Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepietiekami stiprinātas pacientu tiesības.
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" mērķis ir Pacientu tiesību likumā (turpmāk – likums) precizēt ietvertās esošās normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredz iespēju pacienta atbalsta personas līdzdarbību pacienta ārstniecībā, pacienta autonomijas stiprināšana attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.
Politikas jomas
Veselības politika
Teritorija
-
Norises laiks
30.09.2022. - 31.10.2022.
Informācija
Priekšlikumus un iebildumus var iesniegt TAP publiskajā potālā.
Fiziskās personas
- Pacienti, viņu pilnvarotās personas un likumiskie pārstāvji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes, pacientu tiesību aizsardzību pārstāvošās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Kitija Kravale (VM)
Atbildīgā persona
Indra Dreika (VM)
Izsludināšanas datums
30.09.2022. 15:25
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Santa Slokenberga - Fiziska persona, zinātniece
2022 gada 31.oktobris
Par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” 22-TA-2877
Ir uzteicams darbs pie pacientu stiprināšanas Latvijā, kur būtiska nozīme ir Pacientu tiesību likuma pilnveidošanai (turpmāk – Likums). Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” 22-TA-2877 (turpmāk – Likumprojekts) lielā mērā balstās uz ar veselības ministra 2022.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.15 "Par darba grupas izveidi pacientu tiesību ievērošanas pilnveidošanai" izveidotās darba grupas darba rezultātiem. Vienlaikus Likumprojekts satur arī tādus plānotos grozījumus, kas ir jauni vai izņemti no konteksta ar citām grozāmām normām, vai arī tiktāl pārstrādāti, ka piedāvāto normu redakcijas riskē radīt pacientu tiesību aizsardzības izaicinājumus. Zemāk uzmanība tiek vērsta uz tām normām, kuras, manā ieskatā, būtu būtiski primāri pārvērtēt.
Likuma 1. pantā plānots definēt “veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju” kā ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu, kura tieši vai pastarpināti ir saistīta ar pacienta veselības aprūpes procesu. Vienlaikus 4.pants tiek saukts “Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem” un tā pirmā daļa paredz, ka “pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un norēķinu kārtību”. Nebūtu pareizi atbrīvot ārstniecības iestādi no tās pienākumu izpildes attiecībā pret pacientu informācijas nodrošināšanas sakarā, nastu uzliekot tikai uz ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu. Nebūtu arī pareizi netieši aprobežot ārstniecības iestādes pienākumu izpildi, nepieļaujot, ka to īsteno cita persona, kas nav ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona. Manā ieskatā, minētais būtu jāpārskata.
Paredzēts, ka rosinātais 4.1 pants regulēs jautājumus, kas skar informāciju par pacienta veselību. Plānotajā redakcijā ir pārklāšanās starp normas pirmo un trešo daļu. Ir neskaidrs, kādas ir tās personas, attiecībā uz kurām trešā daļa attiecas, bet neattiecas pirmā daļa. Normas lietderīgais saturs piemšķietami ir pacienta tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes no ārstējošā ārsta un citām pacienta ārstniecībā iesaistītajām personām. Manā ieskatā, minētais būtu jāpārskata.
Vienlaikus vēršu uzmanību uz to, ka rosinātā 4.1 panta pirmās daļas redakcija jāvērtē gan Vispārīgās datu aizsardzības regulas 23. panta gaismā, gan arī regulas priekšlikuma par Eiropas veselības datu telpu gaismā un,[1] ņemot vērā e-veselības tiesisko regulējumu.
Uzteicami ir, ka Likuma 5.pantā paredzēts stiprināt atbalsta personas statusu. Attiecībā uz bērniem panta septītā daļa satur norādi “izņemot šā likuma 13. pantā noteikto”. Ar norādi noprotams nodoms skaidri noteikt bērna neatņemamas tiesības uz atbalstu. Vienlaikus 13. pants šo jautājumu neregulē, bet regulē lēmumu par ārstniecību u.c. Manā ieskatā, normas redakcija būtu precizējama, lai nepārprotami atspoguļotu tās absolūto raksturu attiecībā uz nepilngadīgajiem. Norāde par 13. pantu būtu attiecināma vien tiktāl, ciktāl risināmi tādi jautājumi kā, piemēram, pašnoteikšanās (piem., bērna izvēle, ka atbalsta persona nav klāt), labākās intereses.
Būtiski, ka informētās piekrišanas regulējums tiek pilnveidots. Tomēr piedāvātā Likuma 6. panta pirmās daļas redakcija rada konfliktu ar informētās piekrišanas un tiesību izvēlēties saņemt informāciju vai nē būtību. Tiek paredzēs, ka “ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu un pēc ārsta izteiktā viedokļa saņemšanas”. No informētās piekrišanas institūta jēgas izriet, ka vispirms ārsts sniedz informāciju, tad pacients izdara lēmumu. Ierasti tas ir dialogs, risinot pacientam aktuālus jautājumus. Tomēr gala vārds pieder pacientam kā personai, kura īsteno tiesības uz pašnoteikšanos (Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants). Pacients var lūgt ārsta viedokli par to un arī saņemt. Tomēr informētās piekrišanas institūts neparedz, ka pacientam būtu obligātu jāuzklausa ārsta pārdomas par pacienta lēmumu. Manā ieskatā, attiecīgajā daļā plānotā normas redakcija būtu grozāma.
