Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kārtība, kādā lieliem un nozīmīgiem publiskiem pasākumiem Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta atsaukšanas komentārs
MK noteikumu projekts tiek atsaukts, jo tas tiek izstrādāts kā jauns MKN projekts kopā ar ārvalstu filmu uzņemšanas nosacījumiem.
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tiesību akta projekts “Kārtība, kādā lieliem un nozīmīgiem publiskiem pasākumiem Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 23. janvārī pieņemto informatīvo ziņojumu "Par finansējuma nodrošināšanu lieliem un nozīmīgiem pasākumiem" (turpmāk – Ziņojums), lai nodrošinātu finansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu starptautiska mēroga lielu un nozīmīgu publisku pasākumu īstenošanai.
Mērķa apraksts
Noteikumu mērķis ir nodrošināt finansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu organizēšanai, kas piesaista ievērojamu ārvalstu viesu skaitu rada pozitīvu ekonomisko ietekmi un nodokļu ieņēmumus, kā arī vairo valsts starptautisko atpazīstamību.
Politikas jomas
Tūrisma, sporta un brīvā laika politika
Teritorija
-
Norises laiks
02.09.2024. - 16.09.2024.
Informācija
Noteikumu mērķis ir nodrošināt finansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu organizēšanai, kas piesaista ievērojamu ārvalstu viesu skaitu rada pozitīvu ekonomisko ietekmi un nodokļu ieņēmumus, kā arī vairo valsts starptautisko atpazīstamību.
Lai nodrošinātu regulējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu identificēšanai un līdzfinansējuma sniegšanai, noteikumu ietvaros ir plānots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra dižpasākumu īstenotājiem izsniegs līdzfinansējumu kā grantu. Dižpasākuma īstenotājs pieteiksies līdzfinansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu dižpasākuma īstenošanu.
Šo noteikumu ietvaros dižpasākums ir starptautiska mēroga liels un nozīmīgs publisks pasākums, kas tiek plaši atspoguļots medijos un plašsaziņas līdzekļos un rada būtisku ietekmi uz uzņemošās valsts ekonomiku (atpazīstamību un konkurētspēju, eksportu utt.), un piesaista vismaz 10 000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku naktis, kas pavadītas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs.
Lai nodrošinātu regulējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu identificēšanai un līdzfinansējuma sniegšanai, noteikumu ietvaros ir plānots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra dižpasākumu īstenotājiem izsniegs līdzfinansējumu kā grantu. Dižpasākuma īstenotājs pieteiksies līdzfinansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu dižpasākuma īstenošanu.
Šo noteikumu ietvaros dižpasākums ir starptautiska mēroga liels un nozīmīgs publisks pasākums, kas tiek plaši atspoguļots medijos un plašsaziņas līdzekļos un rada būtisku ietekmi uz uzņemošās valsts ekonomiku (atpazīstamību un konkurētspēju, eksportu utt.), un piesaista vismaz 10 000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku naktis, kas pavadītas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Dižpasākumu organizēšana Latvijā rada plašu pozitīvu ietekmi uz fiziskajām personām. Dižpasākumu organizēšana var radīt jaunas darbavietas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Tāpat kultūras dižpasākumi gan veicina vietējās kultūras un mākslas dzīves attīstību, gan sniedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādas kultūras un piedalīties globālos notikumos, kas paplašina redzesloku un veicina starpkultūru izpratni. Sporta dižpasākumi veicina sabiedrības veselības pratību un veselīga dzīvesveida stiprināšanu, jaunatnes iesaisti sportā.
Dižpasākumi veicina vietējo iedzīvotāju iesaisti kopienas aktivitātēs, stiprinot savstarpējo saikni un sadarbību.
Tāpat, lai nodrošinātu veiksmīgu dižpasākumu norisi, bieži tiek uzlabota vietējā infrastruktūra vai izveidota jauna, piemēram, ceļi, sabiedriskais transports, izmitināšanas vietas un citi pakalpojumi, kas ilgtermiņā uzlabo dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem.
Tāpat kultūras dižpasākumi gan veicina vietējās kultūras un mākslas dzīves attīstību, gan sniedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādas kultūras un piedalīties globālos notikumos, kas paplašina redzesloku un veicina starpkultūru izpratni. Sporta dižpasākumi veicina sabiedrības veselības pratību un veselīga dzīvesveida stiprināšanu, jaunatnes iesaisti sportā.
Dižpasākumi veicina vietējo iedzīvotāju iesaisti kopienas aktivitātēs, stiprinot savstarpējo saikni un sadarbību.
Tāpat, lai nodrošinātu veiksmīgu dižpasākumu norisi, bieži tiek uzlabota vietējā infrastruktūra vai izveidota jauna, piemēram, ceļi, sabiedriskais transports, izmitināšanas vietas un citi pakalpojumi, kas ilgtermiņā uzlabo dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Dižpasākumi var tikt organizēti dažādās jomās, piemēram, kultūra un māksla, sports un izklaides industrija, bizness un konferences, pētniecība un zinātne u.c. Dižpasākumi, kā piemēram, lielie sporta vai kultūras pasākumi un festivāli, var ietekmēt valsts tautsaimniecību dažādos veidos:
- tūrisms un viesmīlība (vietējā tūrisma nozare piedzīvo izaugsmi, palielinoties viesu skaitam un pakalpojumu pieprasījumam);
- komerciālais darījumu pieaugums (dižpasākumi veicina pārdošanas pieaugumu dažādās nozarēs, piemēram, veikalos, restorānos un suvenīru veikalos);
- infrastruktūras attīstība (nereti dižpasākumi prasa infrastruktūras uzlabojumus, piemēram, stadionu un izklaides vietu izveidi);
- mediju vides un reklāmas ietekme (dižpasākumi piesaista plašu mediju interesi, kas kalpo kā lieliska reklāma attiecīgajai valstij vai pilsētai, kas palielina uzņēmējdarbības un tūrisma interesi);
- darbavietu radīšana (jaunas darba vietas veido ne tikai paši dižpasākuma tiešie organizatori, bet saistītajās nozarēs esošie uzņēmēji, piemēram, drošības, uzkopšanas vai ēdināšanas jomās);
- ieguldījums sportā (dižpasākumi sporta nozarē iedvesmo cilvēkus piedalīties sportiskās aktivitātēs un uzsākt veselīgāku dzīvesveidu, veicina veselības pratību. To pārraide un plašsaziņas līdzekļu izrādītā interese par sportu veicina bērnu un jauniešu iesaistīšanos sporta aktivitātēs, veicina jaunatnes sporta izglītību un raisa bērnos un jauniešos pārliecību par iespējamiem sasniegumiem);
- ieguldījums kultūrā (dižpasākumi kultūras nozarē nostiprina Latvijas kultūras identitāti, kā arī paplašina Latvijas iedzīvotāju redzesloku starptautiskā skatījumā, veicinot kultūru apmaiņu un globālo izpratni par Latvijas kultūru, tradīcijām un vēsturisko mantojumu).
