Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā ir novecojis dzīvojamais fonds, kas vienlaikus ir ar zemu energoefektivitāti. Turklāt, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas temps ir nepietiekams. Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā, ir nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.
Mērķa apraksts
Uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitāti, veicinot ēku atjaunošanas tempu, nosakot plašāku tiesību apjomu dzīvojamo māju pārvaldniekiem attiecībā uz būvniecības ierosināšanu un būvniecības procesa īstenošanu.
Politikas jomas
Mājokļu politika
Teritorija
-
Norises laiks
05.09.2024. - 19.09.2024.
Informācija
Publiskās apspriešanas nodrošināšana atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
- Dzīvokļu īpašnieki (dzīvokļu īpašnieku kopība).
- Dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā fiziskā persona.
Skaidrojums un ietekme
Dzīvojamās mājas pārvaldniekam Likumprojekts paredz noteikt plašākas tiesības kopības vārdā (tātad arī ikkatra dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka kā kopības biedra vārdā) veikt nepieciešamās darbības, lai ierosinātu būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Juridiskās personas
- Dzīvokļu īpašnieki kā juridiskā persona.
- Dzīvojamo māju pārvaldnieki.
Skaidrojums un ietekme
Dzīvojamās mājas pārvaldniekam Likumprojekts paredz noteikt plašākas tiesības kopības vārdā (tātad arī ikkatra dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka kā kopības biedra vārdā) veikt nepieciešamās darbības, lai ierosinātu būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Sagatavoja
Elvijs Kalnkambers (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
05.09.2024. 14:51
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Šāds priekšlikums atļaut pārvaldniekam saimniekot pār īpašnieku uzkrātām finansēm nav pieļaujams.
14.09.2024. 11:14
Viktorija Žuka-Ņikuļina
Kategoriski iebilstu pret šo likumprojektu sekojošu apsvērumu dēļ:
1. Likumprojekts ļauj pieskaitīt pie obligātām pārvaldīšanas darbībām praktiski jebkurus būvdarbus. Energosertifikācijas veikšana norādīta kā atsevišķa atļautā darbība, bet tai sekojošas “ierosināt būvniecību” un “veikt citas nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai” ir pilnīgi patstāvīgas darbības, kuru sasaisti ar energoefektivitātes uzlabošanu likumprojekts neparedz. Pat ja tāda sasaiste būtu, tik un tā iespējami pārāk plaši traktējumi.
2. Sapulču un aptauju organizēšana tikai izmantojot BIS funkcionalitāti, liedz piedalīties sapulcē tiem īpašniekiem, kas nemāk strādāt BIS, kam nav tādu ierīču piekļūšanai vai rīku autorizācijai. Bet nepiedalīšanās sapulcē/aptaujā var novest pie automātiskas atļaujas pārvaldniekam veikt būvdarbus pēc saviem ieskatiem un par īpašnieku līdzekļiem.
3. Ar šo tiek zaudēta īpašnieku kontrole pār uzkrājumu fondu. Iespējams, ka viņi krāj veca ūdensvada nomaiņai, bet pārvaldnieks nokrāso fasādi.
4. Pārvaldnieks var veikt darbus par jebkādām summām, noteikt termiņu, kādā izdevumi ir atmaksājami, un īpašnieks nevarēs to kontrolēt. Būvdarbu izmaksas var izrādīties tik apjomīgas, ka īpašnieks nespēs tās apmaksāt un var piedziņas procesā zaudēt savu īpašumu.
5. Īpašuma tiesības ir absolūtas tiesības noteikt pār savu lietu, ieguldīt tajā vai nē, kad un kādā veidā to darīt. Dzīvokļu īpašuma likums jau ierobežo īpašnieku ar to, ka par viņa dzīvokli lemj dzīvokļu īpašnieku kopība. No 2024. gada 1. novembra kopība varēs pieņemt lēmumus atkārtotā sapulcē/aptaujā un ar mazāku kvorumu. Nav nekāda sapratīga un tiesiska pamata ierobežot īpašniekus vel vairāk un ļaut taisīt izdevumus viņa īpašumam bez viņa un kopības ziņas vispār.
6. Strīdi starp pārvaldnieku un īpašniekiem par samaksu, tās termiņiem, izvēlētiem būvdarbiem, uzkrājumu fonda nepareizu izlietošanu. Iespējamas pretrunas starp īpašnieku pieņemtiem lēmumiem (nomainīt pārvaldnieku, aizliegt pārvaldniekam turpināt darbus) un pārvaldnieka paļaušanos uz likumprojektā piedāvāto normu (manis izsludinātā aptauja nebija lemttiesīga, varu turpināt būvēt). Ar likumprojektā piedāvāto normu Parvaldīšanas likums nonāks pretrunā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, jo pēdējā izpratne neatbildēšana uz aptauju nozīmē balsojumu "pret".
7. Uzlabošanas būvdarbi pēc būtības nevar būt nepieciešamie izdevumi un nepieciešamās pārvaldīšanas darbības, jo tie ir papildus izdevumi lietas uzlabošanai, nevis nepieciešamie izdevumi tas tūlītējai saglabāšanai.
8. Pārvaldnieks par pārvaldīšanas darbībām saņem atlīdzību un būs ieinteresēts veikt pēc iespējas vairāk darbu par iespējami lielākām summām. Šis likumprojekts dod plašas iedzīvošanās iespējas, bet negarantē dzīvojamā fonda kvalitatīvu atjaunošanu. Grozījumos iestrādātais teikums par nepeiciešamību samērot pārvaldnieka ieplānoto rīcību ar īpašnieku maksātspēju ir deklaratīvs un nedod nekādas garantijas. Pārvaldnieka priekšstats par īpašnieku maksātspēju ir subjektīva kategorija.
1. Likumprojekts ļauj pieskaitīt pie obligātām pārvaldīšanas darbībām praktiski jebkurus būvdarbus. Energosertifikācijas veikšana norādīta kā atsevišķa atļautā darbība, bet tai sekojošas “ierosināt būvniecību” un “veikt citas nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai” ir pilnīgi patstāvīgas darbības, kuru sasaisti ar energoefektivitātes uzlabošanu likumprojekts neparedz. Pat ja tāda sasaiste būtu, tik un tā iespējami pārāk plaši traktējumi.
2. Sapulču un aptauju organizēšana tikai izmantojot BIS funkcionalitāti, liedz piedalīties sapulcē tiem īpašniekiem, kas nemāk strādāt BIS, kam nav tādu ierīču piekļūšanai vai rīku autorizācijai. Bet nepiedalīšanās sapulcē/aptaujā var novest pie automātiskas atļaujas pārvaldniekam veikt būvdarbus pēc saviem ieskatiem un par īpašnieku līdzekļiem.
3. Ar šo tiek zaudēta īpašnieku kontrole pār uzkrājumu fondu. Iespējams, ka viņi krāj veca ūdensvada nomaiņai, bet pārvaldnieks nokrāso fasādi.
4. Pārvaldnieks var veikt darbus par jebkādām summām, noteikt termiņu, kādā izdevumi ir atmaksājami, un īpašnieks nevarēs to kontrolēt. Būvdarbu izmaksas var izrādīties tik apjomīgas, ka īpašnieks nespēs tās apmaksāt un var piedziņas procesā zaudēt savu īpašumu.
5. Īpašuma tiesības ir absolūtas tiesības noteikt pār savu lietu, ieguldīt tajā vai nē, kad un kādā veidā to darīt. Dzīvokļu īpašuma likums jau ierobežo īpašnieku ar to, ka par viņa dzīvokli lemj dzīvokļu īpašnieku kopība. No 2024. gada 1. novembra kopība varēs pieņemt lēmumus atkārtotā sapulcē/aptaujā un ar mazāku kvorumu. Nav nekāda sapratīga un tiesiska pamata ierobežot īpašniekus vel vairāk un ļaut taisīt izdevumus viņa īpašumam bez viņa un kopības ziņas vispār.
6. Strīdi starp pārvaldnieku un īpašniekiem par samaksu, tās termiņiem, izvēlētiem būvdarbiem, uzkrājumu fonda nepareizu izlietošanu. Iespējamas pretrunas starp īpašnieku pieņemtiem lēmumiem (nomainīt pārvaldnieku, aizliegt pārvaldniekam turpināt darbus) un pārvaldnieka paļaušanos uz likumprojektā piedāvāto normu (manis izsludinātā aptauja nebija lemttiesīga, varu turpināt būvēt). Ar likumprojektā piedāvāto normu Parvaldīšanas likums nonāks pretrunā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, jo pēdējā izpratne neatbildēšana uz aptauju nozīmē balsojumu "pret".
7. Uzlabošanas būvdarbi pēc būtības nevar būt nepieciešamie izdevumi un nepieciešamās pārvaldīšanas darbības, jo tie ir papildus izdevumi lietas uzlabošanai, nevis nepieciešamie izdevumi tas tūlītējai saglabāšanai.
8. Pārvaldnieks par pārvaldīšanas darbībām saņem atlīdzību un būs ieinteresēts veikt pēc iespējas vairāk darbu par iespējami lielākām summām. Šis likumprojekts dod plašas iedzīvošanās iespējas, bet negarantē dzīvojamā fonda kvalitatīvu atjaunošanu. Grozījumos iestrādātais teikums par nepeiciešamību samērot pārvaldnieka ieplānoto rīcību ar īpašnieku maksātspēju ir deklaratīvs un nedod nekādas garantijas. Pārvaldnieka priekšstats par īpašnieku maksātspēju ir subjektīva kategorija.
15.09.2024. 11:01
Fiziska persona
Nav pieļaujams pārvaldniekam BEZ SASKAŅOŠANAS ar dzīvokļu īpašniekiem veikt būvniecības darbus, kas progresējošā ātrumā un bez kontroles iztukšos iedzīvotāju maciņus. Arī vislabāk koptajai mājai var piemeklēt vajadzību kaut ko uzlabot, taču man nav saprotama ieceres virzītāju loģika pēc būtības iedot pārvaldniekam brīvu pieeju dzīvokļu īpašnieku makiem.
