Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Grāmatvedības likumā ir noteikts, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (xml formātā). Jāatzīmē, ka šāds rēķina veids atbilst Latvijas standarta skaidrojumam - komercrēķins. Savukārt citus rēķina veidus var sagatavot xml formātā, ņemot vērā, ka Latvijas standartā ir paredzēta šāda iespēja. Latvijas standartā ir lietoti dažāda veida rēķinu nosaukumi un viens no šādiem rēķinu veidiem ir priekšapmaksas rēķins (avansa rēķins) un kredītrēķins (korektīvais rēķins), kurus arī varēs iesniegt xml formātā. Tomēr, ne grāmatvedības, ne nodokļu normatīvie akti neskaidro, kas ir Latvijas standartā minētie rēķinu veidi - avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) un kredītrēķins (korektīvais rēķins).
2. Nepieciešams pilnveidot budžeta iestāžu pārskata gada slēguma iventarizācijas normatīvo regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu budžeta iestādēm un pilnveidotu gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības sektora darījumu partneriem.
2. Nepieciešams pilnveidot budžeta iestāžu pārskata gada slēguma iventarizācijas normatīvo regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu budžeta iestādēm un pilnveidotu gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības sektora darījumu partneriem.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”” izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts kases) iniciatīvas, lai pilnveidotu:
- grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanu;
- pārskata gada slēguma inventarizācijas normatīvo regulējumu.
- grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanu;
- pārskata gada slēguma inventarizācijas normatīvo regulējumu.
Politikas jomas
Grāmatvedība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
10.06.2025. - 24.06.2025.
Informācija
Tiks samazināts Grāmatvedības likuma subjektu administratīvais slogs pārskata gada slēguma inventarizācijas procesā, ņemot vērā aktuālos mūsdienu digitālos risinājumus.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Tiesiskais regulējums ietekmēs Grāmatvedības likuma 3. pantā noteiktos subjektus.
Sagatavoja
Dina Šaknere (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
10.06.2025. 16:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija"
LRĀGA pilnībā atbalsta izstrādāto normatīvā akta projektu Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" ar vienu iebildumu - priekšlikumu.
LRĀGA izsaka priekšlikumu MK noteikumu 68.punkta 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
68.2. ja darījuma partneris desmit kalendāra dienu laikā nav informējis uzņēmumu par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un uzņēmuma datiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, datus uzskata par salīdzinātiem.
Paskaidrojums: Darījuma partneris nevar zināt salīdzinošās informācijas pieprasītāja inventarizācijas sākumu un beigu termiņus. Praksē tiek piemērots 10 dienu termiņš kopš norēķinu salīdzināšanas akta nosūtīšanas. Tāpēc LRĀGA iesaka šo termiņu nostiprināt normatīvajā aktā.
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs A.Droiskis
LRĀGA izsaka priekšlikumu MK noteikumu 68.punkta 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
68.2. ja darījuma partneris desmit kalendāra dienu laikā nav informējis uzņēmumu par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un uzņēmuma datiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, datus uzskata par salīdzinātiem.
Paskaidrojums: Darījuma partneris nevar zināt salīdzinošās informācijas pieprasītāja inventarizācijas sākumu un beigu termiņus. Praksē tiek piemērots 10 dienu termiņš kopš norēķinu salīdzināšanas akta nosūtīšanas. Tāpēc LRĀGA iesaka šo termiņu nostiprināt normatīvajā aktā.
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs A.Droiskis
19.06.2025. 13:00
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija
LRGA izskatīja MK noteikumus Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” projektu, kas izstrādāts lai pilnveidotu grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanu un pārskata gada slēguma inventarizācijas normatīvo regulējumu.
Izskatot anotācijas 1.punktu Problēmas un risinājumi, LRGA iesaka papildināt tajā ar aprakstu, kur nodalīt un skaidri noteikt, kādos gadījumos izmanto kredītrēķinu un kādos gadījumos - korektīvo rēķinu jeb koriģējošo rēķinu, kas ir nosaukums pēc PEPPOL standartiem, tas visām iesaistītajām pusēm ļautu izprast to vienādu piemērošanu.
