Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skat. anotāciju.
Mērķa apraksts
Skat. anotāciju.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
20.12.2022. - 03.01.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Gunta Bāra (ZM)
Atbildīgā persona
Biruta Ingiļāvičute (ZM)
Izsludināšanas datums
19.12.2022. 14:35
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība "Latvijas Biškopības biedrība"
Latvijas Biškopības biedrības priekšlikumi par intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" (intervences kods – LA10.4.).
Par noteikuma projektu
1) Lūdzam precizēt noteikuma projekta 4.punkta 2.teikumu šādā redakcijā:
“Attiecībā uz apputeksnēšanas pakalpojuma sniegšanu cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošajā platībā, atbalsta pretendents pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz dokumentu, kas apliecina attiecīgā zemes īpašnieka vai valdītāja saskaņojumu, ja to neapliecina bišu stropu pagaidu pārvietošanas ziņojums Lauksaimniecības datu centra reģistrā”.
Lai noteikumu projektu virzītu tālāk saskaņošanai ir nepieciešama tikšanās ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), lai rastu labākus un vienkāršākus risinājumus par apputeksnēšanas pakalpojuma sniegšanu cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošajā platībā, un ierosinātu noteikumu projektā piemērotāko risinājumu. Tikšanās ir svarīga, lai samazinātu administratīvo slogu, savlaicīgi identificētu un novērstu iespējamās problēmas elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, atbalsta pretendentiem piesakoties pirmo reizi šāda veida atbalstam.
2) Aicinām precizēt noteikumu projekta 16.punktu, 51.4.punktu vai arī 2.pielikumu, lai noteiktu skaidrākas prasības, norādot ka 2.pielikumā noteiktais kvalifikācijas celšanas kursu stundu skaits ir kopējais kursu stundu skaits, ko atbalsta pretendents līdz 2027.gada 31. maijam var apgūt vienā vai vairākās jomās, kas norādīts 2. pielikumā attiecīgai intervencei.
Piemēram, atbalsta pretendents, kas pretendē uz apputeksnēšanas atbalstu intervencē "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" var apgūt kvalifikācijas celšanas kursus vienā vai vairākās jomās, kas kopsummā nodrošina 2.pielikumā intervencei noteikto kursu kopējo stundu skaitu, tas ir, 40 stundas).
Par noteikuma projektu
1) Lūdzam precizēt noteikuma projekta 4.punkta 2.teikumu šādā redakcijā:
“Attiecībā uz apputeksnēšanas pakalpojuma sniegšanu cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošajā platībā, atbalsta pretendents pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz dokumentu, kas apliecina attiecīgā zemes īpašnieka vai valdītāja saskaņojumu, ja to neapliecina bišu stropu pagaidu pārvietošanas ziņojums Lauksaimniecības datu centra reģistrā”.
Lai noteikumu projektu virzītu tālāk saskaņošanai ir nepieciešama tikšanās ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), lai rastu labākus un vienkāršākus risinājumus par apputeksnēšanas pakalpojuma sniegšanu cita lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā esošajā platībā, un ierosinātu noteikumu projektā piemērotāko risinājumu. Tikšanās ir svarīga, lai samazinātu administratīvo slogu, savlaicīgi identificētu un novērstu iespējamās problēmas elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, atbalsta pretendentiem piesakoties pirmo reizi šāda veida atbalstam.
2) Aicinām precizēt noteikumu projekta 16.punktu, 51.4.punktu vai arī 2.pielikumu, lai noteiktu skaidrākas prasības, norādot ka 2.pielikumā noteiktais kvalifikācijas celšanas kursu stundu skaits ir kopējais kursu stundu skaits, ko atbalsta pretendents līdz 2027.gada 31. maijam var apgūt vienā vai vairākās jomās, kas norādīts 2. pielikumā attiecīgai intervencei.
Piemēram, atbalsta pretendents, kas pretendē uz apputeksnēšanas atbalstu intervencē "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" var apgūt kvalifikācijas celšanas kursus vienā vai vairākās jomās, kas kopsummā nodrošina 2.pielikumā intervencei noteikto kursu kopējo stundu skaitu, tas ir, 40 stundas).
02.01.2023. 15:11
Mārtiņš Trons - biedrība "Zemnieku saeima"
Par noteikumu projektu "Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" (22-TA-3704)
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk - ZSA), izvērtējot noteikumu projektu ‘’Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai’’, aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projekta redakcijā:
Intervencē ‘’Zaļās joslas’’ punkts 30.3.1 nosaka, ka zaļajā joslā, kurā atrodas dabiskā veģetācija vai sētās puķes, nav pieļaujama vējauzas vai rudzusmilgas veģetācija. Vējauza un rudzusmilga ir grūti ierobežojamas nezāles, un tā kā zaļajā joslā nav atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļus, šo nezāļu ierobežošana ir ārkārtīgi limitēta. Lai lauksaimnieki saglabātu iespēju izpildīt pasākuma nosacījumus, un pieteikties konkrētajam atbalsta pasākumam, aicinām punktu 30.3.1 izteikt sekojošā redakcijā:
‘’30.3.1. dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kā arī sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu puķu un zālaugu sēklu maisījumu) – laukmalē. Ceturtajā gadā pēc saistību uzņemšanās, atbalsta saņēmējam dabīgā veģetācija jānodrošina bez vējauzām un rudzu smilgām;’’
Intervencē ‘’Zaļās joslas’’ punkts 31.4. nosaka, ka apaugums buferjoslā jānopļauj un jānovāc no lauka ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim. Pavasarī un rudenī - periodos, kad Latvijā vērojamas visintensīvākās virszemes ūdens (tam sekojoši arī barības vielu) noteces, mazināt barības elementu noplūdes ūdenstecēs iespējams ar joslām gar ūdenstecēm, kurās esošā veģetācija veido pietiekami lielu biomasu. Šī iemesla dēļ, uzskatām, ka gala termiņš apauguma novākšanai jānosaka nākošā gada 15. aprīlis, kā rezultātā lauksaimniekiem tiks dota iespēja nodrošināt augstu veģetāciju zaļajā joslā arī rudens un pavasara periodos.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka lielai daļai lauksaimnieku, jo īpaši dārzeņkopības, graudkopības un augļkopības saimniecībām, nopļaut un novākt apaugumu var izrādīties īpaši sarežģīti, jo šādu specializāciju saimniecībām nav pļaušanas, vālošanas, presēšanas un novākšanas tehnika, savukārt tehnikas noma tāda izmēra platībām kā zaļās joslas, ir nesamērīgi liela investīcija. Šo iemeslu dēļ, aicinām Zemkopības ministriju izteikt punktu 31.4 šādā redakcijā:
‘’31.4. apaugumu buferjoslā sasmalcināt, noganīt vai nopļaut un novākt no lauka ne vēlāk kā līdz nākošā gada 15. aprīlim;’’
Intervencē ‘’Zaļās joslas’’ noteikts, ka Intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgā teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem. Iepazīstoties ar 33. punkta redakciju, secinām, ka atbalstam iespējams pieteikt arī platības, kuras atrodas ārpus noteiktās mērķauditorijas, kā arī platības starp bioloģiskā un konvencionālā saimniekošanas metodē apsaimniekotām platībām.
Ņemot vērā neskaidro situāciju ar finansējuma pieejamību un lauksaimnieku atsaucību uz konkrēto pasākumu, lai nenovirzītos no pasākuma pamatjēgas un sasniegtu izvirzītos ūdens aizsardzības mērķus, aicinām noteikumos veikt izmaiņas. Lūdzam izmaiņās noteikt to, ka, ja pirmajā gadā tiek uzņemtas saistības, kuras finansiālā izteiksmē sastāda 70% vai vairāk no pasākuma kopējā finansējuma, vai, ja pasākuma īstenošanas laikā rodas šaubas par finansējuma pietiekamību, jaunas saistības tiek uzņemtas tikai punktos 33.1 un 33.3 minētajās aktivitātēs.
Intervences ‘’Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība’’ punktā 41.4 aicinām svītrot vārdu ‘’slaucamo’’, un izteikt punktu sekojošā redakcijā:
‘’jaunlopu turēšana līdz sešu mēnešu vecumam govju saimniecībā.’’
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk - ZSA), izvērtējot noteikumu projektu ‘’Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai’’, aicina Zemkopības ministriju veikt sekojošas izmaiņas noteikumu projekta redakcijā:
Intervencē ‘’Zaļās joslas’’ punkts 30.3.1 nosaka, ka zaļajā joslā, kurā atrodas dabiskā veģetācija vai sētās puķes, nav pieļaujama vējauzas vai rudzusmilgas veģetācija. Vējauza un rudzusmilga ir grūti ierobežojamas nezāles, un tā kā zaļajā joslā nav atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļus, šo nezāļu ierobežošana ir ārkārtīgi limitēta. Lai lauksaimnieki saglabātu iespēju izpildīt pasākuma nosacījumus, un pieteikties konkrētajam atbalsta pasākumam, aicinām punktu 30.3.1 izteikt sekojošā redakcijā:
‘’30.3.1. dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kā arī sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu puķu un zālaugu sēklu maisījumu) – laukmalē. Ceturtajā gadā pēc saistību uzņemšanās, atbalsta saņēmējam dabīgā veģetācija jānodrošina bez vējauzām un rudzu smilgām;’’
Intervencē ‘’Zaļās joslas’’ punkts 31.4. nosaka, ka apaugums buferjoslā jānopļauj un jānovāc no lauka ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim. Pavasarī un rudenī - periodos, kad Latvijā vērojamas visintensīvākās virszemes ūdens (tam sekojoši arī barības vielu) noteces, mazināt barības elementu noplūdes ūdenstecēs iespējams ar joslām gar ūdenstecēm, kurās esošā veģetācija veido pietiekami lielu biomasu. Šī iemesla dēļ, uzskatām, ka gala termiņš apauguma novākšanai jānosaka nākošā gada 15. aprīlis, kā rezultātā lauksaimniekiem tiks dota iespēja nodrošināt augstu veģetāciju zaļajā joslā arī rudens un pavasara periodos.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka lielai daļai lauksaimnieku, jo īpaši dārzeņkopības, graudkopības un augļkopības saimniecībām, nopļaut un novākt apaugumu var izrādīties īpaši sarežģīti, jo šādu specializāciju saimniecībām nav pļaušanas, vālošanas, presēšanas un novākšanas tehnika, savukārt tehnikas noma tāda izmēra platībām kā zaļās joslas, ir nesamērīgi liela investīcija. Šo iemeslu dēļ, aicinām Zemkopības ministriju izteikt punktu 31.4 šādā redakcijā:
‘’31.4. apaugumu buferjoslā sasmalcināt, noganīt vai nopļaut un novākt no lauka ne vēlāk kā līdz nākošā gada 15. aprīlim;’’
Intervencē ‘’Zaļās joslas’’ noteikts, ka Intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgā teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem. Iepazīstoties ar 33. punkta redakciju, secinām, ka atbalstam iespējams pieteikt arī platības, kuras atrodas ārpus noteiktās mērķauditorijas, kā arī platības starp bioloģiskā un konvencionālā saimniekošanas metodē apsaimniekotām platībām.
Ņemot vērā neskaidro situāciju ar finansējuma pieejamību un lauksaimnieku atsaucību uz konkrēto pasākumu, lai nenovirzītos no pasākuma pamatjēgas un sasniegtu izvirzītos ūdens aizsardzības mērķus, aicinām noteikumos veikt izmaiņas. Lūdzam izmaiņās noteikt to, ka, ja pirmajā gadā tiek uzņemtas saistības, kuras finansiālā izteiksmē sastāda 70% vai vairāk no pasākuma kopējā finansējuma, vai, ja pasākuma īstenošanas laikā rodas šaubas par finansējuma pietiekamību, jaunas saistības tiek uzņemtas tikai punktos 33.1 un 33.3 minētajās aktivitātēs.
