Atzinums

8³. 2.punkts jau spēkā esošajos Noteikumos.
 

-

Attiecībā uz Noteikumu 26.¹2. punktu anotācijā ir norādīts, ka “izstrādājot Noteikumu projektu, ņemts vērā, ka tikai siltumenerģijas apgādes komersants ar lielu aktīvu un apgrozījuma apjomu var uzņemties finansiālo risku par siltumenerģijas piegādes pakalpojuma sniegšanu, nesaņemot par to noteiktu apjomu samaksas”.
AS “RĪGAS SILTUMS” nevar piekrist šādam nepamatotam apgalvojumam,  jo atbilstoši savas komercdarbības specifikai, jau tā ir pakļauta kredītriskam un likviditātes riskam. AS “RĪGAS SILTUMS” kontrolē savu kredītrisku, pastāvīgi uzraugot debitoru parādu atlikumus, lai mazinātu nedrošo parādu iespēju.
 AS “RĪGAS SILTUMS” 80% apjomu no siltumenerģijas tarifa veido iepirktie energoresursi un tikai 20% pastāvīgās izmaksas. Savukārt tarifu ieņēmumi jeb ieņēmumi no pārdotās siltumenerģijas veido 93% no  kopējiem ieņēmumiem (iepriekšējā finanšu gada peļņa bija  EUR 5,9 milj. EUR). Peļņas daļa tarifā ir 3%, kas pret sniegtā pakalpojuma (izrakstīto rēķinu) apjomu ir nesamērīgi maza. Faktiski, legalizējot ilgstošu pakalpojuma neapmaksāšanu 20% apmērā (iepriekšējā finanšu gadā tie būtu gandrīz 21 milj. EUR), tiktu apdraudēta uzņēmuma maksātspēja, kā rezultātā netiktu veiktas investīcijas energoapgādes infrastruktūrā, kas, savukārt, radītu avāriju draudus energoapgādes objektos, sabiedrība nespētu norēķināties ar energoresursu piegādātājiem, kā rezultātā šīs piegādes tiktu pārtrauktas. Minētā rezultātā tiktu apdraudēta Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgāde vispār, kas nav pieņemami, it īpaši aukstajā (apkures) periodā.
Komentārs:
Kā jau minējām iepriekš,  siltumenerģijas piegādātājiem ir jāveic norēķini ar energoresursu piegādātājiem, piegādātājs nevar ilgstoši piegādāt siltumenerģiju lietotājiem, nesaņemot par to samaksu. Jebkurā gadījumā uzskatam, ka 20% no neapmaksāto rēķinu summas radītu ievērojamu papildus slogu piegādātājiem, it īpaši kopsakarā ar to, ka tiek paredzēts, ka galīgo norēķinu termiņu var pagarināt līdz mēneša beigām.
Nosakot, ka lietotāji var nesamaksāt 20% no iepriekšējos 12 mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, it īpaši ņemot vērā būtiskās kurināmā cenu svārstības un pieaugumus, kā arī faktu, ka šobrīd par energoresursiem (gāzi u.c.) jāveic norēķini avansā, tiek radīti papildus draudi siltumapgādes uzņēmuma maksātspējai.
Anotācijā ir norādīts, ka izstrādājot Noteikumu projektu, ņemts vērā, ka tikai siltumenerģijas apgādes komersants ar lielu aktīvu un apgrozījuma apjomu var uzņemties finansiālo risku par siltumenerģijas piegādes pakalpojuma sniegšanu, nesaņemot par to noteiktu apjomu samaksas.
Nevaram piekrist šādam nepamatotam apgalvojumam, jo AS “RĪGAS SILTUMS” jau tā ir pakļauta kredītriskam un likviditātes riskam. AS “RĪGAS SILTUMS” kontrolē savu kredītrisku pastāvīgi uzraugot debitoru parādu atlikumus, lai mazinātu nedrošo parādu iespēju. AS “RĪGAS SILTUMS” ir kredītriska koncentrācija attiecībā uz vienu darījumu partneri - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kura parādi veido vairāk kā pusi no visu klientu parādiem par siltumenerģiju. AS “RĪGAS SILTUMS” kontrolē savu likviditātes risku, uzturot atbilstošu naudas daudzumu vai nodrošinot finansējumu, izmantojot banku piešķirtos kredītus. Siltumenerģijas tarifa metodika neparedz, ka procentus par kredītu izmantošanu var iekļaut tarifa aprēķinā.
AS “RĪGAS SILTUMS” 80% apjomu no siltumenerģijas tarifa veido iepirktie energoresursi un tikai 20% pastāvīgās izmaksas. Savukārt tarifu ieņēmumi jeb ieņēmumi no pārdotās siltumenerģijas ir 93% no  kopējiem ieņēmumiem (iepriekšējā finanšu gada peļņa bija  EUR 5,9 milj. EUR). Peļņas daļa tarifā ir 3%, kas pret sniegtā pakalpojuma (izrakstīto rēķinu) apjomu ir nesamērīgi maza. Faktiski, legalizējot ilgstošu pakalpojuma neapmaksāšanu 20% apmērā (iepriekšējā finanšu gadā tie būtu gandrīz 21milj. EUR), faktiski tiktu apdraudēta sabiedrības maksātspēja, kā rezultātā netiktu veiktas investīcijas energoapgādes infrastruktūrā, kas, savukārt, radītu avāriju draudus energoapgādes objektos, uzņēmums nespētu norēķināties ar energoresursu piegādātājiem, kā rezultātā šīs piegādes tiktu pārtrauktas. Minētā rezultātā tiktu apdraudēta Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgāde vispār, kas nav pieņemami, it īpaši aukstajā (apkures) periodā.
Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinām 26.¹2.  punktu izteikt AS “RĪGAS SILTUMS” piedāvātā redakcijā:
"Piegādātājam ir tiesības pārtraukt pilnīgi vai daļēji siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu mājai, ja norēķini par piegādāto siltumenerģiju nav veikti pilnā apjomā divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par parāda esamību nosūtīšanas. Par paziņojumu uzskatāms arī rēķins, ja tajā papildus norādīta visa Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.⁶ panta pirmajā un otrajā  daļā minētā informācija."
 

