Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punkts nosaka "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs".
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024.gada 27.marta lēmums uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, tostarp, meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra noteikumos, ar mērķi mazināt administratīvo slogu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024.gada 27.marta lēmums uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, tostarp, meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra noteikumos, ar mērķi mazināt administratīvo slogu.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
09.10.2024. - 22.10.2024.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.
Fiziskās personas
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Samazinātas prasības meža inventarizācijai vietās, kur aizliegta saimnieciskā darbība un noteikts, ka meža inventarizācijā un Meža valsts reģistra aktualizācijā vat izmantot tālizpētes metodes. Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Andis Purs (ZM)
Izsludināšanas datums
09.10.2024. 17:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Noteikumu grozījumi būtiski pasliktinās Meža valsts reģistra datu kvalitāti, kas kontekstā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"” (24-TA-2384) radīs būtiskus vides riskus mežu apsaimniekošanā. Turklāt grozījumos iekļauti punkti, ar kuriem mēģināts apiet Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsaka būtiskus iebildumus pret šādiem grozījumu projekta punktiem:
2. Papildināt ar 34.1 punktu šādā redakcijā…
Jaunais punkts nozīmē faktisku atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, to aizstājot ar meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par veikto saimniecisko darbību. Šis ierosinājums ir pretrunā Meža likuma 29. pantam un būtiski samazinās MVR datu kvalitāti. Šāda punkta iekļaušana noteikumos nav pieļaujama.
4. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā
Nav pamata noteikt, ka par teritorijām, kur mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta, būtu pieļaujams iegūt neprecīzākus datus. Latvijas valsts un sabiedrības interesēs ir iegūt iespējami precīzu informāciju par mežu stāvokli kopumā, neatkarīgi no mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Turklāt apzināti nekvalitatīvas informācijas ievākšana apgrūtinās Dabas atjaunošanas regulas prasību izpildi.
Grozījumu projektā iekļauta ļoti liela pieļaujamā novirze vidējā caurmēra mērījumiem. Tas pasvītro to, ka nav pieļaujama caurmēra uzmērīšanas kārtības atvieglošana, kas paredzēta noteikumu projektā (24-TA-2384). Faktiski ar šiem grozījumiem tiek mēģināts legalizēt samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības NVO sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā. Vidējā caurmēra pieļaujamā novirze nedrīkst būt lielāka par 10%.
5. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā
Grozījumi, kas paredz, ka “ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums”, nozīmē automātisku galvenās cirtes samazinājumu daļā mežu, taču anotācijā nav sniegts ne pamatojums šādiem grozījumiem, ne apēses par grozījumu ietekmi. Šādi grozījumi nav pieļaujami.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsaka būtiskus iebildumus pret šādiem grozījumu projekta punktiem:
2. Papildināt ar 34.1 punktu šādā redakcijā…
Jaunais punkts nozīmē faktisku atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, to aizstājot ar meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par veikto saimniecisko darbību. Šis ierosinājums ir pretrunā Meža likuma 29. pantam un būtiski samazinās MVR datu kvalitāti. Šāda punkta iekļaušana noteikumos nav pieļaujama.
4. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā
Nav pamata noteikt, ka par teritorijām, kur mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta, būtu pieļaujams iegūt neprecīzākus datus. Latvijas valsts un sabiedrības interesēs ir iegūt iespējami precīzu informāciju par mežu stāvokli kopumā, neatkarīgi no mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Turklāt apzināti nekvalitatīvas informācijas ievākšana apgrūtinās Dabas atjaunošanas regulas prasību izpildi.
Grozījumu projektā iekļauta ļoti liela pieļaujamā novirze vidējā caurmēra mērījumiem. Tas pasvītro to, ka nav pieļaujama caurmēra uzmērīšanas kārtības atvieglošana, kas paredzēta noteikumu projektā (24-TA-2384). Faktiski ar šiem grozījumiem tiek mēģināts legalizēt samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības NVO sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā. Vidējā caurmēra pieļaujamā novirze nedrīkst būt lielāka par 10%.
5. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā
Grozījumi, kas paredz, ka “ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums”, nozīmē automātisku galvenās cirtes samazinājumu daļā mežu, taču anotācijā nav sniegts ne pamatojums šādiem grozījumiem, ne apēses par grozījumu ietekmi. Šādi grozījumi nav pieļaujami.
21.10.2024. 14:14
Jānis Neimanis - Meža inventarizācijas veicēju apvienība
Projekta ID/ Uzdevuma numurs 24-TA-2387 mērķis norādīts - Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Respektīvi mērķis ir samazināt administratīvās izmaksas, kuras veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valstij par mežu un tajā veiktajām darbībām, vienlaicīgi nodrošinot noteiktās informācijas atbilstošu kvalitāti valsts pakalpojuma ātrai, ērtai un vienkāršai saņemšanai.
Rezultātā norādīts, ka ir samazinātas prasības meža inventarizācijai vietās, kur aizliegta saimnieciskā darbība un noteikts, ka meža inventarizācijā un Meža valsts reģistra aktualizācijā var izmantot tālizpētes metodes. Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā. Meža likumā un tam saistošajos noteikumos nav izdalītas teritorijas ar atšķirīgām kvalitātes prasībām informācijas par mežu iegūšanai. Meža inventarizācijā bez informācijas iegūšanas par mežu tiek iegūta arī cita informācija, piem., par meža infrastruktūras objektiem. Meža inventarizācijas datu izmantošanai bez saimnieciskās darbības ir arī citi mērķi un uzdevumi. Teritorijās, kur ir aizliegta saimnieciskā darbība meža īpašniekam ir tiesības saņemt kompensāciju par aprobežojumu, kā arī ir tiesības uz normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem.
Respektīvi rezultātā pretēji Meža likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktajam, kad meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir jānodrošina pirmreizēja meža inventarizācija un tās datu iesniegšana Valsts meža dienestam, kā arī noteiktajam vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veikt atkārtotu meža inventarizāciju un Meža likuma 34.panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam Ministru kabineta deleģējuma apjomam, diferencēt mežu pēc saimnieciskās darbības principa un konkrēto no Meža likuma izrietošo administratīvo slogu meža īpašniekam pārnest uz valsts pārvaldi, bez konkrētām izmaksu pozīcijām apgalvojot, ka ir lētākas un atbilstošas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem inventarizācijas datu ieguves metodes, kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā. Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punkts nesatur mērķi administratīvo slogu pārnest uz valsts pārvaldi, pēc būtības palielinot birokrātiju, korupcijas riskus, sabiedrības izmaksas par vides stāvokļa informāciju, risku lēmumiem nepieciešamo datu kvalitātes un ticamības samazināšanos. Rezultāts ir saskatāms riskā, kad Valsts meža dienestam noteikto uzdevumu veikšanai tālizpētes datu iegāde tiks uzspiesta, jo pretēji iestāde nespēs veikt normatīvajā aktā noteiktās funkcijas.