Risinājuma aprakstā noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu 68. punktu, nosakot, ka prasību un saistību inventarizāciju var veikt, izmantojot mūsdienu digitālos risinājumus, kā arī nosakot, ka uzņēmums šos atlikumus uzskata par salīdzinātiem, ja darījuma partneris nav sniedzis atbildi par atlikumu neatbilstību. Par datu salīdzināšanu pašapkalpošanās portālos vai alternatīviem risinājumiem darījuma partneri vienojas, uzsākot sadarbību, kā arī šādu inventarizācijas kārtību paredz uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos par inventarizāciju, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai gūt pārliecību par veikto datu salīdzināšanu un atbilstību gada pārskatā norādītai informācijai.
Ar pašapkalpošanās portālu izmantošanu šajā kontekstā saprot salīdzināšanas procesu tādās sistēmās kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS), Nekustamā īpašuma nodokļa informācijas sistēma vai citi uzņēmuma vai valsts pārvaldes risinājumi, kuros tiek nodrošināta strukturēta un automatizēta datu apmaiņa un pārbaude. Šādus portālus visbiežāk izmanto budžeta iestādes un lielie uzņēmumi, kuriem šāda tehniskā iespēja ir izveidota.
Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šādu portālu nav, darījuma partneri var vienoties par citiem elektroniskas datu un informācijas apmaiņas veidiem. Piemēram, salīdzināšanas akts var tikt nosūtīts e-pastā, WhatsApp, Microsoft Teams, Google Drive vai izmantojot citas līdzīgas lietotnes, pievienojot dokumentu kā pielikumu. Lai gan šādos kanālos netiek nodrošināta pilnībā automatizēta un strukturēta datu apmaiņa, tie ir pieļaujami, ja darījuma puses par to vienojas un uzņēmuma iekšējie normatīvie akti par inventarizāciju paredz šo kārtību, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai pārliecināties par veikto datu salīdzināšanu un to atbilstību gada pārskatā norādītajai informācijai.
Praksē dokumentu aprite arvien biežāk notiek elektroniski, un normatīvie akti jau paredz iespēju noteiktos gadījumos atteikties no rekvizīta "paraksts", aizstājot to ar citiem identificējamiem un pārbaudāmiem rīcības veidiem. Piemēram, Grāmatvedības likuma 11. pants paredz, ka attaisnojuma dokumentos rekvizīts "paraksts" var nebūt obligāts, ja ir nodrošināta cita atbilstoša saimnieciskā darījuma esības apstiprināšana.
Atbilstoši 68.2. punktam, salīdzināšanas aktu nosūtīšana un apstiprināšana var notikt, izmantojot pušu savstarpēji saskaņotu elektroniskās datu un informācijas apmaiņas kanālu, piemēram, e-pastu, drošas ziņojumapmaiņas vai failu koplietošanas platformu. Šāda pieeja atbilst reālajai uzņēmējdarbības praksei.
Mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā jau šobrīd salīdzināšanas aktus pamatā nosūta pa e-pastu, un to apstiprinājumu nereti sniedz nevis uzņēmumu amatpersonas, bet gan ārpakalpojuma grāmatveži — konkrēti, par attiecīgo klientu atbildīgais grāmatvedis, nevis grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja amatpersona.
Šāds risinājums ir atbilstošs faktiskajai praksei un samērīgs, jo nodrošina savlaicīgu datu salīdzināšanu un finanšu pārskatu precizitāti. Pārāk apgrūtinošs un formalizēts regulējums var novest pie pretēja efekta — salīdzināšanas akti tiek sagatavoti reti vai vispār netiek nosūtīti un apstiprināti, kas var negatīvi ietekmēt grāmatvedības uzskaites precizitāti un gada pārskatu datu kvalitāti.
Problēmas apraksts, LRGA atzīmē , ka
Latvijas Grāmatvedības likums nosaka, ka grāmatvedības reģistru ieraksti drīkst balstīties tikai uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments savukārt ir derīgs, ja tajā ietverta normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Grāmatvedības likuma 11. panta piektā daļa paredz, ka attaisnojuma dokumentā obligāti jānorāda vismaz: dokumenta veids, datums, numurs, darījuma partneru identifikācija, saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī atbildīgās personas paraksts (izņemot noteiktus gadījumus).
