Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts), pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 37.8 panta sesto daļu, Enerģētikas likuma 17.1 panta vienpadsmito daļu un 17.2 panta trešo daļu.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt atjaunojamās enerģijas energokopienas, elektroenerģijas energokopienas (turpmāk abas kopā - energokopiena) un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumus un kārtību, kādā īstenojama informācijas apmaiņa starp tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoru, līgumā ietveramo informāciju, darbības mērķa noteikšanai un statūtos obligāti nosakāmās prasības, reģistrācija kārtība un gada pārskatos sniedzamās ziņas.
Politikas jomas
Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
13.05.2024. - 24.05.2024.
Informācija
Šobrīd Latvijā nepastāv īpašs regulējums energokopienām vai aktīviem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, kas paredzētu kopīgošanas nosacījumus, sasvstarpējo attiecību nosacījumus starp kopienas biedriem un daļu turētājiem, tās pārstāvi un citiem elektroenerģijas lietotājiem, un energoapgādes komersantiem, tai skaitā sistēmas operatoru, reģistrācijas nosacījumus energokopienām kā arī citus nosacījumus, kuri deleģēti Elektroenerģijas tirgus likuma 37.8 panta sestajā daļā, Enerģētikas likuma 17.1 panta vienpadsmitajā un 17.2 panta trešajā daļā.
Izstrādātais tiesību akta projekts paredz risināt iepriekš minētās problēmas un paredz energokopienu reģistrēšanas, darbības un uzraudzīšanas nosacījums.
Izstrādātais tiesību akta projekts paredz risināt iepriekš minētās problēmas un paredz energokopienu reģistrēšanas, darbības un uzraudzīšanas nosacījums.
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuras būs energokopienu biedri vai aktīvie lietotāti, kas rīkojas kopīgi
Skaidrojums un ietekme
Ietekmēs pozitīvi, jo dos iespēju piedalīties elektroenerģijas kopīgošanā savas energokopienas ietvaros.
Juridiskās personas
- Energokopienas
- Elektroenerģijas sadales sistēmas operatori
- Elektroenerģijas tirgotāji
Skaidrojums un ietekme
Energokopienas ietekmēs pozitīvi, jo dos iespēju piedalīties elektroenerģijas kopīgošanā savas energokopienas ietvaros. Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem būs nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu esošās sistēmas ietvaros. Elektroenerģijas tirgotājiem būs nepieciešams izstrādāt līgumu/ produktus uz kā pamata iepirkt elektroenerģiju no energokopienām.
Sagatavoja
Markuss Ivaško (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
08.05.2024. 17:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Roberts Lazdiņš
Iebildums pret Noteikumu projekta 6. punktu: “Atjaunojamās enerģijas energokopienas kopīgošanas objekti atrodas vienā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā”.
Skaidrojums: Noteikumu projekta tekstā un Anotācijā (ex-ante) nav paskaidrots, kāpēc ir izvēlēta tieši šāda energokopienas teritoriālā robeža. Ir jāmin, ka energokopienas ir maza mēroga vietējie projekti, kuru mērķis ir maksimāli palielināt vietējās kopienas vērtību un sabiedrības iesaisti atjaunīgo energoresursu pašpatēriņā, kopīgošanā un popularizēšanā. Ja pamatojās uz Noteikumu projekta 6. punktu, tad, piemēram, Gulbenes novadā attālums starp energokopienas biedriem varētu sasniegt vairāk, nekā 30 km (piemēram, vienam dalībniekam atrodoties Jaungulbenē, bet otram - Kalnienā), tādējādi neveicinot lokālo kopienu attīstību. Papildus tam, tieši pretēju efektu šis Noteikumu projekta punkts varētu izraisīt, ja energokopienu vēlētos izveidot (vai tajā piedalīties) tuva attāluma jeb kaimiņu mājsaimniecības, kuras, savukārt, atrodās katra savā administratīvajā teritorijā (piemēram, abu kaimiņu mājsaimniecības šķir 200 metri, taču viena mājsaimniecība atrodās Gulbenes novadā, bet otra – Madonas novadā). Respektīvi, Noteikumu projekta punkts izslēdz iespēju izveidot starppašvaldību jeb vairāku pašvaldību kopējās energokopienas, tādējādi diskriminējot brīvu elektroenerģijas lietotāju iesaisti energokopienās. Tas var radīt risku, ka starp pašvaldībām rastos nevienmērīgs energokopienu ievieses progress un uz lokāliem atjaunīgo energoresursu balstīto projektu realizācija. Ņemot vērā iepriekšminēto, būtu rekomendējams pārskatīt šo noteikuma projekta punktu, izdiskutējot iespēju ierobežot energokopienas dalībnieku attālumu vienam no otra nevis pret administratīvās teritoriju, bet pret pagastu un pilsētas robežām ar izņēmumiem, kurā energokopienas biedri varētu būt no dažādām un blakus esošajām administratīvajām teritorijām.
Iebildums pret Noteikumu projekta 9. punktu: “Ja pašvaldība ir energokopienas biedrs, pašvaldībai ir pienākums daļu tās saražotās elektroenerģijas vai energokopienas ietvaros gūtās peļņas novirzīt mazaizsargātu sabiedrības locekļu atbalstam”.
Skaidrojums: Uzskatu, ka Noteikumu projekta punkts ir neprecīzs, jo tas nenosaka, cik lielai daļai no energokopienas iegūtās peļņas (ja tajā piedalās pašvaldība) ir jānovirza mazaizsargāto sabiedrības locekļu atbalstam (tie varētu būt 1% - 99% no iegūtās peļņas). Papildus tam, Noteikumu projekta punktā nav paskaidrots, kā pašvaldība varētu izmanto atlikušo daļu no iegūtās energokopienas peļņas, tādējādi radot iespēju, ka šī daļa varētu nonākt pašvaldības kopējā budžetā bez līdzekļu izlietojuma izsekošanas iespējas. Lai peļņa no šāda veida energokopienām radītu pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību ne tikai mazaizsargātajiem, bet pašvaldības/u iedzīvotājiem kopumā, ir rekomendējams peļņu ieguldīt ne tikai mazaizsargāto sabiedrības locekļu atbalstam, bet arī pašvaldības/u enerģētikas infrastruktūras attīstībai (piemēram, elektroauto uzlādes staciju iegādei un uzstādīšanai), kā arī uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu informatīvo pasākumu/kampaņu/semināru organizēšanai, tādējādi informējot sabiedrību par energoefektivitātes, elektroenerģijas kopīgošanas, ieguvumiem no fotoelementu paneļu uzstādīšanas u.c. pasākumiem. Apvienojot visu iepriekšminēto, pašvaldības dalības nodrošināšanai energokopienā ir jābūt definētai īpaši izstrādātā regulējumā, kas noteiktu pašvaldībām izstrādāt energokopienas izveides vai dalības darba plānu, kurā, savukārt, būtu jādefinē un jāiekļauj pašvaldības iesaistes vai energokopienas izveides mērķi, uzdevumi, peļņas iegūšanas prognozes aprēķina metodoloģija (modelēšana) no dalības energokopienā vai no tās izveides, iegūto līdzekļu izlietojuma mehānismi, atbildīgie vai deliģējamie pašvaldības pārstāvji energokopienas lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī energokopienas pārvaldībā iesaistīto pašvaldības dalībnieku vai pārstāvju kompensācijas mehānisms par papildus pienākumu izpildi u.c. punkti. Turklāt, šajā darba plānā būtu jāietver šo pašvaldības darbinieku vai deliģējamo pārstāvju izglītošanās pasākumi un apmaiņas programmas, tādējādi pašvaldības pārstāvētās energokopienas izveidojot un pārvaldot pēc labākās prakses piemēriem.