Visbeidzot, pozitīvi vērtējams svītrot vārdu “vecums” no likuma 7. panta pirmās daļas, tāpat precizēt 7. un 13. panta mijiedarbību. Tomēr vienlaikus uzverams, ka ar vecuma slieksni vien attiecībā uz nepilngadīgajiem pacientiem var būt nepietiekami, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērnu tiesību aizsardzību un Latvijas starptautisko saistību izpildi. Ir būtiski, ka 14 gadus vecais pacients ir arī lempstpējīgs. Likumprojektā piedāvātie 7. panta grozījumi, novēršot, ka veselības stāvoklis būtu attiecināms uz nepilngadīgajiem, vienlaikus 13. panta grozījumi, paredzot vecuma slieksni kā kategorisku, nepakļaujot to lemtspējas izvērtējumam, var radīt situāciju, kur bērna tiesības ir apdraudētas (sk. Bērnu tiesību konvencijas 12. pantu). Manā ieskatā, Pacientu tiesību likuma 13. pantā paredzētais vecuma kritērijs ir jāpakļauj lemtspējai (alt. briedumam), un piedāvātā normas redakcija attiecīgi jāpārskata.
Ar cieņu
Santa Slokenberga
LL.D. Medicīnas tiesības
Vecākā lektore administratīvajās tiesībās
Upsalas Universitāte
www.jur.uu.se
santa.slokenberga@jur.uu.se
[1] Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas veselības datu telpu, sk. daļu par primāro datu izmantošanu. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022PC0197&from=EN
Par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” 22-TA-2877
Ir uzteicams darbs pie pacientu stiprināšanas Latvijā, kur būtiska nozīme ir Pacientu tiesību likuma pilnveidošanai (turpmāk – Likums). Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” 22-TA-2877 (turpmāk – Likumprojekts) lielā mērā balstās uz ar veselības ministra 2022.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.15 "Par darba grupas izveidi pacientu tiesību ievērošanas pilnveidošanai" izveidotās darba grupas darba rezultātiem. Vienlaikus Likumprojekts satur arī tādus plānotos grozījumus, kas ir jauni vai izņemti no konteksta ar citām grozāmām normām, vai arī tiktāl pārstrādāti, ka piedāvāto normu redakcijas riskē radīt pacientu tiesību aizsardzības izaicinājumus. Zemāk uzmanība tiek vērsta uz tām normām, kuras, manā ieskatā, būtu būtiski primāri pārvērtēt.
Likuma 1. pantā plānots definēt “veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju” kā ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu, kura tieši vai pastarpināti ir saistīta ar pacienta veselības aprūpes procesu. Vienlaikus 4.pants tiek saukts “Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem” un tā pirmā daļa paredz, ka “pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un norēķinu kārtību”. Nebūtu pareizi atbrīvot ārstniecības iestādi no tās pienākumu izpildes attiecībā pret pacientu informācijas nodrošināšanas sakarā, nastu uzliekot tikai uz ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu. Nebūtu arī pareizi netieši aprobežot ārstniecības iestādes pienākumu izpildi, nepieļaujot, ka to īsteno cita persona, kas nav ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona. Manā ieskatā, minētais būtu jāpārskata.
Paredzēts, ka rosinātais 4.1 pants regulēs jautājumus, kas skar informāciju par pacienta veselību. Plānotajā redakcijā ir pārklāšanās starp normas pirmo un trešo daļu. Ir neskaidrs, kādas ir tās personas, attiecībā uz kurām trešā daļa attiecas, bet neattiecas pirmā daļa. Normas lietderīgais saturs piemšķietami ir pacienta tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes no ārstējošā ārsta un citām pacienta ārstniecībā iesaistītajām personām. Manā ieskatā, minētais būtu jāpārskata.
Vienlaikus vēršu uzmanību uz to, ka rosinātā 4.1 panta pirmās daļas redakcija jāvērtē gan Vispārīgās datu aizsardzības regulas 23. panta gaismā, gan arī regulas priekšlikuma par Eiropas veselības datu telpu gaismā un,[1] ņemot vērā e-veselības tiesisko regulējumu.
Uzteicami ir, ka Likuma 5.pantā paredzēts stiprināt atbalsta personas statusu. Attiecībā uz bērniem panta septītā daļa satur norādi “izņemot šā likuma 13. pantā noteikto”. Ar norādi noprotams nodoms skaidri noteikt bērna neatņemamas tiesības uz atbalstu. Vienlaikus 13. pants šo jautājumu neregulē, bet regulē lēmumu par ārstniecību u.c. Manā ieskatā, normas redakcija būtu precizējama, lai nepārprotami atspoguļotu tās absolūto raksturu attiecībā uz nepilngadīgajiem. Norāde par 13. pantu būtu attiecināma vien tiktāl, ciktāl risināmi tādi jautājumi kā, piemēram, pašnoteikšanās (piem., bērna izvēle, ka atbalsta persona nav klāt), labākās intereses.
