Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotāciju
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas īstenošanu no 2023.gada Ministru kabineta noteikumu projekts “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” aizstās pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumus Nr.126 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” un noteiks tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtību no 2023.gada.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
30.12.2022. - 13.01.2023.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Tiešo maksājumu pretendenti
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Tiešo maksājumu pretendenti
Sagatavoja
Elīna Dimanta (ZM)
Atbildīgā persona
Zigmārs Ķikāns (ZM)
Izsludināšanas datums
29.12.2022. 13:00
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jānis Lepsis
69. punktā noteikts, ka visās nogāzēs (garākās un platākās) ar slī[pumu virs 10,5% drīkt sēt tikai perpendikulāri slīpumam. Taču būs nogāzes, kurās dēļ lielā slīpuma nevar sēt perpendikulāri, jo tas draud ar traktora apgāšanos.
Šaubos, vai tehnikas tirgotāji varēs nosaukt vienu kritisko nogāzes slīpumu, kad nevar droši braukt perpendikulāri. Varbūt var ielikt atrunu "ja tas neietekmē darb drošību" vai līdzīgi.
Šaubos, vai tehnikas tirgotāji varēs nosaukt vienu kritisko nogāzes slīpumu, kad nevar droši braukt perpendikulāri. Varbūt var ielikt atrunu "ja tas neietekmē darb drošību" vai līdzīgi.
04.01.2023. 23:20
Renāte Kaupuža
1) Lūdzu 20. pielikuma tabulā iekļaut aitu dzimtas dzīvniekus - muflonus Ovis aries musimon, jo arī tie tiek audzēti gan gaļai, gan izmantoti kā ganību dzīvnieki. Piemēram 5.pielikuma 2.tabulā mufloni tiek minēti.
2) Precizēt BVZ (ilggadīgie zālāji, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem) zāles novākšanas termiņu. Šajos noteikumos (17.2 punkts) ir 15. septembris, bet ZM publiskajās prezentācijās tika minēts 1.oktobris.
3) Lūdzu atbrīvot BVZ atbalsta saņēmējus no 35.punkta. Ņemot vērā BVZ apdraudētības līmeni Latvijā, lūdzu ļaut saņemt tiešos maksājumus BVZ platībām sākot ar 0,5 ha,nevis 1 ha.
4) Lūdzu ļaut saņemt atbalstu par BVZ uzturēšanu arī tad, ja netiek izpildīta šo noteikumu 38. punkta prasība.
5) 12. nodaļas virsrakstā ir drukas kļūda.
2) Precizēt BVZ (ilggadīgie zālāji, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem) zāles novākšanas termiņu. Šajos noteikumos (17.2 punkts) ir 15. septembris, bet ZM publiskajās prezentācijās tika minēts 1.oktobris.
3) Lūdzu atbrīvot BVZ atbalsta saņēmējus no 35.punkta. Ņemot vērā BVZ apdraudētības līmeni Latvijā, lūdzu ļaut saņemt tiešos maksājumus BVZ platībām sākot ar 0,5 ha,nevis 1 ha.
4) Lūdzu ļaut saņemt atbalstu par BVZ uzturēšanu arī tad, ja netiek izpildīta šo noteikumu 38. punkta prasība.
5) 12. nodaļas virsrakstā ir drukas kļūda.
07.01.2023. 05:44
Arnis Gutāns - Arnis Gutāns
Lūdzu, papildināt 59. punktu (Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi) ar jaunu apakšpunktu:
59.4. uz visu platību, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi saimniecībā, kas pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi sertificēta kā bioloģiskā saimniecība.
Jo šī prasība par ilggadīgo zālāju atjaunošanu neattiecās uz bioloģiskajām saimniecībām no 2014. – 2022. gadam. Līdz ar to pieņemt likumu 2023. gadā ar piecu gadu atpakaļ esošu datumu (2018. g.) ir nelikumīgi un neētiski. Par šādu prasību bioloģiskās saimniecības bija jāinformē jau 2018. gadā. Līdz ar to šo prasību uz bioloģiski sertificētām saimniecībām likumiski drīkst attiecināt tikai sākot ar 2023. gadu.
59.4. uz visu platību, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi saimniecībā, kas pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi sertificēta kā bioloģiskā saimniecība.
Jo šī prasība par ilggadīgo zālāju atjaunošanu neattiecās uz bioloģiskajām saimniecībām no 2014. – 2022. gadam. Līdz ar to pieņemt likumu 2023. gadā ar piecu gadu atpakaļ esošu datumu (2018. g.) ir nelikumīgi un neētiski. Par šādu prasību bioloģiskās saimniecības bija jāinformē jau 2018. gadā. Līdz ar to šo prasību uz bioloģiski sertificētām saimniecībām likumiski drīkst attiecināt tikai sākot ar 2023. gadu.
09.01.2023. 13:31
Raimonds Jakovickis - "Gaļas liellopu audzētāju biedrība"
Ilggadīgo zālāju saglabāšanā būtiska loma ir zālēdājiem. Gaļas liellopu nozarei ir viena no galvenajām lomām ilggadīgo zālāju apsaimniekošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Atbalsta maksājumi gan tiešmaksājumos, gan agrovides atbalstos gaļas liellopiem ir būtiski zemāki nekā, piemēram, slaucamajām govīm. Tā kā gaļas liellopu nozare ir ekstensīva ar zemu ienākumu līmeni, tad jebkurš atbalsts nozarei ir būtisks, lai varētu turpināt strādāt. Saglabājot būtiski zemākas atbalsta likmes, prognozējam gan gaļas liellopu, gan saimniecību skaita samazināšanos, kā rezultātā palielināsies risks neizpildīt saistības, piemēram, par ilggadīgo zālāju saglabāšanu.
09.01.2023. 19:38
Mārtiņš Gaiķēns
Punktā 13.9 Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētu labības sēklu, nav iekļauts atbalsts par labības sēklu populāciju. Šāds atbalsts ir kritiski svarīgs lai Latvijas BIO lauksaimnieki tiktu nodrošināti ar populāciju sēklu materiālu. Populāciju sēklu kvalitātes rādītājiem jātbilst šķirņu sēklu kvalitātes rādītājiem, bet līdzvērtīga atbalsta nav. Jaunā ES regula par BIO lauksaimniecību veicina populāciju audzēšanu un citas ES valstis jau to atbalsta, Latvijas populāciju audzētāji un kopumā visi BIO lauksaimnieki tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo ir mazāks BIO sēklu piedāvājums.
11.01.2023. 19:52
Mārtiņš Gaiķēns
Kļūdas 1 pielikumā:.
Nav ielikti krustiņi pie Agroekoloģijas prakses bioloģiskajās saimniecībās, šādām kūltūrām:
1. Ziemas kvieši ar pasēju,2 speltas kvieši vasaras ar pasēju, 3 speltas ziemas kvieši ar pasēju, 4 ziemas mieži ar pasēju,6 rudzi ar pasēju. 7 sarkanai āboliņš sēklas ieguvei.
Ja šī nav drukas kļūda, tad nepieciešms skaidrojums.
Esparsete sēklas ieguvei , nav krustiņa pie iespējas saņemt atbalstu par sertificētu sēklu.
1 pielikumā 3.14 amoliņš un 3.15 amoliņš sēklas ieguvei ir katrs savā rindā, atšķiras tikai ar to ka amoliņš sēklas ieguvei nav atzīmēts ar krustiņu pie iespējas saņemt atbalstu par agroekoloģijas praksi bio saimniecībās.
Jautājums ir ar ko atšķirsies amoliņa lauks nektāra ieguvei, no sēklas lauka. Vai apsaimniekošanas prasības būs vienādas?
22 pielikumā Sertificētu sēklu minimālā ražība jāikļauj esparsete pie tauriņziežiem.
Minimālo rāžību iesaku noteikt 100 kg BIO lauksaimniekiem un 200 kg pārējiem.
22 pielikuma nosaukumā būtu jāraksta ; Sertificētu un populāciju sēklu minimālā ražība.
Nav ielikti krustiņi pie Agroekoloģijas prakses bioloģiskajās saimniecībās, šādām kūltūrām:
1. Ziemas kvieši ar pasēju,2 speltas kvieši vasaras ar pasēju, 3 speltas ziemas kvieši ar pasēju, 4 ziemas mieži ar pasēju,6 rudzi ar pasēju. 7 sarkanai āboliņš sēklas ieguvei.
Ja šī nav drukas kļūda, tad nepieciešms skaidrojums.
Esparsete sēklas ieguvei , nav krustiņa pie iespējas saņemt atbalstu par sertificētu sēklu.
1 pielikumā 3.14 amoliņš un 3.15 amoliņš sēklas ieguvei ir katrs savā rindā, atšķiras tikai ar to ka amoliņš sēklas ieguvei nav atzīmēts ar krustiņu pie iespējas saņemt atbalstu par agroekoloģijas praksi bio saimniecībās.
Jautājums ir ar ko atšķirsies amoliņa lauks nektāra ieguvei, no sēklas lauka. Vai apsaimniekošanas prasības būs vienādas?
22 pielikumā Sertificētu sēklu minimālā ražība jāikļauj esparsete pie tauriņziežiem.
Minimālo rāžību iesaku noteikt 100 kg BIO lauksaimniekiem un 200 kg pārējiem.
22 pielikuma nosaukumā būtu jāraksta ; Sertificētu un populāciju sēklu minimālā ražība.
11.01.2023. 20:34
Latvijas Agronomu biedrība
Latvijas Agronomu biedrība ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu 22-TA-38 “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” un izsaka šādus priekšlikumus un iebildumus:
Noteikumu projekta 67.punkts.
Noteikumu projekta 67.1 punkts paredz aizliegumu lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus 10m platā aizsargjoslā ar ūdens tecēm.
Savukārt 67.2. punkts paredz noteikt papildu ierobežojumu ap novadgrāvjiem 3m platā joslā. Uzskatām, ka šāds nosacījums nav zinātniski pamatots un nesasniedz mērķi, jo lielākā daļa novadgrāvju pārsvarā ir bez ūdens. Bez tam Regula 2021/2115 un sadaļa 4 LLVS paredz dalībvalstīm izvēles iespējas, ņemot vērā savu situāciju un apstākļus. LAB uzskata, ka Latvijas situāciju jau risina 10m plata aizsargjosla, kas ir platākā Eiropas Savienībā un papildus 3m aprobežojums visiem novadgrāvjiem izņem no saimnieciskās aprites neadekvāti lielu daudzumu aramzemes, bet nenodrošina ūdens aizsardzību, jo tā tur nav. Tādējādi, aplūkojot Holandes situāciju un pieredzi, uzskatām, ka Latvijas situācijai šis regulējums ir neatbilstošs un 67.2 punkts ir jāsvītro.
Noteikumu projekta 69.un 70.punkts
Aršanas un sējas nosacījums perpendikulāri nogāzei, lai samazinātu augsnes degradāciju un eroziju, kas minēts Regulas 2021/2115 sadaļā 5 LLVS nekonkretizē šādu praksi un nosacījumus. Tādējādi, minētie skaitļi: nogāzes garums -20m, nogāzes platums-20m un nogāzes slīpums 6 grādi vai 10,5 % ir Latvijas interpretācija. Ievērojot šādus slīpumus ir viennozīmīgi skaidrs, ka mūsu mazajām nogāzēm tiek aizliegta aršana un sēja. Uzskatām, ka bezaršanas tehnoloģija nav pietiekami izpētīta, lai pilnībā no tās atteiktos, ņemot vērā nezāļu un slimību izplatīšanās risku. ES ieskatā šāds aizliegums būtu vairāk attiecināms uz paugurainākām un kalnainākām valstīm, kurās ir izteikta augsnes erozija. Bez tam, apsējot laukus ar ziemājiem, augsnes erozijas risks tiek minimizēts. Uzskatām, ka šim nosacījumam trūkst zinātniskais un praktiskais pamatojums, tāpēc tas ir svītrojams.
Noteikumu projekta 162.punkts
LAB uzskata, ka Latvijā ir vairāk jāiedzīvina un jāievieš integrētās audzēšanas principi. Ņemot vērā agro ekoloģiskās atšķirības starp Kurzemi/Zemgali un Vidzemi/Latgali, būtu jāizvērtē sētie kultūraugi un izmantotās tehnoloģijas. Tāpēc, lai dotu vienlīdzīgas iespējas apkarot nezāles dažādās zonās strādājošiem lauksaimniekiem, integrējot dažādas metodes un principus, ierosinām noteikt divas herbicīdu apstrādes no sējas līdz ražas novākšanai un nesaistīt to ar platību pieteikšanas laikiem un attiecināmajiem periodiem.
Noteikumu projekta 67.punkts.
Noteikumu projekta 67.1 punkts paredz aizliegumu lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus 10m platā aizsargjoslā ar ūdens tecēm.
Savukārt 67.2. punkts paredz noteikt papildu ierobežojumu ap novadgrāvjiem 3m platā joslā. Uzskatām, ka šāds nosacījums nav zinātniski pamatots un nesasniedz mērķi, jo lielākā daļa novadgrāvju pārsvarā ir bez ūdens. Bez tam Regula 2021/2115 un sadaļa 4 LLVS paredz dalībvalstīm izvēles iespējas, ņemot vērā savu situāciju un apstākļus. LAB uzskata, ka Latvijas situāciju jau risina 10m plata aizsargjosla, kas ir platākā Eiropas Savienībā un papildus 3m aprobežojums visiem novadgrāvjiem izņem no saimnieciskās aprites neadekvāti lielu daudzumu aramzemes, bet nenodrošina ūdens aizsardzību, jo tā tur nav. Tādējādi, aplūkojot Holandes situāciju un pieredzi, uzskatām, ka Latvijas situācijai šis regulējums ir neatbilstošs un 67.2 punkts ir jāsvītro.
Noteikumu projekta 69.un 70.punkts
Aršanas un sējas nosacījums perpendikulāri nogāzei, lai samazinātu augsnes degradāciju un eroziju, kas minēts Regulas 2021/2115 sadaļā 5 LLVS nekonkretizē šādu praksi un nosacījumus. Tādējādi, minētie skaitļi: nogāzes garums -20m, nogāzes platums-20m un nogāzes slīpums 6 grādi vai 10,5 % ir Latvijas interpretācija. Ievērojot šādus slīpumus ir viennozīmīgi skaidrs, ka mūsu mazajām nogāzēm tiek aizliegta aršana un sēja. Uzskatām, ka bezaršanas tehnoloģija nav pietiekami izpētīta, lai pilnībā no tās atteiktos, ņemot vērā nezāļu un slimību izplatīšanās risku. ES ieskatā šāds aizliegums būtu vairāk attiecināms uz paugurainākām un kalnainākām valstīm, kurās ir izteikta augsnes erozija. Bez tam, apsējot laukus ar ziemājiem, augsnes erozijas risks tiek minimizēts. Uzskatām, ka šim nosacījumam trūkst zinātniskais un praktiskais pamatojums, tāpēc tas ir svītrojams.
Noteikumu projekta 162.punkts
LAB uzskata, ka Latvijā ir vairāk jāiedzīvina un jāievieš integrētās audzēšanas principi. Ņemot vērā agro ekoloģiskās atšķirības starp Kurzemi/Zemgali un Vidzemi/Latgali, būtu jāizvērtē sētie kultūraugi un izmantotās tehnoloģijas. Tāpēc, lai dotu vienlīdzīgas iespējas apkarot nezāles dažādās zonās strādājošiem lauksaimniekiem, integrējot dažādas metodes un principus, ierosinām noteikt divas herbicīdu apstrādes no sējas līdz ražas novākšanai un nesaistīt to ar platību pieteikšanas laikiem un attiecināmajiem periodiem.
12.01.2023. 09:45
Dmitrijs Bortņikovs - Latvijas Aitu audzētāju asociācija
Noteikumu 205 punktu papildināt ar "ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. marta".
12.01.2023. 11:42
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Biedrība “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” (LOSP) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu 22-TA-38 “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” un izsaka šādus priekšlikumus :
Papildināt noteikumu grozījumu projektu ar jaunu punktu Nr. 17.6. : “šo noteikumu punktā Nr.17. minēto prasību par zālaugu masas novākšanu nepiemēro viena lauksaimnieka platībām, ja tā kopējā platība nepārsniedz 20 ha”.