Iebildums pret Noteikumu projekta 12. punktu: “Ja aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, vai energokopiena tās biedru elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanai izmanto mazāk, kā 80% no tās objektos saražotās elektroenerģijas, tā vismaz 51% no kārtējā kalendāra gada ietvaros gūtās peļņas novirza Enerģētikas likumā noteiktajiem energokopienas darbības mērķiem”.
Skaidrojums: Uzskatu, ka Noteikumu projekta punkts neatbilst Enerģētikas likuma 17.1. panta 7.2. daļai, t.i., “Energokopiena var būt biedrība, nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība. Ja energokopiena ir kapitālsabiedrība: 2) tās statūtos ir noteikts, ka tā iegūto peļņu nesadala un neizmaksā dividendēs, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai”. Respektīvi, Noteikumu projekta punkts nosaka, ka vismaz 51% no energokopienas peļņas ir novirzāma energokopienas statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, taču tā ietvaros nav paskaidrota, kā būtu izmantojama peļņas atlikusī daļa. Ja Noteikumu projekta punkta ietvaros ir atļauts atlikušo peļņas daļu sadalīt starp energokopienas biedriem vai izmaksāt dividendēs, tas būtu uzskatāms par iepriekš uzskaitītā Enerģētikas likumā ietvertā panta un daļas pārkāpumu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, uzskatu, ka neatkarīgi no pašpatēriņa līmeņa, energokopienas iegūtā peļņa nebūtu izmaksājama starp tās biedriem, bet gan pilnībā novirzīta energokopienas statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, tādējādi gūstot nevis individuālu, bet kopēju energokopienas dalībnieku labumu no elektroenerģijas kopīgošanas pasākumiem.
Iebildums pret Noteikumu projekta 18. punktu: “Visi vienas energokopienas biedri vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar vienu tirgotāju.”
Skaidrojums: Ņemot vērā, ka energokopienas biedriem pirms dalības energokopienā var būt noslēgts līgums ar citu elektroenerģijas tirgotāju, nekā tas tiek noslēgts energokopienas ietvaros, var rasties risks, ka elektroenerģijas tirgotājs, ar kuru energokopiena ir noslēgusi līgumu, piedāvās citu elektroenerģijas cenu par saņemto elektroenerģiju no tīkla. Respektīvi, dalība energokopiena var izraisīt elektroenerģijas tirgotāju individuāli piešķirto elektroenerģijas piedāvājumu un atlaižu atcelšanu, radot potenciālu un risku paaugstinātai elektroenerģijas cenai. Lai to novērstu, ir rekomendējams papildināt Noteikumu projekta punktu, ka, energokopienai noslēdzot līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju, tās biedriem tiek nodrošināti importētās elektroenerģijas cenas griesti, kuri atbilst elektroenerģijas cenai pirms to dalības energokopienā. Tādā veidā tiktu paaugstināta gan elektroenerģijas tirgotāju savstarpējā konkurence, gan novērsta iespējama elektroenerģijas cenas paaugstināšanās biedriem pēc to dalības energokopienā. Šo risku novērstu arī iespēja, ka energokopienas dalībnieks var slēgt līgumu norēķiniem par saņemto elektroenerģiju no tīkla ar vienu tirgotāju, bet pati energokopiena var slēgt līgumu ar citu tirgotāju par tīklā nodoto elektroenerģiju (līdzīgi kā tas ir definēts aktīvo lietotāju saražotās elektroenerģijas tirdzniecībai).
Iebildums pret Noteikumu projekta 32. punktu: “Ja energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos aprēķinātā elektroenerģijas neto vērtība norēķinu periodā ir pozitīva, tirgotājs par aprēķināto elektroenerģijas neto vērtību norēķinās ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, atbilstoši elektroenerģijas kopīgošanas līgumā noteiktajam”.
Skaidrojums: Ņemot vērā, ka neto norēķinu periods ir viens mēnesis (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 635), kā arī Noteikuma projekta punktā sniegto energokopienas regulējumu var daļēji pielīdzināt neto norēķinu sistēmas modifikācijai, uzskatu, ka šī Noteikumu projekta punkts neatbilst Elektroenerģijas tirgus likuma 37.8. panta 2. daļai, t.i., “Elektroenerģijas kopīgošana notiek viena tirdzniecības intervāla ietvaros. Tūlītēji nepatērētā elektroenerģija nav uzkrājama kopīgošanai citā tirdzniecības intervālā, bet ir pārdodama elektroenerģijas tirgotājam par vienošanās cenu. […]” un 3. daļai, t.i., “Sistēmas dalībnieku objekti, kas piedalās elektroenerģijas kopīgošanā, vienlaikus nevar piedalīties neto uzskaites sistēmā, neto norēķinu sistēmā, kā arī elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā”. Respektīvi, Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka energokopienas tūlītēji nepatērētā elektroenerģija ir jāpārdod par vienošanās cenu (nevis jānodod, kā tas ir noteikts neto norēķinu sistēmā) elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības intervāla jeb stundas ietvaros (tidzniecības intervālu definē Ministru kabineta noteikumi Nr. 635), taču Noteikumu projektā tiek ievērots neto norēķina periods jeb elektroenerģijas pārpalikuma tirdzniecība notiek mēneša ietvaros.
Citi iebildumi:
1. Noteikumu projekta 1.6. punkts “Noteikumi nosaka: […] energokopienas statūtos obligāti nosakāmās prasības” nav izklāstīts šajā Noteikumu projektā, respektīvi, nav definētas energokopienas noteikto statūtu gaidāmais saturs vai ierobežojumi. Statūtu apraksts aprobežojās ar Noteikumu projekta 44.1. un 44.2. punktiem, kas skaidri nedefinē to gaidāmo saturu. Ir jāuzsver, ka Enerģētikas likumā nav tiešā veidā minēti gaidāmie energokopienas statūtu mērķi un saturs, neskaitot energokopienas definīciju.
2. Balstoties uz to, ka Noteikumu projekts paredz energokopienas biedru individuālu peļņas gūšanas iespēju, tas var radīt risku, ka energokopienas nevarēs saņemt uz de minimis bāzēto valsts atbalstu (kā to nosaka arī 17.1. panta (9) punkts: “Energokopienas biedri vai daļu turētāji saglabā visas tiem noteiktās enerģijas galalietotāja un aktīvā lietotāja tiesības un pienākumus”) un tiem būs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmaksa, kas savukārt, var samazināt katra dalībnieka ekonomiskos ieguvumus no dalības energokopienā.
