Atzinums

Lūdzam atkārtoti izvērtēt alternatīvus risinājumus, atstājot spēkā un, kur nepieciešams, precizējot Likumu par piesārņojumu. Ieguvums no piedāvātā risinājuma, ja tāds vispār ir, ir minimāls.  Siltumnīcefekta gāzu emisijas bieži ir saistītas ar piesārņojošām darbībām, tāpēc ir pat loģiski tos apskatīt vienotā regulējumā.  Klimata likuma projekts paredz 6 mēnešu laikā izdot no jauna 18 MK noteikumus, neskaitot vēl jaunus uzdevumus. Piesārņojuma novēršanas likums paredz izdot no jauna 14 MK noteikumus. Līdz ar to rodas ļoti būtisks administratīvs slogs valsts pārvaldei un arī regulējuma lietotājiem. Viens no alternatīvajiem risinājumiem varētu būt arī turpmāk visus ar klimatu saistītos jautājumus saglabāt Likumā par piesārņojumu, to papildinot. Vēl viens alternatīvs risinājums būtu esošo regulējumu saglabāt Likumā par piesārņojumu, bet Klimata likumā vai arī Klimata mērķu likumā noteikt vispārīgos valsts mērķus un to sadalījumu pa tautsaimniecības sektoriem. 

-

Piedāvātais regulējums nedz konkretizē sektorālos mērķus, ne arī rada jaunus mehānismus šo mērķu sasniegšanai, pēc būtības visu lemšanu deleģējot Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam (NEKP). Tāpat arī nav noteikts, kādā veidā šie sektorālie mērķi tiek noteikti un kā tiek izvērtēta to ietekme uz tautsaimniecību, kā arī sociālā ietekme. Tāpēc pants ir vai nu būtiski jāpārstrādā, vai arī tas ir lieks - paredzot, ka mērķus un pasākumus nosaka NEKP

-

Ekonomikas ministrija uzskata, ka būtu nepieciešams papildināt likumprojekta regulējumu ar deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību klimata pārmaiņu prognozēšanai un modelēšanai. 
Ekonomikas ministrija kā par būvniecības nozari atbildīgā ministrija regulāri saņem uzdevumu pielāgot Latvijas būvnormatīvu regulējumu klimata pārmaiņu rādītām sekām, nodrošinot būvju drošumu. Šā uzdevuma efektīvai izpildei Ekonomikas ministrijai ir nepieciešama informācija par klimata pārmaiņām vismaz tuvāko 10 gadu periodā un to radītām iespējamām sekām (plūdi, sniega sega, vētras). Līdz ar to, Ministru kabineta līmenī būtu jānostiprina kāda regularitātē un detalizācijā tiek veikta klimata pārmaiņu prognozēšana un scenāriju modolēšana. 

-

Lūdzam detalizētāk noteikt panta tvērumu attiecībā uz ēkām. No pašreizējās redakcijas nav saprotams, kādi pienākumi izrietēs ēku īpašniekiem emisiju konstatēšanas, kontroles, ierobežošanas un ziņošanas kontekstā. 

-

Lūdzu precizēt 12. panta (16.) daļu nosakot, kādu statistisko informāciju un par kādiem degvielas un kurināmā piegādātajiem, Centrālai Statistikas pārvaldei paredzēts iesniegt. Lūdzam šajā kontekstā atbilstoši papildināt Anotāciju, izskaidrojot kādiem mērķiem iepriekšminētā informācija tiks izmantota. Esošās anotācijas sadaļas “risinājuma apraksts” 70.rindkopā nav paskaidrots kādiem mērķiem tiks izmantota šī informācija.
 

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt alternatīvus risinājumus, atstājot spēkā un, kur nepieciešams, precizējot Likumu par piesārņojumu. Ieguvums no piedāvātā risinājuma, ja tāds vispār ir, ir minimāls.  Siltumnīcefekta gāzu emisijas bieži ir saistītas ar piesārņojošām darbībām, tāpēc ir pat loģiski tos apskatīt vienotā regulējumā.  Klimata likuma projekts paredz 6 mēnešu laikā izdot no jauna 18 MK noteikumus, neskaitot vēl jaunus uzdevumus. Piesārņojuma novēršanas likums paredz izdot no jauna 14 MK noteikumus. Līdz ar to rodas ļoti būtisks administratīvs slogs valsts pārvaldei un arī regulējuma lietotājiem. Viens no alternatīvajiem risinājumiem varētu būt arī turpmāk visus ar klimatu saistītos jautājumus saglabāt Likumā par piesārņojumu, to papildinot. Vēl viens alternatīvs risinājums būtu esošo regulējumu saglabāt Likumā par piesārņojumu, bet Klimata likumā vai arī Klimata mērķu likumā noteikt vispārīgos valsts mērķus un to sadalījumu pa tautsaimniecības sektoriem. 

-

Šāda plānošanas dokumenta izstrādei nav nepieciešams likuma deleģējums. 

-

Šāda plānošanas dokumenta izstrādei nav nepieciešams likuma deleģējums. 

-

Ietekme uz tautsaimniecību būtu jāizvērtē jau nosakot sektorālos mērķus, nevis tikai šo mērķu izpildi.

-

Klimata mērķu sasniegšanas pasākumiem neizbēgami būs ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju. 

-