Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašreizējā kārtība paredz, ka jebkuras izmaiņas Sabiedriskā labuma komisijas personālsastāvā jāapstiprina Ministru kabinetam, arī tad, ja tās ir tikai tehniskas, kas būtiski palēnina procesu un rada lieku birokrātisko slogu. Vienlaikus daudzi procesi, tostarp dokumentu aprite un datu aktualizēšana Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, notiek manuāli vai papīra formātā, kas izraisa administratīvo slogu un apgrūtina gan Valsts ieņēmumu dienesta darbu, gan nevalstisko organizāciju ikdienu, kavējot informācijas apmaiņu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir mazināt birokrātisko slogu, nosakot, ka Sabiedriskā labuma komisijas personālsastāvu turpmāk apstiprinās kultūras ministrs, tādējādi atsakoties no Ministru kabineta iesaistes šajā procesā un nodrošinot ātrāku un vienkāršāku lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus paredzēts mazināt administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan nevalstiskajām organizācijām, veicinot elektronisku saziņu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā un nodrošinot ātraku datu aktualizēšanu Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
29.04.2026. - 13.05.2026.
Informācija
Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Kontroles uzdevumu
25-UZ-679
25-UZ-679
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts samazinās administratīvo slogu nevalstiskajām organizācijām, jo iesniegums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu turpmāk būs jāiesniedz tikai elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tāpat Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi sabiedriskā labuma jomā tiks paziņoti šajā sistēmā, nodrošinot ātrāku informācijas saņemšanu un mazinot nepieciešamību izmantot pasta pakalpojumus.
Sagatavoja
Diāna Šadurska (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
29.04.2026. 13:37
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
"Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija"
Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.panta otro daļu, ja sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par SLO statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai. Ierosinām pārskatīt minēto normu un aizstāt vārdu "ieņēmumi" ar vārdu "ienākumi" (t.i. saimnieciskās darbības ieņēmumi, no kuriem atskaitīti saimnieciskās darbības izdevumi). SLO dažādu apsvērumu dēļ (piemēram, vēlme iegūt papildus līdzekļus telpu uzturēšanai vai sabiedriskā labuma aktivitāšu finansēšanai) veic arī saimniecisko darbību, kura nereti ir pat zaudējumus nesoša (kurus nevar segt no ziedojumiem atbilstoši likuma 10.panta trešajai daļai), līdz ar to nav pamatoti prasīt 75% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem (ja ziedojumu izlietojums pārskata gadā ir neliels) virzīt sabiedriskā labuma darbībai, nerēķinoties ar reālajām saimnieciskās darbības izmaksām.
07.05.2026. 19:22
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labumu organizāciju likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un sniedz atzinumu.
1. Aicinām grozīt Likumprojekta 6. pantu ar 4.1 daļu un izteikt to šādā redakcijā: "(41) Komisijas personālsastāvu apstiprina Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektors.".
Šāds regulējums mazinātu politiskās ietekmes riskus Sabiedriskā labuma komisijas sastāva veidošanā un stiprinātu uzticēšanos komisijas neatkarībai un objektivitātei. Ņemot vērā, ka komisija pieņem lēmumus, kas tieši saistīti ar sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu, uzraudzību un nodokļu atvieglojumu piemērošanu, būtiski nodrošināt pēc iespējas institucionāli neitrālu pārvaldības modeli. Komisijas personālsastāva apstiprināšanas nodošana kultūras ministram radītu risku komisijas darbības politizācijai vai vismaz priekšstatu par iespējamu politisku ietekmi uz tās sastāvu un lēmumiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) jau šobrīd ir centrālā institūcija, kas īsteno sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību un administrē ar sabiedriskā labuma statusu saistītos nodokļu atvieglojumus, līdz ar to komisijas sastāva apstiprināšana VID ģenerāldirektora kompetencē būtu sistēmiski atbilstošāks un pārvaldības principiem atbilstošāks risinājums.
Atsaucoties uz vienošanām, kas jau konceptuāli panāktas 2024. un 2025. gadā ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju, lūdzam papildus izdarīt šādus grozījumus:
2. Aicinām grozīt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. panta otro daļu, paredzot, ka par sabiedriskā labuma darbībai izlietotiem līdzekļiem uzskatāmi arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas izmantoti organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras uzturēšanai, darbinieku atlīdzībai un citiem ar sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu tieši saistītiem izdevumiem, izsakot to šādā redakcijā: “Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, tai skaitā organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras uzturēšanai, darbinieku atlīdzībai un citiem ar sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu tieši saistītiem izdevumiem.”
