Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par aviāciju"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā civilās aviācijas attīstību, kā arī Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas un Eiropas Savienības izstrādātās vadlīnijas, kā arī pieņemtās Eiropas Savienības regulas, ir konstatēts, ka dažas definīcijas vairs neatbilst pašreizējai situācijai, tādēļ arī likums “Par aviāciju” (turpmāk - Likums) ir jāpapildina ar jaunām definīcijām.
Likuma 6. panta otrās daļas 16. apakšpunkts šobrīd nosaka, ka Civilās aviācijas aģentūra izstrādā normatīvo aktu projektus. No pašlaik spēkā esošā likuma „Par aviāciju” 6.panta otrajā daļā paredzētā regulējuma konstatējams, ka Civilās aviācijas aģentūrai (direktoram) ir nepietiekamas pilnvaras apstiprināt un ieviest no starptautiskajiem tiesību aktiem, tajā skaitā, no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk - Konvencija) pielikumiem izrietošās tehniskās prasības un noteikumus gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā. Konvencijas tiesību normās ir noteikts, ka katrai dalībvalstij jāievieš atbilstoša aviācijas personāla un gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšanas un to tālākās uzraudzības sistēma, kas sevī ietver un ir saistīta arī ar attiecīgo starptautisko tiesību normu (tehniska rakstura) apstiprināšanu, grozīšanu, pārskatīšanu, ieviešanu un ātru piemērošanu. Ar vārdu “dalībvalsts” tiek saprasta attiecīgajā valstī nozīmētā atbildīgā iestāde. Latvijā tā ir valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra".
Likuma “Par aviāciju” 6.panta sestā daļa nosaka, ka Civilās aviācijas aģentūra Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt izpletņlēcēju desantēšanas uzraudzību un motoparaplānu reģistrāciju.
Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikta kārtība, kādā veicama izpletņlēcēju sertificēšana un izpletņlēkšana, paraplānu reģistrācija, paraplānu pilotu sertificēšana un paraplānu lidojumu veikšana. Kā arī nacionālajā regulējumā noteiktā kārtība ir novecojusi un ir nepieciešams jauns nacionālais regulējums, kas nosaka kārtību, kādā:
1) veic izpletņlēcēju sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē izpletņlēcēju apliecības;
2) veic lēcienus ar izpletni no civilās aviācijas gaisa kuģa.
Šobrīd Latvijā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā:
1) veic paraplānu reģistrāciju, paraplānu pilotu sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu apliecības;
2) veic paraplānu lidojumus.
Ņemot vērā valsts izvirzītos mērķus aviācijas nozarē - uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai, kā arī ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai mazinātu nozares uzņēmumus darbības ietekmi uz vidi, nepieciešams konsolidēt nekustamo īpašumu portfeli lidlauka un tā turpmākai attīstībai nepieciešamās teritorijās, ko būtu iespējams veikt, nododot valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā attiecīgajā teritorijā esošos publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošos nekustamos īpašumus, kas netiek izmantoti citu valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.
Lai arī likumdevējs ir noteicis vispārīgu valstij piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kārtību, pašreizējā situācijā minētā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtība nenodrošina Likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, kas cita starpā ir bijis par pamatu nepieciešamībai saglabāt valsts īpašumā nekustamos īpašumus Ministru kabineta noteikumos Nr.535 noteiktajās Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – lidosta “Rīga”) lidlauka un tā turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās, paredzot to izmantošanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka attīstībai.
Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka attīstību, nepieciešams speciāls regulējums valsts un arī pašvaldības īpašumu pārvaldībai un izmantošanai Ministru kabineta noteiktajās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka un tā turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās. Regulējums izstrādājams ievērojot attiecīgās teritorijas izmantošanas specifiku, analoģiski tam, kā šobrīd normatīvajos aktos ir paredzēts gan attiecībā uz ostām, gan dzelzceļa infrastruktūru un ceļiem. Projektā paredzētie grozījumi ir attiecināmi uz visiem valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekiem Latvijas teritorijā, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka šādu grozījumu veikšana varētu kropļot konkurenci.
Ir konstatēts, ka likuma “Par aviāciju” 6. nodaļā ir normas, kurām ir jāatrodas 9.nodaļā, tāpēc nepieciešams pārstrukturēt likuma “Par aviāciju” 6. un 9.nodaļu.
Šobrīd likumā ir noteikts, ka valsts bezpilota gaisa kuģi valsts institūcija izmanto ārkārtas un neatliekamu uzdevumu izpildei.
Atvērtās kategorijas A2 apakškategorijas un specifiskās kategorijas teorētisko zināšanu eksāmeni tiek organizēti kā klātienes eksāmeni un sertifikātus par sekmīgu minēto eksāmenu nokārtošanu izsniedz Civilās aviācijas aģentūra vai Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra.
