Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā ir novecojis dzīvojamais fonds, kas vienlaikus ir ar zemu energoefektivitāti. Turklāt, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas temps ir nepietiekams. Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā, ir nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.
Mērķa apraksts
Uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitāti, veicinot ēku atjaunošanas tempu, nosakot plašāku tiesību apjomu dzīvojamo māju pārvaldniekiem attiecībā uz būvniecības ierosināšanu un būvniecības procesa īstenošanu.
Politikas jomas
Mājokļu politika
Teritorija
-
Norises laiks
05.09.2024. - 19.09.2024.
Informācija
Publiskās apspriešanas nodrošināšana atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
- Dzīvokļu īpašnieki (dzīvokļu īpašnieku kopība).
- Dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā fiziskā persona.
Skaidrojums un ietekme
Dzīvojamās mājas pārvaldniekam Likumprojekts paredz noteikt plašākas tiesības kopības vārdā (tātad arī ikkatra dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka kā kopības biedra vārdā) veikt nepieciešamās darbības, lai ierosinātu būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Juridiskās personas
- Dzīvokļu īpašnieki kā juridiskā persona.
- Dzīvojamo māju pārvaldnieki.
Skaidrojums un ietekme
Dzīvojamās mājas pārvaldniekam Likumprojekts paredz noteikt plašākas tiesības kopības vārdā (tātad arī ikkatra dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka kā kopības biedra vārdā) veikt nepieciešamās darbības, lai ierosinātu būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Dzīvokļu īpašnieku vārdā var veikt nepieciešamās darbības un taisīt vajadzīgos izdevumus, tostarp par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem, bez īpaša dzīvokļu īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības) pilnvarojuma. Līdz ar to, tiek skartas dzīvokļu īpašnieku intereses attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības mantas izlietojumu vai līdzekļiem, ko pārvaldnieks ieguldījis dzīvojamā mājā, kā nepieciešamos izdevumus un pēcāk atgūst no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Sagatavoja
Elvijs Kalnkambers (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
05.09.2024. 14:51
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo likumu.
bez saskaņošanas ar dz.īpašniekiem nedrikst apsamniekošanas kompānijam veikt jebkādas remonta darbus.
Pašlaik apsaimniekošanas kompānijas veic remonta darbus bez saskaņošanas, kā arī veic remonta darbus neskatoties uz to ka ir iesniegts iesniegums ar atteikumu no planotiem remonta darbiem. Gribējam tos veikt parrakstot 3.pusējo līgumu, bet apsaimniekošanas kompānija teica, ka mums nav tādas tiesības atteikties. Ja likums būs pieņemt, kad viņi darīs tālāk to ko viņi grib
bez saskaņošanas ar dz.īpašniekiem nedrikst apsamniekošanas kompānijam veikt jebkādas remonta darbus.
Pašlaik apsaimniekošanas kompānijas veic remonta darbus bez saskaņošanas, kā arī veic remonta darbus neskatoties uz to ka ir iesniegts iesniegums ar atteikumu no planotiem remonta darbiem. Gribējam tos veikt parrakstot 3.pusējo līgumu, bet apsaimniekošanas kompānija teica, ka mums nav tādas tiesības atteikties. Ja likums būs pieņemt, kad viņi darīs tālāk to ko viņi grib
19.09.2024. 15:34
Fiziska persona
Likumprojekta anotācijā Ekonomikas ministrija ir apgalvojusi: "Ņemot vērā tiesu praksi un judikatūrā izteiktās atziņas, secināms, ka daudzos gadījumos pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot kopības uzkrātos finanšu līdzekļus vai veikt darbus par saviem līdzekļiem, pēcāk esot tiesīgs prasīt atlīdzināt kopībai taisītos izdevumus par tādiem darbiem, kuru izpildē ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par nepieciešamiem izdevumiem, ņemot vērā dzīvojamās mājas īpašnieka bezdarbību situācijās, kurās ieguldījumi dzīvojamās mājas turpmākai atbilstošai ekspluatācijai ir bijuši nepieciešami." LŪDZU KONKRĒTI NORĀDĪT ANOTĀCIJĀ VISUS ŠOS NOLĒMUMUS UN GADĪJUMUS BEZ IZŅĒMUMA.
