Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Par nepieciešamību investēt inovāciju ekosistēmā norāda Latvijas Inovācijas reitings, kas ir 52.5 % no ES vidējā līmeņa, tādējādi 2023. gadā Latvija ierindojās starp valstīm, kurās inovācija ir agrīnā attīstības līmenī. Jāņem vērā, ka Latvijas zemie rādītāji ietekmē arī ES vidējos rādītājus, līdz ar to inovāciju ekosistēmas attīstība ir viens no prioritāriem jautājumiem.
Latvija P&A intensitātes ziņā joprojām atrodas zemā pozīcijā ES, 27 valstu vidū ieņemot 25. vietu. P&A ir galvenais inovāciju virzītājspēks, līdz ar to, lai nodrošinātu arī turpmāku atbalstu studentu inovāciju atbalstam, ir nepieciešams īstenot 1.1.1.7. pasākumu "Inovāciju granti studentiem”.
Ar 1.1.1.7. pasākuma ietvaros plānoto atbalstu augstskolām būs iespēja īstenot Studentu inovāciju programmas, tai skaitā īstenot inovāciju konkursus, sacensības darbnīcas, studentu inovāciju pieteikumus, specializētās mācības un aktivitātes , kuras veicinās augstākās izglītības iestādes un individuālo studentu sasniegumus, risināt sabiedrībai un nozaru uzņēmumiem svarīgas problēmas un attīstības jautājumus, un studiju procesā iesaistīto pušu apmierinātību.
Latvija P&A intensitātes ziņā joprojām atrodas zemā pozīcijā ES, 27 valstu vidū ieņemot 25. vietu. P&A ir galvenais inovāciju virzītājspēks, līdz ar to, lai nodrošinātu arī turpmāku atbalstu studentu inovāciju atbalstam, ir nepieciešams īstenot 1.1.1.7. pasākumu "Inovāciju granti studentiem”.
Ar 1.1.1.7. pasākuma ietvaros plānoto atbalstu augstskolām būs iespēja īstenot Studentu inovāciju programmas, tai skaitā īstenot inovāciju konkursus, sacensības darbnīcas, studentu inovāciju pieteikumus, specializētās mācības un aktivitātes , kuras veicinās augstākās izglītības iestādes un individuālo studentu sasniegumus, risināt sabiedrībai un nozaru uzņēmumiem svarīgas problēmas un attīstības jautājumus, un studiju procesā iesaistīto pušu apmierinātību.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem” īstenošanas nosacījumus, lai nodrošinātu studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, kas attīsta studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu, t. sk. uzņēmējspēju, risina nozarei, sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas un stiprina augstskolu un studējošo sadarbību ar komersantiem
Politikas jomas
Augstākā izglītība un zinātnes attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
16.07.2024. - 02.08.2024.
Informācija
Abilstoši Ministru kabineta kārtība ruļļa 31.6.apakšpunktam tiek nodrošināta TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātība un pieejamība sabiedrībai.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Katrīna Bukša (IZM)
Atbildīgā persona
Ilze Saleniece (IZM)
Izsludināšanas datums
15.07.2024. 23:27
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"4. Pasākuma ietvaros tiek finansētas Latvijas augstskolu Studentu inovāciju programmas, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, tostarp sniedzot ieguldījumu cilvēkkapitāla pieauguma nodrošināšanā."
. . .
"7.2.6.
vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;"
Piedāvātā redakcija
"4. Pasākuma ietvaros tiek finansētas Latvijas augstskolu Studentu inovāciju programmas, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, tostarp integrējot humanitārās un sociālās zinātnes RIS3 nozarēs, sniedzot ieguldījumu cilvēkkapitāla pieauguma nodrošināšanā."
Pamatojums
Ierosinājums integrēt humanitārās un sociālās zinātnes Ministru kabineta noteikumu projekta “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.7. pasākuma “Inovāciju granti studentiem” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumu projekts) 4. punktā.
RIS3 (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation) ir stratēģisks ietvars, kas paredzēts, lai uzlabotu reģionālo ekonomisko attīstību, koncentrējoties uz inovācijām un konkurētspēju noteiktās nozarēs. Lai gan RIS3 bieži saistās ar tehnoloģiskām un zinātniskām inovācijām, humanitārās un sociālās zinātnes ir būtiskas vairākos veidos:
1. Sabiedrības izpratne un pieņemšana: Jaunas tehnoloģijas un inovācijas var saskarties ar sabiedrības pretestību vai skepsi. Humanitārās un sociālās zinātnes palīdz izprast sabiedrības vajadzības, uzskatus un kultūras kontekstu, tādējādi veicinot labāku komunikāciju un pieņemšanu.
2. Ietekmes novērtējums: Sociālās zinātnes ir būtiskas, lai novērtētu inovāciju sociālo un ekonomisko ietekmi. Tas palīdz nodrošināt, ka RIS3 stratēģijas ne tikai veicina ekonomisko izaugsmi, bet arī pozitīvi ietekmē sabiedrību kopumā.
3. Interdisciplinaritāte un inovāciju veicināšana: Humanitārās un sociālās zinātnes bieži piedāvā jaunas perspektīvas un risinājumus, kas var veicināt inovācijas arī citās nozarēs. Piemēram, dizaina domāšana, lietotāja pieredze (UX) un kultūras studijas var uzlabot produktu attīstību un pakalpojumu kvalitāti.
