Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Latvijas Sesto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2026.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijas Sestā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2026.–2027. gadam (turpmāk arī – plāns) mērķus un virzienus nosaka gan ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija, gan Latvijas iedzīvotāju zemais uzticēšanās līmenis publiskās pārvaldes institūcijām. Detalizēts pamatojums plāna izstrādei iekļauts plāna projektā.
Mērķa apraksts
Latvijas Sestais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2026.–2027. gadam (turpmāk arī – plāns) izstrādāts, ņemot vērā Latvijas dalību Atvērtās pārvaldības partnerībā, kas ietver regulāru nacionālo atvērtās pārvaldības plānu izstrādi divu vai četru gadu termiņam.[1] Valsts kanceleja nodrošina nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu izstrādi, koordinē un pārrauga to ieviešanu.[2]
Plāns ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas nosaka mērķus atvērtās pārvaldības veicināšanai, kā arī darbības virzienus un pasākumus 2026. un 2027. gadam. Plānā ir gan horizontāla rakstura pasākumi, kur svarīga ir dažādu iesaistīto pušu piedalīšanās, gan fokusēti pasākumi konkrētās jomās.
Plānu plānots apstiprināt Ministru kabinetā, līdz ar to tajā ietvertie pasākumi galvenokārt ir attiecināmi uz Ministru kabineta padotībā esošajām valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Taču vienlaikus ir svarīgs pašvaldību, Saeimas, pilsoniskās sabiedrības, aktīvo iedzīvotāju un citu ieinteresēto pušu ieguldījums, lai Latvijā kopīgi veicinātu atvērtāku pārvaldību.
[1] Open Government Partnership (2025). OGP National Handbook (sadaļa "Developing Action Plans").
[2] Ministru kabineta 04.07.2023. noteikumu Nr. 358 "Valsts kancelejas nolikums" 4.14. apakšpunkts.
Plāns ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas nosaka mērķus atvērtās pārvaldības veicināšanai, kā arī darbības virzienus un pasākumus 2026. un 2027. gadam. Plānā ir gan horizontāla rakstura pasākumi, kur svarīga ir dažādu iesaistīto pušu piedalīšanās, gan fokusēti pasākumi konkrētās jomās.
Plānu plānots apstiprināt Ministru kabinetā, līdz ar to tajā ietvertie pasākumi galvenokārt ir attiecināmi uz Ministru kabineta padotībā esošajām valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Taču vienlaikus ir svarīgs pašvaldību, Saeimas, pilsoniskās sabiedrības, aktīvo iedzīvotāju un citu ieinteresēto pušu ieguldījums, lai Latvijā kopīgi veicinātu atvērtāku pārvaldību.
[1] Open Government Partnership (2025). OGP National Handbook (sadaļa "Developing Action Plans").
[2] Ministru kabineta 04.07.2023. noteikumu Nr. 358 "Valsts kancelejas nolikums" 4.14. apakšpunkts.
Politikas jomas
Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika; Valsts pārvaldes attīstība; Publiskās pārvaldes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
10.10.2025. - 09.11.2025.
Informācija
Plašāku skaidrojumu par plāna projektu var sniegt Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe (e-pasts: inese.kuske@mk.gov.lv; tālr. 67082910) un konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja (e-pasts: zane.legzdina@mk.gov.lv; tālr. 67082949).
Fiziskās personas
- iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Plāna projektā ietverti pasākumi iedzīvotāju līdzdalības iespēju stiprināšanai un iesaistes veicināšanai, kā arī atklātības nodrošināšanai publiskajā pārvaldē. Iecerēto pasākumu īstenošana potenciāli sekmēs uzticēšanās pieaugumu publiskajai pārvaldei un tās darbam iedzīvotāju un sabiedrības labā.