17.09.2024. 09:40
Jūlija Stepaņenko - "SUVERĒNĀ VARA"
Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Atbilstoši Civillikuma 927. pantam, īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Secīgi arī Dzīvokļu īpašuma likuma (turpmāk – DzĪL) 16. panta otrās daļas 9. punkts paredz tikai dzīvokļu īpašnieku kopībai (turpmāk – kopība) tiesības noteikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību. Šī iz dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetence un pat kopības pilnvarotais pārvaldnieks nevar to izlemt kopības vieta, ņemot vērā šī likuma 16. panta pirmajā daļā norādīto. Lai gan Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk - Pārvaldīšanas likums) 4.. panta pirmās daļas 2. punkts teorētiski paredz optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošanu, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju, tomēr tikai paši dzīvokļu īpašnieki var izlemt, vai un kādā apmērā viņi spēj veikt ieguldījumus savā īpašumā. Likumprojektā NR. 24-TA-2021 piedāvātie papildinājumi pie Pārvaldīšanas likuma 14. panta, būtiski pārkāpj personas tiesības uz īpašumu un tiesības pašai noteikt savus ieguldījumus savā īpašumā. Likumprojektā piedāvātais risinājums dod tiesības pārvaldniekam pēc paša ieskatiem veikt milzīgus ieguldījumus svešā īpašumā, neatstājot īpašniekiem nekādas tiesības šos izdevumus kontrolēt, plānot vai ierobežot. Īpašniekiem ir tiesības arī neieguldīt savā mājā neko, ja viņi saprot šo ieguldījumu ekonomisko neizdevīgumu un, iespējams, plāno būvēt vai pirkt jaunu īpašumu, nojaukt esošo ēku utml.
Likumprojekta pieņemšanas gadījumā rodas pretrunas starp DzĪL un Pārvaldīšanas likumu, jo nav skaidrs, kā rīkoties, ja pārvaldnieks ierosina ar energoefektivitāti saistītos būvdarbus bez kopības lēmuma, bet kopība, to uzzinot, pieņem lēmumu aizliegt pārvaldniekam šos darbu turpināt vai atsauc pārvaldnieka pilnvarojumu uz īpašuma pārvaldīšanas darbību veikšanu. DzĪL grozījumi, kas stājas spēkā 2024. gada 1. novembrī, jau paredz atvieglot kārtību pārvaldnieka komunikācijai ar kopību un ļauj atkārtotā sapulcē pieņemt lēmumus ar ievējojami mazāku balsu skaitu. Atbilstošo jaunai DzĪL redakcijai, izmantojot atkārtotas sapulces instrumentu, pietiks, ja sapulcē vai aptaujā piedalīsies tikai 1/3 daļa no mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri ar vienkāršu balsu vairākumu var piekrist ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Tātad, ar 1/6 dzīvokļu īpašnieku balsīm pietiek, lai leģitimizēt šos izdevumus un ļaut pārvaldniekam tos veikt. Šis jaunais mehānisms jau pietiekami atvieglo minētas problēmas risināšanu un ēku energoefektivitātes uzlabošanu, bet tas tomēr respektē īpašnieku tiesības pašiem noteikt par savu īpašumu un plānot savus izdevumus. Ja Pārvaldīšanas likumā tiks iestrādāti piedāvātie grozījumi, tad pārvaldniekam tiks piešķirtas tiesības piespiedu kārtā veikt būvdarbus svešajā īpašumā tad, ja pat atkārtotā sapulce vai aptauja ir uzskatāmi par nenotikušiem.
Likumprojekta izstrādātāji piedāvā pārvaldniekam organizēt īpašnieku kopsapulci vai aptauju tikai izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) funkcionalitāti, lai nodrošināt ticamību tam, ka tāda aptauja vai sapulce vispār tika sasaukta. Tātad, tiek pieļauts, ka pastāv iespēja, kad pārvaldnieks var mēģināt izmantot tiesības veikt šos būvdarbus ēkā arī ļaunprātīgi, nejautājot īpašnieku viedokli vai viltojot to. Pārvaldnieki saņem atlīdzību par veiktajām pārvaldīšanas darbībām, tātad ir tajās ieinteresēti, līdz ar to bažas, ka likumprojekta piešķirtās tiesības var tikt izmantotas ļaunprātīgi, ir ļoti pamatotas, jo ir plānots, ka īpašniekiem būs jāatmaksā pārvaldniekam par tā veiktajiem būvdarbiem, lai cik tie neizmaksātu. Tas, ka tiek paredzēts piesaistīt BIS funkcionalitāti, nepasargās īpašniekus no iespējamās pārvaldnieku ļaunprātības. Ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem BIS funkcionalitāte var būt nepieejama – tie nemāk strādāt ar datoru vai viedierīcēm, viņiem nav pieejamas attiecīgās ierīces, viņi neorientējas BIS sistēmā, viņiem nav autentifikācijas rīku lai šai sistēmai pieslēgties utml. Mazāk nodrošinātie, mazāk izglītotie, gados vecāki dzīvokļu īpašnieki, iespējams nevarēs piedalīties BIS organizētajā aptaujā, līdz ar ko viņiem būs liegta iespēja paust savu viedokli, bet pārvaldniekam tas automātiski dos tiesības veikt būvdarbus.
Dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošana, it īpaši novecojušā dzīvojamā fondā, ir saistīta ar liela apmēra būvdarbiem un tik ievērojamiem ieguldījumiem, ka ievērojamai daļai dzīvokļu īpašnieku var objektīvi nepietikt līdzekļu šo darbu finansēšanai, kā arī var nebūt iespēju uzņemties nepieciešamā kredīta saistības un izpildīt tās. Tiesības pārvaldniekam veikt šos darbus pēc saviem ieskatiem un pēc tam pieprasīt atlīdzību no īpašniekiem, var novest daļu no īpašniekiem līdz maksātnespējai un šī īpašuma zaudēšanai, kas ir tiesību uz īpašumu pārkāpums.
Likumprojektā piedāvātā 14. panta devītās daļas redakcija dod plašas tiesības pārvaldniekam organizēt un veikt dažādus, ne tikai ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītos būvdarbus svešajā īpašumā, jo tiesības veikt ēkas energosertifikāciju ir atdalītas no tiesībām ierosināt būvdarbu un arī tiesībām veikt citas darbības būvniecības procesa īstenošanai. Pie šāda formulējuma neizbēgami būs pārvaldnieku mēģinājumi veikt plašāku būvdarbu klāstu, kā arī radīsies strīdi starp īpašniekiem un pārvaldnieku par šo darbu nepieciešamību un izmaksām. Pat ja darbi būs attaisnojami ar ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, pastāv ļoti dažādi tehniskie risinājumi ar pārāk atšķirīgām izmaksām, lai tas viss tiktu izlemts vien ar pārvaldnieka lēmumu. Tikai kopības lēmums, kas pieņemts DzĪL noteiktajā kārtībā var pasargāt no pārvaldnieka patvarības un iespējamiem strīdiem par izvēlētiem risinājumiem un darbu izmaksām.
Ēkas uzlabošanas darbi, pat ja tie ir saistīti ar tās energoefektivitates uzlabošanu, tomēr ir derīgie, nevis nepieciešamie izdevumi, Civillikuma 865. panta izpratnē: kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, un proti, pavairo ienākumu no tās. Obligāti veicamo pārvaldīšanas darbu būtība ir tieši nepieciešamie izdevumi (ēkas saglabāšana) un to papildināšana ar derīgiem izdevumiem, kas turklāt veicami bez īpašnieku piekrišanas, neatbilst obligāto pārvaldīšanas darbu būtībai.
Likumprojektā nav piedāvāti nekādi risinājumi pārvaldnieka un īpašnieku attiecību regulēšanai saistībā ar pārvaldnieka veikto ieguldījumu atmaksāšanu. Īpašnieki var paļauties uz savām Satversmē, Civillikumā un DzĪL garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesībām noteikt ar to saistītos izdevumus. Tas neizbēgami radīs domstarpība un strīdus, kad īpašnieki uzzinās par pārvaldnieka aizmuguriski veiktajiem ieguldījumiem viņu īpašumā. Šie strīdi var ieilgt un novest arī pie pārvaldnieka maksātnespējas, ja īpašnieki atteiksies šos izdevumus kompensēt. Pastāv arī risks, ka īpašnieki nespēs atmaksāt pārvaldnieka izdevumus līdzekļu trūkuma dēļ vai arī dēļ nespējas saņemt kredītu.
No visa minētā izriet, ka likumprojektā piedāvātie grozījumi pārkāpj cilvēka un īpašnieka pamattiesības, palielina tiesisko nenoteiktību un rada normu kolīzijas. Likumprojekts nekādi negarantē Latvijas dzīvojamā fonda atjaunošanu, bet ved pie lielākām domstarpībām un tiesu sistēmas noslogošanas. Kategoriski iebilstam pret likumprojekta pieņemšanu.
Likumprojekta pieņemšanas gadījumā rodas pretrunas starp DzĪL un Pārvaldīšanas likumu, jo nav skaidrs, kā rīkoties, ja pārvaldnieks ierosina ar energoefektivitāti saistītos būvdarbus bez kopības lēmuma, bet kopība, to uzzinot, pieņem lēmumu aizliegt pārvaldniekam šos darbu turpināt vai atsauc pārvaldnieka pilnvarojumu uz īpašuma pārvaldīšanas darbību veikšanu. DzĪL grozījumi, kas stājas spēkā 2024. gada 1. novembrī, jau paredz atvieglot kārtību pārvaldnieka komunikācijai ar kopību un ļauj atkārtotā sapulcē pieņemt lēmumus ar ievējojami mazāku balsu skaitu. Atbilstošo jaunai DzĪL redakcijai, izmantojot atkārtotas sapulces instrumentu, pietiks, ja sapulcē vai aptaujā piedalīsies tikai 1/3 daļa no mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri ar vienkāršu balsu vairākumu var piekrist ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Tātad, ar 1/6 dzīvokļu īpašnieku balsīm pietiek, lai leģitimizēt šos izdevumus un ļaut pārvaldniekam tos veikt. Šis jaunais mehānisms jau pietiekami atvieglo minētas problēmas risināšanu un ēku energoefektivitātes uzlabošanu, bet tas tomēr respektē īpašnieku tiesības pašiem noteikt par savu īpašumu un plānot savus izdevumus. Ja Pārvaldīšanas likumā tiks iestrādāti piedāvātie grozījumi, tad pārvaldniekam tiks piešķirtas tiesības piespiedu kārtā veikt būvdarbus svešajā īpašumā tad, ja pat atkārtotā sapulce vai aptauja ir uzskatāmi par nenotikušiem.
