Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nevalstiskās organizācijas ir norādījušas uz nepieciešamību iesaistīt sabiedrību plānošanas procesā pēc iespējas agrīnākā stadijā - pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas. Arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības speciālisti norādīja, ka Rīgā ir ieviesta šāda prakse un tā ir efektīva, jo sabiedrībai ir iespēja savlaicīgi izteikt viedokli par attīstības ieceri, savukārt plānošanas dokumenta izstrādes ierosinātājam un izstrādātājam ir pieejama plašāka informācija par nepieciešamajiem pasākumiem plānošanas dokumenta izstrādē, turklāt vēlākā stadijā - plānošanas dokumenta publiskajā apspriešanā - sabiedrības līdzdalība ir konstruktīvāka.
Detālplānojuma īstenošanas kārtība administratīvajā līgumā nereti rada problēmas praksē un nesasniedz detālplānojuma izstrādes sākotnējo mērķi.
Detālplānojuma īstenošanas kārtība administratīvajā līgumā nereti rada problēmas praksē un nesasniedz detālplānojuma izstrādes sākotnējo mērķi.
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz:
1) pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas ir jānoskaidro sabiedrības viedoklis;
2) detālplānojumu kā vispārīgo administratīvo aktu, kam jāsatur īstenošanas kārtība. Regulējums neliedz arī turpmāk slēgt administratīvo līgumu par detālplānojuma īstenošanu.
1) pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas ir jānoskaidro sabiedrības viedoklis;
2) detālplānojumu kā vispārīgo administratīvo aktu, kam jāsatur īstenošanas kārtība. Regulējums neliedz arī turpmāk slēgt administratīvo līgumu par detālplānojuma īstenošanu.
Politikas jomas
Telpiskā plānošana
Teritorija
Latvijas valsts teritorija.
Norises laiks
16.07.2025. - 30.07.2025.
Informācija
Papildu skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildu skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildu skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Sagatavoja
Gunita Upīte-Reinika (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
16.07.2025. 10:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Līna Dimitrijeva - Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija
Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas viedoklis par likumprojektu “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (25-TA-1667)
Biedrība “Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija” (turpmāk LTPA), pārstāvot nozares profesionāļus ar pieredzi telpiskās attīstības plānošanā visos Latvijas reģionos, iebilst pret likumprojektā ietverto priekšlikumu papildināt TAPL 7. pantu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrības līdzdalības nosacījumus pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas. Mūsu skatījumā šis regulējums ir gan plānošanas principiem neatbilstošs, gan radītu būtisku negatīvu ietekmi uz teritorijas attīstības kvalitāti un procesu efektivitāti, tajā pašā laikā palielinot administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan lokālplānojumu ierosinātājiem un izstrādātājiem.
1. Sabiedrības līdzdalība jāsasaista ar satura pieejamību
Lokālplānojuma būtība ir nodrošināt telpiski konkrētus risinājumus – funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, balstoties uz darba uzdevumu, izstrādes procesā saņemtiem institūciju nosacījumiem un ierosinātās ieceres izvērtējumu. Pēc LTPA novērojumiem bieži vien iecere ir salīdzinoši vienkārša – mainīt funkcionālo zonējumu, papildināt izmantošanas veidus, precizēt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus vai grozīt sarkanās līnijas. Retos gadījumos iecere tiek izstrādāta detalizēti jau sākumstadijā, un arī tad lokālplānojuma uzdevums ir tieši sagatavot konkrētus risinājumus, lai šī iecere būtu sabiedrībai pieņemama un atbilstu samērīguma un sabalansētības principiem – proti, lai tiktu ņemtas vērā dažādu interešu grupu vajadzības un panākts līdzsvars starp individuālām, sabiedriskām un vides interesēm.
Līdz ar to:
1) darba uzdevuma posmā sabiedrībai nav iespējams sniegt informāciju par reāliem lokālplānojuma risinājumiem.
2) nav skaidrs, par ko sabiedrība tiek aicināta izteikt viedokli – tas noved pie formālas un neefektīvas līdzdalības, kas mazina uzticēšanos un rada nevajadzīgus pretnostatījumus;
3) plānošanas principi prasa pārskatāmu un saturiski pamatotu komunikāciju ar sabiedrību.
