Sabiedrības līdzdalība

PAZIŅOJUMS: Nākamā kārtējā Ministru kabineta sēde plānota š.g. 5. jūlijā.
Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
-
Mērķa apraksts
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā paredz noteikt biedrībām un nodibinājumiem obligātu darbības jomas norādīšanu, vienkāršoto likvidāciju ar Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmuma dienesta lēmumu un attālināto biedru sapulču regulējumu.
Politikas jomas
Nevalstisko organizāciju attīstība; Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika
Teritorija
-
Norises laiks
09.11.2021. - 30.11.2021.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Agnese Sermā (TM)
Atbildīgā persona
Sanita Armagana (TM)
Izsludināšanas datums
08.11.2021. 14:51

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Iveta KaŽoka - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Par tiesību aktu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (21-TA-933)

Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” kopumā atbalsta Tieslietu ministrijas izstrādāto tiesību aktu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (21-TA-933) un norāda uz dažiem neskaidriem jautājumiem.  

Par pienākumu norādīt darbības jomu.
PROVIDUS atzinīgi vērtē Tieslietu ministrijas ieceri noteikt par pienākumu visam biedrībā un nodibinājumiem obligāti reģistrēt savu darbības jomu. PROVIDUS uzskata, ka piedāvātais risinājums kā NVO identificē un aktualizē datus par darbības jomu ir ļoti veiksmīgs un ērts, proti, jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot dokumentus  Uzņēmumu reģistrā, savukārt esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.


Par attālināto dalību un balsošanu biedru sapulcē
PROVIDUS norāda, no piedāvātas tiesību normas redakcijas (likumprojekta 5.pants.”Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā(…)”) nav saprotams, vai biedrībām un nodibinājumiem būs jāveic kādas izmaiņas Statūtos, lai biedru sapulces varētu notikt attālināti.

Anotācijā minēts, ka “Atbilstoši projektā ietvertajam regulējumam, biedrība statūtos nosaka kārtību, kādā biedrības biedri īsteno tiesības balsot pirms biedru sapulces.”. Taču no likumprojekta teksta nav viennozīmīgi saprotams, ka biedrībām un nodibinājumiem būs jāgroza statūti, lai  iedzīvinātu tiesības organizēt attālinātās biedru sapulces. PROVIDUS iesaka attālinātās dalības regulējumu  radīt vienkāršu un viegli īstenojamu, bez pienākumu grozīt Statūtus. Tāpat ierosinām apsvērt iespēju paredzēt, ka attālināto sapulču likumiskais regulējumus tiek attiecināts tikai uz tādām biedru sapulcēm un lēmumiem, kuri skar vai var skart trešās personas un to intereses, proti, attiecas uz tādiem lēmumiem, kas saistās ar ieraksta izdarīšanu Uzņēmumu reģistrā. Citos gadījumos, biedrības biedri paši varētu izlemt un vienoties par attālinātās sapulces gaitu un norises kārtību.


Par Biedrības darbības izbeigšana ar reģistra iestādes vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu
PROVIDUS atzinīgi vērtē Tieslietu ministrijas ieceri noteikt kārtību kā tiek izbeigta biedrību un nodibinājumu darbība, ja organizācija nav atjaunojusi informāciju par sevi Uzņēmuma reģistrā vai nav sasniedzama. PROVIDUS norāda, ka no anotācijas nav saprotams kas ar mantu notiek pēc tam, kad organizācijas darbība ir izbeigta. Ir skaidrs, ka manta piekrīt valstij un valsts veiks tās realizāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, taču PROVIDUS iesaka veidot sistēmu kā līdzekļus, kas iegūti šādā procesā, atgriezt nevalstiskajā sektorā, piemēram, regulāri palielinot NVO fonda finansējumu.

Turpmākai saziņai: Agnese Frīdenberga (agnese.fridenberga@providus.lv)
 
23.11.2021. 13:30
Latvijas Pilsoniskā alianse
Organizācijas konceptuāli atbalsta likumprojektu, vienlaikus aicina:
- Tieslietu ministriju veikt papildus diskusijas ar nodibinājumu pārstāvjiem, jo nodibinājumu darbības izbeigšana ar reģistra iestādes lēmumu (likumprojekta 107. panta 1.1 daļa) skars būtiskāk dēļ tiem piederošās mantas (likumprojekta 108. panta 2.2 daļa);
Veikt sekojošus precizējumus:
- Obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai
- Organizācijas atbalsta paredzētos grozījumus vienlaikus aicina nodrošināt, ka līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā būtu arī veikti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 779 "Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi" un izdarīti labošanas darbi VID EDS sistēmā, lai izvairītos no tā, ka NVO jāveic vairākkārtēja jomu reģistrācijas (pēc esošā Ministru kabineta noteikumu klasifikācijas, un atkārtoti pēc šo noteikumu grozījumiem).

Regulējums biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē
Aicinām papildināt un precizēt regulējumu likumprojekta 371. pantā "Attālinātā dalība un balsošana biedru sapulcē". Biedrību un nodibinājumu ieskatā ir jānodala dalība sēdēs un balsošana tajās, jo dalības īstenošanai nav obligāti nepieciešama stingra personas identificēšana. Jāmin, ka joprojām ir ierobežots IKT risinājumu klāsts, kas būtu izmantojami attālinātās biedru sanāksmēs, kurās ir paredzēts balsojums. Faktiski lielākā daļa IKT risinājumu ir par maksu, savukārt bezmaksas risinājumi nerada pārliecību, ka ir droši izmantojami, jo ir ar ierobežotu sanāksmes dalībnieku skaitu. Tādi risinājumi kā Zoom, Google Meet vai Microsoft Teams prasa attiecīgās programmas konta izmantošanu, kas ne vienmēr  rada pārliecību par personas identitāti, jo kontu izveide nav saistīta ar personu identificējošu risinājumu, piemēram, e-paraksts, izmantošanu. Tai pat laikā visi iepriekš uzskaitītie IKT risinājumi ļauj kvalitatīvi piedalīties tikšanās.