Likumprojekta izstrādātāji piedāvā pārvaldniekam organizēt īpašnieku kopsapulci vai aptauju tikai izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) funkcionalitāti, lai nodrošināt ticamību tam, ka tāda aptauja vai sapulce vispār tika sasaukta. Tātad, tiek pieļauts, ka pastāv iespēja, kad pārvaldnieks var mēģināt izmantot tiesības veikt šos būvdarbus ēkā arī ļaunprātīgi, nejautājot īpašnieku viedokli vai viltojot to. Pārvaldnieki saņem atlīdzību par veiktajām pārvaldīšanas darbībām, tātad ir tajās ieinteresēti, līdz ar to bažas, ka likumprojekta piešķirtās tiesības var tikt izmantotas ļaunprātīgi, ir ļoti pamatotas, jo ir plānots, ka īpašniekiem būs jāatmaksā pārvaldniekam par tā veiktajiem būvdarbiem, lai cik tie neizmaksātu. Tas, ka tiek paredzēts piesaistīt BIS funkcionalitāti, nepasargās īpašniekus no iespējamās pārvaldnieku ļaunprātības. Ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem BIS funkcionalitāte var būt nepieejama – tie nemāk strādāt ar datoru vai viedierīcēm, viņiem nav pieejamas attiecīgās ierīces, viņi neorientējas BIS sistēmā, viņiem nav autentifikācijas rīku lai šai sistēmai pieslēgties utml. Mazāk nodrošinātie, mazāk izglītotie, gados vecāki dzīvokļu īpašnieki, iespējams nevarēs piedalīties BIS organizētajā aptaujā, līdz ar ko viņiem būs liegta iespēja paust savu viedokli, bet pārvaldniekam tas automātiski dos tiesības veikt būvdarbus.
Dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošana, it īpaši novecojušā dzīvojamā fondā, ir saistīta ar liela apmēra būvdarbiem un tik ievērojamiem ieguldījumiem, ka ievērojamai daļai dzīvokļu īpašnieku var objektīvi nepietikt līdzekļu šo darbu finansēšanai, kā arī var nebūt iespēju uzņemties nepieciešamā kredīta saistības un izpildīt tās. Tiesības pārvaldniekam veikt šos darbus pēc saviem ieskatiem un pēc tam pieprasīt atlīdzību no īpašniekiem, var novest daļu no īpašniekiem līdz maksātnespējai un šī īpašuma zaudēšanai, kas ir tiesību uz īpašumu pārkāpums.
Likumprojektā piedāvātā 14. panta devītās daļas redakcija dod plašas tiesības pārvaldniekam organizēt un veikt dažādus, ne tikai ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītos būvdarbus svešajā īpašumā, jo tiesības veikt ēkas energosertifikāciju ir atdalītas no tiesībām ierosināt būvdarbu un arī tiesībām veikt citas darbības būvniecības procesa īstenošanai. Pie šāda formulējuma neizbēgami būs pārvaldnieku mēģinājumi veikt plašāku būvdarbu klāstu, kā arī radīsies strīdi starp īpašniekiem un pārvaldnieku par šo darbu nepieciešamību un izmaksām. Pat ja darbi būs attaisnojami ar ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, pastāv ļoti dažādi tehniskie risinājumi ar pārāk atšķirīgām izmaksām, lai tas viss tiktu izlemts vien ar pārvaldnieka lēmumu. Tikai kopības lēmums, kas pieņemts DzĪL noteiktajā kārtībā var pasargāt no pārvaldnieka patvarības un iespējamiem strīdiem par izvēlētiem risinājumiem un darbu izmaksām.
Ēkas uzlabošanas darbi, pat ja tie ir saistīti ar tās energoefektivitates uzlabošanu, tomēr ir derīgie, nevis nepieciešamie izdevumi, Civillikuma 865. panta izpratnē: kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, un proti, pavairo ienākumu no tās. Obligāti veicamo pārvaldīšanas darbu būtība ir tieši nepieciešamie izdevumi (ēkas saglabāšana) un to papildināšana ar derīgiem izdevumiem, kas turklāt veicami bez īpašnieku piekrišanas, neatbilst obligāto pārvaldīšanas darbu būtībai.
Likumprojektā nav piedāvāti nekādi risinājumi pārvaldnieka un īpašnieku attiecību regulēšanai saistībā ar pārvaldnieka veikto ieguldījumu atmaksāšanu. Īpašnieki var paļauties uz savām Satversmē, Civillikumā un DzĪL garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesībām noteikt ar to saistītos izdevumus. Tas neizbēgami radīs domstarpība un strīdus, kad īpašnieki uzzinās par pārvaldnieka aizmuguriski veiktajiem ieguldījumiem viņu īpašumā. Šie strīdi var ieilgt un novest arī pie pārvaldnieka maksātnespējas, ja īpašnieki atteiksies šos izdevumus kompensēt. Pastāv arī risks, ka īpašnieki nespēs atmaksāt pārvaldnieka izdevumus līdzekļu trūkuma dēļ vai arī dēļ nespējas saņemt kredītu.
No visa minētā izriet, ka likumprojektā piedāvātie grozījumi pārkāpj cilvēka un īpašnieka pamattiesības, palielina tiesisko nenoteiktību un rada normu kolīzijas. Likumprojekts nekādi negarantē Latvijas dzīvojamā fonda atjaunošanu, bet ved pie lielākām domstarpībām un tiesu sistēmas noslogošanas. Kategoriski iebilstam pret likumprojekta pieņemšanu.
17.09.2024. 11:08
Alevtina Aļeksejeva
Kategoriski iebilstu prēt šo likumu.
17.09.2024. 18:23
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo likumu.
17.09.2024. 19:16
Ilze Donova - Ilze Donova
Es kategoriski iebilstu pret janajiem likuma grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Mēs savā četru dzīvokļu kopīpašumā nevaram vien izlūgties, lai RNP veic obligātos mājas pārvaldīšanas darbus. Tas ir dīvaini, ka nu mājas pārvaldnieks pats vēlēsies veikt nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai un dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ierosinās būvniecību. Tā vien šķiet, ka tiek lobētas kādas konkrētas intereses. Drīzāk būtu jāveic steidzamas izmaiņas Dīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas nosaka mazāku balsu skaitu, lai kopības lēmumi vispār tiktu pieņemti. Tie, kas īpašumā vēlas kaut ko būtiski darīt, vienmēr ir mazākumā, bet viņu rokas ir sasietas. Tie, kas ir darītāji, parasti arī paši sedz visus izdevumus. Ar jaunajiem likuma grozījumiem pastāv risks, ka mājas pārvaldnieks apzināti izvēlēsies veikt dārgus būvniecības darbus, lai īpašnieki nevarētu samaksāt jau tā lielos apsaimniekošanas rēķinus.
17.09.2024. 20:26
Fiziska persona
Esmu pret šo likumprojektu. Tas faktiski ļauj pārvaldniekam tērēt īpašnieku finanšu līdzekļus bez īpašnieku ziņas. Jāņem vērā, cik reāli dzīvokļu īpašnieki varēs (mācēs) izmantot BIS.
Viss šis variants ir izdevīgs tikai namu apsaimniekotājam, ierobežojot dzīvokļu īpašnieku tiesības.
Viss šis variants ir izdevīgs tikai namu apsaimniekotājam, ierobežojot dzīvokļu īpašnieku tiesības.
18.09.2024. 01:07
Fiziska persona
Nav pieļaujams pārvaldniekam BEZ SASKAŅOŠANAS ar dzīvokļu īpašniekiem veikt būvniecības darbus. Iedzīvotāju uzkrājumi tiks iztērēti izdomātiem un nebūtiskiem celtniecības darbiem.
18.09.2024. 10:57
Ruslans Lanko
Nav pieļaujams pārvaldniekam BEZ SASKAŅOŠANAS ar dzīvokļu īpašniekiem veikt būvniecības darbus!!!!!!!!
18.09.2024. 13:00
Fiziska persona
Я бы категорически против этого закона !!!!!!!
18.09.2024. 13:17
Linda Ziemane
Šāda regula tikai vairos pārvaldnieku iespēju apkrāpt mājās iedzīvotājus, kas novērojama jau šobrīd bez šādas regulas! Iebilstu!
18.09.2024. 14:45
privātpersona
Kategoriski iebilstu pret šo likumu . Pārvaldniekam nav tiesību bez dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumus par remontdarbiem vai par kaut-kādiem būvniecības darbiem .
18.09.2024. 15:20
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo likumu. Pārvaldniekam visi būvdarbi jāveic tikai ar mājas iedzīvotaju piekrišanu!
18.09.2024. 19:32
Inita Dārziņa
Esmu pret šo likumprojektu! Tas ļauj pārvaldniekam tērēt īpašnieku finanšu līdzekļus bez īpašnieku ziņas un pārkapj likumu kā tādu (īpašnieku kopienes tiesības uz savu nekustāmo īpašumu)!
Projekts izdevīgs tikai namu apsaimniekotājam, ierobežojot dzīvokļu īpašnieku tiesības.
Projekts izdevīgs tikai namu apsaimniekotājam, ierobežojot dzīvokļu īpašnieku tiesības.
18.09.2024. 19:43
Tatjana Orlovska
Esmu pret šo likumprojektu! Īpašnieks ir atbildigs un nes atbildību un pieņem lēmumus par sava īpašuma attīstību. Jaunie noteikumi par sapulču kvorumu jau dod soli uz īpašuma uzlabojumiem, ja pārvaldnieks argumentējoši pasniedz savu redzējumu uz īpašuma attīstību/energoefevektāti/renovāciju un t.l. Redakcija par BIS sistēmu nav pieņemāma, jo lielakai daļai iedzīvotājiem nebūs tai piekļuves un iemaņu. Pārvaldniekam ir tikai izpildāmas institūcijas tiesības, nevis otrādāk.
18.09.2024. 20:34
Ļubova Paršikova
Kategoriski iebilstu pret likumprojektu 24-TA-2021 Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (turpmāk – Likumprojekts). Nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas jāatjauno un tā ir liela problēma (un ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā), taču viennozīmīgi NE ŠĀDĀ ceļā.
