līgumu: “Augstskola ar akadēmisko personālu un akadēmisko viespersonālu slēdz darba līgumu”.
3) Aicinām pārskatīt Augstskolu likuma 40. pantā paredzētos nosacījumus viesdocētāju nodarbināšanai (likumprojekta 19. pants) – brīvs amats un pieņem darbā uz laiku līdz 2 gadiem. Uzskatām, ka arī no šīm vēsturiskajām prasībām ir laiks atteikties, dodot augstskolām plašāku rīcības brīvību, īstenojot personāla politiku.
05.02.2026. 23:51
Atlasīti 16 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25