4. Izglītība un kompetenču attīstība: Lai inovācijas būtu veiksmīgas, nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Humanitārās un sociālās zinātnes palīdz attīstīt kritisko domāšanu, radošumu un sociālās prasmes, kas ir būtiskas mūsdienu darba tirgū.
5. Politikas veidošana un pārvaldība: Efektīvas RIS3 stratēģijas prasa izpratni par politikas veidošanu, pārvaldību un sabiedrības līdzdalību, ko sniedz sociālās zinātnes. Tas nodrošina, ka stratēģijas ir ilgtspējīgas un labi pārvaldītas.
6. Vienlīdzība un iekļaušana: Humanitārās un sociālās zinātnes palīdz risināt jautājumus par vienlīdzību un iekļaušanu, nodrošinot, ka RIS3 stratēģijas sniedz labumu plašam sabiedrības spektram, nevis tikai konkrētām grupām.
Noteikumu projekta 4. punktā norādīts, ka pasākuma ietvaros tiek finansētas programmas, kas sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā. Līdz ar to visām programmām ir jābūt saistītām ar piecām RIS3 jomām (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas). Vienlaicīgi 7.2.6. apakšpunkts nosaka, ka vismaz 30% no studentu inovāciju pieteikumiem jābūt saistītiem ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām. Attiecīgi Noteikumu projektā nepieciešams precizēt, vai 7.2.6. apakšpunktā minētajiem pieteikumiem vienlaicīgi ir jābūt arī atbilstošiem RIS3 prioritātēm. Ja 7.2.6. minētās pieteikumu jomas ir kā izņēmums, lūgums precizēt Noteikumu projekta 4. punktu. Papildus apsvērt iespēju iekļaut punktu par iespēju līdz 10 % no ideju pieteikumiem apstiprināt ar RIS3 nesaistītās jomās, bet ar augsti novērtētu inovāciju potenciālu, lai sniegtu iespējas realizēt radikālas un grūti klasificējamas idejas, kas var radīt nākotnes viedās specializācijas jomas.
"4. Pasākuma ietvaros tiek finansētas Latvijas augstskolu Studentu inovāciju programmas, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, tostarp sniedzot ieguldījumu cilvēkkapitāla pieauguma nodrošināšanā."
. . .
"7.2.6.
vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;"
Piedāvātā redakcija
"4. Pasākuma ietvaros tiek finansētas Latvijas augstskolu Studentu inovāciju programmas, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, tostarp integrējot humanitārās un sociālās zinātnes RIS3 nozarēs, sniedzot ieguldījumu cilvēkkapitāla pieauguma nodrošināšanā."
Pamatojums
Ierosinājums integrēt humanitārās un sociālās zinātnes Ministru kabineta noteikumu projekta “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.7. pasākuma “Inovāciju granti studentiem” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumu projekts) 4. punktā.
RIS3 (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation) ir stratēģisks ietvars, kas paredzēts, lai uzlabotu reģionālo ekonomisko attīstību, koncentrējoties uz inovācijām un konkurētspēju noteiktās nozarēs. Lai gan RIS3 bieži saistās ar tehnoloģiskām un zinātniskām inovācijām, humanitārās un sociālās zinātnes ir būtiskas vairākos veidos:
1. Sabiedrības izpratne un pieņemšana: Jaunas tehnoloģijas un inovācijas var saskarties ar sabiedrības pretestību vai skepsi. Humanitārās un sociālās zinātnes palīdz izprast sabiedrības vajadzības, uzskatus un kultūras kontekstu, tādējādi veicinot labāku komunikāciju un pieņemšanu.
2. Ietekmes novērtējums: Sociālās zinātnes ir būtiskas, lai novērtētu inovāciju sociālo un ekonomisko ietekmi. Tas palīdz nodrošināt, ka RIS3 stratēģijas ne tikai veicina ekonomisko izaugsmi, bet arī pozitīvi ietekmē sabiedrību kopumā.
3. Interdisciplinaritāte un inovāciju veicināšana: Humanitārās un sociālās zinātnes bieži piedāvā jaunas perspektīvas un risinājumus, kas var veicināt inovācijas arī citās nozarēs. Piemēram, dizaina domāšana, lietotāja pieredze (UX) un kultūras studijas var uzlabot produktu attīstību un pakalpojumu kvalitāti.
4. Izglītība un kompetenču attīstība: Lai inovācijas būtu veiksmīgas, nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Humanitārās un sociālās zinātnes palīdz attīstīt kritisko domāšanu, radošumu un sociālās prasmes, kas ir būtiskas mūsdienu darba tirgū.
5. Politikas veidošana un pārvaldība: Efektīvas RIS3 stratēģijas prasa izpratni par politikas veidošanu, pārvaldību un sabiedrības līdzdalību, ko sniedz sociālās zinātnes. Tas nodrošina, ka stratēģijas ir ilgtspējīgas un labi pārvaldītas.
6. Vienlīdzība un iekļaušana: Humanitārās un sociālās zinātnes palīdz risināt jautājumus par vienlīdzību un iekļaušanu, nodrošinot, ka RIS3 stratēģijas sniedz labumu plašam sabiedrības spektram, nevis tikai konkrētām grupām.