1. Likumprojekta izstrādātāji atsaucas Anotācijā uz atsevišķiem un specifiskiem tiesu nolēmumiem, mēģinot tos vispārināt. Taču arī no Anotācijā iekļautām atsaucēm ir skaidrs, ka daudzos nolēmumos noteiktais nemaz nevar tikt vispārināts un jo īpaši tādā veidā, kā tas ir iestrādāts Likumprojektā.
2. No Likumprojekta Anotācijas kļūst pilnīgi skaidrs, ka tiek lobētas lielāko namu apsaimniekotāju intereses, un primāri – SIA Rīgas namu pārvaldnieka (turpmāk – RNP) intereses, kas šobrīd iesaistījies kvartālu atjaunošanas pilotprojektā.
3. Dzīvojamo māju atjaunošanā ir trīs lielākas problēmas:
1) dzīvokļu īpašnieku vispārēja izpratne par dzīvokļa īpašumu un māju pārvaldīšanu, un viņu spēja izvirzīt savas mājas pārstāvjus, kam ir laiks, vēlme, interese un pietiekamas profesionālās kompetences, lai vispār ar to nodarbotos, kā arī spēja pietiekami atbalstīt savus pārstāvjus visos darbos un ierosinājumos,
2) kopības spēja vienoties, kas lielākoties izriet no pirmā punkta, un
3) dzīvokļu īpašnieku faktiskā maksātspēja.
Otrs no šiem punktiem tika šogad atrisināts līdz ar visai strīdīgu un apšaubāmu grozījumu pieņemšanu Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz mazākuma balsojuma iespējas. Objektīvi ir nepieciešams laiks, lai pārbaudītu šo grozījumu darbību reālajos apstākļos un to faktisko atdevi.
Trešo punktu būtu jārisina, sniedzot REĀLU atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, nevis paredzot NEKP jaunajā redakcijā, ka enerģētiskās nabadzības mazināšanai atbalsts tiks sniegts 2017 mājsaimniecībām, kas nesastāda pat 1% no visām enerģētiskai nabadzībai pakļautām mājsaimniecībām Latvijā.
Bet pirmā punkta realizācijai vajadzētu ieviest dzīvē kā minimums Direktīvā (ES) Nr. 2024/1275 noteiktās prasības, ko vajadzētu papildināt ar reālajām klātienes, pirmajā kārtā izglītojošām un skaidrojošām (nevis uzbāzošām aizdevumus!), aktivitātēm visām mājām, kvartāliem, kas tiktu realizētas uz vietas, nevis kaut kur atsevišķiem interesentiem.
Likumprojekts nerisina nevienu no šīm problēmām.
4. Ar nožēlu jāsecina, ka ir jāatgādina tas, ka Ekonomikas ministrijai pēdējo 4-5 gadu laikā bija vairākkārtēji norādīts uz pārvaldnieku bezdarbības un normatīvo aktu prasību neievērošanas problēmu, kas diemžēl atkal un atkal un joprojām no atbildīgās ministrijas puses tiek ignorēta un tā vietā, lai piedāvātu tās risinājumus, likumdevēji aizvien vairāk un vairāk ierosina un ievieš dažādus šo bezdarbību veicinošus risinājumus, kas ir arī šis Likumprojekts.
5. Vēršu uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrija no savas puses jau sen ir sniegusi pietiekamu skaidrojumu, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk – Likums) 6. panta otrās daļas 1. punkta f) apakšpunkts paredz t.sk. arī energosertifikācijas veikšanu, par ko citā starpā ir informēts arī RNP. Un kas netraucēja RNP pašiem slēgt līgumus par dzīvojamo māju energoauditiem, kad… bija pieejama Rīgas Domes līdzfinansējuma programma, kas sedza 80% no energoaudita izmaksām, taču nez kāpēc tas traucē pēc šo saistošo noteikumu spēka izbeigšanos un divām vai trim RNP valdes maiņām un joprojām tie netiek iekļauti māju remontdarbu plānos, tāpat arī kā obligātās tehniskās apsekošanas, kas vēl 2021. gadā ar MK noteikumiem Nr. 384 (LBN 405-21) tika noteiktas par tādām reizi 10 gados, ja vien iedzīvotāji paši to uzstājīgi un vairākkārtēji nepieprasa vai atsevišķos gadījumos, kad jau kaut kas krīt uz galvas. Līdz ar ko, ar šādu Likumprojektu, Ekonomikas ministrija faktiski nāk pretrunā pati ar sevi.
Primāri, jānosaka pārvaldniekiem atbildība par jau esošo normatīvo aktu prasību un obligāto pārvaldīšanas darbību nepildīšanu un nepienācīgu pildīšanu kā tādu, bez atrunām, skaidri definējot, par ko un kādā apmērā un tam apmēram ir jābūt ļoti jūtamam juridiskām personām, nevis sākot ar 2 (!) naudas soda vienībām.
Šajā sakarā jānorāda uz to, ka tādos gadījumos, kā RNP pārvaldīšanas gadījumā – šāda Likumprojekta ieviešana dzīvē ir pilnīgais neprāts, kas būtu pielīdzināms dzīvojamā sektora pašnāvībai. Par reālu un kvalitatīvu māju atjaunošanu te vispār nevar būt ne mazākās runas. Kārtējo reizi jāvērš Likumprojekta izstrādātāju uzmanība uz to, ka RNP kopš valsts neatkarības atjaunošanas faktiski bezdarbojas, bet tajos gadījumos, kad kādi atjaunošanas, būvniecības darbi arī veikti – netika un netiek arī 21. gadsimtā ievērotas būvniecības nozares prasības, pat tās, kuras ir jau pat ļoti būtiski atvieglotas, kā rezultātā ne tikai nevar runāt par kaut kādu kvalitāti vai sistematizētu pieeju, bet vispār par māju tehnisko dokumentāciju kā tādu – tāda vienkārši gandrīz neeksistē!
Šeit būs tikai daži no piemēriem: centralizētās siltumapgādes sistēmas sildelementu (radiatori, dvieļu žāvētāji utml.) maiņa tiek saskaņota, sēžot kabinetos, un bez jel kādiem kopības lēmumiem; elektroinstalācija, kā arī citu inženierkomunikāciju maiņa notiek bez tehniskiem projektiem un bez kopības lēmumiem; logi un durvis kāpņu telpās tiek uzstādīti neatbilstoši būvniecības prasībām; jumta konstrukciju pārbūvei – neviena tehniskā projekta, nerunājot jau par nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju; jumtu seguma maiņa 2. grupas ēkām – bez paskaidrojuma rakstiem; utt., utt., utt. Visbiežākā aizbildināšanās: kam jums tērēt lieku naudu? un otrs - avārijas darbi (šeit primāri ir jautājums – KURŠ tad ir novedis līdz avārijas stāvoklim? Kāpēc jāgaida 5 gadi, lai vispār īpašniekiem paziņotu par situāciju? Vai kāpēc īpašniekiem ir jāgaida, kad jau līst uz galvas kā no spaiņiem un tad mēnešiem un gadiem bez maz vai jālūdzās pārvaldniekam, lai kaut kas tiktu izdarīts, ja pārvaldniekam fiziski jāveic ik gadu apsekošana, jākonstatē bojājumi un savlaicīgi par to jāziņo īpašniekiem, negaidot, kad situācija jau kļūst kritiska? Un otrs – ne vienmēr tie ir arī avārijas darbi pēc fakta, bet gan ilgtermiņā ieplānotie darbi). Un visbēdīgāk ir tas, ka šāda prakse tiek aktīvi virzīta arī iesaistot mazāk zinošus pilnvarotus dzīvokļu īpašniekus, kas vēlas kaut ko uzlabot un atjaunot. Rezultāts kļūst vēl bēdīgāks…
Vai šādiem pārvaldniekiem vispār drīkst uzticēt nozīmīgu vai dziļo renovāciju? Vai ļaut izmantot bez dzīvokļu īpašnieku lēmuma kopības mantu? Noteikti NĒ!
6. Jāatzīmē tas, ka līdz ar pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu dzīvokļu īpašniekiem kļūst vairāk iespēju sakārtot visas šīs ilggadējās problēmas – Līgumos ir iespējams paredzēt arī punktus, kas regulē Likumprojektā noteikto un noteikt tās robežas, kurās konkrēta kopība ir gatava ļaut darboties pārvaldniekam ar tās mantu un uzkrājuma fondu. Līdz ar ko Likumprojekts faktiski jau iejaucas arī līgumiskās attiecībās. Un šeit mēs nonākam arī atpakaļ pie augstāk 3. punkta 1) apakšpunktā minēto – lai tiktu noslēgti atbilstoši un intereses aizsargājoši pārvaldīšanas līgumi – ir jāizglīto sabiedrība un dzīvokļu īpašnieki, jāsniedz reālais atbalsts, jo ļoti maza daļa no viņiem ir juristi, kas spēj izurbties cauri šīs komplicētas jomas niansēm un juridiskās valodas teicieniem.
7. Vēl viens būtisks aspekts – ir jau Saeimā esošā privatizācijas pabeigšanas likumprojektu pakete. Primāri, būtu jāsakārto šie principiāli jautājumi, t.sk. un jo īpaši Likumprojekta Nr. 431/Lp14 “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” normas, kas joprojām tiek aktīvi diskutētas. Atdodot, kā tas bija paredzēts, ar 2026. gadu dzīvojamās mājas pašu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā – tik tiešām var cerēt uz būtisku izrāvienu, kaut arī sākumā noteikti visiem būs ļoti grūti, taču tas nesīs savus augļus arī dzīvojamo māju atjaunošanā. Kamēr šis jautājums nav sakārtots un pieņemts gala risinājums, dzīvokļu īpašnieki principā ir neziņā un neizpratnē par nākotni un līdz ar to tik nopietni jautājumi tālāk nevar tikt virzīti – ne tikai ir jāsagaida Likumprojekta Nr. 431/Lp14 gala redakciju un tās pieņemšanu Saeimā, bet arī jāsagaida tā ieviešana dzīvē.