Būtiski, ka informētās piekrišanas regulējums tiek pilnveidots. Tomēr piedāvātā Likuma 6. panta pirmās daļas redakcija rada konfliktu ar informētās piekrišanas un tiesību izvēlēties saņemt informāciju vai nē būtību. Tiek paredzēs, ka “ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu un pēc ārsta izteiktā viedokļa saņemšanas”. No informētās piekrišanas institūta jēgas izriet, ka vispirms ārsts sniedz informāciju, tad pacients izdara lēmumu. Ierasti tas ir dialogs, risinot pacientam aktuālus jautājumus. Tomēr gala vārds pieder pacientam kā personai, kura īsteno tiesības uz pašnoteikšanos (Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants). Pacients var lūgt ārsta viedokli par to un arī saņemt. Tomēr informētās piekrišanas institūts neparedz, ka pacientam būtu obligātu jāuzklausa ārsta pārdomas par pacienta lēmumu. Manā ieskatā, attiecīgajā daļā plānotā normas redakcija būtu grozāma.
Visbeidzot, pozitīvi vērtējams svītrot vārdu “vecums” no likuma 7. panta pirmās daļas, tāpat precizēt 7. un 13. panta mijiedarbību. Tomēr vienlaikus uzverams, ka ar vecuma slieksni vien attiecībā uz nepilngadīgajiem pacientiem var būt nepietiekami, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērnu tiesību aizsardzību un Latvijas starptautisko saistību izpildi. Ir būtiski, ka 14 gadus vecais pacients ir arī lempstpējīgs. Likumprojektā piedāvātie 7. panta grozījumi, novēršot, ka veselības stāvoklis būtu attiecināms uz nepilngadīgajiem, vienlaikus 13. panta grozījumi, paredzot vecuma slieksni kā kategorisku, nepakļaujot to lemtspējas izvērtējumam, var radīt situāciju, kur bērna tiesības ir apdraudētas (sk. Bērnu tiesību konvencijas 12. pantu). Manā ieskatā, Pacientu tiesību likuma 13. pantā paredzētais vecuma kritērijs ir jāpakļauj lemtspējai (alt. briedumam), un piedāvātā normas redakcija attiecīgi jāpārskata.
Ar cieņu
Santa Slokenberga
LL.D. Medicīnas tiesības
Vecākā lektore administratīvajās tiesībās
Upsalas Universitāte
www.jur.uu.se
santa.slokenberga@jur.uu.se
[1] Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas veselības datu telpu, sk. daļu par primāro datu izmantošanu. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022PC0197&from=EN
31.10.2022. 21:34
Solvita Olsena - Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte
Kā LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece, LZP finansētā pētniecības projekta "Cilvēktiesībās balstīta pieeja pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un ieroebžotu lemtspēju ārstēšanā: tiesiskā, ētiskā un klīniskā perspektīva, Lzp-2020/1-0397" iepazinos un izanalizēju izsludinātā likumprojekta "Grozījumu Pacientu tiesību likumā" (22-TA-2877) priekšlikumu un anotāciju.
Sagatavotais likumprojekts virknē priekšlikumu neatbilst cilvēktiesību aizsardzības principiem pacientu tiesību jomā. Priekšlikumos un anotācijā ir redzams medicīnas tiesību zināšanu trūkums, kas, iespējams, ir novedis pie virknes kļūdainu priekšlikumu izteikšanas. Projektam ir daudz trūkumu, tos visus šajos iebildumos nenorādīšu, bet uzsvēršu galvenos:
1. Zināms, ka Latvijā jau 2013. gadā tika veikta cilviltiesību reforma pieaugušu, bet savās spējās ierobežotu, cilvēku tiesību aizsardzības pilnveidošanai. Šīs reformas mērķis bija izpildīt Latvijas kā ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzību dalībvalsts pienākumus. Pacientu tiesību jomā personas rīcībspēju nedrīkst ierobežot, tāpēc Pacientu tiesību likumā (PTL) nedrīkstētu būt normas, kas nepamatoti ierobežo personu ar invaliditāti tiesības, piemēram, paredzot, ka aizgādnis ir tiesīgs pieņemt lēmumu par pacientu. Likumprojekta autori šo svarīgo faktoru nav ievērojuši.
2. Lai nodrošinātu to pacientu, kuriem ir ierobežota lemtspēja tiesību aizsardzību, PTL ir nepieciešamas normas, kas reglamentē šādu pacientu tiesības. Likumā ir jānosaka ārstniecības personu pienākums vērtēt lemtspēju, nodrošināt atbalstītas lemspējas tiesību īstenošanu. Likumā būtu jānosaka kādā kārtībā ārstniecības iestādes un personas nodrošina lemtspējā ierobežotu pacienta tiesības gan ārstniecības procesā, gan pētniecībā, gan tiesību aizsardzības procesā.
