Sabiedrības līdzdalība

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka no 2025.gada 13.februārā plkst. 22:00 līdz 14.februārā plkst. 01:00 ir ieplānoti Valsts informācijas sistēmu savienotāja Vienotās pieteikšanās moduļa tehniskie uzturēšanas darbi. To laikā var būt traucēta vai nepieejama e-Identitātes apliecināšana ar visiem autentifikācijas rīkiem.
Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Darba likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” (turpmāk – Valdības rīcības plāns) 29.3. uzdevumu: “Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtēta nepieciešamība pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā attiecībā uz darbinieka tiesībām neveikt darba pienākumus un uzteikt darba līgumu darba samaksas neizmaksas gadījumā, virsstundu darbu, dīkstāvi, nepilno darba laiku, koplīgumiem, darbnespējas periodu, kā arī iespēju samazināt darba devējiem izvirzāmās formālās prasības, vienlaikus nesamazinot vispārējo darbinieku tiesiskās aizsardzības līmeni”.
Eiropas Savienības tiesa savā spriedumā ir interpretējusi spēkā esošās direktīvas normas par dienas un nedēļas atpūtas laiku. Līdz ar to, lai nodrošinātu tā atbilstību, ir nepieciešams precizēt likumā ietverto regulējumu.
Atsevišķus jautājumus ir aicinājušas pārskatīt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
 
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu, ņemot vērā Valdības rīcības plānā minēto uzdevumu, sociālo partneru organizāciju priekšlikumus, kā arī Eiropas Savienības tiesas jaunāko spriedumu.
 
Politikas jomas
Darba tiesiskās attiecības un sociālais dialogs
Teritorija
-
Norises laiks
27.11.2024. - 11.12.2024.
Informācija
Jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietnieci Inetu Vjaksi, e-pasts: Ineta.Vjakse@lm.gov.lv
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Visi darbinieki
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Visi darba devēji
Sagatavoja
Ineta Vjakse (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
27.11.2024. 16:30

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Aldis Ščipoks
Neiebilstu.
05.12.2024. 12:01
Juris Jaunzems - Privātpersona
Ņemot vērā,ka algu līmenis nav pietiekami augsts
​​​​. Papildus ir ģimenes ar vairākiem bērniem un ir arī tādi,kuri dzīvo vieni. Īres maksa par dzīvokļiem ir augsta,visi iedzīvotāji nevar iegādāties sev īpašumu. Līdz ar to, virsstundas apmaksa 100% apmērā daudziem uzlabo dzīves līmeni. Iebilstu samazināt uz 50%
05.12.2024. 13:08
Privātpersona
Neatbalstu,virstundu apmaksas samazināšanu!
05.12.2024. 21:42
Darba stundas
Es atbalstu to lai darba nedēļa būtu četras dienas nevis piecas jo ir ļoti daudzi vecāki kam piektdienas jādomā varianti kā mazās atvases izņemt no skolas ārā pati esmu strādājošā mamma un viena audzina bērnu bet piektdienas man jāmeklē visu laiku varianti kā mazo bērnu izņemt no skolas jo skolā viņam beidzas 12:00 bet man darbs beidzas 17:00 tāpēc es viennozīmīgi atbalstu
06.12.2024. 20:26
Sandris Sagals
Iebilstu pret virsstundu apmaksas samazināšanu, jo šī samaksa ļauj darbiniekiem saņemt pilnvērtīgu samaksu par viņu veltīto papildus laiku, kuru viņi varētu pavadīt ar ģimeni vai atpūšoties.
Kā arī skaidrs, ka no virsstundu samazināšanas darbinieki nesāks ņemt mazāk virsstundas, bet, iespējams, sāks ņemt vairāk, lai kompensētu zaudētos ienākumos, kas radušies šī grozijuma rezultātā, kas novedīs pie izdegšanām un slimības lapām, kuras,savukārt, radīs kaitējumu uzņēmējam, kas nav kompensējami ar šī grozījuma piedāvāto.
Kā arī šis novedīs pie situācijas, kad uzņēmējs nebūs motivēts pieņemt darbā papildus cilvēkus, jo viņam būs ērtāk samaksāt tos 50% esošajam darbiniekam, kas visu zin, nekā paņemt darbā jaunu cilvēku, kurš varētu sadalīt tos pienākumus. Novedot pie situācijas, kad esošais darbinieks strādās par diviem, saņemot ļoti mazu piemaksu, par ļoti daudz veltīta laika.