8. Papildus – uzturu arī sabiedrības līdzdalībā 15.09.2024 plkst. 11:01 sniegtos iebildumus, katrā šī viedokļa punktā un pilnīgi piekrītu arī tam, ka šāda prasība, veikt kopības lēmumu pieņemšanu, izmantojot tikai BIS funkcionalitāti, apriori rada pārvaldniekiem plašas krāpšanās un ļaunprātīgas kopības mantas izmantošanas iespējas līdz ar “pret” balsošanu, neprotot izmantot IT risinājumus vai neesot tādiem instrumentiem. Papildināšu no savas puses arī ar to, ka sākotnēji ir vispār jāsakārto BIS funkcionalitāti tā, lai šī sistēma vispār būtu normāli lietojama un būtu tik tiešām iespējama BIS izmantošana kopības lēmumu pieņemšanā, kā arī pirms kaut kā tāda papildus ieviešanas caur BIS ir jāpanāk, lai tiktu reāli ievietotas Mājas lietas (ko citu starpā arī RNP joprojām nav izdarījis!).
9. Un vēl viens būtisks aspekts, kas nav vērtēts Likumprojekta Anotācijā – par cik palielināsies tiesu noslodze, kad dzīvojamās mājas masveidā sāks nākt uz tiesu ar prasībām pret pārvaldnieku nelietderīgi, neefektīvi un neatbilstoši izmantotiem dzīvokļu īpašnieku naudas līdzekļiem?
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, priekšlikumi:
1. Izslēgt no Likumprojekta vienīgo punktu ar Likuma 14. panta grozījumiem un šī punkta vietā iekļaut pārstrādāto Likuma 29. pantu un nepieciešamības gadījumā arī 30. pantu, attiecīgi koriģējot Likumprojekta Pārejas noteikumu 30. punktu.
2. Izvērtēt iespēju noteikt minimālās prasības uzkrājumu fonda ikmēneša līdzekļu summai uz 1 m2 platības, iedalot tās minimālo apmēru atkarībā no dzīvojamo māju vecuma un/vai nolietojuma pakāpes un/vai citiem parametriem. Minimāliem apjomiem ir jābūt saprātīgās robežās, neierobežojot arī būtiski dzīvokļu īpašnieku tiesības pieņemt lēmumus šajā jautājumā.
3. Rast risinājumu izdevīgiem finanšu instrumentiem uzkrājumu fondu līdzekļu palielināšanai – piemēram, speciālo mērķa depozīta noguldījumi vai citi, kam kopībai nebūtu nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību.
4. Izstrādāt beidzot risinājumu Augstākās tiesas nolēmuma ieviešanu dzīvē, kas ļaus kopībām uzturēt savus bankas kontus – tas ir kritiski nepieciešams šīs nozares attīstībai, t.sk. māju atjaunošanai.
5. Ieviest dzīvē reālu klātienes dzīvokļu īpašnieku aktīvu izglītošanu, veicos regulārus pasākumus pēc savas iniciatīvas vietās, nevis gaidot, kad kāds no iedzīvotājiem atnāks par to prasīt kaut kur – jebkura šāda sanāksme parādīs daudzus jautājumus, kas ir jāskaidro un jāskaidro saprotamā cilvēkiem valodā.
1. Likumprojekta izstrādātāji atsaucas Anotācijā uz atsevišķiem un specifiskiem tiesu nolēmumiem, mēģinot tos vispārināt. Taču arī no Anotācijā iekļautām atsaucēm ir skaidrs, ka daudzos nolēmumos noteiktais nemaz nevar tikt vispārināts un jo īpaši tādā veidā, kā tas ir iestrādāts Likumprojektā.
2. No Likumprojekta Anotācijas kļūst pilnīgi skaidrs, ka tiek lobētas lielāko namu apsaimniekotāju intereses, un primāri – SIA Rīgas namu pārvaldnieka (turpmāk – RNP) intereses, kas šobrīd iesaistījies kvartālu atjaunošanas pilotprojektā.
3. Dzīvojamo māju atjaunošanā ir trīs lielākas problēmas:
1) dzīvokļu īpašnieku vispārēja izpratne par dzīvokļa īpašumu un māju pārvaldīšanu, un viņu spēja izvirzīt savas mājas pārstāvjus, kam ir laiks, vēlme, interese un pietiekamas profesionālās kompetences, lai vispār ar to nodarbotos, kā arī spēja pietiekami atbalstīt savus pārstāvjus visos darbos un ierosinājumos,
2) kopības spēja vienoties, kas lielākoties izriet no pirmā punkta, un
3) dzīvokļu īpašnieku faktiskā maksātspēja.
Otrs no šiem punktiem tika šogad atrisināts līdz ar visai strīdīgu un apšaubāmu grozījumu pieņemšanu Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz mazākuma balsojuma iespējas. Objektīvi ir nepieciešams laiks, lai pārbaudītu šo grozījumu darbību reālajos apstākļos un to faktisko atdevi.
Trešo punktu būtu jārisina, sniedzot REĀLU atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, nevis paredzot NEKP jaunajā redakcijā, ka enerģētiskās nabadzības mazināšanai atbalsts tiks sniegts 2017 mājsaimniecībām, kas nesastāda pat 1% no visām enerģētiskai nabadzībai pakļautām mājsaimniecībām Latvijā.
Bet pirmā punkta realizācijai vajadzētu ieviest dzīvē kā minimums Direktīvā (ES) Nr. 2024/1275 noteiktās prasības, ko vajadzētu papildināt ar reālajām klātienes, pirmajā kārtā izglītojošām un skaidrojošām (nevis uzbāzošām aizdevumus!), aktivitātēm visām mājām, kvartāliem, kas tiktu realizētas uz vietas, nevis kaut kur atsevišķiem interesentiem.
Likumprojekts nerisina nevienu no šīm problēmām.
4. Ar nožēlu jāsecina, ka ir jāatgādina tas, ka Ekonomikas ministrijai pēdējo 4-5 gadu laikā bija vairākkārtēji norādīts uz pārvaldnieku bezdarbības un normatīvo aktu prasību neievērošanas problēmu, kas diemžēl atkal un atkal un joprojām no atbildīgās ministrijas puses tiek ignorēta un tā vietā, lai piedāvātu tās risinājumus, likumdevēji aizvien vairāk un vairāk ierosina un ievieš dažādus šo bezdarbību veicinošus risinājumus, kas ir arī šis Likumprojekts.
5. Vēršu uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrija no savas puses jau sen ir sniegusi pietiekamu skaidrojumu, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk – Likums) 6. panta otrās daļas 1. punkta f) apakšpunkts paredz t.sk. arī energosertifikācijas veikšanu, par ko citā starpā ir informēts arī RNP. Un kas netraucēja RNP pašiem slēgt līgumus par dzīvojamo māju energoauditiem, kad… bija pieejama Rīgas Domes līdzfinansējuma programma, kas sedza 80% no energoaudita izmaksām, taču nez kāpēc tas traucē pēc šo saistošo noteikumu spēka izbeigšanos un divām vai trim RNP valdes maiņām un joprojām tie netiek iekļauti māju remontdarbu plānos, tāpat arī kā obligātās tehniskās apsekošanas, kas vēl 2021. gadā ar MK noteikumiem Nr. 384 (LBN 405-21) tika noteiktas par tādām reizi 10 gados, ja vien iedzīvotāji paši to uzstājīgi un vairākkārtēji nepieprasa vai atsevišķos gadījumos, kad jau kaut kas krīt uz galvas. Līdz ar ko, ar šādu Likumprojektu, Ekonomikas ministrija faktiski nāk pretrunā pati ar sevi.
Primāri, jānosaka pārvaldniekiem atbildība par jau esošo normatīvo aktu prasību un obligāto pārvaldīšanas darbību nepildīšanu un nepienācīgu pildīšanu kā tādu, bez atrunām, skaidri definējot, par ko un kādā apmērā un tam apmēram ir jābūt ļoti jūtamam juridiskām personām, nevis sākot ar 2 (!) naudas soda vienībām.
Šajā sakarā jānorāda uz to, ka tādos gadījumos, kā RNP pārvaldīšanas gadījumā – šāda Likumprojekta ieviešana dzīvē ir pilnīgais neprāts, kas būtu pielīdzināms dzīvojamā sektora pašnāvībai. Par reālu un kvalitatīvu māju atjaunošanu te vispār nevar būt ne mazākās runas. Kārtējo reizi jāvērš Likumprojekta izstrādātāju uzmanība uz to, ka RNP kopš valsts neatkarības atjaunošanas faktiski bezdarbojas, bet tajos gadījumos, kad kādi atjaunošanas, būvniecības darbi arī veikti – netika un netiek arī 21. gadsimtā ievērotas būvniecības nozares prasības, pat tās, kuras ir jau pat ļoti būtiski atvieglotas, kā rezultātā ne tikai nevar runāt par kaut kādu kvalitāti vai sistematizētu pieeju, bet vispār par māju tehnisko dokumentāciju kā tādu – tāda vienkārši gandrīz neeksistē!
Šeit būs tikai daži no piemēriem: centralizētās siltumapgādes sistēmas sildelementu (radiatori, dvieļu žāvētāji utml.) maiņa tiek saskaņota, sēžot kabinetos, un bez jel kādiem kopības lēmumiem; elektroinstalācija, kā arī citu inženierkomunikāciju maiņa notiek bez tehniskiem projektiem un bez kopības lēmumiem; logi un durvis kāpņu telpās tiek uzstādīti neatbilstoši būvniecības prasībām; jumta konstrukciju pārbūvei – neviena tehniskā projekta, nerunājot jau par nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju; jumtu seguma maiņa 2. grupas ēkām – bez paskaidrojuma rakstiem; utt., utt., utt. Visbiežākā aizbildināšanās: kam jums tērēt lieku naudu? un otrs - avārijas darbi (šeit primāri ir jautājums – KURŠ tad ir novedis līdz avārijas stāvoklim? Kāpēc jāgaida 5 gadi, lai vispār īpašniekiem paziņotu par situāciju? Vai kāpēc īpašniekiem ir jāgaida, kad jau līst uz galvas kā no spaiņiem un tad mēnešiem un gadiem bez maz vai jālūdzās pārvaldniekam, lai kaut kas tiktu izdarīts, ja pārvaldniekam fiziski jāveic ik gadu apsekošana, jākonstatē bojājumi un savlaicīgi par to jāziņo īpašniekiem, negaidot, kad situācija jau kļūst kritiska? Un otrs – ne vienmēr tie ir arī avārijas darbi pēc fakta, bet gan ilgtermiņā ieplānotie darbi). Un visbēdīgāk ir tas, ka šāda prakse tiek aktīvi virzīta arī iesaistot mazāk zinošus pilnvarotus dzīvokļu īpašniekus, kas vēlas kaut ko uzlabot un atjaunot. Rezultāts kļūst vēl bēdīgāks…
Vai šādiem pārvaldniekiem vispār drīkst uzticēt nozīmīgu vai dziļo renovāciju? Vai ļaut izmantot bez dzīvokļu īpašnieku lēmuma kopības mantu? Noteikti NĒ!