TIESU PRAKSĒ UN JUDIKATŪRĀ NAV IZTEIKTAS ŠĀDAS ATZIŅAS, KO EKONOMIKAS MINISTRIJA IR NORĀDĪJUSI LIKUMPROJEKTA IZSTRĀDES PAMATOJUMĀ: "Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā, ir nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās." EKONOMIKAS MINISTRIJA MALDINA, KA LIKUMPROJEKTS TĀDĒJĀDI ATSPOGUĻO TIESU PRAKSI UN JUDIKATŪRĀ IZTEIKTĀS ATZIŅAS. LIKUMPROJEKTS ACĪMREDZAMI IR PRETRUNĀ LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES 105.PANTA PIRMAJAM TEIKUMAM.
TIESU PRAKSĒ UN JUDIKATŪRĀ NAV IZTEIKTAS ŠĀDAS ATZIŅAS, KO EKONOMIKAS MINISTRIJA IR NORĀDĪJUSI LIKUMPROJEKTA IZSTRĀDES PAMATOJUMĀ: "Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā, ir nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās." EKONOMIKAS MINISTRIJA MALDINA, KA LIKUMPROJEKTS TĀDĒJĀDI ATSPOGUĻO TIESU PRAKSI UN JUDIKATŪRĀ IZTEIKTĀS ATZIŅAS. LIKUMPROJEKTS ACĪMREDZAMI IR PRETRUNĀ LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES 105.PANTA PIRMAJAM TEIKUMAM.
19.09.2024. 16:36
Privātpersona
Likumprojekta izvirzītais mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitāti, veicinot novecojušā dzīvojamā fonda, kas ir ar zemu energoefektivitāti, atjaunošanas tempu, nosakot plašāku tiesību apjomu dzīvojamo māju pārvaldniekiem attiecībā uz būvniecības ierosināšanu un būvniecības procesa īstenošanu. Nolūkā panākt strauju uzlabojumu likumdevējs plāno, izpildoties zināmiem likumprojektā atrunātiem nosacījumiem, piešķirt dzīvojamo māju pārvaldniekam kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskajam pārstāvim tiesības dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību īstenošanai ne tikai pasūtīt ēkas energosertifikācijas veikšanu, bet arī ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.
No minētā izriet, ka novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošana, ieskaitot pilnu būvniecības procesa nodrošināšanu, tiek klasificēta kā obligātā pārvaldīšanas darbība Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas izpratnē. Minētā tiesību norma obligātās pārvaldīšanas darbības saista ar dzīvojamās mājas uzturēšanu jeb fizisku saglabāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi, veicot ierosinātos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, tie būtu ietverami minētā likuma 6. pantā pie obligātajām pārvaldīšanas darbībām (vai papildinot likumu ar jaunu pantu), nevis likuma 14. pantā, kas nosaka mājas pārvaldnieka kompetenci. Mājas pārvaldnieka kompetencē neietilpst pienākums veikt likumprojektā paredzētās darbības par saviem līdzekļiem, lai arī ar iespēju pēc tam atprasīt no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Praksē māju pārvaldnieki saskaras ar to, ka dzīvokļu īpašnieku vairākumam nav nepieciešamo naudas līdzekļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai viņiem piederošajās ēkās, tostarp, būvniecības procesa finansēšanai, kas kopsummā mērāmi ap simts un vairāk tūkstošiem eiro par vienu ēku atkarībā no tās platības, tehniskā stāvokļa un citiem faktoriem, kas to ietekmē. Līdz ar to likumprojekta mērķis panākt strauju novecojuša dzīvojamā fonda atjaunošanas tempu kāpumu nevar tikt sasniegts ar šiem grozījumiem, ja šim mērķim dzīvokļu īpašnieku kopībai iepriekšējos gados nav uzkrāti pietiekamā daudzumā pašas naudas līdzekļi vai tās maksātnespēja nav atbilstoša ilgtermiņa aizdevuma saņemšanai. Tāpat gan spēkā esošais tiesiskais regulējums, gan arī ierosinātais likumprojekts neparedz mājas pārvaldnieka tiesības rīkoties ar dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļiem, ja tam nav saņemts kopības pilnvarojums ar visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošu lēmumu dzīvokļu īpašnieku sapulcē vai aptaujas veidā. Tas nozīmē, ka likumprojektā paredzētajām pārvaldnieka tiesībām: “... pasūtīt ēkas energosertifikācijas veikšanu, ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai....”, ir deklaratīvs raksturs, jo praksē šo tiesību īstenošanai nav pieejams vajadzīgais finansiālais segums no dzīvokļu īpašnieku puses, un tas ir galvenais iemesls, kas būtiski kavē novecojušā dzīvojamā fonda savlaicīgas atjaunošanas iespējas. Piemēram, šogad jau rezervēts viss finansējums, uz kuru bija iespējams pieteikties ar ALTUM starpniecību īstenotajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā.
