Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pamatnostādnes izstrādātas atbilstoši Kultūras ministrijas nolikumā noteiktajai kompetencei, kas noteic, ka Kultūras ministrija izstrādā masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku (4.7.2 apakšpunkts). Papildu kompetence noteikta Kultūras ministrijas nolikuma 5.1.9, 5.1.10, 5.1.12, 5.1.13 apakšpunktā, kas paredz, ka Kultūras minsitrijas koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību, apkopo analizē ar masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku saistīto informāciju; organizē un kontrolē mediju ombudam paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim un organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim.
Mērķa apraksts
Latvijas mediju politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, nosakot valsts mediju politikas pamatprincipus, mērķi, prioritātes un veicamos uzdevumus šajā periodā.
Politikas jomas
Masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politika
Teritorija
-
Norises laiks
26.03.2024. - 24.04.2024.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par pamatnostāņu projektu
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Agnese Berga (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
25.03.2024. 19:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas poļu biedrība
Mediju politikā nemaz nav ņemta vērā un atbalstīta minoritāšu mediju atbalsts minoritāšu iesaistei latviskajā kultūrvidē un informācijas apritē. Poļu biedrībai ir gan informatīvie biļeteni, gan žurnāls, gan visi soci\alo tīklu instrumenti (izņemot tik-tok).
28.03.2024. 12:49
Artūrs Butāns - Artūrs Butāns
IEBILDUMS.
Pašreizējā redakcija ļauj arī turpmāk sabiedriskajos medijos uzturēt divkopienu pieeju ar valsts finansētu ziņu dienestu krievu valodā un saturu krievu valodā. Tas ir pretrunā ar Nacionālās drošības koncepciju, kas ir likumdevēja apstiprināta un spēkā esoša.
Nacionālās drošības koncepcija, 7.sadaļa, "Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana":
Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
Pašreizējā redakcija ļauj arī turpmāk sabiedriskajos medijos uzturēt divkopienu pieeju ar valsts finansētu ziņu dienestu krievu valodā un saturu krievu valodā. Tas ir pretrunā ar Nacionālās drošības koncepciju, kas ir likumdevēja apstiprināta un spēkā esoša.
Nacionālās drošības koncepcija, 7.sadaļa, "Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana":
Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
02.04.2024. 16:09
Jānis Asars
IEBILDUMS
Latvijas valsts medijiem jādarbojas vienīgajā oficiālajā valsts valodā - latviešu!
Latvijas valsts medijiem jādarbojas vienīgajā oficiālajā valsts valodā - latviešu!
02.04.2024. 16:31
Gatis Gedrovics
IEBILDUMS
Valsts medijiem informācija jānodrošina tikai latviešu valodā.
Valsts medijiem informācija jānodrošina tikai latviešu valodā.
02.04.2024. 17:34
Gunārs Tomass
Latvijā ir viena valsts valoda, kas ir vienojošā visiem. Referenduma rezultāti 2012.gadā ir jāņem vērā. Valsts apmaksātajos sabiedriskajos medijos ir jālieto tikai viena valoda, valsts valoda.
02.04.2024. 18:00
Fiziska persona
Valsts valoda Latvijā ir latviešu un nav vajadzības pēc valsts apmaksātiem sabiedriskiem medijiem kādā citā valodā.
02.04.2024. 19:20
Fiziska persona
Nepieciešams likvidēt satura segregāciju. Tieši satura! Visiem žurnālistiem neatkarīgi no tautības saturs latviski jāadresē Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, rases, dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības.. Nav pieļaujama atsevišķa satura veidošana atsevišķām diasporām.
BET var būt tulkojumi, t.sk arī krievu valodā
BET var būt tulkojumi, t.sk arī krievu valodā
03.04.2024. 16:49
Emīls Rotgalvis - LNB
Labdien! Nepieciešams novērst pamanīto kļūdu skaitļos, IV sadaļā " Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji " 1.2. rezultatīvajā rādītājā "Sabiedrisko mediju finansējums". Kā bāzes vērtība norādīts 0.9% no IKP, bet "pieaugošie" rādītāji - 0.12% 2024. gadā, 0.14% 2027. gadā. Ņemot vērā, ka šobrīd sabiedrisko mediju finansējums ir aptuveni 0.1% no IKP, pieņemu, ka bāzes rādītājam jābūt 0.09% no IKP.