- tūrisms un viesmīlība (vietējā tūrisma nozare piedzīvo izaugsmi, palielinoties viesu skaitam un pakalpojumu pieprasījumam);
- komerciālais darījumu pieaugums (dižpasākumi veicina pārdošanas pieaugumu dažādās nozarēs, piemēram, veikalos, restorānos un suvenīru veikalos);
- infrastruktūras attīstība (nereti dižpasākumi prasa infrastruktūras uzlabojumus, piemēram, stadionu un izklaides vietu izveidi);
- mediju vides un reklāmas ietekme (dižpasākumi piesaista plašu mediju interesi, kas kalpo kā lieliska reklāma attiecīgajai valstij vai pilsētai, kas palielina uzņēmējdarbības un tūrisma interesi);
- darbavietu radīšana (jaunas darba vietas veido ne tikai paši dižpasākuma tiešie organizatori, bet saistītajās nozarēs esošie uzņēmēji, piemēram, drošības, uzkopšanas vai ēdināšanas jomās);
- ieguldījums sportā (dižpasākumi sporta nozarē iedvesmo cilvēkus piedalīties sportiskās aktivitātēs un uzsākt veselīgāku dzīvesveidu, veicina veselības pratību. To pārraide un plašsaziņas līdzekļu izrādītā interese par sportu veicina bērnu un jauniešu iesaistīšanos sporta aktivitātēs, veicina jaunatnes sporta izglītību un raisa bērnos un jauniešos pārliecību par iespējamiem sasniegumiem);
- ieguldījums kultūrā (dižpasākumi kultūras nozarē nostiprina Latvijas kultūras identitāti, kā arī paplašina Latvijas iedzīvotāju redzesloku starptautiskā skatījumā, veicinot kultūru apmaiņu un globālo izpratni par Latvijas kultūru, tradīcijām un vēsturisko mantojumu).
Sagatavoja
Elīna Pētersone (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
03.09.2024. 11:56
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Kaspars Cipruss
Vēlos pateikties šī projekta virzītājiem. Pieļauju, ka pēc šīs atbasta programmas īstenošanu lielo pasākumu rīkotājiem, būs lielāka skaidrība par veidu kā varēs pretendēt uz valsts līdzfinansējumu.
Bet kamēr šis piedāvājums ir saskaņojuma stadijā, vēlos vērst uzmanību uz pāris punktiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt iespējas organizēt lielos sporta pasākumus:
Punkts 7. - lūgums izskatīt iespēju samazināt dižpasākuma īstenotājiem slieksni no 50% uz 20%, jo ja mēs runājam par īpaši lieliem sporta pasākumiem, tad reklāmas tirgū mēs nevaram konkurēt ar citām Pasaules valstīm un pilsētām, kur iedzīvotāju skaits ir stipri lielāks nekā tas ir pie mums, līdz ar to uz identiskiem pasākumiem mums ir daudz mazāk iespēju piesaistīt nevalstisko finasējumu.
Punkti 27.1.2. un 27.1.3. - ja mēs runājām par sporta pasākumā iesaistītiem dalībniekiem (sportisti, tiesneši, apkalpojošais personās), tad to noteikti ir iespējams uzskaitīt un ar to sarežģījumiem nevajadzētu būt, bet ja mēs runājam par faniem, tad tas ir praktiski neiespējami dabūt izziņu no viesnīcas par katru, no teiksim, 50 tūkstošiem ārvalstu tūristu. Jautājums paliek arī par tiem tūristiem kuri apmetīsies Airbnb vai citās īrētās naktsmītnēs, jo skaidrs, ka arī šādiem tūristiem būs identiskas izmaksas ar tiem, kuri apmetīsies viesnīcās. Var jau mēģināt pie ieejas pasākuma vietā veikt aptauju, bet baidos, ka dati ne vienmēr būs precīzi un sakritīs ar realitāti. Te, manuprāt, nepieciešama kārtīgāka izpēte un skaidrs mehānisms, kā tieši pasākuma rīkotāji varēs sniegt šos datus.
Bet kamēr šis piedāvājums ir saskaņojuma stadijā, vēlos vērst uzmanību uz pāris punktiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt iespējas organizēt lielos sporta pasākumus:
Punkts 7. - lūgums izskatīt iespēju samazināt dižpasākuma īstenotājiem slieksni no 50% uz 20%, jo ja mēs runājam par īpaši lieliem sporta pasākumiem, tad reklāmas tirgū mēs nevaram konkurēt ar citām Pasaules valstīm un pilsētām, kur iedzīvotāju skaits ir stipri lielāks nekā tas ir pie mums, līdz ar to uz identiskiem pasākumiem mums ir daudz mazāk iespēju piesaistīt nevalstisko finasējumu.
Punkti 27.1.2. un 27.1.3. - ja mēs runājām par sporta pasākumā iesaistītiem dalībniekiem (sportisti, tiesneši, apkalpojošais personās), tad to noteikti ir iespējams uzskaitīt un ar to sarežģījumiem nevajadzētu būt, bet ja mēs runājam par faniem, tad tas ir praktiski neiespējami dabūt izziņu no viesnīcas par katru, no teiksim, 50 tūkstošiem ārvalstu tūristu. Jautājums paliek arī par tiem tūristiem kuri apmetīsies Airbnb vai citās īrētās naktsmītnēs, jo skaidrs, ka arī šādiem tūristiem būs identiskas izmaksas ar tiem, kuri apmetīsies viesnīcās. Var jau mēģināt pie ieejas pasākuma vietā veikt aptauju, bet baidos, ka dati ne vienmēr būs precīzi un sakritīs ar realitāti. Te, manuprāt, nepieciešama kārtīgāka izpēte un skaidrs mehānisms, kā tieši pasākuma rīkotāji varēs sniegt šos datus.
10.09.2024. 08:47
Raitis Keselis - Latvijas Olimpiskā komiteja
Konceptuāli atbalstot noteikumu projekta "Kārtība, kādā lieliem un nozīmīgiem publiskiem pasākumiem Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums" mērķi un izvēlētos risinājumus tā sasniegšanai, vienlaikus lūdzam vērst uzmanību uz sekojošu precizējumu nepieciešamību.
- Noteikumu projekta punktā 2.2.1. lūdzam precizēt saikli starp vārdiem “biedrība” un “nodibinājums” (izmantojot “vai”).
- Noteikumu projekta punktā 7. noteiktā atbalsta intensitāte 50% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem var būt nepietiekama attiecībā uz sporta pasākumiem, kas, papildus uzņēmējdarbības peļņas gūšanai, pilda arī sociāli – izglītojošas un aktīvu dzīvesveidu popularizējošas funkcijas. Lūdzam paaugstināt pieļaujamo atbalsta intensitāti sporta pasākumiem, vienlaikus nepārsniedzot noteikto ierobežojumu – 90% no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem;
- Noteikumu projekta punktos 12.3. un 27.1.2. minēti dati, kas pamatojami ar starptautiski atzīta auditora ziņojumu (plānotais ārvalstu viesu skaits; faktiskā ārvalstu viesu skaita sadalījums pa valstīm un uzturēšanās ilgums). Absolūtajā vairākumā gadījumu, kad šādi dati aprēķināmi un sniedzami attiecībā uz pasākumu dalībniekiem, kuru dalība pasākumos tiek pienācīgā kārtā reģistrēta, aprēķinu metodoloģija ir skaidra un iegūtie rezultāti nerada pamatotas šaubas. Vienlaikus, attiecībā uz pasākumu apmeklētājiem, kam nav noteikta obligāta prasība reģistrēt to uzturēšanās vietu, ilgumu un personas valstspiederību, kā arī konkrētā apmeklējuma attiecināmību tieši uz šo (un nevienu citu) konkrēto pasākumu, datu ticamības nodrošināšana rada papildus izaicinājumus. Šī iemesla dēļ saskatām nepieciešamību definēt/ precizēt metodiku, kas no auditoru puses izmantojama aprēķinu veikšanai tā, lai dažādu auditorkompāniju izmantošana neradītu atšķirīgus rezultātus.
- Noteikumu projekta punktā 31. dižpasākuma īstenotājam noteikts pienākums dižpasākuma peļņas gadījumā ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos visu vai daļu no aģentūras piešķirtā līdzfinansējuma, bet ne vairāk kā pusi no dižpasākuma peļņas. Šī prasība rada papildus izaicinājumus gadījumos, kad pasākuma īstenotājs ir biedrība vai nodibinājums, kuru darbībai kopumā nav peļņas gūšanas rakstura. Vēl jo vairāk, gadījumā, kad šādu pasākumu īstenošanu veic sabiedriskā labuma organizācija, un gūtos ieņēmumus izlieto sabiedriskā labuma mērķiem, par “gala labuma guvējiem” noteikumu projekta punkta 2.2. izpratnē uzskatāmas attiecīgās sabiedrības grupas, kurām labumu sniedz organizācijas sabiedriskā labuma darbība. Šādā situācijā nepieciešams papildus skaidrojums un metodika, kā (ja vispār) šāda prasība par peļņas ieskaitīšanu pamatbudžetā attiecināma uz minētajām biedrībām vai nodibinājumiem.