Pašreizējais regulējums paredz stingras prasības attiecībā uz ziedojumu un saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumu, radot neskaidrības par normu interpretāciju un piemērošanu praksē. Tas apgrūtina organizāciju spēju elastīgi nodrošināt sociālos pakalpojumus un rada riskus sabiedriskā labuma statusa saglabāšanai. Īpaši problemātiski tas ir sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība bieži balstās uz dažādu finansējuma avotu kombinēšanu un ilgtermiņa finanšu plānošanu. Ņemot vērā pastāvošo tiesisko nenoteiktību un iespējamos atšķirīgos normu interpretācijas riskus, nepieciešams steidzamības kārtā pārskatīt un precizēt regulējumu, skaidri nosakot saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietošanas principus sabiedriskā labuma organizācijām.
3. Aicinām papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Sabiedriskā labuma komisijas locekļiem, kuri pārstāv biedrības un nodibinājumus, par dalību komisijas darbā ir tiesības saņemt atlīdzību. Ministru kabinets nosaka Sabiedriskā labuma komisijas locekļu atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību”.
Sabiedriskā labuma komisijas darbība ietver profesionālu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu ar tiešu ietekmi uz organizāciju sabiedriskā labuma statusu, uzraudzību un nodokļu atvieglojumu piemērošanu, kas praksē prasa regulāru iesaisti, augstu kompetenci un būtisku laika ieguldījumu. Vienlaikus biedrību un nodibinājumu pārstāvju dalība komisijas darbā šobrīd pārsvarā tiek nodrošināta bez atlīdzības, radot risku, ka pilnvērtīgi iesaistīties iespējams tikai ierobežotam personu lokam ar pietiekamiem neatkarīgiem resursiem. Tas var negatīvi ietekmēt pārstāvības daudzveidību un pilsoniskās sabiedrības ekspertīzes pieejamību komisijas darbā. Atlīdzības mehānisma paredzēšana veicinātu vienlīdzīgākus iesaistes nosacījumus starp publiskā sektora un biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, stiprinātu komisijas darba ilgtspēju un profesionalitāti, kā arī nodrošinātu konsekvenci ar labas pārvaldības principiem. Jāuzsver, ka līdzīga pieeja jau ir ieviesta arī citos līdzdalības mehānismos, tostarp Sabiedrības integrācijas fonda padomē, kur padomes locekļu darbs, kas pārstāv biedrības un nodibinājums, tiek atlīdzināts, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu un profesionālu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.
1. Aicinām grozīt Likumprojekta 6. pantu ar 4.1 daļu un izteikt to šādā redakcijā: "(41) Komisijas personālsastāvu apstiprina Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektors.".
Šāds regulējums mazinātu politiskās ietekmes riskus Sabiedriskā labuma komisijas sastāva veidošanā un stiprinātu uzticēšanos komisijas neatkarībai un objektivitātei. Ņemot vērā, ka komisija pieņem lēmumus, kas tieši saistīti ar sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu, uzraudzību un nodokļu atvieglojumu piemērošanu, būtiski nodrošināt pēc iespējas institucionāli neitrālu pārvaldības modeli. Komisijas personālsastāva apstiprināšanas nodošana kultūras ministram radītu risku komisijas darbības politizācijai vai vismaz priekšstatu par iespējamu politisku ietekmi uz tās sastāvu un lēmumiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) jau šobrīd ir centrālā institūcija, kas īsteno sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību un administrē ar sabiedriskā labuma statusu saistītos nodokļu atvieglojumus, līdz ar to komisijas sastāva apstiprināšana VID ģenerāldirektora kompetencē būtu sistēmiski atbilstošāks un pārvaldības principiem atbilstošāks risinājums.
Atsaucoties uz vienošanām, kas jau konceptuāli panāktas 2024. un 2025. gadā ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju, lūdzam papildus izdarīt šādus grozījumus:
2. Aicinām grozīt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. panta otro daļu, paredzot, ka par sabiedriskā labuma darbībai izlietotiem līdzekļiem uzskatāmi arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas izmantoti organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras uzturēšanai, darbinieku atlīdzībai un citiem ar sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu tieši saistītiem izdevumiem, izsakot to šādā redakcijā: “Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, tai skaitā organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras uzturēšanai, darbinieku atlīdzībai un citiem ar sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu tieši saistītiem izdevumiem.”
Pašreizējais regulējums paredz stingras prasības attiecībā uz ziedojumu un saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumu, radot neskaidrības par normu interpretāciju un piemērošanu praksē. Tas apgrūtina organizāciju spēju elastīgi nodrošināt sociālos pakalpojumus un rada riskus sabiedriskā labuma statusa saglabāšanai. Īpaši problemātiski tas ir sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība bieži balstās uz dažādu finansējuma avotu kombinēšanu un ilgtermiņa finanšu plānošanu. Ņemot vērā pastāvošo tiesisko nenoteiktību un iespējamos atšķirīgos normu interpretācijas riskus, nepieciešams steidzamības kārtā pārskatīt un precizēt regulējumu, skaidri nosakot saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietošanas principus sabiedriskā labuma organizācijām.
