Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Informatīvais ziņojums (Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību)Informatīvais ziņojums (Informatīvā ziņojuma par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību kopsavilkums)MK sēdes protokollēmuma projekts
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Emocionālās un fiziskās vardarbības mazināšana Latvijas izglītības vidē ir sadrumstalota, fragmentāra, trūkst vienotas izpratnes un koordinētas rīcības (vienotas metodoloģijas, rīcības plāna), kas nodrošinātu aptverošu problēmsituāciju risināšanu. Līdz šim vardarbības mazināšana tika īstenota ar normatīva rakstura pasākumiem un dažādiem projektiem un iniciatīvām. Trūkst galvenās atbildīgās institūcijas, kas koordinētu un īstenotu vardarbības mazināšanas politiku, kā arī jāpilnveido starpinstitucionālās sadarbības mehānisms. Tāpat šobrīd trūkst aptverošu, salīdzināmu datu par vardarbības izplatību izglītības vidē.
Esošais atbalsts vardarbības mazināšanas pasākumiem neaptver visus ar vardarbības prevenciju un novēršanu saistītos posmus – vajadzību novērtēšana, risinājuma plānošana, risinājuma īstenošana un novērtēšana, dažādu institūciju sadarbība. Pārsvarā izglītības iestādes līdz šim ieviesušas atsevišķas vardarbības mazināšanas programmas, projektus, bez ilgtermiņa redzējuma un virzības.
Izglītības iestādēm nepietiek resursu mērķtiecīgam darbam pie veselīgas, iekļaujošas skolas vides veidošanas un preventīvajiem pasākumiem, kā arī vardarbības situācijās iesaistīto atbalstam.
Arī vecākiem bieži trūkst informācijas un atbalsta, kā rīkoties, ja bērns ir bijis iesaistīts vardarbībā.
Esošais atbalsts vardarbības mazināšanas pasākumiem neaptver visus ar vardarbības prevenciju un novēršanu saistītos posmus – vajadzību novērtēšana, risinājuma plānošana, risinājuma īstenošana un novērtēšana, dažādu institūciju sadarbība. Pārsvarā izglītības iestādes līdz šim ieviesušas atsevišķas vardarbības mazināšanas programmas, projektus, bez ilgtermiņa redzējuma un virzības.
Izglītības iestādēm nepietiek resursu mērķtiecīgam darbam pie veselīgas, iekļaujošas skolas vides veidošanas un preventīvajiem pasākumiem, kā arī vardarbības situācijās iesaistīto atbalstam.
Arī vecākiem bieži trūkst informācijas un atbalsta, kā rīkoties, ja bērns ir bijis iesaistīts vardarbībā.
Mērķa apraksts
Informatīvā ziņojuma mērķis ir raksturot esošo situāciju emocionālās un fiziskās vardarbības mazināšanas jomā izglītības iestādēs, identificēt valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, aktuālās problēmas, kā arī sniegt rekomendācijas situācijas uzlabošanai, tostarp lai izveidotu attiecīgu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamiem, izglītojamo vecākiem un pedagogiem. Ziņojums ir sagatavots, ievērojot Izglītības likuma pārejas noteikumu 110. punktā noteikto: “Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādā informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu attiecīgu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamiem, viņu ģimenēm un pedagogiem, un līdz 2023. gada 14. februārim iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetam”.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
04.04.2023. - 19.04.2023.
Informācija
-
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Sanita Vanaga (IZM)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
16.04.2023. 10:09
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Jaunatnes padome
Latvijas Jaunatnes padomes pozīcija par Vienlīdzību nosaka “Visiem cilvēkiem ir jārada iespējas realizēt sevi neskatoties uz to rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības vai piederības politiskajai partijai, ģimenes statusa, izglītības un ienākumu līmeņa un jebkāda veida invaliditātes vai traucējumiem un jānodrošina vienādas tiesības, neatkarīgi no cilvēka profila. Jebkuram cilvēkam jābūt brīvam no diskriminācijas un jāvar īstenot savas vajadzības un vēlmes. Efektīvai daudzveidīgu integrācijas pasākumu īstenošanai un integrācijai ir jāiesaista jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem. LJP tiek piemērota nulles tolerances pieeja jebkāda veida diskriminācijai un vardarbībai jauniešu vidū Latvijā.”