- Gadījumā, ja noteikumu projekta punktā 31. noteiktajos ietvaros konstatēta dižpasākuma peļņa, uzskatām, ka tai, atskaitījumam noteiktajos apmēros (viss vai daļa no aģentūras piešķirtā līdzfinansējuma, bet ne vairāk kā puse no dižpasākuma peļņas) jātiek saglabātai attiecīgās nozares – kultūras, mākslas, sporta – sabiedriski lietderīgo aktivitāšu īstenošanai, piemēram, sporta gadījumā, ieskaitot to Sporta fondā (Sporta fonda likuma projekts iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimai un Saeimas Sporta apakškomisijai 2024. gada 7. jūnijā).
- Noteikumu projekta punktā 2.2.1. lūdzam precizēt saikli starp vārdiem “biedrība” un “nodibinājums” (izmantojot “vai”).
- Noteikumu projekta punktā 7. noteiktā atbalsta intensitāte 50% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem var būt nepietiekama attiecībā uz sporta pasākumiem, kas, papildus uzņēmējdarbības peļņas gūšanai, pilda arī sociāli – izglītojošas un aktīvu dzīvesveidu popularizējošas funkcijas. Lūdzam paaugstināt pieļaujamo atbalsta intensitāti sporta pasākumiem, vienlaikus nepārsniedzot noteikto ierobežojumu – 90% no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem;
- Noteikumu projekta punktos 12.3. un 27.1.2. minēti dati, kas pamatojami ar starptautiski atzīta auditora ziņojumu (plānotais ārvalstu viesu skaits; faktiskā ārvalstu viesu skaita sadalījums pa valstīm un uzturēšanās ilgums). Absolūtajā vairākumā gadījumu, kad šādi dati aprēķināmi un sniedzami attiecībā uz pasākumu dalībniekiem, kuru dalība pasākumos tiek pienācīgā kārtā reģistrēta, aprēķinu metodoloģija ir skaidra un iegūtie rezultāti nerada pamatotas šaubas. Vienlaikus, attiecībā uz pasākumu apmeklētājiem, kam nav noteikta obligāta prasība reģistrēt to uzturēšanās vietu, ilgumu un personas valstspiederību, kā arī konkrētā apmeklējuma attiecināmību tieši uz šo (un nevienu citu) konkrēto pasākumu, datu ticamības nodrošināšana rada papildus izaicinājumus. Šī iemesla dēļ saskatām nepieciešamību definēt/ precizēt metodiku, kas no auditoru puses izmantojama aprēķinu veikšanai tā, lai dažādu auditorkompāniju izmantošana neradītu atšķirīgus rezultātus.
- Noteikumu projekta punktā 31. dižpasākuma īstenotājam noteikts pienākums dižpasākuma peļņas gadījumā ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos visu vai daļu no aģentūras piešķirtā līdzfinansējuma, bet ne vairāk kā pusi no dižpasākuma peļņas. Šī prasība rada papildus izaicinājumus gadījumos, kad pasākuma īstenotājs ir biedrība vai nodibinājums, kuru darbībai kopumā nav peļņas gūšanas rakstura. Vēl jo vairāk, gadījumā, kad šādu pasākumu īstenošanu veic sabiedriskā labuma organizācija, un gūtos ieņēmumus izlieto sabiedriskā labuma mērķiem, par “gala labuma guvējiem” noteikumu projekta punkta 2.2. izpratnē uzskatāmas attiecīgās sabiedrības grupas, kurām labumu sniedz organizācijas sabiedriskā labuma darbība. Šādā situācijā nepieciešams papildus skaidrojums un metodika, kā (ja vispār) šāda prasība par peļņas ieskaitīšanu pamatbudžetā attiecināma uz minētajām biedrībām vai nodibinājumiem.
- Gadījumā, ja noteikumu projekta punktā 31. noteiktajos ietvaros konstatēta dižpasākuma peļņa, uzskatām, ka tai, atskaitījumam noteiktajos apmēros (viss vai daļa no aģentūras piešķirtā līdzfinansējuma, bet ne vairāk kā puse no dižpasākuma peļņas) jātiek saglabātai attiecīgās nozares – kultūras, mākslas, sporta – sabiedriski lietderīgo aktivitāšu īstenošanai, piemēram, sporta gadījumā, ieskaitot to Sporta fondā (Sporta fonda likuma projekts iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimai un Saeimas Sporta apakškomisijai 2024. gada 7. jūnijā).
13.09.2024. 17:05
Raimonds Strokšs - SIA RA Events
Labdien,
Paldies Jums par šo iniciatīvu un šādu noteikumu virzīšanu izskatīšanai MK. No savas puses pievienoju komentārus un ieteikumus - lai gan varbūt visu ne līdz galam pareizi saprotu un interpretēju, bet ceru, ka sniegtie komentāri būs noderīgi tālākajā procesā.
7. Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 13. punktā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
Lai stimulētu pašu finansējuma piesaisti šis būtu saprotams, bet 50% slieksnis ir tomēr varbūt nedaudz par zemu. Domāju, ka robežās no 75-80% valsts finansējuma minimālais slieksnis ļautu īstenot vairāk projektus. Ņemot vērā, ka 13. punktā iekļautās attiecināmās izmaksas noteikti nebūs visas pasākuma izmaksas, jo būs vēl papildus izmaksu posteņi, kas veidos kopējo pasākuma budžetu, līdz ar to šobrīd noteiktie 50% no attiecināmajām izmaksām veido krietni mazāk kā 50% no reālā pasākuma budžeta. Vai šeit tad kā minimums jāpamaina uz 50% no kopējā pasākuma budžeta, neattiecinot tos 50% tikai uz 13. punkta izdevumu posteņiem.
12.3. starptautiski atzīta auditora audita ziņojumu par plānoto ārvalstu viesu skaitu, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem;
Starptautiski atzīts auditors - vai tiks noteikts, kuri? / kā tiks izdarīta izvēle? Manuprāt, šeit derētu precizēt, ka auditoram ir jābūt ar pieredzi lielu un starptautisku pasākumu ekonomiskās ietekmes aprēķināšanā.
13. Attiecināmās izmaksas dižpasākuma organizēšanai atbilst šādiem kritērijiem:
13.1. ir veiktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas aģentūrā;
13.2. ir tieši saistītas ar pasākuma organizēšanas procesu ;
Vai šis punkts pieļauj izdevumus ārpus 13.3 punkta minētajiem? Piemēram - ceļu remonti, citi pasākuma specifiskie izdevumi?
13.3. ir tieši saistītas ar šādām vajadzībām :
Būtu nepieciešams iekļaut:
“Pasākuma organizēšanai nepieciešamā personāla un ar to saistīto nodokļu izmaksas”;
“Finanšu / ekonomiskā pētījuma un ar to saistītās izmaksas, auditora pakalpojumu izmaksas”;
“Izdevumi reklāmas / komunikāciju kampaņu nodrošināšanai Latvijā un ārvalstīs”
13.3.16. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu izmaksas pasākuma laikā ;
Papildināt - kā arī citu medicīnisko iestāžu/ ar medicīnas pakalpojumiem saistīto pakalpojumu izmaksas.