3. Grozījumos likuma 18.pantā, papildinot pirmo daļu ar prim daļu, paredzēti nepamatoti, bet būtiski, pacienta tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumi. Nav nekāda tiesiska pamata pieprasīt, ka pacientam ir nekavējoties jāsniedz sūdzības ārstniecības iestādei vai kādai valsts iestādei, ja ir radusies konfliktsituācija. Pacientiem, kuriem ir lemspējas ierobežojumi vai kādas citas ar slimību saistītas grūtības, šādu prasību izpildīt būtu īpaši aprūtinoši, bet visbiežāk neiespējami īpašās neaizsargātības dēļ. Šādas prasības pildīšana varētu radīt piespiedu situācijas.
4. Likumprojekta autori nav pat pieminējuši (sk. anotāciju 8.1.8.-1.10. un 8.1.12), ka likumprojekta saturs plašā mērā nosaka cilvēktiesību aizsardzību, personu ar invaliditāti aizsardzību, ka tā izdevējam ir jāievēro vienlīdzīgu tiesību un diskriminācijas aizlieguma principi. Jādomā, ka šis ir viens no trūkumu iemesliem, proti, nav izvērtēts kā tās cilvēktiesību normas, kas piemērojamas ārstniecībā, būtu jāietver PTL normās.
5. Pārsteidzoši, bet ir norādīts, ka sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas. Tas parāda, ka pacienti tikuši ignorēti. Pacientu piedalīšanās PTL projekta izstrādē ir svarīgs priekšnoteikums. Bez pacientu pārstāvju līdzdalības šādus projektus izstrādāt nedrīkstētu. Nepārsteidz, ka likuma grozījumu izstrādāšanā ir piedalījušies dažādu valsts un ārstniecības iestāžu pārstāvji.
Ievērojot minēto, lūdzu Ministru kabinetu nevirzīt tālāk šo nekvalitatīvo likumprojektu. Lūdzu nodrošināt, ka Veselības ministrija izstrādā Pacientu tiesību likumu grozījumus, kas garantē cilvēktiesībās balstītu pieeju pacientu tiesību aizsardzības jomā. Lūdzu nodrošināt, ka tiek izstrādāts piemērots tiesiskais ietvars pacientu, kuriem ir ierobežota lemspēja, tiesību aizsardzībai.
31.10.2022. 23:45
Solvita Olsena - Zvērināti advokāti
Zvērināts adokāts Ronalds Rožkalns un zvērināta advokāte Solvita Olsena 2022. gada 31.oktobrī ir iesnieguši Veselības ministrijā detalizētu likumprojekta "Grozījumi Pacienta tiesību likumā" normu analīzi un priekšlikumus, nosūtot elektroniski parakstītu iesniegumu. Advokātu ieskatā sagatavotais projekts satur virkni kļūdainu un neprecīzu normu priekšlikumus. Projektā ir normas, kas var būtiski apdraudēt pacienta tiesību īstenošanu un aizsardzību.Projektā ir normas, kas ir pretrunā medicīnas tiesību normās un tiesību teorijā nostiprinātajiem principiem. Minētā dēļ likumprojekts ir jāpārstrādā.
31.10.2022. 23:56
Fiziska persona
1. Amfetamins ir opioidas grupas, analgezirojosas iedarbibas narkotiks, un tas jau sen ir zinams. Ja, es to rakstu, lai RSU "ekspertu klubs" ari par to neaizmirstu.
2. Kad iekluvi RSU slimnicas registratura, tad var saprast so:
Ieregistrejoties, pec nezinami cik ilga laika tevi uzaicinas kabineta tantite. Loti atri tu sapratisi, ka ta ir medmasa/arste, nevis degoso nervu maisijums, ka vareja likties ienakot kabineta.
Vina tur viena, prasa, uz ko zelojas apmekletajs. Taja pasa laika vinai jaaizpilda dokumentu ar anamnezi, kurs bus, saprotami, pilnigi atbilsoss realitatei, jo jebkurs cilveks atraka veida var atpazit jebkuras savas slepenakas sajutas, ipasi pec negadijuma, un uzreiz visu, poetiskaka veida, rifmejot tikai tad, kad vins to pats grib, pastastit kaut piecpadsmito reizi jebkuram no atkal satikta medpersonala, ko vins jut, uz ko zelojas un ari paradit savu parliecibu, ka vins pareizi atbildeja "ja" vai "ne" uz jebkuru specifisko arsta jautajumu.
Bet si medmasa/arsts par to daudz nedoma, jo vinai jasavac cilveka parakstu par visu steidzamiba ierakstito anamnezes laukuma, pieregistre, protams, pec izmerisanas, spiedienu un pulsi. Un vairak - vinai japiezvana pareizam specialistam un jauzprasa, kas notiks/ka rikoties talak, lai vinai pasai klutu skaidrs, ko teikt cilvekam, kurs atnacis kabineta.
Pec kada laika bus pieejams arsts-specialists, vina nezin.