Jēgpilna līdzdalība iespējama tikai pēc profesionālu risinājumu izstrādes, kad sabiedrībai ir pieejama paskaidrojuma raksta informācija, detalizēti risinājumu apraksti un pamatojumi, grafiskie materiāli un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Esošā kārtība to jau nodrošina. Taču tas nekādā veidā neierobežo pašvaldību vai izstrādātāju iespējas iesaistīt sabiedrību arī agrāk — piemēram, risinājumu izstrādes procesā, ļaujot iedzīvotājiem piedalīties tieši pie priekšlikumu un risinājumu sagatavošanas, kas ņem vērā konkrētās vietas attīstības nosacījumus, tās unikālās telpiskās un sociālās iezīmes, kā arī vietējo kopienu vajadzības un intereses, kā tas noticis arī līdz šim. Šāds process ir atkarīgs nevis no obligātu prasību ieviešanas, bet no pašvaldības un teritorijas plānotāju kā lokālplānojuma izstrādātāju profesionalitātes, kompetences un spējas veidot kvalitatīvu dialogu ar sabiedrību.
2. Lokālplānojums ir profesionāls telpiskās plānošanas instruments
Lokālplānojums ir telpiski detalizēts normatīvais dokuments, kura izstrādes procesā tiek ievēroti profesionāli plānošanas principi, sasaistē ar augstāka līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, sabiedrības interesēm un dažādu institūciju nosacījumiem. Tā struktūra un saturs noteikts MK noteikumos Nr. 628 un noteikts MK noteikumos 240, un:
katrs lokālplānojums ietver detalizētu ietekmju izvērtējumu un izvēlēto risinājumu pamatojumu;
ieceres sabiedriskā apspriešana tiek īstenota pēc vienotiem principiem, saskaņā ar TAPL, sabiedrībai pieejamā veidā un laikā.
Plānošanas kvalitāte balstās uz skaidru secību un profesionālu metodoloģiju – tās papildināšana ar normatīvi neskaidru “agrīnu līdzdalību” samazina procesa efektivitāti. Tajā pašā laikā sabiedrības iesaiste risinājumu izstrādes gaitā jau šobrīd ir iespējama un praksē tiek īstenota – organizējot sanāksmes, darba grupas, koprades darbnīcas un tematiskas diskusijas, kas ļauj iedzīvotājiem piedalīties priekšlikumu sagatavošanā un veicina teritorijas attīstības atbilstību vietējām vajadzībām. Vienlaikus jāuzsver, ka telpiskā plānošana nav vienkāršots “par vai pret” balsojums.
3. Priekšlikums sadārdzina un bremzē attīstību
Jauna līdzdalības procedūra pirms lokālplānojuma izstrādes:
1) palielina laika ietvaru un izmaksas pašvaldībām un ierosinātājiem;
2) ir īpaši nelabvēlīga reģionos un pašvaldībās, kur resursi ir ierobežoti un attīstības iniciatīvas bieži nāk no privātā sektora. Daudzos gadījumos teritorijas plānojums šajās teritorijās kļuvis par attīstību bremzējošu faktoru vai ir novecojis, bet nepieciešams veikt salīdzinoši nelielas izmaiņas — piemēram, funkcionālā zonējuma precizēšanu vai atsevišķu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumus, taču normatīvais regulējums pieprasa lokālplānojuma izstrādi kā teritorijas plānojuma grozījumus;
3) padara procesu mazāk prognozējamu, investoriem palielinot risku un samazinot ieinteresētību attīstīt teritorijas.
Tā vietā nepieciešams vienkāršot un optimizēt plānošanas procedūras, veicinot profesionālu un ekonomiski ilgtspējīgu attīstību.
4. Līdzdalības iespējas jau šobrīd ir pietiekamas
Sabiedrības iesaiste lokālplānojumu izstrādē jau šobrīd tiek nodrošināta:
1) informācija ir publiski pieejama portālā GeoLatvija.lv ar iespēju pieteikties automātiskiem paziņojumiem par dokumentu izstrādes uzsākšanu konkrētā teritorijā;
2) sabiedrība no pašvaldību puses tiek aicināta uz publisko apspriešanu, kur var iepazīties ar konkrētiem plānojuma risinājumiem un sniegt priekšlikumus;
3) pašvaldības bieži veic arī papildu neformālas konsultācijas ar iedzīvotājiem, apkaimju pārstāvjiem un iedzīvotāju padomēm;
4) papildus, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 prasībām, lokālplānojuma teritorijā un pašvaldības ēkā tiek izvietoti informatīvie plakāti, nodrošinot redzamu un viegli pieejamu informāciju iedzīvotājiem publiskās apspriešanas laikā, publiskās apspriešanas sanāksmes tiek organizētas attālināti vai hibrīdformātā, tādējādi nodrošinot ikvienam interesentam dalību tajās.