Noteikumu projekts:
1.
Izteikt 24. punktu šādā redakcijā: "24. Valsts meža dienests iestādes tīmekļvietnē www.vmd.gov.lv publicē meža inventarizācijas datu sagatavošanas nosacījumus (klasifikatorus, struktūras, formātus), eksportējamo datņu struktūru un ar Zemkopības ministriju saskaņotu kārtību un algoritmus mežaudzes sekundāro parametru aprēķināšanai un ikgadējai aktualizācijai. Meža inventarizāciju, vai meža inventarizācijas datu aktualizāciju var veikt, izmantojot tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas."
Anotācija.
Problēmas apraksts: Valsts meža dienests informāciju par mežu iegūst vairākos veidos un katru gadu tos aktualizē, izmainot meža inventarizācijā iegūtos konkrētā gada pamatdatus. Tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Risinājuma apraksts: papildināts noteikumu 24. punkts, paredzot, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus.
Konkrētajā normā tiek noteikti Valsts meža dienesta pienākumi, uzdevumi. Meža inventarizāciju saskaņā ar Meža likuma 29. panta piekto daļu veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Valsts meža dienests nav šī persona. Jau šobrīd meža inventarizācijas veicēji izmanto tālizpētes datus- Lidar, Ortofoto, Satelītdati un kopā ar dabā iegūtiem datiem, nodrošina noteikumos noteiktās informācijas apjomu un kvalitāti. Arī šobrīd Valsts meža dienestam noteikumi neliedz izmantot meža inventarizācijas datu aktualizācijai tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas, precīzāk iegūtos datus, to saskaņojot ar Zemkopības ministriju.
Pievienotā redakcija neatbilst Meža likuma 34. panta pirmās daļas deleģējuma apjomam. Meža inventarizācijas datiem ir noteikta struktūra un kvalitātes kritēriji – metodes kā šie dati tiek iegūti netiek noteiktas normatīvajos aktos un nav Ministru kabinetam šāda deleģējuma tos noteikt. Jābrīdina, ka esošās tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas nenodrošina mežaudzes, šķērslaukuma, sastāva, sadalījuma pa stāviem noteikšanu noteiktās precizitātes robežās, bet tādu svarīgu taksācijas elementu, kā mežaudzes vecums un meža tips noteikšanu nenodrošina vispār, turklāt nav iespējams iegūt informāciju par tādiem aizsargājamiem dabas objektiem, kā avoti, avoksnāji, mikroieplakas, nelielas ūdansteces, kritenes, noslīdeņi, lielas ligzdas, iežu atsegums. VMD izmantotie aktualizācijas modeļi un piedāvātie tālizpētes risinājumi patreiz nenodrošina adekvātu (tādu uz kuriem varētu balstīt tiesisku mežsaimniecības lēmumu pieņemšanu) meža inventarizācijas datu uzturēšanu ilgtermiņā. Pēc meža inventarizācijas ekspertu aptaujas viedokļa pēc 10-15 inventarizācijas aktualizācijas gadiem (neveicot atkārtotu meža inventarizāciju starpinventarizācijas periodā) abiotisku un biotisku faktoru ietekmē meža valsts reģistrā reģistrētā nogabalu struktūra un nogabalu raksturojošie rādītāji neatbilst stāvoklim dabā (respektīvi, pārsniedz MK noteikumos pieļaujamo novirzi) vismaz 70 % gadījumu. Līdz ar to tas ne tikai nesamazinās administratīvo slogu, bet ari netiks nodrošināta noteiktās informācijas atbilstoša kvalitāte un valsts nevarēs nodrošināt pakalpojuma ātru, ērtu un vienkāršu saņemšanu.
Ir saglabājama esošā noteikumu 24. punkta redakcija.
2.
Papildināt ar 34.1 punktu šādā redakcijā:
"34.1 Par šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minēto atkārtotu meža inventarizāciju uzskatāma arī ar pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm."
Anotācija.
Problēmas apraksts: noteikumu 37. punkts paredz veikt meža inventarizāciju arī atsevišķiem nogabaliem, arī noteikumu 38.1. un 38.2. apakšpunkts nosaka veidus, kā Valsts meža dienests reģistrē, uztur un katru gadu aktualizē Meža valsts reģistra datus. Papildus tam, vienlaicīgi ar saimniecisko darbību (meža atjaunošana, ieaudzēšana, jaunaudžu kopšana, koku ciršana, u.c. gadījumos) jau tiek aktualizēti meža inventarizācijas dati, piemēram ar pārskatu par pabeigtu koku ciršanu un pārskatu par meža atjaunošanu. Iepriekšējās redakcijas veidotas laikā, kad nav bijis tehnoloģiskais risinājums datu ieguvē, bet šobrīd katru gadu datus var iegūt ar alternatīviem risinājumiem. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka atkārtotai meža inventarizācijai ir pielīdzināmi arī ar pārskatiem par veikto saimniecisko darbību iesniegtie dati un teritorijās, kur aizliegta saimnieciskā darbība, arī meža inventarizācijas datu aktualizācija ar tālizpētes metodēm.
Risinājuma apraksts: noteikumi papildināti ar 34.1 punktu, paredzot, ka par atkārtotu meža inventarizāciju uzskatāma arī ar pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm.
No normas saprotams, ka tā ir saistoša Valsts meža dienestam. Noteikumu 34. 2. apakšpunkts nosaka, ka, ja ir bijusi pirmreizējā inventarizācija, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Meža likumā noteiktā termiņā veic atkārtotu meža inventarizāciju. Termiņu skaita kalendāra gados.
Meža inventarizāciju, tajā skaitā atkārtotu meža inventarizācijas, saskaņā ar Meža likuma 29.panta piekto daļu veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuras atbild par datu patiesumu. Sertificētas personas iesaistes meža inventarizācijas veikšanā nozīme ir nodrošināt datu augstvērtīgu kvalitāti un to, ka persona, kas veic šo darbību, ir ar atbilstošu izglītību, zināšanām, prasmēm un atbildību, turklāt tās darbība ir civiltiesiski apdrošināta.
Pārskata par iepriekšējā kalendāra gadā veikto saimniecisko darbību iesniegšana līdz 1.februārum, saskaņā ar Meža likuma 29.panta otro daļu, iesniegšanas pienākumu likumdevējs ir uzlicis meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kuram ir jāzina, ko viņš savā īpašumā vai valdījumā ir darījis. Šai darbībai speciāla kvalifikācija Meža likumā netiek prasīta, nav arī noteikti iesniegtās informācijas kvalitātes standarti un meža īpašnieka atbildība par neatbilstošas informācijas sniegšanu. Pārskatā par saimniecisko darbību iekļaujamais saturs neatbilst meža inventarizācijā iegūstamajiem rādītājiem, kas ir iekļauti noteikumu 4.pielikumā. Meža īpašnieks, ja vien viņš nav arī sertificēts inventarizācijas veicējs nav tiesīgs veikt meža inventarizāciju Meža likuma izpratnē.
