Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kārtība, kādā noteicamas izmaksas, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41.panta 1.91 daļā noteiktajam deleģējumam.
Mērķa apraksts
Noteikt izmaksu noteikšanas kārtību, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41. panta 1.9.1 daļā noteiktajam deleģējumam.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
05.03.2024. - 19.03.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanti
Skaidrojums un ietekme
Noteikt izmaksu noteikšanas kārtību, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atbilstoši A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā.
Sagatavoja
Ramona Uzulniece (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
05.03.2024. 14:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jelgavas komunālie pakalpojumi"
Iebildumi par Kārtību, kādā noteicamas izmaksas, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, reģ. Nr. 43603022128 (JKP) ar šo sniedz iebildumus un ierosinājumus par Ministru Kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā noteicamas izmaksas, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai” (MK Projekts). JKP iebildumi un ierosinājumi ir šādi:
1. Nav skaidras kārtības attiecībā uz vecajām biošūnām.
JKP poligonā “Brakšķi” 1. sektorā atrodas biošūna, kurā tika ievietoti atkritumi laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam (1. sektora Biošūna). Kopš 2019.gada 1. sektora Biošūnā jauni atkritumi vairs netiek ievietoti.
No MK Projekta nav skaidrs, kādā veidā veidojams dabas resursu nodokļa (DRN) uzkrājums par biošūnām, kurās vairs netiek veikta atkritumu apglabāšana, bet kurās atrodas savāktie atkritumi no agrākiem periodiem.
Saskaņā ar MK Projekta 3.1. punktu viens no parametriem, ko ņem vērā DRN uzkrājuma aprēķinam, ir gada laikā bioreaktorā ievietoto atkritumu daudzums saskaņā ar Valsts vides dienestam atskaitēs sniegto informāciju. Tāpat MK Projekta 4. punktā noteikts, ka DRN uzkrājums tiek aprēķināts vienu reizi gadā. Katru gadu kopējais uzkrājuma aprēķins tiek precizēts, lietojot 3.punktā noteiktos parametrus.
Nav skaidrs, vai DRN uzkrājums veicams tikai par atkritumu daudzumu, kas apglabāts konkrētā gada ietvaros, vai ir atļauts veidot uzkrājumu arī par jau esošajiem atkritumiem, kas ievietoti biošūnā, pirms likumā tika ieviestas normas par DRN uzkrājuma veidošanu (Atkritumu apsaimniekošanas likuma (AAL) 41.panta (6.1) daļa, kas stājās spēkā 2023.gada aprīlī). Ņemot vērā to, ka pilnīga atkritumu pārstrāde biošūnās nav iespējama un vienmēr veidosies daļa atkritumu, kas pēc pārstrādes jāapglabā poligonā, saprātīgi būtu paredzēt mehānismu, kā šajās situācijās ir veidojams DRN uzkrājums par attiecīgo nepārstrādājamo atkritumu apjomu.
Ar AAL grozījumiem tika noteikts atkritumu apsaimniekotāju pienākums veidot DRN uzkrājumu par atkritumiem, kas tiks atšķiroti no biošūnas pēc tās atvēršanas un apglabāti poligonā, kā arī tiesības atgūt šīs izmaksas, iekļaujot tās nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā.
Attiecīgi likumdevēja mērķis ir dot tiesības atkritumu apsaimniekotājiem atgūt DRN uzkrājumu caur tarifu.
MK Projektam jārespektē šis likumdevēja mērķis un tajā noteiktajai DRN uzkrājuma aprēķina kārtībai ir jābūt tādai, lai netiktu pārkāptas apsaimniekotāju tiesības atgūt DRN uzkrājumu caur tarifu.
Attiecīgi MK Projektu nepieciešams papildināt ar normām par DRN uzkrājuma aprēķina metodiku biošūnām, kurās atkritumu novietošana bija pabeigta, pirms stājās spēkā AAL 41.panta (6.1) daļa. Piemēram, nosakot, ka šādām biošūnām apsaimniekotāji aprēķina maksājamo DRN par visu prognozējamo atšķirojamo atkritumu masu un 1/5 no šīs summas var katru gadu 5 gadu periodā iekļaut tarifā (atbildīgā ministrija var noteikt citu piemērojamu laika periodu šīs summas atgūšanai pēc saviem ieskatiem).
