Atzinums

Likumprojekta 1. pantā Likumā lietotie termini terminu ”piestāšanas osta” izteikt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK noteiktajam.
Vēršam uzmanību, ka direktīvā minētā termina "piestāšanas osta" (port of call) tulkojums no angļu valodas nav precīzs. Lūgums precizēt termina skaidrojumu, par pamatu skatoties termina izskaidrojumu angļu valodā. 

 

“26) piestāšanas osta - osta, kurā kuģis ienāk, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, vai osta, kurā ārzonas kuģis piestāj, lai nomainītu komandu. Tas neietver piestāšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi kuģiem, kas nav ārzonas kuģi, ieiet dokā, lai veikt remontu kuģim, tā iekārtām vai abiem, piestāšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir nepieciešama palīdzība vai tas ir briesmās, kravas pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostas, piestāšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām, un konteinerkuģu piestāšanu blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kas ir iekļauta īstenošanas aktā, kas ir pieņemts saskaņā ar 3.ga panta 2. punktu.”.
 

Lūdzam svītrot vārdus "vides aizsardzību un nodokļus regulējošos normatīvajos aktos".

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, vai minētais radītājs - 17% -  attiecas kopā uz visiem sektoriem, vai arī katram sektoram ir jāsamazina pa 17%? Lūdzam arī skaidrot, vai visām minētajām nozarēm ir noteikts siltumnīcas efekta gāzu emisijas līmenis 2005.gadā un kurā dokumentā tas ir noteikts.

-

Lūdzam papildināt, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir jānosaka ne tikai finansējuma avoti, bet arī mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums.

-

Lūdzam norādīt politikas plānošanas dokumentu, kurā tiks noteikti šie sektorālie mērķi un politikas virzieni.  Lūdzam skaidrot anotācijā, vai tiešām ir paredzēts, ka Nacionālais enerģētikas un klimata politikas plāns būs kā ministriju iecerēto pasākumu apkopojums, nevis principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības saturošs dokuments, lai īstenotu politiski noteiktas prioritātes un nodrošinātu sabiedrības un teritorijas attīstību.
 

-

Vēršam uzmanību, ka ministrija nevar deleģēt citai ministrijai koordinēšanas lomu, ja Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā ir pateikts, ka ministrija izstrādā klimata politiku un organizē un koordinēt politikas īstenošanu šajā jomā. Lūdzam svītrot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā koordinējošo ministriju.

-

Ņemot vērā 3.panta pirmajā daļā noteikto termiņu, lūdzam noteikt pārejas periodu, kurā ministrijām ir jāveic 4.panta sestajā daļā minētie pasākumi.
 

-

Aicinām KEM kā par klimata politiku atbildīgo ministriju izstrādāt ierosinājumus par visās nozarēs veicamajiem pasākumiem un tos iesniegt izvērtēšanai un diskusijām līdzatbildīgajām ministrijām. Kā arī norādot iespējamajos finansējuma avotus un apjomus, kas nepieciešami šo pasākumu īstenošanai. 



 

-

Lūdzam precizēt teksta redakciju. 

nodrošina pasākumu īstenošanu

Lūdzam precizēt kādus datus un informāciju būtu jāiesniedz VARAM. Lūdzu izvērtēt radīto administratīvo slogu un attiecīgi papildināt anotācijas sadaļu par radīto administratīvo slogu.

-

Lūdzam izvērtēt šādu jaunu uzdevumu radīto administratīvo slogu un sniegt papildus informāciju par plānošanas dokumentā iekļaujamiem datiem, kā arī attiecīgi papildināt anotāciju.

 

-

No 7.panta pirmās daļas izriet, ka Ministru kabinets līdz 2031. gada 1. janvārim apstiprinās ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu. Lūdzam likumprojektu papildināt ar termiņu, līdz kuram ministrijām būs jāveic 8.panta pirmajā daļā uzdotais uzdevums.

-

Lūdzam izvērtēt šādu jaunu uzdevumu radīto administratīvo slogu un attiecīgi papildināt anotāciju.
 

-

Svītrot vārda kopu "Vides pārraudzības valsts biroju, jo birojs piedalās Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanā tikai gadījumos, kad tiek apstrīdēti VVD izdoties administratīvie akti.

