Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās" nolikums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts gan nacionālo, gan pašvaldību politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu un prasību sasniegšanā un plānoto pasākumu pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā īstenošanā pašvaldībās Emisijas kvotu izsoles instrumenta (turpmāk - EKII) atbalsta programmas ietvaros tiek plānots atbalstīt pašvaldību papildu vajadzības pielāgošanās pasākumu ieviešanā saistībā ar plūdu risku mazināšanu, ekstremālo laika apstākļu izraisīto seku novēršanu un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumus pašvaldību apdzīvoto vietu teritorijās, respektīvi pilsētās un ciemos, lai tiktu uzlabota tiešā ietekme uz konkrēto apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās" nolikums" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pamatojoties uz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma IV nodaļas 15.panta otro daļu un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 1-2/84 „Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģijas apstiprināšanu” 5.nodaļu "EKII ieviešanas mehānisms".
Noteikumu projekta ietvaros atbalsts granta veidā tiks sniegts Latvijas Republikas pašvaldībām vai to iestādēm, vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras nodrošina likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildi.
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās" nolikums" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pamatojoties uz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma IV nodaļas 15.panta otro daļu un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 1-2/84 „Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģijas apstiprināšanu” 5.nodaļu "EKII ieviešanas mehānisms".
Noteikumu projekta ietvaros atbalsts granta veidā tiks sniegts Latvijas Republikas pašvaldībām vai to iestādēm, vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras nodrošina likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildi.
Mērķa apraksts
Atklātā konkursa mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām, lai veicinātu pielāgošanās pasākumu īstenošanu pašvaldību apdzīvoto vietu teritorijās plūdu risku mazināšanai, plūdu izraisīto seku novēršanai un noturības pret plūdiem paaugstināšanai, sekmējot Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam un pašvaldību politikas plānošanas dokumentu ieviešanu pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas; Vides politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
02.04.2026. - 16.04.2026.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 12.2. apakšpunktu, sabiedrības pārstāvji tiek aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- Latvijas Pašvaldību savienība
Skaidrojums un ietekme
Līdz ar EKII atbalsta programmas projektu īstenošanu tiek plānots atbalstīt pašvaldību papildu vajadzības saistībā ar plūdu risku mazināšanu, ekstremālo laika apstākļu izraisīto seku novēršanu un noturības pret plūdiem veicināšanas infrastruktūras un tehnikas, tehnoloģiju iegādes pasākumus pašvaldību apdzīvoto vietu teritorijās. Tiek plānota gan tiešā, gan netiešā ietekme uz pašvaldību iedzīvotājiem.
Sagatavoja
Marina Poutanene (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
02.04.2026. 15:24
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Jeļena Stepule
Esmu Rēzeknes novada pašvaldības deputāte un izvērtējot noteikumu projektu 25-TA-529 un tā anotāciju vēlos paust savu viedokli par likumprojektu.
Tas ir EKII finansēts atklāts konkurss pašvaldībām plūdu risku mazināšanai , ar kopējo finansējumu 40 miljonu eiro apmērā , no kuriem 35,5 miljoni paredzēti infrastruktūrai un 4,5 miljonus tehnikai , iekārtām un tehnoloģijām . Vienam projektam paredzētais maksimums ir 1 000 000 eiro infrastruktūrai vai 100 000 eiro tehnikai, bet atbalsta intensitāte nepārsniedz 85% no attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenošanas termiņš var sasniegt 60 mēnešus. Atbalsta iecere ir saprotama un politiski nozīmīga stiprināt pašvaldību spēju pielāgoties klimata riskam. Taču, skatoties tieši uz budžeta risku, birokrātijas, pārvaldības un blakusefektu pusi, šim projektam ir vairākas iespējams ievainojamas vietas.
Pirmais risks ir tas, ka anotācijā finanšu ietekme uz budžetiem pati ir atzīta par indikatīvu , jo finansējums var pārvirzīt starp grupām atkarībā no apstiprināto projektu struktūras. Tas nozīmē ka reālā slodze uz valsts un pašvaldību budžetiem var atšķirties no sākotnējā plāna. Anotācijā norādīts, ka valsts pamatbudžeta izdevumi plānoti 12 milj. eiro 2027. gadā , 12 milj. eiro 2028. gadā un 16 milj. eiro 2029. gadā , pašvaldību līdzfinansējums indikatīvi ir 1,8 milj. eiro 2028. gadā un 2,4 milj. eiro 2029. gadā , kopā 4,2 milj. eiro .
No tā izriet otrs risks: pat ja atbalsta intensitāte ir 85%, pašvaldībām joprojām jāatrod savs līdzfinansējums un jāsedz arī visas neattiecināmās izmaksas. Mazākām pašvaldībām tas var būt par nopietnu slogu, jo startēs lielākās un finansiāli spēcīgākās pašvaldības, nevis obligāti tās, kuru plūdu risks ir sociāli smagākais. Tas rada teritoriālās nevienlīdzības risku .
Trešais - budžeta risks ir saistīts ar ilgtermiņa uzturēšanu. Noteikumu projekts paredz, ka infrastruktūra un ieguldījumi vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas jānotur finansējuma saņēmēja vai partnera īpašumā, turējumā vai valdījumā, nemainot lietošanas veidu, un Vides investīciju fonda un pārbaudes tiesības arī projekta dzīves cikla laikā. Tas nozīmē, ka projekts rada ne tikai kapitālieguldījumu, bet arī nākotnes uzturēšanas un ekspluatācijas saistības , kuras anotācijā nav detalizēti izvērstas kā fiskālais risks.
Protams mūžīgai un nenovēršamais birokrātijas un administratīvas slogs - formāli anotācijā ir atskaites, ka projekts neskar juridisko personu administratīvās izmaksas un neskar administratīvo slogu fiziskām personām. Taču paša projekta teksts rāda ļoti plašu administratīvo ciklu: projektu pieņemšana, vērtēšana, lēmumi, līgumi, grozījumi, pārskati, pārbaudes un kontrole ir deleģēta Vides investīciju fondam, bet projektu īstenotājiem jāizpilda plašas dokumentēšanas prasības. Tātad praksē administratīvais slogs ir drīzāk pārlikts uz pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, nevis pazudis, kā tiek solīts politiskā līmenī.
Īpaši ir svarīgi, ka projekta kvalitātes novērtējumā augstu punktu skaitu var iegūt augstas sagatavotības projekts. Tas dot priekšrocības vai pat var radīt aizspriedumainu attieksmi, piešķirot tām pašvaldībām priekšroku, kurām jau praktiski ir iepriekš sagatavota dokumentācija, iepirkumu kapacitāte un tehniskie resursi. Rezultāts var būt tāds, ka atbalstu saņems nevis tās pašvaldības, kurām būs nepaciešams atbalsts, bet gan administratīvi gatavākie pieteicēji. Papildus šim vēl ir apgrūtinājums, ka aktivitātes projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jābūt atbalstāmai aktivitātei iekļautai investīciju pašvaldības plānā.
Manuprāt risks pastāv, ka KEM ar līgumu deleģē Vides investīciju fonds ne tikai konkursa administrēšanu, bet arī projektu vērtēšanu, apstiprināšanu, lēmumu pieņemšanu, līgumu sagatavošanu, grozīšanu, izbeigšanu, pārbaudi un kontroli. Ja kontroles mehānisms nav caurspīdīgs, rodas pārvaldības koncentrācijas risks.
Projektu vērtēšanas kvalitātes kritēriji, kur punkti tiek piešķirti: par pašvaldības investīciju plāna pamatojumu, aktivitāšu amortizācijas periodu, iedzīvotāju tvērumu, īstenošanas vietu skaitu, projekta gatavības pakāpi, un nokrišņu riska klasi pēc pašvaldības klimata profila ir riskanti. Piemēram, viens no kritērijiem par iedzīvotāju tvērumu (Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums) - var atstāt ēnā mazākas apdzīvotas vietas ar ļoti augstu plūdu risku; kritērijs par īstenošanas vietu skaitu - applūstošs pilsētas centrs vai kritiska infrastruktūra var saņemt mazāk punktus tikai tāpēc, ka tas attiecas uz vienu vietu; klimatiskā riska kritēriji balstās uz pašvaldības kopējiem nokrišņu profiliem, kas ir pārāk vispārīgs un iespējam rupjš instruments plūdu koncentrēšanās izvērtēšanai.
Uzskatu, ka projektiem vairāk tiek pievērsta formāla gatavība, nevis plānota izmaksu efektivitāte uz vienu novērsto risku vienību .