3. Noteikumu projekta tekstā ir pieļautas vairākas gramatiskās kļūdas, piemēram, 27. punktā iekļautais vārds “loietotāju”, 29. punktā iekļautais vārds “neatilstības”, u.c.
4. Noteikumu projektā nav iekļauti noteikumi par energokopienas iekšējo (savstarpējo) elektroenerģijas tirdzniecību - kā to pieprasa Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādātā redakcija).
Skaidrojums: Noteikumu projekta tekstā un Anotācijā (ex-ante) nav paskaidrots, kāpēc ir izvēlēta tieši šāda energokopienas teritoriālā robeža. Ir jāmin, ka energokopienas ir maza mēroga vietējie projekti, kuru mērķis ir maksimāli palielināt vietējās kopienas vērtību un sabiedrības iesaisti atjaunīgo energoresursu pašpatēriņā, kopīgošanā un popularizēšanā. Ja pamatojās uz Noteikumu projekta 6. punktu, tad, piemēram, Gulbenes novadā attālums starp energokopienas biedriem varētu sasniegt vairāk, nekā 30 km (piemēram, vienam dalībniekam atrodoties Jaungulbenē, bet otram - Kalnienā), tādējādi neveicinot lokālo kopienu attīstību. Papildus tam, tieši pretēju efektu šis Noteikumu projekta punkts varētu izraisīt, ja energokopienu vēlētos izveidot (vai tajā piedalīties) tuva attāluma jeb kaimiņu mājsaimniecības, kuras, savukārt, atrodās katra savā administratīvajā teritorijā (piemēram, abu kaimiņu mājsaimniecības šķir 200 metri, taču viena mājsaimniecība atrodās Gulbenes novadā, bet otra – Madonas novadā). Respektīvi, Noteikumu projekta punkts izslēdz iespēju izveidot starppašvaldību jeb vairāku pašvaldību kopējās energokopienas, tādējādi diskriminējot brīvu elektroenerģijas lietotāju iesaisti energokopienās. Tas var radīt risku, ka starp pašvaldībām rastos nevienmērīgs energokopienu ievieses progress un uz lokāliem atjaunīgo energoresursu balstīto projektu realizācija. Ņemot vērā iepriekšminēto, būtu rekomendējams pārskatīt šo noteikuma projekta punktu, izdiskutējot iespēju ierobežot energokopienas dalībnieku attālumu vienam no otra nevis pret administratīvās teritoriju, bet pret pagastu un pilsētas robežām ar izņēmumiem, kurā energokopienas biedri varētu būt no dažādām un blakus esošajām administratīvajām teritorijām.
Iebildums pret Noteikumu projekta 9. punktu: “Ja pašvaldība ir energokopienas biedrs, pašvaldībai ir pienākums daļu tās saražotās elektroenerģijas vai energokopienas ietvaros gūtās peļņas novirzīt mazaizsargātu sabiedrības locekļu atbalstam”.
Skaidrojums: Uzskatu, ka Noteikumu projekta punkts ir neprecīzs, jo tas nenosaka, cik lielai daļai no energokopienas iegūtās peļņas (ja tajā piedalās pašvaldība) ir jānovirza mazaizsargāto sabiedrības locekļu atbalstam (tie varētu būt 1% - 99% no iegūtās peļņas). Papildus tam, Noteikumu projekta punktā nav paskaidrots, kā pašvaldība varētu izmanto atlikušo daļu no iegūtās energokopienas peļņas, tādējādi radot iespēju, ka šī daļa varētu nonākt pašvaldības kopējā budžetā bez līdzekļu izlietojuma izsekošanas iespējas. Lai peļņa no šāda veida energokopienām radītu pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību ne tikai mazaizsargātajiem, bet pašvaldības/u iedzīvotājiem kopumā, ir rekomendējams peļņu ieguldīt ne tikai mazaizsargāto sabiedrības locekļu atbalstam, bet arī pašvaldības/u enerģētikas infrastruktūras attīstībai (piemēram, elektroauto uzlādes staciju iegādei un uzstādīšanai), kā arī uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu informatīvo pasākumu/kampaņu/semināru organizēšanai, tādējādi informējot sabiedrību par energoefektivitātes, elektroenerģijas kopīgošanas, ieguvumiem no fotoelementu paneļu uzstādīšanas u.c. pasākumiem. Apvienojot visu iepriekšminēto, pašvaldības dalības nodrošināšanai energokopienā ir jābūt definētai īpaši izstrādātā regulējumā, kas noteiktu pašvaldībām izstrādāt energokopienas izveides vai dalības darba plānu, kurā, savukārt, būtu jādefinē un jāiekļauj pašvaldības iesaistes vai energokopienas izveides mērķi, uzdevumi, peļņas iegūšanas prognozes aprēķina metodoloģija (modelēšana) no dalības energokopienā vai no tās izveides, iegūto līdzekļu izlietojuma mehānismi, atbildīgie vai deliģējamie pašvaldības pārstāvji energokopienas lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī energokopienas pārvaldībā iesaistīto pašvaldības dalībnieku vai pārstāvju kompensācijas mehānisms par papildus pienākumu izpildi u.c. punkti. Turklāt, šajā darba plānā būtu jāietver šo pašvaldības darbinieku vai deliģējamo pārstāvju izglītošanās pasākumi un apmaiņas programmas, tādējādi pašvaldības pārstāvētās energokopienas izveidojot un pārvaldot pēc labākās prakses piemēriem.
Iebildums pret Noteikumu projekta 12. punktu: “Ja aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, vai energokopiena tās biedru elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanai izmanto mazāk, kā 80% no tās objektos saražotās elektroenerģijas, tā vismaz 51% no kārtējā kalendāra gada ietvaros gūtās peļņas novirza Enerģētikas likumā noteiktajiem energokopienas darbības mērķiem”.
Skaidrojums: Uzskatu, ka Noteikumu projekta punkts neatbilst Enerģētikas likuma 17.1. panta 7.2. daļai, t.i., “Energokopiena var būt biedrība, nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība. Ja energokopiena ir kapitālsabiedrība: 2) tās statūtos ir noteikts, ka tā iegūto peļņu nesadala un neizmaksā dividendēs, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai”. Respektīvi, Noteikumu projekta punkts nosaka, ka vismaz 51% no energokopienas peļņas ir novirzāma energokopienas statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, taču tā ietvaros nav paskaidrota, kā būtu izmantojama peļņas atlikusī daļa. Ja Noteikumu projekta punkta ietvaros ir atļauts atlikušo peļņas daļu sadalīt starp energokopienas biedriem vai izmaksāt dividendēs, tas būtu uzskatāms par iepriekš uzskaitītā Enerģētikas likumā ietvertā panta un daļas pārkāpumu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, uzskatu, ka neatkarīgi no pašpatēriņa līmeņa, energokopienas iegūtā peļņa nebūtu izmaksājama starp tās biedriem, bet gan pilnībā novirzīta energokopienas statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, tādējādi gūstot nevis individuālu, bet kopēju energokopienas dalībnieku labumu no elektroenerģijas kopīgošanas pasākumiem.