Ārvalstu darījumu partneru izsniegtie rēķini nereti neatbilst visām Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts utml. Atbilstoši pašreizējai kārtībai šādus rēķinus nedrīkst tieši izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi Grāmatvedības likumā noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumos uzsvērts, ka gadījumā, ja ārvalstu partnera izsniegtajā rēķinā trūkst kāda darījuma iegrāmatošanai nepieciešamā informācija, uzņēmumam papildus jāizstrādā iekšējs attaisnojuma dokuments ar trūkstošajiem rekvizītiem. Šāda prasība izriet no Grāmatvedības likuma 8. panta un 11. panta trešās daļas (ārējais attaisnojuma dokuments definēts kā cita darījuma dalībnieka sagatavots dokuments). Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumam jāveic dubults darbs – jāizveido papildu iekšējs attaisnojuma dokuments, kurā pārraksta ārvalstu rēķina datus un pievieno trūkstošo informāciju, lai formāli izpildītu likuma prasības.
Šāds papildus dokuments nerada nekādu papildu vērtību. Ārvalstu rēķinos parasti jau ietverta visa būtiskā informācija, kas ļauj identificēt darījuma partnerus, saprast darījuma būtību un apmēru. Papildu iekšējais dokuments tikai palielina administratīvo slogu un birokrātiju, bez uzlabojumiem grāmatvedības kvalitātē vai pārskatāmībā. Grāmatvedības likuma mērķis bija tieši vienkāršot attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasības. Kā norādīts finanšu nozares publikācijās, viens no likuma mērķiem bija mazināt lieko formalitāšu apjomu, tomēr praksē grāmatvežiem vēl aizvien jārūpējas par liekiem papīriem un parakstiem situācijās, kur tas nebūtu nepieciešams.
Turklāt Grāmatvedības likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja darījumam eksistē ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka pār jebkuru iekšējo dokumentu. Šobrīd prasība sagatavot iekšējo attaisnojuma dokumentu ārvalstu rēķina papildināšanai ir pretrunā šim principam – uzņēmumam faktiski jāizmanto iekšējs dokuments pat tad, ja ir pieejams ārējs (rēķins). Tādēļ izņēmuma noteikšana ārvalstu rēķiniem harmonizētu regulējumu ar likuma garu un samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem.
MK noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likuma deleģējumu, nosaka detalizētu kārtību attaisnojuma dokumentu noformēšanai. Atsevišķos gadījumos likumdevējs jau ir paredzējis izņēmumus no vispārīgajām rekvizītu prasībām, lai samērīgi mazinātu administratīvo slogu. Piemēram, noteikumu 39. punkts nosaka, ka prasības par kases čeku papildināšanu neattiecas uz gadījumiem, kad saimnieciskie darījumi veikti ar uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegtu personificētu maksājumu karti. Šādos gadījumos nav obligāti jāievēro 36.–38. punktā noteiktās detalizētās prasības, bet pārskatu par naudas izlietojumu nosaka uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumenti.
Tas apliecina, ka grāmatvedības politikas veidotāji, likumdevējs un normatīvie akti jau atzīst nepieciešamību pēc elastības un samērīguma attaisnojuma dokumentu noformēšanā, ja darījuma būtība ir pietiekami skaidri identificējama un kontrolēta. Līdzīgi, arī attiecībā uz ārvalstu darījumu partneru rēķiniem būtu lietderīgi paredzēt iespēju tos izmantot grāmatvedības ierakstos bez papildus dokumentu sagatavošanas, ja vien rēķinā ir visa būtiskā informācija darījuma identificēšanai. Tas novērstu nepamatotu administratīvo slogu, līdzīgi kā jau tiek darīts gadījumos ar maksājumu kartēm.
Risinājuma apraksts
Priekšlikums LRGA ieteiktajam grozījumam MK noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" - ārvalstu ārējā attaisnojuma dokumenta izmantošana bez visiem rekvizītiem:
Argumentācija
Pamatojoties uz Grāmatvedības likuma 8. pantu un 11. panta piekto daļu, kā arī VID sniegtajiem skaidrojumiem, tiek ierosināts grozīt MK noteikumus Nr. 877, iekļaujot tajos īpašu normu par ārvalstu darījumu partneru rēķiniem. Šī izmaiņa ļautu uzņēmumiem tieši izmantot ārvalstu rēķinus grāmatvedības ierakstos, ja uz rēķina ir visa darījuma būtības identificēšanai pietiekamā informācija, pat ja tas pilnībā neatbilst vietējām formālajām prasībām.
