Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Vides aizsardzības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir viens no kopējās likumprojektu pakotnes (Piesārņojuma novēršanas likums, Gaisa aizsardzības likums, Klimata likums), kas aizstās esošo likumu “Par piesārņojumu”. Likumprojektā tiek iestrādāts regulējums par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību.
No likuma “Par piesārņojumu” likumprojektā tiks ietvertas prasības, kas attiecas uz:
1) vides kvalitātes normatīviem;
2) vides monitoringu;
3) piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību.
No likuma “Par piesārņojumu” likumprojektā tiks ietvertas prasības, kas attiecas uz:
1) vides kvalitātes normatīviem;
2) vides monitoringu;
3) piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir harmonizēt tiesisko regulējumu vides aizsardzības jomā, pārņemot daļu no līdz šim likumā “Par piesārņojumu” ietvertajām tiesību normām - vides kvalitātes normatīvu jautājumu, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības jautājumu, kā arī piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpētes un piesārņoto vietu sanācijas jautājumu, vienlaikus precizējot tiesisko regulējumu atbilstoši jaunajai kārtībai un izslēdzot pārejas noteikumos iekļauto normu, kas vairs nav aktuāla, kā arī precizējot valsts vides inspektoru tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
14.10.2021. - 28.10.2021.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, ieinteresētajām personām ir tiesības izteikt viedokli un sniegt rakstiskus priekšlikumus.
Fiziskās personas
- piesārņojošas darbības operatori (privātpersonas)
- zemes īpašnieki un lietotāji
Skaidrojums un ietekme
Lielākoties likumprojektā ir iekļautas normas no spēkā esošā regulējuma, tādēļ regulējumam nav būtiskas ietekmes uz atsevišķām sabiedrības grupām.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz operatoriem, kas veic vai plāno veikt piesārņojošas darbības, zemes īpašniekiem un lietotājiem, kas ir atbildīgi par attiecīgā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, jo īpaši gadījumos, ja īpašumā atrodas piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta.
Netieši likumprojektā ietvertais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko personu Latvijā, kuras rīcībā var būt informācija par līdz šim nereģistrētām piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz operatoriem, kas veic vai plāno veikt piesārņojošas darbības, zemes īpašniekiem un lietotājiem, kas ir atbildīgi par attiecīgā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, jo īpaši gadījumos, ja īpašumā atrodas piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta.
Netieši likumprojektā ietvertais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko personu Latvijā, kuras rīcībā var būt informācija par līdz šim nereģistrētām piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām.
Juridiskās personas
- piesārņojošas darbības operatori (juridiskas personas)
- zemes īpašnieki un lietotāji (juridiskas personas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes)
- Valsts SIA "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
Skaidrojums un ietekme
Paredzams administratīvā sloga samazinājums Valsts SIA "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Paredzams administratīvā sloga samazinājums Valsts SIA "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC), ņemot vērā jaunās Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas izveidi, kuras ietvaros LVĢMC līdz šim veiktās funkcijas turpmāk pārņems VVD Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” finansētā projekta “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija” īstenošanas rezultātā.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz operatoriem (juridiskām personām), kas veic vai plāno veikt piesārņojošas darbības, zemes īpašniekiem un lietotājiem (juridiskām personām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm), kas ir atbildīgas par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, jo īpaši gadījumos, ja īpašumā atrodas piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta.
Netieši likumprojektā ietvertais regulējums varētu ietekmēt jebkuru juridisko personu Latvijā, kuras rīcībā var būt informācija par līdz šim nereģistrētām piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz operatoriem (juridiskām personām), kas veic vai plāno veikt piesārņojošas darbības, zemes īpašniekiem un lietotājiem (juridiskām personām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm), kas ir atbildīgas par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, jo īpaši gadījumos, ja īpašumā atrodas piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta.
Netieši likumprojektā ietvertais regulējums varētu ietekmēt jebkuru juridisko personu Latvijā, kuras rīcībā var būt informācija par līdz šim nereģistrētām piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām.
Sagatavoja
Sanda Ilgaža (VARAM)
Atbildīgā persona
Rudīte Vesere (VARAM)
Izsludināšanas datums
15.10.2021. 11:03
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Marta Hanka
1) Likumprojekta 3. punkts (Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:) - Iebildums - nav skaidrs, vai šie normatīvi tiks noteikti atsevišķos MK noteikumos, vai iekļauti noteikumos par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību, vai arī tiks veidoti atsevišķi noteikumi, kā tas ir šobrīd. Lūdzam papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka šobrīd spēkā esošo Ministru Kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 804 “Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” piemērošanas termiņu.