Citādi sanāk nepatiesa aina, ka šobrīd sabiedrisko mediju finansējums ir gandrīz procents no IKP, bet "pieaugums" nozīmēs finansējuma samazinājumu gandrīz septiņas reizes. Lūgums pievērst vērību visiem pamatnostādnēs minētajiem skaitļiem.
Citādi sanāk nepatiesa aina, ka šobrīd sabiedrisko mediju finansējums ir gandrīz procents no IKP, bet "pieaugums" nozīmēs finansējuma samazinājumu gandrīz septiņas reizes. Lūgums pievērst vērību visiem pamatnostādnēs minētajiem skaitļiem.
05.04.2024. 10:14
Fiziska persona
Sveicināti.
Ir ļoti liela vēlme, lai sabiedrības intereses sabiedriskajā apraidē tiktu nodefinētas. Un tikai uz sabiedrības interešu bāzes tiktu izstrādāta mediju politika. Sabiedrība par sabiedrības līdzekļiem vēlas saņemt sabiedrisko apraidi, nevis slēptu valsts apraidi vai varas partiju viedokli. Pēc būtības ir korupcijas risks un pretruna ar Satversmi.
Ir ļoti liela vēlme, lai sabiedrības intereses sabiedriskajā apraidē tiktu nodefinētas. Un tikai uz sabiedrības interešu bāzes tiktu izstrādāta mediju politika. Sabiedrība par sabiedrības līdzekļiem vēlas saņemt sabiedrisko apraidi, nevis slēptu valsts apraidi vai varas partiju viedokli. Pēc būtības ir korupcijas risks un pretruna ar Satversmi.
08.04.2024. 13:18
Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports
Biedrība „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina atbalstīt latviešu valodā radītu fonogrammu un jaunrades izmantošanas īpatsvaru to raidot sabiedriskajos medijos un komerciālajos medijos (radio, TV), lai tādā veidā veicinātu latviešu mūzikas industrijas attīstību, kas ir būtiski apsvērums kopējā kultūras mantojuma saglabāšanai un nodošanai nākošajām paaudzēm. Latvijas Republikas Satversmē ir ietverti pamatprincipi par ikviena cilvēka tiesībām uz savu attīstību un kultūru. Tieši savas kultūras, valodas un vērtību apzināšana ir solis pašreizējā kultūras mantojuma saglabāšanai nākotnē. Ēters neapšaubāmi ir nacionālā bagātība, un apstākļos, kad frekvenču skaits katrai valstij ierobežots, tai būtu jānosaka, kā tieši tās izmantot, kā arī rūpīgāk jākontrolē izmantojums, jo tas ir arī jautājums, kas tieši saistās ar mūsu valsts drošību.
Latviešu mūzikas izmantošanas īpatsvara ieviešanu radio un TV programmās Latvijā stiprina arī norāde uz 2005.gada UNECO konvenciju par kultūras izteiksmes daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kuru Latvija parakstīja 2007.gadā. Tās 7.pants paredz valstīm tiesības veicināt kultūras produkciju „savā teritorijā”, kas ietver arī jaunrades veicināšanu Latvijā. (Convention on the Protection and Promotion of the Diversity of Cultural Expressions).
Mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras sastāvdaļa un tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina valstiskā līmenī. Latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs un pozitīvs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā, tāpat tā ir cieši saistīta ar valsts vēsturisko, politisko, ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Latvijas kultūras politikas uzdevums ir veicināt tieši Latvijas kultūru, tajā skaitā mūziku.
Latviešu mūzikas izmantošanas īpatsvara ieviešanu radio un TV programmās Latvijā stiprina arī norāde uz 2005.gada UNECO konvenciju par kultūras izteiksmes daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kuru Latvija parakstīja 2007.gadā. Tās 7.pants paredz valstīm tiesības veicināt kultūras produkciju „savā teritorijā”, kas ietver arī jaunrades veicināšanu Latvijā. (Convention on the Protection and Promotion of the Diversity of Cultural Expressions).
Mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras sastāvdaļa un tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina valstiskā līmenī. Latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs un pozitīvs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā, tāpat tā ir cieši saistīta ar valsts vēsturisko, politisko, ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Latvijas kultūras politikas uzdevums ir veicināt tieši Latvijas kultūru, tajā skaitā mūziku.