Tajā paša laikā, mājas pārvaldniekam piešķirto likumiskās pārstāvības tiesību neīstenošanas rezultātā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepilda savus pienākumus piedalīties mājas pārvaldīšanā ar savu dalību dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā, pēc būtības visa atbildība par likumprojekta mērķu sasniegšanu tiek uzlikta mājas pārvaldniekam kā likumiskajam pārstāvim, likumprojekta anotācijā pastarpināti prezumējot, ka mājas pārvaldniekam jāspēj nodrošināt viss novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošanas process par saviem finanšu līdzekļiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopībai šim mērķim pašai tādu līdzekļu nav vai šādi līdzekļi ir, bet kopība nav ar savu lēmumu piešķīrusi mājas pārvaldniekam tiesības ar tiem rīkoties. Ne visu māju pārvaldnieku rīcībā atrodas brīvi pieejami simtos tūkstošos eiro mērāmi naudas līdzekļi apjomīgu būvniecības procesu ilgtermiņa finansēšanai dzīvokļu īpašnieku vietā. Turklāt atšķirībā no kredītiestādes vai citas finanšu institūcijas mājas pārvaldnieks nesaņem atlīdzību par sava kapitāla ieguldīšanu gadījumā, ja mājas pārvaldniekam tāds kapitāls būtu pieejams.
Tādējādi veidojas “pata” situācija, kāda nav pieļaujama likumprojekta iniciatīvas rezultātā, jo likumprojekts nesniedz reālu problēmas risinājumu izvirzītā mērķa sasniegšanai nevienai no ieinteresētajām pusēm - ne dzīvokļu īpašniekiem, ne arī māju pārvaldniekiem.
No minētā izriet, ka novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošana, ieskaitot pilnu būvniecības procesa nodrošināšanu, tiek klasificēta kā obligātā pārvaldīšanas darbība Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas izpratnē. Minētā tiesību norma obligātās pārvaldīšanas darbības saista ar dzīvojamās mājas uzturēšanu jeb fizisku saglabāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi, veicot ierosinātos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, tie būtu ietverami minētā likuma 6. pantā pie obligātajām pārvaldīšanas darbībām (vai papildinot likumu ar jaunu pantu), nevis likuma 14. pantā, kas nosaka mājas pārvaldnieka kompetenci. Mājas pārvaldnieka kompetencē neietilpst pienākums veikt likumprojektā paredzētās darbības par saviem līdzekļiem, lai arī ar iespēju pēc tam atprasīt no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Praksē māju pārvaldnieki saskaras ar to, ka dzīvokļu īpašnieku vairākumam nav nepieciešamo naudas līdzekļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai viņiem piederošajās ēkās, tostarp, būvniecības procesa finansēšanai, kas kopsummā mērāmi ap simts un vairāk tūkstošiem eiro par vienu ēku atkarībā no tās platības, tehniskā stāvokļa un citiem faktoriem, kas to ietekmē. Līdz ar to likumprojekta mērķis panākt strauju novecojuša dzīvojamā fonda atjaunošanas tempu kāpumu nevar tikt sasniegts ar šiem grozījumiem, ja šim mērķim dzīvokļu īpašnieku kopībai iepriekšējos gados nav uzkrāti pietiekamā daudzumā pašas naudas līdzekļi vai tās maksātnespēja nav atbilstoša ilgtermiņa aizdevuma saņemšanai. Tāpat gan spēkā esošais tiesiskais regulējums, gan arī ierosinātais likumprojekts neparedz mājas pārvaldnieka tiesības rīkoties ar dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļiem, ja tam nav saņemts kopības pilnvarojums ar visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošu lēmumu dzīvokļu īpašnieku sapulcē vai aptaujas veidā. Tas nozīmē, ka likumprojektā paredzētajām pārvaldnieka tiesībām: “... pasūtīt ēkas energosertifikācijas veikšanu, ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai....”, ir deklaratīvs raksturs, jo praksē šo tiesību īstenošanai nav pieejams vajadzīgais finansiālais segums no dzīvokļu īpašnieku puses, un tas ir galvenais iemesls, kas būtiski kavē novecojušā dzīvojamā fonda savlaicīgas atjaunošanas iespējas. Piemēram, šogad jau rezervēts viss finansējums, uz kuru bija iespējams pieteikties ar ALTUM starpniecību īstenotajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā.