Jo vinas cilvektiesibas ir aizsargatas ar konstituciju, kurai garants ir LR prezidents. Bet vinai nevajag par to domat. Tapat, ka vinai nevajag domat, kapec arsts-specialists nevar pateikt, pec kura laika, pec 30 minutem vai pec divam-trim stundam vins bus brivs apskatit/konsultet/arstet iespejami saslimuso cilveku. Jo tam arstam-specialistam ir garanteta apkartejo attieksme ar to pasu konstituciju, ka visiem LR pilsoniem. Jebkurs arsts vispirms ir cilveks, un tikai pec tam arsts/arstniecibas persona.
Teiksu, ka labaka un veseligaka veida izvairities no jebkada iespejama konflikta "arsts-apmekletajs" var sataisot audio ierakstu arsta kabineta.
Ienak cilveks arsta kabineta, un dzird lidzigo: Sveicinati! Jusu vards, uzvards, kur sap? Tiesi no arsta/arsta paliga to dzird.
Labakais butu uzstadit kadu fotokameru, kura automatiski uznems bildi ar kabineta esosajiem, lai pec areja izskata varetu ko pateikt strida gadijuma. Un pec tam si kamera varetu parselgties uz tikai audio ierakstu. Nav nekadas grutibas garantet ierksta identiskumu ar so kameru sataisito iearkstu programmas/aparata limeni.
Un pec sasvecinasanas un loti isa video ieraksta (vai automatiskas foto sataisisanas) butu skaidrs, kurs balss kuram pieder un bus visi nepieciesami pieradijumi atrakam iespejama (bet, protams, nevelama) tiesibu aizskares gadijuma atrisinajumam.
Bet ari par so medmasai/arstei uznemsanas kabineta nevajag ipasi domat.
Labakais, par ko vinai butu jadoma, ka vina var mierigi, labaka veida, uztaisit visas proceduras, kas vinai jadara. Tapec, ka blakus kabineta var to pasu domat un darit otra tantite vai onkulis, medmasa/arsts. Tas dotu daudz mierigako darba vidi siem personam. Atkal, acimredzot, labakais butu, lai katra si uznemsanas kabineta atrastos divi specialisti uzreiz.
Tikai jamine, cik daudz tas paatrinatu visu procesu "negadijums - arsta palidziba" un saglabatu mieru darba procesa ar tik (nesaprotami RSU ekspertu komandai?) nervoziem slimnicas apmekletajiem, kuriem japardzivo sajutu, piemeram, ka vinas roka vazajas jau gandriz zeme bet vinas sarkanas asinis krasa ne visai labi skatas uz melnas bluzes. Un tas iespaido tik aktivi, ka pazud parlieciba, ka tava aizkunga dziedzere joprojam ir tev lidzi. Un vajag tureties samana tikai no velmes paskatities, kas notiks talak ar to tavu roku un uzzinat vel kadas jaunas un izkladejosas domas un sajutas, kuri neseneja laika saka tev paradities liela vairuma.
Neapgalvosu, ka tas nav jau izdarits, bet uzskatu, ka varetu paskatities statistiku, kura, esmu parliecinats, tiek veikta RSU slimnica, un pielagot drusku vispieprasitako (dotaja laika posma, teiksim vasara un ziema) specialistu skaitli, lai cilvekiem (ja, es nedomaju, ka vinus jau var saukt pec "pacientiem") butu atraka, mierigaka un no ta visam labaka veida sniegta nepieciesama palidziba, nerunajot par kaut uz pusmainu vairak viena medicinas sfera specializejusos vienlaicigi.
Lai Specialisti varetu darit savu veicamo, neterejot uzmanibu uz zvaniem, viniem varetu palidzet paris studenti, kaut divas stundas divas dienas nedela. Lai specialisti varetu aizsutit cilveku uz izmeklejumiem, nedomajot, kuru nozimet par atbildigo "arstejoso arstu"..
Pat bernudarza tas neraisa nekadu saubu: katrs cilveks atbild par to, ko vins dara. Ja cilveks nozime zales citam, tatad vins ir atbildigs par tadu ricibu.
Vajag meklet, ka labak palidzet cilvekiem, nevis kur bus atbildigais. Ja tu nozime konkretas zales, tad tu esi atbildigs par so zalu nozimesanu. Ja esi arstiecibas persona, kura ieved vena cilvekam nozimetas zales, tad esi atbildiga persona par kvalitativi sataisitu zalu ievadisanu vena. Ja tu, ka arstniecibas persona, nozime zales un ievadi tos vena citam cilvekam, tad, protams, tu esi atbildiga persona par sim abam darbibam.
Par arstejoso arstu var nosaukt to arstniecibas personu, kura var labi noteikt diagnozi un ieteikt arstesanas norisi un proceduras. Var nevienu nesaukt par arstejoso arstu un palidzet cilvekiem atgriezties laba veseliba, sajuta un forma.
Nevar "nozimet arstejoso arstu", pie tam, kurs bus "atbildigs par citu arstnicibas personu lemumiem un veiktiem proceduram un to kvalitati". Bet nozimet atbildigos... ja, tas runa plasi par RSU ekspertiem un vinu likuma grozijumu priekslikumu.