Nozīmīga loma emocionālās un fiziskās vardarbības izplatības mazināšanai ir arī nevalstiskā sektora aktivitātēm, tāpēc būtiski novērtēt, apzināt un iesaistīt gan plānošanā, gan īstenošanā nevalstisko sektoru, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, nodrošinot attiecīgu finansējumu kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu īstenošanai.
Pilnveidojot un stiprinot starpinstitucionālo un starpdisciplināro sadarbību būtiski iesaistīt jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem gan pašvaldību, gan reģionālā, gan nacionālā mērogā.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka “gandrīz puse izglītojamo, kas iesaistīti vardarbības gadījumos, nezina, kā rīkoties šādās situācijās, [..].” Šeit vēlamies vērst uzmanību uz pilsoniskās sabiedrības , jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem potenciālu izglītošanā un/vai informēšanā, īpašu uzmanību pievēršot emocionālās vardarbības pazīmēm, veidiem, tās atpazīšanai, novēršanai, kā arī skaidrot par iespējamām sekām, ja situācija netiks risināta.
Ziņojumā minēts, ka “izglītības iestādēm nepietiek resursu mērķtiecīgam darbam pie veselīgas, iekļaujošas skolas vides veidošanas un preventīvajiem pasākumiem, kā arī vardarbības situācijās iesaistīto atbalstam”. Vēlamies norādīt, ka šeit būtiski izvērtēt pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem kapacitāti sniegt atbalstu, paredzot arī atbilstošu finansējumu.
Ziņojumā minēts “lai risinātu minētās problēmas, nepieciešama stratēģiska un aptveroša pieeja, plānojot un īstenojot vardarbības mazināšanas politiku un atbalsta mehānismus visām mērķa grupām: izglītojamiem, pedagogiem un vecākiem. Vienlaikus ir nepieciešama visu iesaistīto pušu sociāli emocionālās kompetences pilnveide un vienotas izpratnes veidošana.” Vēlamies norādīt, ka šajā sadarbības modelī nepieciešams paredzēt skaidru pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem lomu gan plānošanā, gan īstenošanā.
Nepieciešamie risinājumi
Pie nepieciešamiem risinājumiem norādīts, ka nepieciešams paplašināt Vadlīnijas ņirgāšanās mazināšanai, attiecīgi izveidojot aptverošas vadlīnijas / metodoloģiju vardarbības novēršanai izglītības vidē, vienoties par atbildīgo institūciju starpministriju līmenī vadlīniju pilnveidei un attīstīšanai. Ievērojot minēto, ir papildināmas rekomendācijas sadarbībai ar vecākiem. Lūdzam minēto Vadlīniju izstrādes procesā nodrošināt konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību, jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem.
Papildus minētajam, ziņojumā norādīts, ka nepieciešams jaunatnes politikas ietvaros attīstīt vienaudžu atbalsta kustību, tādējādi paplašinot iespējas saņemt atbalstu vardarbības gadījumā, kā arī mazinot vardarbības iespējamību. Šeit vēlamies lūgt nodrošināt plānošanā un īstenošanā konsultācijas/diskusijas ar jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem. Kā arī būtiski paredzēt atbilstošu finansējumu minētās atbalsta kustības ieviešanā.
Ziņojumā minēts, ka “Nepieciešams aktualizēt jaunatnes lietu speciālistu un jauniešu centru darbinieku lomu sadarbības grupās, jo daudzās pašvaldībās tas pagaidām ir resurss ar neizmantotu potenciālu. Līdztekus nepieciešams skaidrojošais darbs pedagogiem, atbalsta personālam par starpinstitucionālo sadarbību, katras puses pienākumiem un tiesībām.” Atzinīgi novērtējam šo atsauci, vienlaikus būtiski, lai gan jaunatnes lietu speciālistiem, gan jauniešu centra darbiniekiem ir nepieciešamās prasmes, ir iespēja tās apgūt un pilnveidot, tiek nodrošināts finansējums prasmju apguvei/pilnveidei, tiek izvērtēta kapacitāte iesaistīties. Vienlaikus būtiski minēt, ka svarīgi arī apzināt pašvaldībā esošās nevalstiskās organizācijas, kuras var un varētu sniegt atbalstu.
