Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Izglītības likuma Pārejas noteikumu 104.punktā noteikts, ka jāizdara attiecīgi grozījumi Noteikumos Nr.716 atbilstoši Izglītības likuma grozījumiem, ar kuriem izslēdz 9. panta otrās daļas 2. punktu, 38. panta otrās daļas 1. punktu un 41. pantu.
Noteikumu Nr. 716 4.punktā un 2.pielikumā noteikts mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas paraugs, savukārt 4.pielikumā noteikts mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs.
Noteikumu Nr.716 10.1.2.apakšpunktā noteikti pirmsskolas izglītības obligātā satura apguves plānotie rezultāti valodu mācību jomā bērniem, kuri apguvuši mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu.
Noteikumu Nr. 716 4.punktā un 2.pielikumā noteikts mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas paraugs, savukārt 4.pielikumā noteikts mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs.
Noteikumu Nr.716 10.1.2.apakšpunktā noteikti pirmsskolas izglītības obligātā satura apguves plānotie rezultāti valodu mācību jomā bērniem, kuri apguvuši mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā pirmsskolas izglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
12.01.2023. - 26.01.2023.
Informācija
Atkārtota publiskā apspriešana saistībā ar kļūdu termiņos.
Fiziskās personas
- pirmsskolas vecuma bērni, pirmsskolas izglītības pedagogi, pirmsskolas vecuma bērnu vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- vispārējās, t.sk. pirmsskolas izglītības, iestādes, to dibinātāji
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Līga Lejiņa (IZM)
Izsludināšanas datums
12.01.2023. 17:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Neatbalstu, jo nav ņemtas vērā bērna tiesības un likumīgas intereses. Likums vel vairak šķels sabierību.
26.01.2023. 15:59
Fiziska persona
Iebilstu, jo neņem vērā bērnu tiesības, ka arī minoritāsu tiesības, kas deklarēti gan Satversmē, gan Bērnu tiesības aizsardzības konvencijā.
26.01.2023. 16:02
Aleksandrs Majevskis
Neatbalstu.
26.01.2023. 16:27
Olga Troicka
Individuāls atbalsts valsts valodas apguvē
26.01.2023. 16:32
Jeļena Potjomkina
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
26.01.2023. 16:41
Fiziska persona
Neatbalstu,jo ir pārkāptas LR Satversmes,Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
26.01.2023. 16:45
Fiziska persona
Iebilstu, jo nav ņemtas vērā bērna tiesības un likumīgās intereses. Latvija dzīvo vairāk nekā 30% krievvalodīgo. Tā ir diskriminācija. Kauns tādai valdībai, kurā nav spējīga risināt daudz svarīgākas problēmas, tikai kurināt naidu starp tautām.
26.01.2023. 17:00
Valdis Čeičs
Labdien!
Mani sauc Valdis Čeičs. Esmu latviešu valodas un literatūras skolotājs.
Lūdzu izskatīt un novērtēt manu atzinumu un priekšlikumus par Ministru kabineta Noteikumu projektu – 22-TA_3797 „Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
Iebildums pēc būtības.
Nepiekrītu projekta autoru piedāvājumam svītrot no MK noteikumiem atsauces uz mazākumtautību izglītības programmām. Mazākumtautību izglītības programmas nedrīkst izņemt no mazākumtautību vispārējās izglītības mācību procesa zemākajām pakāpēm – pirmsskolas un sākumskolas, daļēji arī pamatizglītības posma – 5.- 6. klase, novirzot valodas apguvi uz citām izglītības papildus formām.
Argumenti:
1) jēdziens „ģimenes valoda” nav galvenais arguments, bet ir objektīvs pamats tās saglabāšanai un lietošanai mācību procesā jebkuras mazākumtautības skolā;
2) gan latviešu valodas, gan mazākumtautību ģimenes valoda lingvistiski tiek vērtēta kā NEPILNVĒRTĪGA LITERĀRĀ valoda, tā ir galvenokārt SARUNVALODA, tajā var būt arī vienkāršrunas un pat argo un necenzētas valodas elementi;
3) skolas galvenais mērķis valodu jomā ir iemācīt skolēniem literārās valodas prasmi un spēju to lietot visās valoddarbības formās;
4) mazākumtautību valoda/valodas, kas bieži ir arī ģimenes valoda/valodas, nedrīkst atstāt tādā līmenī , ar kādu bērni uzsāk izglītošanos, tas NEGATĪVI ietekmē bērnu kognitīvās spējas, izkropļo viņu pasaulsainu, priekšstatu par pilsonisku sabiedrību un tās vērtībām;
5) vēlme pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas pirmajā posmā mācīt tikai latviešu valodu ar mērķi iemācīt to literārās valodas pakāpē, vienlaikus novēršoties no OBLIGĀTAS VAJADZĪBAS mācīt arī ģimenes valodu kā literāro valodu ir pārāk liela psihiska, intelektuāla un emocionāla slodze bērniem;
6) tikai literārā valoda var būt pamats iespējai apgūt un lietot arī citas valodas to literārajā pakāpē.