Punktā Nr. 39. skaitli “500” aizstāt ar skaitli “3000”.
Punktā Nr. 40.5. skaitli “100” aizstāt ar skaitli “20”.
Punktā 57. aiz vārda “kuru” svītrot teikuma daļu: “tas pēdējo piecu gadu laikā”.
Punktā Nr. 59. aiz vārda “kas” svītrot teikuma daļu: “pēdējo piecu gadu laikā”.
Punktā Nr. 59.1. svītrot “uz pusi no platības”.
Punktā Nr. 59.2. svītrot teikuma daļu : “līdz kārtējā gada 22. maijam”.
Papildināt noteikumu grozījumu projektu ar jaunu punktu Nr. 17.6. : “šo noteikumu punktā Nr.17. minēto prasību par zālaugu masas novākšanu nepiemēro viena lauksaimnieka platībām, ja tā kopējā platība nepārsniedz 20 ha”.
Punktā Nr. 39. skaitli “500” aizstāt ar skaitli “3000”.
Punktā Nr. 40.5. skaitli “100” aizstāt ar skaitli “20”.
Punktā 57. aiz vārda “kuru” svītrot teikuma daļu: “tas pēdējo piecu gadu laikā”.
Punktā Nr. 59. aiz vārda “kas” svītrot teikuma daļu: “pēdējo piecu gadu laikā”.
Punktā Nr. 59.1. svītrot “uz pusi no platības”.
Punktā Nr. 59.2. svītrot teikuma daļu : “līdz kārtējā gada 22. maijam”.
12.01.2023. 15:59
Dr.lauks. Ilgvars Krūmiņš ZS Kalnaŗes īpašnieks
Vispārīgi komentāri.
Noteikumi ir pārāk sarežģīti, gari un grūti saprotami. Ko nevar saprast, to ir ļoti grūti izpildīt. Noteikumu mērķis ir ar naudas palīdzību piespiest zemnieku izvēlēties videi draudzīgākus saimniekošanas paņēmienus un tiem būtu jābūt uzrakstītiem vienkārši un nepārprotami – lai divreiz izlasot 95% zemnieku saprastu, ko tas nozīmē.
Pašreizējos noteikumus ierēdņi ir rakstījuši nevis zemniekiem, bet priekš sevis – lai viņiem būtu nepieciešams organizēt sanāksmes, apmācības, izskaidrošanu un pēc tam veikt sarežģītas kontroles un tam visam protams vajag papildus līdzekļus un darbiniekus.
Sīks piemērs - iepriekšējos gadus bija jāiesniedz platību maksājumu pieteikums EPS, tagad figurē jēdziens – ģeotelpiskais pieteikums. Ar ko tas atšķiras no līdzšinējā EPS pieteikuma vai arī tas ir tikai kārtējais vingrinājums jaunu terminu radīšanā? Cilvēki ir apguvuši iepriekšējos terminus, ja kāda darbība pēc būtības nemainās, nevajag manīt tās nosaukumu. Daudzi punkti ir uzrakstīti ar gariem, sarežģītiem un sapiņķerētiem teikumiem, nav saprotams, kas ar to domāts. Noteikumu rakstītājiem droši vien ir tēvi un mātes – iedodiet savu sacerējumu viņiem izlasīt un pajautājiet, cik viņi no tā saprata. Nedodiet publiskai vērtēšanai zemniekiem domātu dokumentu, kuru pat Jūsu tēvs/māte nesaprot. Ļoti daudzi pieteikumu iesniedzēji ir krietni pāri 50.
Komentāri par Noteikumiem
Noteikumi:
17.p-ts.:
Prasība novākt nopļauto zāli, ja tā nav nepieciešama lopbarībai, ir resursu izšķērdēšana un vides piesārņošana. Mums ir pilnas laukmales ar pūstošiem zāles ruloniem. Vajag atļaut arī zāles smalcināšanu un atstāšanu uz lauka, tas prasīs mazāk resursu, cels augsnes auglību un nepiesārņos vidi.
59.p-ts.:
Prasība saglabāt un atjaunot zālājus, kuri saimniecībā nav nepieciešami un kuru izaugusī zāles masa nevienam nav vajadzīga, bet tās novākšana tērē resursus un piesārņo vidi, nekādi nav savienojama ar labu lauksaimniecības praksi. Lai arī kas būtu rakstīts kādā direktīvā, tas neatceļ veselo saprātu. Šī prasība ir absurda un no tās nevajag taisīt izņēmumus. Kamēr tā ir spēkā, lai tā attiecas uz visiem un lai visi cīnās par to, lai kādā dienā to atceltu.
Papildināt 89.p-tu:
89.5. Visa aramzeme ir nomātā zeme un vairāk kā 50% platību nomas līguma termiņš ir 1 gads.
167.2 un 168.2:
GPS uzstādīšana nekādi neuzlabo minerālmēslu vai AAL iestrādi. Lai ko arī rādītu GPS, kartupeļiem ir jābrauc pa vagām, kuras var saskaitīt bez GPS un graudaugiem ir jābrauc par tehnoloģisko sliedi, kuru izveidoja sēšanas laikā. Šī prasība ir spilgts tehnikas tirgotāju interešu lobijs, kam nav nekāda sakara ar vides saudzēšanu.
18.pielikums.
1.p-ts nosaka, ka mēslošanas plāns ietver slāpekļa vajadzības noteikšanu.
11.p-ts pieprasa datus arī par fosfora un kālija mēslojumu.
Vai nu precizējiet 1. p-tu, vai arī mainiet 11.p-tu.
1.tabulā uzrādītās nepieciešamās mēslojuma devas sēklas, cietes un pārējiem kartupeļiem ir uzrādītas vienādas, kas ir aplami. Čipsu kartupeļi ir iekļauti kodā 820, kas ir kopā ar galda kartupeļiem, bet čipsu kartupeļu mēslošana būtiski atšķiras no galda kartupeļu mēslošanas.
Kāpēc Jūs neuzticat mēslošanas normu izvēli saimniecības diplomētiem agronomiem? Ja vajag, nosakiet max slāpekļa devas, bet nemēģiniet ar normatīviem regulēt katra atsevišķa lauka mēslošanu, atstājiet to vietējo speciālistu ziņā. Tabulām var būt informatīvi-rekomendējošs raksturs, bet tajās uzrādītās devas nedrīkst būt obligāti piemērojamas.
Noteikumi ir pārāk sarežģīti, gari un grūti saprotami. Ko nevar saprast, to ir ļoti grūti izpildīt. Noteikumu mērķis ir ar naudas palīdzību piespiest zemnieku izvēlēties videi draudzīgākus saimniekošanas paņēmienus un tiem būtu jābūt uzrakstītiem vienkārši un nepārprotami – lai divreiz izlasot 95% zemnieku saprastu, ko tas nozīmē.
Pašreizējos noteikumus ierēdņi ir rakstījuši nevis zemniekiem, bet priekš sevis – lai viņiem būtu nepieciešams organizēt sanāksmes, apmācības, izskaidrošanu un pēc tam veikt sarežģītas kontroles un tam visam protams vajag papildus līdzekļus un darbiniekus.
Sīks piemērs - iepriekšējos gadus bija jāiesniedz platību maksājumu pieteikums EPS, tagad figurē jēdziens – ģeotelpiskais pieteikums. Ar ko tas atšķiras no līdzšinējā EPS pieteikuma vai arī tas ir tikai kārtējais vingrinājums jaunu terminu radīšanā? Cilvēki ir apguvuši iepriekšējos terminus, ja kāda darbība pēc būtības nemainās, nevajag manīt tās nosaukumu. Daudzi punkti ir uzrakstīti ar gariem, sarežģītiem un sapiņķerētiem teikumiem, nav saprotams, kas ar to domāts. Noteikumu rakstītājiem droši vien ir tēvi un mātes – iedodiet savu sacerējumu viņiem izlasīt un pajautājiet, cik viņi no tā saprata. Nedodiet publiskai vērtēšanai zemniekiem domātu dokumentu, kuru pat Jūsu tēvs/māte nesaprot. Ļoti daudzi pieteikumu iesniedzēji ir krietni pāri 50.
Komentāri par Noteikumiem
Noteikumi:
17.p-ts.:
Prasība novākt nopļauto zāli, ja tā nav nepieciešama lopbarībai, ir resursu izšķērdēšana un vides piesārņošana. Mums ir pilnas laukmales ar pūstošiem zāles ruloniem. Vajag atļaut arī zāles smalcināšanu un atstāšanu uz lauka, tas prasīs mazāk resursu, cels augsnes auglību un nepiesārņos vidi.
59.p-ts.:
Prasība saglabāt un atjaunot zālājus, kuri saimniecībā nav nepieciešami un kuru izaugusī zāles masa nevienam nav vajadzīga, bet tās novākšana tērē resursus un piesārņo vidi, nekādi nav savienojama ar labu lauksaimniecības praksi. Lai arī kas būtu rakstīts kādā direktīvā, tas neatceļ veselo saprātu. Šī prasība ir absurda un no tās nevajag taisīt izņēmumus. Kamēr tā ir spēkā, lai tā attiecas uz visiem un lai visi cīnās par to, lai kādā dienā to atceltu.
Papildināt 89.p-tu:
89.5. Visa aramzeme ir nomātā zeme un vairāk kā 50% platību nomas līguma termiņš ir 1 gads.
167.2 un 168.2:
GPS uzstādīšana nekādi neuzlabo minerālmēslu vai AAL iestrādi. Lai ko arī rādītu GPS, kartupeļiem ir jābrauc pa vagām, kuras var saskaitīt bez GPS un graudaugiem ir jābrauc par tehnoloģisko sliedi, kuru izveidoja sēšanas laikā. Šī prasība ir spilgts tehnikas tirgotāju interešu lobijs, kam nav nekāda sakara ar vides saudzēšanu.
18.pielikums.
1.p-ts nosaka, ka mēslošanas plāns ietver slāpekļa vajadzības noteikšanu.
11.p-ts pieprasa datus arī par fosfora un kālija mēslojumu.
Vai nu precizējiet 1. p-tu, vai arī mainiet 11.p-tu.
1.tabulā uzrādītās nepieciešamās mēslojuma devas sēklas, cietes un pārējiem kartupeļiem ir uzrādītas vienādas, kas ir aplami. Čipsu kartupeļi ir iekļauti kodā 820, kas ir kopā ar galda kartupeļiem, bet čipsu kartupeļu mēslošana būtiski atšķiras no galda kartupeļu mēslošanas.
Kāpēc Jūs neuzticat mēslošanas normu izvēli saimniecības diplomētiem agronomiem? Ja vajag, nosakiet max slāpekļa devas, bet nemēģiniet ar normatīviem regulēt katra atsevišķa lauka mēslošanu, atstājiet to vietējo speciālistu ziņā. Tabulām var būt informatīvi-rekomendējošs raksturs, bet tajās uzrādītās devas nedrīkst būt obligāti piemērojamas.
12.01.2023. 16:40
Aiga Kraukle - Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība
17.punkts. Zāles novākšana no lauka, ja to neizmanto kā lopbarību, ir vidi degradējoša, augsni noplicinoša, resursus tērējoša darbība. Rosinām atļaut zāles smalcināšanu.
27.punkts ir ļoti grūti saprotams. Nepieciešams noformulēt skaidrāk. Ja runa ir par novākšanas termiņiem, tad cietes kartupeļus var nepaspēt novākt līdz 15.oktobrim un griķu kulšana var ieilgt pat novembrī. Nepieciešams noteikt vēlāku termiņu, vismaz 1.novembri.
59.punkts. Svītrot, lai visiem ir vienādi. Tad kopīgiem spēkiem vēršamies pret Briseli, lai neierobežo ražošanu un neliek visā ES vienādas prasības.
168.2.punkts. Tas ir GPS pārdevēju lobijs. Lai nobrauktu pa kartupeļu vagu, GPS nav nepieciešams.
212.punkts. Ierosinām ''noteikta kartupeļu daudzuma'' aizstāt ar ''noteikta cietes daudzuma''.
18.pielikums. 2.tabulā zem 820 koda liek arī čipsu kartupeļus, kuru mēslošana būtiski atšķiras no pārtikas kartupeļu mēslošanas. Nepieciešami precizējumi.
27.punkts ir ļoti grūti saprotams. Nepieciešams noformulēt skaidrāk. Ja runa ir par novākšanas termiņiem, tad cietes kartupeļus var nepaspēt novākt līdz 15.oktobrim un griķu kulšana var ieilgt pat novembrī. Nepieciešams noteikt vēlāku termiņu, vismaz 1.novembri.
59.punkts. Svītrot, lai visiem ir vienādi. Tad kopīgiem spēkiem vēršamies pret Briseli, lai neierobežo ražošanu un neliek visā ES vienādas prasības.
168.2.punkts. Tas ir GPS pārdevēju lobijs. Lai nobrauktu pa kartupeļu vagu, GPS nav nepieciešams.
212.punkts. Ierosinām ''noteikta kartupeļu daudzuma'' aizstāt ar ''noteikta cietes daudzuma''.
18.pielikums. 2.tabulā zem 820 koda liek arī čipsu kartupeļus, kuru mēslošana būtiski atšķiras no pārtikas kartupeļu mēslošanas. Nepieciešami precizējumi.
12.01.2023. 16:53
Mārtiņš Gaiķēns
Punktā 12.4. Ekoshēmas atbalsts par saudzējošu lauksaimniecības praksi nav iekļauts atbalsts par nektāraugu sēju bezaršanas tehnoloģijā. Nav saprotams kādēļ nektāraugi nav iekļauti, jo atbalsts ir par minimālo augsnes apstrādi, nevis par kultūru kuru sēj.
No 1 pielikuma nav saprotams kuri ekoshēmu atbalsti savstarpēji viens otru izslēdz.
Ziemas kviešiem ar tauriņziežu vai stiebrzāļu pasēju nav krustiņa pie 12,4 un 12.7. atbalsta veidiem.
Nesaprotami vai tās ir drukas kļūdas, vai atbalsts nepienākas.
No 1 pielikuma nav saprotams kuri ekoshēmu atbalsti savstarpēji viens otru izslēdz.
Ziemas kviešiem ar tauriņziežu vai stiebrzāļu pasēju nav krustiņa pie 12,4 un 12.7. atbalsta veidiem.
Nesaprotami vai tās ir drukas kļūdas, vai atbalsts nepienākas.
12.01.2023. 22:35
Mārtiņš Felss - Saeimas deputāts
Iepazīstoties ar izstrādāto noteikumu projektu, lūgums izdarīt sekojošus labojumus:
1. Izslēgt no noteikumiem punktu “67.2. trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.”, jo, lielākoties, aktīvās laukkopības sezonas laikā novadgrāvji ir bez ūdens, un līdz ar to šāds uzstādījums nekādā veidā neveicinās ūdens aizsardzību. Tāpat tiek nepamatoti izslēgta būtiska LIZ platība no ražošanas.
2. Izslēgt no noteikumiem punktu “69.2. ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi.”, jo 69.1. punktā minētie pasākumi ir pietiekami augsnes erozijas aizkavēšanai. Tāpat 69.2. punktā minēties pasākumi rada būtiskus darba drošības riskus.
1. Izslēgt no noteikumiem punktu “67.2. trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.”, jo, lielākoties, aktīvās laukkopības sezonas laikā novadgrāvji ir bez ūdens, un līdz ar to šāds uzstādījums nekādā veidā neveicinās ūdens aizsardzību. Tāpat tiek nepamatoti izslēgta būtiska LIZ platība no ražošanas.
2. Izslēgt no noteikumiem punktu “69.2. ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi.”, jo 69.1. punktā minētie pasākumi ir pietiekami augsnes erozijas aizkavēšanai. Tāpat 69.2. punktā minēties pasākumi rada būtiskus darba drošības riskus.
13.01.2023. 09:24
Biedrība "Latvijas Biškopības biedrība"
1. Par noteikumu projekta 10. punktu
Lūdzu precizēt vai arī dzēst noteikumu projekta 10.punktu, jo nav skaidrs, kādi ir atbalsttiesīguma nosacījumi, kuriem ir jāatbilst lauksaimniecības zemei visu kalendāro gadu, lai tā būtu atbalsttiesīga tiešo maksājumu atbalsta saņemšanai. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz dažāda veida tiešos maksājumus par platībām ar atšķirīgiem nosacījumiem un noteikumu projektā nav noteikts, kādi ir atbalsttiesīguma nosacījumi šī punkta izpratnē, tad 10.punkts ir ļoti neskaidrs.