Šobrīd Likuma 117.10 panta otrā daļa paredz uz lidmodeļiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir mazāka par 20 kg, un uz gaisa pūķiem neattiecināt 117.10 panta pirmajā daļā minētās prasības, kas nosaka, ka bezpilota gaisa kuģa īpašnieks apdrošina savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Tā kā Īstenošanas regulā Nr.2019/947 termins "lidmodelis" nav definēts vai atsevišķi izdalīts no bezpilota gaisa kuģu definīcijas, tad pēc būtības lidmodelis ir bezpilota gaisa kuģis un uz to attiecas tādas pašas apdrošināšanas prasības kā uz bezpilota gaisa kuģiem. Taču attiecībā uz gaisa pūķiem vispār nav nepieciešams noteikt apdrošināšanas prasības, jo tas nav bezpilota gaisakuģis. Līdz ar to tiek izslēgta Likuma 117.10 panta otrā daļa.
Šobrīd likuma124.1 pantā nav paredzēts sods par lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi bez attiecīgas tālvadības pilota kvalifikācijas, lai gan 2021.gada 29.jūnijā tika pieņemts nacionālais regulējums attiecībā uz tālvadības pilotu kvalifikācijas prasībām.
Likuma “Par aviāciju” 12.nodaļā paredzēto administratīvo sodu apmēri attiecībā uz pārkāpumiem, kas paredzēti civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā - likuma “Par aviāciju” 119., 123. un 124.pantā, neatbilst un ir nepietiekami, lai nodrošinātu un izpildītu starptautiskajos tiesību aktos noteikto prasību, ka sankcijām ir jābūt preventīvām un efektīvām.
Latvijas Republikas spēkā esošajos normatīvajos aktos šobrīd nav noteikts speciāls termiņš no Regulas 261/2004 ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos izrietošo prasību iesniegšanai tiesā.
Likuma 6. panta otrās daļas 16. apakšpunkts šobrīd nosaka, ka Civilās aviācijas aģentūra izstrādā normatīvo aktu projektus. No pašlaik spēkā esošā likuma „Par aviāciju” 6.panta otrajā daļā paredzētā regulējuma konstatējams, ka Civilās aviācijas aģentūrai (direktoram) ir nepietiekamas pilnvaras apstiprināt un ieviest no starptautiskajiem tiesību aktiem, tajā skaitā, no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk - Konvencija) pielikumiem izrietošās tehniskās prasības un noteikumus gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā. Konvencijas tiesību normās ir noteikts, ka katrai dalībvalstij jāievieš atbilstoša aviācijas personāla un gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšanas un to tālākās uzraudzības sistēma, kas sevī ietver un ir saistīta arī ar attiecīgo starptautisko tiesību normu (tehniska rakstura) apstiprināšanu, grozīšanu, pārskatīšanu, ieviešanu un ātru piemērošanu. Ar vārdu “dalībvalsts” tiek saprasta attiecīgajā valstī nozīmētā atbildīgā iestāde. Latvijā tā ir valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra".
Likuma “Par aviāciju” 6.panta sestā daļa nosaka, ka Civilās aviācijas aģentūra Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt izpletņlēcēju desantēšanas uzraudzību un motoparaplānu reģistrāciju.
Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikta kārtība, kādā veicama izpletņlēcēju sertificēšana un izpletņlēkšana, paraplānu reģistrācija, paraplānu pilotu sertificēšana un paraplānu lidojumu veikšana. Kā arī nacionālajā regulējumā noteiktā kārtība ir novecojusi un ir nepieciešams jauns nacionālais regulējums, kas nosaka kārtību, kādā:
1) veic izpletņlēcēju sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē izpletņlēcēju apliecības;
2) veic lēcienus ar izpletni no civilās aviācijas gaisa kuģa.
Šobrīd Latvijā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā:
1) veic paraplānu reģistrāciju, paraplānu pilotu sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu apliecības;
2) veic paraplānu lidojumus.
Ņemot vērā valsts izvirzītos mērķus aviācijas nozarē - uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai, kā arī ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai mazinātu nozares uzņēmumus darbības ietekmi uz vidi, nepieciešams konsolidēt nekustamo īpašumu portfeli lidlauka un tā turpmākai attīstībai nepieciešamās teritorijās, ko būtu iespējams veikt, nododot valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā attiecīgajā teritorijā esošos publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošos nekustamos īpašumus, kas netiek izmantoti citu valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.
Lai arī likumdevējs ir noteicis vispārīgu valstij piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kārtību, pašreizējā situācijā minētā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtība nenodrošina Likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, kas cita starpā ir bijis par pamatu nepieciešamībai saglabāt valsts īpašumā nekustamos īpašumus Ministru kabineta noteikumos Nr.535 noteiktajās Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – lidosta “Rīga”) lidlauka un tā turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās, paredzot to izmantošanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka attīstībai.
Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka attīstību, nepieciešams speciāls regulējums valsts un arī pašvaldības īpašumu pārvaldībai un izmantošanai Ministru kabineta noteiktajās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka un tā turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās. Regulējums izstrādājams ievērojot attiecīgās teritorijas izmantošanas specifiku, analoģiski tam, kā šobrīd normatīvajos aktos ir paredzēts gan attiecībā uz ostām, gan dzelzceļa infrastruktūru un ceļiem. Projektā paredzētie grozījumi ir attiecināmi uz visiem valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekiem Latvijas teritorijā, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka šādu grozījumu veikšana varētu kropļot konkurenci.
Ir konstatēts, ka likuma “Par aviāciju” 6. nodaļā ir normas, kurām ir jāatrodas 9.nodaļā, tāpēc nepieciešams pārstrukturēt likuma “Par aviāciju” 6. un 9.nodaļu.
Šobrīd likumā ir noteikts, ka valsts bezpilota gaisa kuģi valsts institūcija izmanto ārkārtas un neatliekamu uzdevumu izpildei.
Atvērtās kategorijas A2 apakškategorijas un specifiskās kategorijas teorētisko zināšanu eksāmeni tiek organizēti kā klātienes eksāmeni un sertifikātus par sekmīgu minēto eksāmenu nokārtošanu izsniedz Civilās aviācijas aģentūra vai Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra.
Šobrīd Likuma 117.10 panta otrā daļa paredz uz lidmodeļiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir mazāka par 20 kg, un uz gaisa pūķiem neattiecināt 117.10 panta pirmajā daļā minētās prasības, kas nosaka, ka bezpilota gaisa kuģa īpašnieks apdrošina savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Tā kā Īstenošanas regulā Nr.2019/947 termins "lidmodelis" nav definēts vai atsevišķi izdalīts no bezpilota gaisa kuģu definīcijas, tad pēc būtības lidmodelis ir bezpilota gaisa kuģis un uz to attiecas tādas pašas apdrošināšanas prasības kā uz bezpilota gaisa kuģiem. Taču attiecībā uz gaisa pūķiem vispār nav nepieciešams noteikt apdrošināšanas prasības, jo tas nav bezpilota gaisakuģis. Līdz ar to tiek izslēgta Likuma 117.10 panta otrā daļa.
Šobrīd likuma124.1 pantā nav paredzēts sods par lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi bez attiecīgas tālvadības pilota kvalifikācijas, lai gan 2021.gada 29.jūnijā tika pieņemts nacionālais regulējums attiecībā uz tālvadības pilotu kvalifikācijas prasībām.
Likuma “Par aviāciju” 12.nodaļā paredzēto administratīvo sodu apmēri attiecībā uz pārkāpumiem, kas paredzēti civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā - likuma “Par aviāciju” 119., 123. un 124.pantā, neatbilst un ir nepietiekami, lai nodrošinātu un izpildītu starptautiskajos tiesību aktos noteikto prasību, ka sankcijām ir jābūt preventīvām un efektīvām.
Latvijas Republikas spēkā esošajos normatīvajos aktos šobrīd nav noteikts speciāls termiņš no Regulas 261/2004 ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos izrietošo prasību iesniegšanai tiesā.
Mērķa apraksts
Mērķis ir nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību aviācijas nozares attīstības tendencēm pasaulē un Latvijā. Projekts novērsīs ASV Federālās Aviācijas administrācijas audita laikā konstatētās neatbilstības, kas ļaus nodrošināt starpkontinentālus lidojumus no Rīgas. Tiks palielināts administratīvo sodu apmērs, noteikts VA “Civilās aviācijas aģentūra” pienākums nodrošināt ICAO, EASA un ECAC noteikto tehnisko prasību virzību uz Ministru kabinetu. Sakārtots jautājums par zemes īpašumu efektīvu pārvaldību, kā arī par izpletņlēcēju, paraplānu sertifikāciju.
Politikas jomas
Gaisa transporta politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
16.03.2023. - 13.04.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam, sabiedrībai ir iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
- Personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā). Personas (civilās aviācijas personālu), kuras var tikt sauktas pie administratīvās atbildības civilās aviācijas jomā. Izpletņlēcēji, kas veic lēcienus ar izpletni no civilās aviācijas gaisa kuģa un paraplānu piloti. Fiziskas personas, kas ir reģistrējusiešās Latvijas Republikā individuālā komersanta vai pašnodarbinātas personas statusā, kuras vēlas veikt bezpilota gaisa kuģu tālvadības pilotu eksaminēšanu bezpilotu gaisa kuģu ekspluatācijai atvērtajā A2 un specifiskajā kategorijā, tālvadības piloti un bezpilota gaisa kuģu ekspluatanti.