Intervences ‘’Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība’’ punktā 41.4 aicinām svītrot vārdu ‘’slaucamo’’, un izteikt punktu sekojošā redakcijā:
‘’jaunlopu turēšana līdz sešu mēnešu vecumam govju saimniecībā.’’
03.01.2023. 15:40
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” aicina veikt sekojošus labojumus un papildinājumus ministru kabineta (MK) noteikumu projektā ‘’Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai’’ (22-TA-3704). Izmaiņas un papildinājumi noteikumu projekta tekstā atzīmēti treknrakstā, citāti no Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (KLP SP)- pasvītroti.
1. Tā kā KLP SP sagatavošanas laikā izskanēja solījumi, ka atbalstu biškopībai varēs saņemt arī par tām medus bišu saimēm, kuras izvietotas mežos, tad aicinām papildināt MK noteikumu 6. punktu ar apakšpunktu sekojošā redakcijā:
6. Šo noteikumu 2.1.2., 2.1.4. un 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu piešķir par lauksaimniecības zemes un tādas platības hektāru, kas atrodas ārpus lauksaimniecības zemes. Platības hektārs, kas atrodas ārpus lauksaimniecības zemes ir:
tam pievienojot apakšpunktu:
6.3. citi zemes izmantošanas veidi (t.sk. meža zeme) šo noteikumu 2.1.4. minētajā intervencē.
2. Izteikt 11. punktu sekojošā redakcijā, atbilstoši anotācijā minētajam:
11. Ja atbalsta saņēmējs regulas Nr. 2021/2116 3. pantā minētās nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ daļēji vai pilnībā nav izpildījis kādu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp saistības, ko tas uzņēmies, tas par to informē Lauku atbalsta dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Lauku atbalsta dienests, pēc šīs informācijas saņemšanas, izvērtējot faktus var nenoteikt sankcijas un atļaut turpināt agrovides saistības.
3. Izteikt 3.23. punktu sekojošā redakcijā:
3.23. Šo noteikumu 2.1.3. un 2.1.4. apakšpunktā minētajā intervencē daudzgadu saistības var pārtraukt, neatmaksājot iepriekš saņemto atbalstu, ja objektīvi pamatotu apstākļu dēļ kāds vai visi lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā medus bites) gājuši bojā, ir neārstējami slimi vai likvidējami vai arī, ja dravas novietnēs nav iespējams izpildīt bioloģiskās lauksaimniecības prasības biškopībā, kuras biškopis tiešā veidā nevar ietekmēt. Ja atbalsta pretendents patvaļīgi bez objektīva iemesla likvidējis dzīvniekus, kā rezultātā saistības pārtrauktas pirms termiņa, tas atmaksā iepriekš saņemto atbalstu.
4. Precizēt 29. punktu, atbilstoši KLP SP noteiktajam:
29. Pasākums paredzēts visā Latvijas teritorijā. Intervences galvenā mērķteritorija ir īpaši jutīgā teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem.
5. Izteikt 30.3.1. punktu sekojošā redakcijā, jo sēto augu kombinācijas jau atrunātas 30.3.2. punktā:
30.3.1. dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski) bez vējauzām un rudzu smilgām – laukmalē;
6. Precizēt 35. punktu, atbilstoši KLP SP noteiktajam:
35. Pasākums paredzēts visā Latvijas teritorijā. Intervences galvenā mērķteritorija ir īpaši jutīgāsjutīgās teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem, kā arī kūdrāju platības, kurās audzē ilggadīgos augļus un ogas.
7. Dzēst atkārtotos vārdus “un saglabāt” 45.1. pantā.
8. Papildināt 46.3.2. punktu sekojošā redakcijā:
46.3.2. Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz plānoto ganību apsaimniekošanas kalendāru, kurā sezonas laikā atzīmē faktisko ganīšanas sākuma un beigu datumu un ganību dzīvnieku skaitu;
9. Norādām, ka pasākumā 2.1.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" (intervences kods – LA10.4.) MK noteikumu projektā nav paredzētas nekādas saistības, kuras nodrošinātu KLP SP minēto: "Intervences mērķis ir mainīt ierasto dravošanas praksi un veicināt apputeksnēšanas apsaimniekošanas praksi (sniegt ekosistēmas pakalpojumu), izvairoties no bišu saimju pārmērīgas intensitātes ganībās, vienlaikus nodrošinot savvaļas apputeksnētājiem ilgtspējīgu dzīvotņu apsaimniekošanu kontekstā, neradot konkurenci par barības bāzi." Kā arī punkts 51.1., iespējams, ir pretrunā ar KLP SP minēto: "ne vairāk kā 2 saimes uz hektāru ap bišu novietni, ņemot vērā medus bites produktīvā lidojuma attālumu. Šāda prasība nodrošinātu, ka viena bioloģiskajā kontroles sistēmā iekļauta saimniecība uzņemtos paaugstinātās argovides saistības vismaz par 10 ha, bet konvencionālā – vismaz par 15 ha. Būtiski, ka šīs intervences pamatā ir vienmērīga bišu saimju (stropu) izvietošana plašā teritorijā, izslēdzot biškopības koncentrāciju vienā lokālā vietā. Minimālo un maksimālo bišu saimju skaitu katrā dravā un minimālo attālumu starp viena un tā paša saņēmēja dravām nosaka valsts tiesību aktos." Aicinām papildināt šos MK noteikumus ar punktu, kurš, atbilstoši KLP SP, noteiktu minimālo un maksimālo bišu saimju skaitu katrā dravā un minimālo attālumu starp viena un tā paša saņēmēja dravām vai arī MK noteikumu projektā iekļaut atsauci uz valsts tiesību aktiem, kas šo regulē.