Tāpat aicinām izvērtēt vai ar normatīvo aktu varētu tikt noteikti gadījumi, kad biedru sanāksmēs ir obligāts un identificējams balsojums. Biedrību un nodibinājumu ieskatā, balsojuma obligātums būtu jānosaka, piemēram, ja ar lēmumu tiek ietekmētas trešo personu intereses. Bez tam, ņemot vērā grūtības, kādas ir biedrībām un nodibinājumiem, lai sasauktu biedru kvorumu, aicinām paredzēt iespēju biedrībām un nodibinājumiem sasaukt hibrīd sanāksmes, kurā daļa biedru ir klātienē, bet daļa ir pieslēgusies attālināti izmantojot IKT risinājumus.

Atbilstoši projektā ietvertajam regulējumam, biedrība statūtos nosaka kārtību, kādā biedrības biedri īsteno tiesības balsot pirms biedru sapulces.  Aicinām atteikties no prasības, ka kārtība jānostiprina statūtos, jo tas nozīmēs masveidu NVO statūtu pārreģistrēšanu, proti, nepieciešamības sasaukt biedru sapulces, kuru lēmumi masveidā jāvirza reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā.

Vēršam uzmanību uz pretrunu, kas veidojas ar likumprojektu un spēkā esošo Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka likumos noteiktos gadījumos valde biedriem paziņo par biedru sapulces darba kārtību vismaz 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas. Savukārt grozījumi paredz, ka balsojums ir jānosūta vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru sapulces, lai biedrībai ir pietiekams laiks iepazīties ar nodoto balsojumu un attiecīgi sagatavoties biedru sapulcei.

Iespēja likvidēt neaktīvās biedrības un nodibinājumus, kas nepilda normatīvajos aktos noteiktās prasības, ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu .

Likumprojekta anotācijā ir definēts grozījumu mērķis tajā skaitā paredzēt regulējumu NVO biedru un/vai pārstāvju attālinātajai dalībai. Vēršam uzmanību, ka pandēmija ir mainījusi paradumus - biedrību un nodibinājumu pārstāvji – fiziskās personas, kuras varētu būt arī brīvprātīgas, izmanto iespēju pārstāvēt biedrības un nodibinājumus attālināti, ārpus reģistrētās juridiskās adreses, tai skaitā arī ārpus valsts. Reizēm fiziskā persona maina savu deklarēto dzīves vietas adresi, kas mazām NVO bieži vien ir arī to reģistrētā juridiskā adrese, ko tomēr nebūtu lietderīgi tik bieži mainīt visu pušu – gan NVO, gan arī valsts resursu ekonomijas dēļ. Tādējādi pieaug risks, ka juridiskās personas pārstāvji nav sasniedzami fiziskā adresē un būtu lietderīgi izteikt likumprojekta 56.1 panta "Biedrības darbības izbeigšana ar reģistra iestādes vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu" pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā "2) biedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē vai oficiāli reģistrētajā e-adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu." Biedrību un nodibinājumu ieskatā, tas ļautu izvairīties no situācijām, kad VID vai Uzņēmuma reģistra pārstāvji nevar sazināties ar biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem.”

Likumprojekta 59.1 pantā "Likvidatora iecelšana, pamatojoties uz biedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu" tiek izmantots termins "ieinteresētās personas". Pārrunājot grozījumus ar biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem tikšanās reizē, secinājām, ka ikviens šo terminu interpretē citādi. Aicinām skaidrot terminu - ieinteresētās personas – likumprojektā.

Likumprojekts paredz, ja neviena ieinteresētā persona nav pieteikusies Uzņēmumu reģistrā, un biedrība  tiek izslēgta no biedrību un nodibinājumu reģistra, biedrības manta, kas palikusi piekrīt valstij. Attiecībā uz nodibinājumu, norādāms, ka manta, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, piekrīt valstij – izmantošanai līdzīgiem mērķiem, izņemot gadījumus, kad dāvinātājs nodibinājuma likvidācijas gadījumam ir noteicis citu mantas izmantošanas kārtību vai nodibinājuma statūtos ir paredzēta mantas sadales kārtība nodibinājuma likvidācijas gadījumā. Aicinām precizēt, kā tiek plānots izmantot valstij piekrītošo mantu NVO likvidācijas gadījumā, tai skaitā, kādā procedūrā tiks noteikti “līdzīgie mērķi”.

Aicinām papildināt likumprojekta 106.1 pantu "Nodibinājuma darbības izbeigšana ar reģistra iestādes vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu" ar regulējumu, kas ļautu mantu (vai tās realizācijas summu), kas piederēja biedrībai vai nodibinājumam, kura darbība tiek izbeigta, nodošanu nevalstiskajam sektoram pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Kā atbilstošs risinājums varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda administrētais NVO fonda izmantošana.
Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, vai visām biedrībām un nodibinājumiem būs jāveic grozījumi saistībā ar regulējumu, kas tiks noteikts ar likumprojektu par attālinātu dalību un balsošana biedru sapulcēs. Organizāciju ieskatā, nav jēgpilni visām biedrībām un nodibinājumiem veikt statūtu grozījumus tikai, lai noteiktu dalību biedru attālinātās sapulcēs. Aicinām anotācijā atrunāt, ka grozījumus veic tikai tās biedrības un nodibinājumi, kuras uzskata par nepieciešamu veikt statūtu grozījumus ņemot vērā grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā.
 
30.11.2021. 12:53