Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2026.–2030. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) ilgtspējīgai izmantošanai 2025. – 2029. gadam (turpmāk – Rīcības plāns) sagatavots, lai īstenotu Direktīvas 2009/128/EK mērķi – panāktu AAL ilgtspējīgu lietošanu, mazinātu risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvu paņēmienu ieviešanu. Rīcības plāna izstrādi paredz Direktīvas 4. pants.
Rīcības plānā noteikti apakšmērķi, uzdevumi un termiņi atbilstoši Direktīvai. To izpildes rezultāti izmantojami kā nacionālie indikatori Direktīvas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai.
Rīcības plānu pārskata reizi piecos gados; perioda noslēgumā sagatavo ziņojumu par izpildi. Zemkopības ministrija atbild par īstenošanu un uzraudzību, VAAD – par izpildi un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.
Rīcības plānā noteikti apakšmērķi, uzdevumi un termiņi atbilstoši Direktīvai. To izpildes rezultāti izmantojami kā nacionālie indikatori Direktīvas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai.
Rīcības plānu pārskata reizi piecos gados; perioda noslēgumā sagatavo ziņojumu par izpildi. Zemkopības ministrija atbild par īstenošanu un uzraudzību, VAAD – par izpildi un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.
Mērķa apraksts
Rīcības plāna galvenais mērķis ir mazināt AAL lietošanas radīto risku veselībai un videi, nodrošinot, ka AAL tiek lietoti atbildīgi un pamatoti. To īsteno, veicot apmācības, sabiedrības informēšanu, AAL aprites un lietošanas uzraudzību, alternatīvu metožu veicināšanu un vides aizsardzības pasākumus. Katrā nodaļā norādīti sasniedzamie mērķi, uzdevumi, termiņi un atbildīgās institūcijas, kā arī indikatori rezultātu novērtēšanai.
Politikas jomas
Lauksaimniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
18.09.2025. - 18.10.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts attiecas uz tām fiziskām personām, kas nodarbojas ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu vai tirdzniecību, tai skaitā lauksaimniekiem, profesionālajiem lietotājiem, konsultantiem, operatoriem, mazdārziņu īpašniekiem. Netieša ietekme attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts attiecas uz tām juridiskām personām, kas nodarbojas ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu vai tirdzniecību, tai skaitā lauksaimniecības uzņēmumiem un augu aizsardzības līdzekļu izplatītājiem un tirgotājiem.
Sagatavoja
Arta Ķeire (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
18.09.2025. 09:19
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Ilze Mežniece - "Latvijas permakultūras biedrība"
Iebildumi un priekšlikumi par AAL rīcības plāna 2025.–2027. gadam 3.4.1. rīcības virzienu “Pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai”
Zemkopības ministrija ir uzlabojusi Rīcības plānu salīdzinājumā ar sākotnējo versiju, un Latvijas Permakultūras biedrība izsaka pateicību Zemkopības ministrijas un VAAD speciālistiem par ieinteresētību un izpratni par problēmas apjomu. Tomēr arī jaunajā plāna redakcijā saglabājas būtiski trūkumi, kas liedz sasniegt vides un sabiedrības veselības aizsardzības mērķus.
1. Nepietiekams mērķa formulējums
Rīcības virziena 3.4.1. mērķis “nepasliktināt stāvokli” ir acīmredzami neambiciozs un praktiski nepiepildāms, jo:
- situācija attiecībā uz virszemes, pazemes un dzeramā ūdens piesārņojumu ar AAL Latvijā ir nepietiekami zināma;
- esošais monitorings neaptver aktuāli lietotās aktīvās vielas un neļauj izvērtēt reālo risku līmeni;
- daudzas analīzes nav iespējams veikt Latvijas laboratorijās;
- lielākajā daļā mazo centralizēto ūdensapgādes sistēmu pesticīdu piesārņojuma testi nav veikti vairāk nekā 20 gadus.
Šādos apstākļos mērķis “nepasliktināt stāvokli” ir neizpildāms, jo nav iespējams nepasliktināt kvalitāti, kuras pašreizējais līmenis nav zināms.
Priekšlikums:
Paplašināt rīcības virziena 3.4.1. mērķi, iekļaujot uzdevumu:
“Iegūt pietiekamu un ticamu informāciju par virszemes, pazemes un dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā no AAL piesārņojuma viedokļa.”