Valsts meža dienesta funkcijās neietilpst meža inventarizācija – Valsts meža dienests atbilstoši pārskatiem veic Meža valsts reģistrā datu izmaiņas vai atbilstoši noteikumu 24. punktam meža inventarizācijas datu ikgadēju aktualizāciju, izmantojot ZM saskaņotus algoritmus sekundāro parametru aprēķināšanai un aktualizācijai. Saskaņā ar Meža likuma 34. panta pirmo daļu iepriekš minētās darbības nav meža inventarizācija (arī atkārtota). Meža likums nav devis deleģējumu Ministru kabinetam šos procesus mainīt un šāda pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm pielīdzināšana atkārtotu meža inventarizāciju ir pretlikumīga.
Normas iekļaušana noteikumos ir pretlikumīga.
3.
Izteikt 38.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"38.2. katru gadu aktualizē meža inventarizācijas datus, izmantojot šo noteikumu 24. punktā minētos algoritmus un attālās izpētes datus (Lidar, Ortofoto, Satelītdati)."
Anotācija.
Problēmas apraksts: nepieciešams arī papildināt noteikumu 38.2. apakšpunktu, nosakot, ka datu aktualizācijai izmanto ne tikai noteikumu 24. punktā minētos algoritmus bet arī attālās izpētes datus (Lidar, Ortofoto, Satelītdati). Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Risinājuma apraksts: papildināts noteikumu 38.2. apakšpunktu, paredzot, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus.
Konkrētajā normā tiek noteikti Valsts meža dienesta pienākumi, uzdevumi. Arī šobrīd VMD, saskaņojot ar Zemkopības ministriju, meža inventarizācijas datu aktualizācijā var izmantot attālās izpētes datus. Tam nav nepieciešami grozījumi noteikumos. Tomēr skatoties kopumā ar 2. punktu – grozījumiem noteikumus papildinot ar 34.1 punktu, izriet, ka katru gadu visā valstī Valsts meža dienests attālināti veiks atkārtotu meža inventarizāciju. Tādā veidā Valsts meža dienests pārkāps Meža likuma 29. panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu.
Normas iekļaušana noteikumos ir pretlikumīga.
4.
Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
Problēmas apraksts: lai sekmētu tālizpētes datu izmantošanu mežaudzēs, kur aizliegta saimnieciskā darbība, nepieciešams noteikumu 4. pielikumā noteiktajos nogabala raksturojošos rādītājos (augstums, šķērslaukums un caurmērs) samazināt prasības pieļaujamai novirzei, jo nav nepieciešami tik augstas precizitātes dati.
Savukārt, teritorijās, kur saimnieciskā darbība atļauta, nepieciešams noteikt pieļaujamo novirzi caurmēram, jo Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (Tiesību aktu projektu publiskā portāla tiesību akta lietas identifikācijas numurs 24-TA-2384) tiek noteikts, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmanto Meža valsts reģistra datus. Meža inventarizāciju (konkrētajā gadījumā - caurmēra noteikšanu) atbilstoši Meža likuma 29. panta 5. punktam veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Meža inventarizācijas datus un sertificēto personu uzraudzību un kontroli veic akreditētās institūcijas.
Risinājuma apraksts: noteikumu 4. pielikumā noteikta pieļaujamā novirze vidējam caurmēram (+/- 20 % vai ne mazāk par +/- trīs centimetriem). Mežaudzēs, kur aizliegta saimnieciskā darbība, nogabala raksturojošos rādītājos augstums, šķērslaukums un caurmērs samazinātas prasības pieļaujamai novirzei.
Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi Nr.88 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” noteica caurmēra pieļaujamo novirzi +-10%. Spēkā esošie noteikumi caurmēra pieļaujamās novirzes nenoteica, kas principā nozīmē, ka no 21.06.2016. gada inventarizētajos nogabalos noteiktie caurmēri nav ticami- pārbaudīti un nav izmantojami lēmumu par koku ciršanu pamatojumiem. Nav pamatota arī grozījumu projektā pieļaujamā caurmēra novirze – kādēļ nav 10%, ja tā bija noteikts jau iepriekš. Šāda novirze viennozīmīgi neuzlabo datu kvalitāti un nav apspriesta ar meža inventarizācijas veicējiem. Noviržu vērtību izmaiņas, tos palielinot, neuzlabo datu kvalitāti un Valsts meža dienestam prasīs papildus resursus pieņemot lēmumus, kas tiks balstīti uz Meža valsts reģistra datiem.
Priekšlikums: pieļaujamā novirze vidējam caurmēram (+/- 10 % vai ne mazāk par +/- 2 centimetriem)
Pamatojums: datu kvalitāte nodrošinās lēmumu pieņemšanai par caurmēru cirti bez papildus pārbaudes dabās, kas samazinās administratīvo slogu un nodrošinās Valsts meža dienestam ātru un vienkāršu lēmumu pieņemšanu. Meža datu kvalitātes kritēriju samazināšana rada manipulācijas iespējas ar datiem, kas ir papildus risks meža īpašniekiem tikt apkrāptiem. Meža īpašnieks ir ieinteresēts iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju par savu mežu, tādejādi gūstot maksimālo labumu no tā apsaimniekošanas.
Attiecībā par norādi, ka teritorijā, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība, pieļaujamo novirzi neierobežo, tad tā praktiski degradē meža inventarizācijas jēgu un būtību, kas noteikta Meža likuma 1.panta pirmās daļas 24.punktā. Meža likumā netiek dalīti meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji pēc to īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas režīma. Šāda norma praktiski nozīmē faktu, ka var iesniegt jebkādus rādītājus un Meža valsts reģistrs tos uzturēs un aktualizēs, bet datu bāzei ar faktisko stāvokli dabā nebūs nekādas saistības. Attiecīgi tā nav atzīstama par meža inventarizāciju un šī daļa 4. pielikumā ir neatbilstoša Meža likumam.
5.
Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums)
Problēmas apraksts: noteikumu 6. pielikuma 2. piezīme nosaka, ka, veidojot mežaudzes sastāvu, pirmo norāda valdošo koku sugu. Ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir lielāks galvenās cirtes vecums. Piezīmi nepieciešams precizēt un noteikt, ka pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums.
Risinājuma apraksts: precizēta noteikumu 6. pielikuma 2.piezīme, nosakot, ka tad, ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums.