Noteikumu projekta 4. punktā norādīts, ka pasākuma ietvaros tiek finansētas programmas, kas sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā. Līdz ar to visām programmām ir jābūt saistītām ar piecām RIS3 jomām (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas). Vienlaicīgi 7.2.6. apakšpunkts nosaka, ka vismaz 30% no studentu inovāciju pieteikumiem jābūt saistītiem ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām. Attiecīgi Noteikumu projektā nepieciešams precizēt, vai 7.2.6. apakšpunktā minētajiem pieteikumiem vienlaicīgi ir jābūt arī atbilstošiem RIS3 prioritātēm. Ja 7.2.6. minētās pieteikumu jomas ir kā izņēmums, lūgums precizēt Noteikumu projekta 4. punktu. Papildus apsvērt iespēju iekļaut punktu par iespēju līdz 10 % no ideju pieteikumiem apstiprināt ar RIS3 nesaistītās jomās, bet ar augsti novērtētu inovāciju potenciālu, lai sniegtu iespējas realizēt radikālas un grūti klasificējamas idejas, kas var radīt nākotnes viedās specializācijas jomas.
02.08.2024. 16:14
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"7. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
7.1. rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti, finanšu instrumenti) – 1 650 000 euro;
7.2. nacionālie rādītāji:
7.2.1. radīto inovāciju skaits, tostarp izstrādāti jauni produkti, procesi, pakalpojumi, izstrādātas tehnoloģiju, organizatoriskās vai mārketinga inovācijas, izveidoti prototipi vai jaunas vai būtiski uzlabotas metodes;
7.2.2. studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuriem pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences - vismaz 4000;
7.2.3. studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuri piedalījušies studentu inovāciju programmas pasākumos - vismaz 5060;
7.2.4. komersantu skaits, kuri sadarbojas ar augstskolām, kas iesaistās studentu inovāciju grantu programmu īstenošanā - vismaz 350;
7.2.5. studējošo skaits, kas ieguvuši prakses vietas vai tikuši nodarbināti uzņēmumos, kas īsteno P&A aktivitātes, vai zinātniskajās institūcijās - vismaz 10% no studējošajiem, kuriem ir pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences;
7.2.6. vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;
7.2.7. ne mazāk kā 40 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji.
8. Pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj šādi RIS3 rādītāji katrā no RIS3 jomām:
8.1. jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
8.2. jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas, skaits);
8.3. iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
8.4. publikācijas – WoS un SCOPUS (kopā). "
Priekšlikumi
7.2.1. apakšpunktā noteiktajam pasākuma ietvaros sasniedzamajam nacionālajam rādītājam “radīto inovācju skaits” noteikt skaitliski izmērāmu rezultātu, kā tas ir visiem pārējiem nacionālajiem uzraudzības rādītājiem.
Noteikumu projekta 7. un 8. punktā precizēt, kas tiks ieskaitīts kā ''radīta inovācija'', ''radīta tehnoloģija''. Ieteikums pievienot papildu rādītāju – sabiedrības iesaistes apjoms.
"7. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
7.1. rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti, finanšu instrumenti) – 1 650 000 euro;
7.2. nacionālie rādītāji:
7.2.1. radīto inovāciju skaits, tostarp izstrādāti jauni produkti, procesi, pakalpojumi, izstrādātas tehnoloģiju, organizatoriskās vai mārketinga inovācijas, izveidoti prototipi vai jaunas vai būtiski uzlabotas metodes;
7.2.2. studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuriem pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences - vismaz 4000;
7.2.3. studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuri piedalījušies studentu inovāciju programmas pasākumos - vismaz 5060;
7.2.4. komersantu skaits, kuri sadarbojas ar augstskolām, kas iesaistās studentu inovāciju grantu programmu īstenošanā - vismaz 350;
7.2.5. studējošo skaits, kas ieguvuši prakses vietas vai tikuši nodarbināti uzņēmumos, kas īsteno P&A aktivitātes, vai zinātniskajās institūcijās - vismaz 10% no studējošajiem, kuriem ir pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences;
7.2.6. vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;
7.2.7. ne mazāk kā 40 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji.
8. Pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj šādi RIS3 rādītāji katrā no RIS3 jomām:
8.1. jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
8.2. jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas, skaits);
8.3. iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
8.4. publikācijas – WoS un SCOPUS (kopā). "
Priekšlikumi
7.2.1. apakšpunktā noteiktajam pasākuma ietvaros sasniedzamajam nacionālajam rādītājam “radīto inovācju skaits” noteikt skaitliski izmērāmu rezultātu, kā tas ir visiem pārējiem nacionālajiem uzraudzības rādītājiem.
Noteikumu projekta 7. un 8. punktā precizēt, kas tiks ieskaitīts kā ''radīta inovācija'', ''radīta tehnoloģija''. Ieteikums pievienot papildu rādītāju – sabiedrības iesaistes apjoms.
02.08.2024. 16:20
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"7.2.6. vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;"
Piedāvātā redakcija
7.2.6. vismaz 10 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;
Pamatojums
Ierosinājums samazināt procentuālo sadalījumu, jo studentu inovāciju pieteikumi, atbilstoši MK noteikumu projekta 2.8. punktam
ideju banka – sabiedrībai un komersantiem aktuāli izaicinājumi, ražošanas vai attīstības problēmjautājumi, ko projekta iesniedzējs sadarbībā ar stratēģiskajiem un sadarbības partneriem apkopo, sistematizē un pastāvīgi aktualizē, lai tie būtu publiski pieejami, un kuriem risinājumus var izstrādāt Studentu inovāciju programmas dalībnieki programmas ietvaros. Lai sasniegtu 7.2.6. punktā izvirzītos rādītājus jau daļēji tiek noradīts, ka Finansējuma saņēmējam jāsadarbojas ar sadarbības partneriem, kuri darbojas ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību saistītiem jautājumiem, kas veido negodīgu konkurenci, kā arī studējošiem jābūt brīvai gribai un izvēlei kādās jomās atbilstoši RIS3 stratēģijai attīstīt biznesa ideju.
