Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģija 2025-2027
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valdības rīcības plāna uzdevums, kas paredz īsenot ekonomikas politiku, kas rada augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, kā arī atbalstu primāri novirza jaunuzņēmumiem.
Mērķa apraksts
Kļūt par konkurētspējīgu FinTech centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, veicinot inovācijas un piedāvājot ekonomisko izaugsmi sekmējošus finanšu pakalpojumus ar pievienoto vērtību. Veicinot stabilu, konkurētspējīgu un pārredzamu finanšu ekosistēmu, Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģijas mērķis ir radīt jaunas darbvietas, nodrošināt jaunus ienākumus un būtiski palielināt valsts nodokļu bāzi. Īstenojot stratēģiskas darbības digitalizācijas, regulējuma, infrastruktūras, kapitāla pieejamības un speciālistu attīstības jomā, Latvija sevi pozicionē kā pievilcīgu jurisdikciju gan vietējiem, gan starptautiskiem FinTech uzņēmumiem.
Politikas jomas
Finanšu un kapitāla tirgus politika
Teritorija
Latvijas teritorija
Norises laiks
11.08.2025. - 25.08.2025.
Informācija
Sabiedrībai tiek dota iespēja sniegt viedokli par FinTech sektora attīstības stratēģiju 2025.- 2027.gadam tā izstrādes un saskaņošanas procesā, iesniedzot to TAP portālā.
Fiziskās personas
- visas fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Kopumā fiziskas personas tiks ietekmētas pozitīvi, jo tiks radītas jaunas darba vietas, piesaistot investīcijas
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- jaunuzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Paredz īsenot ekonomikas politiku, kas rada augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, kā arī atbalstu primāri novirza jaunuzņēmumiem.
Nozare
Finanšu un apdrošināšanas darbības
Nozaru ietekmes apraksts
Plānots nozarei piesaistīt jaunas investīcijas
Sagatavoja
Indulis Podnieks (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
11.08.2025. 15:15
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Agris Bojārs - Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra
Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (turpmāk - RITA) ir izskatījusi Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025 - 2027 un vēršam uzmanību uz sekojošiem punktiem:
Norādām, ka RITA var apkopot un mudināt integrēt tikai Rīgas pašvaldības pakalpojumus vienotajā uzņēmējdarbības uzsākšanas kontaktpunktā, ņemot vērā, ka RITA ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības institūcija. Citu pašvaldību pakalpojumu integrāciju uzskatām, ka būtu nepieciešams lūgt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kas atbild par dažāda veida pakalpojumu koordinēšanu un klāstu Latvijas pašvaldībās. Lūdzam precizēt šī punkta atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes.
Norādām, ka RITA var apkopot un mudināt integrēt tikai Rīgas pašvaldības pakalpojumus vienotajā uzņēmējdarbības uzsākšanas kontaktpunktā, ņemot vērā, ka RITA ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības institūcija. Citu pašvaldību pakalpojumu integrāciju uzskatām, ka būtu nepieciešams lūgt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kas atbild par dažāda veida pakalpojumu koordinēšanu un klāstu Latvijas pašvaldībās. Lūdzam precizēt šī punkta atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes.
25.08.2025. 11:53
Jānis Brazovskis - Latvijas Finanšu nozares asociācija
Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk “LFNA”) augsti vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas darbu pie Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģijas 2025.–2027. gadam (turpmāk „Stratēģija”) sagatavošanas. Mēs atzinīgi vērtējam valsts apņemšanos sekmēt inovatīvu finanšu tehnoloģiju ieviešanu, kas veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, stiprinot inovācijas, institucionālo kapacitāti, kā arī starpnozaru sadarbību.
LFNA kopumā atbalsta stratēģijas apstiprināšanu, bet vienlaikus aicina apsvērt iespēju veikt vairākas izmaiņas nozarei būtiskos jautājumos:
1. Stratēģijā salīdzinoši maz uzmanības pievērsts jau esošajiem finanšu nozares dalībniekiem – kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, apdrošinātājiem un citiem tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi investē inovatīvās digitālajās tehnoloģijās, inovāciju ieviešanā un sadarbojas ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Tas var radīt nepilnīgu priekšstatu par visas finanšu pakalpojumu nozares veikumu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, attīstības potenciālu, kā arī ierobežot sinerģijas iespējas starp esošajiem licencētajiem tirgus dalībniekiem un tehnoloģiju jaunuzņēmumiem.