2. Nav skaidrs, kā atgūt DRN uzkrājumu par biošūnām, kurās atkritumu apglabāšana sākās pirms AAL grozījumiem.
JKP poligonā “Brakšķi” 2. sektorā atrodas biošūna (2. Sektora Biošūna), kurā atkritumu ievietošana sākās 2019.gadā pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāva iekļaut DRN uzkrājumu par 2. sektora Biošūnu, sākot no 2023.gada oktobra, taču no spēkā esošiem tiesību aktiem nav konkrēti izprotams, kā atgūt DRN uzkrājumu par periodu no 2019.gada līdz 2023.gada oktobrim.
Kā jau aprakstīts 1.punktā, MK Projektā ir nepieciešams paredzēt kārtību, kā aprēķināt DRN uzkrājumu par periodiem pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās, kā arī paredzēt kārtību, kā šo DRN uzkrājumu atgūt caur tarifu.
3. Netaisnīgs noteikums, kas ir pretrunā AAL.
MK Projekta anotācijas 1.3.punktā noteikts, ka “[g]adījumā, kad uzkrātie līdzekļi nav pietiekami dabas resursu nodokļa segšanai, trūkstošos līdzekļus nodrošina operators no saviem budžeta līdzekļiem.”
Šāda nostāja ir pretrunā AAL 41.panta (6.1) daļai, saskaņā ar kuru visu DRN uzkrājumu ir tiesības atgūt caur SPRK tarifu.
Turklāt, ņemot vērā, ka pašreizējā MK Projekta redakcija neparedz kārtību, kā atgūt DRN uzkrājumu par periodu, pirms stājās spēkā AAL grozījumi, tad to biošūnu īpašnieki, kurās atkritumus novietoja pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās, tiek nostādīti daudz sliktākā situācijā nekā tie, kuru biošūnās atkritumu novietošana sākās pēc AAL grozījumu pieņemšanas.
DRN par apglabājamajiem atkritumiem būs jāmaksā visiem biošūnu īpašniekiem, bet atbilstoši pašreiz piedāvātajai MK Projekta redakcijai varētu rasties netaisnīgs rezultāts, ka pilnībā atgūt šīs izmaksas caur tarifu varētu tikai tie, kuru biošūnās atkritumu novietošana notika pēc AAL grozījumu pieņemšanas.
Tāpat, jo sevišķi jāņem vērā, ka kopš 2022.gada septembra ir spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam”, kuru ieviesto izmaiņu dēļ ir pieaudzis to atkritumu veidu apjoms, kas būs jāapglabā poligonā pēc izšķirošanas no 1. un 2. sektora Biošūnām, kas rada JKP papildus izmaksas, ar kurām tas nevarēja rēķināties, kad izveidoja Biošūnas.
Tāpat jāņem vērā, ka SPRK ierobežo JKP peļņas apmēru, ko tas var gūt no tarifa (7%), tāpēc jāņem vērā, ka JKP rīcībā var nemaz nebūt nepieciešamo līdzekļu DRN uzkrājuma segšanai un būtu tikai taisnīgi visas šīs izmaksas ļaut atgūt no tarifa.
Tādēļ JKP ierosina izslēgt no MK Projekta anotācijas 1.3. punkta teikumu: “Gadījumā, kad uzkrātie līdzekļi nav pietiekami dabas resursu nodokļa segšanai, trūkstošos līdzekļus nodrošina operators no saviem budžeta līdzekļiem.”
4. Neskaidra DRN likme
Nav precizēts, kādā būtu pareizā DRN likme, kas lietojama uzkrājuma aprēķinam. Ikgadējā DRN uzkrājuma aprēķina brīdī vēl nav zināma likme, kāda būs nākotnē, kad biošūnā ievietos pēdējo atkritumu daudzumu pirms tā slēgšanas, tāpēc ir aktuāls jautājums, vai ikgadējā aprēķina kontekstā ir jāizmanto DRN likme, kas ir spēkā laikā, kad atkritumi tiek ievietoti biošūnā, vai kāda cita perioda likme.
Tāpat nav precizēts par tiem atkritumiem, kas bija apglabāti pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās – vai par šiem atkritumiem DRN jāaprēķina pēc likmes, kas būs spēkā atrakšanas brīdī, vai pēc tās likmes, kas bija spēkā, kad atkritumus ievietoja biošūnā.