25. Aģentūra avansa maksājumus izmaksā šādā kārtībā:
25.1. pirmo avansa maksājumu aģentūra izmaksā ne vairāk kā 30% apmērā saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto laika grafiku;
Lūgums ielikt izņēmumus, ja nepieciešams veikt maksājumus 13.3.8 punktā paredzamajiem maksājumiem pilnā apmērā avansā, kas pārsvarā ir viens no pirmajiem un lielākajiem maksājumiem
25.3. kopā avansa maksājumi nevar pārsniegt 90% no kopējās atbalsta summas vienam projektam .
Lūgums papildināt ar informāciju, kad tiek saņemti atlikušie 10%
27. Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā noslēguma pārskatu, kurā iekļauj šādu informāciju:
Lūgums nomainīt uz četriem mēnešiem, kas ļoti lielu pasākumu gadījumā būtu drošāks laiks, lai iesniegtu visu nepieciešamo informāciju pilnvērtīgā apjomā
27.1.3. izmitināšanas vietas, kas apliecina, ka ārvalstu viesi izmantojuši Latvijas tūristu mītņu un īstermiņa īres mītņu pakalpojumus;
Šeit prasās skaidrojums un sīkāka definīcija. Pēc būtības šis neizpildāms punkts, jo, ja nepieciešams iesniegt katra ārzemju fana nakšņošanas vietas izziņu, tas dažos gadījumos aptveru ārkārtīgi lielu skaitu naktsmītņu apzināšanu un datu iegūšanu – kas liela pasākuma kontekstā būtu teju neiespējami – ņemot vērā ģeogrāfiski plašās iespējas, kur ārvalstu viesi var mitināties. Ja šis ir plānots informatīvi, un tikai par lielākajām ārzemju klientu grupām, kurām bieži vien tieši vietējais organizators rezervē naktsmītnes un kuras ir organizatoram zināmas (tehniskais personāls, oficiālās personas, dalībnieki u.tml.) - tad šādu informāciju kā indikāciju no izmantojām viesnīcām vēl varētu izpildīt, bet apsekot visas naktsmītnes – īpaši līdzīga pasākuma kā bija WRC posms – kas norisinājās no Rīgas un principā visā Kurzemes pusē – ir diezgan nereāli.
Cieņā,
Raimonds Strokšs
Paldies Jums par šo iniciatīvu un šādu noteikumu virzīšanu izskatīšanai MK. No savas puses pievienoju komentārus un ieteikumus - lai gan varbūt visu ne līdz galam pareizi saprotu un interpretēju, bet ceru, ka sniegtie komentāri būs noderīgi tālākajā procesā.
7. Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 13. punktā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
Lai stimulētu pašu finansējuma piesaisti šis būtu saprotams, bet 50% slieksnis ir tomēr varbūt nedaudz par zemu. Domāju, ka robežās no 75-80% valsts finansējuma minimālais slieksnis ļautu īstenot vairāk projektus. Ņemot vērā, ka 13. punktā iekļautās attiecināmās izmaksas noteikti nebūs visas pasākuma izmaksas, jo būs vēl papildus izmaksu posteņi, kas veidos kopējo pasākuma budžetu, līdz ar to šobrīd noteiktie 50% no attiecināmajām izmaksām veido krietni mazāk kā 50% no reālā pasākuma budžeta. Vai šeit tad kā minimums jāpamaina uz 50% no kopējā pasākuma budžeta, neattiecinot tos 50% tikai uz 13. punkta izdevumu posteņiem.
12.3. starptautiski atzīta auditora audita ziņojumu par plānoto ārvalstu viesu skaitu, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem;
Starptautiski atzīts auditors - vai tiks noteikts, kuri? / kā tiks izdarīta izvēle? Manuprāt, šeit derētu precizēt, ka auditoram ir jābūt ar pieredzi lielu un starptautisku pasākumu ekonomiskās ietekmes aprēķināšanā.
13. Attiecināmās izmaksas dižpasākuma organizēšanai atbilst šādiem kritērijiem:
13.1. ir veiktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas aģentūrā;
13.2. ir tieši saistītas ar pasākuma organizēšanas procesu ;
Vai šis punkts pieļauj izdevumus ārpus 13.3 punkta minētajiem? Piemēram - ceļu remonti, citi pasākuma specifiskie izdevumi?
13.3. ir tieši saistītas ar šādām vajadzībām :
Būtu nepieciešams iekļaut:
“Pasākuma organizēšanai nepieciešamā personāla un ar to saistīto nodokļu izmaksas”;
“Finanšu / ekonomiskā pētījuma un ar to saistītās izmaksas, auditora pakalpojumu izmaksas”;
“Izdevumi reklāmas / komunikāciju kampaņu nodrošināšanai Latvijā un ārvalstīs”
13.3.16. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu izmaksas pasākuma laikā ;
Papildināt - kā arī citu medicīnisko iestāžu/ ar medicīnas pakalpojumiem saistīto pakalpojumu izmaksas.
25. Aģentūra avansa maksājumus izmaksā šādā kārtībā:
25.1. pirmo avansa maksājumu aģentūra izmaksā ne vairāk kā 30% apmērā saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto laika grafiku;
Lūgums ielikt izņēmumus, ja nepieciešams veikt maksājumus 13.3.8 punktā paredzamajiem maksājumiem pilnā apmērā avansā, kas pārsvarā ir viens no pirmajiem un lielākajiem maksājumiem
25.3. kopā avansa maksājumi nevar pārsniegt 90% no kopējās atbalsta summas vienam projektam .
Lūgums papildināt ar informāciju, kad tiek saņemti atlikušie 10%
27. Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā noslēguma pārskatu, kurā iekļauj šādu informāciju:
Lūgums nomainīt uz četriem mēnešiem, kas ļoti lielu pasākumu gadījumā būtu drošāks laiks, lai iesniegtu visu nepieciešamo informāciju pilnvērtīgā apjomā
27.1.3. izmitināšanas vietas, kas apliecina, ka ārvalstu viesi izmantojuši Latvijas tūristu mītņu un īstermiņa īres mītņu pakalpojumus;
Šeit prasās skaidrojums un sīkāka definīcija. Pēc būtības šis neizpildāms punkts, jo, ja nepieciešams iesniegt katra ārzemju fana nakšņošanas vietas izziņu, tas dažos gadījumos aptveru ārkārtīgi lielu skaitu naktsmītņu apzināšanu un datu iegūšanu – kas liela pasākuma kontekstā būtu teju neiespējami – ņemot vērā ģeogrāfiski plašās iespējas, kur ārvalstu viesi var mitināties. Ja šis ir plānots informatīvi, un tikai par lielākajām ārzemju klientu grupām, kurām bieži vien tieši vietējais organizators rezervē naktsmītnes un kuras ir organizatoram zināmas (tehniskais personāls, oficiālās personas, dalībnieki u.tml.) - tad šādu informāciju kā indikāciju no izmantojām viesnīcām vēl varētu izpildīt, bet apsekot visas naktsmītnes – īpaši līdzīga pasākuma kā bija WRC posms – kas norisinājās no Rīgas un principā visā Kurzemes pusē – ir diezgan nereāli.
Cieņā,
Raimonds Strokšs
13.09.2024. 17:34
Aigars Nords - Aigars Nords, SIA "Nords Event Communications"
7.punkts: Par attiecināmo izmaksu atbalsta intensitāti.
Pilnībā saprotot, ka dižpasākumu izmaksas tiek segtas ne vairāk kā 90 % apmērā no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, nav skaidrs, kādēļ valsts atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām nevarētu būt 100% (patreiz noteikts 50%)?
Valsts līdzfinansējums būtu ideāli piemērots, lai 100% apmērā nosegtu virkni nozīmīgu lielo izmaksu pozīciju, piemēram, starptautisko organizāciju noteiktos obligātos maksājumus sacensību ranga iegūšanai un citus. Ja tiek piemērota 50% intensitāte, tad no 100 tūkstošu liela Starptautiskās vieglatlētikas savienības rēķina, piemēram, ar dižpasākumu atbalstu varam nosegt tikai pusi jeb 50 tūkstošus. Pieņemot, ka limits (90% no ārvalstu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem) nav sasniegts, kāpēc lai atbalsts nesegtu visus 100 tūkstošus?