2) Likumprojekta 5. punkts (17. pantā: izslēgt trešo daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:) - Iebildums - 17. pants būtu papildināms ar skaidru un nepārprotamu deleģējumu pašvaldībai saistošajos noteikumos izvirzīt papildu (stingrākas) prasības attiecībā uz vides monitoringu, tā uzraudzības un kontroles kārtību. Pamatojums: Pamatojoties uz Vides aizsardzības likuma 17. panta otro daļu, ir izdoti Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 „Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”. Saskaņā ar noteikumiem vides monitoringu cita starpā organizē komersanti, ja to nosaka vides normatīvie akti (2.3. apakšpunkts), un to veic vai nu regulāri (lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un tā izmaiņām, kā arī par vides piesārņojuma ietekmi uz veselību, atbilstoši 3.1. apakšpunktam) vai arī īpašos gadījumos (kas noteikti noteikumu 3.2. apakšpunktā). No minētajām tiesību normām izriet, ka vides monitorings ir vērsts uz noteiktu apstākļu noskaidrošanu nolūkā gan saprast, kā konkrētā darbība ietekmē vidi, gan arī novērtēt, vai izvēlētie līdzekļi piesārņojuma mazināšanai ir atbilstoši; nav šaubu, ka saskaņā ar šīm tiesību normām vides monitorings (tostarp komersantam, ja to nosaka vides normatīvie akti) veicams regulāri (lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un tā izmaiņām, kā arī par vides piesārņojuma ietekmi uz veselību), taču tiesību normās nav ietverts likumdevēja deleģējums, ka šāds pienākums būtu veicams nepārtraukti tādās teritorijās vai objektos, kur piesārņojuma līmenis ir augsts. Attiecībā uz likumdevēja paredzēto monitoringa veikšanas principu, ka tas veicams regulāri, norādām, ka nsacījums “regulāri” nenosaka to veikt “nepārtraukti”, jo jēdziens “regulāri” nozīmē darbības pastāvību, bet kas atkārtojas pēc noteikta laikposma. Iepriekš minētajās tiesību normās un arī citos tiesību aktos, t.sk. likumā “Par piesārņojumu” nav saskatāms likumdevēja deleģējums pašvaldībai saistošajos noteikumos izvirzīt kādas papildu (stingrākas) prasības attiecībā uz vides monitoringa veikšanu (piemēram, to veikt nepārtraukti), tā uzraudzības un kontroles kārtību, tostarp videi un cilvēku veselībai kaitīgu un bīstamu vielu emisiju ierobežošanas nolūkā.
3) Likumprojekta 8. punkts (Papildināt likumu ar VI2 un VI3 nodaļu šādā redakcijā: 35.3 panta ceturtā daļa) - iebildums - Atbalstām nosacījumu, ka piesārņoto vietu sistēmu turpmāk veidos un uzturēs Valsts vides dienests (turpmāk - VVD), jo tas saskaņo piesārņoto vietu izpētes un sanācijas darba programmas, kā arī nosaka kārtību turpmākā monitoringa veikšanai. Komersants, kuram ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence, iesniedz VVD arī piesārņoto vietu izpētes un sanācijas atskaites, līdz ar to VVD rīcībā ir visa aktuālā informācija tālākai ievadīšanai VVD piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā. Iebilstam pret to, ka vienlaicīgi darboties ar sistēmu varēs tik daudz institūciju, tas neveicinās ievadītās informācijas izsekojamību un var novest pie nepārbaudītās informācijas paradīšanās minētajā sistēmā. Pie tam pašvaldības rīcībā varētu būt informācija tikai par tās īpašumā esošajām piesārņotām vietām. Tādējādi, samazinot administratīvo slogu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (līdz šim uzturējis piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru), daļēji administratīvais slogs tiktu palielināts pašvaldībām bez tam nepieciešama finansējuma.
4) Likumprojekta 8. punkts (Papildināt likumu ar VI2 un VI3 nodaļu šādā redakcijā: 35.3 panta piektā daļa) - priekšlikums - Nepieciešams precizēt, jo minētā 35.3 trešā daļa nesatur dokumentu uzskaitījumu.
5) Likumprojekta 8. punkts (Papildināt likumu ar VI2 un VI3 nodaļu šādā redakcijā: 35.5 panta pirmā daļa) - iebildums - Ņemot vērā, ka gan pašvaldību teritorijas plānojums, gan arī lokālplānojumi ir spēkā esoši dokumenti, nepieciešams papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar skaidrojumu, kā minētā norma attiecināma uz spēkā esošajiem plānojuma dokumentiem.
6) Likumprojekta anotācija - priekšlikums - Tiesību akta projekta anotācijā nav korekti sniegt atsauces uz vēl neapstiprinātu dokumentu, t.i. Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektu.
7) Spēkā esošā likuma redakcija - priekšlikums - Spēkā esošajā Vides aizsardzības likuma redakcijā Pārejas noteikumos ir norādīta neeksistējoša institūcija un tās amatpersona – Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors.
2) Likumprojekta 5. punkts (17. pantā: izslēgt trešo daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:) - Iebildums - 17. pants būtu papildināms ar skaidru un nepārprotamu deleģējumu pašvaldībai saistošajos noteikumos izvirzīt papildu (stingrākas) prasības attiecībā uz vides monitoringu, tā uzraudzības un kontroles kārtību. Pamatojums: Pamatojoties uz Vides aizsardzības likuma 17. panta otro daļu, ir izdoti Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 „Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”. Saskaņā ar noteikumiem vides monitoringu cita starpā organizē komersanti, ja to nosaka vides normatīvie akti (2.3. apakšpunkts), un to veic vai nu regulāri (lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un tā izmaiņām, kā arī par vides piesārņojuma ietekmi uz veselību, atbilstoši 3.1. apakšpunktam) vai arī īpašos gadījumos (kas noteikti noteikumu 3.2. apakšpunktā). No minētajām tiesību normām izriet, ka vides monitorings ir vērsts uz noteiktu apstākļu noskaidrošanu nolūkā gan saprast, kā konkrētā darbība ietekmē vidi, gan arī novērtēt, vai izvēlētie līdzekļi piesārņojuma mazināšanai ir atbilstoši; nav šaubu, ka saskaņā ar šīm tiesību normām vides monitorings (tostarp komersantam, ja to nosaka vides normatīvie akti) veicams regulāri (lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un tā izmaiņām, kā arī par vides piesārņojuma ietekmi uz veselību), taču tiesību normās nav ietverts likumdevēja deleģējums, ka šāds pienākums būtu veicams nepārtraukti tādās teritorijās vai objektos, kur piesārņojuma līmenis ir augsts. Attiecībā uz likumdevēja paredzēto monitoringa veikšanas principu, ka tas veicams regulāri, norādām, ka nsacījums “regulāri” nenosaka to veikt “nepārtraukti”, jo jēdziens “regulāri” nozīmē darbības pastāvību, bet kas atkārtojas pēc noteikta laikposma. Iepriekš minētajās tiesību normās un arī citos tiesību aktos, t.sk. likumā “Par piesārņojumu” nav saskatāms likumdevēja deleģējums pašvaldībai saistošajos noteikumos izvirzīt kādas papildu (stingrākas) prasības attiecībā uz vides monitoringa veikšanu (piemēram, to veikt nepārtraukti), tā uzraudzības un kontroles kārtību, tostarp videi un cilvēku veselībai kaitīgu un bīstamu vielu emisiju ierobežošanas nolūkā.
3) Likumprojekta 8. punkts (Papildināt likumu ar VI2 un VI3 nodaļu šādā redakcijā: 35.3 panta ceturtā daļa) - iebildums - Atbalstām nosacījumu, ka piesārņoto vietu sistēmu turpmāk veidos un uzturēs Valsts vides dienests (turpmāk - VVD), jo tas saskaņo piesārņoto vietu izpētes un sanācijas darba programmas, kā arī nosaka kārtību turpmākā monitoringa veikšanai. Komersants, kuram ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence, iesniedz VVD arī piesārņoto vietu izpētes un sanācijas atskaites, līdz ar to VVD rīcībā ir visa aktuālā informācija tālākai ievadīšanai VVD piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā. Iebilstam pret to, ka vienlaicīgi darboties ar sistēmu varēs tik daudz institūciju, tas neveicinās ievadītās informācijas izsekojamību un var novest pie nepārbaudītās informācijas paradīšanās minētajā sistēmā. Pie tam pašvaldības rīcībā varētu būt informācija tikai par tās īpašumā esošajām piesārņotām vietām. Tādējādi, samazinot administratīvo slogu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (līdz šim uzturējis piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru), daļēji administratīvais slogs tiktu palielināts pašvaldībām bez tam nepieciešama finansējuma.
4) Likumprojekta 8. punkts (Papildināt likumu ar VI2 un VI3 nodaļu šādā redakcijā: 35.3 panta piektā daļa) - priekšlikums - Nepieciešams precizēt, jo minētā 35.3 trešā daļa nesatur dokumentu uzskaitījumu.
5) Likumprojekta 8. punkts (Papildināt likumu ar VI2 un VI3 nodaļu šādā redakcijā: 35.5 panta pirmā daļa) - iebildums - Ņemot vērā, ka gan pašvaldību teritorijas plānojums, gan arī lokālplānojumi ir spēkā esoši dokumenti, nepieciešams papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar skaidrojumu, kā minētā norma attiecināma uz spēkā esošajiem plānojuma dokumentiem.
6) Likumprojekta anotācija - priekšlikums - Tiesību akta projekta anotācijā nav korekti sniegt atsauces uz vēl neapstiprinātu dokumentu, t.i. Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektu.
7) Spēkā esošā likuma redakcija - priekšlikums - Spēkā esošajā Vides aizsardzības likuma redakcijā Pārejas noteikumos ir norādīta neeksistējoša institūcija un tās amatpersona – Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors.
28.10.2021. 14:42