Likumā Par piesārņojumu 32.8. panta (4) daļā šāda funkcija bija noteikta tikai Klimata un enerģētikas ministrijai.

-

MK 06.01.2004. noteikumos  Nr. 4 "Vides pārraudzības valsts biroja nolikums" nav ietverts deleģējums skatīt iesniegumus par citas iestādes, kas nav VARAM padotības iestāde, izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu. Šo noteikumu 2.1. punkts noteic: Birojs izskata iesniegumus par VARAM padotības iestāžu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
 

-

Lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto iespējamo negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti). 

-

Lūdzam papildināt, paredzot, ka emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, kas veicina oglekļa dioksīda piesaisti un noturību pret klimata pārmaiņām. 

-

Lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti). 

g) īstenot pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Lūdzam skaidrot vai un kā "ģeoloģiskā noglabāšana videi drošā veidā" atšķiras no "ģeoloģiskās noglabāšanas", nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgu labojumu.

-

Lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti). 

-

Lūdzam papildināt, ka no šī finansējuma līdzekļiem būtu atbalstāma arī klimata politikas radīto negatīvo ietekmju mazinošo pasākumu veikšana (piemēram, gaisa kvalitātes pasākumu veikšana kompensējot biomasas veicināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti). 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 43. pantu, izsakot 43. pantu šādā redakcijā:
“Lēmumos, kas saistīti ar investīciju programmu vai projektu apstiprināšanu, piemēro principu "Klimatdrošināšana", kas ir process, kurā infrastruktūras programmu vai projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par programmām vai projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu. Principa "Klimatdrošināšana" ietvaros izvērtē, vai minētajos lēmumos noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu infrastruktūras jomā.".

Parīzes nolīguma 7.panta 9.punktā norādīts, ka katra puse pēc vajadzības iesaistās pielāgošanās plānošanas procesos un pasākumu īstenošanā, tostarp attiecīgo plānu, politikas un/vai devumu izstrādē vai pilnveidē, un tas var ietvert, tai skaitā pielāgošanās plānu, politikas, programmu un pasākumu pārraudzību un novērtēšanu. Ievērojot minēto, aicinām pantu papildināt arī ar vārdiem “programmu”, ņemot vērā, ka Parīzes nolīgumā nav minēts projektu līmenis. Iepriekš minētais mazinātu administratīvo slogu investīciju projektu iesniedzējiem tad, kad programmas līmenī tiek secināts, ka investīciju programmas mērķis ir klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošana (programmas ietvaros tiktu apstiprināti tikai tādi projekti, kuros plānotas uz programmas mērķa sasniegšanu vērstas aktivitātes, darbības un izmaksas, neprasot papildu novērtējumu). Savukārt papildinājums par projekta īstenotāja skaidrojumu nepieciešams, ievērojot atšķirīgo projektu tvērumu, budžetu un citus aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai neradītu apstākļus, kuros nav iespējams apstiprināt projektus attiecīgā novērtējuma trūkuma dēļ, lai gan sniegtais skaidrojums liecina, ka nepieciešamās prasības tiks ievērotas. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar minimālo nepieciešamo informāciju, kurai būtu jābūt ietvertai projekta īstenotāja novērtējumā, kā tas ir sagatavojams - pēc noteiktas veidnes vai brīvā, aprakstošā formā projekta iesniegumā.
 

-

Lūdzam precizēt un izteikt vārdus "klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi" ar vārdiem "klimata pārmaiņu samazināšanas vai pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi", ievērojot, ka ne visos gadījumos investīciju projektos ir iespējams īstenot abus pasākumu veidus.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā termina "infrastruktūra" lietojumu šī likumprojekta kontekstā, lai būtu skaidrs, kādiem investīciju projektiem vai programmām šis princips jāpiemēro un kas ir saprotams ar terminu "infrastruktūra".

-

Lūdzam kopumā pārskatīt panta redakciju, lai nodrošinātu tā uztveramību.

-

Lūdzam skaidrot, kādi pasākumi paredzēti brīvprātīgas papildus oglekļa dioksīda piesaistes un noglabāšanas veicināšanai, kā arī to, vai noglabāšana šajā pantā saprotama kā "ģeoloģiskā noglabāšana".
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kādas atbildības paredzētas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šīs  brīvprātīgās sistēmas ietvaros. Vēršam uzmanību, ka jaunu atbildību gadījumā jāparedz finansējums šādu funkciju nodrošināšanai.
 