Turklāt, šāds inovāciju pieteikumu īpatsvars, kas ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām, ir nesamērīgi augsts pret studējošo īpatsvaru studiju programmās, kas nodrošina specifiskās zināšanas un prasmes. Līdz ar to, šāds nosacījums rezultātā var samazināt kopējo studējošo un doktora grāda pretendentu skaitu, kuriem pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences.
"7.2.6. vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;"
Piedāvātā redakcija
7.2.6. vismaz 10 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;
Pamatojums
Ierosinājums samazināt procentuālo sadalījumu, jo studentu inovāciju pieteikumi, atbilstoši MK noteikumu projekta 2.8. punktam
ideju banka – sabiedrībai un komersantiem aktuāli izaicinājumi, ražošanas vai attīstības problēmjautājumi, ko projekta iesniedzējs sadarbībā ar stratēģiskajiem un sadarbības partneriem apkopo, sistematizē un pastāvīgi aktualizē, lai tie būtu publiski pieejami, un kuriem risinājumus var izstrādāt Studentu inovāciju programmas dalībnieki programmas ietvaros. Lai sasniegtu 7.2.6. punktā izvirzītos rādītājus jau daļēji tiek noradīts, ka Finansējuma saņēmējam jāsadarbojas ar sadarbības partneriem, kuri darbojas ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību saistītiem jautājumiem, kas veido negodīgu konkurenci, kā arī studējošiem jābūt brīvai gribai un izvēlei kādās jomās atbilstoši RIS3 stratēģijai attīstīt biznesa ideju.
Turklāt, šāds inovāciju pieteikumu īpatsvars, kas ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām, ir nesamērīgi augsts pret studējošo īpatsvaru studiju programmās, kas nodrošina specifiskās zināšanas un prasmes. Līdz ar to, šāds nosacījums rezultātā var samazināt kopējo studējošo un doktora grāda pretendentu skaitu, kuriem pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences.
02.08.2024. 16:23
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"7.2.7. ne mazāk kā 40 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji."
Piedāvātā redakcija
7.2.7. ne mazāk kā 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji.
Pamatojums
Ierosinājums saglabāt līdzsvaru, lai nodrošinātu gan starpdisciplināro, gan specifisko zināšanu un prasmju attīstību, un MK noteikumu projekta 7.2.7. punktā noteikt, ka ne mazāk kā 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās. Pārāk liela uzsvara likšana uz starpdisciplināriem projektiem var novest pie tā, ka studenti neattīsta pietiekami dziļas zināšanas savā galvenajā disciplīnā. Starpdisciplinārie projekti bieži prasa vairāk resursu, jo nepieciešams piesaistīt ekspertus no dažādām jomām. Kā arī daudzas inovācijas problēmas ir ļoti specifiskas konkrētai disciplīnai, un to risināšanai vislabāk piemēroti studenti ar padziļinātām zināšanām tieši šajā jomā.
"7.2.7. ne mazāk kā 40 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji."
Piedāvātā redakcija
7.2.7. ne mazāk kā 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji.
Pamatojums
Ierosinājums saglabāt līdzsvaru, lai nodrošinātu gan starpdisciplināro, gan specifisko zināšanu un prasmju attīstību, un MK noteikumu projekta 7.2.7. punktā noteikt, ka ne mazāk kā 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās. Pārāk liela uzsvara likšana uz starpdisciplināriem projektiem var novest pie tā, ka studenti neattīsta pietiekami dziļas zināšanas savā galvenajā disciplīnā. Starpdisciplinārie projekti bieži prasa vairāk resursu, jo nepieciešams piesaistīt ekspertus no dažādām jomām. Kā arī daudzas inovācijas problēmas ir ļoti specifiskas konkrētai disciplīnai, un to risināšanai vislabāk piemēroti studenti ar padziļinātām zināšanām tieši šajā jomā.
02.08.2024. 16:26
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"14. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Privātais līdzfinansējums veido 10 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 14. punktā norādīts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85% no projekta attiecinātā finansējuma un privātais līdzfinansējums veido 10%, kopsummā veidojot 95%. Lūgums 14. punktā norādīt, kāds finansējuma segums ir paredzēts atlikušajiem 5%.
"14. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Privātais līdzfinansējums veido 10 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 14. punktā norādīts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85% no projekta attiecinātā finansējuma un privātais līdzfinansējums veido 10%, kopsummā veidojot 95%. Lūgums 14. punktā norādīt, kāds finansējuma segums ir paredzēts atlikušajiem 5%.
02.08.2024. 16:30
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"20. Augstskolas, kurām ir apstiprināta ārējā konsolidācija ar citu augstākās izglītības institūciju, iesniedz vienu projekta iesniegumu."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 20. punkts ierobežo iespējas pieteikties augstskolām, kas vēl ir tikai ārējās konsolidācijas procesā, tā ierobežojot vienlīdzīgus nosacījumus studējošajiem attīstīt kompetences. Izvērtēt iespēju dzēst šo punktu.