Šeit nav aprakstīta problēma, bet vienkārši nomainīts vārds “lielāks” uz “mazāks”. Nav zināms cik % gadījumos aprakstītā situācija ir iespējama- sakrīt vairākām sugām krāja. Tomēr saprotams, ka šis “precizējums” nav saistāms ar meža inventarizāciju, bet koku ciršanu – iespēju audzi nocirst ātrāk, mazāks galvenās cirtes vecums to arī nosaka.
Administratīvā sloga samazinājuma aprēķins.
Nav saprotami izejošo datu – gadījumu skaits 30000 izcelsmes avots. Dotais aprēķins neatbilst faktiskajām izmaksām:
Ja ņemam Valsts meža fondu 1, 526 miljons hektāru apjomā, tad inventarizācijas tirgus cena šādas struktūras un apjoma objektiem 2024 gadā sastādija ne vairāk kā 5 euro par 1 hektāru, par ko liecina inventarizācijas pakalpojuma iepirkuma cenas 2024. gadā MPS apsaimniekotajiem mežiem (3,90 -4,96 eur/ha, informācijas avots – eis.gov.lv), kas 20 gadu griezumā sastāda 0,25 eurocentu par 1 hektāru gadā un kopumā sastāda 381 500 euro gadā.
Privāto mežu fonds sastāda 1,784 miljons hektāru apjomu. Šeit inventarizācijas cena, atbilstoši komersantu aptaujai sastāda vidēji 15 euro par 1 hektāru, kas 20 gadu ciklā sastāda 0,75 eurocentus par 1 hektāru. Kopējās izmaksas privātā meža fondā gadā sastāda 1 338 000 euro. Kopā meža inventarizācija izmaksā 1 719 500 euro gadā.
Ja rēķina kopējo apjomu par 2023. gadu, tad ir bijuši inventarizēti nedaudz mazāk par 200 000 nogabalu. 8 stundās atbilstoši sertificēto personu aptaujai var noinventarizēt ( ievākt datus apstrādāt un ievadīt datu bāzē) aptuveni 30 nogabalus. Respektīvi tiek patērētas gadā 53333 cilvēkstundas. Ja ņem administratīvā sloga aprēķinā norādīto Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā – 11,30 euro, tad sanāk kopējās administratīvās izmaksas 602 663 euro.
Administratīvā sloga samazinājuma aprēķinā iekļautais samazinājums ir pārvērtēts 3,38 reizes vai par 1 431 337 euro. Ja noteikumu projekta aprēķini ir balstīti uz kāda mežsaimniecības uzņēmuma datiem, tad jāsecina, ka šis uzņēmums neefektīvi izmanto tam pieejamo cilvēkresursu.
Lēmumus balstīt uz nekorektiem aprēķiniem nevar, jo pēc būtības tiek maldināti lēmumu pieņēmēji un sabiedrība.
Papildus noteikumu projekta kontekstā nav ietverti nepieciešamie līdzekļi Valsts meža dienestam no valsts budžeta tālizpētes datu iegādei, tālizpētes metožu aprobācijai un tālākai datu izmantošanai meža inventarizācijas datu aktualizācijā. Nevaru noteikt nepieciešamo finanšu resursu, bet ievērojot Meža valsts reģistrā esošo datu apjomu par mežu un uzturēto datu kvalitāti, šis apmērs viennozīmīgi pārsniegs 602 663 euro.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversme 115.pantu valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Jo kvalitatīvāka ir Meža valsts reģistrā uzturētā informācija, jo pilnvērtīgāk iespējams izmantot un objektīvāk raksturot vides stāvokli.
Kā papildus vēlamies norādīt, lai tiešām samazinātu administratīvo slogu, izmaksas, riskus un nodrošinātu arī ātrāku lēmumu pieņemšanu (atbilžu saņemšanu) meža īpašniekiem, kas saistīti ar meža inventarizāciju un datu apstiprināšanu (ievadīšanu) Meža valsts reģistrā, piedāvājam labot esošo noteikumu 29.punktu, kas paredz slodzi Valsts meža dienesta amatpersonai (tērējot laika resursu un finanšu līdzekļu resursu - kā piemēram degvielas izmaksas) veicot Meža inventarizācijas rezultātā iegūto datu pārbaudi dabā, neskatoties uz to, ka šādus datus ir ievākuši un apstrādājuši sertificēti meža inventarizācijas veicēji, kurus savukārt pārbauda un uzrauga Latvijā akreditētas sertifikātu izdevēja organizācijas. Piedāvājam esošo punktu izteikt šādā redakcijā (neparedzot papildus pārbaudes dabā):
“Valsts meža dienests mēneša laikā pēc tam, kad saņemts meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegums meža inventarizācijas datu reģistrēšanai, to izvērtē un pieņem lēmumu par meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā vai par reģistrācijas atteikumu, ja iesniegtie meža inventarizācijas dati neatbilst Meža valsts reģistra struktūrai.”
Savukārt esošo noteikumu 30.1. punktu labot sekojošā redakcijā:
“Valsts meža dienests pamato atteikuma iemeslu, norādot neatbilstības.”
Respektīvi mērķis ir samazināt administratīvās izmaksas, kuras veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valstij par mežu un tajā veiktajām darbībām, vienlaicīgi nodrošinot noteiktās informācijas atbilstošu kvalitāti valsts pakalpojuma ātrai, ērtai un vienkāršai saņemšanai.
Rezultātā norādīts, ka ir samazinātas prasības meža inventarizācijai vietās, kur aizliegta saimnieciskā darbība un noteikts, ka meža inventarizācijā un Meža valsts reģistra aktualizācijā var izmantot tālizpētes metodes. Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā. Meža likumā un tam saistošajos noteikumos nav izdalītas teritorijas ar atšķirīgām kvalitātes prasībām informācijas par mežu iegūšanai. Meža inventarizācijā bez informācijas iegūšanas par mežu tiek iegūta arī cita informācija, piem., par meža infrastruktūras objektiem. Meža inventarizācijas datu izmantošanai bez saimnieciskās darbības ir arī citi mērķi un uzdevumi. Teritorijās, kur ir aizliegta saimnieciskā darbība meža īpašniekam ir tiesības saņemt kompensāciju par aprobežojumu, kā arī ir tiesības uz normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem.