Juridiskās personas
- biedrības
- nodibinājumi
- kopienas
- neformālās iedzīvotāju grupas
- publiskās pārvaldes institūcijas
- tiešās valsts pārvaldes iestādes
- pašvaldības
Skaidrojums un ietekme
Plāna projektā ietverti pasākumi formālo un neformālo sabiedrības grupu līdzdalības iespēju stiprināšanai un iesaistes veicināšanai, kā arī atklātības nodrošināšanai publiskajā pārvaldē. Iecerēto pasākumu īstenošana potenciāli sekmēs uzticēšanās pieaugumu publiskajai pārvaldei un tās darbam iedzīvotāju un sabiedrības labā.
Sagatavoja
Inese Kušķe (VK)
Atbildīgā persona
Raivis Kronbergs (VK)
Izsludināšanas datums
10.10.2025. 10:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Valsts kancelejas izstrādāto Plāna projektu par Latvijas Sesto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2026.–2027. gadam (turpmāk – plāns) un sniedz atzinumu.
1) Lūdzam precizēt 4.2. pasākumu: “Ministrijas lūdz viedokli valsts attīstības un nozaru politikas veidošanā, it īpaši, ja tie skar publisko finansējumu, politikas plānošanu, krīžu menedžmentu, un diskusijās iesaista skartās mērķgrupas, tostarp sabiedrības grupas, kuras pašas neiesaistās”
Kā arī 4.2. pasākuma pirmo darbības rezultātu izteikt šādā redakcijā: “Tiek īstenota jēgpilna un mērķēta līdzdalība nozaru politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā it īpaši, ja tie skar publisko finansējumu, politikas plānošanu, tostarp Nacionālo attīstības plānu, un krīžu menedžmentu.”
Ņemot vērā, ka Atvērtas pārvaldības rīcības plāna 2026.-2027. gadam īstenošanas laika posmā norisināsies arī darbs pie nozīmīgu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes, kas skar publisko finansējumu, politikas plānošanu un krīžu menedžmentu, aicinām plānā iestrādāt, ka ministrijām obligāti jānodrošina kvalitatīvas un jēgpilnas konsultācijas ar sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izstrādājot rīcības un attīstības plānošanas dokumentus.
2) Aicinām 4.9 pasākumu izteikt šādā redakcijā: ”Biedrību un nodibinājumu kapacitātes stiprināšana ārvalstu investīciju un valsts budžeta līdzekļu lietderīgas izmantošanas un piesaistes veicināšanā.”
- Attiecīgi kā sasniedzamos rezultātus definēt: ”1) Tiek īstenoti pasākumi biedrību un nodibinājumu kapacitātes stiprināšanai ārvalstu investīciju un valsts budžeta līdzekļu efektīvākas piesaistes lietderīgas izmantošanas kontekstā; 2) Biedrības un nodibinājumi tiek jēgpilni iesaistīti ES daudzgadu budžeta sarunās, tostarp nacionālo pozīciju izstrādē un Nacionālo – reģionālo plānu izstrādē.
- Otro rezultatīvo rādītāju lūdzam attiecīgi precizēt uz: “Biedrību un nodibinājumu jēgpilna iesaiste ES daudzgadu budžeta sarunās, tostarp nacionālo pozīciju izstrādē un Nacionālo – reģionālo plānu izstrādē.”.
Ņemot vērā, ka ES Daudzgadu budžets būs viens no būtiskākajiem finanšu mehānismiem, kas palīdzēs finansēt arī pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un vajadzības, ir būtiski Plānā iekļaut skaidru apņemšanos jēgpilni iesaistīt biedrības un nodibinājumus šajās sarunās, ne tikai pārstāvēt to vajadzības. Tāpat, apzinoties, ka potenciāli tiks mainīts veids kā tiks sadalīti ES budžeta līdzekļi, ieviešot Nacionālos – reģionālos plānus, ir svarīgi, lai arī šajā procesā aktīvi iesaista nevalstisko sektoru, it īpaši, lai nepazustu balss organizācijām, kuras pārstāv sociālās un sabiedriskā labuma programmas.