Nav pierādījumu, ka esošā līdzdalības sistēma būtu nepietiekama vai radītu būtiskus pārkāpumus. Sabiedrības aktivitāte iespējama arī agrīnākos posmos, un tā jau šobrīd notiek, piemēram, Rīgas valstspilsētā, kur pirms lēmuma pieņemšanas par lokālplānojuma izstrādi tiek iesaistīti apkaimju pārstāvji ieceres izvērtēšanā priekšlikumu sagatavošanā. Tomēr tās institucionalizēšana kā obligāta prasība nav nedz nepieciešama, jo esošie mehānismi jau nodrošina atklātību, pārskatāmību un sabiedrības iesaisti.
5. Nepieciešams pamatots un datos balstīts regulējums
Likumprojekta anotācijā trūkst:
1) reālo lokālplānojumu datu analīzes (izstrādātie lokālplānojumi, pārkāpumu analīze to izstrādes procesā, līdzdalības intensitāte u.c.);
alternatīvu izvērtējuma un izmaksu samērīguma aprēķinu;
2) juridiskā pamatojuma, kā šis priekšlikums uzlabotu sabiedrības tiesības salīdzinājumā ar esošo regulējumu.
Secinājums
Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija neatbalsta priekšlikumu par sabiedriskās līdzdalības institucionalizēšanu pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas.
Mēs aicinām:
1) saglabāt profesionāli strukturētu un praksē balstītu teritorijas plānošanas kārtību, t.sk. lokālplānojuma izstrādi;
2) neapgrūtināt lokālplānojumu kā attīstības instrumentu ar papildus procedūrām bez satura;
3) vērst resursus uz akūtākām un būtiskākām nozares problēmām – MK noteikumu Nr. 240 pilnveidi, īpaši attiecībā uz teritorijas izmantošanas veidiem un to definīcijām (piemēram, viensētas, vieglās un smagās rūpniecības teritorijas utml.), Aizsargjoslu likuma grozījumiem, lai normatīvie akti atbilstu mūsdienu vajadzībām un mazinātu addministratīvo slogu u.c.;
4) veicināt sabiedrības līdzdalību ar digitālajiem rīkiem, vadlīnijām un labās prakses piemēriem, nevis ar sarežģītu, normatīvu slogu.
Biedrība “Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija” (turpmāk LTPA), pārstāvot nozares profesionāļus ar pieredzi telpiskās attīstības plānošanā visos Latvijas reģionos, iebilst pret likumprojektā ietverto priekšlikumu papildināt TAPL 7. pantu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrības līdzdalības nosacījumus pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas. Mūsu skatījumā šis regulējums ir gan plānošanas principiem neatbilstošs, gan radītu būtisku negatīvu ietekmi uz teritorijas attīstības kvalitāti un procesu efektivitāti, tajā pašā laikā palielinot administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan lokālplānojumu ierosinātājiem un izstrādātājiem.
1. Sabiedrības līdzdalība jāsasaista ar satura pieejamību
Lokālplānojuma būtība ir nodrošināt telpiski konkrētus risinājumus – funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, balstoties uz darba uzdevumu, izstrādes procesā saņemtiem institūciju nosacījumiem un ierosinātās ieceres izvērtējumu. Pēc LTPA novērojumiem bieži vien iecere ir salīdzinoši vienkārša – mainīt funkcionālo zonējumu, papildināt izmantošanas veidus, precizēt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus vai grozīt sarkanās līnijas. Retos gadījumos iecere tiek izstrādāta detalizēti jau sākumstadijā, un arī tad lokālplānojuma uzdevums ir tieši sagatavot konkrētus risinājumus, lai šī iecere būtu sabiedrībai pieņemama un atbilstu samērīguma un sabalansētības principiem – proti, lai tiktu ņemtas vērā dažādu interešu grupu vajadzības un panākts līdzsvars starp individuālām, sabiedriskām un vides interesēm.