16.04.2024. 11:20
Artūrs Butāns - 14.Saeimas deputāts
PRIEKŠLIKUMS.
Lai Mediju pamatnostādnes ievērotu Nacionālās drošības koncepcijas 7.punktā minēto "[..]Latvijā notiek valsts valodas lomas 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās", kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 3.panta 7.daļā minēto "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodā[..]", Mediju pamatnostādnēs ir skaidri jānorāda, ka tiks stiprināta piederība Eiropas Savienībai, un līdztekus saturam valsts valodā, tiek veidots mazākumtautību saturs ES, OECD un to kandidātvalstu valodās.
Tādējādi tiktu pildīts likums par saturu mazākumtautību valodās, vienlaikus ievērots Nacionālās drošības koncepcijas teiktais, ka starp šīm mazākumtautību valodām ir ES un OECD dalībvalstu valodas, bet nedrīkst būt saturs krievu valodā.
Lai Mediju pamatnostādnes ievērotu Nacionālās drošības koncepcijas 7.punktā minēto "[..]Latvijā notiek valsts valodas lomas 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās", kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 3.panta 7.daļā minēto "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodā[..]", Mediju pamatnostādnēs ir skaidri jānorāda, ka tiks stiprināta piederība Eiropas Savienībai, un līdztekus saturam valsts valodā, tiek veidots mazākumtautību saturs ES, OECD un to kandidātvalstu valodās.
Tādējādi tiktu pildīts likums par saturu mazākumtautību valodās, vienlaikus ievērots Nacionālās drošības koncepcijas teiktais, ka starp šīm mazākumtautību valodām ir ES un OECD dalībvalstu valodas, bet nedrīkst būt saturs krievu valodā.
18.04.2024. 10:08
Fiziska persona
Mediju pamatnostādnēm trūkst skaidras norādes un rīcība, lai īstenotu Nacionālās drošības koncepcijas 7.daļā minēto "Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process[..]".
Tāpat aicinu Mediju pamatnostādnēs iekļaut valodu rāmi, nosakot, ka saturs tiek veidots Eiropas kultūrtelpas valodās, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā 7.daļas 2.rindkopā minēto, savukārt pārējām mazākumtautībām(krieviem, baltkrieviem, armēņiem u.c.) saturu var veidot valsts valodā.
Tāpat aicinu Mediju pamatnostādnēs iekļaut valodu rāmi, nosakot, ka saturs tiek veidots Eiropas kultūrtelpas valodās, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā 7.daļas 2.rindkopā minēto, savukārt pārējām mazākumtautībām(krieviem, baltkrieviem, armēņiem u.c.) saturu var veidot valsts valodā.
21.04.2024. 15:48
Matīss Žuravļevs
1) Nepiekrītu subjektīvam formulējumam - "Mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, saskaras ar vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu, tai skaitā ar stratēģiskām tiesvedībām, un tiek arvien vairāk apdraudēti, gan tiešsaistē, gan realitātē." Nekādi skaitliskie dati par incidentu skaitu nav pievienoti, lai varētu spriest, ka tā ir nopietna problēma. Tāpat tiešsaistē / sociālajos tīklos nevienu nevar apdraudēt.
2) Nekādi nevar piekrist formulējumam - "Tāpēc ir nepieciešams veicināt drošu vidi mediju darbiniekiem un žurnālistiem, arī tiešsaistes platformās, pilnveidojot normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku un žurnālistu sociālo, fizisko un emocionālo drošību un aizsardzību, t.sk. pret naida runu, stratēģiskajām tiesvedībām pret medijiem un žurnālistiem, kā arī spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu." Lietots jēdziens naida runa, kuras aizliegšana, ir cenzūras forma. Satversme aizliedz veikt cenzūru. Žurnālisti nav ne ar ko pārāki par citiem valsts iedzīvotājiem un, ja visi ir vienlīdzīgi, tad neparedz īpašu "emocionālo drošību un aizsardzību".
3) Sadaļa "Neatkarīga mediju vide". Nav iespējams būt neatkarīgam medijam, ja pats medijs nepelna naudu. Tātad sabiedriskie mediji nav neatkarīgi, bet atrodas atkarīgā stāvoklī. Punkta sākuma daļa ir pilnīgā pretrunā ar beigu daļu. Aicinu vai nu svītrot vai pārstāt finansēt sabiedriskos medijus no budžeta.