3) Aicinām Plāna 2. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izlietojumu, stiprinot biedrību un nodibinājumu spējas, kas ir iesaistījušās šo fondu uzraudzības komitejās”
- Attiecīgi kā darbības rezultātu lūdzam norādīt: “Rasts finansējums biedrībām un nodibinājumiem, lai stiprinātu to kapacitāti uzraudzīt ES fondu īstenošanu un finansējuma izlietošanu”.
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt: “Finansējuma piesaiste un atklāta konkursa organizēšana”.
Līdzīgi kā tas ir bijis iespējams līdz šim ar NextGeneration EU projekta “ES fondu uzraugi” finansiālo atbalstu ir nepieciešams turpināt nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izlietojumu, stiprinot biedrību un nodibinājumu spējas, kas ir iesaistījušās šo fondu uzraudzības komitejās, tādējādi veicinot uzticību un caurspīdību par ES fondu jēgpilnu un efektīvu izlietojumu.
4) Aicinām Plāna 4. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Tiek veicināta atklātība un laba pārvaldība ES fondu 2028-2034 plānošanas perioda uzraudzības komitejā”
- Attiecīgi kā darbības rezultātu norādīt: “Organizēts atklāts konkurss uz visām sabiedrības (biedrību un nodibinājumu vietām ES fondu uzraudzības komitejā)”.
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt: “Atklāta konkursa organizēšana”.
Lai nodrošinātu caurspīdīgu, atvērtu un vienlīdzīgu iespēju biedrībām un nodibinājumiem līdzdarboties ES fondu uzraudzības komitejā, labā praksē būtu izsludināt atklātu konkursu uz visām sabiedrības pārstāvjiem paredzētajām vietām. Svarīgi, ka konkurss būtu organizēts uz ikvienu NVO vietu Uzraudzības komitejā, izvairoties no situācijas, kad valsts pārvaldei ir jāapzina vai jāmeklē atbilstošās NVO, kuras uzrunāt.
5) Aicinām Plāna 4. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Veicināta biedrību un nodibinājumu iesaiste Latvijas nacionālo pozīciju veidošanā”.
- Attiecīgi kā darbības rezultāts tiek definēts: “Tiek nodrošināts, ka ministrija, kas izstrādā Latvijas nacionālo pozīciju, pēc būtības apzina un iesaista biedrības un nodibinājumus, kas pārstāv mērķgrupu, ko tieši skar pozīcijas saturs, kā arī informē sabiedrību par attiecīgo jautājumu un iespējām sekot līdzi jautājuma virzībai. Tiek nodrošināta informācija par pozīciju un sasniegtajiem rezultātiem tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri ir iesaistījušies attiecīgās pozīcijas izstrādē.”
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt “Palielinājies to biedrību un nodibinājumu skaits, kas iesaistījušies Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē”.
LPA pieredze liecina, ka nacionālo pozīciju izstrādē nozaru ministrijas ne vienmēr iesaista mērķa grupas, līdz ar to aicinām stiprināt biedrību un nodibinājumu iesaisti Latvijas nacionālo pozīciju veidošanā, nodrošinot, ka atbildīgās ministrijas nodrošina mērķtiecīgu sabiedrības iesaisti, tādējādi stiprinot arī sabiedrības aktīvāku iesaisti Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos.
Aicinām Plāna 4. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Katras pašvaldības Civilās aizsardzības komisijā (CAK) iekļaut arī biedrību un nodibinājumu pārstāvi.”
- Attiecīgi kā darbības rezultātu definēt: “Nodrošināts, ka katras pašvaldības CAK tiek iekļauts arī biedrību un nodibinājumu pārstāvis, kas pārzina vietējo sabiedrību un tās vajadzības.”