Piedāvātā grozījuma redakcija papildināt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumus Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" ar jaunu 33.1 punktu šādā redakcijā:
Ja uzņēmums saņem attaisnojuma dokumentu – rēķinu –, ko izsniedz ārvalstu saimnieciskā darījuma dalībnieks, un šajā rēķinā nav iekļauti visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie rekvizīti un informācija, un šajos noteikumos noteiktā attaisnojuma dokumentā iekļaujamā papildus informācija, ierakstus grāmatvedības reģistros drīkst veikt, pamatojoties uz minēto rēķinu, kurš atzīstams par ārējo attaisnojuma dokumentu, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:
- Saimnieciskā darījuma dalībnieku nosaukums (fiziskām personām – vārds un uzvārds)
- darījuma datums;
- saimnieciskā darījuma apraksts (preču vai pakalpojumu raksturojums);
- darījuma summa un valūta;
- rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.
Šis punkts nodrošina, ka ārvalstu rēķini ar pamatinformāciju var kalpot par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā, nepieprasot papildu iekšējo dokumentu noformēšanu. Iekļautie pieci elementi atbilst Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā minētajai informācijai, kas nepieciešama, lai nepārprotami identificētu darījumu un tā apmēru. Tādējādi uzņēmums var droši balstīties uz ārvalstu partnera izsniegto rēķinu grāmatojumos, pat ja tas pilnībā neatbilst visām Latvijas formālajām prasībām, novēršot lieku administratīvo procedūru un vienlaikus saglabājot grāmatvedības datu ticamību un izsekojamību.
Izskatot MK noteikumus Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” projektu, LRGA sniedz sekojošus komentārus un priekšlikumus:
Izteikt 25.1 punktu šādā redakcijā:
Attaisnojuma dokumentu (piemēram, kredītrēķinu, korektīvo rēķinu), ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu), ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins. Sagatavojot attaisnojuma dokumentu (piemēram, kredītrēķinu vai korektīvo rēķinu), ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu), tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts.
Priekšlikums papildināt Noteikumus ar jaunu 33.1 punktu sekojošā redakcijā:
Ja uzņēmums saņem attaisnojuma dokumentu – rēķinu –, ko izsniedz ārvalstu saimnieciskā darījuma dalībnieks, un šajā rēķinā nav iekļauti visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie rekvizīti un informācija, un šajos noteikumos noteiktā attaisnojuma dokumentā iekļaujamā papildus informācija, ierakstus grāmatvedības reģistros drīkst veikt, pamatojoties uz minēto rēķinu, kurš atzīstams par ārējo attaisnojuma dokumentu, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:
- saimnieciskā darījuma dalībnieku nosaukums (fiziskām personām – vārds un uzvārds)
- darījuma datums;
- saimnieciskā darījuma apraksts (preču vai pakalpojumu raksturojums);
- darījuma summa un valūta;
- rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.
Priekšlikums jaunajam punktam numuru 34.1 mainīt uz Nr. 33.2, jo noteikumu 34. punktā iet runa par akcizēto preci un izteikt 33.2 punktu šādā redakcijā:
Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti. Ja maksājums ir veikts pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad var nesagatavot attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu). Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu).
Komentārs grozījumiem:
Piedāvājam augšminēto grozījumu 33.2 punktam citā redakcijā, lai to varētu piemērot ne tikai tad, kad avansa rēķinu izraksta uzņēmums citam uzņēmumam, bet arī tajos gadījumos kad avansa rēķinu uzņēmums izraksta fiziskai personai. Avansa rēķinus izraksta arī Eiropas Savienības un trešo valstu klientiem.
53.punkts - Priekšlikums veikt grozījumus arī šim punktam, jo, ja preču piegādes dokuments sagatavots elektroniski, tad nevajadzētu būt prasībai pievienot pie reģistra preču piegādes dokumentu vai kopiju. Atbilstošais preču dokuments ir pieejams uzskaites sistēmā cilvēklasāmā formātā un identificējams.