Attiecībā uz ziņojumā minēto “Attīstīt un veidot izpratni (gan skolēniem, gan pedagogiem) par skolēnu pašpārvaldēm kā būtisku instrumentu bērnu līdzdalības nodrošināšanai izglītības iestādes lēmumu pieņemšanas procesos – gan attiecībā uz izglītības vidi, mācību procesa un satura organizāciju, kā arī problēmu risināšanu.” vēlamies atzīmēt, ka būtiski stiprināt skolēnu pašpārvaldes, kā arī jauniešu domes, lai nodrošinātu jauniešu līdzdalību, kā arī būtiski pašvaldību līmenī stiprināt jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem.
Nozīmīga loma emocionālās un fiziskās vardarbības izplatības mazināšanai ir arī nevalstiskā sektora aktivitātēm, tāpēc būtiski novērtēt, apzināt un iesaistīt gan plānošanā, gan īstenošanā nevalstisko sektoru, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, nodrošinot attiecīgu finansējumu kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu īstenošanai.
Pilnveidojot un stiprinot starpinstitucionālo un starpdisciplināro sadarbību būtiski iesaistīt jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem gan pašvaldību, gan reģionālā, gan nacionālā mērogā.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka “gandrīz puse izglītojamo, kas iesaistīti vardarbības gadījumos, nezina, kā rīkoties šādās situācijās, [..].” Šeit vēlamies vērst uzmanību uz pilsoniskās sabiedrības , jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem potenciālu izglītošanā un/vai informēšanā, īpašu uzmanību pievēršot emocionālās vardarbības pazīmēm, veidiem, tās atpazīšanai, novēršanai, kā arī skaidrot par iespējamām sekām, ja situācija netiks risināta.
Ziņojumā minēts, ka “izglītības iestādēm nepietiek resursu mērķtiecīgam darbam pie veselīgas, iekļaujošas skolas vides veidošanas un preventīvajiem pasākumiem, kā arī vardarbības situācijās iesaistīto atbalstam”. Vēlamies norādīt, ka šeit būtiski izvērtēt pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem kapacitāti sniegt atbalstu, paredzot arī atbilstošu finansējumu.
Ziņojumā minēts “lai risinātu minētās problēmas, nepieciešama stratēģiska un aptveroša pieeja, plānojot un īstenojot vardarbības mazināšanas politiku un atbalsta mehānismus visām mērķa grupām: izglītojamiem, pedagogiem un vecākiem. Vienlaikus ir nepieciešama visu iesaistīto pušu sociāli emocionālās kompetences pilnveide un vienotas izpratnes veidošana.” Vēlamies norādīt, ka šajā sadarbības modelī nepieciešams paredzēt skaidru pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem lomu gan plānošanā, gan īstenošanā.
Nepieciešamie risinājumi
Pie nepieciešamiem risinājumiem norādīts, ka nepieciešams paplašināt Vadlīnijas ņirgāšanās mazināšanai, attiecīgi izveidojot aptverošas vadlīnijas / metodoloģiju vardarbības novēršanai izglītības vidē, vienoties par atbildīgo institūciju starpministriju līmenī vadlīniju pilnveidei un attīstīšanai. Ievērojot minēto, ir papildināmas rekomendācijas sadarbībai ar vecākiem. Lūdzam minēto Vadlīniju izstrādes procesā nodrošināt konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību, jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem.
Papildus minētajam, ziņojumā norādīts, ka nepieciešams jaunatnes politikas ietvaros attīstīt vienaudžu atbalsta kustību, tādējādi paplašinot iespējas saņemt atbalstu vardarbības gadījumā, kā arī mazinot vardarbības iespējamību. Šeit vēlamies lūgt nodrošināt plānošanā un īstenošanā konsultācijas/diskusijas ar jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem. Kā arī būtiski paredzēt atbilstošu finansējumu minētās atbalsta kustības ieviešanā.
Ziņojumā minēts, ka “Nepieciešams aktualizēt jaunatnes lietu speciālistu un jauniešu centru darbinieku lomu sadarbības grupās, jo daudzās pašvaldībās tas pagaidām ir resurss ar neizmantotu potenciālu. Līdztekus nepieciešams skaidrojošais darbs pedagogiem, atbalsta personālam par starpinstitucionālo sadarbību, katras puses pienākumiem un tiesībām.” Atzinīgi novērtējam šo atsauci, vienlaikus būtiski, lai gan jaunatnes lietu speciālistiem, gan jauniešu centra darbiniekiem ir nepieciešamās prasmes, ir iespēja tās apgūt un pilnveidot, tiek nodrošināts finansējums prasmju apguvei/pilnveidei, tiek izvērtēta kapacitāte iesaistīties. Vienlaikus būtiski minēt, ka svarīgi arī apzināt pašvaldībā esošās nevalstiskās organizācijas, kuras var un varētu sniegt atbalstu.