50% atbalsta intensitāte organizatoriem liek dubultā piemeklēt arvien jaunas attiecināmo izmaksu pozīcijas, attiecīgi, rīkot vairāk iepirkumu konkursus, dubultojot vai pat trīskāršojot iesniegtās dokumentācijas apjomu, kā arī patērējot būtiski vairāk resursu un organizatorisko kapacitāti. Birokrātiskais slogs pieteikumu un dokumentu sagatavošanai jau tāpat būs ļoti ietilpīgs, tādēļ mūsu lūgums būtu paaugstināt atbalsta intensitāti uz 100% vai vismaz 80%.
12.3.punkts: Par pirms-pasākuma auditu
Piekrītam, ka izmantojot līdzvērtīgus iepriekš notikušus pasākumus, auditors var prognozēt ārvalstu viesu skaitu, uzturēšanās ilgumu, plānotos PVN ieņēmumus, tomēr neesam pārliecināti, ka auditoriem ir ekspertīze, piemēram, komunikācijas kanālu izvērtēšanā. Šķiet, ka pirms pasākuma lūgt auditora ziņojumu par plānoto aizsniedzamo auditoriju un izmantotajiem komunikācijas kanāliem varētu būt pārspīlēti.
12.8.punkts: Par “Pasākuma izplatīšanas plānu”
Vai drīkstam zināt, kas domāts ar “pasākuma izplatīšanas plānu”? Vai varam pieņemt, ka šeit domāts starptautiskā mārketinga un komunikācijas plāns?
13.1. punkts: Par iespēju veikt attiecināmās izmaksas pirms iesniegta pilnā 12. punktā minēto dokumentu pakete.
Lūdzam ņemt vērā, ka Rimi Rīgas maratonam vai Pasaules čempionātam skriešanā attiecināmās izmaksas var rasties gadu vai vairāk pirms paša notikuma, tātad, arī krietnu brīdi pirms iesniegta dokumentu pakete. Piemēram, uzsākot Pasaules čempionāta skriešanā Rīgā organizēšanu, pirmais licences maksājums bija jāveic jau 2 gadus pirms pasākuma norises, savukārt, pasākuma mārketinga plāns, ieviešanas laika grafiks vai korekta projekta izmaksu tāme tika sagatavota tikai vēlāk procesā, teiksim, 12 mēnešus pirms pasākuma. Mūsu lūgums nesasaistīt pirmos attiecināmos maksājumus ar dižpasākuma dokumentācijas iesniegšanas datumu, pieņemot, ka izdevums ir attiecināms atbilstoši pārējiem kritērijiem.
13.2. un 13.3. punkts: Par attiecināmajām izmaksām
Vēlamies būt pārliecināti, ka attiecināmās izmaksas netiek ierobežotas tikai ar 13.3. punktā veikto uzskaitījumu? 13.2. punkta formulējums “ir tieši saistītas ar pasākuma organizēšanas procesu”, piemēram, ir plašāks nekā 13.3. punktā uzskaitītais.
Virkne Rimi Rīgas maratona attiecināmo izmaksu pozīciju, kas “ir tieši saistītas ar pasākuma organizēšanas procesu” nav minētas 13.3. punktā – dopinga izdevumi, naudas balvas, honorāri pasaules sportistiem un honorāri influenceriem, starptautisko ekspertu izmaksas, kā arī viesnīcas izdevumi vai avio izmaksas citām grupām, kas nav mediji u.t.t.
Ja 13.3. punktā minētās pozīcijas ir tikai kā piemēri, iespējams, to būtu svarīgi minēt jau punkta formulējumā, lai izvairītos no pārpratumiem. Ja nē, tad ļoti novērtētu, ja 13.3. minētās izmaksas varētu papildināt ar augstāk minētajām (patreiz neiekļautajām) izmaksām.
13.3.3. punkts: Par apsardzi
Vai 13.3. punktu varētu paplašināt ar formulējumu “apsardzes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas”? Tas ļautu attiecināt arī pašvaldības vai Aizsardzības ministrijas pakļautības iestāžu pakalpojumu izdevumu segšanu.
13.3.5. punkts: Par “pakalpojumu iegādi”
Ja 13.3. punkts domāts visu ietverošs uzskaitījums, paplašināt formulējumu ar “pakalpojumu iegādi” un ne tikai “preču vai materiālu iegādi”.
14.punkts: Par Latvijā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem
Lūgums papildināt pie izņēmumiem arī 13.3.5. un 13.3.12 apakšpunktā minētās izmaksas, jo starptautiskos sporta pasākumos var būt nepieciešamība izmantot, piemēram, ārvalstu tiesnešus (piemēram, Rimi Rīgas maratona trases sertificēšanai Latvijā un visā Baltijā nav pieejami atbilstošās kategorijas speciālistu). Lūdzam ņemt vērā, ka Latvijā, piemēram, nevaram atļauties un nav iespējams saražot lielus medaļu apjomus (40 000 tūkstoši) – mūsu medaļas tiek ražotas Ķīnā, Nīderlandē vai Dienvidāfrikā, jo piegādātājs tiek izvēlēts pēc zemākās piedāvātās cenas.
Lūdzam atstāt atvērtu iespēju, ka, attiecīgi pamatojot, dižpasākuma organizatori var segt arī izmaksas, kuras sniedz arī ārpus Latvijas reģistrētas personas vai uzņēmumi.
27.1.3. punkts: Par viesnīcām
Starptautiskos tautas sporta pasākumos organizatori nodrošina izmitināšanas pakalpojumus tikai ļoti nelielai daļai lūgto augstākās klases sportistu. Savukārt pasākuma dalībnieki un viesi paši izvēlas viesnīcas/ tūrisma mītnes vai naktsmītnes nodrošinātāju atbilstoši savām vēlmēm – attiecīgi, apstiprinājumi no izmitināšanas vietām vairāk nekā 10 000 maratontūristu nav iespējami. Naktsmītnes maratontūristi parasti izvēlas maksimāli tuvu norises vietai.
Pilnībā saprotot, ka dižpasākumu izmaksas tiek segtas ne vairāk kā 90 % apmērā no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, nav skaidrs, kādēļ valsts atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām nevarētu būt 100% (patreiz noteikts 50%)?
Valsts līdzfinansējums būtu ideāli piemērots, lai 100% apmērā nosegtu virkni nozīmīgu lielo izmaksu pozīciju, piemēram, starptautisko organizāciju noteiktos obligātos maksājumus sacensību ranga iegūšanai un citus. Ja tiek piemērota 50% intensitāte, tad no 100 tūkstošu liela Starptautiskās vieglatlētikas savienības rēķina, piemēram, ar dižpasākumu atbalstu varam nosegt tikai pusi jeb 50 tūkstošus. Pieņemot, ka limits (90% no ārvalstu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem) nav sasniegts, kāpēc lai atbalsts nesegtu visus 100 tūkstošus?
50% atbalsta intensitāte organizatoriem liek dubultā piemeklēt arvien jaunas attiecināmo izmaksu pozīcijas, attiecīgi, rīkot vairāk iepirkumu konkursus, dubultojot vai pat trīskāršojot iesniegtās dokumentācijas apjomu, kā arī patērējot būtiski vairāk resursu un organizatorisko kapacitāti. Birokrātiskais slogs pieteikumu un dokumentu sagatavošanai jau tāpat būs ļoti ietilpīgs, tādēļ mūsu lūgums būtu paaugstināt atbalsta intensitāti uz 100% vai vismaz 80%.