-

Lūdzam izvērtēt iesaistīto ministriju iesaistē paredzamo administratīvo slogu, izveidojot un uzturot brīvprātīgo sistēmu oglekļa dioksīda sistēmas piesaistei, kā arī papildināt attiecīgi anotāciju.

 

-

Nepieciešams izvērtēt un precizēt likumprojekta 47. – 49. pantā norādīto vadlīniju tiesisko statusu. No likumprojekta regulējuma un anotācijā sniegtā skaidrojuma nav viennozīmīgi saprotams šo vadlīniju saistošais raksturs attiecībā uz plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Likumprojekta 47. pantā noteikts, ka vadlīnijās iekļauj plānošanas reģioniem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus un ieteikumus to sasniegšanai, kā arī ieteikumus pašvaldībām siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās rīcību un projektu noteikšanai un īstenošanai. Savukārt no likumprojekta 48. un 49. panta izriet, ka plānošanas reģions un pašvaldība ir atbildīgi par to, lai minētajos pantos norādītajās stratēģijās, programmās un attīstības plānošanas dokumentos tiktu iekļauti vadlīnijās noteiktie mērķi un to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumi.
Aicinām ņemt vērā, ka citām personām, tajā skaitā atvasinātai publikai personai, nav tieši saistošas ministrijas izstrādātās vadlīnijas, jo šādā kārtībā izstrādātām vadlīnijām var būt tikai ieteikuma raksturs un līdz ar to nav iespējams paredzēt atbildību par šādu vadlīniju neievērošanu. Pienākums ievērot noteikumus rodas, ja tie tiek noteikti vai apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem, nosakot konkrētas tiesības un pienākumus.

-

Lūgums šeit un citviet tekstā izteikt: "pielāgošanās klimata pārmaiņām".

-

Lūdzam norādīt, kam paredzēts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, vienlaikus vēršam uzmanību, ka paredzētais termiņš - 2024.gada 31.decembris ir vērtējams kā riskants, ja paredzēts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. 
Papildus norādām, ka pēc Pārejas noteikumu 10.punktā noteiktā ziņojuma izskatīšanas Saeimā nepieciešams izvērtēt un noteikt pietiekoši garu termiņu, kurā Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā īsteno 44.panta otrajā punktā noteikto oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu ģeoloģiskās struktūrās un vertikālajā ūdens slānī.
 

-

Iebilstam pret pārejas noteikumu 11.punktā paredzēto termiņu, 2024.gada 1.jūnijs, jo VARAM ieskatā tik īsā termiņā nav iespējams nodrošināt pietiekami kvalitatīvu ziņojuma izstrādi, kurā iesaistītas visas ieinteresētās puses. Lūdzam skaidrot, kāda loma paredzēta VARAM šī ziņojuma izstrādē  un kur tam būs paredzēts finansējums un administratīvie resursi. 

-

Lūdzam izvērtēt 45. pantā iesaistītajām ministrijām paredzēto uzdevumu radīto administratīvo slogu un papildināt attiecīgi anotāciju.
 

-

Likuma projekta 1.pielikumā 1.punktā  "Šā likuma 16. panta nosacījumi no 2024. gada 1. janvāra attiecināmi uz kurināmā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumspēja pārsniedz 20 MW",  bet likumprojektā 16. pants ir šāds "Operatoru un gaisa kuģu operatoru veiktais monitorings un ziņojumi". 

-

Likuma projekta 1.pielikumā 29.punktā minēts jūras transports,  bet likumā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas izsniegs SEG atļauju jūras transporta darbībām.

-

Lūdzam skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt, vai 26. un 28. punktā minētā "ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā uzglabāšanas vieta" ir domāta likumprojekta 1.panta 39.punktā skaidrotā "oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšanas vieta". Vēršam uzmanību, ka vārds "uzglabāšana" visā likumprojekta tekstā noprotams kā uzglabāšana speciāli piemērotās un aprīkotās vietās, kas nav ģeoloģiskās struktūras.

-

Lūdzam skaidrot vai precizēt 2.punkta a) apakšpunktā minēto terminu "ģeoloģiskās krātuves", kas iepriekš nav minēts ne Likumprojektā, ne Anotācijas tekstā. Kā arī lūdzam precizēt saikli "ka".