Projektu cikla ilgums līdz 60 mēnešiem var radīt būvniecības sadārdzinājuma risku un finanšu slogus, kas būs tikai pašvaldības ziņā. Ja vienam infrastruktūras projektam maksimums ir 1 miljons eiro un īstenošanas termiņš var būt līdz 60 mēnešiem, tad projektēšanas korekciju dēļ var rasties situācija, kur sākotnējais EKII grants vairs nesedz pietiekamu būvniecības cenu daļu un pašvaldībai jāpiemaksā vairāk nekā plānots. Pašā tekstā termiņa pagarinājums virs noteiktā 60 mēneša sliekšņa nav paredzēts.
Nobeigumā par noteikumu projektu, aicinātu precizēt projektu atlases kritērijus, kad piešķiršanas prioritāte tiek noteikta atbilstoši infrastruktūras konkrēto teritoriju plūdu risku smagumam un kritiskās aizsardzības nepieciešamībai, nevis īstenošanas vietu skaitam vai teritorijas plašumam; pilnveidot klimatisko risku izvērtēšanas metodi, paredzot arī lokālu plūdu risku un iepriekšējo plūdu gadījumu analīzi, lai objektīvu un uz pierādījumiem balstītu projektu izvērtēšanu; papildināt anotāciju ar detalizētu fiskālās ietekmes izvērtējumu, īpaši attiecībā uz pašvaldību līdzfinansējumu un ilgtermiņa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu ietekmi uz pašvaldību budžetiem; izvērtēt administratīvā sloga samazināšanas iespējas, paredzot vienkāršākas procedūras mazāka apjoma projektiem, kā arī nodrošināt pārredzamu projektu vērtēšanas procesu; veicināt, publisko līdzekļu izmantošanu, nodrošinot elastīgu un godīgu izmaksu sadali starp pašvaldībām pēc reālām, pamatotām vajadzībām.
Tas ir EKII finansēts atklāts konkurss pašvaldībām plūdu risku mazināšanai , ar kopējo finansējumu 40 miljonu eiro apmērā , no kuriem 35,5 miljoni paredzēti infrastruktūrai un 4,5 miljonus tehnikai , iekārtām un tehnoloģijām . Vienam projektam paredzētais maksimums ir 1 000 000 eiro infrastruktūrai vai 100 000 eiro tehnikai, bet atbalsta intensitāte nepārsniedz 85% no attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenošanas termiņš var sasniegt 60 mēnešus. Atbalsta iecere ir saprotama un politiski nozīmīga stiprināt pašvaldību spēju pielāgoties klimata riskam. Taču, skatoties tieši uz budžeta risku, birokrātijas, pārvaldības un blakusefektu pusi, šim projektam ir vairākas iespējams ievainojamas vietas.
Pirmais risks ir tas, ka anotācijā finanšu ietekme uz budžetiem pati ir atzīta par indikatīvu , jo finansējums var pārvirzīt starp grupām atkarībā no apstiprināto projektu struktūras. Tas nozīmē ka reālā slodze uz valsts un pašvaldību budžetiem var atšķirties no sākotnējā plāna. Anotācijā norādīts, ka valsts pamatbudžeta izdevumi plānoti 12 milj. eiro 2027. gadā , 12 milj. eiro 2028. gadā un 16 milj. eiro 2029. gadā , pašvaldību līdzfinansējums indikatīvi ir 1,8 milj. eiro 2028. gadā un 2,4 milj. eiro 2029. gadā , kopā 4,2 milj. eiro .
No tā izriet otrs risks: pat ja atbalsta intensitāte ir 85%, pašvaldībām joprojām jāatrod savs līdzfinansējums un jāsedz arī visas neattiecināmās izmaksas. Mazākām pašvaldībām tas var būt par nopietnu slogu, jo startēs lielākās un finansiāli spēcīgākās pašvaldības, nevis obligāti tās, kuru plūdu risks ir sociāli smagākais. Tas rada teritoriālās nevienlīdzības risku .
Trešais - budžeta risks ir saistīts ar ilgtermiņa uzturēšanu. Noteikumu projekts paredz, ka infrastruktūra un ieguldījumi vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas jānotur finansējuma saņēmēja vai partnera īpašumā, turējumā vai valdījumā, nemainot lietošanas veidu, un Vides investīciju fonda un pārbaudes tiesības arī projekta dzīves cikla laikā. Tas nozīmē, ka projekts rada ne tikai kapitālieguldījumu, bet arī nākotnes uzturēšanas un ekspluatācijas saistības , kuras anotācijā nav detalizēti izvērstas kā fiskālais risks.
Protams mūžīgai un nenovēršamais birokrātijas un administratīvas slogs - formāli anotācijā ir atskaites, ka projekts neskar juridisko personu administratīvās izmaksas un neskar administratīvo slogu fiziskām personām. Taču paša projekta teksts rāda ļoti plašu administratīvo ciklu: projektu pieņemšana, vērtēšana, lēmumi, līgumi, grozījumi, pārskati, pārbaudes un kontrole ir deleģēta Vides investīciju fondam, bet projektu īstenotājiem jāizpilda plašas dokumentēšanas prasības. Tātad praksē administratīvais slogs ir drīzāk pārlikts uz pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, nevis pazudis, kā tiek solīts politiskā līmenī.
Īpaši ir svarīgi, ka projekta kvalitātes novērtējumā augstu punktu skaitu var iegūt augstas sagatavotības projekts. Tas dot priekšrocības vai pat var radīt aizspriedumainu attieksmi, piešķirot tām pašvaldībām priekšroku, kurām jau praktiski ir iepriekš sagatavota dokumentācija, iepirkumu kapacitāte un tehniskie resursi. Rezultāts var būt tāds, ka atbalstu saņems nevis tās pašvaldības, kurām būs nepaciešams atbalsts, bet gan administratīvi gatavākie pieteicēji. Papildus šim vēl ir apgrūtinājums, ka aktivitātes projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jābūt atbalstāmai aktivitātei iekļautai investīciju pašvaldības plānā.
Manuprāt risks pastāv, ka KEM ar līgumu deleģē Vides investīciju fonds ne tikai konkursa administrēšanu, bet arī projektu vērtēšanu, apstiprināšanu, lēmumu pieņemšanu, līgumu sagatavošanu, grozīšanu, izbeigšanu, pārbaudi un kontroli. Ja kontroles mehānisms nav caurspīdīgs, rodas pārvaldības koncentrācijas risks.
Projektu vērtēšanas kvalitātes kritēriji, kur punkti tiek piešķirti: par pašvaldības investīciju plāna pamatojumu, aktivitāšu amortizācijas periodu, iedzīvotāju tvērumu, īstenošanas vietu skaitu, projekta gatavības pakāpi, un nokrišņu riska klasi pēc pašvaldības klimata profila ir riskanti. Piemēram, viens no kritērijiem par iedzīvotāju tvērumu (Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums) - var atstāt ēnā mazākas apdzīvotas vietas ar ļoti augstu plūdu risku; kritērijs par īstenošanas vietu skaitu - applūstošs pilsētas centrs vai kritiska infrastruktūra var saņemt mazāk punktus tikai tāpēc, ka tas attiecas uz vienu vietu; klimatiskā riska kritēriji balstās uz pašvaldības kopējiem nokrišņu profiliem, kas ir pārāk vispārīgs un iespējam rupjš instruments plūdu koncentrēšanās izvērtēšanai.
Uzskatu, ka projektiem vairāk tiek pievērsta formāla gatavība, nevis plānota izmaksu efektivitāte uz vienu novērsto risku vienību .
Projektu cikla ilgums līdz 60 mēnešiem var radīt būvniecības sadārdzinājuma risku un finanšu slogus, kas būs tikai pašvaldības ziņā. Ja vienam infrastruktūras projektam maksimums ir 1 miljons eiro un īstenošanas termiņš var būt līdz 60 mēnešiem, tad projektēšanas korekciju dēļ var rasties situācija, kur sākotnējais EKII grants vairs nesedz pietiekamu būvniecības cenu daļu un pašvaldībai jāpiemaksā vairāk nekā plānots. Pašā tekstā termiņa pagarinājums virs noteiktā 60 mēneša sliekšņa nav paredzēts.
Nobeigumā par noteikumu projektu, aicinātu precizēt projektu atlases kritērijus, kad piešķiršanas prioritāte tiek noteikta atbilstoši infrastruktūras konkrēto teritoriju plūdu risku smagumam un kritiskās aizsardzības nepieciešamībai, nevis īstenošanas vietu skaitam vai teritorijas plašumam; pilnveidot klimatisko risku izvērtēšanas metodi, paredzot arī lokālu plūdu risku un iepriekšējo plūdu gadījumu analīzi, lai objektīvu un uz pierādījumiem balstītu projektu izvērtēšanu; papildināt anotāciju ar detalizētu fiskālās ietekmes izvērtējumu, īpaši attiecībā uz pašvaldību līdzfinansējumu un ilgtermiņa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu ietekmi uz pašvaldību budžetiem; izvērtēt administratīvā sloga samazināšanas iespējas, paredzot vienkāršākas procedūras mazāka apjoma projektiem, kā arī nodrošināt pārredzamu projektu vērtēšanas procesu; veicināt, publisko līdzekļu izmantošanu, nodrošinot elastīgu un godīgu izmaksu sadali starp pašvaldībām pēc reālām, pamatotām vajadzībām.