"20. Augstskolas, kurām ir apstiprināta ārējā konsolidācija ar citu augstākās izglītības institūciju, iesniedz vienu projekta iesniegumu."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 20. punkts ierobežo iespējas pieteikties augstskolām, kas vēl ir tikai ārējās konsolidācijas procesā, tā ierobežojot vienlīdzīgus nosacījumus studējošajiem attīstīt kompetences. Izvērtēt iespēju dzēst šo punktu.
02.08.2024. 16:32
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"25. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta sadarbības partneru pienākumu izpildi projekta īstenošanā un projekta sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem."
Piedāvātā redakcija
25. Finansējuma saņēmējs, noslēdzot līgumu ar sadarbības partneri, līgumā atrunā katras iesaistītās puses atbildības un katras partneris ir atbildīgs par savu (dzēst - par projekta sadarbības partneru) pienākumu izpildi projekta īstenošanā un projekta sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem.
Ierosinājums MK noteikumu projekta 25. punktā paredzēt, ka finansējuma saņēmējs sadarbības partneri vai partnerus izvēlas piemērojot sev atbilstošus atlases kritērijus, pēc iespējas izvērtējot un mazinot riskus, taču kopumā finansējuma saņēmējs nevar uzņemties atbildību par visu iesaistīto partneru pienākumu izpildi.
"25. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta sadarbības partneru pienākumu izpildi projekta īstenošanā un projekta sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem."
Piedāvātā redakcija
25. Finansējuma saņēmējs, noslēdzot līgumu ar sadarbības partneri, līgumā atrunā katras iesaistītās puses atbildības un katras partneris ir atbildīgs par savu (dzēst - par projekta sadarbības partneru) pienākumu izpildi projekta īstenošanā un projekta sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem.
Ierosinājums MK noteikumu projekta 25. punktā paredzēt, ka finansējuma saņēmējs sadarbības partneri vai partnerus izvēlas piemērojot sev atbilstošus atlases kritērijus, pēc iespējas izvērtējot un mazinot riskus, taču kopumā finansējuma saņēmējs nevar uzņemties atbildību par visu iesaistīto partneru pienākumu izpildi.
02.08.2024. 16:36
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"33. Viena projekta iesnieguma maksimālais publiskais attiecināmais finansējums ir:
33.1. 2 500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais pilna laika studējošo skaits pārsniedz 5 000."
Priekšlikums
Viena projekta pieejamais maksimālais finansējums ir 2 500 000 eiro, kas, ņemot vērā šī brīža "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" procesu, būtiski paplašina iesaistīto organizāciju apjomu, t.sk., studējošo iesaisti. Ņemot vērā iepriekšējā īstenošanas perioda pieredzi, palielināt konsolidācijas īstenojošās institūcijas viena projekta maksimālo finansējumu līdz 4 250 000 euro.
"33. Viena projekta iesnieguma maksimālais publiskais attiecināmais finansējums ir:
33.1. 2 500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais pilna laika studējošo skaits pārsniedz 5 000."
Priekšlikums
Viena projekta pieejamais maksimālais finansējums ir 2 500 000 eiro, kas, ņemot vērā šī brīža "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" procesu, būtiski paplašina iesaistīto organizāciju apjomu, t.sk., studējošo iesaisti. Ņemot vērā iepriekšējā īstenošanas perioda pieredzi, palielināt konsolidācijas īstenojošās institūcijas viena projekta maksimālo finansējumu līdz 4 250 000 euro.
02.08.2024. 16:38
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"38. Vienreizējā maksājuma metodiku, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi, piemēro, nosakot šo noteikumu 36.1.2.1. apakšpunktā minētās ekspertu atlīdzības izmaksas, šo noteikumu 36.2.2. apakšpunktā minētās izmaksas un 36.2.3. apakšpunktā norādītās studējošo mobilitātes izmaksas Latvijā un ārvalstīs, kas tieši saistītas ar konkrētu studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu. Līdz vienreizējā maksājuma metodikas spēkā stāšanās dienai 36.1.2.1., 36.2.2. un 36.2.3. apakšpunktos minētās izmaksas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 38. punktā nav minēts vienreizējā maksājuma slieksnis. Plānojot projekta budžetu ir nepieciešams zināt, cik lielas izmaksas ir jāparedz vienam studentu pieteikumam, līdz ar to lūgums jau Noteikumu projektā norādīt vienreizējā maksājuma sliekšņus vai arī nodrošināt Vienreizējā maksājuma metodikas spēkā stāšanos pirms projekta iesniegšanas. Ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas datus, kopš iepriekšējā metodikā veiktajiem vienas vienības izmaksas aprēķiniem 2018.gadā pakalpojumu cenas ir kāpušas par 33.3%, savukārt cenas nepārtikas precēm par 31.1%, bet telpu izmaksas kāpušas pat vairāk kā par 40%. Attiecīgi vienas vienības izmaksas nosakāmas ne mazāk kā 3505 eiro apmērā. Šāds aprēķins veikt līdzšinējās vienas vienības izmaksas 2596 eiro x 35% (inflācija).