Tāpēc priekšlikums papildināt noteikumus ar jaunu 53.1 punktu šādā redakcijā:
Ja preču piegādes dokuments sagatavots elektroniski saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu, preču piegādes dokumenta vai pārvadājuma dokumenta papīra kopiju pie reģistra var nepievienot, ja šis dokuments cilvēklasāmā formātā pieejams uzskaites programmā datorā vai viedierīcē preču izsniegšanas vai saņemšanas vietā.
Priekšlikums izteikt 54.punktu šādā redakcijā:
Ja reģistru kārto un glabā tikai elektroniski, nodrošina tā pieejamību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, attēlošanu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, arī iespēju veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā.
Priekšlikums papildināt 68. punktu ar jaunu apakšpunktu, lai uzņēmumiem būtu iespēja likumiski izmantot dažādas lietotnes, atbilstoši viņu iespējām, datu salīdzināšanai.
Izteikt 68.punktu šādā redakcijā:
68. Nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī prasījumu un saistību (arī ārpusbilances posteņu) summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem. Prasījumu un saistību summas salīdzina ar attiecīgajiem saimniecisko darījumu dalībniekiem (debitoriem un kreditoriem), vienojoties par piemērotāko salīdzināšanas veidu. Datu salīdzināšanai var izmantot, šādus risinājumus:
68.1. pašapkalpošanās portālu risinājumus;
68.2. elektroniska salīdzināšanas akta, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, nosūtīšanu un apstiprināšanu, izmantojot pušu savstarpēji saskaņotu elektroniskās datu un informācijas apmaiņas kanālu (piemēram, e-pastu, drošas ziņojumapmaiņas vai failu koplietošanas platformu);
68.3. ja darījuma partneris līdz salīdzināšanas pieprasījumā norādītajam termiņam nav informējis uzņēmumu par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un uzņēmuma datiem, datus uzskata par salīdzinātiem.
Izskatot anotācijas 1.punktu Problēmas un risinājumi, LRGA iesaka papildināt tajā ar aprakstu, kur nodalīt un skaidri noteikt, kādos gadījumos izmanto kredītrēķinu un kādos gadījumos - korektīvo rēķinu jeb koriģējošo rēķinu, kas ir nosaukums pēc PEPPOL standartiem, tas visām iesaistītajām pusēm ļautu izprast to vienādu piemērošanu.
Risinājuma aprakstā noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu 68. punktu, nosakot, ka prasību un saistību inventarizāciju var veikt, izmantojot mūsdienu digitālos risinājumus, kā arī nosakot, ka uzņēmums šos atlikumus uzskata par salīdzinātiem, ja darījuma partneris nav sniedzis atbildi par atlikumu neatbilstību. Par datu salīdzināšanu pašapkalpošanās portālos vai alternatīviem risinājumiem darījuma partneri vienojas, uzsākot sadarbību, kā arī šādu inventarizācijas kārtību paredz uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos par inventarizāciju, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai gūt pārliecību par veikto datu salīdzināšanu un atbilstību gada pārskatā norādītai informācijai.
Ar pašapkalpošanās portālu izmantošanu šajā kontekstā saprot salīdzināšanas procesu tādās sistēmās kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS), Nekustamā īpašuma nodokļa informācijas sistēma vai citi uzņēmuma vai valsts pārvaldes risinājumi, kuros tiek nodrošināta strukturēta un automatizēta datu apmaiņa un pārbaude. Šādus portālus visbiežāk izmanto budžeta iestādes un lielie uzņēmumi, kuriem šāda tehniskā iespēja ir izveidota.
Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šādu portālu nav, darījuma partneri var vienoties par citiem elektroniskas datu un informācijas apmaiņas veidiem. Piemēram, salīdzināšanas akts var tikt nosūtīts e-pastā, WhatsApp, Microsoft Teams, Google Drive vai izmantojot citas līdzīgas lietotnes, pievienojot dokumentu kā pielikumu. Lai gan šādos kanālos netiek nodrošināta pilnībā automatizēta un strukturēta datu apmaiņa, tie ir pieļaujami, ja darījuma puses par to vienojas un uzņēmuma iekšējie normatīvie akti par inventarizāciju paredz šo kārtību, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai pārliecināties par veikto datu salīdzināšanu un to atbilstību gada pārskatā norādītajai informācijai.