5. Neskaidri termini
MK Projektā nav saprotami vairāki termini. Nav saprotams 8. punkta formulā izmantotais lielums “A – Prognozētais apglabājamais atkritumu apjoms.” Vai tas ir gada apjoms vai apjoms, kas var tikt ievietoties biošūnā visa tās cikla darbības laikā? Attiecībā uz 1.sektora Biošūnu, kur atkritumu ievietošana ir beigusies 2019.gadā, atbilstoši MK Projekta redakcijai nebūtu iespējams precīzi aprēķināt, kāds būtu pareizais prognozējamais atkritumu apjoms šādā situācijā.
Tāpat nav skaidrs 9.punktā aprakstītais termins “Uzkrājuma neto pašreizējā vērtība (UNPV)”, kā arī lielums “U – uzkrājuma sagaidāmā vērtība”. Ierosinām precizēt, kas ir domāts ar šiem terminiem un norādīt, kā tiek iegūta uzkrājuma sagaidāmā vērtība – kas tā ir un par kādu periodu. Tāpat ierosinām precizēt, kas ir uzkrājuma sagaidāmā vērtība attiecībā uz 1.sektora Biošūnu, kur atkritumu ievietošana ir beigusies 2019.gadā.
Lūdzu, iekļaut šo terminu skaidrojumu MK Projektā vai tā anotācijā (jo sevišķi attiecībā uz biošūnām, kurās atkritumi tika ievietoti pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās).
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, reģ. Nr. 43603022128 (JKP) ar šo sniedz iebildumus un ierosinājumus par Ministru Kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā noteicamas izmaksas, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai” (MK Projekts). JKP iebildumi un ierosinājumi ir šādi:
1. Nav skaidras kārtības attiecībā uz vecajām biošūnām.
JKP poligonā “Brakšķi” 1. sektorā atrodas biošūna, kurā tika ievietoti atkritumi laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam (1. sektora Biošūna). Kopš 2019.gada 1. sektora Biošūnā jauni atkritumi vairs netiek ievietoti.
No MK Projekta nav skaidrs, kādā veidā veidojams dabas resursu nodokļa (DRN) uzkrājums par biošūnām, kurās vairs netiek veikta atkritumu apglabāšana, bet kurās atrodas savāktie atkritumi no agrākiem periodiem.
Saskaņā ar MK Projekta 3.1. punktu viens no parametriem, ko ņem vērā DRN uzkrājuma aprēķinam, ir gada laikā bioreaktorā ievietoto atkritumu daudzums saskaņā ar Valsts vides dienestam atskaitēs sniegto informāciju. Tāpat MK Projekta 4. punktā noteikts, ka DRN uzkrājums tiek aprēķināts vienu reizi gadā. Katru gadu kopējais uzkrājuma aprēķins tiek precizēts, lietojot 3.punktā noteiktos parametrus.
Nav skaidrs, vai DRN uzkrājums veicams tikai par atkritumu daudzumu, kas apglabāts konkrētā gada ietvaros, vai ir atļauts veidot uzkrājumu arī par jau esošajiem atkritumiem, kas ievietoti biošūnā, pirms likumā tika ieviestas normas par DRN uzkrājuma veidošanu (Atkritumu apsaimniekošanas likuma (AAL) 41.panta (6.1) daļa, kas stājās spēkā 2023.gada aprīlī). Ņemot vērā to, ka pilnīga atkritumu pārstrāde biošūnās nav iespējama un vienmēr veidosies daļa atkritumu, kas pēc pārstrādes jāapglabā poligonā, saprātīgi būtu paredzēt mehānismu, kā šajās situācijās ir veidojams DRN uzkrājums par attiecīgo nepārstrādājamo atkritumu apjomu.
Ar AAL grozījumiem tika noteikts atkritumu apsaimniekotāju pienākums veidot DRN uzkrājumu par atkritumiem, kas tiks atšķiroti no biošūnas pēc tās atvēršanas un apglabāti poligonā, kā arī tiesības atgūt šīs izmaksas, iekļaujot tās nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā.
Attiecīgi likumdevēja mērķis ir dot tiesības atkritumu apsaimniekotājiem atgūt DRN uzkrājumu caur tarifu.
MK Projektam jārespektē šis likumdevēja mērķis un tajā noteiktajai DRN uzkrājuma aprēķina kārtībai ir jābūt tādai, lai netiktu pārkāptas apsaimniekotāju tiesības atgūt DRN uzkrājumu caur tarifu.