-

Attiecībā uz 36.punktu anotācijā ir norādīts, ka “Noteikumu projekts ir izstrādāts, maksimāli ievērojot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lūgumu pagarināt norēķinu termiņu par siltumenerģiju, proti – obligātā prasība galīgo norēķinu veikt līdz nākamā mēneša 20.datumam tika mīkstināta un šobrīd ir iekļauta iespēja, savstarpēji vienojoties, galīgo norēķina periodu pagarināt līdz nākamā mēneša pēdējam datumam. Tā kā centralizētā siltumapgāde ir attīstīta pilsētās un ciematos, kuros norēķini veiksmīgi notiek saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti – līdz 20. datumam, obligāta norēķinu datuma maiņa radītu nepamatotu administratīvo slogu šiem Latvijas centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. Vienlaikus pastāv risks, ka atliekot galīgā norēķina maksājumu par 10 dienām, siltumapgādes uzņēmumu naudas plūsma kavēsies, un tie būs spiesti iepirkt energoresursus par neizdevīgākām cenām, kas, savukārt, atspoguļosies tarifu pieaugumā.”
Norēķinu termiņa pagarinājums uzliek papildus slogu siltumenerģijas piegādātājiem, kuriem savukārt jāveic norēķini ar energoresursu piegādātājiem. Piegādātājiem būs jāņem lielāki kredīti, lai veiktu šos norēķinus un nodrošinātu nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi lietotājiem.
Komentārs:
Anotācijā ir norādīts, ka Noteikumu projekts ir izstrādāts, maksimāli ievērojot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lūgumu pagarināt norēķinu termiņu par siltumenerģiju, proti – obligātā prasība galīgo norēķinu veikt līdz nākamā mēneša 20.datumam tika mīkstināta un šobrīd ir iekļauta iespēja, savstarpēji vienojoties, galīgo norēķina periodu pagarināt līdz nākamā mēneša pēdējam datumam. Tā kā centralizētā siltumapgāde ir attīstīta pilsētās un ciematos, kuros norēķini veiksmīgi notiek saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti – līdz 20. datumam, obligāta norēķinu datuma maiņa radītu nepamatotu administratīvo slogu šiem Latvijas centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. Vienlaikus pastāv risks, ka atliekot galīgā norēķina maksājumu par 10 dienām, siltumapgādes uzņēmumu naudas plūsma kavēsies, un tie būs spiesti iepirkt energoresursus par neizdevīgākām cenām, kas, savukārt, atspoguļosies tarifu pieaugumā.
Nav saprotams, kāpēc citi pārvaldnieki veiksmīgi var nokārtot maksājumus līdz 20.datumam, bet viena pārvaldnieka dēļ ir jāmaina norēķinu kārtība visā Latvijā. Noteikumu grozījumi neparedz, kādos gadījumos tad var vienoties, kādos – nē. Vērsām uzmanību, ka lieliem uzņēmumiem pastāv risk, atliekot galīgā norēķina maksājuma par 10 dienām, kavēsies naudas plūsma un energoresursi tiks iegādāti ar kavēšanos vai par lielāku cenu.
Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinām izteikt 36.punktu piedāvātā redakcijā.
"Norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un starpnorēķinu maksājumus."
 

-

Šāda prasība ir izpildāma tikai gadījumā, ja piegādātājs un ražotājs ir viena persona.
Piegādātājs var būt arī siltumtīklu operators, kas iepērk siltumenerģiju no (vairākiem) neatkarīgiem ražotājiem. Piegādātājiem ir informācija tikai par ražotāju siltumavotos izmantojamajiem kurināmā veidiem un iepirktās siltumenerģijas apjomu, bet nav informācijas par kurināmā patēriņa struktūru (siltumavotos ar vairākiem kurināmā veidiem), par kurināmā patēriņu, darbības efektivitāti, siltumnīcefekta gāzu emisijām, ražotāja nodokļiem. Nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas noteic ka, ka ražotājiem šādas ziņas ir jāiesniedz piegādātājam. Ražotāji šādus datus uzskata par komercnoslēpumu, kas nav izpaužams trešajām personām, jo šāda informācija var dot priekšrocības kādam no tirgus konkurentiem.
Ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī to, ka šie Noteikumi nosaka siltumenerģijas piegādes, nevis ražošanas kārtību, ierosinām šo punktu svītrot.

-

Drukas kļūda.

-