Valsts vides dienests (turpmāk VVD) izskatīja Klimata likumprojektu un tā anotāciju un sniedz šādu iebildumu:
Klimata likumprojekta redakcija paredz VVD jaunas funkcijas: SEG atļauju izsniegšana degvielas un kurināmā operatoriem (ETS 2). Šo operatoru kontrole – 12. pants; lēmumu pieņemšana par informācijas un datu, kas nepieciešami, lai noteiktu bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma apjomu attiecīgajai iekārtai, pieņemšana. Apstiprinātās informācijas iesniegšana KEM – 19. pants, lēmumu pieņemšana saistībā ar emisijas kvotu nodošanas saistību neizpildi – 25. pants maksājuma likmes par vienu emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta aprēķins un publicēšana – 25. pants; ziņojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu saskaņošana – 26. pants.

Papildus saskaņā ar likumprojekta 1.pielikuma 2) noteikto - Kopsummā neņem vērā: tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet pārējos kurināmos — tikai vienību darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai (2025. gada 31. decembrim). Līdz ar to secināms, ka Dienestam līdz 31.12.2025. papildus būs  jāizvērtē A, B atļaujas, kuriem ir biomasas sadedzināšanas iekārtas, lai noskaidrot iekārtu kopējo siltuma jaudu, un  konstatētu iekārtas iekļaušanas nepieciešamību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un nepieciešamību operatoriem saņemt SEG emisijas atļauju, kā arī sagatavot minētas SEG atļaujas. 
 
Saistībā ar augstāk uzskaitītajām jaunajām funkcijām Klimata likumprojekta anotācijā nav vērtēts un  sniegts uz aprēķiniem balstīts pamatojums par sagaidāmo darba apjomu un tā ietekmi uz VVD budžetu, kā arī nav sniegts vērtējums, kā un cik lielā mērā jaunie uzdevumi ietekmēs VVD cilvēkresursus. Papildus nav vērtētas jauno uzdevumu izpildes nodrošināšanai iespējamo digitālo risinājumu izstrādes un ieviešanas izmaksas.
 

-

Lūdzam skaidrot, kura būs atbildīgā iestāde par ziņojuma izstrādi (kā norādīts likumprojekta 44.panta otrajā daļā), kas paredz līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt Saeimai ziņojumu par nacionālo nostāju oglekļa dioksīda ģeoloģiskai noglabāšanai Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā (skat. pārejas noteikumu 10. punktu), lai lemtu par turpmāko rīcību attiecībā uz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. 

-

Klimata pārmaiņas notiek ne tikai antropogēnās ietekmes rezultātā, bet arī dažādu dabas procesu ietekmē - vulkāniskā aktivitāte, saules aktivitātes cikli, Zemes rotācijas ass slīpums un virziens utt. Taču nenoliedzami, ka cilvēka radītās klimata pārmaiņas šobrīd ir vispostošākās, tomēr ne vienīgās. Lūgums precizēt, vai jēdziens tiks izmantots tikai, lai aprakstītu cilvēka darbību rezultātā radītās klimata pārmaiņas vai klimata pārmaiņas kopumā (gan antropogēno, gan ar cilvēka darbību nesaistīto procesu ietekmē radītās), tādā gadījumā lūgums papildināt skaidrojumu.

-

Lūgums ķīmiskās formulas pierakstīt korekti, lietojot apakšindeksu funkciju (subscript) cipariem, kas ķīmiskajā formulā apzīmē indeksu jeb atomu skaitu molekulā.

-

Lūdzam termina skaidrojumā iekļaut teikuma priekšmetu.

-

Lūdzam precizēt, jo iztrūkst ievadvārds.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams pārfrāzēt "..ar oglekļa dioksīda piesaisti vai oglekļa dioksīda uztveršanu", ņemot vērā, ka SEG emisijas iespējams kompensēt ar oglekļa dioksīda piesaisti un/vai oglekļa dioksīda uztveršanu (arī izmantot abus veidus ir iespējams, ne tikai vienu, uz ko norāda saiklis "vai").