Attiecīgi MK Projektu nepieciešams papildināt ar normām par DRN uzkrājuma aprēķina metodiku biošūnām, kurās atkritumu novietošana bija pabeigta, pirms stājās spēkā AAL 41.panta (6.1) daļa. Piemēram, nosakot, ka šādām biošūnām apsaimniekotāji aprēķina maksājamo DRN par visu prognozējamo atšķirojamo atkritumu masu un 1/5 no šīs summas var katru gadu 5 gadu periodā iekļaut tarifā (atbildīgā ministrija var noteikt citu piemērojamu laika periodu šīs summas atgūšanai pēc saviem ieskatiem).
2. Nav skaidrs, kā atgūt DRN uzkrājumu par biošūnām, kurās atkritumu apglabāšana sākās pirms AAL grozījumiem.
JKP poligonā “Brakšķi” 2. sektorā atrodas biošūna (2. Sektora Biošūna), kurā atkritumu ievietošana sākās 2019.gadā pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāva iekļaut DRN uzkrājumu par 2. sektora Biošūnu, sākot no 2023.gada oktobra, taču no spēkā esošiem tiesību aktiem nav konkrēti izprotams, kā atgūt DRN uzkrājumu par periodu no 2019.gada līdz 2023.gada oktobrim.
Kā jau aprakstīts 1.punktā, MK Projektā ir nepieciešams paredzēt kārtību, kā aprēķināt DRN uzkrājumu par periodiem pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās, kā arī paredzēt kārtību, kā šo DRN uzkrājumu atgūt caur tarifu.
3. Netaisnīgs noteikums, kas ir pretrunā AAL.
MK Projekta anotācijas 1.3.punktā noteikts, ka “[g]adījumā, kad uzkrātie līdzekļi nav pietiekami dabas resursu nodokļa segšanai, trūkstošos līdzekļus nodrošina operators no saviem budžeta līdzekļiem.”
Šāda nostāja ir pretrunā AAL 41.panta (6.1) daļai, saskaņā ar kuru visu DRN uzkrājumu ir tiesības atgūt caur SPRK tarifu.
Turklāt, ņemot vērā, ka pašreizējā MK Projekta redakcija neparedz kārtību, kā atgūt DRN uzkrājumu par periodu, pirms stājās spēkā AAL grozījumi, tad to biošūnu īpašnieki, kurās atkritumus novietoja pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās, tiek nostādīti daudz sliktākā situācijā nekā tie, kuru biošūnās atkritumu novietošana sākās pēc AAL grozījumu pieņemšanas.
DRN par apglabājamajiem atkritumiem būs jāmaksā visiem biošūnu īpašniekiem, bet atbilstoši pašreiz piedāvātajai MK Projekta redakcijai varētu rasties netaisnīgs rezultāts, ka pilnībā atgūt šīs izmaksas caur tarifu varētu tikai tie, kuru biošūnās atkritumu novietošana notika pēc AAL grozījumu pieņemšanas.
Tāpat, jo sevišķi jāņem vērā, ka kopš 2022.gada septembra ir spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam”, kuru ieviesto izmaiņu dēļ ir pieaudzis to atkritumu veidu apjoms, kas būs jāapglabā poligonā pēc izšķirošanas no 1. un 2. sektora Biošūnām, kas rada JKP papildus izmaksas, ar kurām tas nevarēja rēķināties, kad izveidoja Biošūnas.
Tāpat jāņem vērā, ka SPRK ierobežo JKP peļņas apmēru, ko tas var gūt no tarifa (7%), tāpēc jāņem vērā, ka JKP rīcībā var nemaz nebūt nepieciešamo līdzekļu DRN uzkrājuma segšanai un būtu tikai taisnīgi visas šīs izmaksas ļaut atgūt no tarifa.
Tādēļ JKP ierosina izslēgt no MK Projekta anotācijas 1.3. punkta teikumu: “Gadījumā, kad uzkrātie līdzekļi nav pietiekami dabas resursu nodokļa segšanai, trūkstošos līdzekļus nodrošina operators no saviem budžeta līdzekļiem.”