Tadiem "RSU ekspertiem" vajadzetu saprast, ka patiesam atbildigiem cilvekiem, komisijai... nevajadzetu teret savu laiku uz tadiem "priekslikumiem". Es daudz nezinu, bet tomer saprotu, ka patiesam atbildigiem personam ir daudzsvarigakas lietas, par kuriem vini tiesam atbild ar visu to, ko vini grib un var izdarit.
Stridam "arsts - pacients/apmekletajs" jaatbild atseviskai institucijai, nevis kadam "papildus juristam, kurs sedes durvim blakus arsta kabineta un istenos pacienta tiesibu planu". Ja stridam butu lietiski pieradijumi, tad viss butu risinats atraka un vieglaka veida.
"Tiesibas sanemt un teikt informaciju par veselibu"...
Arstiem vispirms butu labi jasaprot pasiem informaciju par cilveka veselibu. Ipasi ja runa iet par dzivo cilveku, kuram draud veselibas, vai pat vairak, zudums.
Labakais butu nozimet nevis "atbildigo un vienlakus arstejoso arstu", bet visus izmeklejumus, un pat paris nevajadzigus, tapat, lai parbaudit savus slepenus arsta cerejumus uzzinat vairak par cilveka konstituciju. Nopietnos gadijumos kaut vieglo atro MRT uztaisit, lai parbauditu, ka tur cilvekam ar smadzenem. Jo var gadities, ka kadam nav, teiksim, kreisas pieres smadzenu dalas. Nu tads dzimis cilveks. Un galvas smadzenes lieto loti lielu dalu no kermena energijas. Lidz 25% no visa apesta un izdzerta. 25% tikai tad, kad cilveks ko svarigo apdoma. Pareja laika apmeram 10% no apesta/izdzerta.
Un vajadzetu arstiem, un citiem professoriem, vairak zinat par cilveku konstitucijas ipasibam, Cilveki nav vienadi. Cilveki ir loti dazadi. Pec smadzenem loti stipri atskiras. Vienam ir noteiktas smadzenu dalas, otram vispar nav, ne tikai pec neironu skaitla triskarsa atskiriba. Uzskatu, ka jau sen vajag to ari nemt vera, ne tikai kermena svaru. Un ja, pec svara smadzenes ari tris reizes atskiras. Vienam var but 900 grami, un citam var but 2200 grami. Un tas vel nenozime, ka ar lielakam smadzenem cilveks ir gudraks/talantigaks. Ne no smadzenu svara tas atkarigs. Un pilnigi ne no svara sabiedriba )) IQ tests ari neko ipasi nevar pastastit. Bet var noteikt pec padarita, pec idejam, pec attieksmes pret apkartejo un tt.
Ja, cilveks var paprasit, vai arsts pats var piedavat, lai cilvekam butu blakus kada ipasa persona arstesanas laika. Bet tadas ricibas vajadzibu tomer butu jarisina arstam, jo vinam ir specifiskas zinasanas, un arsts arstesanas laika ir vairak nozimigs labai veselibas atjaunosanai, neka pacients vai jurists.
Atkal, pamatoties uz lielas smadzenu/intellekta atskiribas... Arstniecibas personai katra gadijuma ir labak redzams, neka likumam, vai cilveks vispar spej sajegt kadu informaciju par savu veselibu, vai ne. Ari arstniecibas personai ir visas tiesibas just nogurumu.
Es personigi zinu dazus cilvekus, kuri neka nevar apstaties izjautat apkartejos ar... jautajumiem. Vienkarsi tadas... izvirtotas izklaides sajutas pec. Ir jasaprot, ka policija un arsti ar tadiem cilvekiem sastopas vairak ikdiena, neka citi. Un nevajag arstu biedet ar likuma parkapumiem un sankcijam pret to arstu. Otradi - vajag garantet arstam iespeju drusku salamaties uz tadu pacientu. Ka jau teicu, visu to noskanojumu, teikta pareizibu vajadzetu audioierakstit. Tas atbrivotu daudz laika no tuksas laika teresanas uz fiksesanas ar katru cilveku stastidamo par notikuso "stridu".
2. Kad iekluvi RSU slimnicas registratura, tad var saprast so:
Ieregistrejoties, pec nezinami cik ilga laika tevi uzaicinas kabineta tantite. Loti atri tu sapratisi, ka ta ir medmasa/arste, nevis degoso nervu maisijums, ka vareja likties ienakot kabineta.
Vina tur viena, prasa, uz ko zelojas apmekletajs. Taja pasa laika vinai jaaizpilda dokumentu ar anamnezi, kurs bus, saprotami, pilnigi atbilsoss realitatei, jo jebkurs cilveks atraka veida var atpazit jebkuras savas slepenakas sajutas, ipasi pec negadijuma, un uzreiz visu, poetiskaka veida, rifmejot tikai tad, kad vins to pats grib, pastastit kaut piecpadsmito reizi jebkuram no atkal satikta medpersonala, ko vins jut, uz ko zelojas un ari paradit savu parliecibu, ka vins pareizi atbildeja "ja" vai "ne" uz jebkuru specifisko arsta jautajumu.