2. Par noteikumu projekta 17. punktu
2.1) Ierosinām papildināt 17.punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:
“17.6. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kuros tiek nodrošināti apputeksnēšanas pakalpojumi saskaņā ar intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.
Pamatojums:
Lai veicinātu aramzemē sēto zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežu un ilggadīgo zālāju kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, kā arī lauksaimnieku ieinteresētību veicināt šo platību apputeksnēšanu, ierosinām papildināt noteikumu projektu ar vēl vienu izņēmumu (apakšpunktu) paredzot vēlāku pļaušanu tām platībām, kurās tiks nodrošināti apputeksnēšanas pakalpojumi saskaņā ar intervences LA 10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" nosacījumiem (saskaņā ar kārtību kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai).
2.2) Papildus lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā redakcionāli precizēt 17.punktu un pieturzīmes, lai redakcija būtu skaidri saprotama, jo šobrīd nav viennozīmīgi saprotams, vai visas 17.punkta apakšpunktos uzskaitītās platības ir atbalsttiesīgas ar izņēmumu par vēlākiem pļaušanas datumiem, vai arī izņēmumi attiecas tikai uz to platību apļaušanu, kas ir nepietiekami noganītas platības.
3. Par noteikumu projekta 39.punktu un 40.punktu
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 39.punktu, paredzot, ka visi atbalsta pretendenti (tai skaitā jaunpienācēji), kuriem ir tiesības pieteikties uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, tiktu uzskatīti par aktīviem lauksaimniekiem.
39.punkta redakcija liedz tiesības pieteikties tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri uzsāks saimniekot pieteikšanās gadā un kuri, piemēram, pirkšanas vai mantojuma rezultātā ir ieguvuši lauksaimniecības zemi vai arī uzsāk saimniekošanu un vēlas pieteikties uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem. Saskaņā ar noteikumu projektā ierosināto redakciju, šādi atbalsta pretendenti netiks uzskatīti par aktīviem lauksaimniekiem, jo viņiem iepriekšējā gadā nebūs bijušas tiesības saņemt tiešos maksājumus, jo juridiski viņu rīcībā nebija lauksaimniecības zemes.
Aicinām izvērtēt noteikumu projekta 39.un 40.punktu attiecībā uz jaunpienācējiem - mazajiem lauksaimniekiem, un precizēt noteikumu projektu tā, lai jaunpienācējiem (mazajiem lauksaimniekiem) nebūtu liels administratīvais slogs, sarežģīti un grūti izpildāmi atbalsta saņemšanas nosacījumi uzsākot savu saimniecisko darbību un piesakoties uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem.
Vēršam uzmanību, ka Regulas Nr. 2021/2115 preambulas 19.punktā un 58.punktā saistībā ar aktīvo lauksaimnieku definīciju un maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, ir uzsvērts par administratīvā sloga samazināšanu mazo summu saņēmējiem, tas ir, mazākiem lauksaimniekiem, kuri sekmē lauku apvidu vitalitāti, teritoriālo attīstību.
4. Par noteikumu projekta 40.1.apakšpunktu
Lūdzu precizēt 40.1.apakšpunktu, jo noteikumu projekta 40.1.apakšpunktā ir noteikts kritērijs, kas nav saskanīgs ar citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Nav skaidrs, kā tiks piemērots 40.1.apakšpunkta kritērijs, lai noteiktu nosacīto liellopu vienību skaitu bišu saimēm, jo saskaņā ar šo apakšpunktu, viens no kritērijiem par aktīvu lauksaimnieku paredz, ka Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1.martā ir jābūt reģistrētiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Noteikumu projekta 40.1.apakšpunktā noteiktais datums nesaskan ar ziņošanas datumu par bišu saimēm.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumiem Nr. 134 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” medus bišu saimju īpašnieks vai turētājs katru gadu līdz maija un novembra beigām datu centrā iesniedz informāciju par bišu saimēm (stropiem) pēc stāvokļa attiecīgā gada 1. maijā un 1. novembrī, paziņojot ganāmpulka un novietnes reģistrācijas numuru, pārskata datumu un bišu saimju skaitu.
Ierosinām, precizēt noteikumu projekta 40.1.apakšpunktu, paredzot, ka nosacīto liellopu vienību noteikšanai izmanto informāciju par bišu saimēm, kas ir reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā un par kurām ir paziņots iepriekšējā gadā pēc stāvokļa uz 1. novembri saskaņā lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
5. Par noteikumu projekta 46.punktu
Lūdzam noteikumu projekta 46.punktu precizēt redakciju par datumu attiecībā uz bišu saimju skaitu standarta izlaides vērtības aprēķiniem. Tā kā noteikumu projekts paredz, ka standarta izlaides vērtību aprēķina par lauksaimniecības dzīvniekiem, kas reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1.martā, tad noteikumu projekta 46.punkts nesaskan ar datumiem, kuros tiek ziņota informācija Lauksaimniecības datu centram saskaņā ar saskaņā ar lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
Ierosinām, precizēt noteikumu projekta 46. punktu, paredzot, ka standarta izlaides vērtības aprēķiniem izmanto informāciju par bišu saimēm, kas ir reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā un par kurām ir paziņots iepriekšējā gadā pēc stāvokļa uz 1. novembri saskaņā lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
6. Par noteikumu projekta 118.4. apakšpunktu
Lūdzam precizēt 118.4.apakšpunktu, paredzot iespēju jaunpienācējiem lauksaimniecībā pretendēt uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, ja zeme iegūta pārdošanas ceļā un jaunais lauksaimniecības zemes īpašnieks pats izveido savu saimniecību (nevis pārņem saimniecību, no cita lauksaimnieka, no kura nopircis daļu lauksaimniecības zemes). Šādas situācijas, kad lauksaimniecības zeme ir nopirkta no cita lauksaimnieka vai zemes īpašnieka, bet netiek pārņemta saimniecība no zemes pārdevēja, nevar uzskatīt par mākslīgi radītiem apstākļiem. Tāpēc būtu jāmeklē risinājumi un jādod tiesības zemes apsaimniekotājiem - jaunpienācējiem pretendēt uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, lai veicinātu lauku apdzīvotību, kā arī biškopību, jo biškopības saimniecības var saimniekot arī nelielās zemes platībās un nodarboties ar ceļojošo dravniecību.
7. Par noteikumu projekta 176.punktu un 187.punktu
Lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projektu, dodot tiesības lauksaimniekiem pretendēt un saņemt ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu un ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās arī tādos gadījumos, ja ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platībās tiek nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums, ņemot vērā bišu saimes, kuras pieder citam lauksaimniekam – biškopim (kurš apņēmies kārtējā gadā nodrošināt apputeksnēšanas pakalpojumus attiecīgajās ekoshēmas platībās saskaņā ar intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām".
Saskaņā ar kārtību kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai ir paredzēts, ka biškopji varēs pieteikties atbalstam "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" un sniegt apputeksnēšanas pakalpojumus cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošajā platībā, ja biškopis (bišu saimes īpašnieks) to būs saskaņojis ar attiecīgās zemes īpašnieku vai valdītāju.
Šādi papildinājumi noteikumu projekta 176.punktā un 187.punktā ir ļoti būtiski, jo tie veicinātu labāku sadarbību starp lauksaimniekiem un biškopjiem, nodrošinātu zālājos esošo ziedu apputeksnēšanu, uzlabotu zālāju kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.
Lūdzu precizēt vai arī dzēst noteikumu projekta 10.punktu, jo nav skaidrs, kādi ir atbalsttiesīguma nosacījumi, kuriem ir jāatbilst lauksaimniecības zemei visu kalendāro gadu, lai tā būtu atbalsttiesīga tiešo maksājumu atbalsta saņemšanai. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz dažāda veida tiešos maksājumus par platībām ar atšķirīgiem nosacījumiem un noteikumu projektā nav noteikts, kādi ir atbalsttiesīguma nosacījumi šī punkta izpratnē, tad 10.punkts ir ļoti neskaidrs.
2. Par noteikumu projekta 17. punktu
2.1) Ierosinām papildināt 17.punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:
“17.6. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kuros tiek nodrošināti apputeksnēšanas pakalpojumi saskaņā ar intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.
Pamatojums:
Lai veicinātu aramzemē sēto zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežu un ilggadīgo zālāju kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, kā arī lauksaimnieku ieinteresētību veicināt šo platību apputeksnēšanu, ierosinām papildināt noteikumu projektu ar vēl vienu izņēmumu (apakšpunktu) paredzot vēlāku pļaušanu tām platībām, kurās tiks nodrošināti apputeksnēšanas pakalpojumi saskaņā ar intervences LA 10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" nosacījumiem (saskaņā ar kārtību kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai).
2.2) Papildus lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā redakcionāli precizēt 17.punktu un pieturzīmes, lai redakcija būtu skaidri saprotama, jo šobrīd nav viennozīmīgi saprotams, vai visas 17.punkta apakšpunktos uzskaitītās platības ir atbalsttiesīgas ar izņēmumu par vēlākiem pļaušanas datumiem, vai arī izņēmumi attiecas tikai uz to platību apļaušanu, kas ir nepietiekami noganītas platības.
3. Par noteikumu projekta 39.punktu un 40.punktu
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 39.punktu, paredzot, ka visi atbalsta pretendenti (tai skaitā jaunpienācēji), kuriem ir tiesības pieteikties uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, tiktu uzskatīti par aktīviem lauksaimniekiem.
39.punkta redakcija liedz tiesības pieteikties tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri uzsāks saimniekot pieteikšanās gadā un kuri, piemēram, pirkšanas vai mantojuma rezultātā ir ieguvuši lauksaimniecības zemi vai arī uzsāk saimniekošanu un vēlas pieteikties uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem. Saskaņā ar noteikumu projektā ierosināto redakciju, šādi atbalsta pretendenti netiks uzskatīti par aktīviem lauksaimniekiem, jo viņiem iepriekšējā gadā nebūs bijušas tiesības saņemt tiešos maksājumus, jo juridiski viņu rīcībā nebija lauksaimniecības zemes.
Aicinām izvērtēt noteikumu projekta 39.un 40.punktu attiecībā uz jaunpienācējiem - mazajiem lauksaimniekiem, un precizēt noteikumu projektu tā, lai jaunpienācējiem (mazajiem lauksaimniekiem) nebūtu liels administratīvais slogs, sarežģīti un grūti izpildāmi atbalsta saņemšanas nosacījumi uzsākot savu saimniecisko darbību un piesakoties uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem.
Vēršam uzmanību, ka Regulas Nr. 2021/2115 preambulas 19.punktā un 58.punktā saistībā ar aktīvo lauksaimnieku definīciju un maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, ir uzsvērts par administratīvā sloga samazināšanu mazo summu saņēmējiem, tas ir, mazākiem lauksaimniekiem, kuri sekmē lauku apvidu vitalitāti, teritoriālo attīstību.
4. Par noteikumu projekta 40.1.apakšpunktu
Lūdzu precizēt 40.1.apakšpunktu, jo noteikumu projekta 40.1.apakšpunktā ir noteikts kritērijs, kas nav saskanīgs ar citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Nav skaidrs, kā tiks piemērots 40.1.apakšpunkta kritērijs, lai noteiktu nosacīto liellopu vienību skaitu bišu saimēm, jo saskaņā ar šo apakšpunktu, viens no kritērijiem par aktīvu lauksaimnieku paredz, ka Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1.martā ir jābūt reģistrētiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Noteikumu projekta 40.1.apakšpunktā noteiktais datums nesaskan ar ziņošanas datumu par bišu saimēm.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumiem Nr. 134 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” medus bišu saimju īpašnieks vai turētājs katru gadu līdz maija un novembra beigām datu centrā iesniedz informāciju par bišu saimēm (stropiem) pēc stāvokļa attiecīgā gada 1. maijā un 1. novembrī, paziņojot ganāmpulka un novietnes reģistrācijas numuru, pārskata datumu un bišu saimju skaitu.
Ierosinām, precizēt noteikumu projekta 40.1.apakšpunktu, paredzot, ka nosacīto liellopu vienību noteikšanai izmanto informāciju par bišu saimēm, kas ir reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā un par kurām ir paziņots iepriekšējā gadā pēc stāvokļa uz 1. novembri saskaņā lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
5. Par noteikumu projekta 46.punktu
Lūdzam noteikumu projekta 46.punktu precizēt redakciju par datumu attiecībā uz bišu saimju skaitu standarta izlaides vērtības aprēķiniem. Tā kā noteikumu projekts paredz, ka standarta izlaides vērtību aprēķina par lauksaimniecības dzīvniekiem, kas reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1.martā, tad noteikumu projekta 46.punkts nesaskan ar datumiem, kuros tiek ziņota informācija Lauksaimniecības datu centram saskaņā ar saskaņā ar lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
Ierosinām, precizēt noteikumu projekta 46. punktu, paredzot, ka standarta izlaides vērtības aprēķiniem izmanto informāciju par bišu saimēm, kas ir reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā un par kurām ir paziņots iepriekšējā gadā pēc stāvokļa uz 1. novembri saskaņā lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
6. Par noteikumu projekta 118.4. apakšpunktu
Lūdzam precizēt 118.4.apakšpunktu, paredzot iespēju jaunpienācējiem lauksaimniecībā pretendēt uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, ja zeme iegūta pārdošanas ceļā un jaunais lauksaimniecības zemes īpašnieks pats izveido savu saimniecību (nevis pārņem saimniecību, no cita lauksaimnieka, no kura nopircis daļu lauksaimniecības zemes). Šādas situācijas, kad lauksaimniecības zeme ir nopirkta no cita lauksaimnieka vai zemes īpašnieka, bet netiek pārņemta saimniecība no zemes pārdevēja, nevar uzskatīt par mākslīgi radītiem apstākļiem. Tāpēc būtu jāmeklē risinājumi un jādod tiesības zemes apsaimniekotājiem - jaunpienācējiem pretendēt uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, lai veicinātu lauku apdzīvotību, kā arī biškopību, jo biškopības saimniecības var saimniekot arī nelielās zemes platībās un nodarboties ar ceļojošo dravniecību.
7. Par noteikumu projekta 176.punktu un 187.punktu
Lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projektu, dodot tiesības lauksaimniekiem pretendēt un saņemt ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu un ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās arī tādos gadījumos, ja ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platībās tiek nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums, ņemot vērā bišu saimes, kuras pieder citam lauksaimniekam – biškopim (kurš apņēmies kārtējā gadā nodrošināt apputeksnēšanas pakalpojumus attiecīgajās ekoshēmas platībās saskaņā ar intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām".
Saskaņā ar kārtību kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai ir paredzēts, ka biškopji varēs pieteikties atbalstam "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" un sniegt apputeksnēšanas pakalpojumus cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošajā platībā, ja biškopis (bišu saimes īpašnieks) to būs saskaņojis ar attiecīgās zemes īpašnieku vai valdītāju.
Šādi papildinājumi noteikumu projekta 176.punktā un 187.punktā ir ļoti būtiski, jo tie veicinātu labāku sadarbību starp lauksaimniekiem un biškopjiem, nodrošinātu zālājos esošo ziedu apputeksnēšanu, uzlabotu zālāju kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.
13.01.2023. 11:11
Aija Ošāne - Aija Ošāne
Izvērtējot sagatavotos MK noteikumus vēlos izteikt priekšlikumu;
par 57.punktu- tā kā iepriekšējā plānošanas periodā un arī pārejas periodā 2021.- 2022. gadā bioloģiskie lauksaimnieki bija atbrīvoti no prasības par ilggadīgo zālāju saglabāšanu, tad to nevar piemērot ar atpakaļ ejošu datumu-līdz ar to nepieciešams papildinājums- Prasība pāveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju neattiecas uz pēdējo 5 gadu laikā pārveidoto ilggadīgo zālāju par cita lietojuma zemi, platību kura BLA ( kura tiek bioloģiski sertificēta).
par 57.punktu- tā kā iepriekšējā plānošanas periodā un arī pārejas periodā 2021.- 2022. gadā bioloģiskie lauksaimnieki bija atbrīvoti no prasības par ilggadīgo zālāju saglabāšanu, tad to nevar piemērot ar atpakaļ ejošu datumu-līdz ar to nepieciešams papildinājums- Prasība pāveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju neattiecas uz pēdējo 5 gadu laikā pārveidoto ilggadīgo zālāju par cita lietojuma zemi, platību kura BLA ( kura tiek bioloģiski sertificēta).