Attiecībā uz ziņojumā minēto “Attīstīt un veidot izpratni (gan skolēniem, gan pedagogiem) par skolēnu pašpārvaldēm kā būtisku instrumentu bērnu līdzdalības nodrošināšanai izglītības iestādes lēmumu pieņemšanas procesos – gan attiecībā uz izglītības vidi, mācību procesa un satura organizāciju, kā arī problēmu risināšanu.” vēlamies atzīmēt, ka būtiski stiprināt skolēnu pašpārvaldes, kā arī jauniešu domes, lai nodrošinātu jauniešu līdzdalību, kā arī būtiski pašvaldību līmenī stiprināt jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem.
18.04.2023. 16:37
Inese Fecere-Antipina - Biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls"
1. Šobrīd Ziņojuma tekstā lielākoties tiek runāts tieši par fizisku un emocionālu vardarbību, lai gan arī seksuāla rakstura pāridarījumi skolas vidē ir izplatīti. Nepieciešams visā Ziņojuma tekstā runāt par vardarbību skolas vidē, kas ietver trīs vardarbības veidus: fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību.
2. Ziņojuma 1.2.sadaļā “Vardarbības veidi, kas attiecināmi uz izglītības vidi” aicinām kā vardarbības veidu izdalīt un raksturot arī vardarbību pret izglītojamo no pedagogu vai citu izglītības iestādes darbinieku puses.
3. Izglītības likuma 51. pants nosaka pedagoga pienākumus izglītošanas procesā, kas cita starpā ietver izglītojamā atbildīgas attieksmes veidošanu pret sevi un citiem, kā arī audzināšanu par krietnu, godprātīgu un atbildīgu cilvēku. Projekts “Skola 2030” paredz, ka audzināšanas darbs izglītības iestādē caurvij visus mācību priekšmetus un visiem mācību priekšmetu skolotājiem jāveic arī audzināšanas darbs. Aicinām Ziņojumā iekļaut nepieciešamību iedzīvināt skolotāju darbā un paredzēt pedagoga profesijas standartā izglītojamo audzināšanu tai skaitā izglītojamo savstarpējo attiecību veidošanu, uzturēšanu un konfliktu risināšanas prasmju pilnveidošanu kā pedagogu atbildību.
4. Konceptuālajā Ziņojumā “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” (PKC, 2019) secināts, ka pedagogiem, tai skaitā vispārizglītojošās skolās, trūkst zināšanu psiholoģijā, trūkst praktisku nodarbību prasmju pilnveidei, un līdz ar to pedagogi ne vienmēr savlaicīgi spēj identificēt izglītojamā uzvedības problēmu iemeslus, un piemeklēt tiem atbilstošus risinājumus. Pedagogiem trūkst arī zināšanu un kompetences, kā veidot sadarbību un komunicēt ar vecākiem, īpaši kā risināt konfliktsituācijas. Aicinām Ziņojumā iekļaut nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot Pedagoga profesijas standartu, paplašinot pedagoga kompetenci ar jautājumiem, kas skar vardarbības identificēšanu un novēršanu izglītības vidē, fiziski un emocionāli drošas vides veidošanu izglītojamajiem, sociāli emocionālās kompetences attīstīšanu, klasvadību, konfliktsituāciju risināšanu un disciplinēšanu.
5. Ziņojumā pieminēts, ka Izglītības likumā nepieciešams noteikt: izglītības iestādei ir tiesības no ārstniecības iestādes, sociālā dienesta vai iepriekšējās izglītības iestādes saņemt informāciju par izglītojamā veselību, uzvedību un citiem apstākļiem, kuriem ir nozīmē izglītības procesā. Aicinām atteikties no šī priekšlikuma, jo:
5.1. Jau šobrīd Izglītības likums uzliek vecākam par pienākumu informēt skolu par izglītojamā veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
5.2. Jau šobrīd ģimenes ārsts informē skolu par izglītojamā veselības aspektiem, kas skolai būtu jāzina.
5.3. Pieredze liecina, ka skolu personālam pašlaik nav nepieciešamās kompetences atbilstoši interpretēt izglītojamo veselības datus un pielietot tos preventīviem mērķiem, kas rada izglītojamo stigmatizācijas un diskriminācijas riskus. Izglītības iestāde neko neiegūst, ja uzzina izglītojamā diagnozes kodu (izglītības iestādē nav klīnisko speciālistu, kas ar šo informāciju būtu spējīgi jēgpilni strādāt).