 
07.12.2024. 13:13
Edgars Niedrītis
Nepiekrītu likuma grozījumiem par dīkstāves ieviešanu un to interpretāciju, un proti, tas var ietekmēt autobusu vadītājus, kas darbojas attālinātos reisos un atrodās dīkstāvē pirms atgriežās atpakaļ dislokācijas vietā.
08.12.2024. 03:16
Edgars Niedrītis
Kategoriski nepiekrītu virsstundas samazināšanas ieceres (līdz 50%), kas pēc būtības(virsstundas) atspoguļo komersanta vājo darba organizāciju, kas atņem strādājošajam viņa privāto dzīvi! Komersanta intereses nevar būt augstākas par strādājošo interesēm.
08.12.2024. 03:25
Jeļena Zdanovska
Iebilstu pret virsstundas apmaksas samazināšanu, jo pieaugs virsstundas darbā vietās. Varētu notikt tāda situacija, ka viens darbinieks pildīs pienākumus, kurus varētu pildīt cits darbinieks.Notiks darbinieka izdegšana darba vietā. Darba ņēmējiem nebūs motivācijas strādāt par mazāku apmaksu, jo šo laiku viņi varētu pavadīt ar ģimeni. Darba devējam būs izdevīgi likt pildīt visu darbu vienam darbiniekam par virsstundu un neņēmt ciitus darbiniekus, līdz ar to var pieaugt bēzdarbnieku daudzums.
09.12.2024. 09:24
Fiziska persona
Iebilstu un noraidu priekšlikumu samazināt virsstundu apmaksu. Darba nedēļai jābūt laika ziņā īsākai par laiku privātai dzīvei. Iesākumā nosaku samazināt darba nedēļu uz 4 darba dienām, katrā ne ilgāk par 4 stundām. Un pakāpeniski samazināt darba nedēļas ilgumu un nostrādāto stundu skaitu. Ekonomisti jau sen izskaitļojuši, ka pielnīgi pietiek ar 15 minūtēm dienā. Tātad pārējās 7h un 45 min ir liekas un mākslīgi uzpūstas. Jābūt noteiktai arī darba samaksai atbilstoši cenu līmenim - ja cenas palielinās par 200-300%, tad attiecīgi arī algai ir jāpalielinās.
09.12.2024. 11:47
Fiziska persona
Iebilstu, virsstundu apmaksas samazināšana
tikai ir darba devēju interešu lobēšana.
Ja darba devēji nav spējīgi piesaistīt jaunus darbiniekus, esošie darbinieki ir pelnījuši saņemt cieņpilnu samaksu par nostrādātajām virsstundām. 
09.12.2024. 20:46
Fiziska persona
Nepiekrītu virsstundu apmaksas samazināšanai. 
09.12.2024. 20:57
Fiziska persona
Atbalstu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, paredzot virsstundu apmaksas samazinājumu no 100% uz 50% vidēja un augsta līmeņa amatos, kuros tiek piemērota summētā darba laika organizācija. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa šajos amatos pārsniedz 1700 eiro, un šāda līmeņa darbiniekiem virsstundu apmaksa 100% apmērā ir ekonomiski nesamērīga. Priekšlikums palīdzēs radīt elastīgāku un konkurētspējīgāku darba tirgu, vienlaikus saglabājot taisnīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem.
10.12.2024. 11:53
Fiziska persona
Atbalstu virsstundu apmaksas samazinājumu. Samaksa netiek atņemta, bet tās apmērs tiek noteikts samērīgāks. Vakar 09.12. TV24 Andris Bite atbildēja uz jautājumu par virsstundu samaksu - Latvija ar savu lielo virsstundu apmēru nav konkurētspējīga Eiropā. Ar virsstundām esam vienā līmenī ar Krieviju un Baltkrtieviju. Uzņēmējiem nodokļu slogs jau ir milzīgs, par darbiniekiem tiek maksāti lieli sociālie nodokļi. Ir jārada atbalstoša vide uzņēmējdarbībai. Uzskatu, ka bez uzņēmējiem un to maksātajiem nodokļiem nebūs nekādas valsts izaugsmes un nākotnes.
10.12.2024. 13:09
Ervīns Kubliņš - Arodbiedrība "LOMTAA"
Arodbiedrības LOMTAA un Rīgas transporta arodbiedrība (turpmāk – RTA) (kopā pārstāv vairāk kā trīs tūkstošus biedru) ir iepazinušās ar publiskai apspriešanai nodoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/a1fa8a31-a824-48a9-adc6-406483bfd441#).
Iepazīstoties ar likumprojektu, arodbiedrības LOMTAA un RTA izsaka šādus savus apsvērumus un iebildumus.
Likumprojekts paredz papildināt 19. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
 “(4) Ja viena gada laikā pēc darba koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns darba koplīgums, tad puses var vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei. Paziņojumā puse norāda, vai tā atkāpjas no visu vai daļas darba koplīguma noteikumu piemērošanas.”

Arodbiedrību LOMTAA un RTA iebildumi: arodbiedrības iebilst par šāda likumprojekta grozījumu redakcijas 19. pantā tālāku virzību, jo faktiski tas paredz iejaukties pušu līgumu slēgšanas brīvībās, ļaujot vienpusēji atkāpties no darba koplīguma, neatkarīgi no atkāpšanās iemesliem. Lai arī likumprojekta grozījumu normā ir ietverta atsauce par jauna koplīguma noslēgšanas iespējamību, tomēr nereti praksē jauna koplīguma noslēgšanas sarunas ir laikietilpīgs process, līdz ar to arodbiedrības LOMTAA un RTA rosina saglabāt līdzšinējo kārtību, ka līdz jauna darba koplīguma noslēgšanai ir spēkā iepriekš noslēgtā darba koplīguma noteikumi, ja puses nav vienojušās citādi. Saglabāt esošo kārtību ir būtiski, lai netiktu mazinātas darbinieku sociālās garantijas, kā arī uzņēmumā tiktu saglabāts sociālais miers, nodrošinot sociālo tiesību nepārtrauktību. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja norma tiks pieņemta šādā redakcijā, darba devējs var apzināti vilcināt jauna darba koplīguma noslēgšanu, kā rezultātā, zaudējot darba koplīgumu, tiešie cietēji būs uzņēmuma darbinieki!

Likumprojekts paredz grozīt Darba likuma 68. pantu, paredzot, ka ne tikai ar vispār saistošu ģenerālvienošanos, bet ar jebkura līmeņa koplīgumu darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā. Vienlaikus šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana (vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Vienlaikus likumprojekts paredz grozīt arī šā panta ceturto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja tiek paaugstināta minimālā darba alga vai stundas likme, līdz ar to koplīgumā ietvertā minimālā darba alga vai stundas likme ir zemāka par panta trešajā daļā noteikto minimumu, tad pusēm ir pienākums pēc iespējas panākt vienošanos par koplīguma grozījumiem. Ja šādi grozījumi netiek veikti, tad darba koplīgums zaudē spēku daļā par virsstundu piemaksas apmēru. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja 1.janvārī stājas spēkā regulējums, kas paredz augstāku minimālo darba algu, bet koplīgumā nolīgtā alga neatbilst likumā ietvertajiem kritērijiem, tad koplīguma noteikumi par virsstundu piemaksas apmēra samazinājumu nav spēkā ar 1.janvāri. Tomēr tas neliedz pusēm piemērot pārējo koplīgumu un turpināt vai uzsākt sarunas par minimālās algas noteikumiem uzņēmumā vai nozarē, lai varētu atkāpties no virsstundu apmaksas, kas paredzēta likumā.
Arodbiedrību LOMTAA un RTA iebildumi: Arodbiedrības iebilst pret šādiem 68. panta grozījumiem, jo piedāvātais regulējums aizskar gan darbinieku, gan darba devēju tiesības. Samazinot atlīdzības apmēru par virsstundu darbu, netiks sasniegts piedāvāto grozījumu mērķis - mazināt ēnu ekonomiku, jo negodprātīgi darba devēji nedz pie iepriekšējā regulējuma, nedz pie cita regulējuma nekļūs godprātīgāki. Lai mazinātu ēnu ekonomiku un novērstu darba devēju negodprātīgu rīcību (virsstundu nemaksāšanu likumā noteiktajā kārtībā) ir nepieciešama efektīva likuma normu ievērošanas kontrole, novēršot likuma prasību neievērošanu. Nozarēs, kurās jau šobrīd trūkst darbinieku un šī iemesla dēļ esošie darbinieki veic virsstundu darbu, par to saņemot pienācīgu atalgojumu, samazinot atalgojuma apmēru par virsstundu darbu, darbinieki zaudēs motivāciju veikt virsstundu darbu un saskarsimies gan ar darbinieku aizplūšanu ārpus Latvijas vai uz citām nozarēm. Ar šādā likuma izmaiņām faktiski valsts funkcija nodrošināt likumu ievērošanu un mazināt ēnu ekonomiku faktiski netiek risināta, bet tiek padziļinātas jau esošās problēmas – darbaspēka trūkums, darbaspēka aizplūšana un nepietiekams atalgojums.

Likumprojekts paredz papildināt 110. panta otra daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba devēja uzteikumam, tā vienlaikus informē arī par atteikuma iemesliem.”
Arodbiedrību LOMTAA un RTA iebildumi: Arodbiedrības LOMTAA un RTA iebilst par šāda likumprojekta grozījumu redakcijas 110. panta otrajā daļā tālāku virzību. Atbilstoši Darba likuma normām darba devējam ir pienākums pirms darba līguma uzteikuma izsniegšanas darbiniekam, saņemt arodbiedrības piekrišanu, savukārt arodbiedrībām ir jāinformē darba devējs par savu lēmumu, nenorādot atteikuma iemeslus. Pēc atteikuma saņemšanas, darba devējam ir tiesības celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Uzskatām, ka esošais regulējums ir pietiekami izsmeļošs, jo, ņemot vērā, ka darba tiesiskajās attiecībās darbinieks ir vājāk aizsargātā puse, darba devējam ir jāspēj pašam izvērtēt un apzināties darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatotību, lai tiesa varētu lemt par prasības pamatotību. Nav nepieciešams papildu regulējums, jo jebkurā gadījumā tiesā tiks vērtēti katras puses argumenti, un nebūs būtiska nozīme tam, vai ir un kādu iemeslu atteikuma gadījumā ir norādījusi arodbiedrība. Līdzšinējā pieredze rāda, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumos, itin bieži tiek pārkāptas darbinieku tiesības un netiek ievērotas Darba likuma 108. pantā uzskaitītās priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, kā arī tiek pārkāpti atšķirīgas attieksmes aizliegumi, tāpēc arodbiedrības loma šādu gadījumu izvērtēšanā un attiecīgas piekrišanas vai atteikuma sniegšanai ir būtiska darbinieku tiesību aizsardzības sastāvdaļa, tās atcelšana var būtiski palielināt darba strīdu apjomu tiesās.
 
10.12.2024. 13:48
Natālija Zaiceva
Iebilstu pret 68.panta grozījumiem,jo piedāvātais regulējums aizskār darbinieku tiesības. Tagad ir nozarēs, kur trukst darbinieku un šī iemesla dēļ esošie darbinieki veic virsstundu darbu, par to saņemot atbilstošo atalgojumu. Samazinot atalgojuma apmēru par virsstundu darbu, darbinieki vairs nebūs ieienteresēti veikt virsstundu darbu un rezultātā , vai  pārries  uz citām nozārēm ,vai aizbrauks ārpus Latvijas. Ar šāda likuma izmaiņām tikai  padziļinam problēmas- darbaspēka trūkums , darbaspēka aizplūšana un nepietiekams atalgojums.
10.12.2024. 15:18
Kristaps Eglītis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kabinett"
Kā mazais uzņēmums, priecājamies par šādu grozījumu projektu - beidzot tiek pārvērtēti jautājumi, kas darba likumu ilgstoši padarījuši smagnēju un neelastīgu darba devējam. Strādājot tirdzniecības nozarē (specializējoties uz vīna tirdzniecību), ļoti izteikti ir jūtama darba apjoma sezonalitāte. Darbinieku motivēšana noteikti ir atbalstāma sezonā, kad darba ir daudz, uzņēmums pelna, taču tas, diemžēl, mūsu tirgus apstākļos, nav caurmērā vienmērīgi visa gada garumā. Samazināt virsstundu samaksas apmēru uz 50% ir nepieciešams visos gadījumos, ne vien tikai tiem kam ir koplīgums. Uzņēmējam vispirms jāspēj izdzīvot – izpildīt saistības pret valsti, piegādātājiem, jāpelna un tikai tad var domāt par darbinieku motivēšanas strādāt vairāk kā obligātas, likumā ietvertas prasības nostiprināšanu. Ir jāļauj uzņēmējiem augt - izaugt tā, lai būtu iespējas celt pamata darba algu.
10.12.2024. 20:53
Kaspars Ratnieks
Neatbalstu virsstundu samaksas samazināšanu.
11.12.2024. 06:30
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret virsstundu apmaksas samazinājumu,ja to samazinās tad man vairs nebūs motivācijas strādāt virsstundas,daudz strādājot iestājas hronisks nogurums,pasliktinās veselība,bet darbinieku trūkst un ja tādu darbinieku kas strādā virsstundas būs arvien mazāk,tad vēl vairāk aktualizēsies jau šobrīd esošais darbinieku trūkums.
11.12.2024. 10:11
Fiziska persona
atbalstu
11.12.2024. 14:53
Veselības aprūpes darba devēju asociācija
3.Izteikt 68.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
“(3) Ar darba koplīgumu vai ģenerālvienošanos, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, turklāt, ja ir nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

VADDA biedri ir iepazinušies ar sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā un pēc būtības atbasta tos, vienlaicīgi ierosina pārskatīt un tomēr samaksu par virsstundām, samazinot to ne mazāk kā līdz 50% attiecināt uz visiem komersantiem, t.sk. pavisam maziem, kur nodarbināto skaits ir mazs un darba koplīgumi starp darba devēju un darbiniekiem nav noslēgti. Protams, tos var sagatavot, taču tas rada lieku administratīvo slogu un daļā tie būs pavisam formāli. Turklāt tas ir pilnīgi pretējs valdības deklarētajai apņemšanās, mazināt administratīvo slogu. Mūsu skatījumā, šādu vienošanos noslēgšanai jānotiek dabīgi, kad darbinieki  un darba devēji tam ir nobrieduši, nevis piespiedu kārtā. Jau daudzus gadus darba devēji ir vērsuši uzmanību valdībai, ka esošais virsstundu apmaksas apjoms ir nekonkurētspējīgs ar Lietuvu un Igauniju, turklāt to lielā finansiālā ietekme  daļai uzņēmumu, kur darbaspēka izmaksas ir būtiskas, veicina daļu virsstundu neuzskaitīt, sadalīt uzņēmuma darbību starp vairākiem uzņēmumiem ( vieniem un tiem pašiem dabiniekiem strādājot tajos), rezultātā zaudē gan valsts budžets, gan pats darbinieks, kā arī nav kvalitatīvas statistikas par reāli nostrādāto laiku. 
11.12.2024. 16:03
Pēteris Leiškalns
Darba attiecības: Sadarbība un kopdarbība vai pretdarbība?  
 
Darba attiecību jēga – salikt kopā nepieciešamos resursus: dabas, kapitāla, uzņēmējspējas un darbu, lai kopā radītu sabiedrībai nepieciešamas, vajadzīgas un tostarp arī iedomāti vajadzīgās lietas un sniegtu nepieciešamos pakalpojumus.  
Sabiedrības kopīgajās interesēs ir, lai tas notiktu iespējami ekonomiskākajā veidā.  
Ir pagājuši tie laiki, kad viena veida preces ar vienādiem tehniskajiem risinājumiem ražoja desmitiem gadu, un viens uzņēmums kādā apdzīvotā vietā varēja būt gandrīz vienīgais darba devējs. Līdz ar to darba tirgus mehānismi bija ļoti ierobežoti un darba attiecību izlīdzsvarošanai darbiniekiem bija nepieciešama aizsardzība.  
Mūsdienās darba tirgus darbojas ievērojami efektīvāk, turklāt, viss ir pakļauts diezgan straujām izmaiņām – gan ražošanas metodes, gan pieprasījums pēc konkrētām precēm un pakalpojumiem. No tā izriet nepieciešamība padarīt darba tirgu ievērojami elastīgāku. Darba attiecībās starp darba devēju un darba ņēmēju vairs nevajadzētu būt dzimtbūšanai pielīdzināmām attiecībām. Pretējā gadījumā netiek sasniegtas Sabiedrības kopīgās intereses – ražošana un pakalpojumu sniegšana iespējami ekonomiskākajā veidā. Viens no priekšnoteikumiem, lai ar mazāko resursu patēriņu sasniegt iespējami labāko rezultātu, ir labs darbinieka un darba devēja kopdarbs. Tas, ka darbinieks un darba devējs ir viens otru atraduši, tas ir – darbinieks ir atradis sev piemērotāko darbu, un  darba devējs ir atradis konkrētajam darbam piemērotāko kandidātu. Tas būs gan ieguvums sabiedrībai (augstāks IKP uz nodarbināto, lielāki nodokļu ieņēmumi), gan darbiniekam (darba devējam būs ienākumi, kas dos iespēju maksāt lielāku atalgojumu), gan darba devējam – būs iespēja attīstīt un paplašināt ražošanu / pakalpojumu sniegšanu). Un, ja viena vai otra puse jūt, ka kopdarbība nedod pietiekami labu rezultātu, tad šīs attiecības ir jāizbeidz un darbiniekam ir jāmeklē sev piemērotāks darbs, savukārt darba devējam ir jāmeklē darbinieks, ar ko kopā var sasniegt labu rezultātu. Jo, ja rezultāta nebūs vai tas būs slikts, tad sabiedrībai tas būs zaudējums.  