13.01.2023. 14:09
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija
"Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" (LSA) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu 22-TA-38 “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” un izsaka šādus priekšlikumus :
Punktā Nr. 40.5. skaitli “100” aizstāt ar skaitli “20”.
Punktā 57. vārdus "iepriekšējo piecu" aizstāt ar vārdu "pagātnes “ .
Punktā Nr. 60. vārdus "iepriekšējo piecu" aizstāt ar vārdu "pagātnes “.
Punktā Nr. 40.5. skaitli “100” aizstāt ar skaitli “20”.
Punktā 57. vārdus "iepriekšējo piecu" aizstāt ar vārdu "pagātnes “ .
Punktā Nr. 60. vārdus "iepriekšējo piecu" aizstāt ar vārdu "pagātnes “.
13.01.2023. 14:17
Sandra Stricka - Biedrība "Lauksaimnieku apvienība"
Punktā 57. aiz vārda “kuru” svītrot teikuma daļu: “tas pēdējo piecu gadu laikā”.
Punktā Nr. 59. aiz vārda “kas” svītrot teikuma daļu: “pēdējo piecu gadu laikā”.
Punktā Nr. 59.1. svītrot “uz pusi no platības”.
Punktā Nr. 59.2. svītrot teikuma daļu : “līdz kārtējā gada 22. maijam”.
Punktā Nr. 59. aiz vārda “kas” svītrot teikuma daļu: “pēdējo piecu gadu laikā”.
Punktā Nr. 59.1. svītrot “uz pusi no platības”.
Punktā Nr. 59.2. svītrot teikuma daļu : “līdz kārtējā gada 22. maijam”.
13.01.2023. 15:10
Māra Paeglīte - Biedrība "BIOLOĢISKO LAUKSAIMNIEKU UN SAVVAĻAS DZĪVNIEKU AUDZĒTĀJU ASOCIĀCIJA"
Ņemot vērā to, ka pēdējos gados Latvijā būtiski ir sarukušas zālāju platības, tādā veidā jau šogad neizpildot Eiropas Savienības noteikto minimālo zālāju īpatsvaru pret citām platībām, kas savukārt ir novedis pie situācijas, kur iestrādāta aramzeme ir jāatgriež atpakaļ zālāju platībā, papildus arī ņemot vērā atšķirīgos sezonas laika apstākļus, līdz ar to arī zālāju ražību, kā arī lopu skaita pastāvīgās izmaiņas saimniecībās, lūdzam ATCELT 17.punktā noteikto prasību par zālaugu masas novākšanu, tai skaitā arī no Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem.
Pēdējo gadu augstā zālāju ražība, saskaņā ar esošajiem noteikumiem, kur ir obligāta 100% zālāju savākšana no pilnīgi visiem laukiem, ir novedusi pie situācijas, ka visā Latvijas teritorijā (it īpaši Vidzemes un Latgales reģionos, kur ir vairāk attīstīta lopkopība) gar ceļmalām, mežmalām un grāvmalām ir novērojami neskaitāmi sapuvuši siena un skābsiena ruļļu no iepriekšējām sezonām. Šai sakarā lieki tiek tērēta degviela, tehnikas un darbaspēka resurss, tādā veidā veicinot izmešu pieaugumu atmosfērā.
Saimniecībām, kas saimnieko Eiropas nozīmes bioloģiski vērtīgo zālāju platībās, kas nereti atrodas upju palienēs, platības ir pakļautas ikgadēji applūšanai, kur, saskaņā ar līdzšinējām zālāju apsaimniekošanas prasībām, ir nopietni noteikumu izpildes sarežģījumi un turpmāki saimniecību pastāvēšanas riski. Piemēram, 2022.gada sezonā Lubāna mitrājā pēc Līgo svētkiem, jūnija beigās, ilgstošu lietavu rezultātā, Aiviekstes baseina upes (Iča, Kalnupe, Vērdes kanāls, Aiviekste, u.c.) izgāja no krastiem, appludinot visas pieguļošās zālāju platības, kas vairākumā gadījumu ir bioloģiski vērtīgi zālāji. Ūdens uz platībām atradās aptuveni 30 dienas, pēc kā zālāju platības lopbarības iegūšanai vairs nebija izmatojamas (zāle bija sapuvusi, zālāji bija pilni ar beigtām zivīm).
Aicinām saprast, ka katrai lopkopības saimniecībai tiek uzturēts noteikts (vidējs) skaits zālāju platības, kas atkarībā no sezonas laika apstākļiem, zālāju ražības un lopu skaita (pārdošana), tiek izmantotas ganīšanai vai lopbarības iegūšanai, kur labā sezonā platības var būt pietiekami ar nelielu pārpalikumu, citā pietrūkt. Līdz ar to SAPRĀTĪGI būtu ļaut katrai lopkopības saimniecībai pašai noteikt nepieciešamos pasākumus konkrētās sezonas zālāju platību apsaimniekošanā, nosakot ganīšanas un lopbarības iegūšanas apjomus, pāri paliekošās zālāju platības ļaujot ielabot, zāli sasmalcinot, nevis nosakot MK noteikumos vienu prasību 100% apmērā visām zālāju platībām un saimniecībām, nerēķinoties ar VISIEM iepriekš minētajiem faktoriem un situācijām.
Pēdējo gadu augstā zālāju ražība, saskaņā ar esošajiem noteikumiem, kur ir obligāta 100% zālāju savākšana no pilnīgi visiem laukiem, ir novedusi pie situācijas, ka visā Latvijas teritorijā (it īpaši Vidzemes un Latgales reģionos, kur ir vairāk attīstīta lopkopība) gar ceļmalām, mežmalām un grāvmalām ir novērojami neskaitāmi sapuvuši siena un skābsiena ruļļu no iepriekšējām sezonām. Šai sakarā lieki tiek tērēta degviela, tehnikas un darbaspēka resurss, tādā veidā veicinot izmešu pieaugumu atmosfērā.
Saimniecībām, kas saimnieko Eiropas nozīmes bioloģiski vērtīgo zālāju platībās, kas nereti atrodas upju palienēs, platības ir pakļautas ikgadēji applūšanai, kur, saskaņā ar līdzšinējām zālāju apsaimniekošanas prasībām, ir nopietni noteikumu izpildes sarežģījumi un turpmāki saimniecību pastāvēšanas riski. Piemēram, 2022.gada sezonā Lubāna mitrājā pēc Līgo svētkiem, jūnija beigās, ilgstošu lietavu rezultātā, Aiviekstes baseina upes (Iča, Kalnupe, Vērdes kanāls, Aiviekste, u.c.) izgāja no krastiem, appludinot visas pieguļošās zālāju platības, kas vairākumā gadījumu ir bioloģiski vērtīgi zālāji. Ūdens uz platībām atradās aptuveni 30 dienas, pēc kā zālāju platības lopbarības iegūšanai vairs nebija izmatojamas (zāle bija sapuvusi, zālāji bija pilni ar beigtām zivīm).
Aicinām saprast, ka katrai lopkopības saimniecībai tiek uzturēts noteikts (vidējs) skaits zālāju platības, kas atkarībā no sezonas laika apstākļiem, zālāju ražības un lopu skaita (pārdošana), tiek izmantotas ganīšanai vai lopbarības iegūšanai, kur labā sezonā platības var būt pietiekami ar nelielu pārpalikumu, citā pietrūkt. Līdz ar to SAPRĀTĪGI būtu ļaut katrai lopkopības saimniecībai pašai noteikt nepieciešamos pasākumus konkrētās sezonas zālāju platību apsaimniekošanā, nosakot ganīšanas un lopbarības iegūšanas apjomus, pāri paliekošās zālāju platības ļaujot ielabot, zāli sasmalcinot, nevis nosakot MK noteikumos vienu prasību 100% apmērā visām zālāju platībām un saimniecībām, nerēķinoties ar VISIEM iepriekš minētajiem faktoriem un situācijām.
13.01.2023. 16:17
Jānis Grasbergs - Biedrība "Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija"
Pārveidot 59.2. punktu šādā redakcijā:
59.2. uz 5% no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi, ja saimniecība pilnībā mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visas saimniecības rīcībā esošās dzīvnieku vienības līdz kārtējā gada 22. maijam;
Papildināt 59. punktu ar jaunu 59.4.punktu šādā redakcijā:
59.4. prasība atjaunot ilggadīgo zālāju uz lauksaimieka apsaimniekošanā esošo LIZ nevar pārsniegt vairāk kā 5% no viņa iepriekšējā gadā tiešmaksājumiem pieteiktās platības.
59.2. uz 5% no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi, ja saimniecība pilnībā mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visas saimniecības rīcībā esošās dzīvnieku vienības līdz kārtējā gada 22. maijam;
Papildināt 59. punktu ar jaunu 59.4.punktu šādā redakcijā:
59.4. prasība atjaunot ilggadīgo zālāju uz lauksaimieka apsaimniekošanā esošo LIZ nevar pārsniegt vairāk kā 5% no viņa iepriekšējā gadā tiešmaksājumiem pieteiktās platības.
13.01.2023. 16:50
Mārtiņš Trons - Biedrība Zemnieku saeima
6_Par MK noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” (22-TA-3815).doc
13.01.2023. 17:05
Mārtiņš Trons - Biedrība Zemnieku saeima
Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” (22-TA-3815)
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk - ZSA), izvērtējot Ministru kabineta noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” (22-TA-3815), aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projekta redakcijā:
1)Lai gadījumos, kad ZS vai SIA uz maksājumiem piesaka īpašniekam piederošu platību un nav jāslēdz zemes nomas līgums starp ZS vai SIA īpašnieku un savu uzņēmumu, aicinām noteikumu projekta punktu 8. izteikt sekojošā redakcijā: “8 Lai pārliecinātos, ka atbalstam deklarētā zeme ir lauksaimnieka īpašumā (tiesiskajā valdījumā), tiek veikta datu salīdzināšana ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem par ZS vai SIA īpašnieka īpašumtiesībām.”
2)Aicinām noteikumu projekta punktu 10. precizēt un izteikt sekojošā redakcijā: “10. Lauksaimniecības zeme ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā uz maksājuma pieteikšanas brīdi atbilst atbalsttiesīguma nosacījumiem.”
3)Lai mazinātu nevajadzīgu emisiju rašanos papuvju apstrādes laikā un lai varētu nodrošināt 4% neražojošo platību aramzemē, aicinām noteikumu projekta punktu 16. papildināt ar jaunu apakšpunktu 16.1 un izteikt sekojošā redakcijā: “16.1. Aramzemi izmantojot, kā atmatu, ne vairāk kā 4% no aramzemes platības, tajā netiek pieļauta koku, krūmu atvašu augšana. Atmatu nav atļauts izmantot ražošanā, nav atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļus. Ja nepieciešams, ir atļauts platību smalcināt vai pļaut.”
4)Lai pēc iespējas mazāk no ražošanas tiktu izņemtas platības, kurās tiek ražota lauksaimniecības produkcija aicinām ZM noteikt, ka papuvi var iezīmēt arī kā atmatu, ar citu kultūraugu kodu, kuru varētu iekļaut arī 4% neražojošu platību izpildē. Ārkārtas gadījumos, sausums u.t.t., būtu atļauts atmatu izmantot lopbarības ieguvei.
5)Aicinām noteikumu projekta punktu 16. izteikt sekojošā redakcijā, lietojot pareizus agronomiskus jēdzienus: “16. Aramzemi izmantojot, kā papuvi, tajā tiek ierobežotas nezāles, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, aramzemē sētais zālājs vai papuve vai arī platība nav bijusi deklarēta, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam, izņemot, gadījumus, ja zaļmēslojuma augi zaļmēslojuma aizņemtā papuvē kārtējā gadā tiek sēti izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi.”
6)Lai nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu izveide būtu brīvprātīga nevis obligāta, aicinām noteikumu projekta punktu 18. izteikt sekojošā redakcijā: “18. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgo zālāju aizņemtajā platībā var saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu hektāru ilggadīgo zālāju platības, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas lauka malai, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.”
7)Lai mazinātu nepareizas interpretācijas iespējas par tiem gadījumiem, kad kāda platība netiek iekļauta atbalsttiesīgajā platībā, aicinām noteikumu projekta punktu 26. izteikt sekojošā redakcijā “26. Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus, bet iekļauj servitūta vai ne servitūta ceļus, kas iet pa lauku un nav būvēti, bet ir tikai iebraukti un braukšanai tiek izmantoti dažas reizes gadā.”
8)Lai norādītu vismaz minimālas lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas uz ha, aicinām noteikumu projekta punktu 40.7. izteikt sekojošā redakcijā: “40.7. saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas, neieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, iepriekšējā gadā vai kārtējā gadā vidēji sastāda vismaz 200 euro par katru tiešajiem maksājumiem apstiprināto hektāru.”
9)Ņemot vērā to, ka nav objektīvi izprotama 42.punkta prasība par 65dienu (520stundu) noteikšanu lauksaimniecības darba spēka vienībai, lūdzam to skaidrot.
“42. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms nodarbinātais, kas nostrādājis vismaz 65 dienas (520 stundas) gadā. Lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu saimniecībā aprēķina, dalot saimniecībā iepriekšējā gadā nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā ar 520. Nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā iegūst no uzskaites, kas saimniecībā veicama par nodarbinātajiem un to kopā nostrādātajām stundām, nodalot lauksaimnieciskajā darbībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nostrādātās stundas. Kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto nostrādāto stundu skaitu un saimniecības nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, kas aprēķināms astoņas stundas reizinot ar to sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem.”
10)Aicinām svītrot punktu 58. paredzētos izņēmumus, kas uzliek lauksaimniekiem papildus slogu par ilggadīgo zālāju atgriešanu tik lielā apmērā, cik ilggadīgās zālājs tiks pārvērsts par cita veida lietojuma zemi.
“58. Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz pēdējo piecu gadu laikā pārveidoto ilggadīgajiem zālāju platību par cita lietojuma zemi, kura ir pārveidota par zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā, tai skaitā, atbilstoši tiešās vai netiešās pārvaldes iestādes lēmumam par zemes izmantošanas veida maiņu vai ir apmežota.”
11)Lai noteikumos paredzētu iespēju ilggadīgo zālāju atgriešanas pienākumu nodot citiem pretendentam, aicinām noteikumu projekta punktu 60. izteikt sekojošā redakcijā: “60. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim informē atbalsta pretendentu, kas iepriekšējo piecu gadu laikā ir pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par cita lietojuma zemi, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu, pienākums atjaunot zālāju ir nododams citiem atbalsta pretendentiem.”
12)Aicinām pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla” un aicinām noteikumu projekta punktu 6.4. izteikt sekojošā redakcijā: “6.4. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par aizliegums dedzināt rugājus vai sauso zāli un standarts par aizsargjoslas izveidi gar ūdensobjektiem.”
13)Aicinām pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla” un aicinām noteikumu projekta punktu 67. izteikt sekojošā redakcijā: “67. Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā 4. LLVS standartam lauksaimnieks nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus buferjoslās, kuras ir:”
13)Aicinām pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla” un aicinām noteikumu projekta punktu 68. izteikt sekojošā redakcijā: “68. Aizsargjoslas ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.”
14)Aicinām pareizi interpretēt regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam prasības un aicinām noteikumu projekta punktu 69. izteikt sekojošā redakcijā: “69. Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, sākot ar 2023.gada 1.jūliju, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes pret USIK, garums ir vismaz 200 metri, platums ir vismaz 200 metri un slīpums ir lielāks par 6 grādiem vai 10,5 procentiem, un kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē:”
15)Aicinām pareizi interpretēt regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam prasības un aicinām noteikumu projekta punktu 69.2. izteikt sekojošā redakcijā: “69.2. ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot, ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi vai ja sēja tiek veikta minimāli apstrādātā augsnē.”