4. Neskaidra DRN likme
Nav precizēts, kādā būtu pareizā DRN likme, kas lietojama uzkrājuma aprēķinam. Ikgadējā DRN uzkrājuma aprēķina brīdī vēl nav zināma likme, kāda būs nākotnē, kad biošūnā ievietos pēdējo atkritumu daudzumu pirms tā slēgšanas, tāpēc ir aktuāls jautājums, vai ikgadējā aprēķina kontekstā ir jāizmanto DRN likme, kas ir spēkā laikā, kad atkritumi tiek ievietoti biošūnā, vai kāda cita perioda likme.
Tāpat nav precizēts par tiem atkritumiem, kas bija apglabāti pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās – vai par šiem atkritumiem DRN jāaprēķina pēc likmes, kas būs spēkā atrakšanas brīdī, vai pēc tās likmes, kas bija spēkā, kad atkritumus ievietoja biošūnā.
5. Neskaidri termini
MK Projektā nav saprotami vairāki termini. Nav saprotams 8. punkta formulā izmantotais lielums “A – Prognozētais apglabājamais atkritumu apjoms.” Vai tas ir gada apjoms vai apjoms, kas var tikt ievietoties biošūnā visa tās cikla darbības laikā? Attiecībā uz 1.sektora Biošūnu, kur atkritumu ievietošana ir beigusies 2019.gadā, atbilstoši MK Projekta redakcijai nebūtu iespējams precīzi aprēķināt, kāds būtu pareizais prognozējamais atkritumu apjoms šādā situācijā.
Tāpat nav skaidrs 9.punktā aprakstītais termins “Uzkrājuma neto pašreizējā vērtība (UNPV)”, kā arī lielums “U – uzkrājuma sagaidāmā vērtība”. Ierosinām precizēt, kas ir domāts ar šiem terminiem un norādīt, kā tiek iegūta uzkrājuma sagaidāmā vērtība – kas tā ir un par kādu periodu. Tāpat ierosinām precizēt, kas ir uzkrājuma sagaidāmā vērtība attiecībā uz 1.sektora Biošūnu, kur atkritumu ievietošana ir beigusies 2019.gadā.
Lūdzu, iekļaut šo terminu skaidrojumu MK Projektā vai tā anotācijā (jo sevišķi attiecībā uz biošūnām, kurās atkritumi tika ievietoti pirms AAL grozījumu spēkā stāšanās).
18.03.2024. 16:44
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"
Biedrība “Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija”, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā noteicamas izmaksas, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai” (23‑TA‑1835), turpmāk – Projekts, un izsaka turpmāk norādītos priekšlikumus par to.
1. Vērtējot Projekta un tā anotācijas saturu, secināms, ka Projekta normas attiecas uz to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atbilstoši A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā. LASUA ieskatā, lai izvairītos no iespējamās dažādās Projekta normas tulkošanas un interpretācijas, Projektā vai tā anotācijā būtu nepieciešams sniegt detalizētāku skaidrojumu attiecībā uz to, vai Projektā ietvertās prasības ir paredzēts attiecināt arī uz uzkrājuma veidošanu dabas resursu nodokļa segšanai par bioloģiski noārdāmo atkritumu, turpmāk – BA, pārstrādes iekārtā ievietoto atkritumu piemaisījumiem.
2. Lūgums sniegt skaidrojumu attiecībā uz Projekta 9. punktā norādīto formulu. Proti, vai formulā lietotais apzīmējums “U” ir Projekta 3.1. punktā minētais lielums katram atsevišķam gadam prognozētais piemaisījumu apjoms, ietverot iepriekšējo gadu precizētā piemaisījumu apjomu, vai arī apzīmējums “U” ir sākotnēji prognozētais viss biošūnā ievietotais piemaisījumu apjoms, kas precīzi ir zināms pēc tam, kad biošūnā tiks ievietots pēdējais atkritumu daudzums.
3. Projekta 4. punktā noteikts, ka uzkrājums tiek aprēķināts vienu reizi gadā. Katru gadu kopējais uzkrājuma aprēķins tiek precizēts lietojot 3. punktā noteiktos parametrus atbilstoši attiecīgā aprēķina gada aktuālajai situācijai.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 20.1 panta 3.1 daļai atkritumu daudzumu aprēķina un maksā, piemērojot tādu nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu vai atkritumu sadedzināšanu, kas tika piemērota dienā, kad saskaņā ar Valsts vides dienestam sniegtajām ziņām bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums, un prognozējamais kopējais atkritumu daudzums un attiecīgi arī piemaisījumu daudzums ir zināms (un tādējādi minētie lielumi ir nemainīgi), lūgums sniegt skaidrojumu, vai Projektā 4. punktā norādītais uzkrājums jāaprēķina visus gadus no atkritumu ievietošanas brīža līdz atšķiroto piemaisījumu apglabāšanai poligonā, vai tikai līdz brīdim, kad biošūnā ievieto pēdējo atkritumu daudzumu.