12.04.2026. 21:16
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Aicinām pēc iespējas ātrāk uzsākt projektu iesniegumu atlasi, lai nākamajā būvdarbu sezonā projektu iesniedzēji varētu plānot ieguldījumus un būt pārliecināti, ka šādām darbībām ir atbalstīts pieejamais finansējums.
Ņemot vērā to, ka SIA “Vides investīciju fonds” konkursu izsludina 20 darbdienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās, aicinām virzīt Noteikumu projektu apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē līdz š. g. maija vidum.
Ņemot vērā to, ka SIA “Vides investīciju fonds” konkursu izsludina 20 darbdienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās, aicinām virzīt Noteikumu projektu apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē līdz š. g. maija vidum.
16.04.2026. 13:58
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
1.pielikums “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās" iesnieguma veidlapa”
3.7. Projekta sasniedzamie rādītāji [..]
2. Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums
Mērvienība: % no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita
Priekšlikums.
Lūgums skaidrot, vai projektu iesniedzējiem tiks nodrošināta vienota metodika vai skaidrojošs apraksts par to, kā aprēķināms minētais projekta sasniedzamais rādītājs. Precizējums nepieciešams, ņemot vērā, ka projektu iesniedzējiem iespējamas atšķirīgas pieejas iedzīvotāju skaita noteikšanai, piemēram, vai iedzīvotāju tvērums nosakāms pēc deklarēto iedzīvotāju skaita noteiktā rādiusā ap projekta īstenošanas vietu; vai tas balstāms uz teritorijām, kas identificētas plūdu riska vai plūdu draudu kartēs; vai piemērojama cita pieeja (piemēram, administratīvo teritoriju robežas vai citi kritēriji).
Vienoti aprēķina principi nepieciešami, lai nodrošinātu salīdzināmību starp projektiem.
3.7. Projekta sasniedzamie rādītāji [..]
2. Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums
Mērvienība: % no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita
Priekšlikums.
Lūgums skaidrot, vai projektu iesniedzējiem tiks nodrošināta vienota metodika vai skaidrojošs apraksts par to, kā aprēķināms minētais projekta sasniedzamais rādītājs. Precizējums nepieciešams, ņemot vērā, ka projektu iesniedzējiem iespējamas atšķirīgas pieejas iedzīvotāju skaita noteikšanai, piemēram, vai iedzīvotāju tvērums nosakāms pēc deklarēto iedzīvotāju skaita noteiktā rādiusā ap projekta īstenošanas vietu; vai tas balstāms uz teritorijām, kas identificētas plūdu riska vai plūdu draudu kartēs; vai piemērojama cita pieeja (piemēram, administratīvo teritoriju robežas vai citi kritēriji).
Vienoti aprēķina principi nepieciešami, lai nodrošinātu salīdzināmību starp projektiem.
16.04.2026. 13:59
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
15. Projekta iesniedzējs ir:
15.1. Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība);
15.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;
15.3. publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.
Noteikuma projekta anotācijā ir norādīts: “Ņemot vērā projekta konkursa mērķi sekmēt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam ieviešanu, atbalsta finansējuma saņēmēji ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi”.
Lai mazinātu interpretācijas iespējas, lūdzam Noteikuma projekta anotācijā norādīto salāgot ar Noteikumu projekta 15. punktu, izsakot to šādā redakcijā:
“15. Projekta iesniedzējs ir:
15.1. Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība);
15.2. pašvaldības iestāde;
15.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;
15.3. publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.”
15.1. Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība);
15.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;
15.3. publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.
Noteikuma projekta anotācijā ir norādīts: “Ņemot vērā projekta konkursa mērķi sekmēt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam ieviešanu, atbalsta finansējuma saņēmēji ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi”.
Lai mazinātu interpretācijas iespējas, lūdzam Noteikuma projekta anotācijā norādīto salāgot ar Noteikumu projekta 15. punktu, izsakot to šādā redakcijā:
“15. Projekta iesniedzējs ir:
15.1. Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība);
15.2. pašvaldības iestāde;
15.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;
15.3. publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.”
16.04.2026. 14:00
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
22. Konkursa ietvaros šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajai aktivitātei ir attiecināmas šādas projekta izmaksas:
22.1. attiecībā uz meliorācijas un lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu:
22.1.1. vaļējās vai slēgtas pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmas, ieskaitot lietusūdens savākšanas sistēmas ap publiskām ēkām, būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
[..]
22.3. virszemes un pazemes inženiertīklu pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, īstenojot projektā paredzētās darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu konstatēts, ka pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes inženiertīklu pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu;
Lūgums sniegt skaidrojumu par šo noteikumu 22.1. un 22.3. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu attiecībā uz lietusūdens kanalizācijas sistēmu izmaksām. 22.1. apakšpunkts paredz, ka attiecināmas ir vaļējās vai slēgtas pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas. Vienlaikus 22.3. apakšpunkts attiecas uz virszemes un pazemes inženiertīklu pārbūves izmaksām, nosakot specifiskus ierobežojumus, tostarp attiecībā uz jaudas nepalielināšanu, kā arī uz izmaksām pret kopējām projekta attiecināmajām izmaksām (24.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka lietusūdens kanalizācijas sistēmas pēc būtības ir uzskatāmas par pazemes (vai atsevišķos gadījumos arī virszemes) inženiertīkliem, lūdzam precizēt:
1) vai lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas visos gadījumos attiecināmas tikai uz 22.1. apakšpunktu;
2) vai atsevišķos gadījumos tās var tikt klasificētas arī kā 22.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
3) kādā veidā praksē nodalāmas šo apakšpunktu izmaksas.
22.1. attiecībā uz meliorācijas un lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu:
22.1.1. vaļējās vai slēgtas pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmas, ieskaitot lietusūdens savākšanas sistēmas ap publiskām ēkām, būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
[..]
22.3. virszemes un pazemes inženiertīklu pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, īstenojot projektā paredzētās darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu konstatēts, ka pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes inženiertīklu pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu;
Lūgums sniegt skaidrojumu par šo noteikumu 22.1. un 22.3. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu attiecībā uz lietusūdens kanalizācijas sistēmu izmaksām. 22.1. apakšpunkts paredz, ka attiecināmas ir vaļējās vai slēgtas pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas. Vienlaikus 22.3. apakšpunkts attiecas uz virszemes un pazemes inženiertīklu pārbūves izmaksām, nosakot specifiskus ierobežojumus, tostarp attiecībā uz jaudas nepalielināšanu, kā arī uz izmaksām pret kopējām projekta attiecināmajām izmaksām (24.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka lietusūdens kanalizācijas sistēmas pēc būtības ir uzskatāmas par pazemes (vai atsevišķos gadījumos arī virszemes) inženiertīkliem, lūdzam precizēt:
1) vai lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas visos gadījumos attiecināmas tikai uz 22.1. apakšpunktu;
2) vai atsevišķos gadījumos tās var tikt klasificētas arī kā 22.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
3) kādā veidā praksē nodalāmas šo apakšpunktu izmaksas.
16.04.2026. 14:01
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
22. Konkursa ietvaros šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajai aktivitātei ir attiecināmas šādas projekta izmaksas:
22.2. attiecībā uz zaļās un zilās infrastruktūras izbūvi un atjaunošanu:
22.2.2. mitrāju veidošanas apdzīvotās vietās izmaksas;
Rosinām 22.2.2. formulējumu aizstāt ar formulējumu “dabā balstītu risinājumu veidošanas izmaksas”.
Piedāvājam punkta 22.2.2. formulējumu aizstāt ar plašāku formulējumu – “dabā balstītu risinājumu veidošanas izmaksām” – jo līdzšinējā formulējumā ietvertā “mitrāju veidošana” apdzīvotās vietās ir tikai viens no plūdu risku mazināšanas dabā balstīto risinājumu pasākumiem. Plūdu risku mazināšana iespējama arī ar bioievalkām, lietus dārziem, infiltrācijas laukiem, infiltrācijas-akumulācijas laukiem, grāvjiem u.c. dabā balstītajiem risinājumiem tai skaitā.
22.2. attiecībā uz zaļās un zilās infrastruktūras izbūvi un atjaunošanu:
22.2.2. mitrāju veidošanas apdzīvotās vietās izmaksas;
Rosinām 22.2.2. formulējumu aizstāt ar formulējumu “dabā balstītu risinājumu veidošanas izmaksas”.