16)Aicinām pareizi interpretēt regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam prasības un aicinām noteikumu projekta punktu 70. izteikt sekojošā redakcijā: “70. Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes pret USIK garums ir vismaz 200 metri, platums ir vismaz 200 metri un slīpums ir lielāks par 10 grādiem vai 17 procentiem, no 2024 gada 1. janvāra līdz 2024. gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas.”
17)Ņemot vērā, ka normatīvo aktu prasības nedrīkst attiecināt ar atpakaļejošu datumu, aicinām noteikumu projekta punktu 75. izteikt sekojošā redakcijā: ”75. 2023. gadā 35 procentos no viengadīgo kultūraugu aramzemes platības veicama augu maiņa. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2023. gadu.”
18)Aicinām svītrot punktu 77. un punktu 75. izteikt piedāvātajā redakcijā: “77. Viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2023. gadu.”
19)Aicinām lietot agronomiski pareizus jēdzienus un noteikumu punkta svītrot vārdu “ģints” un punktu 78. izteikt sekojošā redakcijā: “78. Par kultūraugu augu maiņu uzskata gadījumus, kad tiek audzēts atšķirīgas sugas kultūraugs, kas definēts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā vai ja kultūraugs pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, atšķirīgs kultūraugs ir vienai sugai piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu viengadīgo kultūraugu uzskaitījums ir noteikts šo noteikumu 12. pielikumā.”
20)Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību buferjoslās un mazinātu emisiju rašanos veicot buferjoslu apsaimniekošānu, aicinām noteikumu projekta punktu 81.3.. izteikt sekojošā redakcijā: “81.3. 2 līdz 20 metrus platas ražošanā neizmantota laukmale, tostarp buferjosla, ar zālāju vai savvaļas ziedu, daudzgadīgo nektāraugu un dabīgi veidojušos vai pašiesējušos augu segumu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs. Attiecīgajā platībā nedrīkst augt koku, krūmu atvases, to var noganīt, appļaut, smalcināt vai neveikt iepriekš minētās darbības.”
21)Lai mazinātu interpretāciju par to, kuri koku, krūmu puduri un grausti ir attiecināmi uz neražojošo platību, aicinām noteikumu projekta punktu 81.4. izteikt sekojošā redakcijā: “81.4. koku vai krūmu puduri 0,01 - 0,5 ha platībā, ieskaitot tos koku krūmu pudurus, kuros ir ēku grausti vai neapdzīvotas mājas.”
22)Lai mazinātu nevajadzīgu emisiju rašanos papuvju apstrādes laikā un lai varētu nodrošināt 4% neražojošo platību aramzemē, aicinām noteikumu projekta punktu 81.9. izteikt sekojošā redakcijā: “81.9. papuve, izņemot šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētam atbalstam pieteiktu zaļmēslojuma papuvi, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam, kas kārtējā gadā līdz 15. jūlijam netiek izmantota ražas novākšanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Papuve var būt arī atmata, bet šāda atmata nevar būt vairāk kā 4% no saimniecības kopējās platības/aramzemes.”
23)Aicinām noteikumu projekta punktu 108. izteikt sekojošā redakcijā: “108. Saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem darbiniekiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju veikšanai, un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās pamatdarbības veikšanā, izmaksātā darba algas, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa pieskaitāma šo noteikumu 105. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algu, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma par lauksaimniecisko darbību īpatsvaram uzņēmuma neto apgrozījumā, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjomā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību.”
24)Lai veicinātu, ka mazo lauksaimnieku atbalsts nonākšanu lauku teritorijās dzīvojošajiem, aicinām 116.punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu 116.4. un to izteikt šādā redakcijā: “116.4. Persona, kuras dzīvesvieta nav deklarēta valsts nozīmes pilsētās.”
25)Lai neveidotos interpretācijas, aicinām mazo lauksaimnieku atbalsta sadaļas projekta punktu 118.4. izteikt sekojošā redakcijā: “118.4. saimniecība, kura veic zemes apsaimniekošanu, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji.”
26)Lai neveidotos interpretācijas, aicinām mazo lauksaimnieku atbalsta sadaļas projekta punktu 118.5. izteikt sekojošā redakcijā: “118.5. saimniecība vai tās daļa, kura veic zemes apsaimniekošanu, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā.”
27)Ņemot vērā, ka par miežiem un vasaras rapsi būs iespējams saņemt BSA atbalstu, un šie kultūraugi ir atbalsttiesīgi šajā ekoshēmā, aicinām noteikumu projekta punktu 140.1. izteikt sekojošā redakcijā: “140.1. audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus (tostarp cukurbietes), arbūzus un melones, kartupeļus, garšaugus, ārstniecības augus, pupas un zirņus.”
28)Aicinām lietot agronomiski pareizus jēdzienus un aicinām noteikumu projekta punktu 145. izteikt sekojošā redakcijā: “145. Kultūraugs ir atšķirīgas sugas kultūraugs, kas definēts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no Krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem. Atšķirīgu kultūraugu uzskaitījums ir norādīts šo noteikumu 12. pielikumā.”
29)Lai mazinātu negodprātīgu praksi ar zaļmēslojumu esošu papuvju izveidi vienā un tajā pašā laukā biežāk kā reizi piecos gados, aicinām noteikumu projekta punktu 149.3. izteikt sekojošā redakcijā: “149.3. zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves platībā, kurus sēj maisījumā no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem, no kuriem viens ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete. Zaļmēslojuma augu maisījumā vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves platība nepārsniedz 10 procentus no saimniecības aramzemes platības. Šādu papuvi vienā vietā ierīko ne biežāk kā reizi 5 gados.”
30)Aicinām noteikumu projekta punktu 162. izteikt sekojošā redakcijā: “162. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes no pieteiktā kultūrauga sējas līdz ražas novākšanas brīdim, izņemot gadījumus, kad tiek lietots herbicīds specifisku viendīgļlapju nezāļu sugu ierobežošanai (vējauza (Avena fatua), tīruma lāčauza (Bromus arvensis), parastā rudzusmilga (Apera spica-venti), velna auza (Avena strigosa)) un parastā gaiļsāre (Echinochloa crus-galli), maura skarene (Poa annua).”
31)Aicinām uz noteikumu projekta punktu 165. neattiecināt prasību par organiskās vielas noteikšanu augsnē. Gadījumā, ja lauksaimniekam ir Eiropas Savienības akreditētā laboratorijā veiktas augsnes analīzes, kuras nesatur datus par precīzu organiskās vielas saturu, bet organiskās vielas grupu, aicinām attiecīgo noteikumu projekta 18. pielikumā ievietot tabulu, kura noteiktu mēslošanas plāna izveidei pieņemamo organiskās vielas procentu, atkarībā no organiskās vielas grupas un augsnes granulometriskā sastāva.
32)Aicinām noteikumu projekta punktu 169.3. izteikt sekojošā redakcijā: “169.3. lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, vismaz vienreiz sezonā veic GPS datu vai augšupielādi par platību vai faktu fiksē un pierāda, uzņemot un automātiski nosūtot fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilās lietotnes aplikāciju, kurā veikta precīzā mēslojuma izkliede.”
33)Aicinām lietot agronomiski pareizus terminus un noteikumu projekta punktu 171.2.5. izteikt sekojošā redakcijā: “171.2.5. Valsts augu aizsardzības dienesta laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību.”
34)Punktā 171.3. aicinām izteikt šādā redakcijā: “171.3. Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks. Vismaz vienreiz sezonā veic GPS datu augšupielādi par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem vai faktu fiksē un pierāda, uzņemot un automātiski nosūtot fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilās lietotnes aplikāciju.”
35)Aicinām noteikt, ka punkta 173. prasības stājas spēkā ar no 2023.gada 1.janvāra.
“173. Ja ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi vēlas saņemt par 2022. gadā sētiem ziemājiem, lauksaimnieks nodrošina šīs nodaļas prasību izpildi un līdz 2023. gada 22. maijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 169.3. un 171.3. apakšpunktā nosacījumiem.”
36)Nav atbalstāms punkts par obligātu līgumu slēgšanu rudzu populācijas šķirņu piegādei, nav pieņemami, ka ZM ar Maiznieku biedrību ir vienojusies par šo punktu, ignorējot rudzu audzētāju lauksaimnieku viedokli. Neatbalstām 240.3. punkta prasību: “240.3. kārtējā gadā ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar maizes ražotāju vai graudu pārstrādātāju, kam noslēgts līgums ar maizes ražotāju.”
37)Aicinām noteikumu projekta punktu 244.1. izteikt sekojošā redakcijā: “244.1. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini, kaņepes, lupīna un pākšaugi audzēti mistrā ar balstaugiem;”
38)Neatbalstām punkta 247.2. prasību: “247.2. atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti enerģijas ieguvei.” Atsevišķos gadījumos kaitēkļu sagrauzto kultūraugu vienīgais izmantošanas veids ir to izmantošana apkurei.
39)Aicinām ZM 12.3 punkta ekoshēmā ‘’Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību’’ paredzēto atbalstu par punkta 152. izpildi, atļaut saņemt paralēli Brīvprātīgi saistītajam atbalstam par proteīnaugiem. Pretējā gadījumā, augkopības un jauktā tipa saimniecības atbalstam par kaļķošanu nepieteiksies, jo par šo praksi paredzētais atbalsts ir teju 3 reizes zemāks nekā BSA atbalsts.
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk - ZSA), izvērtējot Ministru kabineta noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” (22-TA-3815), aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projekta redakcijā:
1)Lai gadījumos, kad ZS vai SIA uz maksājumiem piesaka īpašniekam piederošu platību un nav jāslēdz zemes nomas līgums starp ZS vai SIA īpašnieku un savu uzņēmumu, aicinām noteikumu projekta punktu 8. izteikt sekojošā redakcijā: “8 Lai pārliecinātos, ka atbalstam deklarētā zeme ir lauksaimnieka īpašumā (tiesiskajā valdījumā), tiek veikta datu salīdzināšana ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem par ZS vai SIA īpašnieka īpašumtiesībām.”
2)Aicinām noteikumu projekta punktu 10. precizēt un izteikt sekojošā redakcijā: “10. Lauksaimniecības zeme ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā uz maksājuma pieteikšanas brīdi atbilst atbalsttiesīguma nosacījumiem.”
3)Lai mazinātu nevajadzīgu emisiju rašanos papuvju apstrādes laikā un lai varētu nodrošināt 4% neražojošo platību aramzemē, aicinām noteikumu projekta punktu 16. papildināt ar jaunu apakšpunktu 16.1 un izteikt sekojošā redakcijā: “16.1. Aramzemi izmantojot, kā atmatu, ne vairāk kā 4% no aramzemes platības, tajā netiek pieļauta koku, krūmu atvašu augšana. Atmatu nav atļauts izmantot ražošanā, nav atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļus. Ja nepieciešams, ir atļauts platību smalcināt vai pļaut.”
4)Lai pēc iespējas mazāk no ražošanas tiktu izņemtas platības, kurās tiek ražota lauksaimniecības produkcija aicinām ZM noteikt, ka papuvi var iezīmēt arī kā atmatu, ar citu kultūraugu kodu, kuru varētu iekļaut arī 4% neražojošu platību izpildē. Ārkārtas gadījumos, sausums u.t.t., būtu atļauts atmatu izmantot lopbarības ieguvei.
5)Aicinām noteikumu projekta punktu 16. izteikt sekojošā redakcijā, lietojot pareizus agronomiskus jēdzienus: “16. Aramzemi izmantojot, kā papuvi, tajā tiek ierobežotas nezāles, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, aramzemē sētais zālājs vai papuve vai arī platība nav bijusi deklarēta, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam, izņemot, gadījumus, ja zaļmēslojuma augi zaļmēslojuma aizņemtā papuvē kārtējā gadā tiek sēti izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi.”
6)Lai nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu izveide būtu brīvprātīga nevis obligāta, aicinām noteikumu projekta punktu 18. izteikt sekojošā redakcijā: “18. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgo zālāju aizņemtajā platībā var saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu hektāru ilggadīgo zālāju platības, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas lauka malai, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.”
7)Lai mazinātu nepareizas interpretācijas iespējas par tiem gadījumiem, kad kāda platība netiek iekļauta atbalsttiesīgajā platībā, aicinām noteikumu projekta punktu 26. izteikt sekojošā redakcijā “26. Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus, bet iekļauj servitūta vai ne servitūta ceļus, kas iet pa lauku un nav būvēti, bet ir tikai iebraukti un braukšanai tiek izmantoti dažas reizes gadā.”
8)Lai norādītu vismaz minimālas lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas uz ha, aicinām noteikumu projekta punktu 40.7. izteikt sekojošā redakcijā: “40.7. saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas, neieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, iepriekšējā gadā vai kārtējā gadā vidēji sastāda vismaz 200 euro par katru tiešajiem maksājumiem apstiprināto hektāru.”
9)Ņemot vērā to, ka nav objektīvi izprotama 42.punkta prasība par 65dienu (520stundu) noteikšanu lauksaimniecības darba spēka vienībai, lūdzam to skaidrot.
“42. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms nodarbinātais, kas nostrādājis vismaz 65 dienas (520 stundas) gadā. Lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu saimniecībā aprēķina, dalot saimniecībā iepriekšējā gadā nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā ar 520. Nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā iegūst no uzskaites, kas saimniecībā veicama par nodarbinātajiem un to kopā nostrādātajām stundām, nodalot lauksaimnieciskajā darbībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nostrādātās stundas. Kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto nostrādāto stundu skaitu un saimniecības nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, kas aprēķināms astoņas stundas reizinot ar to sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem.”
10)Aicinām svītrot punktu 58. paredzētos izņēmumus, kas uzliek lauksaimniekiem papildus slogu par ilggadīgo zālāju atgriešanu tik lielā apmērā, cik ilggadīgās zālājs tiks pārvērsts par cita veida lietojuma zemi.
“58. Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz pēdējo piecu gadu laikā pārveidoto ilggadīgajiem zālāju platību par cita lietojuma zemi, kura ir pārveidota par zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā, tai skaitā, atbilstoši tiešās vai netiešās pārvaldes iestādes lēmumam par zemes izmantošanas veida maiņu vai ir apmežota.”
11)Lai noteikumos paredzētu iespēju ilggadīgo zālāju atgriešanas pienākumu nodot citiem pretendentam, aicinām noteikumu projekta punktu 60. izteikt sekojošā redakcijā: “60. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim informē atbalsta pretendentu, kas iepriekšējo piecu gadu laikā ir pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par cita lietojuma zemi, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu, pienākums atjaunot zālāju ir nododams citiem atbalsta pretendentiem.”
12)Aicinām pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla” un aicinām noteikumu projekta punktu 6.4. izteikt sekojošā redakcijā: “6.4. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par aizliegums dedzināt rugājus vai sauso zāli un standarts par aizsargjoslas izveidi gar ūdensobjektiem.”
13)Aicinām pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla” un aicinām noteikumu projekta punktu 67. izteikt sekojošā redakcijā: “67. Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā 4. LLVS standartam lauksaimnieks nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus buferjoslās, kuras ir:”
13)Aicinām pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla” un aicinām noteikumu projekta punktu 68. izteikt sekojošā redakcijā: “68. Aizsargjoslas ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.”
14)Aicinām pareizi interpretēt regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam prasības un aicinām noteikumu projekta punktu 69. izteikt sekojošā redakcijā: “69. Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, sākot ar 2023.gada 1.jūliju, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes pret USIK, garums ir vismaz 200 metri, platums ir vismaz 200 metri un slīpums ir lielāks par 6 grādiem vai 10,5 procentiem, un kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē:”
15)Aicinām pareizi interpretēt regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam prasības un aicinām noteikumu projekta punktu 69.2. izteikt sekojošā redakcijā: “69.2. ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot, ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi vai ja sēja tiek veikta minimāli apstrādātā augsnē.”
16)Aicinām pareizi interpretēt regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam prasības un aicinām noteikumu projekta punktu 70. izteikt sekojošā redakcijā: “70. Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes pret USIK garums ir vismaz 200 metri, platums ir vismaz 200 metri un slīpums ir lielāks par 10 grādiem vai 17 procentiem, no 2024 gada 1. janvāra līdz 2024. gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas.”