Līdz ar to:
1) darba uzdevuma posmā sabiedrībai nav iespējams sniegt informāciju par reāliem lokālplānojuma risinājumiem.
2) nav skaidrs, par ko sabiedrība tiek aicināta izteikt viedokli – tas noved pie formālas un neefektīvas līdzdalības, kas mazina uzticēšanos un rada nevajadzīgus pretnostatījumus;
3) plānošanas principi prasa pārskatāmu un saturiski pamatotu komunikāciju ar sabiedrību.
Jēgpilna līdzdalība iespējama tikai pēc profesionālu risinājumu izstrādes, kad sabiedrībai ir pieejama paskaidrojuma raksta informācija, detalizēti risinājumu apraksti un pamatojumi, grafiskie materiāli un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Esošā kārtība to jau nodrošina. Taču tas nekādā veidā neierobežo pašvaldību vai izstrādātāju iespējas iesaistīt sabiedrību arī agrāk — piemēram, risinājumu izstrādes procesā, ļaujot iedzīvotājiem piedalīties tieši pie priekšlikumu un risinājumu sagatavošanas, kas ņem vērā konkrētās vietas attīstības nosacījumus, tās unikālās telpiskās un sociālās iezīmes, kā arī vietējo kopienu vajadzības un intereses, kā tas noticis arī līdz šim. Šāds process ir atkarīgs nevis no obligātu prasību ieviešanas, bet no pašvaldības un teritorijas plānotāju kā lokālplānojuma izstrādātāju profesionalitātes, kompetences un spējas veidot kvalitatīvu dialogu ar sabiedrību.
2. Lokālplānojums ir profesionāls telpiskās plānošanas instruments
Lokālplānojums ir telpiski detalizēts normatīvais dokuments, kura izstrādes procesā tiek ievēroti profesionāli plānošanas principi, sasaistē ar augstāka līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, sabiedrības interesēm un dažādu institūciju nosacījumiem. Tā struktūra un saturs noteikts MK noteikumos Nr. 628 un noteikts MK noteikumos 240, un:
katrs lokālplānojums ietver detalizētu ietekmju izvērtējumu un izvēlēto risinājumu pamatojumu;
ieceres sabiedriskā apspriešana tiek īstenota pēc vienotiem principiem, saskaņā ar TAPL, sabiedrībai pieejamā veidā un laikā.
Plānošanas kvalitāte balstās uz skaidru secību un profesionālu metodoloģiju – tās papildināšana ar normatīvi neskaidru “agrīnu līdzdalību” samazina procesa efektivitāti. Tajā pašā laikā sabiedrības iesaiste risinājumu izstrādes gaitā jau šobrīd ir iespējama un praksē tiek īstenota – organizējot sanāksmes, darba grupas, koprades darbnīcas un tematiskas diskusijas, kas ļauj iedzīvotājiem piedalīties priekšlikumu sagatavošanā un veicina teritorijas attīstības atbilstību vietējām vajadzībām. Vienlaikus jāuzsver, ka telpiskā plānošana nav vienkāršots “par vai pret” balsojums.
3. Priekšlikums sadārdzina un bremzē attīstību
Jauna līdzdalības procedūra pirms lokālplānojuma izstrādes:
1) palielina laika ietvaru un izmaksas pašvaldībām un ierosinātājiem;
2) ir īpaši nelabvēlīga reģionos un pašvaldībās, kur resursi ir ierobežoti un attīstības iniciatīvas bieži nāk no privātā sektora. Daudzos gadījumos teritorijas plānojums šajās teritorijās kļuvis par attīstību bremzējošu faktoru vai ir novecojis, bet nepieciešams veikt salīdzinoši nelielas izmaiņas — piemēram, funkcionālā zonējuma precizēšanu vai atsevišķu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumus, taču normatīvais regulējums pieprasa lokālplānojuma izstrādi kā teritorijas plānojuma grozījumus;
3) padara procesu mazāk prognozējamu, investoriem palielinot risku un samazinot ieinteresētību attīstīt teritorijas.
Tā vietā nepieciešams vienkāršot un optimizēt plānošanas procedūras, veicinot profesionālu un ekonomiski ilgtspējīgu attīstību.