Piedāvājam punkta 22.2.2. formulējumu aizstāt ar plašāku formulējumu – “dabā balstītu risinājumu veidošanas izmaksām” – jo līdzšinējā formulējumā ietvertā “mitrāju veidošana” apdzīvotās vietās ir tikai viens no plūdu risku mazināšanas dabā balstīto risinājumu pasākumiem. Plūdu risku mazināšana iespējama arī ar bioievalkām, lietus dārziem, infiltrācijas laukiem, infiltrācijas-akumulācijas laukiem, grāvjiem u.c. dabā balstītajiem risinājumiem tai skaitā.
16.04.2026. 14:02
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
22. Konkursa ietvaros šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajai aktivitātei ir attiecināmas šādas projekta izmaksas: [..]
22.4. būvobjekta sagatavošanas un objekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas un ielu seguma atjaunošanas objekta ietvaros izmaksas;
[..]
28. Konkursa ietvaros neattiecināmās ir šādas izmaksas: [..]
28.14. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu šo noteikumu 20. punkta aktivitātes īstenošanā;
Lūgums precizēt šo noteikumu 22.4. un 28.14. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu. 22.4. apakšpunkts paredz, ka projekta ietvaros ir attiecināmas būvobjekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas un ielu seguma atjaunošanas izmaksas, savukārt 28.14. apakšpunkts nosaka, ka teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas nav attiecināmas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot:
1) vai teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apjomā, kas saistīts ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
2) vai pieļaujami arī labiekārtošanas risinājumi, kas uzlabo teritorijas funkcionalitāti (piemēram, plūdu risku mazināšanai), bet pārsniedz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
3) kā praksē tiks nodalītas attiecināmās un neattiecināmās izmaksas šajā kategorijā.
Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu redakciju, lai novērstu interpretācijas riskus projektu iesniedzējiem.
22.4. būvobjekta sagatavošanas un objekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas un ielu seguma atjaunošanas objekta ietvaros izmaksas;
[..]
28. Konkursa ietvaros neattiecināmās ir šādas izmaksas: [..]
28.14. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu šo noteikumu 20. punkta aktivitātes īstenošanā;
Lūgums precizēt šo noteikumu 22.4. un 28.14. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu. 22.4. apakšpunkts paredz, ka projekta ietvaros ir attiecināmas būvobjekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas un ielu seguma atjaunošanas izmaksas, savukārt 28.14. apakšpunkts nosaka, ka teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas nav attiecināmas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot:
1) vai teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apjomā, kas saistīts ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
2) vai pieļaujami arī labiekārtošanas risinājumi, kas uzlabo teritorijas funkcionalitāti (piemēram, plūdu risku mazināšanai), bet pārsniedz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
3) kā praksē tiks nodalītas attiecināmās un neattiecināmās izmaksas šajā kategorijā.
Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu redakciju, lai novērstu interpretācijas riskus projektu iesniedzējiem.
16.04.2026. 14:03
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
24.1. šo noteikumu 22.3. 22.4. un 22.5. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.
Lūgums skaidrot noteikumu projekta 24.1. apakšpunkta piemērošanu attiecībā uz 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minētajām izmaksām, jo nav viennozīmīgi saprotams, vai 20 % ierobežojums ir piemērojams katram no 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktiem atsevišķi, vai minētais ierobežojums attiecas uz šo izmaksu kopsummu kopā. Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas risku un nodrošinātu vienotu pieeju projektu sagatavošanā, lūdzam sniegt skaidrojumu par šī ierobežojuma piemērošanu.
Lūgums skaidrot noteikumu projekta 24.1. apakšpunkta piemērošanu attiecībā uz 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minētajām izmaksām, jo nav viennozīmīgi saprotams, vai 20 % ierobežojums ir piemērojams katram no 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktiem atsevišķi, vai minētais ierobežojums attiecas uz šo izmaksu kopsummu kopā. Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas risku un nodrošinātu vienotu pieeju projektu sagatavošanā, lūdzam sniegt skaidrojumu par šī ierobežojuma piemērošanu.
16.04.2026. 14:04
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
30. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts, kura attiecināmās izmaksas ir būvdarbu un pakalpojumu līgumu izmaksas, tā īstenošanas gaitā vai uzraudzības periodā, kas atbilst pamatlīdzekļu amortizācijas periodam, pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā ministrijai visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Rosinām paplašināt projekta iesniedzēju/ finansējuma saņēmēju loku, paredzot, ka atbalsts ir piešķirams arī kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, attiecīgi precizējot Noteikumu projekta 30. punktu un to izsakot šādā redakcijā:
“30. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus un komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. [..]”.
Rosinām paplašināt projekta iesniedzēju/ finansējuma saņēmēju loku, paredzot, ka atbalsts ir piešķirams arī kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, attiecīgi precizējot Noteikumu projekta 30. punktu un to izsakot šādā redakcijā:
“30. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus un komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. [..]”.
16.04.2026. 14:05
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
31. Ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām, uz kura pamata tika piešķirts komercdarbības atbalsts, tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar šajos noteikumos noteiktajām komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasībām vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.
Rosinām izvērtēt, vai Noteikumu projekta 30. punkts papildināms ar nosacījumu, ka atbalstu kapitālsabiedrībām sniedz kā de minimis atbalstu vai kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Rosinām izvērtēt, vai Noteikumu projekta 30. punkts papildināms ar nosacījumu, ka atbalstu kapitālsabiedrībām sniedz kā de minimis atbalstu vai kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
16.04.2026. 14:06
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
39. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā četri mēneši pēc konkursa izsludināšanas.
Nolūkā nodrošināt ātrāku reaģēšanu uz problēmu risināšanu, kā arī ātrāku projektu vērtēšanas un īstenošanas uzsākšanu aicinām samazināt projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, Noteikumu projekta 39. punktu izsakot šādā redakcijā:
“39. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā trīs mēneši pēc konkursa izsludināšanas”.
Nolūkā nodrošināt ātrāku reaģēšanu uz problēmu risināšanu, kā arī ātrāku projektu vērtēšanas un īstenošanas uzsākšanu aicinām samazināt projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, Noteikumu projekta 39. punktu izsakot šādā redakcijā:
“39. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā trīs mēneši pēc konkursa izsludināšanas”.
16.04.2026. 14:06
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
84. Finansējuma saņēmējs monitoringa periodā nodrošina, ka infrastruktūra, kurā veiktas projektā atbalstāmās aktivitātes
84.1. netiek demontētas;
84.2. tiek ekspluatēta un nodrošināta regulāra uzturēšana un apkope;
84.3. tiek uzskaitīta finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera bilancē;
84.4. tiek izmantotas Pašvaldību likuma 4. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildē.
Noteikuma projekta anotācijā ir norādīts, ka atbalsts granta veidā tiks sniegts Latvijas Republikas pašvaldībām vai to iestādēm, vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras nodrošina likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildi, Noteikuma projekta 15.3. apakšpunktā kā projekta iesniedzējs norādīts arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus (nav noteikta ierobežojums attiecībā uz konkrētas autonomās funkcijas izpildi).
Vēršam uzmanību, ka plūdu riskiem ir pakļautas publiski pieejamas teritorijas, kas atrodas publiski privāto kapitālsabiedrību īpašumā, kuras pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, piemēram, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, rosinām konkursa mērķa sasniegšanai neierobežot projekta iesniedzēju un sadarbības partneru loku un izteikt Noteikumu projektu 84.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“84.4. tiek izmantotas Pašvaldību likuma 4. panta minēto autonomo funkciju izpildē un publiskai lietošanai paredzētu teritoriju sakārtošanai plūdu riska mazināšanai, plūdu seku novēršanai vai noturības pret plūdiem paaugstināšanai”.
84.1. netiek demontētas;
84.2. tiek ekspluatēta un nodrošināta regulāra uzturēšana un apkope;
84.3. tiek uzskaitīta finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera bilancē;
84.4. tiek izmantotas Pašvaldību likuma 4. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildē.
Noteikuma projekta anotācijā ir norādīts, ka atbalsts granta veidā tiks sniegts Latvijas Republikas pašvaldībām vai to iestādēm, vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras nodrošina likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildi, Noteikuma projekta 15.3. apakšpunktā kā projekta iesniedzējs norādīts arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus (nav noteikta ierobežojums attiecībā uz konkrētas autonomās funkcijas izpildi).
Vēršam uzmanību, ka plūdu riskiem ir pakļautas publiski pieejamas teritorijas, kas atrodas publiski privāto kapitālsabiedrību īpašumā, kuras pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, piemēram, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, rosinām konkursa mērķa sasniegšanai neierobežot projekta iesniedzēju un sadarbības partneru loku un izteikt Noteikumu projektu 84.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“84.4. tiek izmantotas Pašvaldību likuma 4. panta minēto autonomo funkciju izpildē un publiskai lietošanai paredzētu teritoriju sakārtošanai plūdu riska mazināšanai, plūdu seku novēršanai vai noturības pret plūdiem paaugstināšanai”.