Praksē dokumentu aprite arvien biežāk notiek elektroniski, un normatīvie akti jau paredz iespēju noteiktos gadījumos atteikties no rekvizīta "paraksts", aizstājot to ar citiem identificējamiem un pārbaudāmiem rīcības veidiem. Piemēram, Grāmatvedības likuma 11. pants paredz, ka attaisnojuma dokumentos rekvizīts "paraksts" var nebūt obligāts, ja ir nodrošināta cita atbilstoša saimnieciskā darījuma esības apstiprināšana.
Atbilstoši 68.2. punktam, salīdzināšanas aktu nosūtīšana un apstiprināšana var notikt, izmantojot pušu savstarpēji saskaņotu elektroniskās datu un informācijas apmaiņas kanālu, piemēram, e-pastu, drošas ziņojumapmaiņas vai failu koplietošanas platformu. Šāda pieeja atbilst reālajai uzņēmējdarbības praksei.
Mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā jau šobrīd salīdzināšanas aktus pamatā nosūta pa e-pastu, un to apstiprinājumu nereti sniedz nevis uzņēmumu amatpersonas, bet gan ārpakalpojuma grāmatveži — konkrēti, par attiecīgo klientu atbildīgais grāmatvedis, nevis grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja amatpersona.
Šāds risinājums ir atbilstošs faktiskajai praksei un samērīgs, jo nodrošina savlaicīgu datu salīdzināšanu un finanšu pārskatu precizitāti. Pārāk apgrūtinošs un formalizēts regulējums var novest pie pretēja efekta — salīdzināšanas akti tiek sagatavoti reti vai vispār netiek nosūtīti un apstiprināti, kas var negatīvi ietekmēt grāmatvedības uzskaites precizitāti un gada pārskatu datu kvalitāti.
Problēmas apraksts, LRGA atzīmē , ka
Latvijas Grāmatvedības likums nosaka, ka grāmatvedības reģistru ieraksti drīkst balstīties tikai uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments savukārt ir derīgs, ja tajā ietverta normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Grāmatvedības likuma 11. panta piektā daļa paredz, ka attaisnojuma dokumentā obligāti jānorāda vismaz: dokumenta veids, datums, numurs, darījuma partneru identifikācija, saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī atbildīgās personas paraksts (izņemot noteiktus gadījumus).
Ārvalstu darījumu partneru izsniegtie rēķini nereti neatbilst visām Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts utml. Atbilstoši pašreizējai kārtībai šādus rēķinus nedrīkst tieši izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi Grāmatvedības likumā noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumos uzsvērts, ka gadījumā, ja ārvalstu partnera izsniegtajā rēķinā trūkst kāda darījuma iegrāmatošanai nepieciešamā informācija, uzņēmumam papildus jāizstrādā iekšējs attaisnojuma dokuments ar trūkstošajiem rekvizītiem. Šāda prasība izriet no Grāmatvedības likuma 8. panta un 11. panta trešās daļas (ārējais attaisnojuma dokuments definēts kā cita darījuma dalībnieka sagatavots dokuments). Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumam jāveic dubults darbs – jāizveido papildu iekšējs attaisnojuma dokuments, kurā pārraksta ārvalstu rēķina datus un pievieno trūkstošo informāciju, lai formāli izpildītu likuma prasības.
Šāds papildus dokuments nerada nekādu papildu vērtību. Ārvalstu rēķinos parasti jau ietverta visa būtiskā informācija, kas ļauj identificēt darījuma partnerus, saprast darījuma būtību un apmēru. Papildu iekšējais dokuments tikai palielina administratīvo slogu un birokrātiju, bez uzlabojumiem grāmatvedības kvalitātē vai pārskatāmībā. Grāmatvedības likuma mērķis bija tieši vienkāršot attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasības. Kā norādīts finanšu nozares publikācijās, viens no likuma mērķiem bija mazināt lieko formalitāšu apjomu, tomēr praksē grāmatvežiem vēl aizvien jārūpējas par liekiem papīriem un parakstiem situācijās, kur tas nebūtu nepieciešams.