17)Ņemot vērā, ka normatīvo aktu prasības nedrīkst attiecināt ar atpakaļejošu datumu, aicinām noteikumu projekta punktu 75. izteikt sekojošā redakcijā: ”75. 2023. gadā 35 procentos no viengadīgo kultūraugu aramzemes platības veicama augu maiņa. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2023. gadu.”
18)Aicinām svītrot punktu 77. un punktu 75. izteikt piedāvātajā redakcijā: “77. Viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2023. gadu.”
19)Aicinām lietot agronomiski pareizus jēdzienus un noteikumu punkta svītrot vārdu “ģints” un punktu 78. izteikt sekojošā redakcijā: “78. Par kultūraugu augu maiņu uzskata gadījumus, kad tiek audzēts atšķirīgas sugas kultūraugs, kas definēts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā vai ja kultūraugs pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, atšķirīgs kultūraugs ir vienai sugai piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu viengadīgo kultūraugu uzskaitījums ir noteikts šo noteikumu 12. pielikumā.”
20)Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību buferjoslās un mazinātu emisiju rašanos veicot buferjoslu apsaimniekošānu, aicinām noteikumu projekta punktu 81.3.. izteikt sekojošā redakcijā: “81.3. 2 līdz 20 metrus platas ražošanā neizmantota laukmale, tostarp buferjosla, ar zālāju vai savvaļas ziedu, daudzgadīgo nektāraugu un dabīgi veidojušos vai pašiesējušos augu segumu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs. Attiecīgajā platībā nedrīkst augt koku, krūmu atvases, to var noganīt, appļaut, smalcināt vai neveikt iepriekš minētās darbības.”
21)Lai mazinātu interpretāciju par to, kuri koku, krūmu puduri un grausti ir attiecināmi uz neražojošo platību, aicinām noteikumu projekta punktu 81.4. izteikt sekojošā redakcijā: “81.4. koku vai krūmu puduri 0,01 - 0,5 ha platībā, ieskaitot tos koku krūmu pudurus, kuros ir ēku grausti vai neapdzīvotas mājas.”
22)Lai mazinātu nevajadzīgu emisiju rašanos papuvju apstrādes laikā un lai varētu nodrošināt 4% neražojošo platību aramzemē, aicinām noteikumu projekta punktu 81.9. izteikt sekojošā redakcijā: “81.9. papuve, izņemot šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētam atbalstam pieteiktu zaļmēslojuma papuvi, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam, kas kārtējā gadā līdz 15. jūlijam netiek izmantota ražas novākšanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Papuve var būt arī atmata, bet šāda atmata nevar būt vairāk kā 4% no saimniecības kopējās platības/aramzemes.”
23)Aicinām noteikumu projekta punktu 108. izteikt sekojošā redakcijā: “108. Saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem darbiniekiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju veikšanai, un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās pamatdarbības veikšanā, izmaksātā darba algas, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa pieskaitāma šo noteikumu 105. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algu, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma par lauksaimniecisko darbību īpatsvaram uzņēmuma neto apgrozījumā, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjomā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību.”
24)Lai veicinātu, ka mazo lauksaimnieku atbalsts nonākšanu lauku teritorijās dzīvojošajiem, aicinām 116.punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu 116.4. un to izteikt šādā redakcijā: “116.4. Persona, kuras dzīvesvieta nav deklarēta valsts nozīmes pilsētās.”
25)Lai neveidotos interpretācijas, aicinām mazo lauksaimnieku atbalsta sadaļas projekta punktu 118.4. izteikt sekojošā redakcijā: “118.4. saimniecība, kura veic zemes apsaimniekošanu, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji.”
26)Lai neveidotos interpretācijas, aicinām mazo lauksaimnieku atbalsta sadaļas projekta punktu 118.5. izteikt sekojošā redakcijā: “118.5. saimniecība vai tās daļa, kura veic zemes apsaimniekošanu, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā.”
27)Ņemot vērā, ka par miežiem un vasaras rapsi būs iespējams saņemt BSA atbalstu, un šie kultūraugi ir atbalsttiesīgi šajā ekoshēmā, aicinām noteikumu projekta punktu 140.1. izteikt sekojošā redakcijā: “140.1. audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus (tostarp cukurbietes), arbūzus un melones, kartupeļus, garšaugus, ārstniecības augus, pupas un zirņus.”
28)Aicinām lietot agronomiski pareizus jēdzienus un aicinām noteikumu projekta punktu 145. izteikt sekojošā redakcijā: “145. Kultūraugs ir atšķirīgas sugas kultūraugs, kas definēts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no Krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem. Atšķirīgu kultūraugu uzskaitījums ir norādīts šo noteikumu 12. pielikumā.”
29)Lai mazinātu negodprātīgu praksi ar zaļmēslojumu esošu papuvju izveidi vienā un tajā pašā laukā biežāk kā reizi piecos gados, aicinām noteikumu projekta punktu 149.3. izteikt sekojošā redakcijā: “149.3. zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves platībā, kurus sēj maisījumā no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem, no kuriem viens ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete. Zaļmēslojuma augu maisījumā vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves platība nepārsniedz 10 procentus no saimniecības aramzemes platības. Šādu papuvi vienā vietā ierīko ne biežāk kā reizi 5 gados.”
30)Aicinām noteikumu projekta punktu 162. izteikt sekojošā redakcijā: “162. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes no pieteiktā kultūrauga sējas līdz ražas novākšanas brīdim, izņemot gadījumus, kad tiek lietots herbicīds specifisku viendīgļlapju nezāļu sugu ierobežošanai (vējauza (Avena fatua), tīruma lāčauza (Bromus arvensis), parastā rudzusmilga (Apera spica-venti), velna auza (Avena strigosa)) un parastā gaiļsāre (Echinochloa crus-galli), maura skarene (Poa annua).”
31)Aicinām uz noteikumu projekta punktu 165. neattiecināt prasību par organiskās vielas noteikšanu augsnē. Gadījumā, ja lauksaimniekam ir Eiropas Savienības akreditētā laboratorijā veiktas augsnes analīzes, kuras nesatur datus par precīzu organiskās vielas saturu, bet organiskās vielas grupu, aicinām attiecīgo noteikumu projekta 18. pielikumā ievietot tabulu, kura noteiktu mēslošanas plāna izveidei pieņemamo organiskās vielas procentu, atkarībā no organiskās vielas grupas un augsnes granulometriskā sastāva.
32)Aicinām noteikumu projekta punktu 169.3. izteikt sekojošā redakcijā: “169.3. lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, vismaz vienreiz sezonā veic GPS datu vai augšupielādi par platību vai faktu fiksē un pierāda, uzņemot un automātiski nosūtot fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilās lietotnes aplikāciju, kurā veikta precīzā mēslojuma izkliede.”
33)Aicinām lietot agronomiski pareizus terminus un noteikumu projekta punktu 171.2.5. izteikt sekojošā redakcijā: “171.2.5. Valsts augu aizsardzības dienesta laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību.”
34)Punktā 171.3. aicinām izteikt šādā redakcijā: “171.3. Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks. Vismaz vienreiz sezonā veic GPS datu augšupielādi par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem vai faktu fiksē un pierāda, uzņemot un automātiski nosūtot fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilās lietotnes aplikāciju.”
35)Aicinām noteikt, ka punkta 173. prasības stājas spēkā ar no 2023.gada 1.janvāra.
“173. Ja ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi vēlas saņemt par 2022. gadā sētiem ziemājiem, lauksaimnieks nodrošina šīs nodaļas prasību izpildi un līdz 2023. gada 22. maijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 169.3. un 171.3. apakšpunktā nosacījumiem.”
36)Nav atbalstāms punkts par obligātu līgumu slēgšanu rudzu populācijas šķirņu piegādei, nav pieņemami, ka ZM ar Maiznieku biedrību ir vienojusies par šo punktu, ignorējot rudzu audzētāju lauksaimnieku viedokli. Neatbalstām 240.3. punkta prasību: “240.3. kārtējā gadā ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar maizes ražotāju vai graudu pārstrādātāju, kam noslēgts līgums ar maizes ražotāju.”
37)Aicinām noteikumu projekta punktu 244.1. izteikt sekojošā redakcijā: “244.1. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini, kaņepes, lupīna un pākšaugi audzēti mistrā ar balstaugiem;”
38)Neatbalstām punkta 247.2. prasību: “247.2. atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti enerģijas ieguvei.” Atsevišķos gadījumos kaitēkļu sagrauzto kultūraugu vienīgais izmantošanas veids ir to izmantošana apkurei.
39)Aicinām ZM 12.3 punkta ekoshēmā ‘’Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību’’ paredzēto atbalstu par punkta 152. izpildi, atļaut saņemt paralēli Brīvprātīgi saistītajam atbalstam par proteīnaugiem. Pretējā gadījumā, augkopības un jauktā tipa saimniecības atbalstam par kaļķošanu nepieteiksies, jo par šo praksi paredzētais atbalsts ir teju 3 reizes zemāks nekā BSA atbalsts.
13.01.2023. 17:15
Ilze Muceniece - Latvijas Sēklaudzētāju asociācija
Ierosinām precizēt redakciju norādot minimālās iegūstamās sēklas daudzumu vidēji saimniecībā “no viena sugas lauku apskatei pieteiktā hektāra” nevis “vidēji saimniecībā no viena hektāra”:
izteikt noteikumu 221.3.punktu šādā redakcijā: tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta vairāk nekā 10,3 tonnas vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām vairāk nekā 8,0 tonnas vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla;
izteikt noteikumu 226.2.punktu šādā redakcijā: izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts, ne mazā kā šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;
izteikt noteikumu 232.2.punktu šādā redakcijā: tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts, ne mazāk kā šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;
Ierosinām dzēst noteikumu 230. un 236. punktu, atbalstu par sertificētu labības sēklu un par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām piešķirot tikai par to sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu, kas ir sertificēts Latvijā. Atbalsta viens no mērķiem ir samazināt lauksaimniekam pieejamās sertificētās sēklas cenu. Ja sēklaudzētājs Latvijā veic tikai audzēšanu, iegūto sēklu ražu izved no Latvijas un pārējo sertifikācijas procesu veic ārpus Latvijas, sēkla bieži vien var nenonākt Latvijas tirgū un lauksaimnieki no izmaksātā atbalsta par sēklaudzēšanas ha neiegūst labumu. Sertificētās sēklas ražotāju atbalstam atvēlētā atbalsta summa nepieaugs līdz 2027. gadam un tas samazinās atbalsta pozitīvo efektu inflācijas jeb ražošanas izmaksu pieguma dēļ. Lai Latvijas tirgum saražotās sēklas cenu maksimāli samazinātu ar atbalsta apmēru, ierosinām maksimāli atbalstīti tos sēklu laukus, kas pilnu sertifikācijas procesu iziet Latvijā. Ja arī saražotā sēkla tiek eksportēta, tā tiks izvesta jau ar lielāku pievienoto vērtību.
Vēsturiski minimālās sertificētās sēklu ražības līmenis tika noteikts pietiekami zems, lai to būtu iespējams izpildīt arī bioloģiskajiem sēklaudzētājiem. Esot iespējai noteikt abām saimniekošanas sistēmām atšķirīgus sertificētu sēklu minimālās ražības līmeņus, ierosinām minimālās ražības līmeni, kas nav Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības, noteikt atbilstoši ekspertu izvērtētajiem apjomiem. Ņemot vērā sugu pēdējo 10 gadu vidējos ražības rādītājus, ierosinām noteikumu 22. pielikumā Sertificētu sēklu minimālā ražība sēklu laukiem, kas nav Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības noteikt šādu minimālo ražību: Sarkanais āboliņš – 0.2 t/ha, baltais āboliņš – 0.15 t/ha, Lucerna – 0.1 t/ha, Austrumu galega – 0.15 t/ha, Bastarda āboliņš – 0.1 t/ha, Zirņi- 1.0 t/ha, Lauka pupas - 1.0 t/ha, Mieži, vasaras – 1.5 t/ha, Kvieši, vasaras – 2.0 t/ha, Kvieši, ziemas – 2.5 t/ha, Rudzi – 1.7 t/ha, Tritikāle, ziemas – 1.7 t/ha, Mieži, ziemas – 2.2 t/ha; sēklu laukiem, kas ir Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības noteikt šādu minimālo ražību: Lauka pupas – 0.5 t/ha, Rudzi – 1.0 t/ha, Tritikāle, ziemas – 1.0 t/ha.
izteikt noteikumu 221.3.punktu šādā redakcijā: tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta vairāk nekā 10,3 tonnas vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām vairāk nekā 8,0 tonnas vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla;
izteikt noteikumu 226.2.punktu šādā redakcijā: izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts, ne mazā kā šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;
izteikt noteikumu 232.2.punktu šādā redakcijā: tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts, ne mazāk kā šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;
Ierosinām dzēst noteikumu 230. un 236. punktu, atbalstu par sertificētu labības sēklu un par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām piešķirot tikai par to sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu, kas ir sertificēts Latvijā. Atbalsta viens no mērķiem ir samazināt lauksaimniekam pieejamās sertificētās sēklas cenu. Ja sēklaudzētājs Latvijā veic tikai audzēšanu, iegūto sēklu ražu izved no Latvijas un pārējo sertifikācijas procesu veic ārpus Latvijas, sēkla bieži vien var nenonākt Latvijas tirgū un lauksaimnieki no izmaksātā atbalsta par sēklaudzēšanas ha neiegūst labumu. Sertificētās sēklas ražotāju atbalstam atvēlētā atbalsta summa nepieaugs līdz 2027. gadam un tas samazinās atbalsta pozitīvo efektu inflācijas jeb ražošanas izmaksu pieguma dēļ. Lai Latvijas tirgum saražotās sēklas cenu maksimāli samazinātu ar atbalsta apmēru, ierosinām maksimāli atbalstīti tos sēklu laukus, kas pilnu sertifikācijas procesu iziet Latvijā. Ja arī saražotā sēkla tiek eksportēta, tā tiks izvesta jau ar lielāku pievienoto vērtību.
Vēsturiski minimālās sertificētās sēklu ražības līmenis tika noteikts pietiekami zems, lai to būtu iespējams izpildīt arī bioloģiskajiem sēklaudzētājiem. Esot iespējai noteikt abām saimniekošanas sistēmām atšķirīgus sertificētu sēklu minimālās ražības līmeņus, ierosinām minimālās ražības līmeni, kas nav Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības, noteikt atbilstoši ekspertu izvērtētajiem apjomiem. Ņemot vērā sugu pēdējo 10 gadu vidējos ražības rādītājus, ierosinām noteikumu 22. pielikumā Sertificētu sēklu minimālā ražība sēklu laukiem, kas nav Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības noteikt šādu minimālo ražību: Sarkanais āboliņš – 0.2 t/ha, baltais āboliņš – 0.15 t/ha, Lucerna – 0.1 t/ha, Austrumu galega – 0.15 t/ha, Bastarda āboliņš – 0.1 t/ha, Zirņi- 1.0 t/ha, Lauka pupas - 1.0 t/ha, Mieži, vasaras – 1.5 t/ha, Kvieši, vasaras – 2.0 t/ha, Kvieši, ziemas – 2.5 t/ha, Rudzi – 1.7 t/ha, Tritikāle, ziemas – 1.7 t/ha, Mieži, ziemas – 2.2 t/ha; sēklu laukiem, kas ir Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības noteikt šādu minimālo ražību: Lauka pupas – 0.5 t/ha, Rudzi – 1.0 t/ha, Tritikāle, ziemas – 1.0 t/ha.
13.01.2023. 17:31
Gustavs Norkārklis - Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" ir izvērtējusi sagatavoto MK noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība” un ir sagatavojusi priekšlikumus tā pilnveidošanai.
1. Izteikt 57. punktu jaunā redakcijā, pamatojoties ar to, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi ir par pēdējiem diviem gadiem un LBLA ieskatā nedrīkst mainīt nosacījumus ar atpakaļejošu datumu:
57. Ja ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara rādītāja attiecība samazinās par vairāk nekā pieciem procentiem, lauksaimnieks daļu no lauksaimniecības zemes platības, kuru tas pēdējo piecu gadu laikā sākot no 2026. gada no ilggadīgajiem zālājiem ir pārveidojis par cita lietojuma zemi, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pieprasījumu, pārveido par ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 15. jūnijam un ģeotelpiskajā iesniegumā, kas iesniedzams par nākamo gadu, deklarē kā ilggadīgo zālāju.