12.3.punkts: Par pirms-pasākuma auditu
Piekrītam, ka izmantojot līdzvērtīgus iepriekš notikušus pasākumus, auditors var prognozēt ārvalstu viesu skaitu, uzturēšanās ilgumu, plānotos PVN ieņēmumus, tomēr neesam pārliecināti, ka auditoriem ir ekspertīze, piemēram, komunikācijas kanālu izvērtēšanā. Šķiet, ka pirms pasākuma lūgt auditora ziņojumu par plānoto aizsniedzamo auditoriju un izmantotajiem komunikācijas kanāliem varētu būt pārspīlēti.
12.8.punkts: Par “Pasākuma izplatīšanas plānu”
Vai drīkstam zināt, kas domāts ar “pasākuma izplatīšanas plānu”? Vai varam pieņemt, ka šeit domāts starptautiskā mārketinga un komunikācijas plāns?
13.1. punkts: Par iespēju veikt attiecināmās izmaksas pirms iesniegta pilnā 12. punktā minēto dokumentu pakete.
Lūdzam ņemt vērā, ka Rimi Rīgas maratonam vai Pasaules čempionātam skriešanā attiecināmās izmaksas var rasties gadu vai vairāk pirms paša notikuma, tātad, arī krietnu brīdi pirms iesniegta dokumentu pakete. Piemēram, uzsākot Pasaules čempionāta skriešanā Rīgā organizēšanu, pirmais licences maksājums bija jāveic jau 2 gadus pirms pasākuma norises, savukārt, pasākuma mārketinga plāns, ieviešanas laika grafiks vai korekta projekta izmaksu tāme tika sagatavota tikai vēlāk procesā, teiksim, 12 mēnešus pirms pasākuma. Mūsu lūgums nesasaistīt pirmos attiecināmos maksājumus ar dižpasākuma dokumentācijas iesniegšanas datumu, pieņemot, ka izdevums ir attiecināms atbilstoši pārējiem kritērijiem.
13.2. un 13.3. punkts: Par attiecināmajām izmaksām
Vēlamies būt pārliecināti, ka attiecināmās izmaksas netiek ierobežotas tikai ar 13.3. punktā veikto uzskaitījumu? 13.2. punkta formulējums “ir tieši saistītas ar pasākuma organizēšanas procesu”, piemēram, ir plašāks nekā 13.3. punktā uzskaitītais.
Virkne Rimi Rīgas maratona attiecināmo izmaksu pozīciju, kas “ir tieši saistītas ar pasākuma organizēšanas procesu” nav minētas 13.3. punktā – dopinga izdevumi, naudas balvas, honorāri pasaules sportistiem un honorāri influenceriem, starptautisko ekspertu izmaksas, kā arī viesnīcas izdevumi vai avio izmaksas citām grupām, kas nav mediji u.t.t.
Ja 13.3. punktā minētās pozīcijas ir tikai kā piemēri, iespējams, to būtu svarīgi minēt jau punkta formulējumā, lai izvairītos no pārpratumiem. Ja nē, tad ļoti novērtētu, ja 13.3. minētās izmaksas varētu papildināt ar augstāk minētajām (patreiz neiekļautajām) izmaksām.
13.3.3. punkts: Par apsardzi
Vai 13.3. punktu varētu paplašināt ar formulējumu “apsardzes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas”? Tas ļautu attiecināt arī pašvaldības vai Aizsardzības ministrijas pakļautības iestāžu pakalpojumu izdevumu segšanu.
13.3.5. punkts: Par “pakalpojumu iegādi”
Ja 13.3. punkts domāts visu ietverošs uzskaitījums, paplašināt formulējumu ar “pakalpojumu iegādi” un ne tikai “preču vai materiālu iegādi”.
14.punkts: Par Latvijā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem
Lūgums papildināt pie izņēmumiem arī 13.3.5. un 13.3.12 apakšpunktā minētās izmaksas, jo starptautiskos sporta pasākumos var būt nepieciešamība izmantot, piemēram, ārvalstu tiesnešus (piemēram, Rimi Rīgas maratona trases sertificēšanai Latvijā un visā Baltijā nav pieejami atbilstošās kategorijas speciālistu). Lūdzam ņemt vērā, ka Latvijā, piemēram, nevaram atļauties un nav iespējams saražot lielus medaļu apjomus (40 000 tūkstoši) – mūsu medaļas tiek ražotas Ķīnā, Nīderlandē vai Dienvidāfrikā, jo piegādātājs tiek izvēlēts pēc zemākās piedāvātās cenas.
Lūdzam atstāt atvērtu iespēju, ka, attiecīgi pamatojot, dižpasākuma organizatori var segt arī izmaksas, kuras sniedz arī ārpus Latvijas reģistrētas personas vai uzņēmumi.
27.1.3. punkts: Par viesnīcām
Starptautiskos tautas sporta pasākumos organizatori nodrošina izmitināšanas pakalpojumus tikai ļoti nelielai daļai lūgto augstākās klases sportistu. Savukārt pasākuma dalībnieki un viesi paši izvēlas viesnīcas/ tūrisma mītnes vai naktsmītnes nodrošinātāju atbilstoši savām vēlmēm – attiecīgi, apstiprinājumi no izmitināšanas vietām vairāk nekā 10 000 maratontūristu nav iespējami. Naktsmītnes maratontūristi parasti izvēlas maksimāli tuvu norises vietai.
13.09.2024. 19:28
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "L TIPS AGENCY" / Latvijas Producentu savienība
Labdien!
Izsakām pateicību un atzinību visiem iesaistītajiem par ilgi lolotās dižpasākumu atbalsta programmas ieiešanu cerams noslēguma fāzē un aicinam vairs ilgāk nekavēties ar tās apstiprināšanu.
Lūk zemāk mūsu ierosinājumi.
7.
Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 13. punktā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
Aicinām palielināt atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām līdz 75%.
Tāpat aicinām atbalsta intensitātes aprēķinos iekļaut arī IIN, jo lielu ārvalstu mūzikas zvaigžņu koncerti ienes lielu naudu valsts un pašvaldību kasē IIN veidā, kas tiek samaksāts no honorāriem.
11.4.
dižpasākuma norises ilgums ir vismaz 2 dienas pēc kārtas;
Aicinam ļaut kvalificēties atbalstam arī vienas dienas pasākumus, jo tādējādi no atbalsta programmas netiktu izslēgti lieli pasaules mūzikas zvaigžņu koncerti.
12.3.
starptautiski atzīta auditora audita ziņojumu par plānoto ārvalstu viesu skaitu, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem;
Uzskatām, ka šis punkts ir jāprecizē skaidri nosakot, kas tiek saprasts ar - starptautiski atzīts auditors. Ja tikai 4 Latvijā strādājošās starptautiskās kompānijas, tad baidamies, ka tas ir konkurences ierobežojums.
Tāpat ir nepieciešama skaidra metodoloģija, kā tiks aplēsts cik pasākuma apmeklētāju nakšņos viesnīcās. Mūsuprāt to nav iespējams izdarīt un mēs piedāvajam tā vietā kā kritēriju izmantot pierādāmu pasākuma ārvalstu apmeklētāju skaitu, jo šāda informācija ir iegūstama no ieejas biļešu pārdošanas operatoriem.
13.3.
ir tieši saistītas ar šādām vajadzībām:
Aicinām attiecinamās izmaksās iekļaut arī šādas izmaksu pozīcijas:
-apdrošināšana;
-jebkāda veida reklāma (tai skaitā radio, vides, TV utt.) ārvalstu masu medijos;
-mūziķu honorāru;
-visa veida vietējā darbaspēka izmaksas;
-autortiesības (mūzikas pasākumos tās ir kā ekvivalents licences maksai sporta pasākumos);
-biļešu tirdzniecības izdevumi;
-ēdināšanas pakalpojumi;
-auditoru pakalpojumi.