6. Jāatzīmē tas, ka līdz ar pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu dzīvokļu īpašniekiem kļūst vairāk iespēju sakārtot visas šīs ilggadējās problēmas – Līgumos ir iespējams paredzēt arī punktus, kas regulē Likumprojektā noteikto un noteikt tās robežas, kurās konkrēta kopība ir gatava ļaut darboties pārvaldniekam ar tās mantu un uzkrājuma fondu. Līdz ar ko Likumprojekts faktiski jau iejaucas arī līgumiskās attiecībās. Un šeit mēs nonākam arī atpakaļ pie augstāk 3. punkta 1) apakšpunktā minēto – lai tiktu noslēgti atbilstoši un intereses aizsargājoši pārvaldīšanas līgumi – ir jāizglīto sabiedrība un dzīvokļu īpašnieki, jāsniedz reālais atbalsts, jo ļoti maza daļa no viņiem ir juristi, kas spēj izurbties cauri šīs komplicētas jomas niansēm un juridiskās valodas teicieniem.
7. Vēl viens būtisks aspekts – ir jau Saeimā esošā privatizācijas pabeigšanas likumprojektu pakete. Primāri, būtu jāsakārto šie principiāli jautājumi, t.sk. un jo īpaši Likumprojekta Nr. 431/Lp14 “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” normas, kas joprojām tiek aktīvi diskutētas. Atdodot, kā tas bija paredzēts, ar 2026. gadu dzīvojamās mājas pašu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā – tik tiešām var cerēt uz būtisku izrāvienu, kaut arī sākumā noteikti visiem būs ļoti grūti, taču tas nesīs savus augļus arī dzīvojamo māju atjaunošanā. Kamēr šis jautājums nav sakārtots un pieņemts gala risinājums, dzīvokļu īpašnieki principā ir neziņā un neizpratnē par nākotni un līdz ar to tik nopietni jautājumi tālāk nevar tikt virzīti – ne tikai ir jāsagaida Likumprojekta Nr. 431/Lp14 gala redakciju un tās pieņemšanu Saeimā, bet arī jāsagaida tā ieviešana dzīvē.
8. Papildus – uzturu arī sabiedrības līdzdalībā 15.09.2024 plkst. 11:01 sniegtos iebildumus, katrā šī viedokļa punktā un pilnīgi piekrītu arī tam, ka šāda prasība, veikt kopības lēmumu pieņemšanu, izmantojot tikai BIS funkcionalitāti, apriori rada pārvaldniekiem plašas krāpšanās un ļaunprātīgas kopības mantas izmantošanas iespējas līdz ar “pret” balsošanu, neprotot izmantot IT risinājumus vai neesot tādiem instrumentiem. Papildināšu no savas puses arī ar to, ka sākotnēji ir vispār jāsakārto BIS funkcionalitāti tā, lai šī sistēma vispār būtu normāli lietojama un būtu tik tiešām iespējama BIS izmantošana kopības lēmumu pieņemšanā, kā arī pirms kaut kā tāda papildus ieviešanas caur BIS ir jāpanāk, lai tiktu reāli ievietotas Mājas lietas (ko citu starpā arī RNP joprojām nav izdarījis!).
9. Un vēl viens būtisks aspekts, kas nav vērtēts Likumprojekta Anotācijā – par cik palielināsies tiesu noslodze, kad dzīvojamās mājas masveidā sāks nākt uz tiesu ar prasībām pret pārvaldnieku nelietderīgi, neefektīvi un neatbilstoši izmantotiem dzīvokļu īpašnieku naudas līdzekļiem?
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, priekšlikumi:
1. Izslēgt no Likumprojekta vienīgo punktu ar Likuma 14. panta grozījumiem un šī punkta vietā iekļaut pārstrādāto Likuma 29. pantu un nepieciešamības gadījumā arī 30. pantu, attiecīgi koriģējot Likumprojekta Pārejas noteikumu 30. punktu.
2. Izvērtēt iespēju noteikt minimālās prasības uzkrājumu fonda ikmēneša līdzekļu summai uz 1 m2 platības, iedalot tās minimālo apmēru atkarībā no dzīvojamo māju vecuma un/vai nolietojuma pakāpes un/vai citiem parametriem. Minimāliem apjomiem ir jābūt saprātīgās robežās, neierobežojot arī būtiski dzīvokļu īpašnieku tiesības pieņemt lēmumus šajā jautājumā.
3. Rast risinājumu izdevīgiem finanšu instrumentiem uzkrājumu fondu līdzekļu palielināšanai – piemēram, speciālo mērķa depozīta noguldījumi vai citi, kam kopībai nebūtu nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību.
4. Izstrādāt beidzot risinājumu Augstākās tiesas nolēmuma ieviešanu dzīvē, kas ļaus kopībām uzturēt savus bankas kontus – tas ir kritiski nepieciešams šīs nozares attīstībai, t.sk. māju atjaunošanai.
5. Ieviest dzīvē reālu klātienes dzīvokļu īpašnieku aktīvu izglītošanu, veicos regulārus pasākumus pēc savas iniciatīvas vietās, nevis gaidot, kad kāds no iedzīvotājiem atnāks par to prasīt kaut kur – jebkura šāda sanāksme parādīs daudzus jautājumus, kas ir jāskaidro un jāskaidro saprotamā cilvēkiem valodā.
19.09.2024. 01:17
Fiziska persona
PRET.
19.09.2024. 09:06
Fiziska persona
Pret!
19.09.2024. 09:18
Fiziska persona
Iebilstu, jo likumprojekts paredz iespējas dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku vietā pieņemt lēmumus, kas var būt izmantotas ļaunprātīgi. Mājas pārvaldnieks var bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas uzņemties finanšu saistības, kuras dzīvokļu īpašnieki nevarēs nofinansēt.
19.09.2024. 10:26
Jūlija Stjopina
Pret ṣ̌o likumu
19.09.2024. 11:13
Armands Kaļišuks
Iebilstu, jo likumprojekts paredz iespējas dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku vietā pieņemt lēmumus, kas var būt ļaunprātīgi izmantoti.
19.09.2024. 11:49
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu, ka tagad varēs darīt jebkādus darbus nesaskaņojot ar dzīvokļu īpašniekiem. Sanāk, ka varēs darīt ko grib un beigās māju vēl nolaidīs sliktā stāvoklī. Šobrīd jau nespēj izsekot un par katru sīkumu, kā piemēram, gaismekļu uzstādīšanu prasa 50+ parakstu, kpar ko īstenībā nebūtu jājautā paraksti, jo tas ir cilvēku drošībai.
Neiebilstu, ja likumu pieņemtu par māju restaurāciju, ka tas ir vienkārši kā obligātais, jo nav iespējams savākt šo 50+ parakstu, jo daudzi ir īrnieki un pensionāri, kuriem šis nav aktuāli.
Neiebilstu, ja likumu pieņemtu par māju restaurāciju, ka tas ir vienkārši kā obligātais, jo nav iespējams savākt šo 50+ parakstu, jo daudzi ir īrnieki un pensionāri, kuriem šis nav aktuāli.
19.09.2024. 12:28
Fiziska persona
Nepiekrītu
19.09.2024. 12:44
Privātpersona
Pilnīgu neatbalstu šādu ideju:
1.šādā veidā iedzīvotāji tiks piespiedveidā iedzīti kredītattiecībās, pēc tam parādos, ņemot vērā, ka neviens nav veicis salīdzinājuma statistiku, piemēram, kā cilvēks maksās savu domājamās daļas proporciju par šādu būvniecību, ja pats saņem minimālo algu (apsaimniekošana-50, pārtika, higiēna, piemēram cenas ir augušas higiēnas paketēm, šampūnam; veļas pulvera cena, apkure-virs 100, telefona pieslēgums, bērns). Bet tie būs pāris tūkstoši. Kāpēc šī siltināšana "rit gausi"? Jo cilvēkiem trūkst finanšu apmeklēt ārstu, iegādāties kvalitatīvu pārtiku. Nav runa par tiem, kas pelna 3 tk un vairāk, tie retāk dzīvo padomju laikā celtajās paneļtipa mājās. Kā Maximas pārdevēja, atraitne varēs atļauties maksāt šo kredītu?
2. Maksāt vairākus gadus dažus tūkstošus, atteikties no elementārām lietām, kā medicīna, jo papildus būs jāmaksā eirobr likme, bet lai pašu siltināšanu veiktu 9 klases pabeidzis "plaša profila strādnieks" BEZ celtniecības izglītības?? Protams, būvdarbus vadīs persona ar diplomu, projektus rakstīs, bet reāli fizisko mājas siltināšanu veic šādi 9 klases pabeigušie, kvalitāte zūd, vai iedzīvotāji grib par šādu brāķi maksāt kredītu? Nē!
3. Parādu verdzība ir aizliegta, bet šādā veidā tiek liegta izvēlēties-neuzņemties kredītsaistības, ko nevarēs apmaksāt.
4.Vai kāds ir vērtējis, kā tas ietekmēs iedzīvotājus, kas saņem palīdzību dzīvokļu jautājumā, kad pašvaldība sniedz grupām iedzīvotāju palīdzību, kas bieži ir maznodrošinātas, tad šo kredīta daļu sedz un segs šis īrnieks,nevis pašvaldība kā īpašnieks? Pirms uzlikt parāda piespiedu jūgu, lūgums aptaujāt visas pašvaldības, kā īrnieki maksā šo sadaļu(kredīts par mājas renovāciju).