2. Pašreizējā FinTech definīcija ir sarežģīta un neuzsver domu, ka FinTech jēdziens aptver gan jaunuzņēmumus, kas ievieš jaunus risinājumus un biznesa modeļus, gan tradicionālās finanšu iestādes, kuras integrē digitālās tehnoloģijas savā darbībā, kā arī tehnoloģiju uzņēmumus, kas sniedz atbalsta pakalpojumus un infrastruktūru visam finanšu sektoram.
3. Pie Latvijas FinTech ekosistēmas stiprajām pusēm norādīts spēcīgs, izaugsmi atbalstošs finanšu sektora uzraugs Latvijas Banka, kā arī konkurētspējīgas uzraudzības maksas atsevišķos sektoros. Mēs piekrītam, ka Latvijas Banka ir devusi lielu ieguldījumu finanšu sektora attīstībā, taču vienlaikus jāuzsver, ka komercbanku uzraudzības maksa Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas aprēķiniem, Latvija nav konkurētspējīga ar Lietuvu un Igauniju, lai izvietotu šeit apdrošinātāju galveno biroju.
4. Pie Latvijas FinTech ekosistēmas vājo pušu aprakstam ierosinām pievienot sadaļu par nodokļu regulējumu, kas ierobežo banku nozares spēju ieviest inovatīvus risinājumus. Banku nozare šobrīd saskaras ar būtisku nodokļu un nodevu slogu (Solidaritātes iemaksa, Finanšu stabilitātes nodeva, izņēmums no UIN piemērošanas reinvestētajai peļņai), kas ierobežo nozares konkurētspēju. Rīcības virzienā “infrastruktūra un regulējums” būtu lietderīgi iekļaut visaptverošu izvērtējumu par esošo nodokļu (nodevu) regulējumu un tā ietekmi uz finanšu nozari. Šāds izvērtējums sniegtu vispusīgāku skatījumu uz regulatīvo vidi un palīdzētu identificēt iespējamos uzlabojumus sektora starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.
5. Vēlamies pievērst uzmanību, ka birokrātijas un administratīvo slogu vajadzētu mazināt arī apdrošināšanas un aktīvu pārvaldē, kur dažādi FinTech risinājumi visur pasaulē tiek plaši ieviesti un izmantoti. Šajā jomā nepieciešams veikt visaptverošu izvērtējumu un izstrādāt rīcības plānu regulējuma vienkārōšanai (pilnveidei). Šādu izvērtējumu, priekšlikumus banku nozarē jau ir sagatavojusi Eiropas Banku federācija ziņojumā Simply Competitive (skat. https://www.ebf.eu/wp-content/uploads/2025/07/Simply-Competitive-report-EBF.pdf), ko varētu izmantot par paraugu.
Nozarei ir arī vairāki ierosinājumi par tehniskiem jautājumiem:
1. Ieteicams pārskatīt vēstījuma toni par digitalizāciju un ilgtspēju, kas tiek klasificēti kā “riski”. Gan digitalizācija, gan ilgtspēja ir strukturāli attīstības virzieni, kas jau ilgstoši ir finanšu sektora darba kārtībā un tiek mērķtiecīgi pārvaldīti gan politikas, gan uzraudzības, gan komercdarbības līmenī.
2. Attiecībā uz rīcības virzienu “infrastruktūra un regulējums” 1. punktu, ieteicams iesaistīt LFNA iniciatīvas īstenošanā, jo ieguldījumu kontu režīma paplašināšana var tieši ietekmēt plašu finanšu tirgus dalībnieku loku, tostarp arī komercbankas, kuras piedāvā ieguldījumu pakalpojumus.
3. Attiecībā uz rīcības virzienu “infrastruktūra un regulējums” 4. punktu rodas iespaids, ka atsevišķiem tirgus dalībniekiem var tikt piešķirtas priekšrocības, kas radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
4. Attiecībā uz rīcības virzienu “infrastruktūra un regulējums” 7. punktu ieteicams šī likumdošanas grozījumu izvērtējuma procesā aktīvi iesaistīt LFNA, jo komercbanku un aktīvu pārvaldītāju iesaiste ir būtiska, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību reālajām klientu un tirgus dalībnieku vajadzībām.