4. Līdzdalības iespējas jau šobrīd ir pietiekamas
Sabiedrības iesaiste lokālplānojumu izstrādē jau šobrīd tiek nodrošināta:
1) informācija ir publiski pieejama portālā GeoLatvija.lv ar iespēju pieteikties automātiskiem paziņojumiem par dokumentu izstrādes uzsākšanu konkrētā teritorijā;
2) sabiedrība no pašvaldību puses tiek aicināta uz publisko apspriešanu, kur var iepazīties ar konkrētiem plānojuma risinājumiem un sniegt priekšlikumus;
3) pašvaldības bieži veic arī papildu neformālas konsultācijas ar iedzīvotājiem, apkaimju pārstāvjiem un iedzīvotāju padomēm;
4) papildus, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 prasībām, lokālplānojuma teritorijā un pašvaldības ēkā tiek izvietoti informatīvie plakāti, nodrošinot redzamu un viegli pieejamu informāciju iedzīvotājiem publiskās apspriešanas laikā, publiskās apspriešanas sanāksmes tiek organizētas attālināti vai hibrīdformātā, tādējādi nodrošinot ikvienam interesentam dalību tajās.
Nav pierādījumu, ka esošā līdzdalības sistēma būtu nepietiekama vai radītu būtiskus pārkāpumus. Sabiedrības aktivitāte iespējama arī agrīnākos posmos, un tā jau šobrīd notiek, piemēram, Rīgas valstspilsētā, kur pirms lēmuma pieņemšanas par lokālplānojuma izstrādi tiek iesaistīti apkaimju pārstāvji ieceres izvērtēšanā priekšlikumu sagatavošanā. Tomēr tās institucionalizēšana kā obligāta prasība nav nedz nepieciešama, jo esošie mehānismi jau nodrošina atklātību, pārskatāmību un sabiedrības iesaisti.
5. Nepieciešams pamatots un datos balstīts regulējums
Likumprojekta anotācijā trūkst:
1) reālo lokālplānojumu datu analīzes (izstrādātie lokālplānojumi, pārkāpumu analīze to izstrādes procesā, līdzdalības intensitāte u.c.);
alternatīvu izvērtējuma un izmaksu samērīguma aprēķinu;
2) juridiskā pamatojuma, kā šis priekšlikums uzlabotu sabiedrības tiesības salīdzinājumā ar esošo regulējumu.
Secinājums
Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija neatbalsta priekšlikumu par sabiedriskās līdzdalības institucionalizēšanu pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas.
Mēs aicinām:
1) saglabāt profesionāli strukturētu un praksē balstītu teritorijas plānošanas kārtību, t.sk. lokālplānojuma izstrādi;
2) neapgrūtināt lokālplānojumu kā attīstības instrumentu ar papildus procedūrām bez satura;
3) vērst resursus uz akūtākām un būtiskākām nozares problēmām – MK noteikumu Nr. 240 pilnveidi, īpaši attiecībā uz teritorijas izmantošanas veidiem un to definīcijām (piemēram, viensētas, vieglās un smagās rūpniecības teritorijas utml.), Aizsargjoslu likuma grozījumiem, lai normatīvie akti atbilstu mūsdienu vajadzībām un mazinātu addministratīvo slogu u.c.;
4) veicināt sabiedrības līdzdalību ar digitālajiem rīkiem, vadlīnijām un labās prakses piemēriem, nevis ar sarežģītu, normatīvu slogu.
29.07.2025. 09:59
"Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse"
Izsakot savu biedru viedokli par piedāvāto likumprojektu, Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse vēlas paust, ka esošā kārtība, kad lokālplānojuma izstrādes procesā plašāka sabiedrība tiek iesaistīta jau esot izveidotai sākotnējai iecerei, ir optimāla. Darba uzdevuma publiskā apspriešana atsevišķos gadījumos var būt vēlama, bet tai nevajadzētu būt obligātai.
Savukārt jautājumā par detālplānojuma īstenošanas kārtības iekļaušanu vispārīgajā administratīvajā aktā, NĪAA uzskata, ka primāri ir panākama pušu vienošanās administratīvā līguma veidā, un pēc tam šo kārtību var pievienot detālplānojumam, ko apstiprina kā vispārīgo administratīvo aktu.