Respektīvi rezultātā pretēji Meža likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktajam, kad meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir jānodrošina pirmreizēja meža inventarizācija un tās datu iesniegšana Valsts meža dienestam, kā arī noteiktajam vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veikt atkārtotu meža inventarizāciju un Meža likuma 34.panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam Ministru kabineta deleģējuma apjomam, diferencēt mežu pēc saimnieciskās darbības principa un konkrēto no Meža likuma izrietošo administratīvo slogu meža īpašniekam pārnest uz valsts pārvaldi, bez konkrētām izmaksu pozīcijām apgalvojot, ka ir lētākas un atbilstošas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem inventarizācijas datu ieguves metodes, kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā. Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punkts nesatur mērķi administratīvo slogu pārnest uz valsts pārvaldi, pēc būtības palielinot birokrātiju, korupcijas riskus, sabiedrības izmaksas par vides stāvokļa informāciju, risku lēmumiem nepieciešamo datu kvalitātes un ticamības samazināšanos. Rezultāts ir saskatāms riskā, kad Valsts meža dienestam noteikto uzdevumu veikšanai tālizpētes datu iegāde tiks uzspiesta, jo pretēji iestāde nespēs veikt normatīvajā aktā noteiktās funkcijas.
Noteikumu projekts:
1.
Izteikt 24. punktu šādā redakcijā: "24. Valsts meža dienests iestādes tīmekļvietnē www.vmd.gov.lv publicē meža inventarizācijas datu sagatavošanas nosacījumus (klasifikatorus, struktūras, formātus), eksportējamo datņu struktūru un ar Zemkopības ministriju saskaņotu kārtību un algoritmus mežaudzes sekundāro parametru aprēķināšanai un ikgadējai aktualizācijai. Meža inventarizāciju, vai meža inventarizācijas datu aktualizāciju var veikt, izmantojot tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas."
Anotācija.
Problēmas apraksts: Valsts meža dienests informāciju par mežu iegūst vairākos veidos un katru gadu tos aktualizē, izmainot meža inventarizācijā iegūtos konkrētā gada pamatdatus. Tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Risinājuma apraksts: papildināts noteikumu 24. punkts, paredzot, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus.
Konkrētajā normā tiek noteikti Valsts meža dienesta pienākumi, uzdevumi. Meža inventarizāciju saskaņā ar Meža likuma 29. panta piekto daļu veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Valsts meža dienests nav šī persona. Jau šobrīd meža inventarizācijas veicēji izmanto tālizpētes datus- Lidar, Ortofoto, Satelītdati un kopā ar dabā iegūtiem datiem, nodrošina noteikumos noteiktās informācijas apjomu un kvalitāti. Arī šobrīd Valsts meža dienestam noteikumi neliedz izmantot meža inventarizācijas datu aktualizācijai tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas, precīzāk iegūtos datus, to saskaņojot ar Zemkopības ministriju.
Pievienotā redakcija neatbilst Meža likuma 34. panta pirmās daļas deleģējuma apjomam. Meža inventarizācijas datiem ir noteikta struktūra un kvalitātes kritēriji – metodes kā šie dati tiek iegūti netiek noteiktas normatīvajos aktos un nav Ministru kabinetam šāda deleģējuma tos noteikt. Jābrīdina, ka esošās tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas nenodrošina mežaudzes, šķērslaukuma, sastāva, sadalījuma pa stāviem noteikšanu noteiktās precizitātes robežās, bet tādu svarīgu taksācijas elementu, kā mežaudzes vecums un meža tips noteikšanu nenodrošina vispār, turklāt nav iespējams iegūt informāciju par tādiem aizsargājamiem dabas objektiem, kā avoti, avoksnāji, mikroieplakas, nelielas ūdansteces, kritenes, noslīdeņi, lielas ligzdas, iežu atsegums. VMD izmantotie aktualizācijas modeļi un piedāvātie tālizpētes risinājumi patreiz nenodrošina adekvātu (tādu uz kuriem varētu balstīt tiesisku mežsaimniecības lēmumu pieņemšanu) meža inventarizācijas datu uzturēšanu ilgtermiņā. Pēc meža inventarizācijas ekspertu aptaujas viedokļa pēc 10-15 inventarizācijas aktualizācijas gadiem (neveicot atkārtotu meža inventarizāciju starpinventarizācijas periodā) abiotisku un biotisku faktoru ietekmē meža valsts reģistrā reģistrētā nogabalu struktūra un nogabalu raksturojošie rādītāji neatbilst stāvoklim dabā (respektīvi, pārsniedz MK noteikumos pieļaujamo novirzi) vismaz 70 % gadījumu. Līdz ar to tas ne tikai nesamazinās administratīvo slogu, bet ari netiks nodrošināta noteiktās informācijas atbilstoša kvalitāte un valsts nevarēs nodrošināt pakalpojuma ātru, ērtu un vienkāršu saņemšanu.
Ir saglabājama esošā noteikumu 24. punkta redakcija.
2.
Papildināt ar 34.1 punktu šādā redakcijā:
"34.1 Par šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minēto atkārtotu meža inventarizāciju uzskatāma arī ar pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm."
Anotācija.
Problēmas apraksts: noteikumu 37. punkts paredz veikt meža inventarizāciju arī atsevišķiem nogabaliem, arī noteikumu 38.1. un 38.2. apakšpunkts nosaka veidus, kā Valsts meža dienests reģistrē, uztur un katru gadu aktualizē Meža valsts reģistra datus. Papildus tam, vienlaicīgi ar saimniecisko darbību (meža atjaunošana, ieaudzēšana, jaunaudžu kopšana, koku ciršana, u.c. gadījumos) jau tiek aktualizēti meža inventarizācijas dati, piemēram ar pārskatu par pabeigtu koku ciršanu un pārskatu par meža atjaunošanu. Iepriekšējās redakcijas veidotas laikā, kad nav bijis tehnoloģiskais risinājums datu ieguvē, bet šobrīd katru gadu datus var iegūt ar alternatīviem risinājumiem. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka atkārtotai meža inventarizācijai ir pielīdzināmi arī ar pārskatiem par veikto saimniecisko darbību iesniegtie dati un teritorijās, kur aizliegta saimnieciskā darbība, arī meža inventarizācijas datu aktualizācija ar tālizpētes metodēm.
Risinājuma apraksts: noteikumi papildināti ar 34.1 punktu, paredzot, ka par atkārtotu meža inventarizāciju uzskatāma arī ar pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm.
No normas saprotams, ka tā ir saistoša Valsts meža dienestam. Noteikumu 34. 2. apakšpunkts nosaka, ka, ja ir bijusi pirmreizējā inventarizācija, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Meža likumā noteiktā termiņā veic atkārtotu meža inventarizāciju. Termiņu skaita kalendāra gados.
Meža inventarizāciju, tajā skaitā atkārtotu meža inventarizācijas, saskaņā ar Meža likuma 29.panta piekto daļu veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuras atbild par datu patiesumu. Sertificētas personas iesaistes meža inventarizācijas veikšanā nozīme ir nodrošināt datu augstvērtīgu kvalitāti un to, ka persona, kas veic šo darbību, ir ar atbilstošu izglītību, zināšanām, prasmēm un atbildību, turklāt tās darbība ir civiltiesiski apdrošināta.