Skaidrojums un ietekme
Atbilstoši noteiktajam, projekts ietekmēs tās fiziskās personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā). Projektā paredzētas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu, ciktāl tas nepadara neiespējamu zemes izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim un ja šāds apgrūtinājums ir nepieciešams valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai, un tam nevar izmantot kādu no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašumā vai pārvaldīšanā esošajām zemēm. Aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos, realizējot minētās tiesības, tiek nodibināts servitūts. Ja fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā, uz servitūta nodibināšanas brīdi.
Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs izpletņlēcējus, jo tiks skaidrāk noteikta kārtība, kādā tiek veikta izpletņlēcēju sertificēšana un uzraudzība, izpletņlēcēju apliecības izsniegšana un anulēšana, un kārtība, kādā veic lēcienus ar izpletni no civilās aviācijas gaisa kuģa, kā arī labvēlīgi ietekmēs paraplānu pilotus un instruktorus, jo skaidrāk tiks noteikta kārtība, kādā tiek veikta paraplāna pilota un vinčas operatora apliecības izsniegšana un anulēšana, un kārtība, kādā iegūst paraplāna pilota, vinčas operatora un instruktora kvalifikāciju, un kādā veic paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā.
Projekts padara saprotamākas regulā Nr.2019/947 ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos noteiktās prasības.
Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs izpletņlēcējus, jo tiks skaidrāk noteikta kārtība, kādā tiek veikta izpletņlēcēju sertificēšana un uzraudzība, izpletņlēcēju apliecības izsniegšana un anulēšana, un kārtība, kādā veic lēcienus ar izpletni no civilās aviācijas gaisa kuģa, kā arī labvēlīgi ietekmēs paraplānu pilotus un instruktorus, jo skaidrāk tiks noteikta kārtība, kādā tiek veikta paraplāna pilota un vinčas operatora apliecības izsniegšana un anulēšana, un kārtība, kādā iegūst paraplāna pilota, vinčas operatora un instruktora kvalifikāciju, un kādā veic paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā.
Projekts padara saprotamākas regulā Nr.2019/947 ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos noteiktās prasības.
Juridiskās personas
- Personas, pret kurām rodas tiesības vērsties dalībvalsts tiesā ar prasību saņemt Regulā 261/2004 paredzēto atlīdzību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesiskām procedūrām. Personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā). Projekts attiecas arī uz juridiskajām personām, kuras var tikt sauktas pie administratīvās atbildības civilās aviācijas jomā. Nozares komersanti. Juridiskās personas, kuras vēlas veikt bezpilota gaisa kuģu tālvadības pilotu eksaminēšanu bezpilotu gaisa kuģu ekspluatācijai atvērtajā A2 un specifiskajā kategorijā, tālvadības piloti un bezpilota gaisa kuģu ekspluatanti.
Skaidrojums un ietekme
Atbilstoši likumprojektā noteiktajam, projekts ietekmēs tās juridiskās personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā). Projektā paredzētas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu, ciktāl tas nepadara neiespējamu zemes izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim un ja šāds apgrūtinājums ir nepieciešams valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai, un tam nevar izmantot kādu no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašumā vai pārvaldīšanā esošajām zemēm. Aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos, realizējot iepriekš minētās tiesības, tiek nodibināts servitūts. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā, uz servitūta nodibināšanas brīdi.
Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt izpletņlēcējus un instruktorus, jo tiks skaidrāk noteikta kārtība, kādā sertificē juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt izpletņlēcējus un instruktorus, un kādā veic lēcienus ar izpletni no civilās aviācijas gaisa kuģa.
Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt paraplāna pilotus un instruktorus, jo tiks skaidrāk noteikta kārtība, kādā sertificē juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt paraplāna pilotus un instruktorus, un kādā veic paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā.
Projekts padara saprotamākas regulā Nr.2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām noteiktās prasības.
Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt izpletņlēcējus un instruktorus, jo tiks skaidrāk noteikta kārtība, kādā sertificē juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt izpletņlēcējus un instruktorus, un kādā veic lēcienus ar izpletni no civilās aviācijas gaisa kuģa.
Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt paraplāna pilotus un instruktorus, jo tiks skaidrāk noteikta kārtība, kādā sertificē juridiskās personas, kurām ir tiesības apmācīt paraplāna pilotus un instruktorus, un kādā veic paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā.
Projekts padara saprotamākas regulā Nr.2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām noteiktās prasības.
Sagatavoja
Līga Vernera (SAM)
Atbildīgā persona
Ilonda Stepanova (SAM)
Izsludināšanas datums
16.03.2023. 11:02
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts