Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Attīstoties sociālo pakalpojumu sistēmai, periodiski ir nepieciešamība pilnveidot arī prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, saskaņojot tās ar esošo praksi un jaunākajām tendencēm pakalpojumu nodrošināšanā.
Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir :
-izveidot jaunu nodaļu ar prasībām īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem,
-papildināt ar prasībām ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniedzējiem, kuri sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām,
- veikt precizējumus terminoloģijā atbilstoši jaunākajām atziņām sociālajā jomā lietojamajā profesionālajai valodā.
-izveidot jaunu nodaļu ar prasībām īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem,
-papildināt ar prasībām ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniedzējiem, kuri sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām,
- veikt precizējumus terminoloģijā atbilstoši jaunākajām atziņām sociālajā jomā lietojamajā profesionālajai valodā.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika; Sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija, tehniskie palīglīdzekļi
Teritorija
Latvija
Norises laiks
20.12.2024. - 17.01.2025.
Informācija
Iebildumus un priekšlikumus var iesniegt e-pastā Elvira.Kursite@lm.gov.lv vai TAP portālā.
Fiziskās personas
- diaspora
Skaidrojums un ietekme
Mainot regulējumu, sociālie pakalpojumi kļūs līdzīgāki mājas videi un cilvēkiem būs saprotamāks, kādas ir prasības pakalpojumam, kas viņam ir piešķirts vai uz kādu viņam ir tiesības.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Regulējums skar tos uzņēmumus, kuri nodrošina sociālos pakalpojumus.
Nozare
Veselība un sociālā aprūpe
Nozaru ietekmes apraksts
Regulējums salāgots ar sociālajā jomā lietojamajiem terminiem, skaidrāk izsaka prasības pakalpojumam.
Sagatavoja
Elvīra Kursīte (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
20.12.2024. 15:49
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andris Bērziņš - "Latvijas Samariešu apvienība"
1. Nepiekrītam 51.1 piedāvātajam.
Nav saprotama prasība par aprūpes institūcijas izvietojumu "ne augstāk kā trešais stāvs", jo praksē ir daudzi gadījumi, kad aprūpes institūcijas atrodas ēkās, kurās ir vairāk kā trīs stāvi un tehniskie risinājumi ļauj šos pakalpojumus sniegt atbilstoši klientu vajadzībām un normatīvā regulējuma prasībām. Nav izslēdzams, ka kāda no šīm iestādēm varētu gribēt pārveidot savu darbību atbilstoši ģimenes tipa principiem, un tad tas būtu formāli liegts. Arī anotācijā nav sniegts izvērtējums par to, cik šādas ēkas (ēkas, kurās vairāk kā trīs stāvi un pakalpojums tiek sniegts augstāk par trešo stāvu), Latvijā pastāv un vai ir konstatētas kādas problēmas vai izaicinājumi kāpēc tieši ģimenes tipa aprūpes sociālais pakalpojums nevarētu tikt sniegts augstāk par trešo stāvu.
Ieteikumi Noteikumus attiecināt tikai uz ēkām, kurās nav pietiekoši pieejamības risinājumi un / vai Noteikumus attiecināt uz ēkām, kuras tiek nodotas ekspluatācijā pēc 2027.gada 31.decembra. Termiņš ir noteikts paredzot iespēju, ka tieši šobrīd kāds ir uzsācis būvdarbu procesu aprūpes sociālo pakalpojumu daudzstāvu ēkas būvniecībai un ir jāļauj šo ieceri īstenot līdz galam.
2.Aicinām papildināt MK noteikumus ar jaunu punktu: "51.2 pilngadīgo aprūpes institūcija, kas nodrošina ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, ievēro visas pilngadīgo aprūpes institūcijām noteiktās prasības un papildus tās prasības, kas noteiktas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālajam pakalpojumam."
Skaidrojumam, normatīvajā regulējumā šobrīd nav tieši pateikts, ka Ģimenes tipa aprūpes pakalpojums no pakalpojumu satura un nodrošinājuma viedokļa nevar būt ar mazāku nodrošinājumu kā Slimnīcas tipa aprūpes centrs. Ģimenes tipa aprūpes centrā klients saņem satura ziņā atbilstošu pakalpojumu ar sekojošos punktos noteiktām papildus prasībām šim specifiskajam risinājumam.
3.Aicinām papildināt MK noteikumus ar jaunu punktu: "51.3 ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumā, tiek nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts, dzīves ritms un klienta iespējas, savu spēju robežās, līdzdarboties ikdienas aktivitātēs."
Skaidrojumam - principiālā atšķirība starp Ģimenes un Slimnīcas tipa aprūpes centriem ir nevis telpas, kam būtu jābūt labām abos, bet tieši darba organizācija, dienas ritms un nodrošinājums, lai līdzdarbotos.
4.Piedāvājam punkta 58.1; ar apakšpunktus 58.11; 58.12; 58.13 un 58.15 attiecināt uz visiem ilgstošas sociālās aprūpes centriem - gan ģimenes, gan slimnīcas tipa.
5. Piedāvājam punktu 58.14 attiecināt specifiski uz Ģimenes tipa aprūpes centriem, bet papildinot un aizstājot jēdzienu “virtuves zona” ar jēdzienu “dzīvojamā istaba ar virtuves zonu”.
Skaidrojumam minētā koplietošanas telpa nepilda klasisku ēdiena gatavošanas funkciju atbilstoši virtuves funkcionalitātei iestādē, bet gatavošanas iespējas, apvienojumā ar dzīvojamo telpu/ēdamtelpu - viedo vienu kompleksu zonu, kā tās ir mājas un ģimenē. Koplietošanas zona, ar kopīgu darbošanos, veicina klientu savstarpējo komunikāciju un ģimeniskai videi pietuvinātu ikdienu.
6. No pieredzes citos pakalpojumos mēs iebilstam pret tik konkrētiem risinājumiem kā 58.14.1. prasītā "elektriskā plīts virsma", funkcionāli ēdiena gatavošana var izmantot ne tikai virsmas, un ne tikai elektriskās.
Papildinot - mūsdienīgā virtuvē ir arī mikroviļņu krāsns, nosūcējs, trauku mašīna, cepeškrāsns, mikseris u.t.t. Mūsuprāt normatīvajā regulējumā jānosaka funkcija un rezultāts, nevis jāuzskaita konkrētas virtuves iekārtas.
7. Ierosinām precizēt piedāvāto 58.3 Pilngadīgo aprūpes institūcija, aprūpi organizē, ar pieeju, atbilstoši klientu funkcionālajām spējām un prasmēm, veicināt klientu iesaisti ēdiena gatavošanas un citu ikdienas darbu veikšanas procesā. Aprūpes mērķi un darbu izpilde tiek dokumentēta.
Skaidrojumam, viena no aprūpes centra pamatfunkcijām ir nodrošināt ēdināšanu. Prasības uztura kvalitātei, plānošanai , produktu uzskaitei ģimenes tipa aprūpes centros nav mazākas vai savādākas, kā slimnīcas tipa aprūpes centros. Piedāvātā punkta redakcija saglabā mērķi, (nodrošināt iespēju un veicināt līdzdarbošanos), bet pārceļ imperatīvu un nepierādāmu prasību "maksimāli izmantot iespējas gatavot virtuves zonā" uz loģisku, cienījamu un arī pierādāmu pieeju.
8. Ierosinām papildināt 65.1 punktu ar papildus pakalpojuma saņemšanas grupu "paliatīvās aprūpes pacientiem", formulējot punktu sekojošā redakcijā 65.1 "Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs (turpmāk šajā nodaļā – aprūpes institūcija) nodrošina pilngadīgai personai, kura pēc ārstēšanās stacionārā vai smagu funkcionālo ierobežojumu dēļ nespēj sevi aprūpēt, vai paliatīvās aprūpes pacientiem, kam paliatīvā aprūpe dzīvesvietā nav iespējama, izmitināšanu, diennakts aprūpi un atbalstu radušās situācijas risināšanā.
Skaidrojumam - ir situācijas, kad paliatīvā aprūpe specializētajā stacionārā (ārstniecības iestādē) nav pieejama, aprūpe dzīvesvietā dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, bet noformēšanās par ilgstošas aprūpes centra klientu nav iespējama ierobežotās dzīvildzes dēļ. Faktiski šobrīd šo aprūpi nodrošina gan stacionāri, gan ilgstošas aprūpes centri. Līdz normatīvā regulējuma izstrādei tieši šim specifiskajam mērķim, paplašinot punktu, būtu iespējam šādu pakalpojumu sniegšanai izmantot prasības kas ietvertas piedāvātajā punktā 65.1 ar apakšpunktiem.
Nav saprotama prasība par aprūpes institūcijas izvietojumu "ne augstāk kā trešais stāvs", jo praksē ir daudzi gadījumi, kad aprūpes institūcijas atrodas ēkās, kurās ir vairāk kā trīs stāvi un tehniskie risinājumi ļauj šos pakalpojumus sniegt atbilstoši klientu vajadzībām un normatīvā regulējuma prasībām. Nav izslēdzams, ka kāda no šīm iestādēm varētu gribēt pārveidot savu darbību atbilstoši ģimenes tipa principiem, un tad tas būtu formāli liegts. Arī anotācijā nav sniegts izvērtējums par to, cik šādas ēkas (ēkas, kurās vairāk kā trīs stāvi un pakalpojums tiek sniegts augstāk par trešo stāvu), Latvijā pastāv un vai ir konstatētas kādas problēmas vai izaicinājumi kāpēc tieši ģimenes tipa aprūpes sociālais pakalpojums nevarētu tikt sniegts augstāk par trešo stāvu.
Ieteikumi Noteikumus attiecināt tikai uz ēkām, kurās nav pietiekoši pieejamības risinājumi un / vai Noteikumus attiecināt uz ēkām, kuras tiek nodotas ekspluatācijā pēc 2027.gada 31.decembra. Termiņš ir noteikts paredzot iespēju, ka tieši šobrīd kāds ir uzsācis būvdarbu procesu aprūpes sociālo pakalpojumu daudzstāvu ēkas būvniecībai un ir jāļauj šo ieceri īstenot līdz galam.
2.Aicinām papildināt MK noteikumus ar jaunu punktu: "51.2 pilngadīgo aprūpes institūcija, kas nodrošina ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, ievēro visas pilngadīgo aprūpes institūcijām noteiktās prasības un papildus tās prasības, kas noteiktas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālajam pakalpojumam."
Skaidrojumam, normatīvajā regulējumā šobrīd nav tieši pateikts, ka Ģimenes tipa aprūpes pakalpojums no pakalpojumu satura un nodrošinājuma viedokļa nevar būt ar mazāku nodrošinājumu kā Slimnīcas tipa aprūpes centrs. Ģimenes tipa aprūpes centrā klients saņem satura ziņā atbilstošu pakalpojumu ar sekojošos punktos noteiktām papildus prasībām šim specifiskajam risinājumam.
3.Aicinām papildināt MK noteikumus ar jaunu punktu: "51.3 ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumā, tiek nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts, dzīves ritms un klienta iespējas, savu spēju robežās, līdzdarboties ikdienas aktivitātēs."
Skaidrojumam - principiālā atšķirība starp Ģimenes un Slimnīcas tipa aprūpes centriem ir nevis telpas, kam būtu jābūt labām abos, bet tieši darba organizācija, dienas ritms un nodrošinājums, lai līdzdarbotos.