"38. Vienreizējā maksājuma metodiku, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi, piemēro, nosakot šo noteikumu 36.1.2.1. apakšpunktā minētās ekspertu atlīdzības izmaksas, šo noteikumu 36.2.2. apakšpunktā minētās izmaksas un 36.2.3. apakšpunktā norādītās studējošo mobilitātes izmaksas Latvijā un ārvalstīs, kas tieši saistītas ar konkrētu studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu. Līdz vienreizējā maksājuma metodikas spēkā stāšanās dienai 36.1.2.1., 36.2.2. un 36.2.3. apakšpunktos minētās izmaksas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 38. punktā nav minēts vienreizējā maksājuma slieksnis. Plānojot projekta budžetu ir nepieciešams zināt, cik lielas izmaksas ir jāparedz vienam studentu pieteikumam, līdz ar to lūgums jau Noteikumu projektā norādīt vienreizējā maksājuma sliekšņus vai arī nodrošināt Vienreizējā maksājuma metodikas spēkā stāšanos pirms projekta iesniegšanas. Ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas datus, kopš iepriekšējā metodikā veiktajiem vienas vienības izmaksas aprēķiniem 2018.gadā pakalpojumu cenas ir kāpušas par 33.3%, savukārt cenas nepārtikas precēm par 31.1%, bet telpu izmaksas kāpušas pat vairāk kā par 40%. Attiecīgi vienas vienības izmaksas nosakāmas ne mazāk kā 3505 eiro apmērā. Šāds aprēķins veikt līdzšinējās vienas vienības izmaksas 2596 eiro x 35% (inflācija).
02.08.2024. 16:39
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"39. Plānojot projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:
39.1. tās nepārsniedz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 000 000 euro;
39.2. tās nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas), ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 5 000 000 euro (ieskaitot). Par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam."
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 39. punkta apakšpunktus, kuros projekta vadības personāla atlīdzības izmaksu sliekšņi ir iedalīti pēc projekta tiešo attiecināmo izmaksu apjoma – 5 000 000 EUR -, kas ir divkārt vairāk kā norādīts šī paša Noteikumu projekta 33. punktā par maksimālo publisko attiecināmo finansējumu viena projekta iesniegumam. Tiešo attiecināmo izmaksu slieksnis nosakāms, ņemot vērā kopējo vienam pieteikumam paredzēto finansējumu, no kura atņemtas netiešās izmaksas.
"39. Plānojot projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:
39.1. tās nepārsniedz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 000 000 euro;
39.2. tās nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas), ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 5 000 000 euro (ieskaitot). Par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam."
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 39. punkta apakšpunktus, kuros projekta vadības personāla atlīdzības izmaksu sliekšņi ir iedalīti pēc projekta tiešo attiecināmo izmaksu apjoma – 5 000 000 EUR -, kas ir divkārt vairāk kā norādīts šī paša Noteikumu projekta 33. punktā par maksimālo publisko attiecināmo finansējumu viena projekta iesniegumam. Tiešo attiecināmo izmaksu slieksnis nosakāms, ņemot vērā kopējo vienam pieteikumam paredzēto finansējumu, no kura atņemtas netiešās izmaksas.
02.08.2024. 16:41
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"39. Plānojot projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:
39.1. tās nepārsniedz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 000 000 euro;
39.2. tās nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas), ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 5 000 000 euro (ieskaitot). Par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam."
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 39. punkta apakšpunktus, kuros projekta vadības personāla atlīdzības izmaksu sliekšņi ir iedalīti pēc projekta tiešo attiecināmo izmaksu apjoma – 5 000 000 EUR -, kas ir divkārt vairāk kā norādīts šī paša Noteikumu projekta 33. punktā par maksimālo publisko attiecināmo finansējumu viena projekta iesniegumam. Tiešo attiecināmo izmaksu slieksnis nosakāms, ņemot vērā kopējo vienam pieteikumam paredzēto finansējumu, no kura atņemtas netiešās izmaksas.
"39. Plānojot projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:
39.1. tās nepārsniedz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 000 000 euro;
39.2. tās nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas), ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 5 000 000 euro (ieskaitot). Par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam."
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 39. punkta apakšpunktus, kuros projekta vadības personāla atlīdzības izmaksu sliekšņi ir iedalīti pēc projekta tiešo attiecināmo izmaksu apjoma – 5 000 000 EUR -, kas ir divkārt vairāk kā norādīts šī paša Noteikumu projekta 33. punktā par maksimālo publisko attiecināmo finansējumu viena projekta iesniegumam. Tiešo attiecināmo izmaksu slieksnis nosakāms, ņemot vērā kopējo vienam pieteikumam paredzēto finansējumu, no kura atņemtas netiešās izmaksas.
02.08.2024. 16:43
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"47. Finansējuma saņēmējs nodrošina inovāciju fonda izveidi līdz dienai, kad tiek noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu Inovāciju fonda finansējums nav mazāks kā:
47.1. 25 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir četri gadi;
47.2. 33 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir trīs gadi;
47.3. 50 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir divi gadi vai mazāk."
Nepieciešams labot interpunkciju MK noteikumu projekta 47. punktā.
47. Finansējuma saņēmējs nodrošina inovāciju fonda izveidi līdz dienai, kad tiek noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu. Inovāciju fonda finansējums nav mazāks kā:
47.1. 25 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir četri gadi;
47.2. 33 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir trīs gadi;
47.3. 50 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir divi gadi vai mazāk.
"47. Finansējuma saņēmējs nodrošina inovāciju fonda izveidi līdz dienai, kad tiek noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu Inovāciju fonda finansējums nav mazāks kā:
47.1. 25 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir četri gadi;
47.2. 33 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir trīs gadi;
47.3. 50 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir divi gadi vai mazāk."
Nepieciešams labot interpunkciju MK noteikumu projekta 47. punktā.