-

Lūdzam izvērtēt, vai redakcija nav jāpapildina, izsakot "sistēmu sociāla, ekonomiska, tehnoloģiska un ekoloģiska..", ņemot vērā, ka, piemēram, infrastruktūras jautājumos sistēmas noturību pret klimata pārmaiņām būtiski ietekmē izmantotie tehnoloģiskie risinājumi, un, piemēram, plūdu gadījumā pašvaldībā liela nozīme ir ekonomiskajai spējai īstenot nepieciešamos seku likvidēšanas pasākumus.

-

Lūdzam pārskatīt vārda “pieļāvums” izmantošanu definīcijā, jo šim vārdam latviešu valodā ir atšķirīga nozīme. https://www.konozime.lv/pielavums/ Precīzāk domu varētu izteikt ar vārdu “atļauja”.

-

Lūdzam izvērtēt, vai šajā gadījumā, iespējams, lietojams termins "vides" nevis "ekoloģisko" (kas iekļauj ekoloģisko ilgtspēju, bet arī citus aspektus, piemēram, vides infrastruktūru), ņemot vērā, ka termins "vides" ir plašāks un likuma mērķim būtu jāaptver pēc iespējas plašāks ar ilgtspējīgas attīstības dimensijām saistīts jēdziens.

-

Lūgums precizēt vai anotācijā skaidrot, kas tiek domāts ar vārdu salikumu “būtiski neaktuāla”, kādi ir kritēriji vai parametri būtiskai neaktualitātei, kas noteiks nepieciešamību stratēģijas atjaunināšanai.

-

Lūdzam apsvērt teksta redakciju, jo NEKP jau ir politikas plānošanas dokuments, līdz ar to tas ir daļa no politikas izstrādes. Mērķu noteikšana NEKP nav īsti politikas izstrāde, vispirms būtu pasakāms, kādam mērķim izstrādā NEKP un tad - ka tajā iekļauj politikas īstenošanas mērķus. Būtu jāveido sasaiste ar šī panta (6) daļu.

-

Labot uz "sistēma".

-

Lūdzam precizēt, vai pēc nepieciešamības biežāk, vai retāk.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams papildināt ar "atbilstoša.. atļauja", lai gadījumos, kuros tiek mainīts darbību apjoms (arī veids), tās uzsāktu tikai pēc atbilstošas atļaujas (t.i. grozījumu izdarīšanas) stāšanās spēkā.

-

Lūgums papildināt, ko operatori ierobežo.

-

Lūgums precizēt tekstu, nosaucot sektorus.

-

Izteikt "..kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas..", ņemot vērā šo atļauju pilno nosaukumu.

-

Lūdzam pārskatīt, vai nav nepieciešams koriģēt redakciju uz: "attiecīgajai iekārtai atbilstošajos".

-

Svītrot (7) daļu, jo nosacījums iekļauts (1) daļā.

-

Lūdzam skaidrot, kādam nolūkam iekļauts specifiski šai normai izvērtēt sabiedrības viedokli.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams papildināt ar prasību, ka pasākumi jāveic tādā finansiālā apmērā, kā tie finanšu līdzekļi, kas attiecīgi gūti no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.

-

Izteikt virsrakstu jaunā redakcijā:Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un lēmuma saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un ziņojumu apstrīdēšana.

Pamatojums:   Vispirms izsniedz atļauju un tad ar lēmumu to iespējams grozīt.. Apstrīdēt var atļauju un arī lēmumu. 

-

Priekšlikums pievienot jaunu teikumu.: Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta izpildi.

-

Lūgums izvērtēt, vai līdzīgi kā 23. panta (2) daļā nebūtu jāmin "t.sk., izmantojot dabā balstītus risinājumus un (papildus arī) "zaļo" infrastruktūru", kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām un var risināt, piemēram, gaisa piesārņojuma pilsētvidē mazināšanos, siltumsalas efekta mazināšanos u.tml.

-

Lūdzam atdalīt funkcijas saistībā ar līgumu no funkcijām saistībā ar projektiem: 2) sagatavo, noslēdz, uzrauga, groza un izbeidz līgumus par projektu īstenošanu; 3) uzrauga projektu īstenošanu. No esošās teksta redakcijas nav uztverams, kas domāts ar “izbeidz līgumus” – vai tā ir VIF vienpusēja darbība kāda negatīva iemesla dēļ, vai arī domāta ir līguma pabeigšana. Ja tā ir līguma pabeigšana, tad tā tas arī būtu jāapraksta.