29.07.2025. 12:16
"Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse"
NĪAA viedokļa paplašināts skaidrojums:
Par grozījumu 1.pantu:
Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrības iesaistes kārtību pirms lokālplānojuma izstrādes uzsākšanas, t.i., pirms darba uzdevuma apstiprināšanas. Tas ne vienmēr ir nepieciešams un lietderīgi. Bieži gadījumos, kad lokālplānojuma izstrādi ierosina zemes īpašnieks, teritorijas attīstības vīzija ir ļoti aptuvena, un sabiedrības iesaiste šādā stadijā nav nepieciešama un nevar, mūsu ieskatā, dot pozitīvu pienesumu, jo vēl nav zināmi ne valsts institūciju izvirzītie noteikumiteritorijas attīstībai (kuru izvērtējama rezultātā darba uzdevums var tikt precizēts), ne iespējamie risinājumi, kurus sabiedrība varētu vērtēt, ierosinot tās ieskatā citus labākus risinājumus. Turklāt sabiedrības iesaistei ir nepieciešams laiks un resursi, lai sabiedrības viedokli noskaidrotu un rezultātus apkopotu. Tas novestu pie tā ka jau tā garais un sarežģītais teritorijas attīstības plānošanas process kļūtu vēl garāks un sarežģītāks, proti, palielinātos administratīvais un birokrātiskais slogs. Vēl jo vairāk, ņemot vērā likumprojekta anotācijā iekļauto atsauci uz Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra spriedumu (lietā Nr. 2009-09-03 13.3. apakšpunkts), kurā norādīts, ka vietējai pašvaldībai jāņem vērā priekšlaicīgi (pirms publiskās apspriešanas) iesniegti priekšlikumi, secināms, ka regulējumā nav jāiekļauj speciāla procedūra, bet tieši jāpopularizē sabiedrības tiesības iesniegt šādus priekšlikums pašvaldībai gan pirms, gan publiskās apspriešanas laikā. Pamatojoties uz visu iepriekš izklāstīto neatbalstām, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas papildināšanai ar 4.2punktu.
Par grozījumu 2. un 3.pantu:
Likumprojekts paredz administratīvā līguma aizstāšanu ar vispārīgo administratīvo aktu, lai panāktu, ka detālplānojuma īstenošanas kārtība ir saistoša ikvienam detālplānojuma teritorijā. Detālplānojuma izstrādi ierosina zemes īpašnieks un, protams, izstrādā to savās interesēs, sava iecerētā mērķa īstenošanai. Atsakoties no administratīvā līguma, jebkurš detālplānojuma izstrādātājs var nonākt situācijā, kad pašvaldība ir pieņēmusi vispārīgo administratīvo aktu pēc saviem ieskatiem iekļausvispārīgajā administratīvajā aktā detālplānojuma īstenošanas kārtību, nosakot nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību, kas neatbilst zemes īpašnieka interesēm un iespējām. Ņemot vērā detālplānojuma statusu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhijā un tā saturu attiecībā pret pārējiem teritorijas plānošanas dokumentiem, mūsu ieskatā nav pieļaujams, ka jebkurš no detālplānojuma īstenošanas kārtības jautājumiem nav saskaņots ar detālplānojuma ierosinātāju (zemes īpašnieku).
Mūsu priekšlikums ir 29.pantu izteikt šādā redakcijā:
“Pašvaldība detālplānojumu apstiprina kā vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, pēc administratīvā līguma noslēgšanas starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Vispārīgo administratīvo aktu vietējā pašvaldība nosūtapublicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", izmantojot teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, ietverot šajā administratīvajā aktā hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprināto detālplānojumu.”
un 31.panta pirmo un otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(1) Administratīvajā līgumā, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju nosaka detālplānojuma īstenošanas nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību. (2)Vispārīgajā administratīvajā aktā iekļauj detālplānojuma īstenošanas kārtību, kas noteikta administratīvajā līgumā”.
Šāda kārtība, kad vispārīgais administratīvais akts nav iespējams bez administratīvā līguma noslēgšanas, nodrošinās, gan likuma grozījumos noteiktā mērķa sasniegšanu – īstenošanas kārtība būs saistoša visiem nākamajiem zemes īpašniekiem, gan arī netiks pazaudēta vienošanās principa ievērošana, kas rada paļāvību, ka ierosinātais process beigsies ar detālplānojuma izstrādes īstenotājam labvēlīgu un realizējamu risinājumu.