Bet si medmasa/arsts par to daudz nedoma, jo vinai jasavac cilveka parakstu par visu steidzamiba ierakstito anamnezes laukuma, pieregistre, protams, pec izmerisanas, spiedienu un pulsi. Un vairak - vinai japiezvana pareizam specialistam un jauzprasa, kas notiks/ka rikoties talak, lai vinai pasai klutu skaidrs, ko teikt cilvekam, kurs atnacis kabineta.
Pec kada laika bus pieejams arsts-specialists, vina nezin.
Jo vinas cilvektiesibas ir aizsargatas ar konstituciju, kurai garants ir LR prezidents. Bet vinai nevajag par to domat. Tapat, ka vinai nevajag domat, kapec arsts-specialists nevar pateikt, pec kura laika, pec 30 minutem vai pec divam-trim stundam vins bus brivs apskatit/konsultet/arstet iespejami saslimuso cilveku. Jo tam arstam-specialistam ir garanteta apkartejo attieksme ar to pasu konstituciju, ka visiem LR pilsoniem. Jebkurs arsts vispirms ir cilveks, un tikai pec tam arsts/arstniecibas persona.
Teiksu, ka labaka un veseligaka veida izvairities no jebkada iespejama konflikta "arsts-apmekletajs" var sataisot audio ierakstu arsta kabineta.
Ienak cilveks arsta kabineta, un dzird lidzigo: Sveicinati! Jusu vards, uzvards, kur sap? Tiesi no arsta/arsta paliga to dzird.
Labakais butu uzstadit kadu fotokameru, kura automatiski uznems bildi ar kabineta esosajiem, lai pec areja izskata varetu ko pateikt strida gadijuma. Un pec tam si kamera varetu parselgties uz tikai audio ierakstu. Nav nekadas grutibas garantet ierksta identiskumu ar so kameru sataisito iearkstu programmas/aparata limeni.
Un pec sasvecinasanas un loti isa video ieraksta (vai automatiskas foto sataisisanas) butu skaidrs, kurs balss kuram pieder un bus visi nepieciesami pieradijumi atrakam iespejama (bet, protams, nevelama) tiesibu aizskares gadijuma atrisinajumam.
Bet ari par so medmasai/arstei uznemsanas kabineta nevajag ipasi domat.
Labakais, par ko vinai butu jadoma, ka vina var mierigi, labaka veida, uztaisit visas proceduras, kas vinai jadara. Tapec, ka blakus kabineta var to pasu domat un darit otra tantite vai onkulis, medmasa/arsts. Tas dotu daudz mierigako darba vidi siem personam. Atkal, acimredzot, labakais butu, lai katra si uznemsanas kabineta atrastos divi specialisti uzreiz.
Tikai jamine, cik daudz tas paatrinatu visu procesu "negadijums - arsta palidziba" un saglabatu mieru darba procesa ar tik (nesaprotami RSU ekspertu komandai?) nervoziem slimnicas apmekletajiem, kuriem japardzivo sajutu, piemeram, ka vinas roka vazajas jau gandriz zeme bet vinas sarkanas asinis krasa ne visai labi skatas uz melnas bluzes. Un tas iespaido tik aktivi, ka pazud parlieciba, ka tava aizkunga dziedzere joprojam ir tev lidzi. Un vajag tureties samana tikai no velmes paskatities, kas notiks talak ar to tavu roku un uzzinat vel kadas jaunas un izkladejosas domas un sajutas, kuri neseneja laika saka tev paradities liela vairuma.
Neapgalvosu, ka tas nav jau izdarits, bet uzskatu, ka varetu paskatities statistiku, kura, esmu parliecinats, tiek veikta RSU slimnica, un pielagot drusku vispieprasitako (dotaja laika posma, teiksim vasara un ziema) specialistu skaitli, lai cilvekiem (ja, es nedomaju, ka vinus jau var saukt pec "pacientiem") butu atraka, mierigaka un no ta visam labaka veida sniegta nepieciesama palidziba, nerunajot par kaut uz pusmainu vairak viena medicinas sfera specializejusos vienlaicigi.
Lai Specialisti varetu darit savu veicamo, neterejot uzmanibu uz zvaniem, viniem varetu palidzet paris studenti, kaut divas stundas divas dienas nedela. Lai specialisti varetu aizsutit cilveku uz izmeklejumiem, nedomajot, kuru nozimet par atbildigo "arstejoso arstu"..
Pat bernudarza tas neraisa nekadu saubu: katrs cilveks atbild par to, ko vins dara. Ja cilveks nozime zales citam, tatad vins ir atbildigs par tadu ricibu.