2. 2014.-2020. g. plānošanas periodā un 2021.-2022. g. pārejas periodā bioloģiskie lauksaimnieki bija atbrīvoti no prasības par ilggadīgo zālāju saglabāšanu, šī prasība bija attiecināma tikai uz konvencionālo lauksaimniecību kā viena no zaļināšanas prasībām. Attiecīgi LBLA priekšlikums ir papildināt noteikumus ar punktu:
Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz pēdējo piecu gadu laikā pārveidoto ilggadīgo zālāju platību par cita lietojuma zemi, kura ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā
3. Izteikt punktu 59.1. jaunā redakcijā, pamatojoties uz to, ka ilggadīgo stādījumu (piemēram, augļudārzu) īpatsvars valstī ir neliels un šādu platību atjaunošana par ilggadīgajiem zālājiem būs sarežģīta un racionāli nepamatota:
59.1. uz visu platību, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par ilggadīgo stādījumu.
4. Pamatojot ar to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret tiem lauksaimniekiem, kas lopkopību likvidēja iepriekš un tiem, kas to plāno darīt nākotnē, izteikt punktu 59.2. šādā redakcijā:
59.2. uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi un kur iepriekšējo piecu gadu laikā saimniecība mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visas saimniecības rīcībā esošās dzīvnieku vienības.
5. Pamatojot ar to, ka aitas un kazas ir drīzāk pielīdzināmas briežu sugas dzīvniekiem, nav pamatojuma tās pielīdzināt liellopiem. Kazu un aitu aprite gada laikā ir biežāka, nekā liellopiem, tādējādi lauksaimnieki nevarēs izpildīt prasību par 0,4 liellopu vienībām un saņemt atbalstu, ņemot vērā to, ka iepriekšējā plānošanas periodā prasība bija nodrošināt 0,3 liellopu vienības, izteikt punktu 176.1. šādā redakcijā:
176.1. par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ir nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra vai 0,3 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra, ja lauksaimnieks, saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai, ja dzīvnieku blīvums tiek nodrošināts ar aitām, kazām un briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
Un attiecīgi izteikt 187. punktu šādā redakcijā:
187. Ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ir nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra vai 0,3 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra, ja lauksaimnieks, saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai, ja dzīvnieku blīvums tiek nodrošināts ar aitām, kazām un briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
6. Papildināt noteikumu 1. pielikuma Agroekoloģijas prakses bioloģiskajās saimniecībās ar atbalstiesīgiem kultūraugiem - Ziemas kvieši ar pasēju, vasaras speltas kvieši ar pasēju, speltas ziemas kvieši ar pasēju, ziemas mieži ar pasēju, rudzi ar pasēju, kultūraugi sēklas ieguve, saulespuķe.
7.Papildināt punktu 226.1., izsakot šādā redakcijā:
226.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kā arī labību heterogēnās populācijas.
1. Izteikt 57. punktu jaunā redakcijā, pamatojoties ar to, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi ir par pēdējiem diviem gadiem un LBLA ieskatā nedrīkst mainīt nosacījumus ar atpakaļejošu datumu:
57. Ja ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara rādītāja attiecība samazinās par vairāk nekā pieciem procentiem, lauksaimnieks daļu no lauksaimniecības zemes platības, kuru tas pēdējo piecu gadu laikā sākot no 2026. gada no ilggadīgajiem zālājiem ir pārveidojis par cita lietojuma zemi, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pieprasījumu, pārveido par ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 15. jūnijam un ģeotelpiskajā iesniegumā, kas iesniedzams par nākamo gadu, deklarē kā ilggadīgo zālāju.
2. 2014.-2020. g. plānošanas periodā un 2021.-2022. g. pārejas periodā bioloģiskie lauksaimnieki bija atbrīvoti no prasības par ilggadīgo zālāju saglabāšanu, šī prasība bija attiecināma tikai uz konvencionālo lauksaimniecību kā viena no zaļināšanas prasībām. Attiecīgi LBLA priekšlikums ir papildināt noteikumus ar punktu:
Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz pēdējo piecu gadu laikā pārveidoto ilggadīgo zālāju platību par cita lietojuma zemi, kura ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā
3. Izteikt punktu 59.1. jaunā redakcijā, pamatojoties uz to, ka ilggadīgo stādījumu (piemēram, augļudārzu) īpatsvars valstī ir neliels un šādu platību atjaunošana par ilggadīgajiem zālājiem būs sarežģīta un racionāli nepamatota:
59.1. uz visu platību, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par ilggadīgo stādījumu.
4. Pamatojot ar to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret tiem lauksaimniekiem, kas lopkopību likvidēja iepriekš un tiem, kas to plāno darīt nākotnē, izteikt punktu 59.2. šādā redakcijā:
59.2. uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi un kur iepriekšējo piecu gadu laikā saimniecība mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visas saimniecības rīcībā esošās dzīvnieku vienības.
5. Pamatojot ar to, ka aitas un kazas ir drīzāk pielīdzināmas briežu sugas dzīvniekiem, nav pamatojuma tās pielīdzināt liellopiem. Kazu un aitu aprite gada laikā ir biežāka, nekā liellopiem, tādējādi lauksaimnieki nevarēs izpildīt prasību par 0,4 liellopu vienībām un saņemt atbalstu, ņemot vērā to, ka iepriekšējā plānošanas periodā prasība bija nodrošināt 0,3 liellopu vienības, izteikt punktu 176.1. šādā redakcijā:
176.1. par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ir nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra vai 0,3 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra, ja lauksaimnieks, saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai, ja dzīvnieku blīvums tiek nodrošināts ar aitām, kazām un briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
Un attiecīgi izteikt 187. punktu šādā redakcijā:
187. Ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ir nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra vai 0,3 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra, ja lauksaimnieks, saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai, ja dzīvnieku blīvums tiek nodrošināts ar aitām, kazām un briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
6. Papildināt noteikumu 1. pielikuma Agroekoloģijas prakses bioloģiskajās saimniecībās ar atbalstiesīgiem kultūraugiem - Ziemas kvieši ar pasēju, vasaras speltas kvieši ar pasēju, speltas ziemas kvieši ar pasēju, ziemas mieži ar pasēju, rudzi ar pasēju, kultūraugi sēklas ieguve, saulespuķe.
7.Papildināt punktu 226.1., izsakot šādā redakcijā:
226.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kā arī labību heterogēnās populācijas.
13.01.2023. 19:29
Agita Hauka - Latvijas Zemnieku Federācija
59. prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi:
LZF ierosinājums: Ja šajā platībā līdz gada beigām tiek iestādīti ilggadīgie stādījumi
73. Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību uz kuru attiecināma šo noteikumu 71. punktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kas pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma, kā arī kārtējā gada rudenī stādītu ilggadīgo stādījumu platības. (LZF ierosina papildinājumu).
105. Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 17. panta 3. punkta “a” apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendārajā gadā izmaksāto ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
LZF komentāri:
Vai aprēķinā pielietoto darba algu lielums tiks ierobežots ar vidējo algu nozarē? Pat, ja tā, tad tas cels vidējo algu nozarē attiecīgajām profesijām, kas pēc jaunajām VID iniciatīvām uzliks par pienākumu maksāt darbaspēka nodokļus no šīm vidējām algām, pat gadījumos, kad darbinieks reāli tādu nesaņem. Respektīvi, ja Latgales saimniecībā traktoristam tiek maksāta reālā alga 800 eur, bet valstī vidējā alga traktoristam būs 1800 eur, tad traktorists joprojām saņems savus 800 eur (jo algas apmēru nosaka darbaspēka pieprasījums/piedāvājums), bet mazā saimniecība nodokļus par šo darbinieku samaksās kā par algu 1800 eur. Tas ir nepareizi un kritiski mazajām saimniecībām, kurām algas neapmaksās ES tiešmaksājumi.
Ir negodīgi un nozari kropļojoši, ka lielajām saimniecībām visas algas apmaksās ES, bet mazākām saimniecībām pašām jānopelna šie līdzekļi. Tas vēl vairāk padziļinās situāciju, ka 20% saimniecību saņem 80% ES atbalsta.
Tiks kropļota konkurence par darbaspēku, jo lielās saimniecības vienmēr varēs noteikt lielāku algu, kā mazākas saimniecības, jo lielajām atalgojumu apmaksā ES, bet mazajiem pašiem jānopelna.
LZF aicina papildināt 19.pielikumā kombinēto šķirņu sarakstu ar sarkanajām govju šķirnēm ( Latvijas brūnā, Zviedrijas sarkanraibā, airšīra utt.).
LZF ierosinājums: Ja šajā platībā līdz gada beigām tiek iestādīti ilggadīgie stādījumi
73. Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību uz kuru attiecināma šo noteikumu 71. punktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kas pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma, kā arī kārtējā gada rudenī stādītu ilggadīgo stādījumu platības. (LZF ierosina papildinājumu).
105. Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 17. panta 3. punkta “a” apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendārajā gadā izmaksāto ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
LZF komentāri:
Vai aprēķinā pielietoto darba algu lielums tiks ierobežots ar vidējo algu nozarē? Pat, ja tā, tad tas cels vidējo algu nozarē attiecīgajām profesijām, kas pēc jaunajām VID iniciatīvām uzliks par pienākumu maksāt darbaspēka nodokļus no šīm vidējām algām, pat gadījumos, kad darbinieks reāli tādu nesaņem. Respektīvi, ja Latgales saimniecībā traktoristam tiek maksāta reālā alga 800 eur, bet valstī vidējā alga traktoristam būs 1800 eur, tad traktorists joprojām saņems savus 800 eur (jo algas apmēru nosaka darbaspēka pieprasījums/piedāvājums), bet mazā saimniecība nodokļus par šo darbinieku samaksās kā par algu 1800 eur. Tas ir nepareizi un kritiski mazajām saimniecībām, kurām algas neapmaksās ES tiešmaksājumi.
Ir negodīgi un nozari kropļojoši, ka lielajām saimniecībām visas algas apmaksās ES, bet mazākām saimniecībām pašām jānopelna šie līdzekļi. Tas vēl vairāk padziļinās situāciju, ka 20% saimniecību saņem 80% ES atbalsta.
Tiks kropļota konkurence par darbaspēku, jo lielās saimniecības vienmēr varēs noteikt lielāku algu, kā mazākas saimniecības, jo lielajām atalgojumu apmaksā ES, bet mazajiem pašiem jānopelna.
LZF aicina papildināt 19.pielikumā kombinēto šķirņu sarakstu ar sarkanajām govju šķirnēm ( Latvijas brūnā, Zviedrijas sarkanraibā, airšīra utt.).
13.01.2023. 19:46
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Par noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" (22-TA-3815)
Nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” aicina veikt sekojošus labojumus vai papildinājumus ministru kabineta (MK) noteikumu projektā "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība’’:
1) Papildināt noteikumu 17. punktu ar apakšpunktu, kas gadījumos, kad lauksaimniecības dzīvnieki ilggadīgajos zālājos tiek ganīti arī pēc 15. augusta, vai gadījumos, ja tie ir atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm – pēc 15. septembra, pieļauj nepieciešamo appļaušanu veikt līdz nākamā gada 1. aprīlim.
2) Lai samazināt administratīvo slogu un neapdraudētu Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā (KLP SP) izvirzīto mērķi attiecībā uz agrovides pasākumu LA-10.5 “Zālāju biotopu apsaimniekošana”, aicinām noteikumu 40. punktu papildināt ar apakšpunktu, kurš paredzētu tiešos maksājumus neliegt tām platībām, kuras pieteiktas atbalstam pasākumā LA-10.5. Iepriekš jau vairākkārt esam norādījuši, ka pasākumā LA-10.5 paredzētās atbalsta likmes ir nepietiekamas un ka tas, ka daļai no bioloģiski vērtīgo zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm tiks liegta iespēja saņemt tiešos maksājumus, vēl vairāk samazinās motivāciju šos zālājus apsaimniekot un apdraudēs KLP SP izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” aicina veikt sekojošus labojumus vai papildinājumus ministru kabineta (MK) noteikumu projektā "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība’’:
1) Papildināt noteikumu 17. punktu ar apakšpunktu, kas gadījumos, kad lauksaimniecības dzīvnieki ilggadīgajos zālājos tiek ganīti arī pēc 15. augusta, vai gadījumos, ja tie ir atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm – pēc 15. septembra, pieļauj nepieciešamo appļaušanu veikt līdz nākamā gada 1. aprīlim.
2) Lai samazināt administratīvo slogu un neapdraudētu Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā (KLP SP) izvirzīto mērķi attiecībā uz agrovides pasākumu LA-10.5 “Zālāju biotopu apsaimniekošana”, aicinām noteikumu 40. punktu papildināt ar apakšpunktu, kurš paredzētu tiešos maksājumus neliegt tām platībām, kuras pieteiktas atbalstam pasākumā LA-10.5. Iepriekš jau vairākkārt esam norādījuši, ka pasākumā LA-10.5 paredzētās atbalsta likmes ir nepietiekamas un ka tas, ka daļai no bioloģiski vērtīgo zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm tiks liegta iespēja saņemt tiešos maksājumus, vēl vairāk samazinās motivāciju šos zālājus apsaimniekot un apdraudēs KLP SP izvirzīto mērķu sasniegšanu.
13.01.2023. 20:13
Aivars Bernāns - "Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība" LRLA
Par Ministru kabineta noteikumu projektu Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība (2023-2027)
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 59. un 59.1. nosaka, ka prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par ilggadīgo stādījumu, bet platība, kas atjaunojama par ilggadīgo zālāju, nepārsniedz saimniecības rīcībā esošās aramzemes platību.
Ierosinājums: Saskatot nesamērīgu prasību atgriezt daudzgadīgos zālājus noteiktās ilggadīgo stādījumu platībās, rosinām šo prasību neparedzēt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkts 67.2. paredz trīs metrus platu joslu gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.
Lauku vidē reģionos ir daudz lauksaimniecībā aktīvi apstrādāto zemju, ko lauksaimnieki ir iekopuši, kur lauka kontūras no trim malām ieskauj ūdensnotekas, kur attālums starp tām ir mazāks kā 60 m. Papildus ierobežojumu noteikšana 3m zonā gar ūdensnotekām būtiski samazinās šādu lauku lietderīgi apsaimniekojamo platību un tās ekonomiskais apsaimniekošanas pamatojums būs apšaubāms un negatīvi būtiski var ietekmēt noteiktu saimniecību darbības rezultātus
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkta 67.2. prasību neiekļaut, nosakot 1m joslu gar ūdensnotekām, gar kurām miglošana īstenojas ar šim nolūkam paredzētajām gala sprauslām.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 69. un 69.2. nosaka, ka sākot ar 2023.gada 1.jūliju, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 6 grādiem vai 10,5 procentiem, un kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot, ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi.
Izvērtējot Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionu paugurainos apvidus, kur viena lauka ietvaros ir apvienotas dažādu virzienu šāda tipa nogāzes, jaunās prasību ievērošana būs apgrūtinoša vai neiespējama tehnisko un darba drošības nodrošinājuma dēļ, ka arī darba efektivitāti būtiski samazinoša papildus veidojamo darba virzienu dēļ un ar to saistīto sadrumstalotību darbības sektoros vienā lauka ietvaros, kā arī apšaubāms ir ar šo ierobežojumu saistītais ieguvums.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 69. un 69.2. prasības noraidīt pilnībā, lai novērstu daudzu lauksaimnieku būtiski apgrūtinošu vai pat neiespējamu paugurainās vides lauku apstrādi.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkts nosaka, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 10 grādiem vai 17 procentiem, no 2023 gada 1. janvāra līdz 2023. gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas.
Lauksaimnieks jau ir veicis noteiktu saimniecisko darbību 2022.gada rudenī, kas saistās ar 2023.gadu. Iepriekš minētā 70.punkta redakcija paredz no lauksaimnieka izpildījumu, kas saistās būtiski ar iepriekšēja gada rudens darbiem, tādējādi veidojot normatīvo regulējumu ar atpakaļejošu termiņu, kas tiesību jaunrades praksē nav pieļaujams.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkta prasību atcelt. Paredzēt regulējumam pārejas periodu, jo papildus ierobežojumu izpildījums lauksaimniekiem var būt apgrūtinošs sakarā ar saistošo saimniecisko izpildījumu pagājušā gada rudenī pirms šiem noteikumiem.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 74., 75. un 76. punktu redakciju pārstrādāt saprotamāku.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 77.punkts nosaka, ka viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2022. gadu.