Iebildums pret Noteikumu projekta 18. punktu: “Visi vienas energokopienas biedri vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar vienu tirgotāju.”
Skaidrojums: Ņemot vērā, ka energokopienas biedriem pirms dalības energokopienā var būt noslēgts līgums ar citu elektroenerģijas tirgotāju, nekā tas tiek noslēgts energokopienas ietvaros, var rasties risks, ka elektroenerģijas tirgotājs, ar kuru energokopiena ir noslēgusi līgumu, piedāvās citu elektroenerģijas cenu par saņemto elektroenerģiju no tīkla. Respektīvi, dalība energokopiena var izraisīt elektroenerģijas tirgotāju individuāli piešķirto elektroenerģijas piedāvājumu un atlaižu atcelšanu, radot potenciālu un risku paaugstinātai elektroenerģijas cenai. Lai to novērstu, ir rekomendējams papildināt Noteikumu projekta punktu, ka, energokopienai noslēdzot līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju, tās biedriem tiek nodrošināti importētās elektroenerģijas cenas griesti, kuri atbilst elektroenerģijas cenai pirms to dalības energokopienā. Tādā veidā tiktu paaugstināta gan elektroenerģijas tirgotāju savstarpējā konkurence, gan novērsta iespējama elektroenerģijas cenas paaugstināšanās biedriem pēc to dalības energokopienā. Šo risku novērstu arī iespēja, ka energokopienas dalībnieks var slēgt līgumu norēķiniem par saņemto elektroenerģiju no tīkla ar vienu tirgotāju, bet pati energokopiena var slēgt līgumu ar citu tirgotāju par tīklā nodoto elektroenerģiju (līdzīgi kā tas ir definēts aktīvo lietotāju saražotās elektroenerģijas tirdzniecībai).
Iebildums pret Noteikumu projekta 32. punktu: “Ja energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos aprēķinātā elektroenerģijas neto vērtība norēķinu periodā ir pozitīva, tirgotājs par aprēķināto elektroenerģijas neto vērtību norēķinās ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, atbilstoši elektroenerģijas kopīgošanas līgumā noteiktajam”.
Skaidrojums: Ņemot vērā, ka neto norēķinu periods ir viens mēnesis (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 635), kā arī Noteikuma projekta punktā sniegto energokopienas regulējumu var daļēji pielīdzināt neto norēķinu sistēmas modifikācijai, uzskatu, ka šī Noteikumu projekta punkts neatbilst Elektroenerģijas tirgus likuma 37.8. panta 2. daļai, t.i., “Elektroenerģijas kopīgošana notiek viena tirdzniecības intervāla ietvaros. Tūlītēji nepatērētā elektroenerģija nav uzkrājama kopīgošanai citā tirdzniecības intervālā, bet ir pārdodama elektroenerģijas tirgotājam par vienošanās cenu. […]” un 3. daļai, t.i., “Sistēmas dalībnieku objekti, kas piedalās elektroenerģijas kopīgošanā, vienlaikus nevar piedalīties neto uzskaites sistēmā, neto norēķinu sistēmā, kā arī elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā”. Respektīvi, Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka energokopienas tūlītēji nepatērētā elektroenerģija ir jāpārdod par vienošanās cenu (nevis jānodod, kā tas ir noteikts neto norēķinu sistēmā) elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības intervāla jeb stundas ietvaros (tidzniecības intervālu definē Ministru kabineta noteikumi Nr. 635), taču Noteikumu projektā tiek ievērots neto norēķina periods jeb elektroenerģijas pārpalikuma tirdzniecība notiek mēneša ietvaros.
Citi iebildumi:
1. Noteikumu projekta 1.6. punkts “Noteikumi nosaka: […] energokopienas statūtos obligāti nosakāmās prasības” nav izklāstīts šajā Noteikumu projektā, respektīvi, nav definētas energokopienas noteikto statūtu gaidāmais saturs vai ierobežojumi. Statūtu apraksts aprobežojās ar Noteikumu projekta 44.1. un 44.2. punktiem, kas skaidri nedefinē to gaidāmo saturu. Ir jāuzsver, ka Enerģētikas likumā nav tiešā veidā minēti gaidāmie energokopienas statūtu mērķi un saturs, neskaitot energokopienas definīciju.
2. Balstoties uz to, ka Noteikumu projekts paredz energokopienas biedru individuālu peļņas gūšanas iespēju, tas var radīt risku, ka energokopienas nevarēs saņemt uz de minimis bāzēto valsts atbalstu (kā to nosaka arī 17.1. panta (9) punkts: “Energokopienas biedri vai daļu turētāji saglabā visas tiem noteiktās enerģijas galalietotāja un aktīvā lietotāja tiesības un pienākumus”) un tiem būs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmaksa, kas savukārt, var samazināt katra dalībnieka ekonomiskos ieguvumus no dalības energokopienā.
3. Noteikumu projekta tekstā ir pieļautas vairākas gramatiskās kļūdas, piemēram, 27. punktā iekļautais vārds “loietotāju”, 29. punktā iekļautais vārds “neatilstības”, u.c.
4. Noteikumu projektā nav iekļauti noteikumi par energokopienas iekšējo (savstarpējo) elektroenerģijas tirdzniecību - kā to pieprasa Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādātā redakcija).
21.05.2024. 11:52
Sergejs Fjodorovs - RĪGAS TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS KAMERA
Iebildums pret Noteikumu projekta 2.2. punktu: “elektroenerģijas kopīgošanas līgums - elektroenerģijas tirdzniecības līgums, ko slēdz elektroenerģijas tirgotājs un energokopiena vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi”.
Skaidrojums: Saskaņā ar Elektroenerģijas Tirdzniecības Likumu punktu 1.(8), kā arī 37.7. (5) un 37.8.(5) , kopigošana definēta kā rīcība ar saražoto elektroenerģiju Kopienas biedrus interesēs (lai nodrošinātu pašpatēriņu). Tas nav identiski "elektroenerģijas tirdzniecībai"
Priekšlikums: “elektroenerģijas kopīgošanas līgums - vienošanās par nosacījumiem, saskaņā ar kādiem Tirgotājs pārvalda Kopienas objektos saražoto elektroenerģiju”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 5. punktu: Elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas kopīgošanas objekts atrodas Latvijas Republikas teritorijā un ir pieslēgts elektroenerģijas sadales sistēmai, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta elektroenerģijas sistēmas operatora īpašumā.
Skaidrojums: Tehnoloģijas un tehniskie nosacījumi var ļaut vai pat prasīt objektu (piemēram, pietiekami jaudīgu hibrīdsaules elektrostaciju) pieslēgt ne tikai Sadales (ST), bet arī Pārvades sistēmai (AST).
