Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (turpmāk – NIMKIL) nav paredzēta mantas konfiskācijas izpildes kārtība gadījumiem, ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir sajaukti ar īpašumu, kas iegūts no likumīgiem avotiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 634.1 panta divpadsmito daļu nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms NIMKIL kārtībā vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā. Savukārt nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā.
Papildus norādāms, ka ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēts papildināt KPL 634.1 panta divpadsmito daļu, nosakot, ka nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpilda NIMKIL noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 634.1 panta divpadsmito daļu nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms NIMKIL kārtībā vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā. Savukārt nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā.
Papildus norādāms, ka ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēts papildināt KPL 634.1 panta divpadsmito daļu, nosakot, ka nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpilda NIMKIL noteiktajā kārtībā.
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tāpat Likumprojekts paredz pilnveidot NIMKIL noteiktās izpildes procedūras cita starpā svītrotas dublējošas CPL normas un novērstas arī citas konstatētās neprecizitātes.
Politikas jomas
Krimināltiesību politika; Kriminālprocesa tiesības; Tieslietu politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
03.01.2025. - 17.01.2025.
Informācija
Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir atsavināt konfiscēto mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas segšanai, bet atlikumu pārskaitīt valsts budžetā. Savukārt gadījumos, kas izpildāma mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, mantas atsavināšanas mērķis ir iegūt līdzekļus, no kuriem valsts budžetā pārskaitāma summa noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, bet atlikums atzīstams par legāli iegūtiem līdzekļiem. Tādējādi, atšķirībā no noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes procesa, kur vienīgā persona, kurai ar NIMKIL piešķirtas tiesības iegūt ziņas par izpildu lietas virzību, piešķirtas tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības, paturēt mantu pēc nenotikušas izsoles, izmantot ieskaitu un citas tiesības, ir cietušais, kura labā piedzīta kompensācija krimināllietā, izpildu lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā šādas tiesības piešķiramas arī citām personām – kriminālprocesā aizskartam mantas īpašniekam, nodrošinātajam kreditoram un personai, kas zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegusi izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir atsavināt konfiscēto mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas segšanai, bet atlikumu pārskaitīt valsts budžetā. Savukārt gadījumos, kas izpildāma mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, mantas atsavināšanas mērķis ir iegūt līdzekļus, no kuriem valsts budžetā pārskaitāma summa noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, bet atlikums atzīstams par legāli iegūtiem līdzekļiem. Tādējādi, atšķirībā no noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes procesa, kur vienīgā persona, kurai ar NIMKIL piešķirtas tiesības iegūt ziņas par izpildu lietas virzību, piešķirtas tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības, paturēt mantu pēc nenotikušas izsoles, izmantot ieskaitu un citas tiesības, ir cietušais, kura labā piedzīta kompensācija krimināllietā, izpildu lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā šādas tiesības piešķiramas arī citām personām – kriminālprocesā aizskartam mantas īpašniekam, nodrošinātajam kreditoram un personai, kas zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegusi izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka.
Sagatavoja
Alvīne Paštore-Gribuste (TM)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
03.01.2025. 17:45
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Armands Onzuls - Latvijas Finanšu nozares asociācija
Finanšu nozares asociācija ir izvērtējusi izstrādāto likumprojektu un kopumā atbalsta tā turpmāko virzību. Vienlaikus Asociācija aicina apsvērt šādu priekšlikumus:
1. Lūdzam apsvērt iespēju precizēt 25.1 panta trešo daļu tādējādi, ka ir skaidrs, ka tiek rīkota otra izsole, nevis pastāv ekskluzīva iespēja to nerīkot, nododot mantu Valsts ieņēmumu dienestam. Proti, ka otrā izsole tiek rīkota vienmēr vai sniegti kādi kritēriji, kad otrā izsole netiek rīkota.
(3) Ja neviens pieteikums par mantas paturēšanu sev nav saņemts, zvērināts tiesu izpildītājs var rīkot otro izsoli, pārdot mantu bez izsoles vai nodot to Valsts ieņēmumu dienestam. Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana kustamās mantas otrajā izsolē tiek uzsākta no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.
2. Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju saistībā ar 44.1 pantu, ka tiesai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir objektīvi jānovērtē par labu valstij konfiscējamo līdzekļu apmērs. Piemēram, vienā no kriminālprocesiem novērojām, ka persona norāda, ka 90 000 eiro vērtā (hipotēkas apmērs) dzīvoklī, pēc tā iegādes ieguldījusi 500 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Tā kā tiesa apzinās, ka dzīvoklis tiek konfiscēs jebkurā gadījumā un apzinājās šo vērtību atšķirību, tā nevērtēja vai personas norādītā summa patiešām dzīvoklī tika ieguldīta. Šāda pieeja nenodrošina pietiekamu hipotekārā kreditora aizsardzību un jauktas mantas koncepta saprātīgu piemērošanu. Tiesai būtu bijis kritiski jāvērtē, vai tiešām noziedzīgi iegūti līdzekļi šādā apmērā ir tikuši sapludināti ar legālu mantu (līdzekļiem).
1. Lūdzam apsvērt iespēju precizēt 25.1 panta trešo daļu tādējādi, ka ir skaidrs, ka tiek rīkota otra izsole, nevis pastāv ekskluzīva iespēja to nerīkot, nododot mantu Valsts ieņēmumu dienestam. Proti, ka otrā izsole tiek rīkota vienmēr vai sniegti kādi kritēriji, kad otrā izsole netiek rīkota.
(3) Ja neviens pieteikums par mantas paturēšanu sev nav saņemts, zvērināts tiesu izpildītājs var rīkot otro izsoli, pārdot mantu bez izsoles vai nodot to Valsts ieņēmumu dienestam. Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana kustamās mantas otrajā izsolē tiek uzsākta no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.
2. Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju saistībā ar 44.1 pantu, ka tiesai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir objektīvi jānovērtē par labu valstij konfiscējamo līdzekļu apmērs. Piemēram, vienā no kriminālprocesiem novērojām, ka persona norāda, ka 90 000 eiro vērtā (hipotēkas apmērs) dzīvoklī, pēc tā iegādes ieguldījusi 500 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Tā kā tiesa apzinās, ka dzīvoklis tiek konfiscēs jebkurā gadījumā un apzinājās šo vērtību atšķirību, tā nevērtēja vai personas norādītā summa patiešām dzīvoklī tika ieguldīta. Šāda pieeja nenodrošina pietiekamu hipotekārā kreditora aizsardzību un jauktas mantas koncepta saprātīgu piemērošanu. Tiesai būtu bijis kritiski jāvērtē, vai tiešām noziedzīgi iegūti līdzekļi šādā apmērā ir tikuši sapludināti ar legālu mantu (līdzekļiem).
16.01.2025. 12:05
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25