Priekšlikumi.
Uzskatu, ka skolēnu ģimenes/ mazākumtautību valoda ir jāsaglabā mazākumtautību skolu mācību programmās, nosakot maniem iepriekšminētajiem minētajiem argumentiem atbilstošus kritērijus:
1) pirmsskolas izglītības posmā ģimenes valodas (mazākumtautības valodas) mācīšana un pilnveidošana līdz literārās valodas pakāpei ir obligāta mācību procesa un vadlīniju sastāvdaļa; vienlaikus ir jāsāk mācīt latviešu valodu, izceļot tās un bērna dzimtās valodas kā literāro valodu līdzību. Šī prasība galvenokārt attiecināma uz klausīšanās un runāšanas valodprasmēm.
2) sākumizglītības izglītības posmā ir jāturpina ģimenes valodas (mazākumtautības valodas) kā literārās valodas mācīšana un lietošana, ietverot arī lasīšanu un rakstīšanu. Latviešu valodas kā literārās valodas mācīšana ir jāierobežo ar tās standartformām, nepārslogojot latviešu valodas saturu ar leksisko un stilistisku variantu , kā arī sintaktisko konstrukciju daudzveidības demonstrēšanu un mācīšanu. Galvenais ir panākt latviešu literārās valodas kā STANDARTVALODAS apguvi. Šajā posmā ir pēc iespējas jādiferencē abu literāro valodu lietošanas proporcijas.
3) pamatizglītības 5. – 6. klasē ģimenes valodas/ mazākumtautības kā literārās valodas mācīšanai ir jābeidzas kā obligātam mācību priekšmetam un tā var notikt citās izglītības formās.
Tā kā esmu ilgi un apjomīgi interesējies tieši par valodu macīšanu dažāda vecuma cilvēkiem un dažādās formās, varu piedalīties turpmākajās diskusijās par saviem priekšlikumiem, cerot, ka tie tiks ņemti vērā, izstrādājot nākamos grozījumu projektus.
Ar cieņu,
Valdis Čeičs
Mārupē, 2023.gada 26. janvārī
Mani sauc Valdis Čeičs. Esmu latviešu valodas un literatūras skolotājs.
Lūdzu izskatīt un novērtēt manu atzinumu un priekšlikumus par Ministru kabineta Noteikumu projektu – 22-TA_3797 „Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
Iebildums pēc būtības.
Nepiekrītu projekta autoru piedāvājumam svītrot no MK noteikumiem atsauces uz mazākumtautību izglītības programmām. Mazākumtautību izglītības programmas nedrīkst izņemt no mazākumtautību vispārējās izglītības mācību procesa zemākajām pakāpēm – pirmsskolas un sākumskolas, daļēji arī pamatizglītības posma – 5.- 6. klase, novirzot valodas apguvi uz citām izglītības papildus formām.
Argumenti:
1) jēdziens „ģimenes valoda” nav galvenais arguments, bet ir objektīvs pamats tās saglabāšanai un lietošanai mācību procesā jebkuras mazākumtautības skolā;
2) gan latviešu valodas, gan mazākumtautību ģimenes valoda lingvistiski tiek vērtēta kā NEPILNVĒRTĪGA LITERĀRĀ valoda, tā ir galvenokārt SARUNVALODA, tajā var būt arī vienkāršrunas un pat argo un necenzētas valodas elementi;
3) skolas galvenais mērķis valodu jomā ir iemācīt skolēniem literārās valodas prasmi un spēju to lietot visās valoddarbības formās;
4) mazākumtautību valoda/valodas, kas bieži ir arī ģimenes valoda/valodas, nedrīkst atstāt tādā līmenī , ar kādu bērni uzsāk izglītošanos, tas NEGATĪVI ietekmē bērnu kognitīvās spējas, izkropļo viņu pasaulsainu, priekšstatu par pilsonisku sabiedrību un tās vērtībām;
5) vēlme pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas pirmajā posmā mācīt tikai latviešu valodu ar mērķi iemācīt to literārās valodas pakāpē, vienlaikus novēršoties no OBLIGĀTAS VAJADZĪBAS mācīt arī ģimenes valodu kā literāro valodu ir pārāk liela psihiska, intelektuāla un emocionāla slodze bērniem;
6) tikai literārā valoda var būt pamats iespējai apgūt un lietot arī citas valodas to literārajā pakāpē.
