Sabiedrības līdzdalība

Klimata likums

Diskusija/apspriede

Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas Vides aizsardzīas un reģionalās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. (Vēršam uzmanību, ka ņemot vērā Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” 2.2. apakšpunktu, Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) ir VARAM funkcijas pārņēmēja klimata politikas jomā, līdz ar to klimata likumu turpmāk izstrādā KEM.)

Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā  “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.

Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. 

Klimata likums būs juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai. Tajā apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās saistītās tiesību normas.

Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.

Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti,  nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.

ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana)  ir kopumā 17% salīdzinot ar 2005. gadu. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.

Sabiedriskās apspriedes sanāksmē plānots apspriest publiskās apspriešanas laikā saņemtos iebildumus un priekšlikumus un Klimata un enerģētikas ministrijas sniegto skaidrojumu par iebildumu un priekšlikumu izvērtēšanu. Vienlaikus institūcijas un organizācijas aicinātas sagatavot jaunus priekšlikumus izteikšanai sanāksmes laikā. 

Klimata pārmaiņas

visa Latvija

Klimata un enerģētikas ministrija, Maskavas iela 165, Rīga // tiks nodrošināta arī iespēja piedalīties attālināti teams platformā

12.10.2023. 14:00 - 16:00

Plašāku skaidrojumu par likumprojektā plānoto vai sabiedriskās apspriedes sanāksmes norisi var sniegt Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta vecākā eksperte Indra Levite (e-pasts: Indra.levite@kem.gov.lv; tālr. 63007339). Aicinām izmantot TAP portālu, lai pieteiktu dalību sabiedriskās apspriedes sanāksmei.

12.10.2023.

-

-

Indra Levite (KEM)

Līga Kurevska (KEM)

28.09.2023. 17:18