16.04.2026. 14:07
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
3. Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 5 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
Ņemot vērā, ka plānotas darbības saturiski var būt atšķirīgas, kas veido skaitlisku ietekmi uz iedzīvotāju tvērumu, vienlaikus būtiskas, mazinot plūdu riskus, aicinām samazināt vērtējuma slieksni, izsakot kritēriju “Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums” šādā redakcijā:
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 2 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 5 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
Ņemot vērā, ka plānotas darbības saturiski var būt atšķirīgas, kas veido skaitlisku ietekmi uz iedzīvotāju tvērumu, vienlaikus būtiskas, mazinot plūdu riskus, aicinām samazināt vērtējuma slieksni, izsakot kritēriju “Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums” šādā redakcijā:
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 2 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
16.04.2026. 14:09
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
3. Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 5 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
Plūdu risku mazināšanas pasākumi ir nepieciešami arī pašvaldību industriālajās un rūpnieciskās apbūves teritorijās, kurās nav deklarēto iedzīvotāju, taču kurās mēdz uzturēties tajās nodarbinātie cilvēki. Plūdu risku, tai skaitā ar piesārņota lietusūdens radīto applūšanas un piesārņojuma risku, mazināšana ir nozīmīgs pasākums no vides aizsardzības viedokļa.
Tādēļ priekšlikums:
Papildināt kritēriju arī otru iespēju – “Projekta īstenošanas vietā nodarbināto tvērums”, kritērijā punktus piešķirot par noteiktu skaitu strādājošo, kas strādā projekta īstenošanas un tās ietekmes aptvertajā teritorijā.
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 5 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
Plūdu risku mazināšanas pasākumi ir nepieciešami arī pašvaldību industriālajās un rūpnieciskās apbūves teritorijās, kurās nav deklarēto iedzīvotāju, taču kurās mēdz uzturēties tajās nodarbinātie cilvēki. Plūdu risku, tai skaitā ar piesārņota lietusūdens radīto applūšanas un piesārņojuma risku, mazināšana ir nozīmīgs pasākums no vides aizsardzības viedokļa.
Tādēļ priekšlikums:
Papildināt kritēriju arī otru iespēju – “Projekta īstenošanas vietā nodarbināto tvērums”, kritērijā punktus piešķirot par noteiktu skaitu strādājošo, kas strādā projekta īstenošanas un tās ietekmes aptvertajā teritorijā.
16.04.2026. 14:09
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
4. Projekta īstenošanas vietu tvērums:
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte(es) tiks īstenotas vismaz trīs apdzīvotās vietās – pilsētās vai ciemos – 5 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte(es) tiks īstenota vismaz divās apdzīvotās vietās - pilsētās vai ciemos – 3 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte(es) tiks īstenota vienā apdzīvotā vietā - pilsētā vai ciemā – 1 punkts.
Iebilstam pret kvalitātes kritērija “Projekta īstenošanas vietu tvērums” redakciju, kas veido nevienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem projektu iesniedzējiem, ņemot vērā to statusu saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Vienlaikus kritērijs nevērtē sagatavotā projekta kvalitāti.
Valstspilsētu pašvaldību projektu iesniegumi saņem automātiski zemāko vērtējumu, jo to administratīvajā teritorijā ietilpst tikai pilsēta kā apdzīvota vieta, kamēr novadu pašvaldību teritorijās ietilpst gan pilsētas, gan ciemi.
Ņemot vērā minēto, rosinām no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem dzēst kritēriju “Projekta īstenošanas vietu tvērums”.
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte(es) tiks īstenotas vismaz trīs apdzīvotās vietās – pilsētās vai ciemos – 5 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte(es) tiks īstenota vismaz divās apdzīvotās vietās - pilsētās vai ciemos – 3 punkti;
- Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte(es) tiks īstenota vienā apdzīvotā vietā - pilsētā vai ciemā – 1 punkts.
Iebilstam pret kvalitātes kritērija “Projekta īstenošanas vietu tvērums” redakciju, kas veido nevienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem projektu iesniedzējiem, ņemot vērā to statusu saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Vienlaikus kritērijs nevērtē sagatavotā projekta kvalitāti.
Valstspilsētu pašvaldību projektu iesniegumi saņem automātiski zemāko vērtējumu, jo to administratīvajā teritorijā ietilpst tikai pilsēta kā apdzīvota vieta, kamēr novadu pašvaldību teritorijās ietilpst gan pilsētas, gan ciemi.
Ņemot vērā minēto, rosinām no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem dzēst kritēriju “Projekta īstenošanas vietu tvērums”.
16.04.2026. 14:10
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
6. Projektā tiek veikti plūdu risku mazināšanas pasākumi, kas visvairāk atbilst pašvaldības klimata pārmaiņu rīka pašvaldības klimatiskā raksturojuma nokrišņu riska klases nokrišņu daudzuma gadā rādītājiem
Atbilstoši Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātajiem pašvaldību klimata profiliem, pieejams: https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/
Lūdzam veikt tehnisku atsauces precizējumu uz attiecīgo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādāto pašvaldību klimata profilu.
Atbilstoši Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātajiem pašvaldību klimata profiliem, pieejams: https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/
Lūdzam veikt tehnisku atsauces precizējumu uz attiecīgo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādāto pašvaldību klimata profilu.
16.04.2026. 14:11
Sandra Bērziņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Latvijas Pašvaldību savienība ir iepazinusies ar noteikumu projektu un izsaka sekojošus ierosinājumus.
Anotācija.
Anotācijā minēts, ka, ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, meliorāciju sistēmas infrastruktūras projektu īstenošana šo noteikumu projekta 7.1. un 20.1. apakšpunktā minētās aktivitātes ietvaros ir iespējama tikai tādos gadījumos, ja nekustamais īpašums, uz kuras tiek plānota aktivitātes īstenošana ir pašvaldības īpašumā dažādās īpašumtiesības formās, kā piemēram, īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesības. Vienlaicīgi finansējuma saņēmējam tiek dota iespēja nokārtot īpašuma tiesības projekta īstenošanas periodā, iesniedzot apliecinošo dokumentu kopijas starpposmu ziņojumu vai nobeiguma ziņojuma ietvaros, kas tiek apliecināts ar projekta iesniedzēja apliecinājumu kā papildu dokumentu, kas tiek iesniegts projekta pieteikumu iesniegšanas posmā, kas tiek aprakstīts šo noteikumu projekta 27.8. apakšpunktā, vai arī izņemot gadījumus, kas aprakstīti šo noteikumu 27.9. apakšpunktā. Vēršam uzmanību uz to, ka gandrīz visas konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir būvdarbi, kas jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā, bet bez sakārtotām īpašumtiesībām to izdarīt nav iespējams, proti, būvniecības un/vai būvprojektēšanas dokumentāciju pievienot projekta pieteikumam projekta pieteikuma iesniegšanas laikā nav iespējams. Lūdzu skaidrot, kā projekta iesniedzējs var īstenot iespēju nokārtot īpašuma tiesības projekta īstenošanas periodā.
Anotācija minēts arī, ka "Lai projektu īstenošana sniegtu maksimālo efektivitāti attiecībā uz ieguldīto līdzfinansējumu, tiek noteikti sekojoši sasniedzamie projekta rādītāji, kuri ir norādīti šo noteikuma iesnieguma veidlapas 37. punktā un sniegti papildu skaidrojumi un aprēķinu formulas." Lūdzam tehniski precizēt, jo iesnieguma veidlapā nav 37. punkta.
Noteikumu projekts.
5. punkts. Ierosinām punktu izteikt sekojošā redakcijā: "Projektu īsteno Latvijas Republikas pilsētās un ciemos (turpmāk - apdzīvotās vietas) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu vai arī ārpus tām, ja tā ietekme ir saistīta ar konkrētu apdzīvoto vietu."
10.2. apakšpunkts. Ierosinām izvērtēt iespēju palielināt maksimāli pieļaujamo finansējumu vienam projektam iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegādei. Piemēram, izvērtējot tirgus cenas mobilajiem ģeneratoriem atbilstoši to jaudām, ir skaidrs, ka pašreizējais finansējuma ierobežojums neļauj iegādāties faktiskajām vajadzībām atbilstošu aprīkojumu.
15. punkts. Noteikuma projekta anotācijā ir norādīts: “Ņemot vērā projekta konkursa mērķi sekmēt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam ieviešanu, atbalsta finansējuma saņēmēji ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi”.
Lai mazinātu interpretācijas iespējas, lūdzam Noteikuma projekta anotācijā norādīto salāgot ar Noteikumu projekta 15. punktu, izsakot to šādā redakcijā:
“15. Projekta iesniedzējs ir:
15.1. Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība);
15.2. pašvaldības iestāde;
15.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;
15.3. publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.”