Ar cieņu
Jānis Brazovskis
Valdes loceklis
LFNA kopumā atbalsta stratēģijas apstiprināšanu, bet vienlaikus aicina apsvērt iespēju veikt vairākas izmaiņas nozarei būtiskos jautājumos:
1. Stratēģijā salīdzinoši maz uzmanības pievērsts jau esošajiem finanšu nozares dalībniekiem – kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, apdrošinātājiem un citiem tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi investē inovatīvās digitālajās tehnoloģijās, inovāciju ieviešanā un sadarbojas ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Tas var radīt nepilnīgu priekšstatu par visas finanšu pakalpojumu nozares veikumu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, attīstības potenciālu, kā arī ierobežot sinerģijas iespējas starp esošajiem licencētajiem tirgus dalībniekiem un tehnoloģiju jaunuzņēmumiem.
2. Pašreizējā FinTech definīcija ir sarežģīta un neuzsver domu, ka FinTech jēdziens aptver gan jaunuzņēmumus, kas ievieš jaunus risinājumus un biznesa modeļus, gan tradicionālās finanšu iestādes, kuras integrē digitālās tehnoloģijas savā darbībā, kā arī tehnoloģiju uzņēmumus, kas sniedz atbalsta pakalpojumus un infrastruktūru visam finanšu sektoram.
3. Pie Latvijas FinTech ekosistēmas stiprajām pusēm norādīts spēcīgs, izaugsmi atbalstošs finanšu sektora uzraugs Latvijas Banka, kā arī konkurētspējīgas uzraudzības maksas atsevišķos sektoros. Mēs piekrītam, ka Latvijas Banka ir devusi lielu ieguldījumu finanšu sektora attīstībā, taču vienlaikus jāuzsver, ka komercbanku uzraudzības maksa Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas aprēķiniem, Latvija nav konkurētspējīga ar Lietuvu un Igauniju, lai izvietotu šeit apdrošinātāju galveno biroju.
4. Pie Latvijas FinTech ekosistēmas vājo pušu aprakstam ierosinām pievienot sadaļu par nodokļu regulējumu, kas ierobežo banku nozares spēju ieviest inovatīvus risinājumus. Banku nozare šobrīd saskaras ar būtisku nodokļu un nodevu slogu (Solidaritātes iemaksa, Finanšu stabilitātes nodeva, izņēmums no UIN piemērošanas reinvestētajai peļņai), kas ierobežo nozares konkurētspēju. Rīcības virzienā “infrastruktūra un regulējums” būtu lietderīgi iekļaut visaptverošu izvērtējumu par esošo nodokļu (nodevu) regulējumu un tā ietekmi uz finanšu nozari. Šāds izvērtējums sniegtu vispusīgāku skatījumu uz regulatīvo vidi un palīdzētu identificēt iespējamos uzlabojumus sektora starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.
5. Vēlamies pievērst uzmanību, ka birokrātijas un administratīvo slogu vajadzētu mazināt arī apdrošināšanas un aktīvu pārvaldē, kur dažādi FinTech risinājumi visur pasaulē tiek plaši ieviesti un izmantoti. Šajā jomā nepieciešams veikt visaptverošu izvērtējumu un izstrādāt rīcības plānu regulējuma vienkārōšanai (pilnveidei). Šādu izvērtējumu, priekšlikumus banku nozarē jau ir sagatavojusi Eiropas Banku federācija ziņojumā Simply Competitive (skat. https://www.ebf.eu/wp-content/uploads/2025/07/Simply-Competitive-report-EBF.pdf), ko varētu izmantot par paraugu.
Nozarei ir arī vairāki ierosinājumi par tehniskiem jautājumiem:
1. Ieteicams pārskatīt vēstījuma toni par digitalizāciju un ilgtspēju, kas tiek klasificēti kā “riski”. Gan digitalizācija, gan ilgtspēja ir strukturāli attīstības virzieni, kas jau ilgstoši ir finanšu sektora darba kārtībā un tiek mērķtiecīgi pārvaldīti gan politikas, gan uzraudzības, gan komercdarbības līmenī.
2. Attiecībā uz rīcības virzienu “infrastruktūra un regulējums” 1. punktu, ieteicams iesaistīt LFNA iniciatīvas īstenošanā, jo ieguldījumu kontu režīma paplašināšana var tieši ietekmēt plašu finanšu tirgus dalībnieku loku, tostarp arī komercbankas, kuras piedāvā ieguldījumu pakalpojumus.