Par grozījumu 1.pantu:
Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrības iesaistes kārtību pirms lokālplānojuma izstrādes uzsākšanas, t.i., pirms darba uzdevuma apstiprināšanas. Tas ne vienmēr ir nepieciešams un lietderīgi. Bieži gadījumos, kad lokālplānojuma izstrādi ierosina zemes īpašnieks, teritorijas attīstības vīzija ir ļoti aptuvena, un sabiedrības iesaiste šādā stadijā nav nepieciešama un nevar, mūsu ieskatā, dot pozitīvu pienesumu, jo vēl nav zināmi ne valsts institūciju izvirzītie noteikumiteritorijas attīstībai (kuru izvērtējama rezultātā darba uzdevums var tikt precizēts), ne iespējamie risinājumi, kurus sabiedrība varētu vērtēt, ierosinot tās ieskatā citus labākus risinājumus. Turklāt sabiedrības iesaistei ir nepieciešams laiks un resursi, lai sabiedrības viedokli noskaidrotu un rezultātus apkopotu. Tas novestu pie tā ka jau tā garais un sarežģītais teritorijas attīstības plānošanas process kļūtu vēl garāks un sarežģītāks, proti, palielinātos administratīvais un birokrātiskais slogs. Vēl jo vairāk, ņemot vērā likumprojekta anotācijā iekļauto atsauci uz Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra spriedumu (lietā Nr. 2009-09-03 13.3. apakšpunkts), kurā norādīts, ka vietējai pašvaldībai jāņem vērā priekšlaicīgi (pirms publiskās apspriešanas) iesniegti priekšlikumi, secināms, ka regulējumā nav jāiekļauj speciāla procedūra, bet tieši jāpopularizē sabiedrības tiesības iesniegt šādus priekšlikums pašvaldībai gan pirms, gan publiskās apspriešanas laikā. Pamatojoties uz visu iepriekš izklāstīto neatbalstām, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas papildināšanai ar 4.2punktu.
Par grozījumu 2. un 3.pantu:
Likumprojekts paredz administratīvā līguma aizstāšanu ar vispārīgo administratīvo aktu, lai panāktu, ka detālplānojuma īstenošanas kārtība ir saistoša ikvienam detālplānojuma teritorijā. Detālplānojuma izstrādi ierosina zemes īpašnieks un, protams, izstrādā to savās interesēs, sava iecerētā mērķa īstenošanai. Atsakoties no administratīvā līguma, jebkurš detālplānojuma izstrādātājs var nonākt situācijā, kad pašvaldība ir pieņēmusi vispārīgo administratīvo aktu pēc saviem ieskatiem iekļausvispārīgajā administratīvajā aktā detālplānojuma īstenošanas kārtību, nosakot nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību, kas neatbilst zemes īpašnieka interesēm un iespējām. Ņemot vērā detālplānojuma statusu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhijā un tā saturu attiecībā pret pārējiem teritorijas plānošanas dokumentiem, mūsu ieskatā nav pieļaujams, ka jebkurš no detālplānojuma īstenošanas kārtības jautājumiem nav saskaņots ar detālplānojuma ierosinātāju (zemes īpašnieku).
Mūsu priekšlikums ir 29.pantu izteikt šādā redakcijā:
“Pašvaldība detālplānojumu apstiprina kā vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, pēc administratīvā līguma noslēgšanas starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Vispārīgo administratīvo aktu vietējā pašvaldība nosūtapublicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", izmantojot teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, ietverot šajā administratīvajā aktā hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprināto detālplānojumu.”
un 31.panta pirmo un otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(1) Administratīvajā līgumā, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju nosaka detālplānojuma īstenošanas nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību. (2)Vispārīgajā administratīvajā aktā iekļauj detālplānojuma īstenošanas kārtību, kas noteikta administratīvajā līgumā”.
Šāda kārtība, kad vispārīgais administratīvais akts nav iespējams bez administratīvā līguma noslēgšanas, nodrošinās, gan likuma grozījumos noteiktā mērķa sasniegšanu – īstenošanas kārtība būs saistoša visiem nākamajiem zemes īpašniekiem, gan arī netiks pazaudēta vienošanās principa ievērošana, kas rada paļāvību, ka ierosinātais process beigsies ar detālplānojuma izstrādes īstenotājam labvēlīgu un realizējamu risinājumu.
30.07.2025. 09:57
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25