21.1. apakšpunkts. Ja tiek atjaunota meliorācijas sistēma, kas atrodas ārpus apdzīvotas vietas atbilstoši piedāvātajam 5.punkta papildinājuma, tad tā lielākoties atradīsies lauksaimniecības zemju teritorijā. Līdz ar to vēlams būtu precizēt, ka gadījumos, ja tiek atjaunota sistēma, kas atrodas ārpus apdzīvotas vietas un tā nodrošina apdzīvotai vietai atbilstību pasākuma ietvaram, tad tas ir izņēmuma gadījums un atbalstāms. Iesakām apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā: "jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība lauksaimniecības vai meža zemēs un esošu meliorācijas sistēmu pārbūve vai atjaunošana lauksaimniecības un meža zemēs izņemot gadījumus, kas atbilst šo noteikumu 5. punktam".
22. punkts. Lūgums sniegt skaidrojumu par šo noteikumu 22.1. un 22.3. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu attiecībā uz lietusūdens kanalizācijas sistēmu izmaksām. 22.1. apakšpunkts paredz, ka attiecināmas ir vaļējās vai slēgtas pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas. Vienlaikus 22.3. apakšpunkts attiecas uz virszemes un pazemes inženiertīklu pārbūves izmaksām, nosakot specifiskus ierobežojumus, tostarp attiecībā uz jaudas nepalielināšanu, kā arī uz izmaksām pret kopējām projekta attiecināmajām izmaksām (24.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka lietusūdens kanalizācijas sistēmas pēc būtības ir uzskatāmas par pazemes (vai atsevišķos gadījumos arī virszemes) inženiertīkliem, lūdzam precizēt:
1) vai lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas visos gadījumos attiecināmas tikai uz 22.1. apakšpunktu;
2) vai atsevišķos gadījumos tās var tikt klasificētas arī kā 22.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
3) kādā veidā praksē nodalāmas šo apakšpunktu izmaksas.
Lūgums precizēt arī šo noteikumu 22.4. un 28.14. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu. 22.4. apakšpunkts paredz, ka projekta ietvaros ir attiecināmas būvobjekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas un ielu seguma atjaunošanas izmaksas, savukārt 28.14. apakšpunkts nosaka, ka teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas nav attiecināmas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot:
1) vai teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apjomā, kas saistīts ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
2) vai pieļaujami arī labiekārtošanas risinājumi, kas uzlabo teritorijas funkcionalitāti (piemēram, plūdu risku mazināšanai), bet pārsniedz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
3) kā praksē tiks nodalītas attiecināmās un neattiecināmās izmaksas šajā kategorijā.
Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu redakciju, lai novērstu interpretācijas riskus projektu iesniedzējiem.
22.2.2. apakšpunkts. Piedāvājam punkta 22.2.2. formulējumu aizstāt ar plašāku formulējumu – “dabā balstītu risinājumu veidošanas izmaksām” – jo līdzšinējā formulējumā ietvertā “mitrāju veidošana” apdzīvotās vietās ir tikai viens no plūdu risku mazināšanas dabā balstīto risinājumu pasākumiem. Plūdu risku mazināšana iespējama arī ar bioievalkām, lietus dārziem, infiltrācijas laukiem, infiltrācijas-akumulācijas laukiem, grāvjiem u.c. dabā balstītajiem risinājumiem tai skaitā.
24.1. apakšpunkts. Lūgums skaidrot noteikumu projekta 24.1. apakšpunkta piemērošanu attiecībā uz 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minētajām izmaksām, jo nav viennozīmīgi saprotams, vai 20 % ierobežojums ir piemērojams katram no 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktiem atsevišķi, vai minētais ierobežojums attiecas uz šo izmaksu kopsummu kopā. Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas risku un nodrošinātu vienotu pieeju projektu sagatavošanā, lūdzam sniegt skaidru skaidrojumu par šī ierobežojuma piemērošanu.
30. punkts. Rosinām paplašināt projekta iesniedzēju/ finansējuma saņēmēju loku, paredzot, ka atbalsts ir piešķirams arī kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, attiecīgi precizējot Noteikumu projekta 30. punktu un to izsakot šādā redakcijā:
“30. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus un komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. [..]”.
Rosinām izvērtēt, vai Noteikumu projekta 30. punkts papildināms ar nosacījumu, ka atbalstu kapitālsabiedrībām sniedz kā de minimis atbalstu vai kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
71. punkts. Lūdzu precizēt, kas saprotams ar tekstu "izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – finansējuma saņēmēja – pārvaldīšanā". Vienlaikus aicinām izņēmuma gadījumus paplašināt ar īpašumiem, kas atrodas valsts īpašumā vai pārvaldīšanā.
84.4. apakšpunkts. Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka atbalsts granta veidā tiks sniegts Latvijas Republikas pašvaldībām vai to iestādēm, vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras nodrošina likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildi, Noteikuma projekta 15.3. apakšpunktā kā projekta iesniedzējs norādīts arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus (nav noteikta ierobežojums attiecībā uz konkrētas autonomās funkcijas izpildi).
Vēršam uzmanību, ka plūdu riskiem ir pakļautas publiski pieejamas teritorijas, kas atrodas publiski privāto kapitālsabiedrību īpašumā, kuras pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, piemēram, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, rosinām konkursa mērķa sasniegšanai neierobežot projekta iesniedzēju un sadarbības partneru loku un izteikt Noteikumu projektu 84.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“84.4. tiek izmantotas Pašvaldību likuma 4. panta minēto autonomo funkciju izpildē un publiskai lietošanai paredzētu teritoriju sakārtošanai plūdu riska mazināšanai, plūdu seku novēršanai vai noturības pret plūdiem paaugstināšanai”.
1. pielikums.
3.7. Projekta sasniedzamie rādītāji [..]2. Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums .Mērvienība: % no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita.
Lūgums skaidrot, vai projektu iesniedzējiem tiks nodrošināta vienota metodika vai skaidrojošs apraksts par to, kā aprēķināms minētais projekta sasniedzamais rādītājs. Precizējums nepieciešams, ņemot vērā, ka projektu iesniedzējiem iespējamas atšķirīgas pieejas iedzīvotāju skaita noteikšanai, piemēram, vai iedzīvotāju tvērums nosakāms pēc deklarēto iedzīvotāju skaita noteiktā rādiusā ap projekta īstenošanas vietu; vai tas balstāms uz teritorijām, kas identificētas plūdu riska vai plūdu draudu kartēs; vai piemērojama cita pieeja (piemēram, administratīvo teritoriju robežas vai citi kritēriji).
Vienoti aprēķina principi nepieciešami, lai nodrošinātu salīdzināmību starp projektiem.
3.pielikums.
3. punkts. Ņemot vērā, ka plānotas darbības saturiski var būt atšķirīgas, kas veido skaitlisku ietekmi uz iedzīvotāju tvērumu, vienlaikus būtiskas, mazinot plūdu riskus, aicinām samazināt vērtējuma slieksni, izsakot kritēriju “Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums” šādā redakcijā:
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 2 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
Tā kā plūdu risku mazināšanas pasākumi ir nepieciešami arī pašvaldību industriālajās un rūpnieciskās apbūves teritorijās, kurās nav deklarēto iedzīvotāju, taču kurās mēdz uzturēties tajās nodarbinātie cilvēki. Plūdu risku, tai skaitā ar piesārņota lietusūdens radīto applūšanas un piesārņojuma risku, mazināšana ir nozīmīgs pasākums no vides aizsardzības viedokļa.
Tādēļ priekšlikums:
Papildināt kritēriju arī otru iespēju – “Projekta īstenošanas vietā nodarbināto tvērums”, kritērijā punktus piešķirot par noteiktu skaitu strādājošo, kas strādā projekta īstenošanas un tās ietekmes aptvertajā teritorijā.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka realitātē savrupmāju apbūves teritorijas bieži cieš no plūdiem vairāk nekā daudzstāvu dzīvojamā apbūve. Tomēr vērtēšanas kritēriji dod priekšrocību projektiem, kas aptver daudzstāvu mājas, tādējādi radot risku, ka finansējums netiks novirzīts teritorijām ar visaugstāko faktisko plūdu risku.