3. Aicinām papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Sabiedriskā labuma komisijas locekļiem, kuri pārstāv biedrības un nodibinājumus, par dalību komisijas darbā ir tiesības saņemt atlīdzību. Ministru kabinets nosaka Sabiedriskā labuma komisijas locekļu atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību”.
Sabiedriskā labuma komisijas darbība ietver profesionālu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu ar tiešu ietekmi uz organizāciju sabiedriskā labuma statusu, uzraudzību un nodokļu atvieglojumu piemērošanu, kas praksē prasa regulāru iesaisti, augstu kompetenci un būtisku laika ieguldījumu. Vienlaikus biedrību un nodibinājumu pārstāvju dalība komisijas darbā šobrīd pārsvarā tiek nodrošināta bez atlīdzības, radot risku, ka pilnvērtīgi iesaistīties iespējams tikai ierobežotam personu lokam ar pietiekamiem neatkarīgiem resursiem. Tas var negatīvi ietekmēt pārstāvības daudzveidību un pilsoniskās sabiedrības ekspertīzes pieejamību komisijas darbā. Atlīdzības mehānisma paredzēšana veicinātu vienlīdzīgākus iesaistes nosacījumus starp publiskā sektora un biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, stiprinātu komisijas darba ilgtspēju un profesionalitāti, kā arī nodrošinātu konsekvenci ar labas pārvaldības principiem. Jāuzsver, ka līdzīga pieeja jau ir ieviesta arī citos līdzdalības mehānismos, tostarp Sabiedrības integrācijas fonda padomē, kur padomes locekļu darbs, kas pārstāv biedrības un nodibinājums, tiek atlīdzināts, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu un profesionālu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.
13.05.2026. 13:36
r.a. "Siltumnīca"
Par projektu 25-TA-2976 “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” tiek izteikti šādi iebildumi un priekšlikumi:
Pāreja uz EDS ir saprotama, jo likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikts, ka VID administratīvie akti, lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam, kurš ir EDS lietotājs, tiek paziņoti EDS, un tie uzskatāmi par paziņotiem otrajā darba dienā pēc ievietošanas EDS.
Tomēr SLO nav tikai nodokļu maksātājs parastā nozīmē. SLO statuss ir publiski tiesisks statuss ar ietekmi uz ziedotājiem, reputāciju, finansējuma piesaisti un sabiedrības uzticēšanos. Tādēļ nepietiek vienkārši pateikt, ka viss notiek EDS. Likumā būtu precīzi jānosaka, kurā brīdī statuss tiek piešķirts, atteikts vai atņemts, kā tas atspoguļojas publiskajā reģistrā un kā tiek aizsargāta trešo personu, īpaši ziedotāju, labticība.
Likumprojekts svītro pašreizējās normas, kas paredzēja statusa piešķiršanas vai atņemšanas saistību ar lēmuma publicēšanu vai nosūtīšanu, bet nepietiekami skaidri aizstāj tās ar jaunu spēkā stāšanās kārtību.
Likumā jāparedz, ka lēmums attiecībā pret organizāciju stājas spēkā pēc paziņošanas EDS, bet attiecībā pret trešajām personām būtiska nozīme ir SLO reģistra ieraksta aktualizēšanai. Papildus jānosaka, ka ziedotājs, kurš paļāvies uz publiskajā SLO reģistrā norādīto statusu, ir aizsargājams, ja reģistrs nav savlaicīgi aktualizēts.
Pāreja uz EDS ir saprotama, jo likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikts, ka VID administratīvie akti, lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam, kurš ir EDS lietotājs, tiek paziņoti EDS, un tie uzskatāmi par paziņotiem otrajā darba dienā pēc ievietošanas EDS.
Tomēr SLO nav tikai nodokļu maksātājs parastā nozīmē. SLO statuss ir publiski tiesisks statuss ar ietekmi uz ziedotājiem, reputāciju, finansējuma piesaisti un sabiedrības uzticēšanos. Tādēļ nepietiek vienkārši pateikt, ka viss notiek EDS. Likumā būtu precīzi jānosaka, kurā brīdī statuss tiek piešķirts, atteikts vai atņemts, kā tas atspoguļojas publiskajā reģistrā un kā tiek aizsargāta trešo personu, īpaši ziedotāju, labticība.
Likumprojekts svītro pašreizējās normas, kas paredzēja statusa piešķiršanas vai atņemšanas saistību ar lēmuma publicēšanu vai nosūtīšanu, bet nepietiekami skaidri aizstāj tās ar jaunu spēkā stāšanās kārtību.
Likumā jāparedz, ka lēmums attiecībā pret organizāciju stājas spēkā pēc paziņošanas EDS, bet attiecībā pret trešajām personām būtiska nozīme ir SLO reģistra ieraksta aktualizēšanai. Papildus jānosaka, ka ziedotājs, kurš paļāvies uz publiskajā SLO reģistrā norādīto statusu, ir aizsargājams, ja reģistrs nav savlaicīgi aktualizēts.
13.05.2026. 23:18
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25