3. Attiecībā uz rīcības virzienu “infrastruktūra un regulējums” 4. punktu rodas iespaids, ka atsevišķiem tirgus dalībniekiem var tikt piešķirtas priekšrocības, kas radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
4. Attiecībā uz rīcības virzienu “infrastruktūra un regulējums” 7. punktu ieteicams šī likumdošanas grozījumu izvērtējuma procesā aktīvi iesaistīt LFNA, jo komercbanku un aktīvu pārvaldītāju iesaiste ir būtiska, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību reālajām klientu un tirgus dalībnieku vajadzībām.
Ar cieņu
Jānis Brazovskis
Valdes loceklis
25.08.2025. 15:32
Sandija Šaicāne - Biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija"
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (turpmāk – LAA) novērtē Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas ieguldījumu, izstrādājot Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025.–2027. gadam (turpmāk – Stratēģija). Uzteicama ir valsts apņemšanās veicināt inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumu ieviešanu, kas sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, stiprinot inovāciju ekosistēmu, institucionālo kapacitāti, kā arī starpnozaru sadarbību.
Vienlaikus vēlamies norādīt, ka Stratēģijā salīdzinoši maz uzsvērta jau esošo licencēto finanšu nozares dalībnieku – apdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku un citu tirgus dalībnieku – nozīme un ieguldījums. Šie dalībnieki aktīvi investē digitālajās inovācijās, ievieš modernus risinājumus un veicina ne vien sadarbību ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, bet arī paši rada finanšu tehnoloģiju risinājumus. Pašreizējais situācijas atainojums var radīt ierobežotu skatījumu uz finanšu sektora ieguldījumu inovāciju attīstībā un kavēt iespējas pilnvērtīgai sadarbībai starp jau licencētajiem tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem.
LAA priekšlikumi Stratēģijas pilnveidei:
1) pilnveidot FinTech definīciju, skaidri norādot, ka tā ietver gan jaunuzņēmumus ar jauniem risinājumiem un biznesa modeļiem, gan tos finanšu (t.sk. apdrošināšanas) tirgus dalībniekus, kas jau darbojas nozarē un rada tehnoloģiskos risinājumus;
2) pārskatīt un papildināt Stratēģiju ar visu finanšu nozares dalībnieku interešu atspoguļošanu, jo Latvijas finanšu nozare nesastāv tikai no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu sistēmu vai kriptoaktīvu nodrošinātājiem;
3) rīcības virzienā “Latvijas valsts popularizēšana ārvalstīs” 4.punktā noteikt, ka jāpopularizē ne tikai tie veiksmes stāsti, kas skar piekļuves saņemšanu Latvijas maksājumu sistēmām, bet arī citi. Savukārt 5.punktā noteikt mērījumu terminam “nozīmīgs pasākums”;
4) rīcības virziena “infrastruktūra un regulējums” 1.punkta 1., 2., 3. apakšpunktā pārskatīt nepieciešamību sniegt atbalstu vienīgi ārvalstu uzņēmumiem, jo Stratēģijai ir jābūt veidotai tā, lai pirmkārt attīstītu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju vietējā un starptautiskos tirgos;
5) rīcības virziena “infrastruktūra un regulējums” 2. un 4. punktā (jāveic arī numerācijas labošana, jo iztrūkst 3. un 5. punkta) un rīcības virziena “talantu pieejamība” 5.punktā pārskatīt nepieciešamību padarīt ērtāku ārvalstu darbaspēka izmantošanas procesu, jo Stratēģijai ir jābūt veidotai tā, lai pirmkārt attīstītu Latvijas vietējā darbaspēka kompetences celšanu un konkurētspēju un tā izmantošanu, kā arī veicinātu augsti kvalificētā darba spēka reemigrāciju;
6) rīcības virziena “infrastruktūra un regulējums” 6.punkta 1.apakšpunktā nav skaidras norādes par to, kas jau šobrīd liedz izmantot pieminētos valsts reģistrus, ja tiek ievērotas GDPR prasības;
7) rīcības virzienu “piekļuve kapitālam” papildināt ar konkrētiem un mērāmiem rīcības punktiem, kā veicināt atbalsta kapitāla pieejamību Latvijā radītu FinTech risinājumu izveidē, testēšanā, izmantošanā gan jaunuzņēmumiem, gan jau licencētiem finanšu nozares dalībniekiem;
8) papildināt Stratēģiju ar visaptverošu esošā nodokļu un nodevu regulējuma izvērtējumu un tā ietekmes analīzi uz apdrošināšanas un finanšu sektoru, lai identificētu iespējamos uzlabojumus starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.