47. Finansējuma saņēmējs nodrošina inovāciju fonda izveidi līdz dienai, kad tiek noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu. Inovāciju fonda finansējums nav mazāks kā:
47.1. 25 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir četri gadi;
47.2. 33 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir trīs gadi;
47.3. 50 procenti no kopējā privātā līdzfinansējuma apjoma, ja projekta ilgums ir divi gadi vai mazāk.
02.08.2024. 16:46
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Priekšlikums papildināt ar jaunu apakšpunktu:
52.2.1.3. neatkarīgs eksperta vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
Pamatojums
Ierosinājums papildināt MK noteikumu projektu ar 52.2.1.3. apakšpunktu, papildinot nosacījumus, kad atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ar neatkarīga eksperta vērtējumu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/C 414/01) 30. punkta, kas nosaka zinātniskajās institūcijās piemērojamās procedūras, lai nodrošinātu, ka saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, (b) apakšpunktu:
“30. 29. punkta d) apakšpunkta vajadzībām Komisija uzskatīs, ka saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā attiecīgajām pētniecības organizācijām vai pētniecības infrastruktūrām ļauj no šīm tiesībām gūt visu saimniecisko labumu un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
(a) kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru; vai
(b) neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu; vai
(c) pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus; vai
(d) gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.”[1]
Līdz ar to, intelektuālā īpašuma tiesību vērtības noteikšanai būtu iespējams piesaistīt arī neatkarīgu ekspertu (intelektuālā īpašuma vērtētāju), kurš sniegtu apliecinājumu, ka atlīdzības summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu.
[1] Komisijas paziņojums. Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes (OV C 414, 28.10.2022., 1.–38. lpp.).
52.2.1.3. neatkarīgs eksperta vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
Pamatojums
Ierosinājums papildināt MK noteikumu projektu ar 52.2.1.3. apakšpunktu, papildinot nosacījumus, kad atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ar neatkarīga eksperta vērtējumu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/C 414/01) 30. punkta, kas nosaka zinātniskajās institūcijās piemērojamās procedūras, lai nodrošinātu, ka saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, (b) apakšpunktu:
“30. 29. punkta d) apakšpunkta vajadzībām Komisija uzskatīs, ka saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā attiecīgajām pētniecības organizācijām vai pētniecības infrastruktūrām ļauj no šīm tiesībām gūt visu saimniecisko labumu un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
(a) kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru; vai
(b) neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu; vai
(c) pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus; vai
(d) gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.”[1]
Līdz ar to, intelektuālā īpašuma tiesību vērtības noteikšanai būtu iespējams piesaistīt arī neatkarīgu ekspertu (intelektuālā īpašuma vērtētāju), kurš sniegtu apliecinājumu, ka atlīdzības summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu.
[1] Komisijas paziņojums. Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes (OV C 414, 28.10.2022., 1.–38. lpp.).
02.08.2024. 16:48
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Priekšlikums papildināt ar jaunu apakšpunktu:
52.2.2. Ja atlīdzība ir zemāka par tirgus cenu, finansējuma saņēmējs piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam.
Pamatojums
Ierosinājums papildināt MK noteikumu projekta 52.2. punktu ar 52.2.2. apakšpunktu, atrunājot, ka inovāciju pieteikuma īstenotāja saņemtais atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja atlīdzība par inovāciju pieteikuma ietvaros/rezultātā radītā intelektuālā īpašuma mantiskajām tiesībām ir zemāka par tirgus cenu.
Komercdarbības atbalstam nebūtu piemērojamas MK noteikumu projekta 52.2.2. apakšpunktos paredzētās procedūras tirgus cenas noteikšanai, kas attiecas uz valsts atbalstu.
Vienkāršākas procedūras samazinātu birokrātisko slogu un patērētā laika izdevumus, ļaujot ātrāk pārvērst studentu radītās idejas un izstrādājumus komerciāli dzīvotspējīgos produktos vai pakalpojumos.
52.2.2. Ja atlīdzība ir zemāka par tirgus cenu, finansējuma saņēmējs piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam.
Pamatojums
Ierosinājums papildināt MK noteikumu projekta 52.2. punktu ar 52.2.2. apakšpunktu, atrunājot, ka inovāciju pieteikuma īstenotāja saņemtais atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja atlīdzība par inovāciju pieteikuma ietvaros/rezultātā radītā intelektuālā īpašuma mantiskajām tiesībām ir zemāka par tirgus cenu.
Komercdarbības atbalstam nebūtu piemērojamas MK noteikumu projekta 52.2.2. apakšpunktos paredzētās procedūras tirgus cenas noteikšanai, kas attiecas uz valsts atbalstu.
Vienkāršākas procedūras samazinātu birokrātisko slogu un patērētā laika izdevumus, ļaujot ātrāk pārvērst studentu radītās idejas un izstrādājumus komerciāli dzīvotspējīgos produktos vai pakalpojumos.