No šīs prasības izrietoši lauksaimniekam ceturtajā gadā jānodrošina kultūrauga sējums, kas nav viengadīgs. Minēto punktu jāskata kontekstā ar šo noteikumu 12.pielikumu, kurš uzskaita, kuri augi ir un nav viengadīgi. No tā izrietoši, kas tas pamatā varētu būt daudzgadīgais āboliņš. Kopējās lauksaimniecības politikas izstrādes laikā bija paredzēts ierobežojums viena kultūrauga atkārtots sējums vienā laukā vairāk kā trīs gadus.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 77. izteikt sekojošā redakcijā - vienu kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 162.punkts nosaka, ka Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma gadā.
Izvērtējot divdīglapju un viendīglapju nezāļu ierobežošanas iespējas un ar to saistītos herbicīdu ierobežotās savienošanas iespējas vienas bākas maisījumos, kā arī to saistītos aktuālos veģetatīvās stadijas un termiņus, minētā prasība var rosināt grūti ierobežojošo viendīglapju (kā, piemēram, lāčauzas, vējauzas, rudzu smilgas) invāzijas un to sēklas bankas attīstību sējplatībās.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 162. izteikt sekojošā redakcijā - Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā trīs reizes iesnieguma gadā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 163.punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību.
Lauksaimniekam herbicīdu pielietojums pamatā saistās ar diviem periodiem pavasara un rudens. LIZ pārvaldības sistēma vēl izstrādāta un mērķim pielāgota, kas rada bažas par tehniskas iesniegšanas nepilnībām, kas negatīvi var ietekmēt nosacījumu izpildi.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 163. izteikt sekojošā redakcijā - Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3. punkts nosaka, ka lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kurā veikta precīzā mēslojuma izkliede. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem.
Šīs prasības izpildījums ir tieši saistīts ar GPS signāla noturību, kuru traucējumu rezultātā praksē tā var strādāt ar pārrāvumiem, attiecīgi nepilnīgi veicot uzskaiti, mēdz pazust uzskaites dati vai arī plānotā darba izpilde līdz ar to nav iespējama, saistībā ar iztrūkstošo datu veidošanos. Bažas ir arī ar informācijas nesēju salāgojamību ar LIZ pārvaldības sistēmu, kas kopumā var radīt būtiskus apgrūtinājumus vai arī neiespējamu šī izpildījumu.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163. punktu ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā - lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25. jūnijam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163., 169.3. punktiem ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 59. un 59.1. nosaka, ka prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par ilggadīgo stādījumu, bet platība, kas atjaunojama par ilggadīgo zālāju, nepārsniedz saimniecības rīcībā esošās aramzemes platību.
Ierosinājums: Saskatot nesamērīgu prasību atgriezt daudzgadīgos zālājus noteiktās ilggadīgo stādījumu platībās, rosinām šo prasību neparedzēt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkts 67.2. paredz trīs metrus platu joslu gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.
Lauku vidē reģionos ir daudz lauksaimniecībā aktīvi apstrādāto zemju, ko lauksaimnieki ir iekopuši, kur lauka kontūras no trim malām ieskauj ūdensnotekas, kur attālums starp tām ir mazāks kā 60 m. Papildus ierobežojumu noteikšana 3m zonā gar ūdensnotekām būtiski samazinās šādu lauku lietderīgi apsaimniekojamo platību un tās ekonomiskais apsaimniekošanas pamatojums būs apšaubāms un negatīvi būtiski var ietekmēt noteiktu saimniecību darbības rezultātus
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkta 67.2. prasību neiekļaut, nosakot 1m joslu gar ūdensnotekām, gar kurām miglošana īstenojas ar šim nolūkam paredzētajām gala sprauslām.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punkti 69. un 69.2. nosaka, ka sākot ar 2023.gada 1.jūliju, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 6 grādiem vai 10,5 procentiem, un kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot, ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi.
Izvērtējot Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionu paugurainos apvidus, kur viena lauka ietvaros ir apvienotas dažādu virzienu šāda tipa nogāzes, jaunās prasību ievērošana būs apgrūtinoša vai neiespējama tehnisko un darba drošības nodrošinājuma dēļ, ka arī darba efektivitāti būtiski samazinoša papildus veidojamo darba virzienu dēļ un ar to saistīto sadrumstalotību darbības sektoros vienā lauka ietvaros, kā arī apšaubāms ir ar šo ierobežojumu saistītais ieguvums.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 69. un 69.2. prasības noraidīt pilnībā, lai novērstu daudzu lauksaimnieku būtiski apgrūtinošu vai pat neiespējamu paugurainās vides lauku apstrādi.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkts nosaka, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 10 grādiem vai 17 procentiem, no 2023 gada 1. janvāra līdz 2023. gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas.
Lauksaimnieks jau ir veicis noteiktu saimniecisko darbību 2022.gada rudenī, kas saistās ar 2023.gadu. Iepriekš minētā 70.punkta redakcija paredz no lauksaimnieka izpildījumu, kas saistās būtiski ar iepriekšēja gada rudens darbiem, tādējādi veidojot normatīvo regulējumu ar atpakaļejošu termiņu, kas tiesību jaunrades praksē nav pieļaujams.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 70. punkta prasību atcelt. Paredzēt regulējumam pārejas periodu, jo papildus ierobežojumu izpildījums lauksaimniekiem var būt apgrūtinošs sakarā ar saistošo saimniecisko izpildījumu pagājušā gada rudenī pirms šiem noteikumiem.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 74., 75. un 76. punktu redakciju pārstrādāt saprotamāku.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 77.punkts nosaka, ka viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2022. gadu.
No šīs prasības izrietoši lauksaimniekam ceturtajā gadā jānodrošina kultūrauga sējums, kas nav viengadīgs. Minēto punktu jāskata kontekstā ar šo noteikumu 12.pielikumu, kurš uzskaita, kuri augi ir un nav viengadīgi. No tā izrietoši, kas tas pamatā varētu būt daudzgadīgais āboliņš. Kopējās lauksaimniecības politikas izstrādes laikā bija paredzēts ierobežojums viena kultūrauga atkārtots sējums vienā laukā vairāk kā trīs gadus.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 77. izteikt sekojošā redakcijā - vienu kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 162.punkts nosaka, ka Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma gadā.
Izvērtējot divdīglapju un viendīglapju nezāļu ierobežošanas iespējas un ar to saistītos herbicīdu ierobežotās savienošanas iespējas vienas bākas maisījumos, kā arī to saistītos aktuālos veģetatīvās stadijas un termiņus, minētā prasība var rosināt grūti ierobežojošo viendīglapju (kā, piemēram, lāčauzas, vējauzas, rudzu smilgas) invāzijas un to sēklas bankas attīstību sējplatībās.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 162. izteikt sekojošā redakcijā - Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā trīs reizes iesnieguma gadā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 163.punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību.
Lauksaimniekam herbicīdu pielietojums pamatā saistās ar diviem periodiem pavasara un rudens. LIZ pārvaldības sistēma vēl izstrādāta un mērķim pielāgota, kas rada bažas par tehniskas iesniegšanas nepilnībām, kas negatīvi var ietekmēt nosacījumu izpildi.
Ierosinājums: Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība punktu 163. izteikt sekojošā redakcijā - Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3. punkts nosaka, ka lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kurā veikta precīzā mēslojuma izkliede. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem.
Šīs prasības izpildījums ir tieši saistīts ar GPS signāla noturību, kuru traucējumu rezultātā praksē tā var strādāt ar pārrāvumiem, attiecīgi nepilnīgi veicot uzskaiti, mēdz pazust uzskaites dati vai arī plānotā darba izpilde līdz ar to nav iespējama, saistībā ar iztrūkstošo datu veidošanos. Bažas ir arī ar informācijas nesēju salāgojamību ar LIZ pārvaldības sistēmu, kas kopumā var radīt būtiskus apgrūtinājumus vai arī neiespējamu šī izpildījumu.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163. punktu ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 169.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā - lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25. jūnijam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Ierosinājums: Ņemot vērā iepriekš minēto komentāru par šo noteikumu 163., 169.3. punktiem ierosinājums Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3.punktu izteikt sekojošā redakcijā Ministru kabineta noteikumu projekta Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība 171.3. punkts nosaka, ka Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 30. jūnijam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 25.jūnijam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks. Paredzēt pārejas periodu informācijas iesniegšanai caur LIZ pārvaldības sistēmu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. GPS datu lejupielādi atcelt.
13.01.2023. 20:43
Mārtiņs Ailts - MĀRTIŅŠ AILTS/LATVIJAS MEŽA ĪPAŠNIEKU BIEDRĪBA
Par Ministru kabineta noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" (22-TA-3815)
Biedrība "Latvijas Meža īpašnieku biedrība" (turpmāk - LMIB) izvērtējot ministru kabineta noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" (22-TA-2815) aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projektu redakcijā:
1) Ņemot vērā, ka nav skaidrs, kā tapusi 23. punkta redakcija, lūgums konsultēties ar LVMĪ "Silava" speciālistiem, kuru ilgadīgie pētījumi norāda, ka ilgadīgajos stādījumos, kas veicina CO2 piesaisti, nav nepieciešams tik liels kociņu skaits, tāpēc aicinām 23. puntku balstīt zinātniski pamatotos pētījumos un diferencēt stādu skaitu atkarībā no tā vai tas atvases veido no celmu vai sakņu sistēmas, tādēļ aicinām to izteikt sekojošā redakcijā:
23. - Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu intervenču vajadzībām, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas, kas veido saķņu atvases - apsi (Populus spp., vai baltalksni (Alnus incana), vismaz 1000 stādu gabalus uz hektāra, kārklu (Salix spp.), kas veido celmu atvases, vismaz 4 000 stādu gabalus uz hektāru, ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.
2. Atbalstām noteikumu projekta 58. punkta prasības, kas pēc būtības atbrīvo no pienākuma atjaunot ilggadīgos zālājus, ja tie tiek apmežoti. Vēršam uzmanību, ka Latvijai ir saistoša gan ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, gan Zaļais darījums, tāpat arī Dabas atjaunošanas regula un citi ES normatīvie regulējumi, tāpēc šajā brīdī emisiju piesaistes pasākumi ir vitāli svarīgi, lai nebremzētu kopējo Zemkopības attīstību, līdz ar to nepiekrītam tiem, kuri šajā sabiedriskajā aprspriešanā aicina šo punktu svītrot no noteikumu projekta, tādā veidā sarežģījot diskusiju par emisiju piesaistes pasākumiem nākotnē.
Biedrība "Latvijas Meža īpašnieku biedrība" (turpmāk - LMIB) izvērtējot ministru kabineta noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" (22-TA-2815) aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projektu redakcijā:
1) Ņemot vērā, ka nav skaidrs, kā tapusi 23. punkta redakcija, lūgums konsultēties ar LVMĪ "Silava" speciālistiem, kuru ilgadīgie pētījumi norāda, ka ilgadīgajos stādījumos, kas veicina CO2 piesaisti, nav nepieciešams tik liels kociņu skaits, tāpēc aicinām 23. puntku balstīt zinātniski pamatotos pētījumos un diferencēt stādu skaitu atkarībā no tā vai tas atvases veido no celmu vai sakņu sistēmas, tādēļ aicinām to izteikt sekojošā redakcijā:
23. - Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu intervenču vajadzībām, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas, kas veido saķņu atvases - apsi (Populus spp., vai baltalksni (Alnus incana), vismaz 1000 stādu gabalus uz hektāra, kārklu (Salix spp.), kas veido celmu atvases, vismaz 4 000 stādu gabalus uz hektāru, ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.
2. Atbalstām noteikumu projekta 58. punkta prasības, kas pēc būtības atbrīvo no pienākuma atjaunot ilggadīgos zālājus, ja tie tiek apmežoti. Vēršam uzmanību, ka Latvijai ir saistoša gan ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, gan Zaļais darījums, tāpat arī Dabas atjaunošanas regula un citi ES normatīvie regulējumi, tāpēc šajā brīdī emisiju piesaistes pasākumi ir vitāli svarīgi, lai nebremzētu kopējo Zemkopības attīstību, līdz ar to nepiekrītam tiem, kuri šajā sabiedriskajā aprspriešanā aicina šo punktu svītrot no noteikumu projekta, tādā veidā sarežģījot diskusiju par emisiju piesaistes pasākumiem nākotnē.
13.01.2023. 21:51
Mārtiņs Ailts
Labvakar,
Iepazīsoties ar noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" vēlos norādīt, ka:
1) Neieciešams svītrot 69.2. prasību, kas atsevišķos gadījumos, pēc būtības,nav izpildāma, ja lauksaimnieks ir izvēlējies šādās zemes platībās audzēt ziemājus, lai tādējādi vairotu kopējo tautsaimniecības ieguvumu. Ja nu kādam no šī punkta rakstījumiem tomēr ir vēlme apstrīdēt iespējas apstrādāt atsevišķus slīpumus, varam piedāvāt uz atsevišķa lauka piedalīties improvizētā ziemāju sējā, pirms tam no Jūsu puses nodrošinot dalībnieku dzīvības un tehnikas apdrošināšanu.
2) meklēt risinājumu attiecībā uz 59.punktu, kas noteiktu arī atbrīvojumu tiem zemes īpašniekiem, kuri ir sakopuši nekoptas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mans personīgais piemērs - esmu iegādājies lauku viensētu, kur ap viensētu esošā LIZ nav bijusi apsaimniekota vairāk kā 15 gadus. Kāpēc es esmu diskriminēts saņemt atbalsta maksājumus, ja šo zemi sakopju un atgriežu ražošanā, tādā veidā maksājot valstij nodokļus? Uzskatu, ka trūkstošās ilggadīgo zālāju platības, kas nepieciešamas ES, ir jāsadala solidāri starp visiem lauksaimniekiem, atbilstoši kompensējot zaudējumus, lai neradītu situāciju, kad ir divu vērtību zemes - ilggadīgie zālāji un aramzeme. 59. punkta redakcija ir absolūti diskriminējoša attiecībā pret tiem zemes saimniekiem, kas pārņem nekoptas zemes, vai arī ir lopkopji, kuri izvēlējušies mainīt savu lauksaimniecības praksi un graudkopību!
Iepazīsoties ar noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība" vēlos norādīt, ka:
1) Neieciešams svītrot 69.2. prasību, kas atsevišķos gadījumos, pēc būtības,nav izpildāma, ja lauksaimnieks ir izvēlējies šādās zemes platībās audzēt ziemājus, lai tādējādi vairotu kopējo tautsaimniecības ieguvumu. Ja nu kādam no šī punkta rakstījumiem tomēr ir vēlme apstrīdēt iespējas apstrādāt atsevišķus slīpumus, varam piedāvāt uz atsevišķa lauka piedalīties improvizētā ziemāju sējā, pirms tam no Jūsu puses nodrošinot dalībnieku dzīvības un tehnikas apdrošināšanu.
2) meklēt risinājumu attiecībā uz 59.punktu, kas noteiktu arī atbrīvojumu tiem zemes īpašniekiem, kuri ir sakopuši nekoptas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mans personīgais piemērs - esmu iegādājies lauku viensētu, kur ap viensētu esošā LIZ nav bijusi apsaimniekota vairāk kā 15 gadus. Kāpēc es esmu diskriminēts saņemt atbalsta maksājumus, ja šo zemi sakopju un atgriežu ražošanā, tādā veidā maksājot valstij nodokļus? Uzskatu, ka trūkstošās ilggadīgo zālāju platības, kas nepieciešamas ES, ir jāsadala solidāri starp visiem lauksaimniekiem, atbilstoši kompensējot zaudējumus, lai neradītu situāciju, kad ir divu vērtību zemes - ilggadīgie zālāji un aramzeme. 59. punkta redakcija ir absolūti diskriminējoša attiecībā pret tiem zemes saimniekiem, kas pārņem nekoptas zemes, vai arī ir lopkopji, kuri izvēlējušies mainīt savu lauksaimniecības praksi un graudkopību!
13.01.2023. 22:18