4. Lūgums sniegt detalizētāku skaidrojumu par laika periodu, no kura ir paredzēts piemērot Projekta normas. Proti, ne Projektā, ne Projekta anotācijā nav paredzēta kārtība, vai un kādā apmērā būtu aprēķināms uzkrājums par tiem piemaisījumiem, kas tiks atšķiroti no atkritumiem, kuru pēdējais daudzums biošūnu reaktoros ievietots pirms Projekta apstiprināšanas/spēkā stāšanās. Vai par tiem piemaisījumiem, kas tiks atšķiroti no atkritumiem, kuru pēdējais daudzums biošūnu reaktoros ievietots pirms Projekta spēkā stāšanās, Dabas resursu nodoklis nebūs jāmaksā?
1. Vērtējot Projekta un tā anotācijas saturu, secināms, ka Projekta normas attiecas uz to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atbilstoši A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā. LASUA ieskatā, lai izvairītos no iespējamās dažādās Projekta normas tulkošanas un interpretācijas, Projektā vai tā anotācijā būtu nepieciešams sniegt detalizētāku skaidrojumu attiecībā uz to, vai Projektā ietvertās prasības ir paredzēts attiecināt arī uz uzkrājuma veidošanu dabas resursu nodokļa segšanai par bioloģiski noārdāmo atkritumu, turpmāk – BA, pārstrādes iekārtā ievietoto atkritumu piemaisījumiem.
2. Lūgums sniegt skaidrojumu attiecībā uz Projekta 9. punktā norādīto formulu. Proti, vai formulā lietotais apzīmējums “U” ir Projekta 3.1. punktā minētais lielums katram atsevišķam gadam prognozētais piemaisījumu apjoms, ietverot iepriekšējo gadu precizētā piemaisījumu apjomu, vai arī apzīmējums “U” ir sākotnēji prognozētais viss biošūnā ievietotais piemaisījumu apjoms, kas precīzi ir zināms pēc tam, kad biošūnā tiks ievietots pēdējais atkritumu daudzums.
3. Projekta 4. punktā noteikts, ka uzkrājums tiek aprēķināts vienu reizi gadā. Katru gadu kopējais uzkrājuma aprēķins tiek precizēts lietojot 3. punktā noteiktos parametrus atbilstoši attiecīgā aprēķina gada aktuālajai situācijai.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 20.1 panta 3.1 daļai atkritumu daudzumu aprēķina un maksā, piemērojot tādu nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu vai atkritumu sadedzināšanu, kas tika piemērota dienā, kad saskaņā ar Valsts vides dienestam sniegtajām ziņām bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums, un prognozējamais kopējais atkritumu daudzums un attiecīgi arī piemaisījumu daudzums ir zināms (un tādējādi minētie lielumi ir nemainīgi), lūgums sniegt skaidrojumu, vai Projektā 4. punktā norādītais uzkrājums jāaprēķina visus gadus no atkritumu ievietošanas brīža līdz atšķiroto piemaisījumu apglabāšanai poligonā, vai tikai līdz brīdim, kad biošūnā ievieto pēdējo atkritumu daudzumu.
4. Lūgums sniegt detalizētāku skaidrojumu par laika periodu, no kura ir paredzēts piemērot Projekta normas. Proti, ne Projektā, ne Projekta anotācijā nav paredzēta kārtība, vai un kādā apmērā būtu aprēķināms uzkrājums par tiem piemaisījumiem, kas tiks atšķiroti no atkritumiem, kuru pēdējais daudzums biošūnu reaktoros ievietots pirms Projekta apstiprināšanas/spēkā stāšanās. Vai par tiem piemaisījumiem, kas tiks atšķiroti no atkritumiem, kuru pēdējais daudzums biošūnu reaktoros ievietots pirms Projekta spēkā stāšanās, Dabas resursu nodoklis nebūs jāmaksā?
19.03.2024. 16:41