III Rīcības virziens: Neatkarīga mediju vide "Mainīt sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību." Tas ir pretrunā ar apgalvojumu, ka mediju videi jābūt neatkarīgai.
4) "Kvalitatīva mediju vide sabiedrībai piedāvā brīvu un neatkarīgu žurnālistiku un ievēro dažādu sabiedrības grupu tiesības, novērš jebkāda veida diskrimināciju, nepieļauj aicinājumus uz naidu, vardarbību, terorismu un neizplata citus aicinājumus, kas pārkāpj normatīvajos aktos un profesionālajos standartos nostiprinātos principus un noteikumus." Pilnīgi nesaprotami kā mediji to varētu pēc būtības izpildīt. Mediji nav tiesa un tiem nav arī nekādu drošības iestāžu funkciju. Domāju, ka tie arī nespēs pateikt, kas ir aicinājums uz naidu vai diskriminācija, jo viedoklis būs dziļi subjektīvs un medijiem nav šādas kompetences.
5) Kopumā uzskatu, ka žurnālistiem ir jādarbojas Latvijas Satversmes nodefinētajās robežās. Nav pieļaujama tur esošo noteikumu apšaubīšana, ignorēšana vai izlikšanās, ka žurnālistiem tā nav saistoša. Iesaku pievienot pašā sākumā - "Žurnālisti darbojas Latvijas republikas Satversmes ietvarā. Pieļaujamo brīvību un radošo aktivitāšu robežas definē Satversme, ieskaitot iespēju ierobežot žurnālistu darbību, kā paredzēts Satversmes 116. pantu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību".
6) Izstrādāt kvalitātes kritērijus vai eksāmenu, lai cilvēks varētu kļūt par žurnālistu. Šobrīd nepastāv nekādas sertifikācijas vai profesionalitātes pārbaudes par elementārām spējām. Runāt pareizā latviešu valodā ar skaidru dikciju vai uzrakstīt teikumus, kuri nav stilistiski nepareizi, būtu jāvērtē arī spēja ievērot neitralitāti. Šo pašu eksāmenu jākārto žurnālistiem, kas tagad strādā medijos.
2) Nekādi nevar piekrist formulējumam - "Tāpēc ir nepieciešams veicināt drošu vidi mediju darbiniekiem un žurnālistiem, arī tiešsaistes platformās, pilnveidojot normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku un žurnālistu sociālo, fizisko un emocionālo drošību un aizsardzību, t.sk. pret naida runu, stratēģiskajām tiesvedībām pret medijiem un žurnālistiem, kā arī spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu." Lietots jēdziens naida runa, kuras aizliegšana, ir cenzūras forma. Satversme aizliedz veikt cenzūru. Žurnālisti nav ne ar ko pārāki par citiem valsts iedzīvotājiem un, ja visi ir vienlīdzīgi, tad neparedz īpašu "emocionālo drošību un aizsardzību".
3) Sadaļa "Neatkarīga mediju vide". Nav iespējams būt neatkarīgam medijam, ja pats medijs nepelna naudu. Tātad sabiedriskie mediji nav neatkarīgi, bet atrodas atkarīgā stāvoklī. Punkta sākuma daļa ir pilnīgā pretrunā ar beigu daļu. Aicinu vai nu svītrot vai pārstāt finansēt sabiedriskos medijus no budžeta.
III Rīcības virziens: Neatkarīga mediju vide "Mainīt sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību." Tas ir pretrunā ar apgalvojumu, ka mediju videi jābūt neatkarīgai.
4) "Kvalitatīva mediju vide sabiedrībai piedāvā brīvu un neatkarīgu žurnālistiku un ievēro dažādu sabiedrības grupu tiesības, novērš jebkāda veida diskrimināciju, nepieļauj aicinājumus uz naidu, vardarbību, terorismu un neizplata citus aicinājumus, kas pārkāpj normatīvajos aktos un profesionālajos standartos nostiprinātos principus un noteikumus." Pilnīgi nesaprotami kā mediji to varētu pēc būtības izpildīt. Mediji nav tiesa un tiem nav arī nekādu drošības iestāžu funkciju. Domāju, ka tie arī nespēs pateikt, kas ir aicinājums uz naidu vai diskriminācija, jo viedoklis būs dziļi subjektīvs un medijiem nav šādas kompetences.