4.Piedāvājam punkta 58.1; ar apakšpunktus 58.11; 58.12; 58.13 un 58.15 attiecināt uz visiem ilgstošas sociālās aprūpes centriem - gan ģimenes, gan slimnīcas tipa.
5. Piedāvājam punktu 58.14 attiecināt specifiski uz Ģimenes tipa aprūpes centriem, bet papildinot un aizstājot jēdzienu “virtuves zona” ar jēdzienu “dzīvojamā istaba ar virtuves zonu”.
Skaidrojumam minētā koplietošanas telpa nepilda klasisku ēdiena gatavošanas funkciju atbilstoši virtuves funkcionalitātei iestādē, bet gatavošanas iespējas, apvienojumā ar dzīvojamo telpu/ēdamtelpu - viedo vienu kompleksu zonu, kā tās ir mājas un ģimenē. Koplietošanas zona, ar kopīgu darbošanos, veicina klientu savstarpējo komunikāciju un ģimeniskai videi pietuvinātu ikdienu.
6. No pieredzes citos pakalpojumos mēs iebilstam pret tik konkrētiem risinājumiem kā 58.14.1. prasītā "elektriskā plīts virsma", funkcionāli ēdiena gatavošana var izmantot ne tikai virsmas, un ne tikai elektriskās.
Papildinot - mūsdienīgā virtuvē ir arī mikroviļņu krāsns, nosūcējs, trauku mašīna, cepeškrāsns, mikseris u.t.t. Mūsuprāt normatīvajā regulējumā jānosaka funkcija un rezultāts, nevis jāuzskaita konkrētas virtuves iekārtas.
7. Ierosinām precizēt piedāvāto 58.3 Pilngadīgo aprūpes institūcija, aprūpi organizē, ar pieeju, atbilstoši klientu funkcionālajām spējām un prasmēm, veicināt klientu iesaisti ēdiena gatavošanas un citu ikdienas darbu veikšanas procesā. Aprūpes mērķi un darbu izpilde tiek dokumentēta.
Skaidrojumam, viena no aprūpes centra pamatfunkcijām ir nodrošināt ēdināšanu. Prasības uztura kvalitātei, plānošanai , produktu uzskaitei ģimenes tipa aprūpes centros nav mazākas vai savādākas, kā slimnīcas tipa aprūpes centros. Piedāvātā punkta redakcija saglabā mērķi, (nodrošināt iespēju un veicināt līdzdarbošanos), bet pārceļ imperatīvu un nepierādāmu prasību "maksimāli izmantot iespējas gatavot virtuves zonā" uz loģisku, cienījamu un arī pierādāmu pieeju.
8. Ierosinām papildināt 65.1 punktu ar papildus pakalpojuma saņemšanas grupu "paliatīvās aprūpes pacientiem", formulējot punktu sekojošā redakcijā 65.1 "Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs (turpmāk šajā nodaļā – aprūpes institūcija) nodrošina pilngadīgai personai, kura pēc ārstēšanās stacionārā vai smagu funkcionālo ierobežojumu dēļ nespēj sevi aprūpēt, vai paliatīvās aprūpes pacientiem, kam paliatīvā aprūpe dzīvesvietā nav iespējama, izmitināšanu, diennakts aprūpi un atbalstu radušās situācijas risināšanā.
Skaidrojumam - ir situācijas, kad paliatīvā aprūpe specializētajā stacionārā (ārstniecības iestādē) nav pieejama, aprūpe dzīvesvietā dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, bet noformēšanās par ilgstošas aprūpes centra klientu nav iespējama ierobežotās dzīvildzes dēļ. Faktiski šobrīd šo aprūpi nodrošina gan stacionāri, gan ilgstošas aprūpes centri. Līdz normatīvā regulējuma izstrādei tieši šim specifiskajam mērķim, paplašinot punktu, būtu iespējam šādu pakalpojumu sniegšanai izmantot prasības kas ietvertas piedāvātajā punktā 65.1 ar apakšpunktiem.
14.01.2025. 18:48
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25