Esošais Darba likums vairs neatbilst mūsdienu realitātēm un ar to nevar sasniegt labāko iespējamo rezultātu, par ko liecina arī Tautsaimniecības atpalicība no tuvākajām kaimiņvalstīm.  
Būtiskākās nepieciešamās izmaiņas:  
Darba devēja tiesības uzteikt darbu, nenorādot pamatojumu. Lai nodrošinātu darbinieka aizsardzību, šajos gadījumos papildus 112.pantā noteiktajam Atlaišanas pabalstam būtu nosakāms papildus pabalsts vismaz viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā; 
Samazināts maksājums dīkstāves gadījumos, it īpaši ja darbiniekam nav jāatrodas darba vietā. 
Tiesības darba ņēmējam šādos gadījumos uzteikt darbu, neievērojot līguma laušanas termiņu.  
Virsmaksājuma samazinājums par virsstundām no esošajiem 100% līdz 50% (līdzīgi, kā tas ir abās pārējās Baltijas valstīs); 
110.pantā noteikto Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram attiecināt tikai uz arodorganizācijas vadītāju; 
Atcelt koplīguma bezgalīgās darbības fenomenu.  
 
Uzskatāms piemērs, kas nepārprotami liecina, ka esošās Darba likuma normas, kas ierobežo darba devēja iespējas uzteikt darba attiecības, kad tās ir kļuvušas neproduktīvas, ir pretrunā ar sabiedrības interesēm.  
Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka ir beigusies tiesāšanās par darba attiecību izbeigšanu kādā valsts iestādē. Pats par sevi tas nav nekas neparasts, tomēr šim gadījumam bija dažas īpašas iezīmes: 
Darbinieks bija pieņemts darbā konkursa kārtībā; 
Darbinieks reāli bija nostrādājis tikai divas nedēļas; 
Iestāde tiesvedībā zaudēja darba ņēmējam; 
“Atbrīvošanās” no darbinieka, par kuru iestādei pavisam ātri kļuva skaidrs, ka sastrādāšanās nedos iestādei to pienesumu, kādu tā no darbinieka sagaidīja, bet drīzāk gluži pretēji – radīs iestādei nevēlamas sekas, prasīja divus gadus un desmitos tūkstošu euro mērāmas izmaksas.  
Tomēr pati būtiskākā īpatnība bija tā, ka šajā strīdā darba devēja puse bija iestāde, kurai pēc definīcijas ir jābūt visaugstākajai kompetencei darba tiesiskajās attiecībās, tostarp gan attiecībā uz darbinieka pieņemšanu darbā un arī darbinieka atbrīvošanu no darba, ja sadarbība nedod darba devēja cerēto pienesumu vai – vēl vairāk -  rada darba devējam negatīvu pienesumu.  
Kā jau minēju, publiskā sektora iestāžu tiesāšanās darba strīdu lietās nav nekas neparasts. Pirms vairākiem gadiem vēl kāda labi atpazīstama, ar juristiem piesātināta valsts iestāde tiesājās ar vairākiem darbiniekiem, un arī tajā reizē tiesāšanās ilga vairākus gadus, un no nodokļu maksātāju līdzekļiem tika maksātas un desmitos tūkstošu euro mērāmas summas.  
Jāpiebilst, ka tajā strīdā iestāde, nespējot atbrīvoties no darbiniekiem, izmēģināja arī tādu modeli, kā iestādes struktūras reorganizāciju tādā veidā, lai konkrēto darbinieku amata vietas tiktu likvidētas, vietā radot citas. Kā izrādās, arī šāda veida prakse nav nekāds retums – ir gadījumi, kad tikai tādēļ, lai atbrīvotos no viena vai dažiem darbiniekiem, tiek veiktas dažāda veida reorganizācijas – “ar baltiem diegiem šūtas” nodaļu un departamentu apvienošanas, sadalīšanas, funkciju maiņas u.c., kas nereti izmaksā vēl vairāk, nekā tiesāšanās un tiešie maksājumi par dīkstāvi.  