2. Vajadzība pēc praktiski īstenojamām un koordinētām darbībām
Ņemot vērā ierobežotos institūciju finanšu resursus, iespējams un nepieciešams stiprināt esošo rīcības virzienu ar administratīvi un organizatoriski realizējamām darbībām, kas neprasa papildu budžetu, bet nodrošina būtisku uzlabojumu informācijas kvalitātē un risku pārvaldībā.
Priekšlikumi:
i) Izstrādāt kvalitatīvas vadlīnijas pesticīdu atliekvielu testēšanai dzeramajā ūdenī, ņemot vērā:
- ūdens ņemšanas vietu apdraudētības riskus (piem., tuvums intensīvām lauksaimniecības teritorijām);
- iepriekšējo mērījumu rezultātus attiecīgajā apvidū;
- konkrētajā reģionā biežāk lietotās AAL vielas un to mobilitāti vidē (virszemē un gruntsūdeņos);
- Latvijas laboratoriju tehniskās iespējas vai, ja nepieciešams, iespējas izmantot citu ES valstu sertificētas laboratorijas.
ii) Ieviest uzlabotu testēšanas sistēmu:
- noteikt, ka visās lauksaimniecības teritorijās jāveic pirmreizējā pilnvērtīga AAL atliekvielu kontrole saskaņā ar vadlīnijām;
- atkārtoto testēšanu organizēt atbilstoši iepriekšējo rezultātu riska līmenim.
Šāda pieeja neprasa būtisku papildu finansējumu, taču ļaus iegūt faktisko priekšstatu par situāciju un mazinās riskus iedzīvotājiem.
3. Starpinstitucionālās sadarbības stiprināšana
Esošajā plāna versijā paredzēta starpinstitucionāla sanāksme tikai gadījumos, kad konstatēts AAL pārsniegums ūdeņos. Šāda pieeja ir reaktīva un neefektīva, jo piesārņojuma gadījumu savlaicīga atklāšana ir iespējama tikai tad, ja jau ir ieviestas iepriekšminētās vadlīnijas un testēšanas mehānismi.
Priekšlikums:
Ieviest regulāras (piemēram, reizi gadā) starpinstitucionālas sanāksmes (ZM, KEM, VAAD, LVĢMC, BIOR, Veselības inspekcija u.c.) ar mērķi:
- izvērtēt aktuālos datus par ūdens kvalitāti un pesticīdu klātbūtni;
- identificēt trūkumus datu ieguvē un testēšanas praksē;
- izstrādāt preventīvus priekšlikumus risku samazināšanai vēl pirms konstatētas kritiskas situācijas.
4. Noslēguma secinājums
Bez papildinājumiem 3.4.1. rīcības virziena mērķis un aktivitātes neveicinās reālu virzību uz ūdens resursu un sabiedrības veselības aizsardzību pret AAL ietekmi.
Ar mērķtiecīgi formulētu uzdevumu “iegūt pietiekamu un ticamu informāciju”, praktiskām vadlīnijām un regulāru starpinstitucionālu sadarbību iespējams sasniegt būtisku kvalitātes uzlabojumu, nezaudējot finansiālo efektivitāti.
Zemkopības ministrija ir uzlabojusi Rīcības plānu salīdzinājumā ar sākotnējo versiju, un Latvijas Permakultūras biedrība izsaka pateicību Zemkopības ministrijas un VAAD speciālistiem par ieinteresētību un izpratni par problēmas apjomu. Tomēr arī jaunajā plāna redakcijā saglabājas būtiski trūkumi, kas liedz sasniegt vides un sabiedrības veselības aizsardzības mērķus.
1. Nepietiekams mērķa formulējums
Rīcības virziena 3.4.1. mērķis “nepasliktināt stāvokli” ir acīmredzami neambiciozs un praktiski nepiepildāms, jo:
- situācija attiecībā uz virszemes, pazemes un dzeramā ūdens piesārņojumu ar AAL Latvijā ir nepietiekami zināma;
- esošais monitorings neaptver aktuāli lietotās aktīvās vielas un neļauj izvērtēt reālo risku līmeni;
- daudzas analīzes nav iespējams veikt Latvijas laboratorijās;
- lielākajā daļā mazo centralizēto ūdensapgādes sistēmu pesticīdu piesārņojuma testi nav veikti vairāk nekā 20 gadus.
Šādos apstākļos mērķis “nepasliktināt stāvokli” ir neizpildāms, jo nav iespējams nepasliktināt kvalitāti, kuras pašreizējais līmenis nav zināms.