4.punkts. Aicinām izvērtēt, vai kvalitātes kritērija “Projekta īstenošanas vietu tvērums” redakcija neveido nevienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem projektu iesniedzējiem, ņemot vērā to statusu saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Vienlaikus kritērijs nevērtē sagatavotā projekta kvalitāti.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka, piemēram, konkursa nolikums paredz plūdu riska mazināšanas aktivitātes pilsētās un ciemos. Bet norādītajā CSP saitē (https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-iedzivotaju-skaits-novados) nav uzrādīti visi pašvaldību ciemi. Piemēram, Augšdaugavas novads tur ir pārstāvēts tikai ar 2 pilsētām (Ilūkste un Subate), kaut pašlaik novadā oficiāli ir 109 ciemi. Attiecīgi nav skaidrs, vai ir atļauts startēt konkursā tikai ar CSP minētajām 2 pilsētām vai tomēr arī ar ciemiem, kas ir VZD datos. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām kritēriju dzēst.
5.punkts. Aicinām izvērtēt kritērija maksimāli iespējamo punktu skaitu, piemēram, 3, 2, 1 un 0.
Tā kā projektus var īstenot līdz 60 mēnešu periodā, tas pieļauj situāciju, ka citiem kvalitātes kritērijiem atbilstošs nozīmīgs projekts tiek īstenots tajā brīdī, kad saņemts EKII konkursa atbalsts (lieki neieguldot pašvaldības finanšu līdzekļus projekta izstrādei situācijā, ja projekts tiek noraidīts).
6. punktā lūdzam veikt tehnisku atsauces precizējumu uz attiecīgo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādāto pašvaldību klimata profilu.
Anotācija.
Anotācijā minēts, ka, ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, meliorāciju sistēmas infrastruktūras projektu īstenošana šo noteikumu projekta 7.1. un 20.1. apakšpunktā minētās aktivitātes ietvaros ir iespējama tikai tādos gadījumos, ja nekustamais īpašums, uz kuras tiek plānota aktivitātes īstenošana ir pašvaldības īpašumā dažādās īpašumtiesības formās, kā piemēram, īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesības. Vienlaicīgi finansējuma saņēmējam tiek dota iespēja nokārtot īpašuma tiesības projekta īstenošanas periodā, iesniedzot apliecinošo dokumentu kopijas starpposmu ziņojumu vai nobeiguma ziņojuma ietvaros, kas tiek apliecināts ar projekta iesniedzēja apliecinājumu kā papildu dokumentu, kas tiek iesniegts projekta pieteikumu iesniegšanas posmā, kas tiek aprakstīts šo noteikumu projekta 27.8. apakšpunktā, vai arī izņemot gadījumus, kas aprakstīti šo noteikumu 27.9. apakšpunktā. Vēršam uzmanību uz to, ka gandrīz visas konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir būvdarbi, kas jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā, bet bez sakārtotām īpašumtiesībām to izdarīt nav iespējams, proti, būvniecības un/vai būvprojektēšanas dokumentāciju pievienot projekta pieteikumam projekta pieteikuma iesniegšanas laikā nav iespējams. Lūdzu skaidrot, kā projekta iesniedzējs var īstenot iespēju nokārtot īpašuma tiesības projekta īstenošanas periodā.
Anotācija minēts arī, ka "Lai projektu īstenošana sniegtu maksimālo efektivitāti attiecībā uz ieguldīto līdzfinansējumu, tiek noteikti sekojoši sasniedzamie projekta rādītāji, kuri ir norādīti šo noteikuma iesnieguma veidlapas 37. punktā un sniegti papildu skaidrojumi un aprēķinu formulas." Lūdzam tehniski precizēt, jo iesnieguma veidlapā nav 37. punkta.
Noteikumu projekts.
5. punkts. Ierosinām punktu izteikt sekojošā redakcijā: "Projektu īsteno Latvijas Republikas pilsētās un ciemos (turpmāk - apdzīvotās vietas) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu vai arī ārpus tām, ja tā ietekme ir saistīta ar konkrētu apdzīvoto vietu."
10.2. apakšpunkts. Ierosinām izvērtēt iespēju palielināt maksimāli pieļaujamo finansējumu vienam projektam iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegādei. Piemēram, izvērtējot tirgus cenas mobilajiem ģeneratoriem atbilstoši to jaudām, ir skaidrs, ka pašreizējais finansējuma ierobežojums neļauj iegādāties faktiskajām vajadzībām atbilstošu aprīkojumu.
15. punkts. Noteikuma projekta anotācijā ir norādīts: “Ņemot vērā projekta konkursa mērķi sekmēt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam ieviešanu, atbalsta finansējuma saņēmēji ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi”.
Lai mazinātu interpretācijas iespējas, lūdzam Noteikuma projekta anotācijā norādīto salāgot ar Noteikumu projekta 15. punktu, izsakot to šādā redakcijā:
“15. Projekta iesniedzējs ir:
15.1. Latvijas Republikas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība);
15.2. pašvaldības iestāde;
15.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;
15.3. publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.”
21.1. apakšpunkts. Ja tiek atjaunota meliorācijas sistēma, kas atrodas ārpus apdzīvotas vietas atbilstoši piedāvātajam 5.punkta papildinājuma, tad tā lielākoties atradīsies lauksaimniecības zemju teritorijā. Līdz ar to vēlams būtu precizēt, ka gadījumos, ja tiek atjaunota sistēma, kas atrodas ārpus apdzīvotas vietas un tā nodrošina apdzīvotai vietai atbilstību pasākuma ietvaram, tad tas ir izņēmuma gadījums un atbalstāms. Iesakām apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā: "jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība lauksaimniecības vai meža zemēs un esošu meliorācijas sistēmu pārbūve vai atjaunošana lauksaimniecības un meža zemēs izņemot gadījumus, kas atbilst šo noteikumu 5. punktam".
22. punkts. Lūgums sniegt skaidrojumu par šo noteikumu 22.1. un 22.3. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu attiecībā uz lietusūdens kanalizācijas sistēmu izmaksām. 22.1. apakšpunkts paredz, ka attiecināmas ir vaļējās vai slēgtas pašvaldības lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas. Vienlaikus 22.3. apakšpunkts attiecas uz virszemes un pazemes inženiertīklu pārbūves izmaksām, nosakot specifiskus ierobežojumus, tostarp attiecībā uz jaudas nepalielināšanu, kā arī uz izmaksām pret kopējām projekta attiecināmajām izmaksām (24.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka lietusūdens kanalizācijas sistēmas pēc būtības ir uzskatāmas par pazemes (vai atsevišķos gadījumos arī virszemes) inženiertīkliem, lūdzam precizēt:
1) vai lietusūdens kanalizācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas visos gadījumos attiecināmas tikai uz 22.1. apakšpunktu;
2) vai atsevišķos gadījumos tās var tikt klasificētas arī kā 22.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
3) kādā veidā praksē nodalāmas šo apakšpunktu izmaksas.
Lūgums precizēt arī šo noteikumu 22.4. un 28.14. apakšpunktu savstarpējo piemērošanu. 22.4. apakšpunkts paredz, ka projekta ietvaros ir attiecināmas būvobjekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas un ielu seguma atjaunošanas izmaksas, savukārt 28.14. apakšpunkts nosaka, ka teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas nav attiecināmas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot:
1) vai teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apjomā, kas saistīts ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
2) vai pieļaujami arī labiekārtošanas risinājumi, kas uzlabo teritorijas funkcionalitāti (piemēram, plūdu risku mazināšanai), bet pārsniedz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;
3) kā praksē tiks nodalītas attiecināmās un neattiecināmās izmaksas šajā kategorijā.
Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu redakciju, lai novērstu interpretācijas riskus projektu iesniedzējiem.
22.2.2. apakšpunkts. Piedāvājam punkta 22.2.2. formulējumu aizstāt ar plašāku formulējumu – “dabā balstītu risinājumu veidošanas izmaksām” – jo līdzšinējā formulējumā ietvertā “mitrāju veidošana” apdzīvotās vietās ir tikai viens no plūdu risku mazināšanas dabā balstīto risinājumu pasākumiem. Plūdu risku mazināšana iespējama arī ar bioievalkām, lietus dārziem, infiltrācijas laukiem, infiltrācijas-akumulācijas laukiem, grāvjiem u.c. dabā balstītajiem risinājumiem tai skaitā.
24.1. apakšpunkts. Lūgums skaidrot noteikumu projekta 24.1. apakšpunkta piemērošanu attiecībā uz 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minētajām izmaksām, jo nav viennozīmīgi saprotams, vai 20 % ierobežojums ir piemērojams katram no 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktiem atsevišķi, vai minētais ierobežojums attiecas uz šo izmaksu kopsummu kopā. Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas risku un nodrošinātu vienotu pieeju projektu sagatavošanā, lūdzam sniegt skaidru skaidrojumu par šī ierobežojuma piemērošanu.
30. punkts. Rosinām paplašināt projekta iesniedzēju/ finansējuma saņēmēju loku, paredzot, ka atbalsts ir piešķirams arī kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, attiecīgi precizējot Noteikumu projekta 30. punktu un to izsakot šādā redakcijā:
“30. Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu kapitālsabiedrībai, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus un komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. [..]”.