Kas visām šīm lietām ir kopīgs? 
Iestāde, tā vietā lai pildītu tai uzticētos pienākumus, daļu resursu tērē tiesvedībās; 
Parasti šāda veida tiesāšanās nenāk par labu ne pašas iestādes, ne valsts pārvaldes tēlam; 
Darbinieks, tā vietā lai iespējami ātri atrastu to darba vietu, kur viņu gaida, un, kur viņš varētu dot reālu pienesumu, vai nu ir dīkstāvē un risina savus sadzīves jautājumus, vai darbojas “ēnu ekonomikā”, vai - kas ir vēl bezjēdzīgāk – katru dienu dodas uz darbu, kur “atsēž” noteiktās darba stundas bez reāla pienesuma; 
No nodokļu maksātāju līdzekļiem tiek maksātas ievērojamas summas, ko varētu un vajadzētu izmantot lietderīgi.  
Tas, ka valsts pārvalde, kurā ir ļoti augsts juristu īpatsvars, un pat iestāde, ar visaugstāko kompetenci darba tiesiskajās attiecībās, nespēj ātri aizstāt darbinieku, ar kuru tā nevar efektīvi pildīt iestādei dotos uzdevumus, ir zaudējums gan sabiedrībai kopumā, gan arī konkrētajām šajos strīdos iesaistītajām personām, jo šāda veida apmaksātas “dīkstāves” un pietiesātas kompensācijas parasti neveicina profesionālo izaugsmi.  
Bet šoreiz mani vairāk interesē, kā šādās situācijās jūtas uzņēmēji, no kuru veidotajām darba vietām un veiksmīgas kopdarbības ar darbiniekiem ir atkarīgs, kāda katrā darba vietā būs jaunradītā pievienotā vērtība, kādu atalgojumu savas ģimenes uzturēšanai saņems darbinieks, un cik daudz darba devējs varēs samaksāt nodokļu veidā sabiedrības kopīgo vajadzību (tostarp arī valsts pārvaldes) finansēšanai.  
Starp publisko sektoru un uzņēmumiem - kā darba devējiem - pastāv vairākas atšķirības, no kurām būtiskākās ir: 
Uzņēmumi (ar atsevišķiem izņēmumiem) strādā konkurences apstākļos;  
Lai noturētos tirgū, ir nepieciešama augsta efektivitāte; 
Mūsdienu mainīgajos tirgus apstākļos ir nepieciešama iespēja elastīgu piesaistīt konkrētajā brīdī darbiniekus, ar kuriem var sasniegt iespējami labāko rezultātu, un, mainoties situācijai tirgū – iespējami ātri nomainīt darbiniekus gadījumos, ja ir nepieciešama cita kvalifikācija; 
Absolūtam vairumam uzņēmumu nav augsti kvalificētas personāldaļas, kas esošajos procesuālajos “džungļos” spētu nepieciešamības gadījumā atbrīvot kādu no esošajiem nav iespējams sasniegt iespējami labāko rezultātu; 
Tiesāšanās gadījumā uzņēmējs nevar “pasmelties” nepieciešamos finanšu resursus no valsts (vai attiecīgi pašvaldības) budžeta. Visi izdevumi ir jāsedz no uzņēmuma līdzekļiem, atraujot tos vai nu no attīstībai nepieciešamajiem līdzekļiem, vai no citu darbinieku atalgojuma fonda. Mazākiem uzņēmumiem šāda tiesāšanās var beigties arī ar maksātnespēju.  
 Katram uzņēmumam nesasniedzot augstāko iespējamo efektivitātes un izaugsmes līmeni, zaudējam pienesumu valsts kopproduktam, kas ir svarīgākais finanšu avots iedzīvotāju labklājībai.   
Ņemot vērā to, ka pat iestādes ar visaugstāko kompetenci darba tiesiskajās attiecībās, nevar pietiekami elastīgi reaģēt, lai strādātu ar iespējami augstāko efektivitātes līmeni, ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības pusē tā ir gandrīz neiespējamā misija. Rezultātā veidojas kaut kas līdzīgs dzimtbūšanai apgrieztā veidā – ja reiz pieņēmi darbā, tad pieciet. Tas nozīmē, ka esošās darba likuma normas vairs neatbilst mūsdienu vajadzībām, un kopumā mazina gan valsts pārvaldes efektivitāti, gan sasniedzamos rezultātus uzņēmējdarbībā, no kā savukārt ir atkarīga ne tikai konkrēto uzņēmumu izaugsme, bet valsts kopprodukts.  Ja mūsdienu darba roku trūkuma apstākļos darba devējs tomēr ir izlēmis, ka ar konkrēto darbinieku netiks sasniegts nepieciešamais darba rezultāts, tad ir skaidrs, ka sadarbība ir jāpārtrauc, un abām pusēm ir vislabāk, ja tas notiek bez ilgstošas abu pušu pretstāves.  