Pārskata par iepriekšējā kalendāra gadā veikto saimniecisko darbību iesniegšana līdz 1.februārum, saskaņā ar Meža likuma 29.panta otro daļu, iesniegšanas pienākumu likumdevējs ir uzlicis meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kuram ir jāzina, ko viņš savā īpašumā vai valdījumā ir darījis. Šai darbībai speciāla kvalifikācija Meža likumā netiek prasīta, nav arī noteikti iesniegtās informācijas kvalitātes standarti un meža īpašnieka atbildība par neatbilstošas informācijas sniegšanu. Pārskatā par saimniecisko darbību iekļaujamais saturs neatbilst meža inventarizācijā iegūstamajiem rādītājiem, kas ir iekļauti noteikumu 4.pielikumā. Meža īpašnieks, ja vien viņš nav arī sertificēts inventarizācijas veicējs nav tiesīgs veikt meža inventarizāciju Meža likuma izpratnē.
Valsts meža dienesta funkcijās neietilpst meža inventarizācija – Valsts meža dienests atbilstoši pārskatiem veic Meža valsts reģistrā datu izmaiņas vai atbilstoši noteikumu 24. punktam meža inventarizācijas datu ikgadēju aktualizāciju, izmantojot ZM saskaņotus algoritmus sekundāro parametru aprēķināšanai un aktualizācijai. Saskaņā ar Meža likuma 34. panta pirmo daļu iepriekš minētās darbības nav meža inventarizācija (arī atkārtota). Meža likums nav devis deleģējumu Ministru kabinetam šos procesus mainīt un šāda pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm pielīdzināšana atkārtotu meža inventarizāciju ir pretlikumīga.
Normas iekļaušana noteikumos ir pretlikumīga.
3.
Izteikt 38.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"38.2. katru gadu aktualizē meža inventarizācijas datus, izmantojot šo noteikumu 24. punktā minētos algoritmus un attālās izpētes datus (Lidar, Ortofoto, Satelītdati)."
Anotācija.
Problēmas apraksts: nepieciešams arī papildināt noteikumu 38.2. apakšpunktu, nosakot, ka datu aktualizācijai izmanto ne tikai noteikumu 24. punktā minētos algoritmus bet arī attālās izpētes datus (Lidar, Ortofoto, Satelītdati). Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm kā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Risinājuma apraksts: papildināts noteikumu 38.2. apakšpunktu, paredzot, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus.
Konkrētajā normā tiek noteikti Valsts meža dienesta pienākumi, uzdevumi. Arī šobrīd VMD, saskaņojot ar Zemkopības ministriju, meža inventarizācijas datu aktualizācijā var izmantot attālās izpētes datus. Tam nav nepieciešami grozījumi noteikumos. Tomēr skatoties kopumā ar 2. punktu – grozījumiem noteikumus papildinot ar 34.1 punktu, izriet, ka katru gadu visā valstī Valsts meža dienests attālināti veiks atkārtotu meža inventarizāciju. Tādā veidā Valsts meža dienests pārkāps Meža likuma 29. panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu.
Normas iekļaušana noteikumos ir pretlikumīga.
4.
Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
Problēmas apraksts: lai sekmētu tālizpētes datu izmantošanu mežaudzēs, kur aizliegta saimnieciskā darbība, nepieciešams noteikumu 4. pielikumā noteiktajos nogabala raksturojošos rādītājos (augstums, šķērslaukums un caurmērs) samazināt prasības pieļaujamai novirzei, jo nav nepieciešami tik augstas precizitātes dati.
Savukārt, teritorijās, kur saimnieciskā darbība atļauta, nepieciešams noteikt pieļaujamo novirzi caurmēram, jo Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (Tiesību aktu projektu publiskā portāla tiesību akta lietas identifikācijas numurs 24-TA-2384) tiek noteikts, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmanto Meža valsts reģistra datus. Meža inventarizāciju (konkrētajā gadījumā - caurmēra noteikšanu) atbilstoši Meža likuma 29. panta 5. punktam veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Meža inventarizācijas datus un sertificēto personu uzraudzību un kontroli veic akreditētās institūcijas.
Risinājuma apraksts: noteikumu 4. pielikumā noteikta pieļaujamā novirze vidējam caurmēram (+/- 20 % vai ne mazāk par +/- trīs centimetriem). Mežaudzēs, kur aizliegta saimnieciskā darbība, nogabala raksturojošos rādītājos augstums, šķērslaukums un caurmērs samazinātas prasības pieļaujamai novirzei.
Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi Nr.88 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” noteica caurmēra pieļaujamo novirzi +-10%. Spēkā esošie noteikumi caurmēra pieļaujamās novirzes nenoteica, kas principā nozīmē, ka no 21.06.2016. gada inventarizētajos nogabalos noteiktie caurmēri nav ticami- pārbaudīti un nav izmantojami lēmumu par koku ciršanu pamatojumiem. Nav pamatota arī grozījumu projektā pieļaujamā caurmēra novirze – kādēļ nav 10%, ja tā bija noteikts jau iepriekš. Šāda novirze viennozīmīgi neuzlabo datu kvalitāti un nav apspriesta ar meža inventarizācijas veicējiem. Noviržu vērtību izmaiņas, tos palielinot, neuzlabo datu kvalitāti un Valsts meža dienestam prasīs papildus resursus pieņemot lēmumus, kas tiks balstīti uz Meža valsts reģistra datiem.
Priekšlikums: pieļaujamā novirze vidējam caurmēram (+/- 10 % vai ne mazāk par +/- 2 centimetriem)
Pamatojums: datu kvalitāte nodrošinās lēmumu pieņemšanai par caurmēru cirti bez papildus pārbaudes dabās, kas samazinās administratīvo slogu un nodrošinās Valsts meža dienestam ātru un vienkāršu lēmumu pieņemšanu. Meža datu kvalitātes kritēriju samazināšana rada manipulācijas iespējas ar datiem, kas ir papildus risks meža īpašniekiem tikt apkrāptiem. Meža īpašnieks ir ieinteresēts iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju par savu mežu, tādejādi gūstot maksimālo labumu no tā apsaimniekošanas.
Attiecībā par norādi, ka teritorijā, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība, pieļaujamo novirzi neierobežo, tad tā praktiski degradē meža inventarizācijas jēgu un būtību, kas noteikta Meža likuma 1.panta pirmās daļas 24.punktā. Meža likumā netiek dalīti meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji pēc to īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas režīma. Šāda norma praktiski nozīmē faktu, ka var iesniegt jebkādus rādītājus un Meža valsts reģistrs tos uzturēs un aktualizēs, bet datu bāzei ar faktisko stāvokli dabā nebūs nekādas saistības. Attiecīgi tā nav atzīstama par meža inventarizāciju un šī daļa 4. pielikumā ir neatbilstoša Meža likumam.