5) Kopumā uzskatu, ka žurnālistiem ir jādarbojas Latvijas Satversmes nodefinētajās robežās. Nav pieļaujama tur esošo noteikumu apšaubīšana, ignorēšana vai izlikšanās, ka žurnālistiem tā nav saistoša. Iesaku pievienot pašā sākumā - "Žurnālisti darbojas Latvijas republikas Satversmes ietvarā. Pieļaujamo brīvību un radošo aktivitāšu robežas definē Satversme, ieskaitot iespēju ierobežot žurnālistu darbību, kā paredzēts Satversmes 116. pantu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību".
6) Izstrādāt kvalitātes kritērijus vai eksāmenu, lai cilvēks varētu kļūt par žurnālistu. Šobrīd nepastāv nekādas sertifikācijas vai profesionalitātes pārbaudes par elementārām spējām. Runāt pareizā latviešu valodā ar skaidru dikciju vai uzrakstīt teikumus, kuri nav stilistiski nepareizi, būtu jāvērtē arī spēja ievērot neitralitāti. Šo pašu eksāmenu jākārto žurnālistiem, kas tagad strādā medijos.
22.04.2024. 16:21
Liāna Langa - "PAR LATVIEŠU VALODU"
Ieteikums papildināt Pamatnostādņu kopsavilkumu šādā redakcijā:
Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības, Satversmē postulēto vērtību un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu un satversmiskās vērtības Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē.
II Pamatnostādņu kopsavilkumā esošo formulējumu mainīt uz
Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas valstiskumam, sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas, vārda brīvības pamatos un lojalitātē Latvijas valstiskumam balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.
1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa
Izteikt pirmo punktu šādā redakcijā::
Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme valsts drošības un latviskās kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā kā Latvijas sabiedrības, tā valstiskās intereses un īpaši spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgiem uzskatiem, kas nav pretrunā ar Latvijas valsts interesēm.
Turpat
Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai ir nepieciešams valstiski domātspējīgs spēcīgs un neatkarīgs Latvijas sabiedriskais medijs, kas vienlaikus sasniedz un uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu.
IEBILDUMS.
Pašreizējā redakcija ļauj arī turpmāk sabiedriskajos medijos uzturēt divkopienu pieeju ar valsts finansētu ziņu dienestu krievu valodā un saturu krievu valodā. Tas ir pretrunā ar Nacionālās drošības koncepciju, kas ir likumdevēja apstiprināta un spēkā esoša.
Nacionālās drošības koncepcija, 7.sadaļa, "Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana":
Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības, Satversmē postulēto vērtību un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu un satversmiskās vērtības Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē.
II Pamatnostādņu kopsavilkumā esošo formulējumu mainīt uz
Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas valstiskumam, sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas, vārda brīvības pamatos un lojalitātē Latvijas valstiskumam balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.
1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa
Izteikt pirmo punktu šādā redakcijā::
Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme valsts drošības un latviskās kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā kā Latvijas sabiedrības, tā valstiskās intereses un īpaši spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgiem uzskatiem, kas nav pretrunā ar Latvijas valsts interesēm.
Turpat
Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai ir nepieciešams valstiski domātspējīgs spēcīgs un neatkarīgs Latvijas sabiedriskais medijs, kas vienlaikus sasniedz un uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu.
IEBILDUMS.
Pašreizējā redakcija ļauj arī turpmāk sabiedriskajos medijos uzturēt divkopienu pieeju ar valsts finansētu ziņu dienestu krievu valodā un saturu krievu valodā. Tas ir pretrunā ar Nacionālās drošības koncepciju, kas ir likumdevēja apstiprināta un spēkā esoša.
Nacionālās drošības koncepcija, 7.sadaļa, "Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana":
Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
22.04.2024. 18:34
Edeite Laime - LgSC
Pamatnostādnes paredz MAF atbalsta paplašināšanu, taču jau 2024. gada konkursā noticis tieši pretējais – samazināts potenciālo finansējuma saņēmēju loks, izslēdzot neatkarīgos producentus, kas rada kvalitatīvu un mediju vidi papildinošu saturu (respektīvi, nevar piedalīties tie, kuriem pašiem nepieder reģistrēts medijs). Aicinājums ņemt vērā un turpmākajos konkursos novērst šādu ierobežojumu.