10. Papildināt 55.2.4. punktu sekojošā redakcijā:
55.2.4. 4.klase – ārpus lauksaimniecības platības esošie zālāju biotopi, kā arī biotopi, kuri tiek atjaunoti, vai kas ir agromežsaimniecības platības un nevar pastāvēt bez lauksaimnieciskās darbības īstenošanas;
11. Izteikt 55.2.4. punktu sekojošā redakcijā:
56.3.2. fiksē atkāpes no 56.1 punktā minētajām prasībām, kuras veiktas saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izdotu atļauju, tai skaitā, divreizējo pļauju vienā sezonā, ciņu saglabāšanas intensitāti, nepļautu sēklu izsējas laukumu atstāšanu, ja katra sēklu izsējas laukuma platība pārsniedz 0,1 ha, bet kopējā to platība vienā laukā pārsniedz 1 ha, reizi saistību periodā veiktu pļavu vai ganību atpūtināšanu, nodrošinot tajā augošo augu sugu sēklu izsēju u.tml. Atļauju iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā;
12. Papildināt 55.2.4. punktu sekojošā redakcijā:
56.5. lai uzlabotu pļaušanas un kopšanas apstākļus, atļauts: nofrēzēt ciņus; noecēt ar ganību ecēšām; izcirst krūmus zālāja malās vai ieplakās un veikt to celmu frēzēšanu; veikt kurmju un meža cūku rakumu izlīdzināšanu;
13. Papildināt 60. punktu sekojošā redakcijā:
60. Atbalstu par šo noteikumu 55.2.5. un 55.2.6. apakšpunktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 55.2.1., 55.2.2., 55.2.3. un 55.2.4. apakšpunktā minētajām platībām kā arī atbalstu par šo noteikumu 55.2. apakšpunktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.4., 2.1.6. un 2.2. vai 2.3. apakšpunktā minētajās intervencēs.
14. Precizēt 63.3. punktu sekojošā redakcijā:
63.3. agronomiskajam atbalstam, ganību periodā nodrošina īpašumā esošu bioloģiski sertificētu dzīvnieku vidējo blīvumu vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības (neskaitot bites), attiecībā uz briežu dzimtas dzīvniekiem – vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. Jaunais lauksaimnieks nodrošina vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības attiecībā uz visiem atbalsttiesīgajiem dzīvniekiem. Prasība par dzīvnieku vidējo blīvumu nepiemēro Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm zālājos (bez platības ierobežojuma) un atbalsta pretendentiem, kas ilggadīgos zālājus izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem). Dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Aprēķinot dzīvnieku blīvumu saimniecībās, kurās ir briežu dzimtas dzīvnieki, vispirms ņem vērā briežu dzimtas dzīvnieku nosacīto liellopu blīvumu;
1. Tā kā KLP SP sagatavošanas laikā izskanēja solījumi, ka atbalstu biškopībai varēs saņemt arī par tām medus bišu saimēm, kuras izvietotas mežos, tad aicinām papildināt MK noteikumu 6. punktu ar apakšpunktu sekojošā redakcijā:
6. Šo noteikumu 2.1.2., 2.1.4. un 2.1.5. apakšpunktā minētajā intervencē atbalstu piešķir par lauksaimniecības zemes un tādas platības hektāru, kas atrodas ārpus lauksaimniecības zemes. Platības hektārs, kas atrodas ārpus lauksaimniecības zemes ir:
tam pievienojot apakšpunktu:
6.3. citi zemes izmantošanas veidi (t.sk. meža zeme) šo noteikumu 2.1.4. minētajā intervencē.
2. Izteikt 11. punktu sekojošā redakcijā, atbilstoši anotācijā minētajam:
11. Ja atbalsta saņēmējs regulas Nr. 2021/2116 3. pantā minētās nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ daļēji vai pilnībā nav izpildījis kādu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp saistības, ko tas uzņēmies, tas par to informē Lauku atbalsta dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Lauku atbalsta dienests, pēc šīs informācijas saņemšanas, izvērtējot faktus var nenoteikt sankcijas un atļaut turpināt agrovides saistības.
3. Izteikt 3.23. punktu sekojošā redakcijā:
3.23. Šo noteikumu 2.1.3. un 2.1.4. apakšpunktā minētajā intervencē daudzgadu saistības var pārtraukt, neatmaksājot iepriekš saņemto atbalstu, ja objektīvi pamatotu apstākļu dēļ kāds vai visi lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā medus bites) gājuši bojā, ir neārstējami slimi vai likvidējami vai arī, ja dravas novietnēs nav iespējams izpildīt bioloģiskās lauksaimniecības prasības biškopībā, kuras biškopis tiešā veidā nevar ietekmēt. Ja atbalsta pretendents patvaļīgi bez objektīva iemesla likvidējis dzīvniekus, kā rezultātā saistības pārtrauktas pirms termiņa, tas atmaksā iepriekš saņemto atbalstu.
4. Precizēt 29. punktu, atbilstoši KLP SP noteiktajam:
29. Pasākums paredzēts visā Latvijas teritorijā. Intervences galvenā mērķteritorija ir īpaši jutīgā teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem.
5. Izteikt 30.3.1. punktu sekojošā redakcijā, jo sēto augu kombinācijas jau atrunātas 30.3.2. punktā:
30.3.1. dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski) bez vējauzām un rudzu smilgām – laukmalē;
6. Precizēt 35. punktu, atbilstoši KLP SP noteiktajam:
35. Pasākums paredzēts visā Latvijas teritorijā. Intervences galvenā mērķteritorija ir īpaši jutīgāsjutīgās teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un risku ūdens objektu sateces baseinu teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem, kā arī kūdrāju platības, kurās audzē ilggadīgos augļus un ogas.