LAA ir gatava aktīvi sadarboties ar iesaistītajām institūcijām Stratēģijas pilnveidošanā un īstenošanā, lai sekmētu finanšu tehnoloģiju ekosistēmas ilgtspējīgu un līdzsvarotu, bet tajā pašā laikā strauju attīstību Latvijā.
Vienlaikus vēlamies norādīt, ka Stratēģijā salīdzinoši maz uzsvērta jau esošo licencēto finanšu nozares dalībnieku – apdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku un citu tirgus dalībnieku – nozīme un ieguldījums. Šie dalībnieki aktīvi investē digitālajās inovācijās, ievieš modernus risinājumus un veicina ne vien sadarbību ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, bet arī paši rada finanšu tehnoloģiju risinājumus. Pašreizējais situācijas atainojums var radīt ierobežotu skatījumu uz finanšu sektora ieguldījumu inovāciju attīstībā un kavēt iespējas pilnvērtīgai sadarbībai starp jau licencētajiem tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem.
LAA priekšlikumi Stratēģijas pilnveidei:
1) pilnveidot FinTech definīciju, skaidri norādot, ka tā ietver gan jaunuzņēmumus ar jauniem risinājumiem un biznesa modeļiem, gan tos finanšu (t.sk. apdrošināšanas) tirgus dalībniekus, kas jau darbojas nozarē un rada tehnoloģiskos risinājumus;
2) pārskatīt un papildināt Stratēģiju ar visu finanšu nozares dalībnieku interešu atspoguļošanu, jo Latvijas finanšu nozare nesastāv tikai no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu sistēmu vai kriptoaktīvu nodrošinātājiem;
3) rīcības virzienā “Latvijas valsts popularizēšana ārvalstīs” 4.punktā noteikt, ka jāpopularizē ne tikai tie veiksmes stāsti, kas skar piekļuves saņemšanu Latvijas maksājumu sistēmām, bet arī citi. Savukārt 5.punktā noteikt mērījumu terminam “nozīmīgs pasākums”;
4) rīcības virziena “infrastruktūra un regulējums” 1.punkta 1., 2., 3. apakšpunktā pārskatīt nepieciešamību sniegt atbalstu vienīgi ārvalstu uzņēmumiem, jo Stratēģijai ir jābūt veidotai tā, lai pirmkārt attīstītu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju vietējā un starptautiskos tirgos;
5) rīcības virziena “infrastruktūra un regulējums” 2. un 4. punktā (jāveic arī numerācijas labošana, jo iztrūkst 3. un 5. punkta) un rīcības virziena “talantu pieejamība” 5.punktā pārskatīt nepieciešamību padarīt ērtāku ārvalstu darbaspēka izmantošanas procesu, jo Stratēģijai ir jābūt veidotai tā, lai pirmkārt attīstītu Latvijas vietējā darbaspēka kompetences celšanu un konkurētspēju un tā izmantošanu, kā arī veicinātu augsti kvalificētā darba spēka reemigrāciju;
6) rīcības virziena “infrastruktūra un regulējums” 6.punkta 1.apakšpunktā nav skaidras norādes par to, kas jau šobrīd liedz izmantot pieminētos valsts reģistrus, ja tiek ievērotas GDPR prasības;
7) rīcības virzienu “piekļuve kapitālam” papildināt ar konkrētiem un mērāmiem rīcības punktiem, kā veicināt atbalsta kapitāla pieejamību Latvijā radītu FinTech risinājumu izveidē, testēšanā, izmantošanā gan jaunuzņēmumiem, gan jau licencētiem finanšu nozares dalībniekiem;
8) papildināt Stratēģiju ar visaptverošu esošā nodokļu un nodevu regulējuma izvērtējumu un tā ietekmes analīzi uz apdrošināšanas un finanšu sektoru, lai identificētu iespējamos uzlabojumus starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.
LAA ir gatava aktīvi sadarboties ar iesaistītajām institūcijām Stratēģijas pilnveidošanā un īstenošanā, lai sekmētu finanšu tehnoloģiju ekosistēmas ilgtspējīgu un līdzsvarotu, bet tajā pašā laikā strauju attīstību Latvijā.
25.08.2025. 21:07
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25