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt: “Normatīvo aktu grozījumi”
Nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma sabiedrības mobilizēšanā un koordinēšanā, tai skaitā organizējot rīcību krīzes situācijā, NVO ir tās, kuras vislabāk pārzina vietējo sabiedrību un tās vajadzības, tādēļ NVO pārstāvja iekļaušana CAK ir vērtīga gan lai stiprinātu sabiedrības līdzdalību, gan jau agrīni iesaistītu sabiedrības pārstāvjus katastrofu un katastrofu draudu koordinēšanā.
1) Lūdzam precizēt 4.2. pasākumu: “Ministrijas lūdz viedokli valsts attīstības un nozaru politikas veidošanā, it īpaši, ja tie skar publisko finansējumu, politikas plānošanu, krīžu menedžmentu, un diskusijās iesaista skartās mērķgrupas, tostarp sabiedrības grupas, kuras pašas neiesaistās”
Kā arī 4.2. pasākuma pirmo darbības rezultātu izteikt šādā redakcijā: “Tiek īstenota jēgpilna un mērķēta līdzdalība nozaru politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā it īpaši, ja tie skar publisko finansējumu, politikas plānošanu, tostarp Nacionālo attīstības plānu, un krīžu menedžmentu.”
Ņemot vērā, ka Atvērtas pārvaldības rīcības plāna 2026.-2027. gadam īstenošanas laika posmā norisināsies arī darbs pie nozīmīgu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes, kas skar publisko finansējumu, politikas plānošanu un krīžu menedžmentu, aicinām plānā iestrādāt, ka ministrijām obligāti jānodrošina kvalitatīvas un jēgpilnas konsultācijas ar sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izstrādājot rīcības un attīstības plānošanas dokumentus.
2) Aicinām 4.9 pasākumu izteikt šādā redakcijā: ”Biedrību un nodibinājumu kapacitātes stiprināšana ārvalstu investīciju un valsts budžeta līdzekļu lietderīgas izmantošanas un piesaistes veicināšanā.”
- Attiecīgi kā sasniedzamos rezultātus definēt: ”1) Tiek īstenoti pasākumi biedrību un nodibinājumu kapacitātes stiprināšanai ārvalstu investīciju un valsts budžeta līdzekļu efektīvākas piesaistes lietderīgas izmantošanas kontekstā; 2) Biedrības un nodibinājumi tiek jēgpilni iesaistīti ES daudzgadu budžeta sarunās, tostarp nacionālo pozīciju izstrādē un Nacionālo – reģionālo plānu izstrādē.
- Otro rezultatīvo rādītāju lūdzam attiecīgi precizēt uz: “Biedrību un nodibinājumu jēgpilna iesaiste ES daudzgadu budžeta sarunās, tostarp nacionālo pozīciju izstrādē un Nacionālo – reģionālo plānu izstrādē.”.
Ņemot vērā, ka ES Daudzgadu budžets būs viens no būtiskākajiem finanšu mehānismiem, kas palīdzēs finansēt arī pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un vajadzības, ir būtiski Plānā iekļaut skaidru apņemšanos jēgpilni iesaistīt biedrības un nodibinājumus šajās sarunās, ne tikai pārstāvēt to vajadzības. Tāpat, apzinoties, ka potenciāli tiks mainīts veids kā tiks sadalīti ES budžeta līdzekļi, ieviešot Nacionālos – reģionālos plānus, ir svarīgi, lai arī šajā procesā aktīvi iesaista nevalstisko sektoru, it īpaši, lai nepazustu balss organizācijām, kuras pārstāv sociālās un sabiedriskā labuma programmas.
3) Aicinām Plāna 2. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izlietojumu, stiprinot biedrību un nodibinājumu spējas, kas ir iesaistījušās šo fondu uzraudzības komitejās”
- Attiecīgi kā darbības rezultātu lūdzam norādīt: “Rasts finansējums biedrībām un nodibinājumiem, lai stiprinātu to kapacitāti uzraudzīt ES fondu īstenošanu un finansējuma izlietošanu”.