7. Dzēst atkārtotos vārdus “un saglabāt” 45.1. pantā.
8. Papildināt 46.3.2. punktu sekojošā redakcijā:
46.3.2. Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz plānoto ganību apsaimniekošanas kalendāru, kurā sezonas laikā atzīmē faktisko ganīšanas sākuma un beigu datumu un ganību dzīvnieku skaitu;
9. Norādām, ka pasākumā 2.1.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" (intervences kods – LA10.4.) MK noteikumu projektā nav paredzētas nekādas saistības, kuras nodrošinātu KLP SP minēto: "Intervences mērķis ir mainīt ierasto dravošanas praksi un veicināt apputeksnēšanas apsaimniekošanas praksi (sniegt ekosistēmas pakalpojumu), izvairoties no bišu saimju pārmērīgas intensitātes ganībās, vienlaikus nodrošinot savvaļas apputeksnētājiem ilgtspējīgu dzīvotņu apsaimniekošanu kontekstā, neradot konkurenci par barības bāzi." Kā arī punkts 51.1., iespējams, ir pretrunā ar KLP SP minēto: "ne vairāk kā 2 saimes uz hektāru ap bišu novietni, ņemot vērā medus bites produktīvā lidojuma attālumu. Šāda prasība nodrošinātu, ka viena bioloģiskajā kontroles sistēmā iekļauta saimniecība uzņemtos paaugstinātās argovides saistības vismaz par 10 ha, bet konvencionālā – vismaz par 15 ha. Būtiski, ka šīs intervences pamatā ir vienmērīga bišu saimju (stropu) izvietošana plašā teritorijā, izslēdzot biškopības koncentrāciju vienā lokālā vietā. Minimālo un maksimālo bišu saimju skaitu katrā dravā un minimālo attālumu starp viena un tā paša saņēmēja dravām nosaka valsts tiesību aktos." Aicinām papildināt šos MK noteikumus ar punktu, kurš, atbilstoši KLP SP, noteiktu minimālo un maksimālo bišu saimju skaitu katrā dravā un minimālo attālumu starp viena un tā paša saņēmēja dravām vai arī MK noteikumu projektā iekļaut atsauci uz valsts tiesību aktiem, kas šo regulē.
10. Papildināt 55.2.4. punktu sekojošā redakcijā:
55.2.4. 4.klase – ārpus lauksaimniecības platības esošie zālāju biotopi, kā arī biotopi, kuri tiek atjaunoti, vai kas ir agromežsaimniecības platības un nevar pastāvēt bez lauksaimnieciskās darbības īstenošanas;
11. Izteikt 55.2.4. punktu sekojošā redakcijā:
56.3.2. fiksē atkāpes no 56.1 punktā minētajām prasībām, kuras veiktas saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izdotu atļauju, tai skaitā, divreizējo pļauju vienā sezonā, ciņu saglabāšanas intensitāti, nepļautu sēklu izsējas laukumu atstāšanu, ja katra sēklu izsējas laukuma platība pārsniedz 0,1 ha, bet kopējā to platība vienā laukā pārsniedz 1 ha, reizi saistību periodā veiktu pļavu vai ganību atpūtināšanu, nodrošinot tajā augošo augu sugu sēklu izsēju u.tml. Atļauju iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā;
12. Papildināt 55.2.4. punktu sekojošā redakcijā:
56.5. lai uzlabotu pļaušanas un kopšanas apstākļus, atļauts: nofrēzēt ciņus; noecēt ar ganību ecēšām; izcirst krūmus zālāja malās vai ieplakās un veikt to celmu frēzēšanu; veikt kurmju un meža cūku rakumu izlīdzināšanu;
13. Papildināt 60. punktu sekojošā redakcijā:
60. Atbalstu par šo noteikumu 55.2.5. un 55.2.6. apakšpunktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 55.2.1., 55.2.2., 55.2.3. un 55.2.4. apakšpunktā minētajām platībām kā arī atbalstu par šo noteikumu 55.2. apakšpunktā minēto platību var kumulēt ar atbalstu šo noteikumu 2.1.4., 2.1.6. un 2.2. vai 2.3. apakšpunktā minētajās intervencēs.
14. Precizēt 63.3. punktu sekojošā redakcijā:
63.3. agronomiskajam atbalstam, ganību periodā nodrošina īpašumā esošu bioloģiski sertificētu dzīvnieku vidējo blīvumu vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības (neskaitot bites), attiecībā uz briežu dzimtas dzīvniekiem – vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. Jaunais lauksaimnieks nodrošina vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības attiecībā uz visiem atbalsttiesīgajiem dzīvniekiem. Prasība par dzīvnieku vidējo blīvumu nepiemēro Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm zālājos (bez platības ierobežojuma) un atbalsta pretendentiem, kas ilggadīgos zālājus izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem). Dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Aprēķinot dzīvnieku blīvumu saimniecībās, kurās ir briežu dzimtas dzīvnieki, vispirms ņem vērā briežu dzimtas dzīvnieku nosacīto liellopu blīvumu;
03.01.2023. 20:22
Ilze Mežniece - Latvijas Permakultūras biedrība
Latvijas Permakultūras biedrība rosina atbalstīt kokaugu stādījumus jeb agromežsaimniecības sistēmas elementus lauksaimniecības platībās, kā tradicionālu labas lauksaimniecības kultūru audzēšanas un lauksaimniecības platību izmantošanas praksi Latvijas Republikas teritorijā ne tikai Stratēģiskā plāna abstraktu bezseguma definīciju veidā, bet arī praktisku, informatīvi un atbalstoši formulētu noteikumu par intervenču ieviešanu veidā.
Atgādinām, ka kokaugu stādījumi vēsturiski ir nodrošinājuši auglīgu, lauksaimniecībai piemērotu augšņu izveidošanos un CO2 uzkrāšanos. Vienlaicīgi kokaugu stādījumi ir tradicionālās Latvijas lauku ainavu pamats.