5.
Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums)
Problēmas apraksts: noteikumu 6. pielikuma 2. piezīme nosaka, ka, veidojot mežaudzes sastāvu, pirmo norāda valdošo koku sugu. Ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir lielāks galvenās cirtes vecums. Piezīmi nepieciešams precizēt un noteikt, ka pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums.
Risinājuma apraksts: precizēta noteikumu 6. pielikuma 2.piezīme, nosakot, ka tad, ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums.
Šeit nav aprakstīta problēma, bet vienkārši nomainīts vārds “lielāks” uz “mazāks”. Nav zināms cik % gadījumos aprakstītā situācija ir iespējama- sakrīt vairākām sugām krāja. Tomēr saprotams, ka šis “precizējums” nav saistāms ar meža inventarizāciju, bet koku ciršanu – iespēju audzi nocirst ātrāk, mazāks galvenās cirtes vecums to arī nosaka.
Administratīvā sloga samazinājuma aprēķins.
Nav saprotami izejošo datu – gadījumu skaits 30000 izcelsmes avots. Dotais aprēķins neatbilst faktiskajām izmaksām:
Ja ņemam Valsts meža fondu 1, 526 miljons hektāru apjomā, tad inventarizācijas tirgus cena šādas struktūras un apjoma objektiem 2024 gadā sastādija ne vairāk kā 5 euro par 1 hektāru, par ko liecina inventarizācijas pakalpojuma iepirkuma cenas 2024. gadā MPS apsaimniekotajiem mežiem (3,90 -4,96 eur/ha, informācijas avots – eis.gov.lv), kas 20 gadu griezumā sastāda 0,25 eurocentu par 1 hektāru gadā un kopumā sastāda 381 500 euro gadā.
Privāto mežu fonds sastāda 1,784 miljons hektāru apjomu. Šeit inventarizācijas cena, atbilstoši komersantu aptaujai sastāda vidēji 15 euro par 1 hektāru, kas 20 gadu ciklā sastāda 0,75 eurocentus par 1 hektāru. Kopējās izmaksas privātā meža fondā gadā sastāda 1 338 000 euro. Kopā meža inventarizācija izmaksā 1 719 500 euro gadā.
Ja rēķina kopējo apjomu par 2023. gadu, tad ir bijuši inventarizēti nedaudz mazāk par 200 000 nogabalu. 8 stundās atbilstoši sertificēto personu aptaujai var noinventarizēt ( ievākt datus apstrādāt un ievadīt datu bāzē) aptuveni 30 nogabalus. Respektīvi tiek patērētas gadā 53333 cilvēkstundas. Ja ņem administratīvā sloga aprēķinā norādīto Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā – 11,30 euro, tad sanāk kopējās administratīvās izmaksas 602 663 euro.
Administratīvā sloga samazinājuma aprēķinā iekļautais samazinājums ir pārvērtēts 3,38 reizes vai par 1 431 337 euro. Ja noteikumu projekta aprēķini ir balstīti uz kāda mežsaimniecības uzņēmuma datiem, tad jāsecina, ka šis uzņēmums neefektīvi izmanto tam pieejamo cilvēkresursu.
Lēmumus balstīt uz nekorektiem aprēķiniem nevar, jo pēc būtības tiek maldināti lēmumu pieņēmēji un sabiedrība.
Papildus noteikumu projekta kontekstā nav ietverti nepieciešamie līdzekļi Valsts meža dienestam no valsts budžeta tālizpētes datu iegādei, tālizpētes metožu aprobācijai un tālākai datu izmantošanai meža inventarizācijas datu aktualizācijā. Nevaru noteikt nepieciešamo finanšu resursu, bet ievērojot Meža valsts reģistrā esošo datu apjomu par mežu un uzturēto datu kvalitāti, šis apmērs viennozīmīgi pārsniegs 602 663 euro.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversme 115.pantu valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Jo kvalitatīvāka ir Meža valsts reģistrā uzturētā informācija, jo pilnvērtīgāk iespējams izmantot un objektīvāk raksturot vides stāvokli.
Kā papildus vēlamies norādīt, lai tiešām samazinātu administratīvo slogu, izmaksas, riskus un nodrošinātu arī ātrāku lēmumu pieņemšanu (atbilžu saņemšanu) meža īpašniekiem, kas saistīti ar meža inventarizāciju un datu apstiprināšanu (ievadīšanu) Meža valsts reģistrā, piedāvājam labot esošo noteikumu 29.punktu, kas paredz slodzi Valsts meža dienesta amatpersonai (tērējot laika resursu un finanšu līdzekļu resursu - kā piemēram degvielas izmaksas) veicot Meža inventarizācijas rezultātā iegūto datu pārbaudi dabā, neskatoties uz to, ka šādus datus ir ievākuši un apstrādājuši sertificēti meža inventarizācijas veicēji, kurus savukārt pārbauda un uzrauga Latvijā akreditētas sertifikātu izdevēja organizācijas. Piedāvājam esošo punktu izteikt šādā redakcijā (neparedzot papildus pārbaudes dabā):
“Valsts meža dienests mēneša laikā pēc tam, kad saņemts meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegums meža inventarizācijas datu reģistrēšanai, to izvērtē un pieņem lēmumu par meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā vai par reģistrācijas atteikumu, ja iesniegtie meža inventarizācijas dati neatbilst Meža valsts reģistra struktūrai.”
Savukārt esošo noteikumu 30.1. punktu labot sekojošā redakcijā:
“Valsts meža dienests pamato atteikuma iemeslu, norādot neatbilstības.”
21.10.2024. 16:43
Valdis Lukjanovs - Biedrība "Vides aizsarzības klubs" Zemgales nodaļa.
Neatbalstām noteikumu 24.punkta piedāvāto redakciju sadaļā kurā noteikts, ka meža inventarizāciju vai meža inventarizācijas datu aktualizāciju var veikt, izmantojot tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas. Tālizpētes tehnoloģijas pašas par sevi nenodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu datu kvalitāti, bet tiek izmantots tikai kā palīglīdzeklis meža inventarizācijas veikšanai, un tāpēc noteikumos nebūtu jānorāda. Aicinām noteikumu 24.punktu saglabāt līdzšinējā redakcijā.
Neatbalstām noteikumu papildināšanu ar 341 punktu, jo ar pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm uzskatīt par atkārtotu inventarizāciju, sevišķi ilgtermiņā, noteikti apdraudēs Meža valsts reģistra datu kvalitāti un ticamību, radot nesaisti starp normatīvo aktu prasībām un faktisko mežaudžu stāvokli dabā, kas nav šo noteikumu mērķis un neatbilst valsts kopējām interesēm.