13.3.15.
izmaksas saistībā ar mediju un influenceru vizīti uz Latviju, tādas kā ceļa (transporta) izmaksas, kas saistītas ar starpvalstu ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases sabiedriskā transporta (dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta un starpvalstu koplietošanas autotransporta (autobusa)) izmantošanu (tai skaitā transporta pakalpojuma sniedzēja noteiktā papildu maksa, bez kuras pamatpakalpojumu nav iespējams iegādāties, un bagāžas maksa) uz Latviju un no Latvijas, iekšzemes ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases transporta izmaksas, izmitināšanas izmaksas Latvijā;
Aicinam par attaisnojošām transporta izmaksām atzīt arī maksu par pasažieru mikroautobusu vai autobusu nomu priekš influenceru atgādāšanas Latvijā.
Izsakām pateicību un atzinību visiem iesaistītajiem par ilgi lolotās dižpasākumu atbalsta programmas ieiešanu cerams noslēguma fāzē un aicinam vairs ilgāk nekavēties ar tās apstiprināšanu.
Lūk zemāk mūsu ierosinājumi.
7.
Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 13. punktā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
Aicinām palielināt atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām līdz 75%.
Tāpat aicinām atbalsta intensitātes aprēķinos iekļaut arī IIN, jo lielu ārvalstu mūzikas zvaigžņu koncerti ienes lielu naudu valsts un pašvaldību kasē IIN veidā, kas tiek samaksāts no honorāriem.
11.4.
dižpasākuma norises ilgums ir vismaz 2 dienas pēc kārtas;
Aicinam ļaut kvalificēties atbalstam arī vienas dienas pasākumus, jo tādējādi no atbalsta programmas netiktu izslēgti lieli pasaules mūzikas zvaigžņu koncerti.
12.3.
starptautiski atzīta auditora audita ziņojumu par plānoto ārvalstu viesu skaitu, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem;
Uzskatām, ka šis punkts ir jāprecizē skaidri nosakot, kas tiek saprasts ar - starptautiski atzīts auditors. Ja tikai 4 Latvijā strādājošās starptautiskās kompānijas, tad baidamies, ka tas ir konkurences ierobežojums.
Tāpat ir nepieciešama skaidra metodoloģija, kā tiks aplēsts cik pasākuma apmeklētāju nakšņos viesnīcās. Mūsuprāt to nav iespējams izdarīt un mēs piedāvajam tā vietā kā kritēriju izmantot pierādāmu pasākuma ārvalstu apmeklētāju skaitu, jo šāda informācija ir iegūstama no ieejas biļešu pārdošanas operatoriem.
13.3.
ir tieši saistītas ar šādām vajadzībām:
Aicinām attiecinamās izmaksās iekļaut arī šādas izmaksu pozīcijas:
-apdrošināšana;
-jebkāda veida reklāma (tai skaitā radio, vides, TV utt.) ārvalstu masu medijos;
-mūziķu honorāru;
-visa veida vietējā darbaspēka izmaksas;
-autortiesības (mūzikas pasākumos tās ir kā ekvivalents licences maksai sporta pasākumos);
-biļešu tirdzniecības izdevumi;
-ēdināšanas pakalpojumi;
-auditoru pakalpojumi.
13.3.15.
izmaksas saistībā ar mediju un influenceru vizīti uz Latviju, tādas kā ceļa (transporta) izmaksas, kas saistītas ar starpvalstu ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases sabiedriskā transporta (dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta un starpvalstu koplietošanas autotransporta (autobusa)) izmantošanu (tai skaitā transporta pakalpojuma sniedzēja noteiktā papildu maksa, bez kuras pamatpakalpojumu nav iespējams iegādāties, un bagāžas maksa) uz Latviju un no Latvijas, iekšzemes ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases transporta izmaksas, izmitināšanas izmaksas Latvijā;
Aicinam par attaisnojošām transporta izmaksām atzīt arī maksu par pasažieru mikroautobusu vai autobusu nomu priekš influenceru atgādāšanas Latvijā.
16.09.2024. 11:25
Latvijas Motosporta Federācija
Latvijas Motosporta federācija konceptuāli atbalsta noteikumu virzību, vienlaikus vēršam uzmanību uz sekojošiem aspektiem un lūdzam tos precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 23. janvārī pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par finansējuma nodrošināšanu lieliem un nozīmīgiem pasākumiem" (turpmāk – Ziņojums), lai nodrošinātu finansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu starptautiska mēroga lielu un nozīmīgu publisku pasākumu (turpmāk – dižpasākumi) īstenošanai, noteiktajiem pamatprincipiem neradot pārmērīgu un, atsevišķos aspektos, neizpildāmu birokrātisko slogu.
1.Noteikumu projekta punktā 7. noteiktā atbalsta intensitāte 50% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem var būt nepietiekama attiecībā uz liela mēroga starptautiskiem sporta pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek plaši atspoguļoti ārvalstīs. Lūdzam paaugstināt pieļaujamo atbalsta intensitāti sporta pasākumiem, vienlaikus nepārsniedzot noteikto ierobežojumu – 90% no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem
2. Lūdzam precizēt kas domāts ar projekta 12.3. minēto starptautisko auditoru. Ņemot vērā ka šādus pētījumus parasti neveic auditori, bet gan uzņēmumi kas specilizējušies sporta vai pasākumu izpētes un analīzes jomā.
3. 13.3.2.ar pasākuma organizēšanu saistīto celtniecības pakalpojumu izmaksas – šim būtu labi sīkāks skaidrojums. Vai ir ieskaitāmi tādi izdevumi kā pagaidu sētas uzstādīšana, preses telts uzbūve/ nobūve utt?
4. 25.1. paredzēt ka avansa maksājums var pārsniegt 30%, ja tas saistīts ar pašākuma licences maksājumiem vai citiem obligāti, pirms pasākuma veicamajiem maksājumiem starptautiskajai sporta federācijai vai pasākuma rīkošanas tiesību turētājam.
5. 27.1.3. Ņemot vērā, ka pasākumā iesaistīto ārvalstnieku skaitu kas paši izvēlas savas naktsmītnes, lūdzam punktu svītrot, jo tas faktiski nav izpildāms. Tā vietā, lūdzam izskatīt alternatīvu pieeju balstītu savulaik Ziņojumā aprakstītajai un MK jau akceptētajai pieejai - pētījumā noteiktais ārvalstnieku pavadīto nakšu skaits (alternatīva varētu būt pasākuma ārvalstu dalībnieku, apkalpojošā personāla, mediju, organizatoru un akreditēto viesu skaits saskaņā ar starptautiskā tiesību turētāja vai startautiskās federācijas datiem,kam pieskaitīts ārvalstīs internetā nopirkto biļešu skaits un, ar ārvalstu maksājumu kartēm nopirkto biļešu skaits, kas reizināts ar dienu skaitu, kas objektīvi nepieciešams sacensību apmeklēšanai) reizināts ar vidēji ārvalstnieka tēriņiem Latvijā un no šīs summas aprēķinot valsts budžetam radītos papildus ieņēmumus un ļaujot pretendēt uz 90% no pasākumam piesaistītā finansējuma.
Ņemot vērā ka pasākumu norise plānota 2025. gada pavasarī/vasarā, lūdzam regulējumu apspriest un virzīt pēc iespējas savlaicīgi.
Ar cieņu,
LaMSF
1.Noteikumu projekta punktā 7. noteiktā atbalsta intensitāte 50% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem var būt nepietiekama attiecībā uz liela mēroga starptautiskiem sporta pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek plaši atspoguļoti ārvalstīs. Lūdzam paaugstināt pieļaujamo atbalsta intensitāti sporta pasākumiem, vienlaikus nepārsniedzot noteikto ierobežojumu – 90% no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem
2. Lūdzam precizēt kas domāts ar projekta 12.3. minēto starptautisko auditoru. Ņemot vērā ka šādus pētījumus parasti neveic auditori, bet gan uzņēmumi kas specilizējušies sporta vai pasākumu izpētes un analīzes jomā.