02.08.2024. 16:50
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreziējā redakcija
"58. Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā paredzēto rezultātu ilgtspēju vismaz vienu gadu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, šajā laikposmā paredzot:
58.1. studentu inovāciju pieteikumu rezultātu publisku pieejamību saskaņā ar projekta iesniedzēja intelektuālā īpašuma politiku, ciktāl netiek skartas komercintereses (ja attiecināms);
58.2. Studentu inovāciju programmas īstenošanu vai uz studējošo inovācijas kompetenču un uzņēmīguma attīstību vērstu integrētu pasākumu sistēmisku īstenošanu."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 58.2.apakšpunktā norādīts, ka vismaz viena gada garumā pēc noslēguma maksājuma saņemšanas ir jānodrošina studentu inovāciju programmas īstenošanu vai uz studējošo inovācijas kompetenču un uzņēmīguma attīstību vērstu integrētu pasākumu sistēmisku īstenošanu. Ņemot vērā, ka projekta finansējums šajā periodā vairs nebūs pieejams, lūgums skaidrot, vai šiem procesiem būs pieejams kāds papildu finansējums.
"58. Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā paredzēto rezultātu ilgtspēju vismaz vienu gadu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, šajā laikposmā paredzot:
58.1. studentu inovāciju pieteikumu rezultātu publisku pieejamību saskaņā ar projekta iesniedzēja intelektuālā īpašuma politiku, ciktāl netiek skartas komercintereses (ja attiecināms);
58.2. Studentu inovāciju programmas īstenošanu vai uz studējošo inovācijas kompetenču un uzņēmīguma attīstību vērstu integrētu pasākumu sistēmisku īstenošanu."
Priekšlikums
Noteikumu projekta 58.2.apakšpunktā norādīts, ka vismaz viena gada garumā pēc noslēguma maksājuma saņemšanas ir jānodrošina studentu inovāciju programmas īstenošanu vai uz studējošo inovācijas kompetenču un uzņēmīguma attīstību vērstu integrētu pasākumu sistēmisku īstenošanu. Ņemot vērā, ka projekta finansējums šajā periodā vairs nebūs pieejams, lūgums skaidrot, vai šiem procesiem būs pieejams kāds papildu finansējums.
02.08.2024. 16:52
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
59. Ja inovāciju pieteikumu īstenošanas ietvaros/rezultātā tiek konstatēts atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai, proti, inovāciju pieteikuma īstenotājs uzsāk saimniecisku darbību, dibina jaunuzņēmumu, iegūst mantiskās tiesības uz inovāciju pieteikuma ietvaros radīto intelektuālo īpašumu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, un atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs, atbilstoši savai izstrādātai de minimis piešķiršanas kārtībai, lemj par de minimis atbalsta piešķiršanu inovāciju pieteikuma īstenotājam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
Pamatojums
Lūdzu, skatīt pamatojumu pie ierosinātā 52.2.2. apakšpunkta.
Pamatojums
Lūdzu, skatīt pamatojumu pie ierosinātā 52.2.2. apakšpunkta.
02.08.2024. 16:54
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Pašreizējā redakcija
"V. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi."
Priekšlikums
Iepazīstoties ar Noteikumu projekta piektajā nodaļā “V. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi.” ietvertajiem komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lūgums skaidrot:
1) Kā tiek plānots idejas pieteicēju saimnieciskās darbības uzsākšanas uzskaites process un uzraudzība? Lūgums precizēt atbildīgās puses par informācijas sniegšanas un uzkrāšanas kārtību.
2) Kādus maksājumus paredzēts segt de minimis ietvaros? Kāds ir regulējums, ja idejas pieteicējs vienreizējo maksājumu jau ir saņēmis un pēc tam uzsāk saimniecisko darbību?
"V. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi."
Priekšlikums
Iepazīstoties ar Noteikumu projekta piektajā nodaļā “V. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi.” ietvertajiem komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lūgums skaidrot:
1) Kā tiek plānots idejas pieteicēju saimnieciskās darbības uzsākšanas uzskaites process un uzraudzība? Lūgums precizēt atbildīgās puses par informācijas sniegšanas un uzkrāšanas kārtību.
2) Kādus maksājumus paredzēts segt de minimis ietvaros? Kāds ir regulējums, ja idejas pieteicējs vienreizējo maksājumu jau ir saņēmis un pēc tam uzsāk saimniecisko darbību?
02.08.2024. 16:56
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Lūgums skaidrot, kā tālāk aprakstītajā situācijā praktiski būtu īstenojama tehnoloģiju pārnese. Ja komersants vēlas no universitātes iegādāties inovāciju pieteikuma īstenošanas ietvaros radīto intelektuālo īpašumu vai tā licenci, vai tirgus cenu iespējams noteikt tikai kādā no noteikumu projekta 52. punktā norādītajiem veidiem vai arī iespējams pielietot Eiropas Komisijas paziņojuma 2014/C 198/01 29. punkta b) apakšpunktā minēto neatkarīga eksperta vērtējumu. Vai tirgus cenas noteikšanas nosacījumus un tehnoloģiju pārneses procesu ietekmē tas, ja intelektuālo īpašumu vai tā licenci vēlas iegādāties pats intelektuālā īpašuma autors - inovāciju pieteikuma īstenotājs (tai skaitā ar mērķi pēc iegādes uzsākt saimniecisko darbību).
02.08.2024. 16:57
Solvita Strode - Latvijas Universitāšu asociācija
Rīgas Tehniskā universitāte 2024.gada 22.aprīļa vēstulē Nr.0I000-2.2.2-e/46 jau informēja par problēmām, īstenojot iepriekšējo studentu inovāciju grantu programmu, tai skaitā uzsvēra, cik nozīmīga bija vienas vienības izmaksu pieeja. Savukārt, Noteikumu projektā vienreizējo maksājumu pieeja nav atrunāta.
02.08.2024. 16:58
Atlasīti 19 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25