Latvijas Permakultūras biedrība rosina iekļaut MK noteikumos "Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" papildinājumus, kas nosūtīti epastā Zemkopības Ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas Vecākajai ekspertei Guntai Bārai.
Ierosinājumi skar 30., 32., 55. un 56. punktu.
1) Ierosinām izteikt 30.1. un 30.2. punktus šādā redakcijā:
30.1. vismaz četrus metrus plata zaļā josla (turpmāk – laukmale) ir ierīkota aramzemē (ieskaitot aramzemju ainavu
elementus - laukmales un buferjoslas, kas izveidotas, lai izpildītu regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktās 8. LLVS standarta prasības) vai ilggadīgajiem stādījumiem kas tiek mēsloti ar sintezētajiem mēslošanas līdzekļiem , vai apstrādāti ar sintētiskajiem 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem, izņemot saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības Regulu (EK) Nr. 1107/2009 atļautajiem, gar aramzemes vai ilggadīgo stādījumu laukiem, tai skaitā starp bioloģisko un konvencionālo aramzemes lauku vai gar apdzīvotas viensētas pieguļošās zemes vai apdzīvotas vietas robežu, kuru savstarpējā robeža dabā ir identificējama;
30.2. vismaz astoņus metrus plata buferjosla (turpmāk – buferjosla) ir ierīkota aramzemē (ieskaitot aramzemju ainavu
elementus - laukmales un buferjoslas, kas izveidotas, lai izpildītu regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktās 8. LLVS standarta prasības) vai ilggadīgajos stādījumos, kas tiek mēsloti ar sintezētajiem mēslošanas līdzekļiem , vai apstrādāti ar sintētiskajiem 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem, izņemot saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības Regulu (EK) Nr. 1107/2009 atļautajiem, gar objektiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;
Komentārs:
-Aicinām veidot tādu formulējumu, kas iedrošinātu gar lauka malu pirms laukmales veidot kokaugu stādījumus kā ainavu elementus, kuriem pieguļ pēc šajos noteikumos prasītā apsaimniekotas laukmales vai buferi. Kompleksi izveidota koku vai krūmu rinda kā aramzemes sastāvdaļa, kurai seko attiecīgā laukmale/buferis, par kura izveidi un uzturēšanu lauksaimnieks var saņemt atbalstu, daudz efektīvāk pildīs intervences “zaļās joslas” definētos mērķus par piesārņojuma noplūdes no aramzemes aizturi un uzkrāšanu.
-Piesārņojuma noplūde/pārnese uz blakus teritorijām var notikt/notiek arī no intensīvi lauksaimniecības augļu dārziem, ogulājiem, citām daudzgadīgām, intensīvi apsaimniekotām kultūrām. Sakarā ar AAL (augu aizsardzības līdzekļu) lietošanu lielākā augstumā virs zemes (augļu/ziedu apstrāde ar AAL agļu kokos var tikt veikta pat 5 m augstumā virs zemes), AAL aktīvo vielu jeb pesticīdus saturošu pilienu miglai ir daudz lielākas iespējas pārvietoties ārpus apstrādātās teritorijas kā situācijā, ja apstrāde notiek zemes līmenī. Jutīgu teritoriju, kaimiņu, ūdens objektu aizsardzība jānodrošina arī no augļu dārzu piesārņojuma
-Kā arī aicinām ZM jau ar šiem MK noteikumiem atbalstīt lauksaimniekus, kas cenšas mazināt apkārtējo lauku iedzīvotāju/kaimiņu dzīves vides apdraudētību no piesārņojuma ar sintētiskajiem 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem
2) Ierosinām papildināt noteikumus ar 30.3.3. punktu un izteikt 30.4. punktu šādā redakcijā:
30.3.3 Īscirtmeta atvasājs ar apriti ne ilgāku 5 gadi vai enerģijas kokaugi ar aprites ciklu līdz 15 gadiem, stādot tos ne tuvāk kā 10 metri no slēgtām meliorācijas sistēmām
30.4. zaļās joslas platībā nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu, izņemot 30.3.3. punktā minētajā gadījumā;
Komentārs:
Papildināt 30.3. punktu ar trešo zaļās joslas seguma veidu, atļaujot ierīkot buferjoslās un laukmalēs enerģijas kokaugu stādījumus, kas kopti atbilstoši prasībām. Daudzgadīgi kokaugu stādījumi zaļajās joslās daudz efektīvāk pildīs intervences “zaļās joslas” definētos mērķus par piesārņojuma noplūdes no aramzemes aizturi un uzkrāšanu.
3) Ierosinām izteikt 30.5. punktu šādā redakcijā:
30.5. zaļās joslu kopējā platība ir vismaz 0,1 hektārs, kuru veido vismaz 250 metru gara laukmale, kas var sastāvēt no īsākām laukmalēm, bet katra ne īsāka par 10 metriem, vai vismaz 150 metru gara buferjosla, kas var sastāvēt no īsākām
buferjoslām, bet katra ne īsāka par 10 metriem. Vienā saimniecībā var tikt veidotas gan 30.1., gan 30.2. minētās zaļās joslas. Ja 30.1. punktā definētā laukmale saimniecībā tiek veidota vismaz 250 m gara, 30.2. punktā definētajai buferjoslai netiek piemērota prasība par minimālo kopējo garumu, ja tiek ievērota prasība katru daļu veidot ne īsāku par 10 metriem.
Komentārs:
Šī papildinājuma mērķis ir maksimāli novērst situāciju, kad ūdensobjektam netiek veidota un uzturēta buferjosla, jo lauksaimnieka aramzemē atrodas tikai daļa no ūdensobjekta un kopējā bufera garums nesasniedz 150 m.