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt: “Finansējuma piesaiste un atklāta konkursa organizēšana”.
Līdzīgi kā tas ir bijis iespējams līdz šim ar NextGeneration EU projekta “ES fondu uzraugi” finansiālo atbalstu ir nepieciešams turpināt nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izlietojumu, stiprinot biedrību un nodibinājumu spējas, kas ir iesaistījušās šo fondu uzraudzības komitejās, tādējādi veicinot uzticību un caurspīdību par ES fondu jēgpilnu un efektīvu izlietojumu.
4) Aicinām Plāna 4. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Tiek veicināta atklātība un laba pārvaldība ES fondu 2028-2034 plānošanas perioda uzraudzības komitejā”
- Attiecīgi kā darbības rezultātu norādīt: “Organizēts atklāts konkurss uz visām sabiedrības (biedrību un nodibinājumu vietām ES fondu uzraudzības komitejā)”.
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt: “Atklāta konkursa organizēšana”.
Lai nodrošinātu caurspīdīgu, atvērtu un vienlīdzīgu iespēju biedrībām un nodibinājumiem līdzdarboties ES fondu uzraudzības komitejā, labā praksē būtu izsludināt atklātu konkursu uz visām sabiedrības pārstāvjiem paredzētajām vietām. Svarīgi, ka konkurss būtu organizēts uz ikvienu NVO vietu Uzraudzības komitejā, izvairoties no situācijas, kad valsts pārvaldei ir jāapzina vai jāmeklē atbilstošās NVO, kuras uzrunāt.
5) Aicinām Plāna 4. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Veicināta biedrību un nodibinājumu iesaiste Latvijas nacionālo pozīciju veidošanā”.
- Attiecīgi kā darbības rezultāts tiek definēts: “Tiek nodrošināts, ka ministrija, kas izstrādā Latvijas nacionālo pozīciju, pēc būtības apzina un iesaista biedrības un nodibinājumus, kas pārstāv mērķgrupu, ko tieši skar pozīcijas saturs, kā arī informē sabiedrību par attiecīgo jautājumu un iespējām sekot līdzi jautājuma virzībai. Tiek nodrošināta informācija par pozīciju un sasniegtajiem rezultātiem tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri ir iesaistījušies attiecīgās pozīcijas izstrādē.”
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt “Palielinājies to biedrību un nodibinājumu skaits, kas iesaistījušies Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē”.
LPA pieredze liecina, ka nacionālo pozīciju izstrādē nozaru ministrijas ne vienmēr iesaista mērķa grupas, līdz ar to aicinām stiprināt biedrību un nodibinājumu iesaisti Latvijas nacionālo pozīciju veidošanā, nodrošinot, ka atbildīgās ministrijas nodrošina mērķtiecīgu sabiedrības iesaisti, tādējādi stiprinot arī sabiedrības aktīvāku iesaisti Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos.
Aicinām Plāna 4. apņemšanos papildināt ar jaunu pasākumu: “Katras pašvaldības Civilās aizsardzības komisijā (CAK) iekļaut arī biedrību un nodibinājumu pārstāvi.”
- Attiecīgi kā darbības rezultātu definēt: “Nodrošināts, ka katras pašvaldības CAK tiek iekļauts arī biedrību un nodibinājumu pārstāvis, kas pārzina vietējo sabiedrību un tās vajadzības.”
- Kā rezultatīvo rādītāju norādīt: “Normatīvo aktu grozījumi”
Nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma sabiedrības mobilizēšanā un koordinēšanā, tai skaitā organizējot rīcību krīzes situācijā, NVO ir tās, kuras vislabāk pārzina vietējo sabiedrību un tās vajadzības, tādēļ NVO pārstāvja iekļaušana CAK ir vērtīga gan lai stiprinātu sabiedrības līdzdalību, gan jau agrīni iesaistītu sabiedrības pārstāvjus katastrofu un katastrofu draudu koordinēšanā.
08.11.2025. 18:39
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25