5.4.No personas datu apstrādes aspekta šāda apjoma īpašās kategorijas datu (veselības dati ir īpašās kategorijas dati, kuru apstrādei ir būtiski ierobežojumi) nonākšana skolas personāla rīcība ir vērtējama kā nesamērīgs izglītojamā privātuma aizskārums.
5.5. Minētais priekšlikums rada riskus, ka vecāki nevērsīsies pie ārsta, lai izvairītos no diagnozes vai sociālā dienesta redzeslokā esošas ģimenes uzliktā “zīmoga” izglītojamajam un izraisītajiem aizspriedumiem, tādējādi var tikt būtiski ietekmēta un aizkavēta izglītojamā iespēja saņemt medicīnisku un/vai sociālu palīdzību.
6. Aicinām noteikt skaidru kārtību, kādos gadījumos un kādā veidā tiek veidota sadarbība un informācijas aprite starp ārstniecības iestādēm, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, tiesībsargājošajām iestādēm un izglītības iestādēm, tai skaitā pašvaldību sadarbības grupu ietvaros konkrētu gadījumu risināšanai. Aicinām arī apsvērt iespēju ieviest skolas un vecāku sadarbības koordinatora funkciju un definēt tās lomu - noteikt konkrētu atbildīgo skolas koordinatoru vecāka un skolas sadarbībai, kas varētu būt gan kā mediators, gan izglītojamā interešu pārstāvis - to varētu atrisināt, piemēram, palielinot sociālo pedagogu vai psihologu minimālās slodzes.
7. Aicinām Ziņojuma sadaļā “Nepieciešamie risinājumi” paredzēt, ka normatīvajos aktos, piemēram, “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, nosakāms, ka katrā skolā jābūt šādiem vardarbības prevencijas elementiem, vienlaikus nodrošinot katrai skolai pieejamu atbalsta un uzraudzības mehānismu to reālai iedzīvināšanai:
7.1. Drošas vides veicināšanas komanda.
7.2. Regulāri izglītojoši pasākumu personālam, skolēniem un vecākiem.
7.3. Skaidri vardarbības atpazīšanas, ziņošanas un reaģēšanas algoritmi (tai skaitā gadījumiem, kad skolas personālam vai skolēniem kļūst zināms par vardarbību, ko izglītojamais piedzīvo ģimenē vai tiešsaistē).
7.4. Atbalsta aktivitāšu un intervenču algoritmi, atbildība par gadījuma vadību, kā arī to efektivitātes izvērtēšanas kārtība vardarbības gadījumiem.
7.5. Vardarbības gadījumu uzskaites sistēma.
8. Aicinām iekļaut Ziņojumā pieminētos labvēlīgas skolas vides kritērijus skolu akreditācijas sistēmā.
9. Ziņojuma tekstā atspoguļotas vairākas problēmas, kuras dokumenta noslēgumā neparādās pie noslēgumā lasāmā darbības plāna ar atbildīgajiem un termiņiem:
9.1. Kā tiks uzlabota skolu sadarbība ar pašvaldības sadarbības grupām vardarbības novēršanā? Kā tas tiks izvērtēts, kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.2. Vai drošas vides veicināšanas komandu izveide, Bērnu aizsardzības politikas un Bērnu līdzdalības stratēģijas izveide būs skolās obligāta? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.3. Kā tiks uzlabota situācija attiecībā uz atbalsta personāla nodrošinājumu skolās? Aicinām plānā ietvert punktu par sociālo pedagogu izglītības programmām universitātēs, atbalsta speciālistu resursu stiprināšanu un skaita/slodžu palielināšanu skolā, apmācības atbalsta speciālistiem ar uzvedības traucējumiem saistītu metodiku apguvē un pielietošanā (individuālie uzvedības korekcijas plāni, uzvedības analīze, kognitīvi biheiviorālā terapija). Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.4. Kur tiks noteikts, ka pašvaldību izglītības attīstības stratēģijā ir iekļaujama sadaļa par vardarbības mazināšanu izglītības iestādēs t.sk. identificējot šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo atbalsta personālu un citus resursus, atbalstu pedagogiem u.tml.? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.5. Kā plānots nodrošināt un no kādiem finanšu līdzekļiem finansēt obligātās supervīzijas pedagogiem? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.6. Kurā normatīvajā aktā plānots noteikt izglītojamo līdzdalību dažādu izglītības iestādes iekšējo noteikumu veidošanā, jo īpaši Iekšējās kārtības noteikumu veidošanā? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.7 Kādā veidā tiks nodrošināta mediācijas ieviešana skolu vidē, t.sk. vienaudžu mediācija. Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
10. Ziņojuma noslēguma nodaļā “Nepieciešamie risinājumi” aicinām izskatīt iespēju saīsināt izpildes termiņus šādām “Metodiskais darbs un atbalsta mehānismi” sadaļas plānotajām aktivitātēm:
10.1. Aktivitātei “Ievērojot IZM veikto pieejamo rīku un atbalsta pasākumu vardarbības mazināšanas jomā kartējumu, papildināt vienu no esošajām mācību un metodisko materiālu resursu vietnēm, lai izglītības iestādēm un pedagogiem būtu pieejama informācija par ikdienas darbā izmantojamiem rīkiem un atbalsta veidiem atbilstoši izglītojamo vecumposmam un problemātikai”, nosakot termiņu līdz 31.05.2024. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2025.), ņemot vērā, ka Ziņojumā paredzētais pieejamo rīku un atbalsta pasākumu kartēšanas termiņš ir 31.12.2023.
10.2. Aktivitātei “Izveidot paraugu izglītības iestādēm – iekšējās kārtības noteikumi, t.sk. noteikumi vieglajā valodā (bērniem draudzīgā valodā)”, nosakot termiņu līdz 31.12.2023. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2024.).
10.3. Aktivitātei “Izstrādāt izmērāmus labvēlīgas skolas vides kritērijus, kuru ievērošana var pozitīvi ietekmēt arī situāciju emocionālās un fiziskās vardarbības jomā, izmantojot visas skolas pieeju. Šis jautājums, tostarp, jārisina Ziņojumā par iekļaujošu izglītību”, nosakot termiņu līdz 31.12.2024. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2026.).
11. Ziņojumā divās vietās (44. un 46.lapa) pieminēta “Centrs Dardedze” programma “Drosme draudzēties” – informējam, ka organizācija šo programmu vairs nepiedāvā, tāpēc aicinām šo informāciju izņemt no Ziņojuma.
12. Ziņojumā lasāms, ka “Centrs Dardedze” ir uzsācis darbu pie projekta “ECLIPS” (44.lapa). Projekts šobrīd ir noslēgts, un ir publiski pieejamas vadlīnijas agrīnai vardarbības atpazīšanai, atbalsta piesaistei un traumas izpratnē balstītai aprūpei darbā ar bērniem līdz 3 gadu vecumam.
2. Ziņojuma 1.2.sadaļā “Vardarbības veidi, kas attiecināmi uz izglītības vidi” aicinām kā vardarbības veidu izdalīt un raksturot arī vardarbību pret izglītojamo no pedagogu vai citu izglītības iestādes darbinieku puses.
3. Izglītības likuma 51. pants nosaka pedagoga pienākumus izglītošanas procesā, kas cita starpā ietver izglītojamā atbildīgas attieksmes veidošanu pret sevi un citiem, kā arī audzināšanu par krietnu, godprātīgu un atbildīgu cilvēku. Projekts “Skola 2030” paredz, ka audzināšanas darbs izglītības iestādē caurvij visus mācību priekšmetus un visiem mācību priekšmetu skolotājiem jāveic arī audzināšanas darbs. Aicinām Ziņojumā iekļaut nepieciešamību iedzīvināt skolotāju darbā un paredzēt pedagoga profesijas standartā izglītojamo audzināšanu tai skaitā izglītojamo savstarpējo attiecību veidošanu, uzturēšanu un konfliktu risināšanas prasmju pilnveidošanu kā pedagogu atbildību.