Viena no situācijām, no kuras šāds papildinājums ļaus izvairīties – ūdensobjekts atrodas vairāku kaimiņos esošu lauku teritorijā, pie tam vienam kaumiņam ir vairāk par 150 m šā ūdensobjekta, bet otram mazāk. Šādā situācijā kaimiņš, kurš nevarēs izveidot vismaz 150 m buferjoslu, lai saņemtu atbalstu, visdrīzāk to arī neveidos un neuzturēs, līdz ar to ūdensobjekts tiks pakļauts piesārņojuma riskam neatkarīgi no valsts atbalsta par buferjoslas izveidi lieluma otram kaimiņam.
4) Ierosinām izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
32. Atbalstu par zaļo joslu platību vienlaikus nevar saņemt šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē. Zaļo joslu platībā neiekļauj laukmales un buferjoslas, kas izveidotas, lai izpildītu regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā, noteiktajam 8. LLVS standarta prasības, zaļās joslas var robežoties ar tām.
5) Ierosinām izteikt 55.1. punktu šādā redakcijā:
55.1. atbalstam piesaka lauku, kas ir vismaz 0,1 ha. Kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 0,1 ha;
Komentārs:
Minimālās platības noteikšana ne mazāk kā 0,3 ha samazina atbalsta pieejamību maziem un vidējiem lauksaimniekiem, kā arī lauksaimniekiem, kuri saimnieko stipri fragmentētu ainavu apvidos (Vidzemes augstiene, Latgale), kuri ir arī īpaši atbalstāmi reģioni sakarā ar laukaimniecības zemju auglības zemajiem rādītājiem.
5) Ierosinām izteikt 56.1. punktu šādā redakcijā:
56.1. nodrošināt, ka tā nav atmata un tajā nav vienlaidus krūmu dzinumu, kas vecāki par gadu, un kas pārsniedz maksimālo agromežsaimniecības elementu pieļaujamo apjomu - koku skaits, kas atsevišķi aug uz hektāru, nepārsniedz 100 vai kopējā platība, ko aizņem koki, koku grupas, kopas, rindas, līnijas vai dzīvžogi, nepārsniedz 500 m2 , un veikt kādu no šādiem pasākumiem:
Komentārs:
MK noteikumos nav tiesības sašaurināt lauksaimniecības zemes, tai skaitā zālāju, definīciju, pretrunā KLP Stratēģiskajā plānā noteiktajam. Ja stratēģiskais plāns paredz, ka minētie agromežsaimniecības elementi minētajā apjomā atbilst zālāja definīcijai, tad MK noteikumi var prasīt tikai nodrošināt, lai krūmu dzinumu platība NEPĀRSNIEDZ KLP SP pieļautās robežas.
Ņemiet vērā, ka vairākos gadījumos tieši agromežsaimniecības elementu klātbūtne veidos zālāju biotopa vērtību.
Atgādinām, ka kokaugu stādījumi vēsturiski ir nodrošinājuši auglīgu, lauksaimniecībai piemērotu augšņu izveidošanos un CO2 uzkrāšanos. Vienlaicīgi kokaugu stādījumi ir tradicionālās Latvijas lauku ainavu pamats.
Latvijas Permakultūras biedrība rosina iekļaut MK noteikumos "Kārtība kādā piešķir, administrē un uzrauga atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" papildinājumus, kas nosūtīti epastā Zemkopības Ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas Vecākajai ekspertei Guntai Bārai.
Ierosinājumi skar 30., 32., 55. un 56. punktu.
1) Ierosinām izteikt 30.1. un 30.2. punktus šādā redakcijā:
30.1. vismaz četrus metrus plata zaļā josla (turpmāk – laukmale) ir ierīkota aramzemē (ieskaitot aramzemju ainavu
elementus - laukmales un buferjoslas, kas izveidotas, lai izpildītu regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktās 8. LLVS standarta prasības) vai ilggadīgajiem stādījumiem kas tiek mēsloti ar sintezētajiem mēslošanas līdzekļiem , vai apstrādāti ar sintētiskajiem 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem, izņemot saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības Regulu (EK) Nr. 1107/2009 atļautajiem, gar aramzemes vai ilggadīgo stādījumu laukiem, tai skaitā starp bioloģisko un konvencionālo aramzemes lauku vai gar apdzīvotas viensētas pieguļošās zemes vai apdzīvotas vietas robežu, kuru savstarpējā robeža dabā ir identificējama;
30.2. vismaz astoņus metrus plata buferjosla (turpmāk – buferjosla) ir ierīkota aramzemē (ieskaitot aramzemju ainavu
elementus - laukmales un buferjoslas, kas izveidotas, lai izpildītu regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktās 8. LLVS standarta prasības) vai ilggadīgajos stādījumos, kas tiek mēsloti ar sintezētajiem mēslošanas līdzekļiem , vai apstrādāti ar sintētiskajiem 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem, izņemot saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības Regulu (EK) Nr. 1107/2009 atļautajiem, gar objektiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;
Komentārs:
-Aicinām veidot tādu formulējumu, kas iedrošinātu gar lauka malu pirms laukmales veidot kokaugu stādījumus kā ainavu elementus, kuriem pieguļ pēc šajos noteikumos prasītā apsaimniekotas laukmales vai buferi. Kompleksi izveidota koku vai krūmu rinda kā aramzemes sastāvdaļa, kurai seko attiecīgā laukmale/buferis, par kura izveidi un uzturēšanu lauksaimnieks var saņemt atbalstu, daudz efektīvāk pildīs intervences “zaļās joslas” definētos mērķus par piesārņojuma noplūdes no aramzemes aizturi un uzkrāšanu.