1.šādā veidā iedzīvotāji tiks piespiedveidā iedzīti kredītattiecībās, pēc tam parādos, ņemot vērā, ka neviens nav veicis salīdzinājuma statistiku, piemēram, kā cilvēks maksās savu domājamās daļas proporciju par šādu būvniecību, ja pats saņem minimālo algu (apsaimniekošana-50, pārtika, higiēna, piemēram cenas ir augušas higiēnas paketēm, šampūnam; veļas pulvera cena, apkure-virs 100, telefona pieslēgums, bērns). Bet tie būs pāris tūkstoši. Kāpēc šī siltināšana "rit gausi"? Jo cilvēkiem trūkst finanšu apmeklēt ārstu, iegādāties kvalitatīvu pārtiku. Nav runa par tiem, kas pelna 3 tk un vairāk, tie retāk dzīvo padomju laikā celtajās paneļtipa mājās. Kā Maximas pārdevēja, atraitne varēs atļauties maksāt šo kredītu?
2. Maksāt vairākus gadus dažus tūkstošus, atteikties no elementārām lietām, kā medicīna, jo papildus būs jāmaksā eirobr likme, bet lai pašu siltināšanu veiktu 9 klases pabeidzis "plaša profila strādnieks" BEZ celtniecības izglītības?? Protams, būvdarbus vadīs persona ar diplomu, projektus rakstīs, bet reāli fizisko mājas siltināšanu veic šādi 9 klases pabeigušie, kvalitāte zūd, vai iedzīvotāji grib par šādu brāķi maksāt kredītu? Nē!
3. Parādu verdzība ir aizliegta, bet šādā veidā tiek liegta izvēlēties-neuzņemties kredītsaistības, ko nevarēs apmaksāt.
4.Vai kāds ir vērtējis, kā tas ietekmēs iedzīvotājus, kas saņem palīdzību dzīvokļu jautājumā, kad pašvaldība sniedz grupām iedzīvotāju palīdzību, kas bieži ir maznodrošinātas, tad šo kredīta daļu sedz un segs šis īrnieks,nevis pašvaldība kā īpašnieks? Pirms uzlikt parāda piespiedu jūgu, lūgums aptaujāt visas pašvaldības, kā īrnieki maksā šo sadaļu(kredīts par mājas renovāciju).
19.09.2024. 14:11
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo likumu.
bez saskaņošanas ar dz.īpašniekiem nedrikst apsamniekošanas kompānijam veikt jebkādas remonta darbus.
Pašlaik apsaimniekošanas kompānijas veic remonta darbus bez saskaņošanas, kā arī veic remonta darbus neskatoties uz to ka ir iesniegts iesniegums ar atteikumu no planotiem remonta darbiem. Gribējam tos veikt parrakstot 3.pusējo līgumu, bet apsaimniekošanas kompānija teica, ka mums nav tādas tiesības atteikties. Ja likums būs pieņemt, kad viņi darīs tālāk to ko viņi grib
bez saskaņošanas ar dz.īpašniekiem nedrikst apsamniekošanas kompānijam veikt jebkādas remonta darbus.
Pašlaik apsaimniekošanas kompānijas veic remonta darbus bez saskaņošanas, kā arī veic remonta darbus neskatoties uz to ka ir iesniegts iesniegums ar atteikumu no planotiem remonta darbiem. Gribējam tos veikt parrakstot 3.pusējo līgumu, bet apsaimniekošanas kompānija teica, ka mums nav tādas tiesības atteikties. Ja likums būs pieņemt, kad viņi darīs tālāk to ko viņi grib
19.09.2024. 15:34
Fiziska persona
Likumprojekta anotācijā Ekonomikas ministrija ir apgalvojusi: "Ņemot vērā tiesu praksi un judikatūrā izteiktās atziņas, secināms, ka daudzos gadījumos pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot kopības uzkrātos finanšu līdzekļus vai veikt darbus par saviem līdzekļiem, pēcāk esot tiesīgs prasīt atlīdzināt kopībai taisītos izdevumus par tādiem darbiem, kuru izpildē ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par nepieciešamiem izdevumiem, ņemot vērā dzīvojamās mājas īpašnieka bezdarbību situācijās, kurās ieguldījumi dzīvojamās mājas turpmākai atbilstošai ekspluatācijai ir bijuši nepieciešami." LŪDZU KONKRĒTI NORĀDĪT ANOTĀCIJĀ VISUS ŠOS NOLĒMUMUS UN GADĪJUMUS BEZ IZŅĒMUMA.
TIESU PRAKSĒ UN JUDIKATŪRĀ NAV IZTEIKTAS ŠĀDAS ATZIŅAS, KO EKONOMIKAS MINISTRIJA IR NORĀDĪJUSI LIKUMPROJEKTA IZSTRĀDES PAMATOJUMĀ: "Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā, ir nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās." EKONOMIKAS MINISTRIJA MALDINA, KA LIKUMPROJEKTS TĀDĒJĀDI ATSPOGUĻO TIESU PRAKSI UN JUDIKATŪRĀ IZTEIKTĀS ATZIŅAS. LIKUMPROJEKTS ACĪMREDZAMI IR PRETRUNĀ LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES 105.PANTA PIRMAJAM TEIKUMAM.
TIESU PRAKSĒ UN JUDIKATŪRĀ NAV IZTEIKTAS ŠĀDAS ATZIŅAS, KO EKONOMIKAS MINISTRIJA IR NORĀDĪJUSI LIKUMPROJEKTA IZSTRĀDES PAMATOJUMĀ: "Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā, ir nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās." EKONOMIKAS MINISTRIJA MALDINA, KA LIKUMPROJEKTS TĀDĒJĀDI ATSPOGUĻO TIESU PRAKSI UN JUDIKATŪRĀ IZTEIKTĀS ATZIŅAS. LIKUMPROJEKTS ACĪMREDZAMI IR PRETRUNĀ LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES 105.PANTA PIRMAJAM TEIKUMAM.
19.09.2024. 16:36
Privātpersona
Likumprojekta izvirzītais mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitāti, veicinot novecojušā dzīvojamā fonda, kas ir ar zemu energoefektivitāti, atjaunošanas tempu, nosakot plašāku tiesību apjomu dzīvojamo māju pārvaldniekiem attiecībā uz būvniecības ierosināšanu un būvniecības procesa īstenošanu. Nolūkā panākt strauju uzlabojumu likumdevējs plāno, izpildoties zināmiem likumprojektā atrunātiem nosacījumiem, piešķirt dzīvojamo māju pārvaldniekam kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskajam pārstāvim tiesības dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību īstenošanai ne tikai pasūtīt ēkas energosertifikācijas veikšanu, bet arī ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.
No minētā izriet, ka novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošana, ieskaitot pilnu būvniecības procesa nodrošināšanu, tiek klasificēta kā obligātā pārvaldīšanas darbība Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas izpratnē. Minētā tiesību norma obligātās pārvaldīšanas darbības saista ar dzīvojamās mājas uzturēšanu jeb fizisku saglabāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi, veicot ierosinātos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, tie būtu ietverami minētā likuma 6. pantā pie obligātajām pārvaldīšanas darbībām (vai papildinot likumu ar jaunu pantu), nevis likuma 14. pantā, kas nosaka mājas pārvaldnieka kompetenci. Mājas pārvaldnieka kompetencē neietilpst pienākums veikt likumprojektā paredzētās darbības par saviem līdzekļiem, lai arī ar iespēju pēc tam atprasīt no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Praksē māju pārvaldnieki saskaras ar to, ka dzīvokļu īpašnieku vairākumam nav nepieciešamo naudas līdzekļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai viņiem piederošajās ēkās, tostarp, būvniecības procesa finansēšanai, kas kopsummā mērāmi ap simts un vairāk tūkstošiem eiro par vienu ēku atkarībā no tās platības, tehniskā stāvokļa un citiem faktoriem, kas to ietekmē. Līdz ar to likumprojekta mērķis panākt strauju novecojuša dzīvojamā fonda atjaunošanas tempu kāpumu nevar tikt sasniegts ar šiem grozījumiem, ja šim mērķim dzīvokļu īpašnieku kopībai iepriekšējos gados nav uzkrāti pietiekamā daudzumā pašas naudas līdzekļi vai tās maksātnespēja nav atbilstoša ilgtermiņa aizdevuma saņemšanai. Tāpat gan spēkā esošais tiesiskais regulējums, gan arī ierosinātais likumprojekts neparedz mājas pārvaldnieka tiesības rīkoties ar dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļiem, ja tam nav saņemts kopības pilnvarojums ar visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošu lēmumu dzīvokļu īpašnieku sapulcē vai aptaujas veidā. Tas nozīmē, ka likumprojektā paredzētajām pārvaldnieka tiesībām: “... pasūtīt ēkas energosertifikācijas veikšanu, ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai....”, ir deklaratīvs raksturs, jo praksē šo tiesību īstenošanai nav pieejams vajadzīgais finansiālais segums no dzīvokļu īpašnieku puses, un tas ir galvenais iemesls, kas būtiski kavē novecojušā dzīvojamā fonda savlaicīgas atjaunošanas iespējas. Piemēram, šogad jau rezervēts viss finansējums, uz kuru bija iespējams pieteikties ar ALTUM starpniecību īstenotajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā.
Tajā paša laikā, mājas pārvaldniekam piešķirto likumiskās pārstāvības tiesību neīstenošanas rezultātā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepilda savus pienākumus piedalīties mājas pārvaldīšanā ar savu dalību dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā, pēc būtības visa atbildība par likumprojekta mērķu sasniegšanu tiek uzlikta mājas pārvaldniekam kā likumiskajam pārstāvim, likumprojekta anotācijā pastarpināti prezumējot, ka mājas pārvaldniekam jāspēj nodrošināt viss novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošanas process par saviem finanšu līdzekļiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopībai šim mērķim pašai tādu līdzekļu nav vai šādi līdzekļi ir, bet kopība nav ar savu lēmumu piešķīrusi mājas pārvaldniekam tiesības ar tiem rīkoties. Ne visu māju pārvaldnieku rīcībā atrodas brīvi pieejami simtos tūkstošos eiro mērāmi naudas līdzekļi apjomīgu būvniecības procesu ilgtermiņa finansēšanai dzīvokļu īpašnieku vietā. Turklāt atšķirībā no kredītiestādes vai citas finanšu institūcijas mājas pārvaldnieks nesaņem atlīdzību par sava kapitāla ieguldīšanu gadījumā, ja mājas pārvaldniekam tāds kapitāls būtu pieejams.