Tajā paša laikā, mājas pārvaldniekam piešķirto likumiskās pārstāvības tiesību neīstenošanas rezultātā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepilda savus pienākumus piedalīties mājas pārvaldīšanā ar savu dalību dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā, pēc būtības visa atbildība par likumprojekta mērķu sasniegšanu tiek uzlikta mājas pārvaldniekam kā likumiskajam pārstāvim, likumprojekta anotācijā pastarpināti prezumējot, ka mājas pārvaldniekam jāspēj nodrošināt viss novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošanas process par saviem finanšu līdzekļiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopībai šim mērķim pašai tādu līdzekļu nav vai šādi līdzekļi ir, bet kopība nav ar savu lēmumu piešķīrusi mājas pārvaldniekam tiesības ar tiem rīkoties. Ne visu māju pārvaldnieku rīcībā atrodas brīvi pieejami simtos tūkstošos eiro mērāmi naudas līdzekļi apjomīgu būvniecības procesu ilgtermiņa finansēšanai dzīvokļu īpašnieku vietā. Turklāt atšķirībā no kredītiestādes vai citas finanšu institūcijas mājas pārvaldnieks nesaņem atlīdzību par sava kapitāla ieguldīšanu gadījumā, ja mājas pārvaldniekam tāds kapitāls būtu pieejams.
Tādējādi veidojas “pata” situācija, kāda nav pieļaujama likumprojekta iniciatīvas rezultātā, jo likumprojekts nesniedz reālu problēmas risinājumu izvirzītā mērķa sasniegšanai nevienai no ieinteresētajām pusēm - ne dzīvokļu īpašniekiem, ne arī māju pārvaldniekiem.
19.09.2024. 16:41
Eduards Markovs
Es pret. Visi darbi jàsaskaņo ar dzivokļu īpašniekiem. Te ir viņas māja un viņas nauda.
19.09.2024. 19:40
Fiziska persona
Pret! Uzskatu, ka šie grozījumi tiks izmantoti ļaunprātīgi. Kartējais mahināciju mehānisms.
19.09.2024. 20:42
Fiziska persona
Kategoriski pret.
19.09.2024. 21:03
Fiziska persona
Esmu pret šiem grozījumiem
19.09.2024. 21:09
Kristīne Koņina
Kategoriski iebilstu pret likumprojekta pieņemšanu.
19.09.2024. 21:14
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo likumprojektu!
19.09.2024. 21:40
Brigita Ābeltiņa
Kategoriski esmu pret šo likumprojektu = grozījumiem Dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanas likumā. Nama pārvaldniekam kategoriski nav jādod tiesības izlemt finansiālas dabas jautājumus bez mājas īpašnieku piekrišanas. Meklējiet naudu citur, bet nevis iedzīvotāju makos!
19.09.2024. 21:51
Maigurs Skangalis
Iebilstu!
19.09.2024. 21:55
Žanna Udalova
Kategoriski iebilstu pret šo likumprojektu!
19.09.2024. 21:55
Fiziska persona
Esmu pret šo likumprojektu, jo apsaimniekotais saņems pārāk daudz brīvības savā rīcībā.
19.09.2024. 22:28
Jekaterina Bulindža
Kategoriski pret šim grozījumiem! Pārvaldnieks nevar bez īpašnieka piekrīšanas tērēt naudu, tikai ar rakstīsku atļauju.
19.09.2024. 22:42
Arvīds Žurzdins - Arvīds Žurzdins
Pret izstādātajiem grozījumiem. Balsošana tikas BIS sistēmā būtiski ierobežos iedzīvotāju balsstiesības, jo ne katram ir pieejami digitālās ierīces un ne visiem ir atbilstošas prasmes darbam BIS sistēmā. Izstrādātie grozījumi dod mājas pārvaldniekam praktiski neierobežotas tiesības rīkoties ar mājas finansēm, vienlaikus māju iedzīvotāju spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu mājas pārvaldīšanā.
19.09.2024. 22:51
Iedzīvotājs
Nepiekrītu grozījumiem; tie ir nedemokrātiski, jo mazina iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības. Jo īpaši netaisnīgi tas ir pret tiem, kuri neprot un iespējams, tehnisku iemeslu dēļ (jo tiem nav vajadzīgo ierīču, piemēram, pensionāri) nevar lietot BIS sistēmu.
19.09.2024. 23:14
Daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas biedrība
Es kā biedrības, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu namu, valdes locekle, kurai ir praktiska pieredze darbā ar dažādām namu apsaimniekošanas firmām un pārvaldniekiem, iebilstu pret likumprojekta apstiprināšanu vairāku iemeslu dēļ:
1) Ir pietiekami daudz negodprātīgu pārvaldnieku, kas, saprotot, ka nama iedzīvotājiem trūkst zināšanu par būvniecības procesiem, materiālu cenām utt., var negodprātīgā veidā organizēt būvniecību par nesamērīgi augstām cenām, un šī likumprojekta apstiprināšana šādas negodīgas darbības tikai veicinātu.
2) Pensiju apmērs Latvijā ir nesamērīgi zems pret ikdienas izdevumiem (komunālie pakalpojumi, pārtika, medikamenti, utt.), un šādas papildus izmaksas, kas rastos nama siltināšanas būvdarbu rezultātā, lielai daļai pensionāru var būt nesamaksājama summa.
3) Šāda likumprojekta apstiprināšana var radīt negatīvas sekas uz ekonomiku - strauja būvmateriālu pieprasījuma rezultātā celsies būvmateriālu cenas, kas attiecīgi paaugstinās būvniecības izmaksas, līdz ar to palielināsies to iedzīvotāju daļa, kas nav spējīgi samaksāt par nama siltināšanas būvdarbiem. Vienlaicīgi, augsto izmaksu dēļ var tikt bremzēta būvniecības nozare valstī.
1) Ir pietiekami daudz negodprātīgu pārvaldnieku, kas, saprotot, ka nama iedzīvotājiem trūkst zināšanu par būvniecības procesiem, materiālu cenām utt., var negodprātīgā veidā organizēt būvniecību par nesamērīgi augstām cenām, un šī likumprojekta apstiprināšana šādas negodīgas darbības tikai veicinātu.
2) Pensiju apmērs Latvijā ir nesamērīgi zems pret ikdienas izdevumiem (komunālie pakalpojumi, pārtika, medikamenti, utt.), un šādas papildus izmaksas, kas rastos nama siltināšanas būvdarbu rezultātā, lielai daļai pensionāru var būt nesamaksājama summa.
3) Šāda likumprojekta apstiprināšana var radīt negatīvas sekas uz ekonomiku - strauja būvmateriālu pieprasījuma rezultātā celsies būvmateriālu cenas, kas attiecīgi paaugstinās būvniecības izmaksas, līdz ar to palielināsies to iedzīvotāju daļa, kas nav spējīgi samaksāt par nama siltināšanas būvdarbiem. Vienlaicīgi, augsto izmaksu dēļ var tikt bremzēta būvniecības nozare valstī.
19.09.2024. 23:44
Atlasīti 42 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25