Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā 2025. gadā identificēti kopumā 22 cilvēku tirdzniecības upuri (2024. - 38, 2023. - 26), kas, visticamāk, atspoguļo tikai daļu no faktiski notikušajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem. Starp identificētajām cilvēku tirdzniecības upuriem ir gan Latvijas valstspiederīgie, gan trešo valstu valstspiederīgie, kuri tikuši pakļauti ekspluatācijai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.
Cilvēku tirdzniecības gadījumi tiek atklāti dažādos veidos. Daļa cilvēku tirdzniecības upuru tiek identificēti kriminālprocesa ietvaros, savukārt citos gadījumos personas patstāvīgi vēršas pēc palīdzības, tostarp Valsts policijā vai pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem – "Centrs MARTA" vai "Patvērums “Drošā māja”". Iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus atpazīst arī pirmās saskarsmes institūcijas, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kuru loma ir svarīga personu novirzīšanai gan pie Valsts policijas, gan sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Vienlaikus jānorāda, ka pirmās saskarsmes institūcijām nav vienotas pieejas iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanā. Par vienotas izpratnes trūkumu un nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā norādījis arī Latvijas Republikas tiesībsargs 2020. gada 30. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam lietā Nr. 1-8/26 “Par normatīvā regulējuma pilnveidošanu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā”.
Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kā arī ASV Valsts departaments savos novērtējumos ir secinājuši, ka cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas apjoms Latvijā ir zems, un ir norādījuši uz nepieciešamību formalizēt nacionālu novirzīšanas mehānismu kā būtisku instrumentu agrīnai atpazīšanai un upuru aizsardzības nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, likumprojektā tiek piedāvāts nostiprināt Latvijas normatīvajā regulējumā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, nosakot vienotus principus un rīcības ietvaru institūcijām, konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu.
Cilvēku tirdzniecības gadījumi tiek atklāti dažādos veidos. Daļa cilvēku tirdzniecības upuru tiek identificēti kriminālprocesa ietvaros, savukārt citos gadījumos personas patstāvīgi vēršas pēc palīdzības, tostarp Valsts policijā vai pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem – "Centrs MARTA" vai "Patvērums “Drošā māja”". Iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus atpazīst arī pirmās saskarsmes institūcijas, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kuru loma ir svarīga personu novirzīšanai gan pie Valsts policijas, gan sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Vienlaikus jānorāda, ka pirmās saskarsmes institūcijām nav vienotas pieejas iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanā. Par vienotas izpratnes trūkumu un nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā norādījis arī Latvijas Republikas tiesībsargs 2020. gada 30. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam lietā Nr. 1-8/26 “Par normatīvā regulējuma pilnveidošanu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā”.
Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kā arī ASV Valsts departaments savos novērtējumos ir secinājuši, ka cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas apjoms Latvijā ir zems, un ir norādījuši uz nepieciešamību formalizēt nacionālu novirzīšanas mehānismu kā būtisku instrumentu agrīnai atpazīšanai un upuru aizsardzības nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, likumprojektā tiek piedāvāts nostiprināt Latvijas normatīvajā regulējumā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, nosakot vienotus principus un rīcības ietvaru institūcijām, konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un šā perioda pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.
Politikas jomas
Iekšlietu politika; Sociālā aizsardzība; Tieslietu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.03.2026. - 01.04.2026.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumos Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” noteikto, sabiedrībai tiek dota iespēja, rakstiski iesniegt viedokli par izstrādāto projektu Vienotajā tiesību aktu izstrādes portālā.
Fiziskās personas
- Sabiedrība kopumā
Skaidrojums un ietekme
Ātrāka informācijas apmaiņa un sadarbība cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personas novirzīšanai atbalsta saņemšanai.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes
Skaidrojums un ietekme
Konkrētām pirmās saskarsmes institūcijām ir noteikts pienākums ziņot Valsts policijai par iespējamas cilvēku tirdzniecības atpazīšanu, kā arī personas piekrišanas gadījumā novirzīt iespējamos cilvēku tirdzniecības upurus pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Sagatavoja
Agnese Zīle (IEM)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
18.03.2026. 14:06
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Iluta Lāce - Biedrība "Centrs MARTA"
Centrs MARTA kopumā atzinīgi vērtē Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu un atbalsta nacionālā novirzīšanas mehānisma ieviešanu cilvēku tirdzniecības gadījumos. Jau ilgstoši esam iestājušies par skaidri definētu, institucionāli koordinētu pieeju, kas nodrošinātu agrīnu cietušo atpazīšanu, savlaicīgu informēšanu par pieejamajiem atbalsta un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī efektīvu novirzīšanu uz tiem. Praksē redzam, ka ievērojama daļa cilvēku tirdzniecības upuru līdz rehabilitācijas pakalpojumiem nonāk patstāvīgi, nevis caur pirmās saskarsmes institūciju starpniecību, kas liecina par nepieciešamību stiprināt institucionālo kapacitāti un izpratni. Līdz ar to īpaši būtiski ir nodrošināt regulāras, kvalitatīvas apmācības visām iesaistītajām institūcijām par cilvēku tirdzniecības pazīmju atpazīšanu, kā arī izstrādāt vienotas, praksē lietojamas sadarbības shēmas.
Vienlaikus Centrs MARTA kategoriski iebilst pret likumprojekta 6. panta trešās daļas 2. punktā paredzēto pienākumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem obligāti, trīs darba dienu laikā, nodot informāciju par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri Valsts policijai. Darbs ar cietušajiem balstās uzticībā, un starptautiskā prakse, tostarp Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ES Direktīva 2011/36/ES, uzsver upura tiesības uz autonomiju un informētu piekrišanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt “atveseļošanās un pārdomu periodu”, kura laikā persona var pieņemt lēmumu par sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm. Obligāta ziņu nodošana bez cietušā piekrišanas var būtiski mazināt uzticību pakalpojumu sniedzējiem, atturēt cietušos no palīdzības meklēšanas un potenciāli pakļaut viņus papildu riskam. Tādēļ aicinām šo normu pārskatīt, paredzot, ka informācijas nodošana tiesībaizsardzības iestādēm notiek ar cietušā informētu piekrišanu, vienlaikus saglabājot iespēju nodrošināt efektīvu sadarbību starp institūcijām un veicināt kriminālprocesu uzsākšanu gadījumos, kad cietušais tam ir gatavs.
Vienlaikus Centrs MARTA kategoriski iebilst pret likumprojekta 6. panta trešās daļas 2. punktā paredzēto pienākumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem obligāti, trīs darba dienu laikā, nodot informāciju par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri Valsts policijai. Darbs ar cietušajiem balstās uzticībā, un starptautiskā prakse, tostarp Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ES Direktīva 2011/36/ES, uzsver upura tiesības uz autonomiju un informētu piekrišanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt “atveseļošanās un pārdomu periodu”, kura laikā persona var pieņemt lēmumu par sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm. Obligāta ziņu nodošana bez cietušā piekrišanas var būtiski mazināt uzticību pakalpojumu sniedzējiem, atturēt cietušos no palīdzības meklēšanas un potenciāli pakļaut viņus papildu riskam. Tādēļ aicinām šo normu pārskatīt, paredzot, ka informācijas nodošana tiesībaizsardzības iestādēm notiek ar cietušā informētu piekrišanu, vienlaikus saglabājot iespēju nodrošināt efektīvu sadarbību starp institūcijām un veicināt kriminālprocesu uzsākšanu gadījumos, kad cietušais tam ir gatavs.
25.03.2026. 14:49
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25