Tādējādi veidojas “pata” situācija, kāda nav pieļaujama likumprojekta iniciatīvas rezultātā, jo likumprojekts nesniedz reālu problēmas risinājumu izvirzītā mērķa sasniegšanai nevienai no ieinteresētajām pusēm - ne dzīvokļu īpašniekiem, ne arī māju pārvaldniekiem.
No minētā izriet, ka novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošana, ieskaitot pilnu būvniecības procesa nodrošināšanu, tiek klasificēta kā obligātā pārvaldīšanas darbība Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas izpratnē. Minētā tiesību norma obligātās pārvaldīšanas darbības saista ar dzīvojamās mājas uzturēšanu jeb fizisku saglabāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi, veicot ierosinātos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, tie būtu ietverami minētā likuma 6. pantā pie obligātajām pārvaldīšanas darbībām (vai papildinot likumu ar jaunu pantu), nevis likuma 14. pantā, kas nosaka mājas pārvaldnieka kompetenci. Mājas pārvaldnieka kompetencē neietilpst pienākums veikt likumprojektā paredzētās darbības par saviem līdzekļiem, lai arī ar iespēju pēc tam atprasīt no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Praksē māju pārvaldnieki saskaras ar to, ka dzīvokļu īpašnieku vairākumam nav nepieciešamo naudas līdzekļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai viņiem piederošajās ēkās, tostarp, būvniecības procesa finansēšanai, kas kopsummā mērāmi ap simts un vairāk tūkstošiem eiro par vienu ēku atkarībā no tās platības, tehniskā stāvokļa un citiem faktoriem, kas to ietekmē. Līdz ar to likumprojekta mērķis panākt strauju novecojuša dzīvojamā fonda atjaunošanas tempu kāpumu nevar tikt sasniegts ar šiem grozījumiem, ja šim mērķim dzīvokļu īpašnieku kopībai iepriekšējos gados nav uzkrāti pietiekamā daudzumā pašas naudas līdzekļi vai tās maksātnespēja nav atbilstoša ilgtermiņa aizdevuma saņemšanai. Tāpat gan spēkā esošais tiesiskais regulējums, gan arī ierosinātais likumprojekts neparedz mājas pārvaldnieka tiesības rīkoties ar dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļiem, ja tam nav saņemts kopības pilnvarojums ar visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošu lēmumu dzīvokļu īpašnieku sapulcē vai aptaujas veidā. Tas nozīmē, ka likumprojektā paredzētajām pārvaldnieka tiesībām: “... pasūtīt ēkas energosertifikācijas veikšanu, ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai....”, ir deklaratīvs raksturs, jo praksē šo tiesību īstenošanai nav pieejams vajadzīgais finansiālais segums no dzīvokļu īpašnieku puses, un tas ir galvenais iemesls, kas būtiski kavē novecojušā dzīvojamā fonda savlaicīgas atjaunošanas iespējas. Piemēram, šogad jau rezervēts viss finansējums, uz kuru bija iespējams pieteikties ar ALTUM starpniecību īstenotajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā.
Tajā paša laikā, mājas pārvaldniekam piešķirto likumiskās pārstāvības tiesību neīstenošanas rezultātā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepilda savus pienākumus piedalīties mājas pārvaldīšanā ar savu dalību dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā, pēc būtības visa atbildība par likumprojekta mērķu sasniegšanu tiek uzlikta mājas pārvaldniekam kā likumiskajam pārstāvim, likumprojekta anotācijā pastarpināti prezumējot, ka mājas pārvaldniekam jāspēj nodrošināt viss novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošanas process par saviem finanšu līdzekļiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopībai šim mērķim pašai tādu līdzekļu nav vai šādi līdzekļi ir, bet kopība nav ar savu lēmumu piešķīrusi mājas pārvaldniekam tiesības ar tiem rīkoties. Ne visu māju pārvaldnieku rīcībā atrodas brīvi pieejami simtos tūkstošos eiro mērāmi naudas līdzekļi apjomīgu būvniecības procesu ilgtermiņa finansēšanai dzīvokļu īpašnieku vietā. Turklāt atšķirībā no kredītiestādes vai citas finanšu institūcijas mājas pārvaldnieks nesaņem atlīdzību par sava kapitāla ieguldīšanu gadījumā, ja mājas pārvaldniekam tāds kapitāls būtu pieejams.
Tādējādi veidojas “pata” situācija, kāda nav pieļaujama likumprojekta iniciatīvas rezultātā, jo likumprojekts nesniedz reālu problēmas risinājumu izvirzītā mērķa sasniegšanai nevienai no ieinteresētajām pusēm - ne dzīvokļu īpašniekiem, ne arī māju pārvaldniekiem.
19.09.2024. 16:41
Eduards Markovs
Es pret. Visi darbi jàsaskaņo ar dzivokļu īpašniekiem. Te ir viņas māja un viņas nauda.
19.09.2024. 19:40
Fiziska persona
Pret! Uzskatu, ka šie grozījumi tiks izmantoti ļaunprātīgi. Kartējais mahināciju mehānisms.
19.09.2024. 20:42
Fiziska persona
Kategoriski pret.
19.09.2024. 21:03
Fiziska persona
Esmu pret šiem grozījumiem
19.09.2024. 21:09
Kristīne Koņina
Kategoriski iebilstu pret likumprojekta pieņemšanu.
19.09.2024. 21:14
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo likumprojektu!
19.09.2024. 21:40
Brigita Ābeltiņa
Kategoriski esmu pret šo likumprojektu = grozījumiem Dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanas likumā. Nama pārvaldniekam kategoriski nav jādod tiesības izlemt finansiālas dabas jautājumus bez mājas īpašnieku piekrišanas. Meklējiet naudu citur, bet nevis iedzīvotāju makos!
19.09.2024. 21:51
Maigurs Skangalis
Iebilstu!
19.09.2024. 21:55
Žanna Udalova
Kategoriski iebilstu pret šo likumprojektu!
19.09.2024. 21:55
Fiziska persona
Esmu pret šo likumprojektu, jo apsaimniekotais saņems pārāk daudz brīvības savā rīcībā.
19.09.2024. 22:28
Jekaterina Bulindža
Kategoriski pret šim grozījumiem! Pārvaldnieks nevar bez īpašnieka piekrīšanas tērēt naudu, tikai ar rakstīsku atļauju.
19.09.2024. 22:42
Arvīds Žurzdins - Arvīds Žurzdins
Pret izstādātajiem grozījumiem. Balsošana tikas BIS sistēmā būtiski ierobežos iedzīvotāju balsstiesības, jo ne katram ir pieejami digitālās ierīces un ne visiem ir atbilstošas prasmes darbam BIS sistēmā. Izstrādātie grozījumi dod mājas pārvaldniekam praktiski neierobežotas tiesības rīkoties ar mājas finansēm, vienlaikus māju iedzīvotāju spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu mājas pārvaldīšanā.
19.09.2024. 22:51
Iedzīvotājs
Nepiekrītu grozījumiem; tie ir nedemokrātiski, jo mazina iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības. Jo īpaši netaisnīgi tas ir pret tiem, kuri neprot un iespējams, tehnisku iemeslu dēļ (jo tiem nav vajadzīgo ierīču, piemēram, pensionāri) nevar lietot BIS sistēmu.
19.09.2024. 23:14
Daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas biedrība
Es kā biedrības, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu namu, valdes locekle, kurai ir praktiska pieredze darbā ar dažādām namu apsaimniekošanas firmām un pārvaldniekiem, iebilstu pret likumprojekta apstiprināšanu vairāku iemeslu dēļ:
1) Ir pietiekami daudz negodprātīgu pārvaldnieku, kas, saprotot, ka nama iedzīvotājiem trūkst zināšanu par būvniecības procesiem, materiālu cenām utt., var negodprātīgā veidā organizēt būvniecību par nesamērīgi augstām cenām, un šī likumprojekta apstiprināšana šādas negodīgas darbības tikai veicinātu.
2) Pensiju apmērs Latvijā ir nesamērīgi zems pret ikdienas izdevumiem (komunālie pakalpojumi, pārtika, medikamenti, utt.), un šādas papildus izmaksas, kas rastos nama siltināšanas būvdarbu rezultātā, lielai daļai pensionāru var būt nesamaksājama summa.
3) Šāda likumprojekta apstiprināšana var radīt negatīvas sekas uz ekonomiku - strauja būvmateriālu pieprasījuma rezultātā celsies būvmateriālu cenas, kas attiecīgi paaugstinās būvniecības izmaksas, līdz ar to palielināsies to iedzīvotāju daļa, kas nav spējīgi samaksāt par nama siltināšanas būvdarbiem. Vienlaicīgi, augsto izmaksu dēļ var tikt bremzēta būvniecības nozare valstī.
1) Ir pietiekami daudz negodprātīgu pārvaldnieku, kas, saprotot, ka nama iedzīvotājiem trūkst zināšanu par būvniecības procesiem, materiālu cenām utt., var negodprātīgā veidā organizēt būvniecību par nesamērīgi augstām cenām, un šī likumprojekta apstiprināšana šādas negodīgas darbības tikai veicinātu.
2) Pensiju apmērs Latvijā ir nesamērīgi zems pret ikdienas izdevumiem (komunālie pakalpojumi, pārtika, medikamenti, utt.), un šādas papildus izmaksas, kas rastos nama siltināšanas būvdarbu rezultātā, lielai daļai pensionāru var būt nesamaksājama summa.
3) Šāda likumprojekta apstiprināšana var radīt negatīvas sekas uz ekonomiku - strauja būvmateriālu pieprasījuma rezultātā celsies būvmateriālu cenas, kas attiecīgi paaugstinās būvniecības izmaksas, līdz ar to palielināsies to iedzīvotāju daļa, kas nav spējīgi samaksāt par nama siltināšanas būvdarbiem. Vienlaicīgi, augsto izmaksu dēļ var tikt bremzēta būvniecības nozare valstī.
19.09.2024. 23:44