4. Konceptuālajā Ziņojumā “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” (PKC, 2019) secināts, ka pedagogiem, tai skaitā vispārizglītojošās skolās, trūkst zināšanu psiholoģijā, trūkst praktisku nodarbību prasmju pilnveidei, un līdz ar to pedagogi ne vienmēr savlaicīgi spēj identificēt izglītojamā uzvedības problēmu iemeslus, un piemeklēt tiem atbilstošus risinājumus. Pedagogiem trūkst arī zināšanu un kompetences, kā veidot sadarbību un komunicēt ar vecākiem, īpaši kā risināt konfliktsituācijas. Aicinām Ziņojumā iekļaut nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot Pedagoga profesijas standartu, paplašinot pedagoga kompetenci ar jautājumiem, kas skar vardarbības identificēšanu un novēršanu izglītības vidē, fiziski un emocionāli drošas vides veidošanu izglītojamajiem, sociāli emocionālās kompetences attīstīšanu, klasvadību, konfliktsituāciju risināšanu un disciplinēšanu.
5. Ziņojumā pieminēts, ka Izglītības likumā nepieciešams noteikt: izglītības iestādei ir tiesības no ārstniecības iestādes, sociālā dienesta vai iepriekšējās izglītības iestādes saņemt informāciju par izglītojamā veselību, uzvedību un citiem apstākļiem, kuriem ir nozīmē izglītības procesā. Aicinām atteikties no šī priekšlikuma, jo:
5.1. Jau šobrīd Izglītības likums uzliek vecākam par pienākumu informēt skolu par izglītojamā veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
5.2. Jau šobrīd ģimenes ārsts informē skolu par izglītojamā veselības aspektiem, kas skolai būtu jāzina.
5.3. Pieredze liecina, ka skolu personālam pašlaik nav nepieciešamās kompetences atbilstoši interpretēt izglītojamo veselības datus un pielietot tos preventīviem mērķiem, kas rada izglītojamo stigmatizācijas un diskriminācijas riskus. Izglītības iestāde neko neiegūst, ja uzzina izglītojamā diagnozes kodu (izglītības iestādē nav klīnisko speciālistu, kas ar šo informāciju būtu spējīgi jēgpilni strādāt).
5.4.No personas datu apstrādes aspekta šāda apjoma īpašās kategorijas datu (veselības dati ir īpašās kategorijas dati, kuru apstrādei ir būtiski ierobežojumi) nonākšana skolas personāla rīcība ir vērtējama kā nesamērīgs izglītojamā privātuma aizskārums.
5.5. Minētais priekšlikums rada riskus, ka vecāki nevērsīsies pie ārsta, lai izvairītos no diagnozes vai sociālā dienesta redzeslokā esošas ģimenes uzliktā “zīmoga” izglītojamajam un izraisītajiem aizspriedumiem, tādējādi var tikt būtiski ietekmēta un aizkavēta izglītojamā iespēja saņemt medicīnisku un/vai sociālu palīdzību.
6. Aicinām noteikt skaidru kārtību, kādos gadījumos un kādā veidā tiek veidota sadarbība un informācijas aprite starp ārstniecības iestādēm, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, tiesībsargājošajām iestādēm un izglītības iestādēm, tai skaitā pašvaldību sadarbības grupu ietvaros konkrētu gadījumu risināšanai. Aicinām arī apsvērt iespēju ieviest skolas un vecāku sadarbības koordinatora funkciju un definēt tās lomu - noteikt konkrētu atbildīgo skolas koordinatoru vecāka un skolas sadarbībai, kas varētu būt gan kā mediators, gan izglītojamā interešu pārstāvis - to varētu atrisināt, piemēram, palielinot sociālo pedagogu vai psihologu minimālās slodzes.
7. Aicinām Ziņojuma sadaļā “Nepieciešamie risinājumi” paredzēt, ka normatīvajos aktos, piemēram, “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, nosakāms, ka katrā skolā jābūt šādiem vardarbības prevencijas elementiem, vienlaikus nodrošinot katrai skolai pieejamu atbalsta un uzraudzības mehānismu to reālai iedzīvināšanai:
7.1. Drošas vides veicināšanas komanda.
7.2. Regulāri izglītojoši pasākumu personālam, skolēniem un vecākiem.
7.3. Skaidri vardarbības atpazīšanas, ziņošanas un reaģēšanas algoritmi (tai skaitā gadījumiem, kad skolas personālam vai skolēniem kļūst zināms par vardarbību, ko izglītojamais piedzīvo ģimenē vai tiešsaistē).
7.4. Atbalsta aktivitāšu un intervenču algoritmi, atbildība par gadījuma vadību, kā arī to efektivitātes izvērtēšanas kārtība vardarbības gadījumiem.