-

Lūdzam izvērtēt, vai "zaļā" nav jālieto pēdiņās, vai jāaizstāj ar "atjaunīgi iegūtā".

-

Lūgums definēt, kas saprotams ar "attālos apvidos".

-

Izteikt "Tajās iekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus un ieteikumus to sasniegšanai plānošanas reģioniem, kā arī ieteikumus pašvaldībām siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībai un projektu noteikšanai un īstenošanai."

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” 4.1. apakšpunktu Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata politiku, kā arī saskaņā ar minētā nolikuma 5.5. apakšpunktu, lai nodrošinātu šo noteikumu 4. punktā minēto funkciju izpildi, ministrija izstrādā ieteikumus un vadlīnijas. Ievērojot minēto, Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē ir izstrādāt likumprojekta “Klimata likums” 47. pantā noteiktās vadlīnijas.
 

-

Plānošanas reģions saskaņā ar likumprojekta regulējumu noteic siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus un to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Savukārt pašvaldība noteic klimata pārmaiņu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus, prioritātes, rīcības un projektus. Ievērojot minēto, secināms, ka faktiski plānošanas reģionam ir noteikts līdzīgs pienākums kā pašvaldībām un pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attīstības programmā, kā arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir jāizpilda vienas un tās pašas prasības. Aicinām izvērtēt nepieciešamību pārskatīt un salāgot minēto regulējumu.
Papildus lūgums precizēt 49. panta redakciju (iztrūkst sākuma daļa).

-

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmo daļu "Vietējā pašvaldība izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus". Līdz ar to ierosinām attiecīgi pilnveidot 49.panta redakciju, ņemot vērā Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto. 

 

 

Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attīstības programmā un, ja nepieciešams, arī citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļauj klimata pārmaiņu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus, prioritātes, rīcības un projektus atbilstoši plānošanas reģiona noteiktajiem mērķiem, prioritātēm un nosacījumiem, ievērojot vadlīnijas.

Lūgums pārcelt šo pantu secīgi aiz 41.panta, kur aprakstīta Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome, tas ļautu labāk izprast abu padomju nozīmi un darbības sfēru.

-

Lūgums precizēt, vai sadarbība un informācijas apmaiņa klimata un enerģētikas jomā tiešām attiecināma tikai uz “valsts iestādēm un pašvaldībām”, jeb tomēr uz valsts pārvaldi kopumā.  
 

-

Pārfrāzēt "Iekārtām, kurām iepriekšējā attiecīgajā 13. panta ceturtajā daļā..", ņemot vērā, ka šis ir likuma pielikums.

-

Lūgums izmantot terminu “pēcsadedzināšanas” (nevis "pēc sadedzināšanas").

-

Ņemot vērā, ka likuma tekstā nav izmantoti saīsinājumi, lūdzam tos neizmantot arī šeit (SEG), lai ievērotu vienotu terminoloģiju.

-

Lūdzam pārfrāzēt "d) bīstamo vai sadzīves atkritumu nodošana patēriņam, kurus izmanto kā kurināmo", lai izteikums būtu loģisks: "bīstamo vai sadzīves atkritumu, kurus izmanto kā kurināmo, nodošana patēriņam".

-

Sadaļā "Risinājuma apraksts" pie "Laikā no 2016. līdz 2022.gadam pašvaldību ieņēmumi pieauguši no 2 202 900 000 euro līdz 3 441 611 475[2] euro. Veidojas resursu pieaugums.." - lūdzam izvērtēt, kādā mērā resursu palielinājums ir saistāms ar inflāciju, ņemot vērā, ka pēc šī brīža redakcijas ir noprotams, ka pašvaldībām "pirktspēja" šobrīd ir būtiski palielinājusies, salīdzinot ar 2016. g.
 

-

Sadaļā "Risinājuma apraksts" pie "Saskaņā ar 2019. gadā Ministru kabineta apstiprināto "Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam".." lūgums precizēt informāciju, ņemot vērā, ka informatīvais ziņojums Ministru kabinetā tika pieņemts 2020. g. 28. janvārī.

-

Pie: "Latvijā laika periodā no 1961. gada līdz 2010. gadam.." - vai nav zināmas pēdējo 13 gadu tendences? Ja izmanto tik vecus datus, tad lūdzam sniegt norādi, kāpēc tas tā tiek darīts.

-