Pamatnostādnes paredz stiprināt latviešu valodu. Vai tas ietver arī mediju saturu latgaliešu valodā? Latgaliešu valoda ir būtiska latviešu valodas daļa, kuras saglabāšanu un attīstību paredz vairāki likumi. Šobrīd medijos piedāvātais saturs ir ļoti minimāls un tas pats tiek samazināts. Aicinājums pamatnostādnēs izdalīt atsevišķi virzienus, kas attiecas uz saturu medijos latgaliski. Tāpat pamatnostādnes paredz mediju nozīmi Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā un būtu būtiski saprast arī satura vietu, kas vēsta par lībiešiem kā Latvijas pamattautu, bet neietilpst latviešu valodas kategorijā.
Aicinājums pamatnostādņu pielikuma daļā iekļaut informāciju arī par diasporas mediju situāciju.
Viens no žurnālistu un mediju telpas drošības aspektiem arī ir žurnālistu atalgojuma līdzsvars. Šobrīd ir situācija, ka sabiedriskajā medijā reģionā strādājošie žurnālisti saņem zemāku atalgojumu nekā tas ir Rīgā strādājošajiem. Atbilstošs novērtējums motivētu arī žurnālistus justies drošāk par savu nākotni un motivētu aktīvāk pievērsties informatīvās telpas stiprināšanai. Aicinājums mediju politikas pamatnostādnēs ņemt vērā/apskatīt arī atalgojuma līdzvērtības principus.
Biedrība “LgSC” uztur latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv – vienīgo mediju, kas ikdienā gatavo un publicē ziņas latgaliešu rakstu valodā, vēstot gan par Latgales reģiona kultūras notikumiem, gan latgaliskajiem procesiem un notikumiem citviet Latvijā un pasaulē. Portāls tiek pieskatīts pie reģionālajiem medijiem, taču savā būtībā tas tāds nav, jo aptver visu latgalisko kultūrtelpu pasaulē. Priekšlikums – portāla situācija ir gana unikāla, lai to pamatnostādnēs izceltu atsevišķi vai vismaz pieminētu, veidojot korektu mediju vides Latvijā dažādības atpoguļojumu.
Pamatnostādnes paredz stiprināt latviešu valodu. Vai tas ietver arī mediju saturu latgaliešu valodā? Latgaliešu valoda ir būtiska latviešu valodas daļa, kuras saglabāšanu un attīstību paredz vairāki likumi. Šobrīd medijos piedāvātais saturs ir ļoti minimāls un tas pats tiek samazināts. Aicinājums pamatnostādnēs izdalīt atsevišķi virzienus, kas attiecas uz saturu medijos latgaliski. Tāpat pamatnostādnes paredz mediju nozīmi Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā un būtu būtiski saprast arī satura vietu, kas vēsta par lībiešiem kā Latvijas pamattautu, bet neietilpst latviešu valodas kategorijā.
Aicinājums pamatnostādņu pielikuma daļā iekļaut informāciju arī par diasporas mediju situāciju.
Viens no žurnālistu un mediju telpas drošības aspektiem arī ir žurnālistu atalgojuma līdzsvars. Šobrīd ir situācija, ka sabiedriskajā medijā reģionā strādājošie žurnālisti saņem zemāku atalgojumu nekā tas ir Rīgā strādājošajiem. Atbilstošs novērtējums motivētu arī žurnālistus justies drošāk par savu nākotni un motivētu aktīvāk pievērsties informatīvās telpas stiprināšanai. Aicinājums mediju politikas pamatnostādnēs ņemt vērā/apskatīt arī atalgojuma līdzvērtības principus.
Biedrība “LgSC” uztur latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv – vienīgo mediju, kas ikdienā gatavo un publicē ziņas latgaliešu rakstu valodā, vēstot gan par Latgales reģiona kultūras notikumiem, gan latgaliskajiem procesiem un notikumiem citviet Latvijā un pasaulē. Portāls tiek pieskatīts pie reģionālajiem medijiem, taču savā būtībā tas tāds nav, jo aptver visu latgalisko kultūrtelpu pasaulē. Priekšlikums – portāla situācija ir gana unikāla, lai to pamatnostādnēs izceltu atsevišķi vai vismaz pieminētu, veidojot korektu mediju vides Latvijā dažādības atpoguļojumu.
24.04.2024. 23:09