Turklāt Grāmatvedības likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja darījumam eksistē ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka pār jebkuru iekšējo dokumentu. Šobrīd prasība sagatavot iekšējo attaisnojuma dokumentu ārvalstu rēķina papildināšanai ir pretrunā šim principam – uzņēmumam faktiski jāizmanto iekšējs dokuments pat tad, ja ir pieejams ārējs (rēķins). Tādēļ izņēmuma noteikšana ārvalstu rēķiniem harmonizētu regulējumu ar likuma garu un samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem.
MK noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likuma deleģējumu, nosaka detalizētu kārtību attaisnojuma dokumentu noformēšanai. Atsevišķos gadījumos likumdevējs jau ir paredzējis izņēmumus no vispārīgajām rekvizītu prasībām, lai samērīgi mazinātu administratīvo slogu. Piemēram, noteikumu 39. punkts nosaka, ka prasības par kases čeku papildināšanu neattiecas uz gadījumiem, kad saimnieciskie darījumi veikti ar uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegtu personificētu maksājumu karti. Šādos gadījumos nav obligāti jāievēro 36.–38. punktā noteiktās detalizētās prasības, bet pārskatu par naudas izlietojumu nosaka uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumenti.
Tas apliecina, ka grāmatvedības politikas veidotāji, likumdevējs un normatīvie akti jau atzīst nepieciešamību pēc elastības un samērīguma attaisnojuma dokumentu noformēšanā, ja darījuma būtība ir pietiekami skaidri identificējama un kontrolēta. Līdzīgi, arī attiecībā uz ārvalstu darījumu partneru rēķiniem būtu lietderīgi paredzēt iespēju tos izmantot grāmatvedības ierakstos bez papildus dokumentu sagatavošanas, ja vien rēķinā ir visa būtiskā informācija darījuma identificēšanai. Tas novērstu nepamatotu administratīvo slogu, līdzīgi kā jau tiek darīts gadījumos ar maksājumu kartēm.
Risinājuma apraksts
Priekšlikums LRGA ieteiktajam grozījumam MK noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" - ārvalstu ārējā attaisnojuma dokumenta izmantošana bez visiem rekvizītiem:
Argumentācija
Pamatojoties uz Grāmatvedības likuma 8. pantu un 11. panta piekto daļu, kā arī VID sniegtajiem skaidrojumiem, tiek ierosināts grozīt MK noteikumus Nr. 877, iekļaujot tajos īpašu normu par ārvalstu darījumu partneru rēķiniem. Šī izmaiņa ļautu uzņēmumiem tieši izmantot ārvalstu rēķinus grāmatvedības ierakstos, ja uz rēķina ir visa darījuma būtības identificēšanai pietiekamā informācija, pat ja tas pilnībā neatbilst vietējām formālajām prasībām.
Piedāvātā grozījuma redakcija papildināt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumus Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" ar jaunu 33.1 punktu šādā redakcijā:
Ja uzņēmums saņem attaisnojuma dokumentu – rēķinu –, ko izsniedz ārvalstu saimnieciskā darījuma dalībnieks, un šajā rēķinā nav iekļauti visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie rekvizīti un informācija, un šajos noteikumos noteiktā attaisnojuma dokumentā iekļaujamā papildus informācija, ierakstus grāmatvedības reģistros drīkst veikt, pamatojoties uz minēto rēķinu, kurš atzīstams par ārējo attaisnojuma dokumentu, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:
- Saimnieciskā darījuma dalībnieku nosaukums (fiziskām personām – vārds un uzvārds)
- darījuma datums;
- saimnieciskā darījuma apraksts (preču vai pakalpojumu raksturojums);
- darījuma summa un valūta;
- rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.
Šis punkts nodrošina, ka ārvalstu rēķini ar pamatinformāciju var kalpot par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā, nepieprasot papildu iekšējo dokumentu noformēšanu. Iekļautie pieci elementi atbilst Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā minētajai informācijai, kas nepieciešama, lai nepārprotami identificētu darījumu un tā apmēru. Tādējādi uzņēmums var droši balstīties uz ārvalstu partnera izsniegto rēķinu grāmatojumos, pat ja tas pilnībā neatbilst visām Latvijas formālajām prasībām, novēršot lieku administratīvo procedūru un vienlaikus saglabājot grāmatvedības datu ticamību un izsekojamību.