Neatbalstām noteikumu 6.pielikuma piedāvāto redakciju, proti, ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums. Piedāvātā šī punkta redakcija daudzos gadījumos var būt mežsaimnieciski absurda, ekonomiski nepamatota, un acīmredzami paredzēta galvenokārt ātrākai mežaudžu nociršanai kailcirtē, bez vērtējuma par šādas rīcības ekonomiskajām sekām īstermiņā un ilgtermiņā un to ietekmi uz vidi. Aicinām saglabāt šo 6.pielikuma teikumu līdzšinējā spēkā esošā noteikumu redakcijā, proti, "Ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir lielāks galvenās cirtes vecums".
Neatbalstām noteikumu papildināšanu ar 341 punktu, jo ar pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija un meža inventarizācijas datu iegūšana ar tālizpētes metodēm uzskatīt par atkārtotu inventarizāciju, sevišķi ilgtermiņā, noteikti apdraudēs Meža valsts reģistra datu kvalitāti un ticamību, radot nesaisti starp normatīvo aktu prasībām un faktisko mežaudžu stāvokli dabā, kas nav šo noteikumu mērķis un neatbilst valsts kopējām interesēm.
Neatbalstām noteikumu 6.pielikuma piedāvāto redakciju, proti, ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir mazāks galvenās cirtes vecums. Piedāvātā šī punkta redakcija daudzos gadījumos var būt mežsaimnieciski absurda, ekonomiski nepamatota, un acīmredzami paredzēta galvenokārt ātrākai mežaudžu nociršanai kailcirtē, bez vērtējuma par šādas rīcības ekonomiskajām sekām īstermiņā un ilgtermiņā un to ietekmi uz vidi. Aicinām saglabāt šo 6.pielikuma teikumu līdzšinējā spēkā esošā noteikumu redakcijā, proti, "Ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir lielāks galvenās cirtes vecums".
22.10.2024. 10:22
"SAULGOZES D" SIA
Kategoriski nevaru piekrist par 34.1 rediģēšanu, jo pārskati par saimniecisko darbību, ko sniedz meža īpašnieks, kam nav mežsaimnieciskās izglītības, nekādā veidā kvalitātes ziņā nav pielīdzināmi sertificēta meža taksatora dabā ievāktai informācijai. Pazudīs ilgtermiņā meža valsts reģistra datu kvalitāte.
22.10.2024. 16:57
Jānis Nicmanis - "Puse Latvijas"
Iebilstam Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 6.pielikuma 2.atsauces grozīšanai, jo šāds nosacījums ir nepamatots, tas pavērs plašākas iespējas kailciršu veikšanai, vairojot mežu fragmentāciju un pasliktinot jau šobrīd kritiski slikto mežu biotopu stāvokli. Atsauce jāsaglabā pašreizējā spēkā esošajā redakcijā.
22.10.2024. 20:34
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Sagatavotie grozījumi neatbilst patlaban spēkā esošajām Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam.
Iebilstam pret notikumu projekta tālāku virzību, jo tie ietver neizdiskutētus grozījumus, kas būtiski pazeminās Meža valsts reģistra datu kvalitatāti.
Iebilstam pret notikumu projekta tālāku virzību, jo tie ietver neizdiskutētus grozījumus, kas būtiski pazeminās Meža valsts reģistra datu kvalitatāti.
22.10.2024. 22:21
Valters Kinna - "Zaļā brīvība"
Biedrība “Zaļā brīvība” (turpmāk – biedrība) pilnībā pievienojas iebildumos Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, kā arī biedrībai “Vides aizsardzības klubs”, piekrītot, ka Noteikumu grozījumi būtiski pasliktinās Meža valsts reģistra datu kvalitāti, kas kontekstā ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"” (24-TA-2384) radīs būtiskus vides riskus mežu apsaimniekošanā.
Tāpat kā vienlaicīgi virzītie grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mesa"”(24-TA-2384), arī šie MK noteikumu grozījumi tiek virzīti pirms ir piedāvātas, apspriestas, izvērtētas un apstiprinātas jaunas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (atgādinām, ka iepriekšējā perioda pamatnostādnes bija 2015-2020. gadam), kurām būtu jāveic jauns ietekmes uz vidi novērtējums. Grozījumos iestrādātās izmaiņas – atteikšanās no atkārtotas mežu inventerizācijas, atteikšanās no inventerizēšanas teritorijās, kurās ir aizliegta saimnieciskā darbība, pieļaujamās kļūdas palielināšana caurmēra mērījumiem un citas izmaiņas - potenciāli vājinās MVR datu kvalitāti un pavērs papildus iespējas manipulācijām, radot neizvērtētus riskus videi.
Papildus citu organizāciju izteiktajiem iebildumiem, biedrība lūdz skaidrot, kāpēc, spriežot pēc Meža konsultatīvās padomes sanāksmju 2024. gada protokoliem un darba kārtībām, ne šie būtiskie MK noteikumu grozījumi, ne arī “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"” (24-TA-2384) vispār nav pieminēti, radot jautājumu par to, vai Zemkopības ministrija vispār pirms šo noteikumu virzīšanas ir jēgpilni apspriedusi un diskutējusi par šo MK noteikumu saturu un būtību ar iesaistītajām pusēm.. Projekta anotācijā kā vienīgā iesaistītā nevalstiskā organizācija ir norādīta Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Tāpat kā vienlaicīgi virzītie grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mesa"”(24-TA-2384), arī šie MK noteikumu grozījumi tiek virzīti pirms ir piedāvātas, apspriestas, izvērtētas un apstiprinātas jaunas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (atgādinām, ka iepriekšējā perioda pamatnostādnes bija 2015-2020. gadam), kurām būtu jāveic jauns ietekmes uz vidi novērtējums. Grozījumos iestrādātās izmaiņas – atteikšanās no atkārtotas mežu inventerizācijas, atteikšanās no inventerizēšanas teritorijās, kurās ir aizliegta saimnieciskā darbība, pieļaujamās kļūdas palielināšana caurmēra mērījumiem un citas izmaiņas - potenciāli vājinās MVR datu kvalitāti un pavērs papildus iespējas manipulācijām, radot neizvērtētus riskus videi.
Papildus citu organizāciju izteiktajiem iebildumiem, biedrība lūdz skaidrot, kāpēc, spriežot pēc Meža konsultatīvās padomes sanāksmju 2024. gada protokoliem un darba kārtībām, ne šie būtiskie MK noteikumu grozījumi, ne arī “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"” (24-TA-2384) vispār nav pieminēti, radot jautājumu par to, vai Zemkopības ministrija vispār pirms šo noteikumu virzīšanas ir jēgpilni apspriedusi un diskutējusi par šo MK noteikumu saturu un būtību ar iesaistītajām pusēm.. Projekta anotācijā kā vienīgā iesaistītā nevalstiskā organizācija ir norādīta Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
22.10.2024. 22:48