Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Būvniecības process ir ļoti ilgs, un projektēšanas procesā pieļautās kļūdas nereti tiek atklātas tikai būvdarbu vai ekspluatācijas laikā, līdz ar to iespējams saņemt sūdzības un izskatīt disciplinārlietas par profesionālās darbības pārkāpumiem, kas izdarīti ilgāku laiku (vairākus gadus) pirms disciplinārlietas izskatīšanas. Līdz ar to nebūtu samērīgi izskatīt disciplinārlietas par ļoti seniem pārkāpumiem (kā šobrīd tas būtu jādara, jo nav noteikts ierobežojums laikā), jo būvspeciālista kompetence un rīcība var būt būtiski mainījusies un attiecīgā soda piemērošana vairs nesasniegtu mērķi, jo būvspeciālists kādus konkrētus pārkāpumus apzināti vai neapzināti vairs nepieļauj.
2. Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā). Kā arī šobrīd pretendentam ir iespēja kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā vienu reizi atkārtoti kārtot kompetences pārbaudi bez maksas, tomēr šāda pieeja rada zaudējumus kompetences pārbaudes iestādēm, jo atkārtotā pārbaude rada izmaksas par ekspertu darbu izvērtējot kompetences pārbaudē sniegtās atbildes, kuras šobrīd pretendenti neapmaksā.
3. Būveksperta sertifikāta uzturēšanai šobrīd ir nesamērīgi liels administratīvais slogs, līdz ar to būvekspertu skaits Latvijā ir neliels - 2024.gadā 27 būvekspertu darbības sfērās kopā ir tikai 191 aktīvs būveksperts, tādējādi būvekspertīzes jomā ir vāja konkurence un pasūtītāji ne vienmēr var saņemt augtākās kvalitātes pakalpojumu. Norādām, ka lai iegūtu būveksperta sertifikātu, būvspeciālistam ir jābūt sertifikātam pamatdarbības sfērā un eksperta sertifikāts ir kā papildus sertifikāts. Rezultātā būvekspertiem ir jāizpilda minimālā prakse sertifikāta uzturēšanai dubultā apjomā, ko nereti nav iespējams izdarīt.
4. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus par tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām - krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm. Kā arī par ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar tiesībām veikt pirmās un otrās grupas gājēju vai velosipēdu, vai apvienoto gājēju un velosipēdu tiltu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Šobrīd padziļināto pārbaužu apjoms nosaka, ka pārbaudes ir jāveic 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā, tomēr ir atsevišķas darbības sfēras, kurās ir ļoti maz būvspeciālistu (piemēram ekspertīzes specialitātē) kompetences pārbaudes iestādei sanāk padziļināti pārbaudīt vienus un tos pašus būvspeciālistus katru gadu.
6. Pildot būvinspektora amata pienākumus personām ir ļoti ierobežotas iespējas praktizēt pamatdarbības sfērā, gan laika trūkuma dēļ, jo būvinspektora darbs pārsvarā gadījumu ir uz pilnu slodzi, gan normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ (Ministru kabineta 2014.gada 19. augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 133. punkts nosaka aizliegumu būvinspektoriem veikt būvspeciālista praksi savā kontrolējamā administratīvajā teritorijā), līdz ar to nebūtu samērīgi prasīt no šīm personām maksāt uzraudzības maksu, ja tās neveic nekādu praksi pamatdarbības sfērā.
7. Pārbaude kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai ir minēta vairākās Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.169) normās, ņemot vērā, ka šai pārbaudei ir dažādi paveidi, var rasties neskaidrība par kompetences pārbaudes tiesībām piemērot šādu pārbaudi.
2. Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā). Kā arī šobrīd pretendentam ir iespēja kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā vienu reizi atkārtoti kārtot kompetences pārbaudi bez maksas, tomēr šāda pieeja rada zaudējumus kompetences pārbaudes iestādēm, jo atkārtotā pārbaude rada izmaksas par ekspertu darbu izvērtējot kompetences pārbaudē sniegtās atbildes, kuras šobrīd pretendenti neapmaksā.
3. Būveksperta sertifikāta uzturēšanai šobrīd ir nesamērīgi liels administratīvais slogs, līdz ar to būvekspertu skaits Latvijā ir neliels - 2024.gadā 27 būvekspertu darbības sfērās kopā ir tikai 191 aktīvs būveksperts, tādējādi būvekspertīzes jomā ir vāja konkurence un pasūtītāji ne vienmēr var saņemt augtākās kvalitātes pakalpojumu. Norādām, ka lai iegūtu būveksperta sertifikātu, būvspeciālistam ir jābūt sertifikātam pamatdarbības sfērā un eksperta sertifikāts ir kā papildus sertifikāts. Rezultātā būvekspertiem ir jāizpilda minimālā prakse sertifikāta uzturēšanai dubultā apjomā, ko nereti nav iespējams izdarīt.
4. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus par tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām - krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm. Kā arī par ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar tiesībām veikt pirmās un otrās grupas gājēju vai velosipēdu, vai apvienoto gājēju un velosipēdu tiltu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Šobrīd padziļināto pārbaužu apjoms nosaka, ka pārbaudes ir jāveic 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā, tomēr ir atsevišķas darbības sfēras, kurās ir ļoti maz būvspeciālistu (piemēram ekspertīzes specialitātē) kompetences pārbaudes iestādei sanāk padziļināti pārbaudīt vienus un tos pašus būvspeciālistus katru gadu.
6. Pildot būvinspektora amata pienākumus personām ir ļoti ierobežotas iespējas praktizēt pamatdarbības sfērā, gan laika trūkuma dēļ, jo būvinspektora darbs pārsvarā gadījumu ir uz pilnu slodzi, gan normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ (Ministru kabineta 2014.gada 19. augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 133. punkts nosaka aizliegumu būvinspektoriem veikt būvspeciālista praksi savā kontrolējamā administratīvajā teritorijā), līdz ar to nebūtu samērīgi prasīt no šīm personām maksāt uzraudzības maksu, ja tās neveic nekādu praksi pamatdarbības sfērā.
7. Pārbaude kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai ir minēta vairākās Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.169) normās, ņemot vērā, ka šai pārbaudei ir dažādi paveidi, var rasties neskaidrība par kompetences pārbaudes tiesībām piemērot šādu pārbaudi.
Mērķa apraksts
1. Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2024.gada 3.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-109/2024 (Nr.A420131020) norādīto attiecībā uz noilgumu disciplinārsoda uzlikšanai būvspeciālistiem par profesionālās darbības pārkāpumiem, kas izdarīti ilgāku laiku (vairākus gadus) pirms disciplinārlietas izskatīšanas.
2. Noteikumu projektā pārskatīta maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai, ņemot vērā, ka šī maksa nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā), kā arī ir paredzēts ieviest maksu par atkārtotu kompetences novērtēšanu.
3. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs vairs neveiks pārbaudi ne retāk kā reizi piecos gados no būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras piešķiršanas datuma vai iepriekšējās pārbaudes datuma, pārbaudot būvspeciālista veikto patstāvīgo praksi un būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā.
4. Noteikumu projektā ir paredzēta tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšana ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām – krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm un ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu kompetences paplašināšana ar tiesībām veikt pirmās un otrās grupas gājēju vai velosipēdu, vai apvienoto gājēju un velosipēdu tiltu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Noteikumu projektā ir precizēts padziļināto pārbaužu apjoms nosakot, ka pārbaudes jāveic vismaz 1% būvspeciālistu, nevis vismaz 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā.
6. Noteikumu projektā paredzēts, ka uzraudzības maksu nepiemēro personām ar arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu par laikposmu, kurā tā izpilda būvinspektora pienākumus, ja tās neveic patstāvīgo praksi.
7. Noteikumu projektā precizētas iekšējās atsauces attiecībā uz pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.
2. Noteikumu projektā pārskatīta maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai, ņemot vērā, ka šī maksa nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā), kā arī ir paredzēts ieviest maksu par atkārtotu kompetences novērtēšanu.
3. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs vairs neveiks pārbaudi ne retāk kā reizi piecos gados no būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras piešķiršanas datuma vai iepriekšējās pārbaudes datuma, pārbaudot būvspeciālista veikto patstāvīgo praksi un būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā.
4. Noteikumu projektā ir paredzēta tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšana ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām – krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm un ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistu kompetences paplašināšana ar tiesībām veikt pirmās un otrās grupas gājēju vai velosipēdu, vai apvienoto gājēju un velosipēdu tiltu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Noteikumu projektā ir precizēts padziļināto pārbaužu apjoms nosakot, ka pārbaudes jāveic vismaz 1% būvspeciālistu, nevis vismaz 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā.
6. Noteikumu projektā paredzēts, ka uzraudzības maksu nepiemēro personām ar arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu par laikposmu, kurā tā izpilda būvinspektora pienākumus, ja tās neveic patstāvīgo praksi.
7. Noteikumu projektā precizētas iekšējās atsauces attiecībā uz pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
25.11.2024. - 09.12.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Personām, kuras vēlas iegūt būvspeciālista sertifikātu, palielināsies maksa par sākotnējo kompetences pārbaudi sertifikāta saņemšanai, bet kopējais administratīvais slogs nepieaugs.
Samazināts administratīvais slogs būvekspertīzes sertifikāta uzturēšanā.
Samazināts administratīvais slogs būvekspertīzes sertifikāta uzturēšanā.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Gusts Sproģis (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
25.11.2024. 15:11
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Lūdzu precizēt piezīmi Nr. 22 šādā redakcijā: „Būvspeciālists atbilstoši kompetencei var veikt arī projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, būvprojektu un būvju ekspertīzes darbus arī krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm ārpus ostu teritorijas.” Esošā redakcija neatbilst nolemtajam nozares speciālistu sanāksmē un netiek ievērots piesardzības princips.
06.12.2024. 13:28
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25