Priekšlikumi.
Uzskatu, ka skolēnu ģimenes/ mazākumtautību valoda ir jāsaglabā mazākumtautību skolu mācību programmās, nosakot maniem iepriekšminētajiem minētajiem argumentiem atbilstošus kritērijus:
1) pirmsskolas izglītības posmā ģimenes valodas (mazākumtautības valodas) mācīšana un pilnveidošana līdz literārās valodas pakāpei ir obligāta mācību procesa un vadlīniju sastāvdaļa; vienlaikus ir jāsāk mācīt latviešu valodu, izceļot tās un bērna dzimtās valodas kā literāro valodu līdzību. Šī prasība galvenokārt attiecināma uz klausīšanās un runāšanas valodprasmēm.
2) sākumizglītības izglītības posmā ir jāturpina ģimenes valodas (mazākumtautības valodas) kā literārās valodas mācīšana un lietošana, ietverot arī lasīšanu un rakstīšanu. Latviešu valodas kā literārās valodas mācīšana ir jāierobežo ar tās standartformām, nepārslogojot latviešu valodas saturu ar leksisko un stilistisku variantu , kā arī sintaktisko konstrukciju daudzveidības demonstrēšanu un mācīšanu. Galvenais ir panākt latviešu literārās valodas kā STANDARTVALODAS apguvi. Šajā posmā ir pēc iespējas jādiferencē abu literāro valodu lietošanas proporcijas.
3) pamatizglītības 5. – 6. klasē ģimenes valodas/ mazākumtautības kā literārās valodas mācīšanai ir jābeidzas kā obligātam mācību priekšmetam un tā var notikt citās izglītības formās.
Tā kā esmu ilgi un apjomīgi interesējies tieši par valodu macīšanu dažāda vecuma cilvēkiem un dažādās formās, varu piedalīties turpmākajās diskusijās par saviem priekšlikumiem, cerot, ka tie tiks ņemti vērā, izstrādājot nākamos grozījumu projektus.
Ar cieņu,
Valdis Čeičs
Mārupē, 2023.gada 26. janvārī
26.01.2023. 17:18
Fiziska persona
Iebilstu. Pārkaptas tiesības
26.01.2023. 17:44
Konstantīns Ošmjans
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
26.01.2023. 17:45
Fiziska persona
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas!
26.01.2023. 18:45
Andrejs Dubovskis - Daudzbērnu tēvs
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
26.01.2023. 18:52
Liana Sazonova
Es iebilstu! Ir SATVERSME! Sis projekts to izjauc!
Un, paliec Cilveks!
/Tapat ir jaaizpilda VISSUS lauki projekta!/
Un, paliec Cilveks!
/Tapat ir jaaizpilda VISSUS lauki projekta!/
26.01.2023. 18:53
Fiziska persona
Neatbalstu, jo tiek aizskartas mana bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību.
26.01.2023. 19:12
Tatjana Ļutinska
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas
26.01.2023. 19:24
Fiziska persona
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
26.01.2023. 19:39
Fiziska persona
Iebildu!!!!! Bērniem jāmācās savā dzimtā valodā!! Viņi nevar zināt latviešu valodu jau no dzimšanas!!! Tā ir ņirgāšanas!!
26.01.2023. 19:51
Veronika Lāma
Iebilstu, jo nav ņemtas vērā bērna tiesības un likumīgas intereses.
- Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
- Iebilstu, jo projekts negatīvi ietekmē mana bērna turmākās mācības skolā.
- Neatbalstu, jo tiek aizskartas mana bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību.
- Lūdzu atsaukt projektu un pārstrādāt to, iekļaujot normas par atbalstu pasākumiem bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām.
26.01.2023. 20:07
Nadežda Loseva - Daudzbērnu ģimene
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
26.01.2023. 20:11
Tatjana Minajeva
iebilstu
26.01.2023. 20:12
Fiziska persona
Neatbalstu, jo ir pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un starptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzības normas.
26.01.2023. 20:23
fiziska persona
Neatbilstu un kategoriski iebilstu, jo ir rūpji pārkāptas LR Satversmes, Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un stārptautiskās minoritāšu tiesību aizsardzbas normas!
26.01.2023. 20:30
Fiziska persona
Iebilstu, jo nav ņemtas vērā bērna tiesības ,pārkāptas Latvijas Republikas Satversme
26.01.2023. 20:44
Fiziska persona
Iebilstu, jo nav ņemtas vērā bērna tiesības un likumīgas intereses.
26.01.2023. 20:58
Fiziska persona
Iebilstu, jo nav ņemtas vērā bērna tiesības un likumīgas intereses .
26.01.2023. 21:00
Atlasīti 259 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25