Izskatot MK noteikumus Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” projektu, LRGA sniedz sekojošus komentārus un priekšlikumus:
Izteikt 25.1 punktu šādā redakcijā:
Attaisnojuma dokumentu (piemēram, kredītrēķinu, korektīvo rēķinu), ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu), ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins. Sagatavojot attaisnojuma dokumentu (piemēram, kredītrēķinu vai korektīvo rēķinu), ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu), tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts.
Priekšlikums papildināt Noteikumus ar jaunu 33.1 punktu sekojošā redakcijā:
Ja uzņēmums saņem attaisnojuma dokumentu – rēķinu –, ko izsniedz ārvalstu saimnieciskā darījuma dalībnieks, un šajā rēķinā nav iekļauti visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie rekvizīti un informācija, un šajos noteikumos noteiktā attaisnojuma dokumentā iekļaujamā papildus informācija, ierakstus grāmatvedības reģistros drīkst veikt, pamatojoties uz minēto rēķinu, kurš atzīstams par ārējo attaisnojuma dokumentu, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:
- saimnieciskā darījuma dalībnieku nosaukums (fiziskām personām – vārds un uzvārds)
- darījuma datums;
- saimnieciskā darījuma apraksts (preču vai pakalpojumu raksturojums);
- darījuma summa un valūta;
- rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.
Priekšlikums jaunajam punktam numuru 34.1 mainīt uz Nr. 33.2, jo noteikumu 34. punktā iet runa par akcizēto preci un izteikt 33.2 punktu šādā redakcijā:
Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti. Ja maksājums ir veikts pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad var nesagatavot attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu). Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu).
Komentārs grozījumiem:
Piedāvājam augšminēto grozījumu 33.2 punktam citā redakcijā, lai to varētu piemērot ne tikai tad, kad avansa rēķinu izraksta uzņēmums citam uzņēmumam, bet arī tajos gadījumos kad avansa rēķinu uzņēmums izraksta fiziskai personai. Avansa rēķinus izraksta arī Eiropas Savienības un trešo valstu klientiem.
53.punkts - Priekšlikums veikt grozījumus arī šim punktam, jo, ja preču piegādes dokuments sagatavots elektroniski, tad nevajadzētu būt prasībai pievienot pie reģistra preču piegādes dokumentu vai kopiju. Atbilstošais preču dokuments ir pieejams uzskaites sistēmā cilvēklasāmā formātā un identificējams.
Tāpēc priekšlikums papildināt noteikumus ar jaunu 53.1 punktu šādā redakcijā:
Ja preču piegādes dokuments sagatavots elektroniski saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu, preču piegādes dokumenta vai pārvadājuma dokumenta papīra kopiju pie reģistra var nepievienot, ja šis dokuments cilvēklasāmā formātā pieejams uzskaites programmā datorā vai viedierīcē preču izsniegšanas vai saņemšanas vietā.
Priekšlikums izteikt 54.punktu šādā redakcijā:
Ja reģistru kārto un glabā tikai elektroniski, nodrošina tā pieejamību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, attēlošanu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, arī iespēju veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā.
Priekšlikums papildināt 68. punktu ar jaunu apakšpunktu, lai uzņēmumiem būtu iespēja likumiski izmantot dažādas lietotnes, atbilstoši viņu iespējām, datu salīdzināšanai.
Izteikt 68.punktu šādā redakcijā:
68. Nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī prasījumu un saistību (arī ārpusbilances posteņu) summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem. Prasījumu un saistību summas salīdzina ar attiecīgajiem saimniecisko darījumu dalībniekiem (debitoriem un kreditoriem), vienojoties par piemērotāko salīdzināšanas veidu. Datu salīdzināšanai var izmantot, šādus risinājumus:
68.1. pašapkalpošanās portālu risinājumus;
68.2. elektroniska salīdzināšanas akta, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, nosūtīšanu un apstiprināšanu, izmantojot pušu savstarpēji saskaņotu elektroniskās datu un informācijas apmaiņas kanālu (piemēram, e-pastu, drošas ziņojumapmaiņas vai failu koplietošanas platformu);
68.3. ja darījuma partneris līdz salīdzināšanas pieprasījumā norādītajam termiņam nav informējis uzņēmumu par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un uzņēmuma datiem, datus uzskata par salīdzinātiem.
23.06.2025. 19:52
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25