Priekšlikums:
Paplašināt rīcības virziena 3.4.1. mērķi, iekļaujot uzdevumu:
“Iegūt pietiekamu un ticamu informāciju par virszemes, pazemes un dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā no AAL piesārņojuma viedokļa.”
2. Vajadzība pēc praktiski īstenojamām un koordinētām darbībām
Ņemot vērā ierobežotos institūciju finanšu resursus, iespējams un nepieciešams stiprināt esošo rīcības virzienu ar administratīvi un organizatoriski realizējamām darbībām, kas neprasa papildu budžetu, bet nodrošina būtisku uzlabojumu informācijas kvalitātē un risku pārvaldībā.
Priekšlikumi:
i) Izstrādāt kvalitatīvas vadlīnijas pesticīdu atliekvielu testēšanai dzeramajā ūdenī, ņemot vērā:
- ūdens ņemšanas vietu apdraudētības riskus (piem., tuvums intensīvām lauksaimniecības teritorijām);
- iepriekšējo mērījumu rezultātus attiecīgajā apvidū;
- konkrētajā reģionā biežāk lietotās AAL vielas un to mobilitāti vidē (virszemē un gruntsūdeņos);
- Latvijas laboratoriju tehniskās iespējas vai, ja nepieciešams, iespējas izmantot citu ES valstu sertificētas laboratorijas.
ii) Ieviest uzlabotu testēšanas sistēmu:
- noteikt, ka visās lauksaimniecības teritorijās jāveic pirmreizējā pilnvērtīga AAL atliekvielu kontrole saskaņā ar vadlīnijām;
- atkārtoto testēšanu organizēt atbilstoši iepriekšējo rezultātu riska līmenim.
Šāda pieeja neprasa būtisku papildu finansējumu, taču ļaus iegūt faktisko priekšstatu par situāciju un mazinās riskus iedzīvotājiem.
3. Starpinstitucionālās sadarbības stiprināšana
Esošajā plāna versijā paredzēta starpinstitucionāla sanāksme tikai gadījumos, kad konstatēts AAL pārsniegums ūdeņos. Šāda pieeja ir reaktīva un neefektīva, jo piesārņojuma gadījumu savlaicīga atklāšana ir iespējama tikai tad, ja jau ir ieviestas iepriekšminētās vadlīnijas un testēšanas mehānismi.
Priekšlikums:
Ieviest regulāras (piemēram, reizi gadā) starpinstitucionālas sanāksmes (ZM, KEM, VAAD, LVĢMC, BIOR, Veselības inspekcija u.c.) ar mērķi:
- izvērtēt aktuālos datus par ūdens kvalitāti un pesticīdu klātbūtni;
- identificēt trūkumus datu ieguvē un testēšanas praksē;
- izstrādāt preventīvus priekšlikumus risku samazināšanai vēl pirms konstatētas kritiskas situācijas.
4. Noslēguma secinājums
Bez papildinājumiem 3.4.1. rīcības virziena mērķis un aktivitātes neveicinās reālu virzību uz ūdens resursu un sabiedrības veselības aizsardzību pret AAL ietekmi.
Ar mērķtiecīgi formulētu uzdevumu “iegūt pietiekamu un ticamu informāciju”, praktiskām vadlīnijām un regulāru starpinstitucionālu sadarbību iespējams sasniegt būtisku kvalitātes uzlabojumu, nezaudējot finansiālo efektivitāti.
18.10.2025. 23:57
Ilze Mežniece - "Latvijas permakultūras biedrība"
Aicinu izstrādāt (pagaidu) noteikumus AAL lietošanai ar bezpilota lidaparātiem izņēmuma kārtā un izpētes vajadzībām, ietverot prasības pierādīt AAL lietošanas ar bezpilota lidaprātiem ikreizēju nepieciešamību, riskus videi un iedzīvotāju veselībai mazinošas prasības (noteikt minimālos attālumus līdz ūdensobjektiem un apdzīvotām vietām,t.sj.viensētām ne mazāk kā 300 m), prasības veikt vides monitoringu AAL aplikācijas laikā AAL sānplūsmas novērošanai un pēc tam, kā arī prasības iesniegt ikreizēju atskaiti par AAL aplikācijas norisi un monitoringa rezultātiem.
AAL aplikācijas no gaisa ir ar paaugstinātu noneses risku un nav pielaujama nekontrolēta šādu darbibu veikšana
AAL aplikācijas no gaisa ir ar paaugstinātu noneses risku un nav pielaujama nekontrolēta šādu darbibu veikšana
18.10.2025. 23:59
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25