7.5. Vardarbības gadījumu uzskaites sistēma.
8. Aicinām iekļaut Ziņojumā pieminētos labvēlīgas skolas vides kritērijus skolu akreditācijas sistēmā.
9. Ziņojuma tekstā atspoguļotas vairākas problēmas, kuras dokumenta noslēgumā neparādās pie noslēgumā lasāmā darbības plāna ar atbildīgajiem un termiņiem:
9.1. Kā tiks uzlabota skolu sadarbība ar pašvaldības sadarbības grupām vardarbības novēršanā? Kā tas tiks izvērtēts, kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.2. Vai drošas vides veicināšanas komandu izveide, Bērnu aizsardzības politikas un Bērnu līdzdalības stratēģijas izveide būs skolās obligāta? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.3. Kā tiks uzlabota situācija attiecībā uz atbalsta personāla nodrošinājumu skolās? Aicinām plānā ietvert punktu par sociālo pedagogu izglītības programmām universitātēs, atbalsta speciālistu resursu stiprināšanu un skaita/slodžu palielināšanu skolā, apmācības atbalsta speciālistiem ar uzvedības traucējumiem saistītu metodiku apguvē un pielietošanā (individuālie uzvedības korekcijas plāni, uzvedības analīze, kognitīvi biheiviorālā terapija). Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.4. Kur tiks noteikts, ka pašvaldību izglītības attīstības stratēģijā ir iekļaujama sadaļa par vardarbības mazināšanu izglītības iestādēs t.sk. identificējot šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo atbalsta personālu un citus resursus, atbalstu pedagogiem u.tml.? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.5. Kā plānots nodrošināt un no kādiem finanšu līdzekļiem finansēt obligātās supervīzijas pedagogiem? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.6. Kurā normatīvajā aktā plānots noteikt izglītojamo līdzdalību dažādu izglītības iestādes iekšējo noteikumu veidošanā, jo īpaši Iekšējās kārtības noteikumu veidošanā? Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
9.7 Kādā veidā tiks nodrošināta mediācijas ieviešana skolu vidē, t.sk. vienaudžu mediācija. Kas ir atbildīgais un kādā termiņā?
10. Ziņojuma noslēguma nodaļā “Nepieciešamie risinājumi” aicinām izskatīt iespēju saīsināt izpildes termiņus šādām “Metodiskais darbs un atbalsta mehānismi” sadaļas plānotajām aktivitātēm:
10.1. Aktivitātei “Ievērojot IZM veikto pieejamo rīku un atbalsta pasākumu vardarbības mazināšanas jomā kartējumu, papildināt vienu no esošajām mācību un metodisko materiālu resursu vietnēm, lai izglītības iestādēm un pedagogiem būtu pieejama informācija par ikdienas darbā izmantojamiem rīkiem un atbalsta veidiem atbilstoši izglītojamo vecumposmam un problemātikai”, nosakot termiņu līdz 31.05.2024. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2025.), ņemot vērā, ka Ziņojumā paredzētais pieejamo rīku un atbalsta pasākumu kartēšanas termiņš ir 31.12.2023.
10.2. Aktivitātei “Izveidot paraugu izglītības iestādēm – iekšējās kārtības noteikumi, t.sk. noteikumi vieglajā valodā (bērniem draudzīgā valodā)”, nosakot termiņu līdz 31.12.2023. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2024.).
10.3. Aktivitātei “Izstrādāt izmērāmus labvēlīgas skolas vides kritērijus, kuru ievērošana var pozitīvi ietekmēt arī situāciju emocionālās un fiziskās vardarbības jomā, izmantojot visas skolas pieeju. Šis jautājums, tostarp, jārisina Ziņojumā par iekļaujošu izglītību”, nosakot termiņu līdz 31.12.2024. (Ziņojumā noteiktais termiņš – 31.12.2026.).
11. Ziņojumā divās vietās (44. un 46.lapa) pieminēta “Centrs Dardedze” programma “Drosme draudzēties” – informējam, ka organizācija šo programmu vairs nepiedāvā, tāpēc aicinām šo informāciju izņemt no Ziņojuma.
12. Ziņojumā lasāms, ka “Centrs Dardedze” ir uzsācis darbu pie projekta “ECLIPS” (44.lapa). Projekts šobrīd ir noslēgts, un ir publiski pieejamas vadlīnijas agrīnai vardarbības atpazīšanai, atbalsta piesaistei un traumas izpratnē balstītai aprūpei darbā ar bērniem līdz 3 gadu vecumam.
19.04.2023. 21:38