3. 13.3.2.ar pasākuma organizēšanu saistīto celtniecības pakalpojumu izmaksas – šim būtu labi sīkāks skaidrojums. Vai ir ieskaitāmi tādi izdevumi kā pagaidu sētas uzstādīšana, preses telts uzbūve/ nobūve utt?
4. 25.1. paredzēt ka avansa maksājums var pārsniegt 30%, ja tas saistīts ar pašākuma licences maksājumiem vai citiem obligāti, pirms pasākuma veicamajiem maksājumiem starptautiskajai sporta federācijai vai pasākuma rīkošanas tiesību turētājam.
5. 27.1.3. Ņemot vērā, ka pasākumā iesaistīto ārvalstnieku skaitu kas paši izvēlas savas naktsmītnes, lūdzam punktu svītrot, jo tas faktiski nav izpildāms. Tā vietā, lūdzam izskatīt alternatīvu pieeju balstītu savulaik Ziņojumā aprakstītajai un MK jau akceptētajai pieejai - pētījumā noteiktais ārvalstnieku pavadīto nakšu skaits (alternatīva varētu būt pasākuma ārvalstu dalībnieku, apkalpojošā personāla, mediju, organizatoru un akreditēto viesu skaits saskaņā ar starptautiskā tiesību turētāja vai startautiskās federācijas datiem,kam pieskaitīts ārvalstīs internetā nopirkto biļešu skaits un, ar ārvalstu maksājumu kartēm nopirkto biļešu skaits, kas reizināts ar dienu skaitu, kas objektīvi nepieciešams sacensību apmeklēšanai) reizināts ar vidēji ārvalstnieka tēriņiem Latvijā un no šīs summas aprēķinot valsts budžetam radītos papildus ieņēmumus un ļaujot pretendēt uz 90% no pasākumam piesaistītā finansējuma.
Ņemot vērā ka pasākumu norise plānota 2025. gada pavasarī/vasarā, lūdzam regulējumu apspriest un virzīt pēc iespējas savlaicīgi.
Ar cieņu,
LaMSF
16.09.2024. 21:46
Latvijas Futbola federācija
Sveicināti.
Pirmkārt, Latvijas Futbola federācijas (LFF) vārdā paldies par iespēju izteikt priekšlikumus. Esam gatavi līdzdarboties un iesaistīties šī tiesību aktu projekta veidošanā. Mēs vienlaikus ticam, ka tas kļūs par svarīgu atbalsta mehānismu, kas būtiski stimulēs federāciju vēlēšanos uzņemties lielo pasākumu rīkošanu, un veicinās ārzemju viesu atbraukšanu uz Latviju. Vienlaikus saprotam, ka dažādiem sporta un/vai kultūras pasākumu organizatoriem bija, ir un būs dažādi primārie kritēriji un atšķirīgas iespējas starptautiska mēroga lielu un nozīmīgu publisku pasākumu īstenošanai.
Iepazīstoties tuvāk ar izstrādāto Noteikumu projektu, LFF šajā posmā radušies sekojoši priekšlikumi (papildinājumi Noteikumu redakcijas tekstā):
7. Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 13. punktā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
> priekšlikums precizēt intensitātes kritēriju līdz 90%, pielīdzinot radītā apgrozījuma PVN ieņēmumu rādītāju
11.8. dižpasākuma norises vieta ir Latvijas Republika.
> priekšlikums precizēt, ka Latvijas Republika var būt arī kā viena no dižpasākuma norises vietām, ja, piemēram, Eiropas čempionāta finālturnīra rīkošanas tiesības starptautskā organizācija piešķir divām vai vairākām valstīm kopā (piemēram, 2026. gada UEFA Eiropas telpu futbola čempionāts vīriešiem, kura rīkošanas tiesības piešķirtas Rīgai un Kauņai)
13.3.3. apsardzes pakalpojumu izmaksas;
> atbalstām kolēģu priekšlikumu precizēt uz / papildināt ar "apsardzes un sabiedriskās kārtības uzturētāju pakalpojumu izmaksas"
13.3.16. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu izmaksas pasākuma laikā;
> atbalstām kolēģu priekšlikumu precizēt uz "neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu un citu profesionālo medicīnisko iestāžu izmaksas pasākuma laikā"
27. Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā noslēguma pārskatu
> ņemot vērā ienākošās informācijas iegūšanas un apstrādes nepieciešamības papildus laiku, priekšlikums precizēt uz "sešu mēnešu laikā", jo trīs mēnešu laikā objektīvi / pilnvērtīgi vēl nebūs iespējams apkopot prasītos datus (turnīra apmeklēšanas statistiku, TV reitingus, viesnīgu rādītājus u.c. datus), kas - futbola gadījumā - ienāks arī no dažādiem starptautiskajiem sadarbības partneriem, UEFA / FIFA un citiem.
Lai sekmīga tālākā tiesību aktu projekta virzība, un sekmīga tā ieviešana!
Pirmkārt, Latvijas Futbola federācijas (LFF) vārdā paldies par iespēju izteikt priekšlikumus. Esam gatavi līdzdarboties un iesaistīties šī tiesību aktu projekta veidošanā. Mēs vienlaikus ticam, ka tas kļūs par svarīgu atbalsta mehānismu, kas būtiski stimulēs federāciju vēlēšanos uzņemties lielo pasākumu rīkošanu, un veicinās ārzemju viesu atbraukšanu uz Latviju. Vienlaikus saprotam, ka dažādiem sporta un/vai kultūras pasākumu organizatoriem bija, ir un būs dažādi primārie kritēriji un atšķirīgas iespējas starptautiska mēroga lielu un nozīmīgu publisku pasākumu īstenošanai.
Iepazīstoties tuvāk ar izstrādāto Noteikumu projektu, LFF šajā posmā radušies sekojoši priekšlikumi (papildinājumi Noteikumu redakcijas tekstā):
7. Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas šo noteikumu 13. punktā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
> priekšlikums precizēt intensitātes kritēriju līdz 90%, pielīdzinot radītā apgrozījuma PVN ieņēmumu rādītāju
11.8. dižpasākuma norises vieta ir Latvijas Republika.
> priekšlikums precizēt, ka Latvijas Republika var būt arī kā viena no dižpasākuma norises vietām, ja, piemēram, Eiropas čempionāta finālturnīra rīkošanas tiesības starptautskā organizācija piešķir divām vai vairākām valstīm kopā (piemēram, 2026. gada UEFA Eiropas telpu futbola čempionāts vīriešiem, kura rīkošanas tiesības piešķirtas Rīgai un Kauņai)
13.3.3. apsardzes pakalpojumu izmaksas;
> atbalstām kolēģu priekšlikumu precizēt uz / papildināt ar "apsardzes un sabiedriskās kārtības uzturētāju pakalpojumu izmaksas"
13.3.16. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu izmaksas pasākuma laikā;
> atbalstām kolēģu priekšlikumu precizēt uz "neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu un citu profesionālo medicīnisko iestāžu izmaksas pasākuma laikā"
27. Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā noslēguma pārskatu
> ņemot vērā ienākošās informācijas iegūšanas un apstrādes nepieciešamības papildus laiku, priekšlikums precizēt uz "sešu mēnešu laikā", jo trīs mēnešu laikā objektīvi / pilnvērtīgi vēl nebūs iespējams apkopot prasītos datus (turnīra apmeklēšanas statistiku, TV reitingus, viesnīgu rādītājus u.c. datus), kas - futbola gadījumā - ienāks arī no dažādiem starptautiskajiem sadarbības partneriem, UEFA / FIFA un citiem.
Lai sekmīga tālākā tiesību aktu projekta virzība, un sekmīga tā ieviešana!
16.09.2024. 23:38
Atlasīti 7 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25