Līdzīga – plašsaziņas līdzekļos plaši atspoguļota sāga, ar daudz vairāk iesaistītām personām,  
Lai paaugstinātu gan publiskā sektora efektivitātes līmeni, gan dotu iespējas uzņēmējiem ātri un efektīvi sasniegt augstākos iespējamos rezultātus, darba devējiem ir jābūt iespējai veikt nepieciešamās darbinieku sastāva pārmaiņas. Darba devējiem ir jābūt iespējai uzteikt darba līgumu arī īpaši nepamatojot atlaišanas iemeslu. Savukārt darbinieka aizsardzībai Darba likumā īpaši šiem gadījumiem ir jāparedz papildus atlaišanas pabalsts. Cik liels – tas ir izlemjams Trīspusējās sadarbības padomes un politisko diskusiju ietvaros.  
Jāmaina arī Darba likuma 110.panta nosacījumi 
 Šis pants aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot īpašus likumā noteiktus gadījumus. Ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, kas, kā iepriekš konstatējām, ir ilgs, dārgs un diezgan bezcerīgs pasākums. Šāda norma, kuras mērķis ir nodrošināt garantijas arodbiedrību pilnvarotajām amatpersonām, lai tās varētu droši aizstāvēt strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses, Latvijā tiek attiecināta arī uz katru darbinieku, kurš ir arodbiedrības biedrs. Šī norma arodbiedrībām Latvijā ir svarīga biedru piesaistei, jo tā personām, kuras iestājas arodbiedrībā, sniedz iespēju uz garantētām darba attiecībām pat tad, ja kopdarbība nenes darba devējam nepieciešamo rezultātu, kas savukārt nozīmē zemāku pienesumu kopumā. Lai to novērstu, Darba likuma 110.panta nosacījumi ir jāattiecina tikai uz īsto šīs normas mērķauditoriju - arodbiedrību pilnvarotajām amatpersonām. Savukārt attiecībā uz pārējiem darbiniekiem darba attiecību uzturēšanas kritērijam nevajadzētu būt "arodbiedrības biedrs", bet konkrētā darba veikšanai atbilstīga kvalifikācija un vēlme darīt konkrēto darbu. 
11.12.2024. 19:06
Santa Markova - SIA "Rīgas Dzemdību nams"
Grozījumi Darba likuma 68 panta 3 daļa:
Ar darba koplīgumu vai ģenerālvienošanos, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, turklāt, ja ir nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Priekšlikums atbalstāms, jo pašreizējā situācijā virsstundu apmaksa 100% apmērā augsto izmaksu dēļ rada pārmērīgu slogu darba devējiem,, līdz ar to darbinieku slodzes apjoms tiek plānots vienas darba slodzes apjomā un papildus piesaistot darbiniekus uz nepilnu darba laiku no citām līdzīga profila iestādēm. Līdz ar to veidojas situācija, ka ārstniecības un aprūpes personāls kopumā strādā vairākās ārstniecības iestādēs ievērojamu stundu skaitu par pamata likmi,.līdz ar to kopumā netiek ievērotas Darba likuma prasības par darba un atpūtas laiku, pieļaujot nodarbinātību pat vairāk nekā 24 stundas pēc kārtas. Šāda situācija rada riskus gan pacientu kvalitatīvai aprūpei un pacientu drošībai, gan pašu darbinieku veselībai. Tāpat praksē vērojama nekorekta un praktiskai situācijai neatbilstoša darba laika uzskaite.
Virsstundu apmaksa 50 % būtu finansiāli izdevīgāka abām pusēm, ļaujot darbiniekus nodarbināt virsstundu darbā vienā darba vietā, samazinot darbinieku migrāciju starp ārstniecības iestādēm, sekmējot pakalpojuma kvalitāti un korektu darba laika uzskaiti.

Kopumā atbalstāmi arī pārējie Grozījumi Darba likumā
11.12.2024. 21:55