-Piesārņojuma noplūde/pārnese uz blakus teritorijām var notikt/notiek arī no intensīvi lauksaimniecības augļu dārziem, ogulājiem, citām daudzgadīgām, intensīvi apsaimniekotām kultūrām. Sakarā ar AAL (augu aizsardzības līdzekļu) lietošanu lielākā augstumā virs zemes (augļu/ziedu apstrāde ar AAL agļu kokos var tikt veikta pat 5 m augstumā virs zemes), AAL aktīvo vielu jeb pesticīdus saturošu pilienu miglai ir daudz lielākas iespējas pārvietoties ārpus apstrādātās teritorijas kā situācijā, ja apstrāde notiek zemes līmenī. Jutīgu teritoriju, kaimiņu, ūdens objektu aizsardzība jānodrošina arī no augļu dārzu piesārņojuma
-Kā arī aicinām ZM jau ar šiem MK noteikumiem atbalstīt lauksaimniekus, kas cenšas mazināt apkārtējo lauku iedzīvotāju/kaimiņu dzīves vides apdraudētību no piesārņojuma ar sintētiskajiem 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem
2) Ierosinām papildināt noteikumus ar 30.3.3. punktu un izteikt 30.4. punktu šādā redakcijā:
30.3.3 Īscirtmeta atvasājs ar apriti ne ilgāku 5 gadi vai enerģijas kokaugi ar aprites ciklu līdz 15 gadiem, stādot tos ne tuvāk kā 10 metri no slēgtām meliorācijas sistēmām
30.4. zaļās joslas platībā nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu, izņemot 30.3.3. punktā minētajā gadījumā;
Komentārs:
Papildināt 30.3. punktu ar trešo zaļās joslas seguma veidu, atļaujot ierīkot buferjoslās un laukmalēs enerģijas kokaugu stādījumus, kas kopti atbilstoši prasībām. Daudzgadīgi kokaugu stādījumi zaļajās joslās daudz efektīvāk pildīs intervences “zaļās joslas” definētos mērķus par piesārņojuma noplūdes no aramzemes aizturi un uzkrāšanu.
3) Ierosinām izteikt 30.5. punktu šādā redakcijā:
30.5. zaļās joslu kopējā platība ir vismaz 0,1 hektārs, kuru veido vismaz 250 metru gara laukmale, kas var sastāvēt no īsākām laukmalēm, bet katra ne īsāka par 10 metriem, vai vismaz 150 metru gara buferjosla, kas var sastāvēt no īsākām
buferjoslām, bet katra ne īsāka par 10 metriem. Vienā saimniecībā var tikt veidotas gan 30.1., gan 30.2. minētās zaļās joslas. Ja 30.1. punktā definētā laukmale saimniecībā tiek veidota vismaz 250 m gara, 30.2. punktā definētajai buferjoslai netiek piemērota prasība par minimālo kopējo garumu, ja tiek ievērota prasība katru daļu veidot ne īsāku par 10 metriem.
Komentārs:
Šī papildinājuma mērķis ir maksimāli novērst situāciju, kad ūdensobjektam netiek veidota un uzturēta buferjosla, jo lauksaimnieka aramzemē atrodas tikai daļa no ūdensobjekta un kopējā bufera garums nesasniedz 150 m.
Viena no situācijām, no kuras šāds papildinājums ļaus izvairīties – ūdensobjekts atrodas vairāku kaimiņos esošu lauku teritorijā, pie tam vienam kaumiņam ir vairāk par 150 m šā ūdensobjekta, bet otram mazāk. Šādā situācijā kaimiņš, kurš nevarēs izveidot vismaz 150 m buferjoslu, lai saņemtu atbalstu, visdrīzāk to arī neveidos un neuzturēs, līdz ar to ūdensobjekts tiks pakļauts piesārņojuma riskam neatkarīgi no valsts atbalsta par buferjoslas izveidi lieluma otram kaimiņam.
4) Ierosinām izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
32. Atbalstu par zaļo joslu platību vienlaikus nevar saņemt šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.6. apakšpunktā minētajā intervencē. Zaļo joslu platībā neiekļauj laukmales un buferjoslas, kas izveidotas, lai izpildītu regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā, noteiktajam 8. LLVS standarta prasības, zaļās joslas var robežoties ar tām.
5) Ierosinām izteikt 55.1. punktu šādā redakcijā:
55.1. atbalstam piesaka lauku, kas ir vismaz 0,1 ha. Kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 0,1 ha;
Komentārs:
Minimālās platības noteikšana ne mazāk kā 0,3 ha samazina atbalsta pieejamību maziem un vidējiem lauksaimniekiem, kā arī lauksaimniekiem, kuri saimnieko stipri fragmentētu ainavu apvidos (Vidzemes augstiene, Latgale), kuri ir arī īpaši atbalstāmi reģioni sakarā ar laukaimniecības zemju auglības zemajiem rādītājiem.
5) Ierosinām izteikt 56.1. punktu šādā redakcijā:
56.1. nodrošināt, ka tā nav atmata un tajā nav vienlaidus krūmu dzinumu, kas vecāki par gadu, un kas pārsniedz maksimālo agromežsaimniecības elementu pieļaujamo apjomu - koku skaits, kas atsevišķi aug uz hektāru, nepārsniedz 100 vai kopējā platība, ko aizņem koki, koku grupas, kopas, rindas, līnijas vai dzīvžogi, nepārsniedz 500 m2 , un veikt kādu no šādiem pasākumiem:
Komentārs:
MK noteikumos nav tiesības sašaurināt lauksaimniecības zemes, tai skaitā zālāju, definīciju, pretrunā KLP Stratēģiskajā plānā noteiktajam. Ja stratēģiskais plāns paredz, ka minētie agromežsaimniecības elementi minētajā apjomā atbilst zālāja definīcijai, tad MK noteikumi var prasīt tikai nodrošināt, lai krūmu dzinumu platība NEPĀRSNIEDZ KLP SP pieļautās robežas.
Ņemiet vērā, ka vairākos gadījumos tieši agromežsaimniecības elementu klātbūtne veidos zālāju biotopa vērtību.
03.01.2023. 23:21