Rosinām izvērtēt, vai Noteikumu projekta 30. punkts papildināms ar nosacījumu, ka atbalstu kapitālsabiedrībām sniedz kā de minimis atbalstu vai kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
71. punkts. Lūdzu precizēt, kas saprotams ar tekstu "izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – finansējuma saņēmēja – pārvaldīšanā". Vienlaikus aicinām izņēmuma gadījumus paplašināt ar īpašumiem, kas atrodas valsts īpašumā vai pārvaldīšanā.
84.4. apakšpunkts. Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka atbalsts granta veidā tiks sniegts Latvijas Republikas pašvaldībām vai to iestādēm, vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras nodrošina likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildi, Noteikuma projekta 15.3. apakšpunktā kā projekta iesniedzējs norādīts arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus (nav noteikta ierobežojums attiecībā uz konkrētas autonomās funkcijas izpildi).
Vēršam uzmanību, ka plūdu riskiem ir pakļautas publiski pieejamas teritorijas, kas atrodas publiski privāto kapitālsabiedrību īpašumā, kuras pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, piemēram, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, rosinām konkursa mērķa sasniegšanai neierobežot projekta iesniedzēju un sadarbības partneru loku un izteikt Noteikumu projektu 84.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“84.4. tiek izmantotas Pašvaldību likuma 4. panta minēto autonomo funkciju izpildē un publiskai lietošanai paredzētu teritoriju sakārtošanai plūdu riska mazināšanai, plūdu seku novēršanai vai noturības pret plūdiem paaugstināšanai”.
1. pielikums.
3.7. Projekta sasniedzamie rādītāji [..]2. Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums .Mērvienība: % no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita.
Lūgums skaidrot, vai projektu iesniedzējiem tiks nodrošināta vienota metodika vai skaidrojošs apraksts par to, kā aprēķināms minētais projekta sasniedzamais rādītājs. Precizējums nepieciešams, ņemot vērā, ka projektu iesniedzējiem iespējamas atšķirīgas pieejas iedzīvotāju skaita noteikšanai, piemēram, vai iedzīvotāju tvērums nosakāms pēc deklarēto iedzīvotāju skaita noteiktā rādiusā ap projekta īstenošanas vietu; vai tas balstāms uz teritorijām, kas identificētas plūdu riska vai plūdu draudu kartēs; vai piemērojama cita pieeja (piemēram, administratīvo teritoriju robežas vai citi kritēriji).
Vienoti aprēķina principi nepieciešami, lai nodrošinātu salīdzināmību starp projektiem.
3.pielikums.
3. punkts. Ņemot vērā, ka plānotas darbības saturiski var būt atšķirīgas, kas veido skaitlisku ietekmi uz iedzīvotāju tvērumu, vienlaikus būtiskas, mazinot plūdu riskus, aicinām samazināt vērtējuma slieksni, izsakot kritēriju “Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums” šādā redakcijā:
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers vairāk kā 10% (neieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 3 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 10% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 2 punkti;
• Projekta iesniegumā plānotā aktivitāte aptvers līdz 5% (ieskaitot) no apdzīvotās vietas iedzīvotājiem – 1 punkts.
Tā kā plūdu risku mazināšanas pasākumi ir nepieciešami arī pašvaldību industriālajās un rūpnieciskās apbūves teritorijās, kurās nav deklarēto iedzīvotāju, taču kurās mēdz uzturēties tajās nodarbinātie cilvēki. Plūdu risku, tai skaitā ar piesārņota lietusūdens radīto applūšanas un piesārņojuma risku, mazināšana ir nozīmīgs pasākums no vides aizsardzības viedokļa.
Tādēļ priekšlikums:
Papildināt kritēriju arī otru iespēju – “Projekta īstenošanas vietā nodarbināto tvērums”, kritērijā punktus piešķirot par noteiktu skaitu strādājošo, kas strādā projekta īstenošanas un tās ietekmes aptvertajā teritorijā.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka realitātē savrupmāju apbūves teritorijas bieži cieš no plūdiem vairāk nekā daudzstāvu dzīvojamā apbūve. Tomēr vērtēšanas kritēriji dod priekšrocību projektiem, kas aptver daudzstāvu mājas, tādējādi radot risku, ka finansējums netiks novirzīts teritorijām ar visaugstāko faktisko plūdu risku.
4.punkts. Aicinām izvērtēt, vai kvalitātes kritērija “Projekta īstenošanas vietu tvērums” redakcija neveido nevienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem projektu iesniedzējiem, ņemot vērā to statusu saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Vienlaikus kritērijs nevērtē sagatavotā projekta kvalitāti.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka, piemēram, konkursa nolikums paredz plūdu riska mazināšanas aktivitātes pilsētās un ciemos. Bet norādītajā CSP saitē (https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-iedzivotaju-skaits-novados) nav uzrādīti visi pašvaldību ciemi. Piemēram, Augšdaugavas novads tur ir pārstāvēts tikai ar 2 pilsētām (Ilūkste un Subate), kaut pašlaik novadā oficiāli ir 109 ciemi. Attiecīgi nav skaidrs, vai ir atļauts startēt konkursā tikai ar CSP minētajām 2 pilsētām vai tomēr arī ar ciemiem, kas ir VZD datos. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām kritēriju dzēst.
5.punkts. Aicinām izvērtēt kritērija maksimāli iespējamo punktu skaitu, piemēram, 3, 2, 1 un 0.
Tā kā projektus var īstenot līdz 60 mēnešu periodā, tas pieļauj situāciju, ka citiem kvalitātes kritērijiem atbilstošs nozīmīgs projekts tiek īstenots tajā brīdī, kad saņemts EKII konkursa atbalsts (lieki neieguldot pašvaldības finanšu līdzekļus projekta izstrādei situācijā, ja projekts tiek noraidīts).
6. punktā lūdzam veikt tehnisku atsauces precizējumu uz attiecīgo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādāto pašvaldību klimata profilu.
16.04.2026. 14:58
Biedrība "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība"
Par Noteikumu projektu.
Attiecībā uz attiecināmajām izmaksām konkursa ietvaros izteikt nolikuma punktu 22.4. šādā redakcijā: "būvobjekta sagatavošanas un objekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas, ielu infrastruktūras atjaunošanas vai pārbūves objekta ietvaros izmaksas;"
Pamatojums – ielas seguma atjaunošana ir nepieciešama visā ielas platumā nevis tikai ielāpa uzlikšanai tranšejas platumā. Var arī būt nepieciešama ietvju un citu ar ielas funkcionēšanu saistītu elementu atjaunošana vai pārbūve.
Par 3. pielikumu (vērtēšanas kritēriji).
Aicinām samazināt kvalitātes vērtēšanas kritērija Nr.5 "Projekta īstenošanas gatavības pakāpe" kopējo punktu apjomu. Šobrīd šajā kritērijā ir iespēja saņemt līdz 5 punktiem, ko piedāvājam samazināt līdz max 3 punktiem.
Pamatojums - MK noteikumu projekta 4.punktā norādīts, ka projektus var īstenot līdz 60 mēnešu periodā, kas pieļauj situāciju, kad citiem kvalitātes kritērijiem nozīmīgs projekts tiek īstenots tajā brīdī, kad saņemts EKII konkursa atbalsts (lieki neieguldot pašvaldības finanšu līdzekļus situācijā, ja projekts tiek noraidīts).
Attiecībā uz attiecināmajām izmaksām konkursa ietvaros izteikt nolikuma punktu 22.4. šādā redakcijā: "būvobjekta sagatavošanas un objekta teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā apzaļumošanas, ielu infrastruktūras atjaunošanas vai pārbūves objekta ietvaros izmaksas;"
Pamatojums – ielas seguma atjaunošana ir nepieciešama visā ielas platumā nevis tikai ielāpa uzlikšanai tranšejas platumā. Var arī būt nepieciešama ietvju un citu ar ielas funkcionēšanu saistītu elementu atjaunošana vai pārbūve.
Par 3. pielikumu (vērtēšanas kritēriji).
Aicinām samazināt kvalitātes vērtēšanas kritērija Nr.5 "Projekta īstenošanas gatavības pakāpe" kopējo punktu apjomu. Šobrīd šajā kritērijā ir iespēja saņemt līdz 5 punktiem, ko piedāvājam samazināt līdz max 3 punktiem.
Pamatojums - MK noteikumu projekta 4.punktā norādīts, ka projektus var īstenot līdz 60 mēnešu periodā, kas pieļauj situāciju, kad citiem kvalitātes kritērijiem nozīmīgs projekts tiek īstenots tajā brīdī, kad saņemts EKII konkursa atbalsts (lieki neieguldot pašvaldības finanšu līdzekļus situācijā, ja projekts tiek noraidīts).
16.04.2026. 23:14
Atlasīti 18 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25