Vajag meklet, ka labak palidzet cilvekiem, nevis kur bus atbildigais. Ja tu nozime konkretas zales, tad tu esi atbildigs par so zalu nozimesanu. Ja esi arstiecibas persona, kura ieved vena cilvekam nozimetas zales, tad esi atbildiga persona par kvalitativi sataisitu zalu ievadisanu vena. Ja tu, ka arstniecibas persona, nozime zales un ievadi tos vena citam cilvekam, tad, protams, tu esi atbildiga persona par sim abam darbibam.
Par arstejoso arstu var nosaukt to arstniecibas personu, kura var labi noteikt diagnozi un ieteikt arstesanas norisi un proceduras. Var nevienu nesaukt par arstejoso arstu un palidzet cilvekiem atgriezties laba veseliba, sajuta un forma.
Nevar "nozimet arstejoso arstu", pie tam, kurs bus "atbildigs par citu arstnicibas personu lemumiem un veiktiem proceduram un to kvalitati". Bet nozimet atbildigos... ja, tas runa plasi par RSU ekspertiem un vinu likuma grozijumu priekslikumu.
Tadiem "RSU ekspertiem" vajadzetu saprast, ka patiesam atbildigiem cilvekiem, komisijai... nevajadzetu teret savu laiku uz tadiem "priekslikumiem". Es daudz nezinu, bet tomer saprotu, ka patiesam atbildigiem personam ir daudzsvarigakas lietas, par kuriem vini tiesam atbild ar visu to, ko vini grib un var izdarit.
Stridam "arsts - pacients/apmekletajs" jaatbild atseviskai institucijai, nevis kadam "papildus juristam, kurs sedes durvim blakus arsta kabineta un istenos pacienta tiesibu planu". Ja stridam butu lietiski pieradijumi, tad viss butu risinats atraka un vieglaka veida.
"Tiesibas sanemt un teikt informaciju par veselibu"...
Arstiem vispirms butu labi jasaprot pasiem informaciju par cilveka veselibu. Ipasi ja runa iet par dzivo cilveku, kuram draud veselibas, vai pat vairak, zudums.
Labakais butu nozimet nevis "atbildigo un vienlakus arstejoso arstu", bet visus izmeklejumus, un pat paris nevajadzigus, tapat, lai parbaudit savus slepenus arsta cerejumus uzzinat vairak par cilveka konstituciju. Nopietnos gadijumos kaut vieglo atro MRT uztaisit, lai parbauditu, ka tur cilvekam ar smadzenem. Jo var gadities, ka kadam nav, teiksim, kreisas pieres smadzenu dalas. Nu tads dzimis cilveks. Un galvas smadzenes lieto loti lielu dalu no kermena energijas. Lidz 25% no visa apesta un izdzerta. 25% tikai tad, kad cilveks ko svarigo apdoma. Pareja laika apmeram 10% no apesta/izdzerta.
Un vajadzetu arstiem, un citiem professoriem, vairak zinat par cilveku konstitucijas ipasibam, Cilveki nav vienadi. Cilveki ir loti dazadi. Pec smadzenem loti stipri atskiras. Vienam ir noteiktas smadzenu dalas, otram vispar nav, ne tikai pec neironu skaitla triskarsa atskiriba. Uzskatu, ka jau sen vajag to ari nemt vera, ne tikai kermena svaru. Un ja, pec svara smadzenes ari tris reizes atskiras. Vienam var but 900 grami, un citam var but 2200 grami. Un tas vel nenozime, ka ar lielakam smadzenem cilveks ir gudraks/talantigaks. Ne no smadzenu svara tas atkarigs. Un pilnigi ne no svara sabiedriba )) IQ tests ari neko ipasi nevar pastastit. Bet var noteikt pec padarita, pec idejam, pec attieksmes pret apkartejo un tt.
Ja, cilveks var paprasit, vai arsts pats var piedavat, lai cilvekam butu blakus kada ipasa persona arstesanas laika. Bet tadas ricibas vajadzibu tomer butu jarisina arstam, jo vinam ir specifiskas zinasanas, un arsts arstesanas laika ir vairak nozimigs labai veselibas atjaunosanai, neka pacients vai jurists.
Atkal, pamatoties uz lielas smadzenu/intellekta atskiribas... Arstniecibas personai katra gadijuma ir labak redzams, neka likumam, vai cilveks vispar spej sajegt kadu informaciju par savu veselibu, vai ne. Ari arstniecibas personai ir visas tiesibas just nogurumu.
Es personigi zinu dazus cilvekus, kuri neka nevar apstaties izjautat apkartejos ar... jautajumiem. Vienkarsi tadas... izvirtotas izklaides sajutas pec. Ir jasaprot, ka policija un arsti ar tadiem cilvekiem sastopas vairak ikdiena, neka citi. Un nevajag arstu biedet ar likuma parkapumiem un sankcijam pret to arstu. Otradi - vajag garantet arstam iespeju drusku salamaties uz tadu pacientu. Ka jau teicu, visu to noskanojumu, teikta pareizibu vajadzetu audioierakstit. Tas atbrivotu daudz laika no tuksas laika teresanas uz fiksesanas ar katru cilveku stastidamo par notikuso "stridu".
31.10.2022. 23:57