Priekšlikums: papildināt 5. punktu ar vārdiem “vai pārvades sistēmai”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 6. punktu: Atjaunojamās enerģijas energokopienas kopīgošanas objekti atrodas vienā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā.
Skaidrojums: Vienas pašvaldības iedzīvotāji (galalietotāji) tehnisku, tehnoloģisku, organizatorisku, likumdošanas vai citu ierobežojumu dēļ var nebūt spējīgi savas pašvaldības administratīvajā teritorijā izvietot elektroenerģijas ražošanas objektus. Īpaši tas attiecas uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem. 6.punkta redakcija. ierobežo galalietotāju iespējas izvietot, piemēram, hibrīdo saules elektrostaciju uz savas zemes, bet citā pašvaldībā, kur ir brīva jauda pieslēgumam..
Turklāt ir zināma pretruna ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/944 (46.) punktu, kur rakstīts: “...Elektroenerģijas koplietošana dod iespēju biedrus vai daļu turētājus apgādāt ar elektroenerģiju no kopienā esošajām ražošanas stacijām, neesot tiešā fiziskā tuvumā ražošanas stacijām un neesot piesaistītam vienotam uzskaites punktam...”
Priekšlikums: izņemt no formulējuma vārdu “administratīvajā”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 13. punktu: Elektroenerģijas kopīgošanas objekta kopēja uzstādītā ražošanas jauda nevar pārsniegt 15 megavatus.
Skaidrojums: Nav skaidrs, kāpēc šāds ierobežojums būtu jāievieš. Piemēram, ja sadales vai pārvades tīkla tehniskie noteikumi un tehnoloģiskie nosacījumi ļaus vairāku pašvaldību daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem vienuviet uzstādīt elektrostaciju ar jaudu 20 -30 vai 50 megavati un tas būs racionāli, ekonomiski un tehniski pamatotiī, kāpēc tas būtu jāaizliedz?
Priekšlikums: Tā kā punkts ierobežo iespējas investēt un būvēt tam piemērotā vietā elektrostaciju ar ražošanas jaudu virs 15 megavatiem, ko varētu būt pieprasījuši vairāku, šim nolūkam apvienojušos pašvaldību daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, punktu izslēgt no noteikumu projekta redakcijas. Iebildums pret Noteikumu projekta 14. punktu: Energokopiena veic elektroenerģijas kopīgošanu elektroenerģijas kopīgošanas objektā, kas reģistrēts energokopienu reģistrā, un par kuru ir noslēgta vienošanās starp energokopienas biedriem.
Skaidrojums: Pieņemot lēmumus par iestāšanos kopienā, dalībnieks piekrīt dalībnieka tiesībām un pienākumiem, kā arī darbības mērķiem un nosacījumiem. Kāpēc tad dalībniekiem savā starpā jāslēdz vēl kāda vienošanās? Un vēl jo vairāk ņemot vērā, ka vienā objektā var apvienot vairāku simtu vai pat tūkstošu dalībnieku ražošanas jaudas?! Priekšlikums: Izskatās, ka šāda 14. punkta redakcija būs optimāla: “Energokopiena veic elektroenerģijas kopīgošanu elektroenerģijas kopīgošanas objektā, kas reģistrēts energokopienu reģistrā”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 18. punktu: Visi vienas energokopienas biedri vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar vienu tirgotāju.
Skaidrojums: Kopienas dalībnieks, uz savām iekārtām, var saražot tikai daļu no viņam nepieciešamās elektroenerģijas, bet nosacījumi, ar kādiem pārējo elektroenerģiju viņam piedāvās Kopienas tirgotājs, viņu var neapmierināt.
Turklāt ir zināma pretruna ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/944 4. pantu, kur rakstīts: “Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, ar noteikumu, ka ir izveidoti vajadzīgie savienojumi un uzskaites punkti..”
Priekšlikums: Izstrādāt redakciju, kas pieļautu, ka galalietotājam vienlaikus ir vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums ar dažādiem tirgotājiem. Svarīgi norādīt, kurš no šiem tirgotājiem būs atbildīgs par balansēšanu.
Iebildums pret Noteikumu projekta 19. punktu: Ja energokopienas biedrs vai kāds no aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, izbeidz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, tas tiek izslēgts no elektroenerģijas kopīgošanas līguma.
Skaidrojums: Iebildumi ir tie paši, kas par 2.2. punktu. Tāpat jāņem vērā, ka kopienas dalībnieka iekārtas var būt lielas elektrostacijas neatņemama sastāvdaļa un tās fiziski nevar pārnest un šī elektroenerģija turpina tikt izstrādāta un izmantota šī konkrētā galalietotāja objektos. Tādā gadījumā kopienas tirgotājam, ar kuru galalietotājs ir pārtraucis tirdzniecības līgumu, vienkārši būs pienākums “nodot” saražoto elektroenerģiju galalietotāja jaunajam tirgotājam.
Priekšlikums: Mainīt 19. punkta redakciju. Jaunajā redakcijā ņemt vērā, ka elektroenerģijas tirdzniecības līgums tiek slēgts starp galalietotāju un tirgotāju, bet kopīgošanas līgums - starp kopienu un tirgotāju.
Iebildums pret Noteikumu projekta 23.2 punktu: samaksa par elektroenerģijas kopīgošanas pakalpojuma nodrošināšanu un cena par kādu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, saražotā elektroenerģija tiek nodota tirgotājam;
Priekšlikums: aizstāt vārdus “cena” ar vārdiem “cena un/vai nosacījumi”
Skaidrojums: Saskaņā ar Elektroenerģijas Tirdzniecības Likumu punktu 1.(8), kā arī 37.7. (5) un 37.8.(5) , kopigošana definēta kā rīcība ar saražoto elektroenerģiju Kopienas biedrus interesēs (lai nodrošinātu pašpatēriņu). Tas nav identiski "elektroenerģijas tirdzniecībai"
Priekšlikums: “elektroenerģijas kopīgošanas līgums - vienošanās par nosacījumiem, saskaņā ar kādiem Tirgotājs pārvalda Kopienas objektos saražoto elektroenerģiju”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 5. punktu: Elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas kopīgošanas objekts atrodas Latvijas Republikas teritorijā un ir pieslēgts elektroenerģijas sadales sistēmai, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta elektroenerģijas sistēmas operatora īpašumā.
Skaidrojums: Tehnoloģijas un tehniskie nosacījumi var ļaut vai pat prasīt objektu (piemēram, pietiekami jaudīgu hibrīdsaules elektrostaciju) pieslēgt ne tikai Sadales (ST), bet arī Pārvades sistēmai (AST).
Priekšlikums: papildināt 5. punktu ar vārdiem “vai pārvades sistēmai”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 6. punktu: Atjaunojamās enerģijas energokopienas kopīgošanas objekti atrodas vienā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā.
Skaidrojums: Vienas pašvaldības iedzīvotāji (galalietotāji) tehnisku, tehnoloģisku, organizatorisku, likumdošanas vai citu ierobežojumu dēļ var nebūt spējīgi savas pašvaldības administratīvajā teritorijā izvietot elektroenerģijas ražošanas objektus. Īpaši tas attiecas uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem. 6.punkta redakcija. ierobežo galalietotāju iespējas izvietot, piemēram, hibrīdo saules elektrostaciju uz savas zemes, bet citā pašvaldībā, kur ir brīva jauda pieslēgumam..
Turklāt ir zināma pretruna ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/944 (46.) punktu, kur rakstīts: “...Elektroenerģijas koplietošana dod iespēju biedrus vai daļu turētājus apgādāt ar elektroenerģiju no kopienā esošajām ražošanas stacijām, neesot tiešā fiziskā tuvumā ražošanas stacijām un neesot piesaistītam vienotam uzskaites punktam...”
Priekšlikums: izņemt no formulējuma vārdu “administratīvajā”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 13. punktu: Elektroenerģijas kopīgošanas objekta kopēja uzstādītā ražošanas jauda nevar pārsniegt 15 megavatus.
Skaidrojums: Nav skaidrs, kāpēc šāds ierobežojums būtu jāievieš. Piemēram, ja sadales vai pārvades tīkla tehniskie noteikumi un tehnoloģiskie nosacījumi ļaus vairāku pašvaldību daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem vienuviet uzstādīt elektrostaciju ar jaudu 20 -30 vai 50 megavati un tas būs racionāli, ekonomiski un tehniski pamatotiī, kāpēc tas būtu jāaizliedz?
Priekšlikums: Tā kā punkts ierobežo iespējas investēt un būvēt tam piemērotā vietā elektrostaciju ar ražošanas jaudu virs 15 megavatiem, ko varētu būt pieprasījuši vairāku, šim nolūkam apvienojušos pašvaldību daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, punktu izslēgt no noteikumu projekta redakcijas. Iebildums pret Noteikumu projekta 14. punktu: Energokopiena veic elektroenerģijas kopīgošanu elektroenerģijas kopīgošanas objektā, kas reģistrēts energokopienu reģistrā, un par kuru ir noslēgta vienošanās starp energokopienas biedriem.
Skaidrojums: Pieņemot lēmumus par iestāšanos kopienā, dalībnieks piekrīt dalībnieka tiesībām un pienākumiem, kā arī darbības mērķiem un nosacījumiem. Kāpēc tad dalībniekiem savā starpā jāslēdz vēl kāda vienošanās? Un vēl jo vairāk ņemot vērā, ka vienā objektā var apvienot vairāku simtu vai pat tūkstošu dalībnieku ražošanas jaudas?! Priekšlikums: Izskatās, ka šāda 14. punkta redakcija būs optimāla: “Energokopiena veic elektroenerģijas kopīgošanu elektroenerģijas kopīgošanas objektā, kas reģistrēts energokopienu reģistrā”.
Iebildums pret Noteikumu projekta 18. punktu: Visi vienas energokopienas biedri vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar vienu tirgotāju.
Skaidrojums: Kopienas dalībnieks, uz savām iekārtām, var saražot tikai daļu no viņam nepieciešamās elektroenerģijas, bet nosacījumi, ar kādiem pārējo elektroenerģiju viņam piedāvās Kopienas tirgotājs, viņu var neapmierināt.
Turklāt ir zināma pretruna ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/944 4. pantu, kur rakstīts: “Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, ar noteikumu, ka ir izveidoti vajadzīgie savienojumi un uzskaites punkti..”
Priekšlikums: Izstrādāt redakciju, kas pieļautu, ka galalietotājam vienlaikus ir vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums ar dažādiem tirgotājiem. Svarīgi norādīt, kurš no šiem tirgotājiem būs atbildīgs par balansēšanu.
Iebildums pret Noteikumu projekta 19. punktu: Ja energokopienas biedrs vai kāds no aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, izbeidz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, tas tiek izslēgts no elektroenerģijas kopīgošanas līguma.
Skaidrojums: Iebildumi ir tie paši, kas par 2.2. punktu. Tāpat jāņem vērā, ka kopienas dalībnieka iekārtas var būt lielas elektrostacijas neatņemama sastāvdaļa un tās fiziski nevar pārnest un šī elektroenerģija turpina tikt izstrādāta un izmantota šī konkrētā galalietotāja objektos. Tādā gadījumā kopienas tirgotājam, ar kuru galalietotājs ir pārtraucis tirdzniecības līgumu, vienkārši būs pienākums “nodot” saražoto elektroenerģiju galalietotāja jaunajam tirgotājam.
Priekšlikums: Mainīt 19. punkta redakciju. Jaunajā redakcijā ņemt vērā, ka elektroenerģijas tirdzniecības līgums tiek slēgts starp galalietotāju un tirgotāju, bet kopīgošanas līgums - starp kopienu un tirgotāju.
Iebildums pret Noteikumu projekta 23.2 punktu: samaksa par elektroenerģijas kopīgošanas pakalpojuma nodrošināšanu un cena par kādu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, saražotā elektroenerģija tiek nodota tirgotājam;
Priekšlikums: aizstāt vārdus “cena” ar vārdiem “cena un/vai nosacījumi”
23.05.2024. 16:16
LLPA
Par: 3. Elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp elektroenerģijas energokopienas biedriem vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, kuriem elektroenerģijas tirdzniecību nodrošina viens elektroenerģijas tirgotājs, un kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas vienam sadales sistēmas operatoram.
Priekšlikums.
Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai Speciālā ekonomiskā zona drīkst būt energokopienas biedrs.
Priekšlikums.
Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai Speciālā ekonomiskā zona drīkst būt energokopienas biedrs.
24.05.2024. 11:11
LLPA
Par: 4. Energokopiena un aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, ir neatkarīgi, un to darbība ir balstīta uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību.
Priekšlikums.
Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai energokopienas biedri var būt kā dalībnieki vairākās energokopienās vienlaicīgi.
Priekšlikums.
Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai energokopienas biedri var būt kā dalībnieki vairākās energokopienās vienlaicīgi.
24.05.2024. 11:13
LLPA
Par: 42. Sadales sistēmas operatoram ir tiesības energokpienai vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, piemērot sistēmas pakalpojumu maksu par energokopienai vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, sniegtajiem pakalpojumiem.
Priekšlikums.
Aicinām labot drukas kļūdu vārdā “energokopienai”.
Priekšlikums.
Aicinām labot drukas kļūdu vārdā “energokopienai”.
24.05.2024. 11:14
LLPA
PRIEKŠLIKUMS
LLPA piedāvā elektroenerģijas tirgotājiem paredzētas funkcijas nodot SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs” (turpmāk – EPT), kas līdz šim veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu, pildot publiskā tirgotāja funkcijas. LLPA ieskatā šādā veidā MK noteikumu projekts sasniegs mērķi pēc būtības, kā arī reģistrēšanas un elektroenerģijas tirgošanas funkcijas tiks īstenotas centralizēti neiesaistot vairākus tirgotājus un Būvniecības valsts kontroles biroju.
LLPA piedāvā elektroenerģijas tirgotājiem paredzētas funkcijas nodot SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs” (turpmāk – EPT), kas līdz šim veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu, pildot publiskā tirgotāja funkcijas. LLPA ieskatā šādā veidā MK noteikumu projekts sasniegs mērķi pēc būtības, kā arī reģistrēšanas un elektroenerģijas tirgošanas funkcijas tiks īstenotas centralizēti neiesaistot vairākus tirgotājus un Būvniecības valsts kontroles biroju.
24.05.2024. 11:15
LLPA
Par : 3.Elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp elektroenerģijas energokopienas biedriem vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, kuriem elektroenerģijas tirdzniecību nodrošina viens elektroenerģijas tirgotājs, un kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas vienam sadales sistēmas operatoram.
Priekšlikums
Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
3.Elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp elektroenerģijas energokopienas biedriem vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi un kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas vienam sadales sistēmas operatoram.
Priekšlikums
Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
3.Elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp elektroenerģijas energokopienas biedriem vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi un kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas vienam sadales sistēmas operatoram.
24.05.2024. 11:16
LLPA
PAR: 16.Energokopiena un aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz ar tirgotāju elektroenerģijas kopīgošanas līgumu, norādot energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietveramos objektus.
Priekšlikums
16. Energokopiena un aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs” (turpmāk – EPT), norādot energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietveramos objektus.
Priekšlikums
16. Energokopiena un aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs” (turpmāk – EPT), norādot energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietveramos objektus.
24.05.2024. 11:16
LLPA
Par: 18.Visi vienas energokopienas biedri vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar vienu tirgotāju.
Iebildums
Izslēgt šo punktu.
Punkts dublē Noteikumu 16.punktu.
Iebildums
Izslēgt šo punktu.
Punkts dublē Noteikumu 16.punktu.
24.05.2024. 11:17
LLPA
2Par:
2.Tirgotājs slēdz elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu visiem energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektiem, un informē sadales sistēmas operatoru un Biroju par elektroenerģijas kopīgošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietvertajos objektos.
Priekšlikums
22.EPT slēdz elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu visiem energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektiem, un informē sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas kopīgošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietvertajos objektos.
2.Tirgotājs slēdz elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu visiem energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektiem, un informē sadales sistēmas operatoru un Biroju par elektroenerģijas kopīgošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietvertajos objektos.
Priekšlikums
22.EPT slēdz elektroenerģijas kopīgošanas līgumu ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu visiem energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektiem, un informē sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas kopīgošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietvertajos objektos.
24.05.2024. 11:18
LLPA
Par: 23.
Elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietver šādu informāciju:
23.1.
elektroenerģijas kopīgošanas līguma darbības termiņš, elektroenerģijas kopīgošanas periods, līguma izbeigšanas kārtība, tajā skaitā pirmstermiņa izbeigšanas kārtība un maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta;
23.2.
samaksa par elektroenerģijas kopīgošanas pakalpojuma nodrošināšanu un cena par kādu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, saražotā elektroenerģija tiek nodota tirgotājam;
23.3.
objekti, kuros tiks veikta elektroenerģijas kopīgošana;
23.4.
nosacījumi šo noteikumu 32. punktā minētās elektroenerģijas neto pozitīvās vērtības attiecināšanai uz norēķiniem par sistēmas pakalpojumiem;
23.5.
nosacījumi, kas atļauj elektroenerģijas energokopienai vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, atkāpties no noslēgtā elektroenerģijas kopīgošanas līguma pirms elektroenerģijas kopīgošanas uzsākšanas;
23.6.
jautājumu un pretenziju izskatīšanas kārtība.
Priekšlikums
Precizēt šo punktu atbilstoši piedāvātajai uzraudzības shēmai.
EPT nodrošina kopīgošanas pakalpojumu energokopienas biedriem un/vai aktīvajiem lietotājiem bez papildus samaksas.
EPT pērk pārpalikuma elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas cenai biržā.
Elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietver šādu informāciju:
23.1.
elektroenerģijas kopīgošanas līguma darbības termiņš, elektroenerģijas kopīgošanas periods, līguma izbeigšanas kārtība, tajā skaitā pirmstermiņa izbeigšanas kārtība un maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta;
23.2.
samaksa par elektroenerģijas kopīgošanas pakalpojuma nodrošināšanu un cena par kādu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, saražotā elektroenerģija tiek nodota tirgotājam;
23.3.
objekti, kuros tiks veikta elektroenerģijas kopīgošana;
23.4.
nosacījumi šo noteikumu 32. punktā minētās elektroenerģijas neto pozitīvās vērtības attiecināšanai uz norēķiniem par sistēmas pakalpojumiem;
23.5.
nosacījumi, kas atļauj elektroenerģijas energokopienai vai aktīviem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, atkāpties no noslēgtā elektroenerģijas kopīgošanas līguma pirms elektroenerģijas kopīgošanas uzsākšanas;
23.6.
jautājumu un pretenziju izskatīšanas kārtība.
Priekšlikums
Precizēt šo punktu atbilstoši piedāvātajai uzraudzības shēmai.
EPT nodrošina kopīgošanas pakalpojumu energokopienas biedriem un/vai aktīvajiem lietotājiem bez papildus samaksas.
EPT pērk pārpalikuma elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas cenai biržā.
24.05.2024. 11:19
LLPA
Par: 24.Tirgotājam ir jāsaņem no energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, piekrišana informācijas saņemšanai no sistēmas operatora par energokopienas biedru vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos saražoto elektroenerģijas apjomu.
Priekšlikums
24.EPT ir jāsaņem no energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, piekrišana informācijas saņemšanai no sistēmas operatora par energokopienas biedru vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos saražoto elektroenerģijas apjomu.
Priekšlikums
24.EPT ir jāsaņem no energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, piekrišana informācijas saņemšanai no sistēmas operatora par energokopienas biedru vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos saražoto elektroenerģijas apjomu.
24.05.2024. 11:19
LLPA
Par: 25.Energokopiena vai aktīvo lietotāju kopiena elektroenerģijas tirdzniecības līgumā ir tiesīga deleģēt tirgotāju lietotāja vārdā norēķināties ar sistēmas operatoru par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem.
Izslēgt šo punktu.
25. Visiem biedriem un/vai aktīvajiem lietotājiem ir eksistējošas attiecības ar operatoru, kur ir iekļauti norēķini par sadali.
Izslēgt šo punktu.
25. Visiem biedriem un/vai aktīvajiem lietotājiem ir eksistējošas attiecības ar operatoru, kur ir iekļauti norēķini par sadali.
24.05.2024. 11:20
LLPA
Par: 26.
Elektroenerģijas kopīgošanu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos uzsāk pēc elektroenerģijas kopīgošanas līguma parakstīšanas ar datumu, par kuru tirgotājs ir vienojies ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi.
27.
Veicot lietotāja maiņu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektā vai mainot energokopienas vai aktīvo loietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīto jaudu, elektroenerģijas kopīgošanu sāk ar kārtējā norēķinu perioda ietvaros tirgotāja norādīto datumu, bet ne agrāk, kā nākamajā dienā pēc tam, kad sadales sistēmas operators saņēmis no tirgotāja šo noteikumu 22. punktā minēto informāciju.
28.
Sistēmas operators pēc šo noteikumu 22. punktā saņemtās informācijas informē tirgotāju, ja tas konstatē, ka energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objekts ir reģistrēts un darbojas citā energokopienā.
Priekšlikums
Precizēt minēto punktu redakcijas atbilstoši piedāvātajai sistēmas uzraudzības shēmai.
Elektroenerģijas kopīgošanu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos uzsāk pēc elektroenerģijas kopīgošanas līguma parakstīšanas ar datumu, par kuru tirgotājs ir vienojies ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi.
27.
Veicot lietotāja maiņu energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektā vai mainot energokopienas vai aktīvo loietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīto jaudu, elektroenerģijas kopīgošanu sāk ar kārtējā norēķinu perioda ietvaros tirgotāja norādīto datumu, bet ne agrāk, kā nākamajā dienā pēc tam, kad sadales sistēmas operators saņēmis no tirgotāja šo noteikumu 22. punktā minēto informāciju.
28.
Sistēmas operators pēc šo noteikumu 22. punktā saņemtās informācijas informē tirgotāju, ja tas konstatē, ka energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objekts ir reģistrēts un darbojas citā energokopienā.
Priekšlikums
Precizēt minēto punktu redakcijas atbilstoši piedāvātajai sistēmas uzraudzības shēmai.
24.05.2024. 11:20
LLPA
Priekšlikums izslēgt 35. un 36 punktus.
24.05.2024. 11:21
LLPA
Par: 37.Ja tirgotājs bez iepriekšējas vienošanās ar energokopienu vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, maina līguma nosacījumus elektroenerģijas kopīgošanas perioda pirmajos divos gados, energokopiena vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, ir tiesīgi izbeigt elektroenerģijas kopīgošanas līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas piemērošanas.
Izslēgt šo punktu.
Šis punkts sniedz tirgotājam tiesības de facto apturēt energokopienas darbību!
Izslēgt šo punktu.
Šis punkts sniedz tirgotājam tiesības de facto apturēt energokopienas darbību!
24.05.2024. 11:21
LLPA
47.Energokopienu reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju, izslēgšanu no energokopienu reģistra (turpmāk – reģistrs) un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veic Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs).
Priekšlikums
Energokopienu reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju, izslēgšanu no energokopienu reģistra (turpmāk – reģistrs) un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veic SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs”.
Priekšlikums
Energokopienu reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju, izslēgšanu no energokopienu reģistra (turpmāk – reģistrs) un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veic SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs”.
24.05.2024. 11:22
LLPA
Noteikumu punkti no 48.punkta līdz 67.punktam
Precizēt minēto punktu redakcijas atbilstoši piedāvātajai sistēmas uzraudzības shēmai
Precizēt minēto punktu redakcijas atbilstoši piedāvātajai sistēmas uzraudzības shēmai
24.05.2024. 11:23
Krista Pētersone - Biedrība "Zaļā brīvība"
Biedrības “Zaļā brīvība” priekšlikumi:
1. Noteikumos paredzēt arī atsevišķu automatizētu saražotās enerģijas uzskaiti katrā objektā, jo šie dati būs nepieciešami energokopienas dalībnieku savstarpējiem norēķiniem un energopārvaldības sistēmām.
2. Viena tirgotāja principu kopīgošanā piemērot kā pārejas risinājumu, līdz tiek izstrādāta SSO IT sistēma, kas ļauj piemērot statiskus vai dinamiskus kopīgošanas koeficientus (allocation keys) un vairāku tirgotāju modeli tirdzniecības intervāla ietvaros.
3. Iestrādāt ES elektroenerģijas tirgus direktīvas jaunās normas par elektroenerģijas kopīgošanu, kas atbalsta arī trešās puses – kopīgošanas organizatora – iesaisti datu apmaiņas un norēķinu pārvaldībā, kas nav identisks ar elektroenerģijas tirgotāju.
4. Energokopienu / aktīvo lietotāju sadarbībā uzsvērt vides mērķus un efektīvu sadales sistēmas izmantošanu. Ar pakalpojumu izmaksu diferenciāciju veicināt tūlītēju kopīgošanu un patēriņu vietējā līmenī atbilstoši sadales sistēmas telpiskajai struktūrai (attāluma ierobežojumi, pieprasījuma optimizācija laikā). Vai arī anotācijā sniegt skaidrojumu, kāpēc cits kopīgošanas princips izvēlēts par ilgtspējīgāku no izmaksu vai AER īpatsvara galapatēriņā perspektīvas.
5. Mazaizsargāto sabiedrības grupu iekļaušanas principus attiecināt uz visām publiskām personām. Nodalīt dažādus projektu tipus, piemēram, sociālo pakalpojumu iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošana vai aizsargāto lietotāju mājsaimniecību iesaiste energokopienās. Kritērijus ietvert publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumos (piemēram, Modernizācijas fonda projekti).
Paldies Jums!
1. Noteikumos paredzēt arī atsevišķu automatizētu saražotās enerģijas uzskaiti katrā objektā, jo šie dati būs nepieciešami energokopienas dalībnieku savstarpējiem norēķiniem un energopārvaldības sistēmām.
2. Viena tirgotāja principu kopīgošanā piemērot kā pārejas risinājumu, līdz tiek izstrādāta SSO IT sistēma, kas ļauj piemērot statiskus vai dinamiskus kopīgošanas koeficientus (allocation keys) un vairāku tirgotāju modeli tirdzniecības intervāla ietvaros.
3. Iestrādāt ES elektroenerģijas tirgus direktīvas jaunās normas par elektroenerģijas kopīgošanu, kas atbalsta arī trešās puses – kopīgošanas organizatora – iesaisti datu apmaiņas un norēķinu pārvaldībā, kas nav identisks ar elektroenerģijas tirgotāju.
4. Energokopienu / aktīvo lietotāju sadarbībā uzsvērt vides mērķus un efektīvu sadales sistēmas izmantošanu. Ar pakalpojumu izmaksu diferenciāciju veicināt tūlītēju kopīgošanu un patēriņu vietējā līmenī atbilstoši sadales sistēmas telpiskajai struktūrai (attāluma ierobežojumi, pieprasījuma optimizācija laikā). Vai arī anotācijā sniegt skaidrojumu, kāpēc cits kopīgošanas princips izvēlēts par ilgtspējīgāku no izmaksu vai AER īpatsvara galapatēriņā perspektīvas.
5. Mazaizsargāto sabiedrības grupu iekļaušanas principus attiecināt uz visām publiskām personām. Nodalīt dažādus projektu tipus, piemēram, sociālo pakalpojumu iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošana vai aizsargāto lietotāju mājsaimniecību iesaiste energokopienās. Kritērijus ietvert publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumos (piemēram, Modernizācijas fonda projekti).
Paldies Jums!
24.05.2024. 21:31